1. februāra sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums “LV” nr.20., 21., 22.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Aida Prēdele, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāte!

A.Prēdele (LZS,KDS, LDP). Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! Arī es, tāpat kā mana kolēģe Rugātes kundze, runāšu mūsu frakcijas — LZS, KDS un LDP frakcijas vārdā, un, kā jau Rugātes kundze arī to sacīja, mūsu frakcija ir nolēmusi šo likumprojektu neatbalstīt un lūgt to nosūtīt atpakaļ komisijai pārstrādāšanai, par pamatu ņemot to, ka mūs absolūti neapmierina šā likumprojekta 10.pants, kura nosaukums ir “Izglītība un reliģija”. Es domāju, ka nevienam nav nekāds pārsteigums, kāpēc mūsu frakciju īpaši interesē šis jautājums, kas šeit ir formulēts kā “Izglītība un reliģija”, bet ko es formulētu kā “Izglītība un kristīgā mācība” vai “Izglītība un ticības mācība”. Tas nav svarīgi mūsu frakcijai vien. Cik es zinu, tad arī “Tēvzemei un Brīvībai” ir pieņēmusi attiecīgu lēmumu savas partijas līmenī par kristīgās izglītības mācīšanu. Tāpēc es gribētu aicināt jūs visus šajā brīdī pārdomāt to, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju ir kristieši. Un mēs, Latvija, neesam ne islamiska, ne jūdaiska valsts, bet mēs stāvam vienā rindā ar visām pārējām Ziemeļeiropas kristīgajām valstīm.

Cik svarīgi ir jauniešiem, bērniem mācīt kristīgo izglītību, tas vairs no šīs tribīnes, manuprāt, nav jāpierāda. Es gribu runāt par to, ka šāda mācība, lai kā mēs to nosauktu — par kristīgās ticības mācību vai kristīgās ētikas mācību, nav svarīgs nosaukums, svarīgs ir šīs mācības saturs un būtība, ka šāda mācība ir jāmāca līdztekus un blakus obligāti. Tāpat kā mēs bērniem mācām rēķināt obligāti, mācām ģeogrāfiju, mācām attīstīt viņu prātu un mācām arī attīstīt viņu fizisko ķermeni, tāpat ir jāmāca obligāti un visiem bērniem un jauniešiem viņu garīgā attīstība, jāaudzina viņu dvēseles dzīve, un uzskatīt, ka tas ir kaut kas otršķirīgs un nenozīmīgs, šobrīd ir liela vieglprātība. Jo, ja jūs kaut mazliet zināt, kas notiek skolās, tad jūs būsit arī pamanījuši to, ka mūsu bērni intelektuāli jau šobrīd tiek mācīti un daudzās disciplīnās viņi nekur neatpaliek no Eiropas līmeņa, bet diemžēl tieši varmācība, savstarpējs ļaunums un neiecietība, un visas tās kaitīgās īpašības, kuras ikvienam cilvēkam nāk par ļaunu, nodara briesmīgu ļaunumu mūsu bērniem, mūsu skolai. Un tas ies tālāk no paaudzes un paaudzi. Bet turēsimies tātad pie Izglītības likuma tuvāk!

Gribu sacīt, ka mēs, sākot darbu šeit, 6.Saeimā, mūsu Kristīgo demokrātu savienība tātad kā vienu no galvenajiem programmatiskajiem priekšvēlēšanu solījumiem augstu turēja šo ideju par kristīgās izglītības kā obligāta un valsts finansēta mācību priekšmeta ieviešanu visās valsts, pašvaldību un arī citās skolās. Gribu uzsvērt, šī doma arī bija pamats tam, ka mēs iesaistījāmies valdības sastādīšanā un valdības darbā, tāpēc es gribu nolasīt to, kas mūsu Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir rakstīts tieši par kristīgo izglītību. Lūdzu, ieklausieties! “Atbilstoši Izglītības likuma prasībām jānodrošina pakāpeniska pāreja valsts skolu mācību plānos uz izvēles priekšmetiem, tātad divi dažādi izvēles priekšmeti — tautas ētiskie un tikumiskie pamati un kristīgās reliģijas mācība.” Mēs uzskatām, ka, lūk, šī deklarācija ir ne tikai tāds valdības pamatdokuments, kā rīkoties, kā darīt, bet arī zināmā mērā Saeimas programmatisks dokuments, kas liecina par to, kā vajadzētu pieņemt likumus un veidot tālāk mūsu likumdošanu. Lūk, šis 10.pants “Izglītība un reliģija” runā par kaut ko tādu tik ļoti nenoteiktu un mistisku, ka varētu pat to raksturot vienā vārdā, ka tur nekas jēdzīgs nav pateikts. Te ir runa par to, ka pēc vecāku vai aizbildņu brīvas vēlēšanās izglītības iestāde ir tiesīga īstenot reliģiskās papildizglītības programmas. Nav skaidrs, kas tās būs par reliģijām, kādas tad būs šīs papildu programmas, un līdz ar to arī patiesībā pilnīgi tiek nosvītrotas tās domas, kas ir izteiktas valdības deklarācijā.

Gribu vērst jūsu uzmanību, cienījamie deputāti, arī uz to, ka pašlaik Saeimā top grozījumi likumā “Reliģisko organizāciju likums”. Un šajā grozījumu likumā mēs ejam uz to gaišo pusi, uz to, ka kristīgā izglītība, kristīgā mācība būtu ieviešama skolās kā obligāta un katram bērnam pieejama, bet, lūk, šeit šajā nozīmē arī tiek runāts par to, ka ticības mācību var mācīt, kristīgo mācību var mācīt, bet tad, lūdzu, baznīcas, pašas apmaksājiet šo pasniedzēju darbu! Tas nozīmē, ka šāda ticības mācība nevar tikt ieviesta skolās, jo, kā jau es esmu vairākas reizes no šīs tribīnes sacījusi, baznīcai tas šobrīd nav pa spēkam un mums kā kristīgai valstij ir jāgādā par to, lai obligātā veidā tas pirmām kārtām tiktu ierakstīts Izglītības likumā. Un šis 10.pants, mūsuprāt, ir absolūti jāpārstrādā no pirmās līdz pēdējai zilbei. Tāpēc arī ir šī mūsu frakcijas doma par atdošanu atpakaļ komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Antons Seiksts, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Seiksts (LC). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Gorbunova kungs un Prēdeles kundze manu runu saīsināja vismaz uz pusi. Paldies! Es, protams, neesmu ne literāts, ne malēnietis, tāpēc tik tēlaini kā Mauliņa kungs es izteikties nevarēšu. Bet vienā jautājumā es viņam piekrītu pilnīgi. Ja valodnieks šo projektu būtu izlasījis, kvalificēts valodnieks, šis projekts būtu vismaz par vienu trešdaļu īsāks.

Bet tagad par pašu projektu un par tā būtību. Tā nav šīs Izglītības komisijas vaina, šo deputātu vaina, ka šis projekts ir, piedodiet, tik “šķidrs”, jo, izņemot pāris cilvēku, ja nemaldos, tur visi tikko sāk darbu šajā komisijā. Tāpēc es negribu apvainot deputātus par to, ka viņi, lūk, pasnieguši mums tādu tiešām negatavu materiālu. Bet, piekrītot pilnīgi visam, pilnīgi visam, ko teica manis augstāk minētie abi kolēģi — Gorbunova kungs un Prēdeles kundze, varbūt koncepcijā, Prēdeles kundze, mums ir citādas domas, attiecībā uz šo projektu es neatkārtojoties gribu minēt vēl sekojošas lietas.

Šeit varbūt profesionāli labākā līmenī ir izglītības aspekts. Šeit izkrīt audzināšanas aspekts. Un tad, mīļie pedagogi, nebrīnieties, ja kādam finansistam paceļas roka pedagogiem par audzināšanu vairs nemaksāt. Jo jūs jau par šo aspektu savā likumā nemaz nerunājat. Var būt, ka tas ir tas pats tagad jau pēc šīs teorijas šodien — kas ir izglītošana, tas ir arī audzināšana. Bet tad tā arī pasakiet! Šis aspekts šeit nestrādā, šajā projektā.

Otrkārt. Mēs ,komisijā analizējot, mēģinājām pārliecināt, ka ir jārunā arī par bērnu tiesību aizsardzību tiktāl, ciktāl viņi atrodas skolā. Mēs negribam uzlikt Izglītības ministrijai vai skolai bērnu tiesību aizsardzību ārpus skolas, mājās vai naktī, ja bērns ģimenē dzīvo. Bet tad vismaz šajā aspektā, ciktāl viņš ir skolā, par to tomēr ir jārunā. Un mūs mēģināja pārliecināt, ka tapšot cits likumprojekts šajā jautājumā.

Treškārt. Es ar citiem argumentiem gribu runāt par to, par ko Prēdeles kundze runāja, bet šeit ir juridiski nekorekta pieeja, konkrēti runājot par 10.pantu. Un šeit nu gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai bija jāņem vērā sekojošais. Tieši ar šīs komisijas rokām 5.Saeimas nogalē tika “torpedēta” jēdziena “izglītība un reliģija” jēga. Jo, lūk, ar Folkmanes kundzes muti tika paziņots, ka visus jautājumus šajā aspektā atrisinās Izglītības likums. Es ar cerībām sagaidīju likumu, paskatījos 10.pantā un redzēju, ka tas ne tikai nerisina problēmu, bet atsaucas uz 1990.gada likumu, kurš jau trīs reizes ir grozīts, un 5.Saeimā vispār ir pieņemts jauns likums. Tad, piedodiet, vai jūs 1990.gadā sarakstījāt, kolēģi, likumu un tad turējāt to atvilktnē, lai tagad pasniegtu? Vismaz šajā daļā, es uzskatu to par nekorektu gan no konceptuālā gan no juridiskā viedokļa.

Es, protams, nevarētu balsot, ja likums tagad būtu jāpieņem šādā redakcijā, šā panta dēļ es nevaru balsot par visu likumu. Mēs vienojāmies, godātie kolēģi Izglītības komisijā, un neviens man neiebilda pret to, ka apstākļos, kad valstī ir 850 draudzes, 30 konfesijas, tomēr ir jānosaka, kas drīkst iet skolā. Bet šo jautājumu, kas drīkst iet skolā ar reliģijas mācību, ir kompetents risināt Reliģisko organizāciju likums. Turpretim par to, kā mācīt, par mehānism, ir jārunā Izglītības likumā, un mēs jūsu kompetencē nejauksimies iekšā tiktāl, ciktāl būs runa par mehānismu, kā šo procesu realizēt. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija praktiski ir sākusi darbu pie šī jautājuma. Vienā jautājumā gan es Prēdeles kundzei piekrītu, bet tās ir manas personīgās domas, kuras nesaskan ar komisijas nobalsojumu, proti, ka nevar uzlikt baznīcām maksāt par šo procesu. Un es zinu, ka zālē ir daudzi, pat viena vesela apvienība pārstāvēta Saeimā, viena no lielākajām, kas ir pret šādu viedokli. Es arī personīgi esmu. Bet tas ir mūsu Reliģisko organizāciju likuma jautājums, kas drīkst mācīt skolā. Es aicinu uz sadarbību visas Saeimas frakcijas, Izglītības komisiju, Kristīgo demokrātu savienību, Latvijas tradicionālās baznīcas, lai Reliģisko organizāciju likumā šis pants tiktu izrediģēts pieņemamā veidā, un tad, izejot no šī panta, Izglītības likumā varēs runāt par mehānismu.

Es, protams, kolēģi balsošu “par”. Kāpēc? Tāpēc, ka neredzu šeit blakus noliktu alternatīvu. Otrkārt, tādēļ, ka es neuzņemos tiesības būt gudrākam par izglītības speciālistiem. Bet tā, kolēģi, ir cieņas parādīšana profesionāļiem cerībā, ka viss likums izskatīsies pavisam citādi.

Tagad es gribētu, lai nebūtu plaģiāta, atsaukties uz godāto Sinkas kungu, kurš mani pilnvaroja, un mūsu domas saskan šeit, prasīt labojumu iesniegšanai kā minimumu mēnesi. Ja jau deputāts Gorbunova kungs gatavs labot 40 pantus un arī mums būs labojami daudzi panti, tad tas nav dažu nedēļu jautājums un es ļoti gribu lūgt referentu vai to, kas referē par šo likumprojektu, vai visu komisiju piekrist vismaz mēnesim priekšlikumu iesniegšanai. Jo, ja laiks būs mazāks, tad deputāti pārslodzes dēļ vienkārši nespēs izanalizēt un sagatavot likumprojektu tādā līmenī, lai tas būtu pieejams otrajam lasījumam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Esmu no komisijas, kura virzījusi šo likumprojektu uz pirmo lasījumu. Un ko es gribu sacīt? Šis ir viens no svarīgākajiem likumprojektiem, kas ir pieņemams šajā Saeimā. Likums par izglītību ir ļoti vajadzīgs, un par to, es domāju, nešaubās neviens. Un šeit runātāji jau to uzsvēra daudzkārt, ka reforma izglītībā ir vajadzīga, jāsakārto viss, jānoliek, kā saka, savās vietās. Debates ir visai interesantas. Mauliņa kungs ļoti izteiksmīgi pasniedza šo likumprojektu tādā smieklīguma garā no valodas viedokļa, un viņam daudzkārt ir taisnība. Grūti te ko iebilst. Bet ko es gribētu sacīt? Šie smiekli, ja tādi ir, ir caur asarām. Jo šādu valodu ierēdņiem, kuri ir gatavojuši šo likumprojektu, un vispār mums, latviešiem, tautai, ir uzspieduši šie 50 gadi, šīs dīvainās konstrukcijas, mehāniski pārceltas no krievu valodas, nāk un nāk aumaļām gan likumprojektos, gan mūsu valodā, gan pat literatūrā. Un, lūk, mēs paskatījāmies un it kā gribējām emocionāli noraidīt šo likumprojektu no šī smieklīguma viedokļa. Taču to visu var labot un samērā veiksmīgi un ātri var labot. Valodnieki izlabos šīs pieļautās kļūdas.

Bet ļoti simptomātiski ir tas, ko teica Bartaševiča kungs, un tas ir nopietni. Viņš šajā likumprojektā gribētu ielikt pavisam kaut ko citu. Viņš gribētu, lai Latvijā mēs runātu turpmāk krievu valodā, lai krievu valodai šeit būtu ierādīta ļoti nozīmīga vieta. Vismaz tā, kā Daugavpils to grib. Lai tā kļūtu par otru valodu. Lūk, tas ir ļoti nopietni. Un tāpēc mums šis likumprojekts jāvirza pirmajā lasījumā. Mēs komisijā ļoti labi apzinājāmies, ka likumprojekts nav pilnīgs, bet tā nav mūsu vaina. Ja mēs ķertos komisijā pie alternatīva likumprojekta izstrādāšanas, paietu daudzi mēneši, varbūt pat gads, un tikai tad mēs jums varētu likt priekšā šo likumprojektu.

Bet likums ir vajadzīgs. Protams, Ministru kabinetam turpmāk ieteicams daudz nopietnāk gan no valodas, gan no satura viedokļa gatavot likumprojektus, lai nenonāktu tādi šeit gan komisijā, gan jau deputātu priekšā pirmajā lasījumā. Bet tas ir cits jautājums. Atminieties, kā bija 5.Saeimā ar likumu “Par radio un televīziju”! Toreiz es strādāju Vides un sabiedrisko lietu komisijā, un mēs strādājām pie šī likumprojekta, komisija radīja šo likumprojektu un tas visas 5.Saeimas laiku aizņēma. Ar to mēs nevaram nodarboties. Tāpēc es iesaku un lūdzu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, iesniegt visus priekšlikumus, un likumprojekts lai iet turpmāko gaitu. Jo tas, kāds tas būs, atkarīgs no jums, no jūsu priekšlikumiem, no visu komisiju darba. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribu tikai dažas piezīmes pie jau līdzšinējo, iepriekšējo runātāju teiktā, bez tādas plašākas, izvērstākas analīzes šoreiz. Bet jebkurā gadījumā šis Izglītības likums Latvijā neapšaubāmi ir vajadzīgs. Un vai vienā, vai otrā veidā mums būtu jācenšas pietiekoši īsā laikā arī līdz šādam likumam nonākt. Ja mēs vērtējam šo konkrēto dokumentu, kuru mēs apspriežam pirmajā lasījumā, tas ir, dokumentu nr.57, tad man ir jāpiekrīt līdz šim izteiktajam Mauliņa kunga vērtējumam, ka tas ir vairāk kā filozofisks sacerējums par tēmu, kā definēt dažādus ar izglītību saistītus jēdzienus, un ka tajā nav īstas normativitātes. Bez tam es gribu piekrist Gorbunova kunga teiktajam, ka šeit būtu bijis vajadzīgs plašāk akcentēt šo izglītības mērķi, un arī man gribētos redzēt, ka šeit parādās kaut kāda valsts izglītības politika aiz šī likuma. Formāli mērķis ir minēts šajā likumā, bet man ļoti gribētos, lai tur tiktu arī uzsvērts vairāk tieši šis personības tikumiskuma aspekts.

Bet, ja mēs runājam par šo likumu kā par filozofisku sacerējumu, tad es gribu teikt, ka arī no šī viedokļa tas ir diezgan vājš, jo, piemēram, ja mēs paskatāmies izglītības definīciju, tas ir pats pirmais jēdziens, redzam, ka tā ir mērķtiecīgs personības attīstības process un rezultāts. Bet pēc tam, ja mēs 16.pantā lasām, ka izglītība tiek iegūta, apgūstot izglītības programmas, tad man gribas jautāt — vai tiešām nav nekādas iespējas iegūt izglītību, tas ir, īstenot mērķtiecīgu personības attīstības procesu, citādi kā tikai apgūstot noteiktas un kaut kur apstiprinātas izglītības programmas? Pat ja mēs runājam par šo programmu satura apgūšanu, nevis teksta mācīšanos, protams. Šādi es konstatēju, ka ir pamatos jāpārstrādā pašas galvenās definīcijas. Un tad ir arī vienkāršas loģiskas kļūdas, kuru šeit tiešām ir bezgala daudz. Tāpat, ja mēs runājam par tiem aspektiem, ko šis likums mēģina normēt, tad arī mēs redzam diezgan lielus neloģismus. Piemēram, 9.pantā, kurā tiek runāts par maksu par izglītību, otrajā daļā teikts, ka Ministru kabinets nosaka to izglītojamo skaitu, par kuriem izglītības maksu sedz no valsts budžeta. Un savukārt pašvaldības nosaka kārtību, kādā šis izglītojamo skaits tiek noteikts, par kuriem maksa par izglītības ieguvi tiks segta no pašvaldību budžeta. Tas ir, katra iestāde nosaka pati par sevi, cik tad tā maksās. Manuprāt, šeit būtu vajadzīgs īstenot to principu, ka lēmums par to, cik maksāt, tomēr jāpaceļ augstākā līmenī. Tā arī varētu būt detaļa, kuru, iespējams, varētu labot. Kas attiecas uz izglītības un reliģijas tēmu, mazliet par Prēdeles kundzes minēto 10.pantu. Man ir ļoti patīkami, ka šeit, Saeimā, ir cilvēki, kuri atbalsta ticības mācības ieviešanu skolās, bet diemžēl vismaz attiecībā uz Prēdeles kundzi man tiešām ļoti žēl, ka tā metode, kura tiek piedāvāta šī jautājuma risināšanai, man ļoti nepatīkami atgādina tādu kā izlikšanos vai farizejiskumu. Jo ne jau viena panta dēļ mums šobrīd būtu jānoraida viss likums. Tas ir tipisks otrā lasījuma jautājums, kur mēs izdiskutētu par vienu vai par otru normu un pieņemtu to, kura ir pieņemamāka. Manuprāt, tā vietā daudz plašāk būtu akcentējams tieši šī tikumiskuma atspoguļojums izglītības mērķos un visā valsts izglītības politikā. Arī šis audzināšanas aspekts, ko minēja Seiksta kungs. Domāju, ka likuma pārstrāde perspektīvā, agrāk vai vēlāk, es ceru, tiks veikta nopietnāka, ka tā būtu veicama, tieši ņemot vērā šos principus.

Nobeidzot es aicinātu šos deputātus tomēr, ņemot vērā šos daudzos un dažādos vājos punktus, to, ka likumprojekts konceptuāli nav tas labākais, tomēr neatbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, bet gadījumā, ja deputāti tomēr nobalso par atbalstīšanu, tad lūgt atstāt pietiekami ilgu laiku priekšlikumu iesniegšanai, lai varētu tomēr kaut zināmu daļu, pietiekami lielu daļu no tiem trūkumiem novērst tālākā šī likuma izskatīšanas gaitā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Celmiņš, demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

 

J.Celmiņš (DPS). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es gribētu sākumā uzsvērt to situāciju, ka mēs apspriežam Izglītības likumu, kuru ir izstrādājis iepriekšējais Ministru kabinets, tātad Māra Gaiļa valdība, kas to akceptējusi savā sēdē 1995.gada 21.novembrī. Un šobrīd mēs apspriežam likumprojektu un gatavojamies pieņemt likumu, pēc kura būs jāstrādā tai valdībai, tātad Andra Šķēles vadītajam Ministru kabinetam, kas pašreiz atrodas pie varas. Mūsu komisijai, apspriežot iespējas, bija jāizvēlas starp šīm divām iespējām. Viena iespēja bija virzīt šo likumprojektu šeit uz plenārsēdi, otra iespēja — sākt gatavot, izstrādāt alternatīvu likumprojektu. Vairāki deputāti, kas šeit uzstājās un runāja par šo likumprojektu, adresēja pārmetumus par tekstu un valodu, un stilu mūsu komisijai. Šiem deputātiem acīmredzot nebija skaidrs tas, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nevar izdarīt nekādas izmaiņas tanī tekstā, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Ja mēs esam izlēmuši Ministru kabineta izstrādāto un pieņemto, akceptēto likumprojektu virzīt šeit uz plenārsēdi, tad mēs to virzām tādu, kāds tas ir. Un daudzus šos trūkumus, par kuriem šeit deputāti runāja, arī mēs saskatījām un šo lēmumu pieņēmām tikai tāpēc, ka uzskatījām par iespējamu šos trūkumus novērst, strādājot pie otrā lasījuma sagatavošanas.

Kāpēc mēs esam tā izšķīrušies? Izšķīrušies mēs esam tāpēc, ka šādā veidā varētu iegūt laiku, varētu iegūt tempu, un tāpēc mums šodien ir jārunā par to, kad mēs gribam redzēt šo likumprojektu pieņemtu un kādā termiņā mēs plānojam šīs reformas realizēt. Un tāpēc vēl es gribētu runāt arī par to, kādas tad aktuālas izmaiņas šobrīd ir nepieciešams izglītības sistēmā izdarīt. Vairākas šādas izmaiņas jau apspriež gan Ministru kabinetā, gan arī mūsu komisijā par tādām ir runāts. Viena no būtiskajām izmaiņām ir skolotāju darba algas izmaksas kārtības mainīšana. Tātad Ministru kabinetā ir apspriesta iespēja, ka šīs skolotāju darba algas, tātad to pašu summu, kas tagad ir budžetā paredzēta skolotāju darba algām, varētu proporcionāli sadalīt pašvaldībām. Savukārt pašvaldībām tad rastos iespēja realizēt šo darba algu izmaksu pedagogiem, protams, vienlaicīgi slēdzot līgumus ar pedagogiem. Vienlaicīgi jānosaka arī normatīvi, minimālie normatīvi pedagogu darba algām, kas pašvaldībām ir jāievēro, bet jādod iespējas un jāparedz, ka pašvaldības var šīs pedagogu darba algas palielināt, ja tām šādas iespējas ir, un izmaksāt arī lielākas. Tā ir viena iespēja. Teorētiski tātad šis modelis, protams, varētu darboties. Daudzās pasaules valstīs šāda pedagogu darba algas izmaksas kārtība pastāv. Bet, protams, ir zināmas bažas, ir zināmas iebildes, ir arī bažas par pašvaldību kompetenci šajos skolu jautājumos, un tāpēc jautājums nav viennozīmīgi izlemts ne valdībā, ne arī pašreiz mūsu komisijā.

Vēl viens no iespējamiem reformas virzieniem izglītības sistēmā varētu būt jau šeit minētā starp vismaz kādiem astoņiem resoriem izkliedēto mācību iestāžu apvienošana Izglītības ministrijas sistēmā. Tas, protams, dotu iespēju gan ietaupīt budžeta līdzekļus, samazinot ierēdņu skaitu šajās ministrijās, gan arī izstrādāt daudzmaz vienotus mācību iestāžu finansēšanas normatīvus. Šobrīd tie ir stipri atšķirīgi, un jāatzīst, ka šie normatīvi ir ievērojami par labu tām mācību iestādēm, kuras atrodas ārpus Izglītības ministrijas sistēmas. Tā, piemēram, izmaksas uz vienu studentu Izglītības ministrijas sistēmā gadā sastāda vidēji 717 latus, bet Zemkopības ministrijas sistēmā — 948 latus. Tas pats attiecas arī uz pasniedzēju darba algām, kuras vidēji resoru skolās ir augstākas, tā ir ar izmaksām attiecībā gan uz arodskolu audzēkņiem, gan uz vidējo speciālo mācību iestāžu audzēkņiem. Visas šīs problēmas varētu tādā gadījumā risināt. Tāpat ļoti aktuāls ir arī jautājums par studiju kreditēšanu, kuru vajadzētu iestrādāt Izglītības likumā. Faktiski gandrīz visas šeit, Saeimā, pārstāvētās politiskās partijas savās priekšvēlēšanu programmās atbalstīja šo ideju par studiju kreditēšanu. Budžetā mums šīs iespējas laikam neradīsies, bet ir iespējas iestrādāt finansēšanas sistēmu Izglītības likumā, paredzot tomēr, ka varētu arī šo studiju kreditēšanu uzsākt un šādas iespējas mums rastos.

Mums ir jārisina vēl vesela virkne problēmu. Tās ir skolas ar krievu mācībvalodu, tās ir nacionālo minoritāšu skolas, jo arī attiecībā uz tām ir jāizdara zināmas izmaiņas likumdošanā. Tāpat šeit tika uzsvērta nepieciešamība izdarīt izmaiņas likumdošanā attiecībā uz reliģijas mācīšanu. Tātad izmaiņas ir nobriedušas. Un kādu lēmumu mums šobrīd pieņemt? Es uzskatu, ka mums ir izvēles iespējas. Vispirms mums jāsaprot, kādā tempā mēs gribam šīs reformas realizēt. Un, ja mēs gribam šīs reformas realizēt, sākot ar šī gada 1.septembri, tad mums ir jāiet tas ceļš, ka mēs šodien balsojam par Izglītības likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā, lai varētu šo laiku saīsināt, dodot pietiekami ilgu laiku un plašas iespējas strādāt starp pirmo un otro lasījumu, varbūt kādus divus mēnešus, lai varētu nopietni sagatavot likumprojektu otrajam lasījumam.

Otra iespēja arī mums ir. Ja mēs paredzam, ka ar šā gada 1.septembri nekādas būtiskas izmaiņas izglītības sistēmā mēs neizdarām, tad reāli budžetā kādas izmaiņas varam paredzēt tikai ar nākošo gadu, un tātad arī skolu reformas tādā gadījumā mēs reāli atbīdām uz 1997.gada 1.septembri. Jo mācību gada vidū izdarīt kādas izmaiņas, teiksim, pārcelt skolas no viena resora pakļautības otrā vai kaut ko citu realizēt, praktiski nav iespējams. Tātad vai mēs esam par reformām, un, ja esam, tad kādā tempā tās mēs gribam realizēt. Un šim momentam vajadzētu noteikt arī mūsu balsojumu. Tādēļ man ļoti gribētos šodien dzirdēt arī šeit Ministru kabineta pārstāvi, kurš varētu mums, deputātiem, skaidri un gaiši pateikt par Ministru kabineta iecerēm. Un, ja šīs ieceres saistās ar to, ka šīs reformas grib izdarīt un censties realizēt tātad ar šā gada 1.septembri, tad mums ir jābalso par pirmo lasījumu. Ja mēs šo reformu ceļu pagarinām, tad mēs varam arī atgriezt atpakaļ likumprojektu, strādāt pie alternatīva likumprojekta sagatavošanas. Tas, protams, aizņems laiku. Es atceros, ka Augstākajā padomē pie līdz šim spēkā esošā Izglītības likuma sagatavošanas un pieņemšanas, ja nemaldos, mēs strādājām kādus trīspadsmit mēnešus. Protams, tagad šis laiks varētu būt īsāks, jo mums ir konkrēti dokumenti, projekti, uz kuriem varētu balstīties, un mēs strādātu, bet tomēr, noraidot šo likumu pirmajā lasījumā, mēs šos tempus ievērojami pagarināsim. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Alfreds Čepānis.

Sēdes vadītājs. Vārds Ilgai Kreitusei, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātei!

 

I.Kreituse (DPS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Noklausoties šīs uzstāšanās par Izglītības likumu, man īsti nekļuva skaidrs, kam tad ir vajadzīgs laiks. Laiks, lai izstrādātu alternatīvu likumprojektu, vai laiks, lai izdarītu labojumus? Pēdējais runātājs teica, ka alternatīva likuma izstrādāšana prasa laiku, pirms tam lūdza vismaz mēnesi laika, lai iesniegtu labojumus. Vai šeit tomēr nav pretrunu jau pašā laika un jautājuma nostādnē?

Nākamais jautājums. Kas ir autors? Arvien biežāk no skolotājiem es dzirdu šo jautājumu, jo skolas turpina saņemt visāda veida instrukcijas par klases audzinātāju pienākumiem, par klases audzinātāju tiesībām, par skolotāju uzdevumiem un tamlīdzīgām lietām. Un pie manis ir griezušies vairāki skolotāji ar lūgumu — palīdzi, lūdzu, noskaidrot, kurš tad no tiem daudzajiem departamentiem Izglītības ministrijā ir šo kārtējo dokumentu uzrakstījis.

Ziniet, diemžēl es arī viņiem nevaru palīdzēt, jo man nevar atbildēt, kurš konkrēti ierēdnis vai kuri ierēdņi parakstās zem šīs instrukcijas. Un tā rodas tādi dokumenti, kādi, piemēram, pašlaik skolās ir par klases audzinātājiem. Izrādās, ka klases audzinātājiem ir tiesības piedalīties skolu pasākumos. Kurš tad ies piedalīties? Kurš tad ies tos bērnus tur ganīt, ja viņam tas nav pienākums? Un it īpaši es gribu teikt, ka nevajag jaukt lietas, ja Izglītības ministrijas klerki ir ierosinājuši nemaksāt par audzināšanas stundām un Finansu ministrija to ir pieņēmusi.

Nevajag jaukt, tas nav Finansu ministrijas izdomājums, tie ir Izglītības ministrijas priekšlikumi par skolotāju darba slodzes izmaiņām, ko Finansu ministrija labprāt akceptēja. Ja jau nozares ministrija piedāvā, kāpēc neiet uz naudas taupīšanu, ja Izglītības ministrijai tas liekas ļoti pieņemami? Tāpēc jautājums par autoru ir ļoti aktuāls. Un šodien atsaukšanās uz iepriekšējo Ministru kabinetu man atgādina vecos sociālisma laikus, kad visi atbildēja par visu, bet neviens konkrēti ne par ko. Saeimas Kārtības rullis neparedz un Saeimas darbs neparedz, kad komisijām obligāti ir iepriekšējās Saeimas saņemtie dokumenti jāizņem no arhīva un jāiesniedz nākamajā Saeimā, kas ir ievēlēta. Tāpēc neviens nelika Izglītības komisijai šo dokumentu mums šodien stādīt priekšā tādu, kāds tas bija iesniegts 5.Saeimā. Tāpēc atsaukšanās uz iepriekšējo Ministru kabinetu un uz to, ka tas dokuments bija tieši tāds, ir vienkārši nekorekta.

Nākamais jautājums. Izglītības ministrijas vieta un loma šī dokumenta izstrādē. Jaunais Ministru kabinets strādā vairāk nekā mēnesi. Jaunajā budžeta projektā, kas mums ir nodots apspriešanai, Izglītības ministrijas aparāts ir pieaudzis par vairākiem desmitiem ierēdņu, lai gan tad, kad, es atceros, mēs apspriedām 1995.gada budžetu, Izglītības un kultūras komisijas pārstāvis Dzintars Ābiķis man teica: “Nu neprasi viņus tūlīt likvidēt, mums naudas nav budžetā, saproti, tas ir trieciens — kaut ko likvidēt, jo jāizmaksā kompensācija, 1996.gadā šī skolu attīstības institūta tur nebūs.” Jā, institūta nav, bet ir departaments un ierēdņu skaits ir pieaudzis. Tāpēc šeit jautājums par Izglītības ministrijas vietu un lomu likuma izstrādāšanā un likuma autoru — tie ir divi aspekti.

Tālāk mazliet pārdomas. Man tā parasti vienmēr gribas visu izrēķināt salīdzinājumos. Un es biju pārsteigta, ka deputāts Gorbunovs ir veicis kolosālu darbu, izstrādājot četrdesmit labojumus. Bet, ziniet, tas sastāda 42 procentus no vispārējā likuma teksta. Parasti nav pieņemams kaut kas tad, ja viena trešā daļa ir bojāta, bet ja bojāti ir vairāk par 40 procentiem, tad to izlabot, cik es zinu, praktiski nav iespējams. Nu, to vislabāk laikam zina automehāniķi un tamlīdzīgi. Ja mašīnai puse ir sadauzīta un nederīga, kas ir ērtāk — pirkt visas rezerves daļas pusmašīnai vai pirkt jaunu mašīnu. Tāpēc te vajadzētu šādā veidā apsvērt šo jautājumu. Kāpēc vēl attiecībā uz šo likumprojektu man ir tik skeptiska nostāja? Es atceros, 1995.gadā mēs spriedām par augstskolu likumu un mani mierināja, nu, nav tur to akreditācijas noteikumu, nav privātaugstskolām, pagaidi, būs izglītības likums, būs precīzi noteikts, kad un kādā veidā akreditēs privātās augstskolas. Šeit ir tikai uzrakstīts tas, ka par privātajām skolām lemj Izglītības ministrija un pašvaldības. Kā lemj? Kad lemj? Cik ilgā laikā? Par cik? Tas paliek atklāts un neatrisināts jautājums arī šeit. Tā ka tas ir komplekss, tas nav viens pants, tā ir kompleksā pieeja privāto augstskolu akreditācijai un līdz ar to lomai un vietai Latvijas Republikas izglītības sistēmā. Un tāpēc es ieteiktu deputātiem, kas aicināja balsot par pirmo lasījumu, varbūt pārdomāt vēl mazliet, jo es domāju, ka šoreiz mums ir iespēja ļaut komisijai pierādīt savu profesionālo varēšanu. Un es komisijas vietā vispār palūgtu atpakaļ šo likumprojektu, nevis gaidītu mēnesi, jo priekšlikums ir izskanējis un mēs balsosim par to. Mēnesi gaidīt priekšlikumus. Gorbunova kungs izlabos 42 procentus no likumprojekta. Nu, 40 jautājumi, Gorbunova kungs, ir 42 procenti. Paldies, Ābiķa kungs, par aizrādījumu, jūs bijāt ļoti korekts! Nāks citi labojumi, beigās nepaliks nekas pāri, kas tad būs autors? Tad zem šī likumprojekta būs jāparakstās “6.Saeimas deputāti”, nevis “Izglītības un kultūras komisija”. Tāpēc mans priekšlikums būtu, lai komisija paņemtu atpakaļ, palūgtu kādu noteiktu laiku, balstoties uz to, ja viņa atzīst, ka šis likumprojekts bija tā vērts, lai to sūtītu uz pirmo lasījumu un piesaistītu mūsu uzmanību šeit tik ilgi, uzrakstītu savu alternatīvo projektu, jo neviens šeit no komisijas arī neko pozitīvu neteica, ja nu vienīgi Tomašūna kungs aicināja balsot pirmajā lasījumā, bet arī bez īpaši pozitīva lādiņa, ja tā varētu teikt par šo izteikumu. Un komisija mums iesniegtu pēc mēneša savu alternatīvo likumprojektu, vai, pareizāk sakot, jauno redakciju, par ko mēs konceptuāli nobalsotu. Nebūtu vairs visiem deputātiem, kas nav šajā komisijā, jāraksta entie labojumi, mēs izspriestu pirmajā lasījumā, ātri izietu cauri otrajam lasījumam un nerunātu šeit par to, kas notiks septembrī un nebaidītu te tā — ja jūs esat par reformām, tad pieņemiet nekvalitatīvu pirmajā lasījumā, ja jūs esat pret reformām, tad nepieņemiet nekvalitatīvu pirmajā lasījumā. Iedodiet kvalitatīvu likumprojektu, tad mēs jums garantējam, ka 1.aprīlī mēs nobalsosim trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vārds deputātam Jānim Mauliņam no frakcijas “Latvijai”! Otro reizi — piecas minūtes.

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es jokojos no sākuma, ja. Es tur nebiju vainīgs. Es tikai gribu atvainoties Juridiskajam birojam, jo viņa pienākums tas tiešām nebija, te es mazliet kļūdījos. Pienākums nebija izanalizēt, tas nav Kārtības rullī paredzēts. Un ļoti sirsnīgi pateicos Saeimas priekšsēdētājai par to, ka viņa atzīst, ka divreiz divi ir četri. Gorbunova kungs man aizrādīja, ka Mauliņš runājis ļoti paštaisni. Gorbunova kungs, ja cilvēks saka, ka divreiz divi ir četri, un stingri to saka, vai tad tā ir paštaisnība? Es gribu jums atgādināt — vai jums nav tā nelaime no vecajiem laikiem saglabājusies, kad teica tā, ka objektīvās patiesības nav, objektīvā patiesība ir buržuāziskā patiesība, vienīgā patiesība ir partijiskā patiesība vai mūsdienās tagad saka, viedoklis. Man sāk te dažreiz jau Juridiskajā komisijā arī teikt par to. Kad bija konkrēts, neapšaubāms Satversmes pārkāpums, tad teica: Mauliņ, tas jau ir jūsu viedoklis! Es gribu uzsvērt, kungi, ka mēs nekur tālu netiksim, ja mēs neatzīsim, ka pastāv objektīvā patiesība, vieta, uz ko mums ir jāiet, ja mēs uzskatīsim, ka patiesība ir tikai viedoklis vai partijiskā patiesība, tā mēs tikai haosu radīsim. Pārtrauksim šo komunistisko filozofisko tēzi, ka nepastāv objektīvā patiesība, ka pastāv viedokļi, paštaisni viedokļi un partijiskā patiesība! Pārtrauksim šo greizo domāšanu, tas ir, es atvainojos... Es atvainojos, kungi, tas ir tēmas jautājums, jo, ja mēs uzskatīsim, ka par likumu tiek nosaukts sacerējums, kuram nav arī likuma struktūras un atsevišķos pantos nav likuma struktūras, te jau jokot vairs nevar. Bet man jau nebija laika izanalizēt, cik tas ir absurdi. Un es ļoti pateicos vēlreiz Saeimas priekšsēdētājai par priekšlikumu patiešām nodot atpakaļ, nevirzīt ne uz kādu pirmo lasījumu, jo Tautas kustība Latvijai jau ir pārtaisījusi vairākus likumprojektus, kad jēlus iedod un nevar lietot. Mēs šo arī būtu spiesti no jauna uzrakstīt, dot citu likumprojektu. Kāpēc citiem jāstrādā atbildīgo vietā? Galu galā tas ir cilvēktiesību pārkāpums, ja visi saņem algu, bet tikai viens strādā. Paldies par uzmanību!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC).Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Scenārijs attīstās precīzi tā, kā es paredzēju, jo arī Augstākās padomes laikā neskatoties uz to, ka pie Izglītības likuma komisija strādāja apmēram četrpadsmit mēnešus, par ko jau te runāja Celmiņa kungs, arī tad bija ārkārtīgi garas debates, manuprāt. Ja mani atmiņa neviļ, tās neaprobežojās ar vienu dienu vien. Bet tas ir labi, ka deputāti izrāda interesi par izglītību, jo izglītībā ir mūsu nākotne. Neapšaubāmi likumprojektam ir daudz trūkumu, un arī mūsu komisija, iesniedzot šo likumprojektu pirmajam lasījumam, to apzinās. Neapšaubāmi, Prēdeles kundze, likumprojekts tapa un tika akceptēts Ministru kabinetā laikā, kad vēl nebija izdarīti grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, un tāpēc tiešām šobrīd mūsu likumdošanā faktiski radies vakuums šajā jautājumā. Un es lieku roku uz sirds un lūdzu jūs arī atbalstīt konceptuāli pirmajā lasījumā likumprojektu, jo komisija ir gatava neapšaubāmi šādu pantu iestrādāt likumprojektā.

Neapšaubāmi likumprojektā ir trūkumi, kas skar valsts varas struktūru kompetenci izglītības pārvaldes jautājumos. Mēs ar Tomašūna kungu bijām uzaicināti pie mūsu Ministru prezidenta, kurš, paldies viņam, īpaši izrādīja interesi par izglītības jautājumiem un arī par šo likumu, un mēs arī pārrunājām atsevišķas likuma normas. Neapšaubāmi likumprojektā ir jāparedz stingrāki normatīvi, kas palīdzētu sakārtot mūsu skolu tīklu, lai ietaupītu līdzekļus, un tā tālāk. Bet es šeit nerunāšu vairāk par trūkumiem, kuri neapšaubāmi ir, bet tomēr es gribu atgādināt vienu, to, ka šis likumprojekts, kā jau te pareizi minēja runātāji, nav tapis mūsu komisijā. Šis likumprojekts ir tapis apmēram divu gadu darba rezultātā Izglītības ministrijā, apspriežot apmēram trīs likumprojekta variantus, kuri ir bijuši dažādā laikā, ļoti daudzās un dažādās izglītības darbinieku auditorijās. Šis likumprojekts ir izgājis cauri ministrijas sietam, Ministru kabinetam un savā laikā ticis iesniegts Saeimā, un tāpēc, neskatoties uz trūkumiem, mūsu komisija, saprazdama, ka konceptuāli jauna likuma izstrādāšana prasa ļoti lielu laiku, prasa piesaistīt ļoti daudzus speciālistus, bet mūsu komisija šobrīd, es atklāti pateikšu, tam nebija gatava, lai maksimāli ātrā laikā to izdarītu, tātad mūsu komisija uzskata, ka ir pietiekams pamats balsot par šo likumprojektu konceptuāli pirmajā lasījumā. Vēl es gribētu atgādināt vienu lietu. Tad, kad likumprojekts tika nodots mūsu komisijai, ņemot vērā to, ka deputātiem būs pastiprināta interese par šo likumprojektu, mūsu komisija lūdza Izglītības ministriju palīdzēt mūsu Saeimas deputātiem izprast šī likumprojekta būtību. Un tāpēc es ceru, jūs atmiņa neviļ, es tādā laikā, kad parasti nenotiek ne komisiju darbs, ne frakciju darbs, lūdzu deputātus, kuri to vēlas, atnākt uz Izglītības ministriju tikties ar projekta autoriem un pārrunāt koleģiāli šīs lietas. Un varbūt daudziem no tiem, kas šeit izteica ļoti asu kritiku, kā, piemēram, Mauliņa kungam, daudz kas būtu tapis skaidrs. Diemžēl ieradās tikai divi deputāti un divu deputātu palīgi. Tāda ir realitāte.

Vēl. Šo likumprojektu publicēja laikraksts “Izglītība un kultūra” šī gada 4. janvārī, un es ievadrakstā, tādā mazā ievadrakstiņā, lūdzu izglītības darbiniekus, kuru lielum lielā daļa lasa šo laikrakstu, sūtīt atsauksmes par likumprojektu. Un jums teikšu atklāti, ka no daudzajām vēstulēm, ko ir saņēmusi redakcija un arī es personīgi, un mūsu komisija, konceptuāli tikai viena vēstule vēršas pret šo Izglītības likumu. Pārējiem, protams, ir iebildumi, bet ne konceptuāla rakstura. (Starpsauciens no zāles: “Tas taču nav likums!”)

Nākamais. Un te es būšu ļoti nežēlīgs un teikšu ļoti skarbus vārdus. Es šos skarbos vārdus nebūtu teicis, ja šeit tik asi neuzstātos Kreituses kundze. Protams, viņai ir tiesības to darīt kā jebkuram deputātam, bet šie asie vārdi ir tādi. Manā rīcībā ir informācija, ka ir frakcijas vai, pareizāk sakot, frakcija, kur pārrunāts jautājums par to, ka, lūk, Izglītības ministrijas vadībā nav mūsu politiskās partijas biedru un tāpēc politisku apsvērumu dēļ, lai diskreditētu attiecīgo partiju, attiecīgas partijas pārstāvi kā ministru, jo Izglītības ministrijā tiešām nav šīs partijas biedru, mums vajadzētu tagad maksimāli vērsties pret tiem likumprojektiem, kas nāk no ministrijas, arī pret budžeta iestrādēm, lai arī budžets netiktu pietiekamā apjomā attiecīgajai ministrijai nodrošināts un tādā veidā varētu šo partiju diskreditēt... Manā rīcībā ir tāda informācija. Šobrīd es vēl nenosaukšu frakciju, kur šīs lietas tika pārrunātas.

Pēdējais, ko es gribētu teikt. Es gan gribētu ieteikt šīs frakcijas biedriem, kuri nebūt visi tā nedomā, vairāk domāt par valsti, nevis par to, kā izskatīsies viena vai otra partija, kā izskatīsies viens vai otrs ministrs, vai tas ir mans ministrs, vai tas ir jūsu ministrs. Domāsim par valsti!

Ņemot vērā to, ko es teicu, ka mēs, mūsu komisija nevarēsim tā, kā šeit piedāvāja Kreituses kundze, šim likumprojektam, kas ir tapis apmēram divu gadu rūpīga darba rezultātā, pirmkārt, Izglītības ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamentā, otrkārt, visā ministrijā, treškārt, piedaloties sabiedrības pārstāvjiem, ceturtkārt, ir apspriests Ministru kabinetā, — mūsu komisija, vismaz es personīgi nevarēsim apņemties mēneša laikā uzrakstīt alternatīvu likumprojektu.

Tāpēc man ir piedāvājums — darbosimies konstruktīvi un, ņemot vērā, ka vairākums izglītības darbinieku, es atkārtoju, izglītības darbinieku, un man nav pamata citādi apgalvot, konceptuāli atbalsta šo likumprojektu, tomēr nobalsosim par to pirmajā lasījumā. Mēs noteiksim pietiekami garu, vismaz mēnesi, priekšlikumu iesniegšanas termiņu un varēsim rūpīgi vēl tālākajos lasījumos pie šī likumprojekta strādāt, un es ceru, ka rezultāts būs tāds, kas apmierinās visus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, lūgums turpmāk precizēt, jo mēs saskaitījām, ka zālē četrām frakcijām nav pārstāvju Izglītības ministrijā. Tātad precizēt, lai nerastos liekas politiskas kolīzijas.

Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Otro reizi.

 

A.Gorbunovs (LC). Ņoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Es atvainojos jau pašā sākumā par piezīmi, kuru es būšu pelnījis, jo es runāšu īsi, bet varbūt neskaršu tēmu. Man liekas tā. Ja ir viena svarīga problēma un cilvēks šo problēmu raksturo ļoti vienkārši — divreiz divi ir četri, tad tāds cilvēks tiešām ir paštaisns cilvēks. Ja cilvēks, paužot savus uzskatus, saka — lūdzu, neuzskatiet to par manu viedokli, bet tikai par objektīvu patiesību, — tad tas ir patiesi paštaisns cilvēks.

Sēdes vadītājs. Paldies, Gorbunova kungs, es ceru, ka citi deputāti vienmēr sekos jūsu piemēram! (Aplausi.)

Debates beidzam. Līdz pārtraukumam divas minūtes. Vai komisijas vārdā Andris Tomašūns tās izmantos? (No zāles deputāts A.Tomašūns: “Pēc pārtraukuma!”) Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30, bet pirms pārtraukuma — divi paziņojumi.

Vispirms lūgums Starpparlamentārās savienības delegācijas locekļiem sapulcēties Sarkanajā zālē. Un vārds otram paziņojumam Indulim Bērziņam, — “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam.

 

I.Bērziņš (LC). Tādā gadījumā es lūgtu Kuveitas—Latvijas deputātu grupas... cilvēkus, kas ir šajā grupā pieteikušies vai vēl vēlas strādāt, lai ievēlētu šīs grupas vadību, pilnībā sapulcēties Prezidija zālē. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Zālē ir 36 deputāti. Lūdzu zvanu!

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu rezultātu! Zālē 55 deputāti. Turpinām darbu.

Andris Tomašūns, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — komisijas vārdā! Tomašūna kungs, jums ir vārds dots!

 

A.Tomašūns (LC). Es ļoti pateicos! Noklausījies šīs ļoti interesantās runas, kuras lielāko tiesu tomēr bija veltītas vairāk izglītības likumprojekta dažādu detaļu vērtēšanai, nosodīšanai vai slavēšanai, es gribētu tomēr izdarīt secinājumus, ka faktiski neviens no šiem vērtējumiem, kas ieteica likumprojektu vai nu nepieņemt pirmajā lasījumā, vai atdot atpakaļ izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, nevērsās konceptuāli pret šo domu, ka jauns Izglītības likums ir nepieciešams, un neteica, ka šīs galvenās atziņas, kādas ir ieliktas iekšā šajā Izglītības likumā, būtu nepareizas. Par to es esmu ļoti pateicīgs visiem runātājiem, ka viņi nenoraidīja šo likumu pēc būtības un pēc koncepcijas.

Tālāk konkrēti varbūt par katra runātāja izteiktajiem apgalvojumiem, argumentiem. Nu, jāsaka, tā jau ir kopš neatkarības atjaunošanas sākuma, ka izglītības jautājumi ir tik tiešām laikam tik plašiem deputātu, tautas slāņiem saprotami jautājumi, ka ļoti daudzi grib izteikties par šiem jautājumiem, kas skar izglītību. Un tas ir ļoti labi, jo ir iespējams apgalvot man šodien, ka jaunais Izglītības likums ir varbūt šobrīd mums pats demokrātiskākais likumprojekts, kāds ir nonācis šajā Saeimā un par kuru ir runāts, jo tik daudz cilvēku, kā ir bijuši iesaistīti tieši šī likuma apspriešanā, — es nezinu nevienu otru tādu piemēru, par kuru varētu šodien runāt.

Tālāk. Jāatgādina tomēr, ka pastāv zināma kārtība likumdošanā, kas paredz, kādā veidā likumprojekti nonāk Saeimā deputātu apspriešanai un vērtēšanai. Un šis Izglītības likums nav nācis no kaut kādiem arhīviem, bet to oficiāli iesniegusi valdība jaunievēlētajai 6. Saeimai. Un tādā secībā tas arī nonāca ar šīs Saeimas atzinumu divās komisijās, tas ir, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un Pašvaldības lietu komisijā, par kuru darbu jūs šodien visi dzirdējāt un par atzinumiem arī. Un abas šīs komisijas atbalstīja šo likumprojektu un ierosināja to pieņemt pirmajā lasījumā.

Tālāk. Es gribu atgādināt arī to, ka pirmajā lasījumā faktiski vislielākajām diskusijām ir jābūt tieši par konceptuālas dabas jautājumiem, jo visi tie labojumi un papildinājumi, sākot no redakcionālas dabas labojumiem un beidzot ar ļoti svarīgiem pantu grozījumiem, papildinājumiem, uzlabojumiem, ir darba jautājums gan mūsu Izglītības un zinātnes komisijai, gan arī pārējiem deputātiem laika posmā līdz otrajam lasījumam. Un arī pēc tam vēl būs iespējas uzlabot un papildināt šo likumprojektu.

Ņoti liels lūgums būtu šodien deputātiem atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, nobalsot par to, jo mūsu komisija ir gatava strādāt, uzlabot, papildināt šo likumprojektu un sniegt jums otrajā lasījumā noteikti daudz labākā kvalitātē. Tāds ir mūsu komisijas lūgums. Un arī mūsu komisijas lēmums, kā jau teicu, ir atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Un termiņš, kāds varētu būt...

Sēdes vadītāja. Paldies, Tomašūna kungs! Papriekšu par pirmo lasījumu ir jānobalso, un tad noteiksim termiņus.

 

A.Tomašūns. Jā, to es arī lūdzu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Atbilstoši Kārtības ruļļa 136. pantam pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumi par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Tā kā vairāki deputāti savās runās debatēs izteicās par nepieciešamību nodot likumprojektu atpakaļ komisijai, tad vispirms balsojam par šo priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegtā likumprojekta “Latvijas Izglītības likums” nodošanu atpakaļ komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 40, atturas — 10. Priekšlikums nav pieņemts.

Balsojam par likumprojekta “Latvijas Izglītības likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 21, atturas —11. Likumprojekts “Latvijas Izglītības likums” pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu komisijai priekšlikumu iesniegšanas datumu!

 

A.Tomašūns. Priekšlikumu iesniegšanas datums — 1.marts.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir kādi citi priekšlikumi? Nav. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Starp citu, ja mani atmiņa neviļ, tad tika izteikts arī otrs priekšlikums — divi mēneši. Diemžēl tas tika aizmirsts. Tātad arī pie reizes tas būtu daudz pareizāk, ja 1.aprīlī mēs kārtējo reizi to atgrieztu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad ir divi priekšlikumi — 1.marts un 1.aprīlis. Pirmo balsojam tālāko priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

Dzintars Ābiķis, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

Dz.Ābiķis (LC). Cienījamie kolēģi! Paldies par to, ka jūs vēlaties maksimāli ilgi diskutēt un iesniegt priekšlikumus arī varbūt vēl pēc diviem mēnešiem, bet mēs, kā jau es teicu, pārrunājām arī likumu ar Ministru prezidentu, un būtu ļoti labi, ja lielākā daļa likuma pantu stātos spēkā jau ar jauno mācību gadu. Man ir lielas bailes, ja mēs līdz 1.aprīlim pagarināsim iesniegšanas termiņu, tad, kamēr mēs vēl izskatīsim labojumus, un kur nu vēl trešais lasījums! Mēs varam vienkārši nepaspēt. Likums stājas spēkā ar 1.septembri. Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu — pirmo variantu.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad ir 1.marts un 1.aprīlis. Atgādinu: sākam balsot ar tālāko datumu, tātad 1.aprīli. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 39, atturas — 18. Priekšlikums nav pieņemts.

Par 1.martu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par 1.martu! Lūdzu rezultātu! Lūgums deputātiem balsošanas laikā nestāvēt pēc izdrukām, pa zāli nestaigāt! Par — 58, pret — 12, atturas — 9. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 1.marts.

 

Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojoša satura piecu deputātu iesniegumu. “Saeimas Prezidijam. Lūdzam izskatīt 1.februāra sēdes darba kārtības 49.jautājumu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarinājumu likumprojektam “Par valsts budžetu 1996. gadam” pēc sēdes darba kārtības 39. jautājuma.” Viens — “par”, viens “pret”. Nevēlas runāt. Tātad iekļaujam pēc darba kārtības 39. jautājuma, tātad tas ir kā nākamais darba kārtības jautājums.

Saeimas lēmums — noteikt likumprojektam “Par valsts budžetu 1996.gadam” priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 1996.gada 8.februāri. Deputāti Kuprijanova, Ābiķis, Bunkšs, Gorbunovs, Gredzens, Saulītis, Strods, Gannusa, Rubins, Liepa, Apalups, Lujāns, Druva, Putniņš, Ādamsons, Jurdžs. Izskatām kā patstāvīgo priekšlikumu.

Vārds Aivaram Kreitusam, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, finansu ministram!

 

A.Kreituss (DPS). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Man ir nesaprotams šāds priekšlikums, jo, manuprāt, mēs bijām vienojušies par darba kārtību, bijām vienojušies par to, ka priekšlikumus iesniegt līdz 1. februārim, pēc tam ar šiem priekšlikumiem, tos apspriežot, strādā vēl vienu nedēļu, strādā tātad komisijas kopā ar deputātiem, ar Finansu ministrijas speciālistiem. Arī šajā nedēļā Finansu ministrijas speciālisti apmeklēja ne vienu vien komisiju, tāpēc man rodas tāds iespaids, ka drīzāk tāds priekšlikums ir saistīts ar to, ka nav izpratnes par to, kāda darba kārtība ir gaidāma. Vēl vienu nedēļu ir gaidāma nopietna apspriešana un pēc tam, kā mēs bijām runājuši, ja mēs cenšamies 15. februārī aizstāvēt budžetu, tad laicīgi, piecas dienas pirms šā jautājuma apspriešanas otrajā lasījumā, deputāti varētu saņemt visu, kas ir vajadzīgs. Es domāju, ka mēs bijām nopietni izvērtējuši šo trīs nedēļu termiņu starp pirmo un otro lasījumu, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, tas ir par vienu nedēļu garāks. Vēl es varētu pie tā piebilst, ka pie mums pēc 15. februāra tūlīt ierodas Starptautiskais valūtas fonds, lai turpinātu sarunas par to, kā tad mēs tālāk savas attiecības veidosim. Tāpēc es domāju, ka deputātiem vajadzētu kopīgi mēģināt izprast visas šīs situācijas nopietnību, jo šeit pašreiz nav tāda situācija, ka mums būtu ļoti labvēlīga gaisotne. Starptautisko institūciju attieksme ir visai sasprindzināta, jo sarunas ar Starptautisko valūtas fondu ir ilgušas no pagājušā gada marta. Šīs valdības vaina nekādā gadījumā nav tā, ka šīs sarunas turpinās līdz šai dienai.

Pagājušā gadā gada vidū — maijā — ir Starptautiskajam valūtas fondam doti solījumi, aptuveni vairāk par 10, kuri tiks izpildīti, ja Starptautiskais valūtas fonds piekrīt 90 miljonu budžeta deficītam. Neviens no šiem punktiem nav izpildīts. Tāpēc, ja mēs nevaram pietiekami konkrēti turpināt sarunas par to, ko no mums prasa, un dot savus izvērtētus priekšlikumus, tad šīs sarunas tiek pārtrauktas — ne marta beigās, bet martā tiek pārtrauktas, un, lai tās atsāktu, ir vajadzīgs apmēram pusgads. Sarunu pārtraukšana nozīmē, ka Latvija nevar saņemt kredītus, arī tie kredīti, kas ir apsolīti, netiek tālāk piešķirti, un Latvija nokļūst to valstu skaitā, par kurām saka, ka tām nevar visai uzticēties. Es domāju, ka jautājums ir visai nopietns, jo pašreiz mēs zinām pēdējo informāciju, visi deputāti zina, ka jau vismaz divi kredīti Latvijā ir saņemti bez valsts garantijām, un tie ir lieli kredīti. Tos ir saņēmusi Zemes banka un Unibanka. Tas ir tas solis, uz ko mums jāiet, ja mēs gribam domāt, lai šeit plūstu šurp gan nauda investīcijām, gan viss pārējais. Ja mēs tā vienkārši domājam šeit ar tādu pļāpāšanu un visādu strīdu taisīšanu visu šo lietu šādā veidā vilcināt un kaut kā sagrozīt, nu, tad mēs neieturēsim tos termiņus, par kuriem mēs esam vienojušies, un rezultāts būs tāds, kā es jums saku pašreiz.

Es domāju, ka mēs varam ieturēt šos termiņus. Mēs varam diskutēt vēl veselu nedēļu, jo pašreiz, kā es esmu novērojis, diskutējot komisijās, — es esmu apmeklējis ne vienu vien komisiju, es esmu runājis ar visu ministriju pārstāvjiem pirms tam Finansu ministrijā — tam ir piekrituši. Piemēram, man ir šeit pat līdzi dokuments, kuru es varu parādīt, — Izglītības un zinātnes ministrija ir piekritusi veikt pārmaiņas savas ministrijas ietvaros uz savu iekšējo izdalīto resursu bāzes, kas ir lielāka nekā pagājušogad. Nez kāpēc tajā pašā laikā žurnālistiem tiek stāstīts, ka kaut kāds diktāts esot no Finansu ministrijas puses un kaut kas vēl. Šī ministrija pati ir iesniegusi savus priekšlikumus. Mēs esam piekrituši. Mēs esam piekrituši ņemt tos vērā. Es domāju, ka to vajadzētu stāstīt arī attiecīgajai komisijai, lai arī deputāti ir pienācīgi informēti. Ja tas kāda iemesla dēļ nav noticis, tad es domāju, ka to varētu darīt.

Otrs moments. Nav, nav tādas iespējas, ka pašreiz darbs notiek komisijās, nevis tiek doti priekšlikumi, kā kaut ko uzlabot budžeta struktūrā, kaut ko mainīt.

Vienīgie priekšlikumi, kas pašreiz ir, paredz uz citu organizāciju rēķina palielināt savu budžetu. Nu, lai tādus priekšlikumus dotu, jūs mani atvainojiet, īpaši nekāda izdoma nav vajadzīga. Paskatīties tabulā, atrast, kā, piemēram, pēdējā reizē — es biju pārsteigts — ir atrasti 22 miljoni. 22,2 miljoni tiek atrasti Aizsardzības lietu komisijā, par kuriem tiek paziņots, ka tos varētu uz aizsardzības lietām virzīt. Protams, tiklīdz šo ciparu dzird tagad izglītības aizstāvji, tie uzreiz var teikt, ka vismaz pusi varētu uz izglītību virzīt. Tad es jums pateikšu, ka 22,2 miljoni ir stingri paredzēti sliktajiem kredītiem. Un, ja mēs gribam tos izbrīvēt kaut kā, nu, tad vajadzētu ķerties pie šo slikto kredītu iekasēšanas. Lūdzu, varbūt deputāti var iet palīgā organizācijām vai bankām, vai kādam citam, kas liek priekšā, kā šos kredītus iekasēt. Neatmaksātāji ir zināmi. Saraksti ir publicēti avīzē “Diena”, piemēram. Bet reālā situācija ir tāda, ka mums šai naudai ir jābūt. Un tie ir tikai tie vissliktākie kredīti, kuri būs jāatmaksā no valsts naudas. Mēs taču to nevaram gada vidū izņemt ārā no izglītībai paredzētās vai aizsardzībai paredzētās naudas. Tāpēc es šādus priekšlikumus varu nosaukt par ne visai pārdomātu asprātību.

Katrai pozīcijai pretim ir parādīts, kam tā ir paredzēta. Un, ja nevar uzreiz atrast paskaidrojumu, tad Finansu ministrijas pārstāvji ir gatavi ierasties un komisijām jebkurā brīdī šos paskaidrojumus sniegt un atšifrēt. Bet nevar būt normālas sarunas, ja Finansu ministrijas speciālistiem pieprasa papildus izdalīt naudu. Šīs papildu naudas nav. Un nevar runāt, tā ka, teiksim, ja runā Aizsardzības komisijā, tad saka,— dodiet no Izglītības komisijas. Un, ja runā citā komisijā — Pašvaldības komisijā, tā atkal saka — dodiet no tās komisijas. Bet visām komisijām pašreiz vienādi sāp kurpe, es domāju, spiež kurpe. Visām ministrijām vienādi spiež šī kurpe, un mēs nebūt vienādi neesam mēģinājuši ierobežot ministrijas.

Mēs esam mēģinājuši saglabāt to, kas mums ir prioritāte. Prioritāte ir drošība, prioritāte ir izglītība. Mēs esam mēģinājuši to darīt, bet tajā pašā laikā mēs esam mēģinājuši izglītībai parādīt tās lielās rezerves. Astoņās ministrijās ir izglītības iestādes. Kas pēdīgi ķersies ar pietiekami stingru mugurkaulu pie šī Izglītības ministrijas struktūras sakārtošanas darba jeb, teiksim, budžeta struktūras uzlabošanas darba? Kurš būs tas, kas ķersies? Varbūt šeit var no deputātiem, varbūt deputātu komisija var iet palīgā šai ministrijai.

Nav normāla situācija. Zemkopības ministrijā atrodas 70 līdzīga profila skolas kā Izglītības ministrijā, un Zemkopības ministrijā vienam skolniekam tiek tērēti 950 lati, tai pašā laikā Izglītības ministrijā vienam skolniekam tiek tērēti 600 lati. Nav laikam normāli, ka tur, kur būtu jābūt izglītībai, tiek tērēts pusotras un divas reizes mazāk līdzekļu nekā tur, kur tā izglītība varētu arī nebūt tiešā pakļautībā. Šīs budžeta struktūras reorganizācija ir jātaisa. Es tikai parādu pāris tādu iespēju, pāris rezervju.

Tāpēc mans lūgums būtu nespēlēties šādi ar datumiem, bet saprast, ka veselu nedēļu mums vēl ir laiks šim darbam un šīm diskusijām. Nekas neapstājas, ja 1.datumā ir pateikts izbeigt iesniegt priekšlikumus. Jūs šos priekšlikumus varējāt sarakstīt strīpā un iedot. Vēl veselu nedēļu turpināsim par tiem diskutēt, uzlabosim, pabīdīsim uz priekšu, pabīdīsim atpakaļ, turpināsim šo darbu. Tāds ir mans priekšlikums. Un tāds ir mans lūgums — noraidīt šo priekšlikumu, kas dezorganizē labi iesākto darbu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Gribu deputātiem atgādināt Kārtības ruļļa 117.pantu. “Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus.” Deputāts iebildumus ir cēlis, tāpēc lūdzu deputātus debatēs nepierakstīties un mēs debates par šo jautājumu neatklājam. Tālākais ir: “Ja celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām...” Lūdzu iesniedzējus! Ja priekšlikumu nav, mēs atstājam Prezidijā uz nākamo sēdi.

Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Mans uzvārds ir iesniedzēju sarakstā. Tas tur ir nokļuvis tīri dabiski, pie manis pienāca un es parakstījos. Es neesmu tāds kā iesniedzējs autors, bet es piekritu šai idejai kā tādai. Ja trīs komisijas lūdz šo pagarinājumu, es aicinātu arī varbūt Kreitusa kungu padomāt. Ja tagad mēs izmantojam 117.pantu un noraidām šo priekšlikumu, nebalsojam par šo priekšlikumu, tad, manuprāt, tas nav prātīgi šajā budžeta izskatīšanas stadijā. Katrā ziņā vismaz kolēģiem nevajadzētu liegt iespēju balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Gorbunova kungs, pēc kāda Kārtības ruļļa panta mēs varam balsot par šo priekšlikumu? Tas ir lēmuma projekts, ko iesniedza kā patstāvīgo priekšlikumu vairāk nekā desmit deputāti. Kārtības rullī man nav citu pantu, pēc kā balsot. Deputāts Kreituss ceļ iebildumus. Viņš nenoraida. (Starpsauciens no zāles: “Bet kas to noraida?”) Līdz ar to mums ir jālemj par nākamo sēdi vai komisiju. Viens runā “par”, viens runā “pret”. Par komisiju vai par sēdi, jo mēs neapspriežam šodien.

Kuprijanovas kundze, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte, par ko jūs vēlaties runāt? Par procedūru. Tāda termina, starp citu, Kārtības rullī nav. Par lietas tālāko virzīšanu. Lūdzu! Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte!

 

L.Kuprijanova (TSP). Protams, pēc Kārtības ruļļa viss ir ļoti pareizi. Kreituses kundze ir pareizi konsultējusies ar Juridisko dienestu un pilnīgi pareizi stāda šo pretenziju. Ņemot vērā, ka Saeima nāca pretī valdībai, arī Sociālo un darba lietu komisija grib pārcelt šo termiņu kā ceturtā komisija, un mums sēde bija tikai šodien, lai izvirzītu šo jautājumu. Un vēl vakar visām komisijām bija pat vēlas sēdes. Es varu nosaukt daudzus citus argumentus, un es ceru, ka kolēģi no pārējām komisijām, priekšsēdētāji arī to var pateikt, kādas bija tās Finansu ministrijas speciālistu atbildes. Pēc būtības var šobrīd noņemt jautājumu, bet tādā gadījumā es lūgtu līdz galam turēties pie Kārtības ruļļa. Jo mūsu priekšā, cik es sapratu, runāja finansu ministrs Kreitusa kungs. Lai deputāts Kreituss tad noprotestē to stenogrammā.

Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze! Finansu ministrs tika pieteikts arī vienlaicīgi kā deputāts, un viņš veic šīs funkcijas. Ja viņš tās neveic arī kā deputāts, tad lūdzu, Kreitusa kungs, pasakiet, kā vārdā jūs runājāt, vēlreiz, lai būtu skaidrība. Es zinu, Gorbunova kungs, ka jūs tagad protestēsiet, ka es pārkāpju Kārtības rulli. Viņš tika pieteikts gan kā deputāts, gan kā ministrs, par cik viņš vienlaicīgi veic šīs funkcijas. Bet Kuprijanovas kundze nav to sapratusi. Varbūt, lai mums vairs nebūtu šeit asas vārdu apmaiņas Saeimas zālē...

 

A.Kreituss. Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Es runāju gan kā deputāts, gan kā finansu ministrs. Un es centos jums situāciju izskaidrot. Es saprotu, ka opozīcijas pārstāvji šeit neviens nenāks un neteiks, ka vajag šo jautājumu, šo iesniegšanas termiņu šodien. Visi teiks...

Sēdes vadītāja. Mēs lūdzām tikai precizēt un nesniegt vairs paskaidrojumus, jo debates ir pabeigtas.

Lūdzu tālāk! Anatolijs Gorbunovs, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Par Kārtības ruļļa pārkāpumu.

 

A.Gorbunovs (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tik tiešām negribas, ar vienu vārdu sakot, runāt par to, bet Kārtības rullī ir precīzi pateikts, ka nevar runāt vienlaicīgi deputāts un vienlaicīgi ministrs. Un to Kusiņa kungs var apliecināt ar galvas mājienu, ja ne citādi. Tas ir ierakstīts Kārtības rullī un šeit traktēt, ka runā vienlaicīgi, to vienkārši nedrīkst. Un te nu mēs nonākam tajā situācijā, ka mums turpina deputāts būt komisijas priekšsēdētājs un ministrs. Tas arī galīgi nav pieļaujams, jo mēs paši nokļūstam tādā situācijā, ka nonākam pretrunā ar šo lietu.

Sēdes vadītāja. Paldies, Gorbunova kungs! Es ceru, ka Juridiskā komisija, strādājot pie Kārtības ruļļa labojumiem, stingri ievēros šos priekšlikumus un ņems tos vērā. Bet šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir juridiski. Un es nevaru deputātam vienlaicīgi noņemt ministra posteni vai ministram noņemt deputāta statusu. Tātad lemjam par iekļaušanu nākamās sēdes dienas kārtībā vai nodošanu komisijām.

Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Es arī esmu viens no tiem asprāšiem, ko cienījamais Kreitusa kungs atļāvās tā nosaukt, un tādēļ es arī tomēr laikam piekritīšu pašai Kreituses kundzei, kura teica, ka patiešām tas ir Juridiskās komisijas darbs. Mēs varam palūgt šo lietu nosūtīt uz Juridisko komisiju, lai varētu labāk apspriest jautājumu, vai var Saeimas tribīnē būt uzreiz gan ministrs, gan deputāts. Un tad, es domāju, mēs šo jautājumu tur arī izskatīsim, un, protams, diemžēl izrādīsies tas, ka pats jautājums pēc būtības nebūs izskatīts.

Sēdes vadītāja. Tātad uz šo brīdi priekšlikumi par nodošanu komisijām nav saņemti. Saeima lemj par iekļaušanu... Es atvainojos! Mēs neesam šeit, par cik sākās disputs par tālāko kārtību, izpratuši līdz galam Lujāna kunga priekšlikumu. Viņš ierosināja nodot šo lēmuma projektu Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Cienījamie deputāti! Deputāts ir ierosinājis un man nav tiesību, Kārtības rullī nav panta, kas paredzētu man tiesības nebalsot par deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem, kas ir izteikti atbilstīgi Kārtības rullim. Tāpēc lūdzu deputātus — ja sniedzat savus priekšlikumus, pārdomājiet tos līdz galam! Ja Lujāna kungs savu priekšlikumu nenoņem, mums ir jābalso par šo priekšlikumu atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam: “Ja celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.” Šobrīd ir viens priekšlikums — nodot Juridiskajai komisijai. Tas ir atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam. Citu priekšlikumu nav. Lūdzu deputātus, kas vēlas runāt, nākt tribīnē un nerunāt no zāles ar izsaucieniem.

Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Šis jautājums nav patstāvīgais priekšlikums, bet procedūras jautājums, tāds pats kā gadījums, kad atbildīgais referents ierosina noteikt, kurā termiņā tiek iesniegti priekšlikumi. Un tad jau var rasties tāda situācija, ka kāpj tribīnē jebkurš no 100 deputātiem un ierosina šo priekšlikumu par termiņa noteikšanu atlikt un nodot komisijām. Tas būs vienkārši absurdi. Mēs novedīsim līdz absurdam mūsu procedūru. Un šajā gadījumā ir jābalso par konkrētu 10 deputātu priekšlikumu kā par procedūras priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, pēc kura Kārtības ruļļa panta tas ir? Es jums nolasīju Kārtības ruļļa 117.pantu, kur ir teikts: “Apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus.” Iebildumi ir celti. Nākamais teikums šinī pantā: “Ja celti iebildumi, Saeima lemj par šāda priekšlikuma iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā vai nodošanu komisijām, nosakot termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi.” Šobrīd ir tikai viens priekšlikums — nodot Juridiskajai komisijai. (No zāles deputāts A.Gorbunovs: “Ir iebildumi!”) Citu priekšlikumu nav.

Iebildums ir iebildums. Tātad šinī sēdē mēs neizskatām, mēs pārejam pie nākamā — iekļaujam nākamās sēdes darba kārtībā vai nododam komisijām. Man Prezidijā, un jūs paši zālē dzirdējāt, ir izskanējis tikai viens priekšlikums — nodot Juridiskajai komisijai. Citu priekšlikumu nav šobrīd.

Jānis Lagzdiņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Par kādu jautājumu?

 

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi deputāti! Tagad būs iespēja jebkuram no jums tad, kad atbildīgais referents ierosinās noteikt termiņu, kāpt tribīnē un pateikt tā: “Es iebilstu pret šādu priekšlikumu. Lūdzu nodot to Juridiskajai komisijai izskatīšanai.” Un mēs pilnīgi dezorganizēsim Saeimas darbu. Mums ir jāvadās no tās prakses, kāda mums bija iepriekšējā Saeimā un Augstākajā padomē, kad to vadīja deputāts Gorbunovs. Un šādi jautājumi un priekšlikumi ir jāliek uz balsošanu, jo tas ir procedūras priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lagzdiņa kungs, šobrīd darbu dezorganizējat jūs, jo Kārtības rullī ir atļauts 54.panta kārtībā atbilstoši par 117.pantu runāt “par” un “pret”. Jūs nerunājāt ne “par”, ne “pret” nodošanu komisijām vai ieslēgšanu nākamajā plenārsēdē. Tā kā tas ir patstāvīgais priekšlikums un Kārtības rullis neparedz citu kārtību, un mēs nevaram vadīties pēc Anglijas parlamenta prakses un pēc precedentiem, bet Saeima strādā tikai pēc Kārtības ruļļa, Lagzdiņa kungs, es jums atļaujos izteikt aizrādījumu par bļaušanu no vietas.

Lūdzu balsošanas režīmu!

Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Nu, ja jau mēs te katrs nākam ar savu priekšlikumu, ko mums atļauj Kārtības rullis, mans priekšlikums būs nodot, pareizāk sakot, izskatīt nākošajā plenārsēdē. Un man būtu ļoti interesanti, kā Kreitusa kungs reaģēs, ja mēs to pieņemsim, izskatīsim nākošajā plenārsēdē un apstiprināsim, ka ir jāpagarina priekšlikumu iesniegšanas laiks. Uz šodienu ir ieteikts viens, bet nākošajā sēdē, pēc nedēļas, mēs pagarināsim. Un līdz ar to mēs sarežģīsim visu budžeta pieņemšanu. Man ļoti interesē to cilvēku reakcija, kuri gribēja izgāzt šī priekšlikuma izskatīšanu šodien. Tā ka es uzturu savu priekšlikumu — nākošajā plenārsēdē izskatīt šo jautājumu. (Starpsauciens no zāles: “Kāda jēga?”) Jēga ir tāda, ka tādā gadījumā mēs iegūsim vēl kādu nedēļu, bet zaudēs tie, kas šo priekšlikumu šodien gribēja noraidīt. Un es tikai pie reizes gribētu atgādināt par tā saucamajiem slavenajiem Finansu ministrijas speciālistiem, kuri divās Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēdēs nebija spējīgi jēdzīgi atbildēt ne uz vienu jautājumu, tajā skaitā arī Kreitusa kungs, kas uz visiem maniem jautājumiem, piemēram, pateica — es neesmu kompetents, es nezinu, es vēl neesmu lietas kursā. Un vienīgais, ko viņš pateica,— pie visa vainīga ir iepriekšējā valdība, prasiet atbildi no viņiem. Tāpēc es tomēr uzturu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Tātad Prezidijā šobrīd ir divi priekšlikumi. Pirmais — nodot Juridiskajai komisijai, otrais — iekļaut nākamās plenārsēdes darba kārtībā.

Požarnova kungs, var runāt tikai “par” vai “pret” vienu no priekšlikumiem! Trešā priekšlikuma nevar būt. Nodošana komisijai vai iekļaušana nākamās plenārsēdes darba kārtībā. Kārtības rullis citu neparedz. Ja jūs gribat mainīt komisiju, tad...

Andrejs Požarnovs, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts!

 

A.Požarnovs (TB). Man ir priekšlikums — Lujāna kunga priekšlikumu nodot komisijai, priekšlikumu par priekšlikumu iekļaušanu izskatīt komisijā.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs! Diemžēl Kārtības rullis šo jūsu asprātību neļauj balsot. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikuma nodošanu Juridiskajai komisijai! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 9, pret — 41, atturas — 10. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu balsot par priekšlikumu iekļaut nākamās plenārsēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 23, atturas — 11. Priekšlikums nav pieņemts.

Pārejam pie patstāvīgo priekšlikumu izskatīšanas tālāk. Lēmuma projekts “Par izmaiņām Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu lēmuma projektu: “Atsaukt no Saeimas Eiropas lietu komisijas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu Jāni Jurkānu un ievēlēt Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti Ludmilu Kuprijanovu Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā.” Šeit ir divi balsojumi, jo par deputātu atsaukšanu jābalso aizklāti. Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsojam par Jāņa Jurkāna atsaukšanu no Saeimas Eiropas lietu komisijas! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 3, atturas — 7. Jānis Jurkāns atsaukts no Saeimas Eiropas lietu komisijas.

Nākamais. Ievēlēt Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti Ludmilu Kuprijanovu Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 3, atturas — 9. Ludmila Kuprijanova ievēlēta Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par deputāta Māra Vītola atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas sastāva”. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 7, atturas — 6. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Māra Vītola ievēlēšanu Eiropas lietu komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 7, atturas — 9. Deputāts Māris Vītols ievēlēts Eiropas lietu komisijā.

Nākamais — lēmuma projekts “Par deputāta Roberta Jurdža ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 5, atturas — 6. Deputāts Roberts Jurdžs ievēlēts Sociālo un darba lietu komisijā.

Nākamais patstāvīgais priekšlikums — Saeimas lēmuma projekts izveidot Nacionālās drošības komisiju deviņu deputātu sastāvā, ievēlējot tajā pa vienam deputātam no katras frakcijas un vienu pie frakcijām nepiederošu deputātu. Es atvainojos, papriekšu, Dobeļa kungs, jūs vēlaties runāt? Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts, jo viņš, Jirgena kungs, pirms jums nāca jau pa zāli!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! Es arī izmantošu savu iespēju iebilst pret šī projekta izskatīšanu un balsošanu, jo mēs esam jau konceptuāli vienu pieeju parādījuši, izskatot ļoti pilnīgi šo jautājumu un balsojot par vairākiem projektiem. Un šī projekta tur vispār nebija, tā ka es iebilstu pret tā izskatīšanu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad šajā sēdē mēs izskatīt nevaram. Lūdzu priekšlikumu par virzīšanu tālāk! Šodien, Ādamsona kungs, tas ir noņemts no darba kārtības, lai gan dialogs starp mums abiem nav pieļaujams. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

 

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Diemžēl šeit arī varbūt pat Saeimas Prezidijs ir aizmirsis, ka pagājušajā sēdē, kad šis jautājums tika izskatīts, bija arī nr.11a un 11b, un šie jautājumi toreiz netika uzstādīti. Starp citu, šeit būtu arī jautājums, vai tādā gadījumā Saeimas Prezidijs un mēs nepārkāpjam Satversmi, kurā ir noteikts, ka ir 100 tautas priekšstāvji, kuri ir ievēlēti, jo līdz ar to mēs esam izveidojuši vienu atsevišķu komisiju, kurā, teiksim, septiņi pie frakcijām nepiederoši deputāti nevar piedalīties. Vai tas nav Satversmes pārkāpums tiešā veidā? Jeb mums arī Satversmē būtu jāatzīmē, ka ir, teiksim, 93 labāki Saeimas deputāti un septiņi vai kāds cits daudzums, kuri ir pakārtoti, teiksim. Varbūt varētu arī izdalīt kaut kādas citādākas deputātu apliecības... Un pie reizes tad varbūt patiešām mēs palūgtu uz nākamo sēdi pārlikt, ja arī Dobeļa kungs...

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad priekšlikums ir iekļaut nākamās sēdes darba kārtībā. Aigars Jirgens, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts.

 

A.Jirgens (TB). Jā, tā kā šeit bija runa par Satversmes pārkāpumiem, mans priekšlikums ir nodot šo lēmuma projektu izskatīšanai Juridiskajā komisijā.

Sēdes vadītāja. Tātad otrs priekšlikums ir nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Pirmais balsojums — par iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 33, atturas — 7. Lēmums nav pieņemts, jābalso otrreiz, jo ir neizšķirts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 39, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais priekšlikums — nodot Juridiskajai komisijai. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais darba kārtībā — patstāvīgais priekšlikums par Saeimas lēmumu, godinot demokrātisko valsts iekārtu un pirmās Latvijas brīvvalsts parlamentāriešus. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par dokumentu nr.331 — Saeimas lēmums, godinot demokrātisko valsts iekārtu un pirmās Latvijas brīvvalsts parlamentāriešus. Saeima nolemj... Teksts jums visiem ir izdalīts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — 2, atturas — 1. Saeimas lēmums pieņemts.

Nākamais — Saeimas lēmums “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu”. Jānis Mauliņš, frakcijas “Latvijai” deputāts, vārds pamatojumam!

 

J.Mauliņš (TKL). Godātā Saeima! Es atgādināšu vispirms, ka viena minūte televīzijā maksājot 100–200 latu. Tas nozīmē, ka cilvēki, kas pārvalda šo televīziju, var būt korumpēti pēc attiecīgā antikorupcijas likuma. Tas nozīmē, ka šis jautājums ir ļoti ļoti nopietni apspriežams un katra nelikumība tūlīt novēršama. Un radio un televīzijas padomes pārvēlēšanu mēs prasām tāpēc, ka 1995.gada 28.septembra sēdē ievēlēja Nacionālo radio un televīzijas padomi šādā sastāvā: Aivars Berķis — Zemnieku savienība, Gunta Līdaka — “Latvijas ceļš”,— Rihards Piks — Latvijas Zemnieku savienība, Velta Puriņa — LNNK, Romāns Pussars — LNNK, Ojārs Rubenis — “Latvijas ceļš”, Antons Seiksts — “Latvijas ceļš”, Helmī Stalta — LNNK un Rolands Tjarve — “Latvijas ceļš”. Četri no šī sastāva — Gunta Līdaka, Ojārs Rubenis, Antons Seiksts un Romāns Tjarve ir “Latvijas ceļa” pārstāvji. Tas nozīmē, ka pārkāpta Radio un televīzijas likuma 42.panta septītā daļa, kas noliedz vairāk par trim locekļiem būt no vienas politiskas organizācijas. Nacionālās radio un televīzijas padomes sastāva politiskā nelīdzsvarotība ir acīm redzama, jo tur pārstāvēti politiski spēki, kas šobrīd ieņem Saeimā tikai 27 vietas, tātad reprezentē izteiktu mazākumu. No pašiem lielākiem grupējumiem pēc vēlētāju skaita — Demokrātiskās partijas Saimnieks un Tautas kustības Latvijai, ko kopā Saeimā pārstāv 33 deputāti, tur neieiet neviens. Nepieciešams ņemt vērā arī to, ka Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošana notika 1995.gada 28.septembrī, tas ir, divas dienas pirms jaunās Saeimas vēlēšanām, ar neparastu steigu tieši politisku mērķu dēļ. Padomes priekšsēdētāja un viņa vietnieka vēlēšanas veiktas nelikumīgi, jo piedalījās Antons Seiksts, kas pēc Radio un televīzijas likuma 43.panta pirmās daļas kā savas pilnvaras nenolicis deputāts nedrīkstēja piedalīties. Šī brīža Nacionālās radio un televīzijas padomes darbā vērojamas politiskas grupas egoistisko interešu nepieļaujamas izpausmes. Šo visu iemeslu dēļ ir iesniegts šis lēmuma projekts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Indulis Bērziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Man ir žēl, ka frakcija, kurai ir tik skaists vārds “Latvijai”, nodarbojas vienkārši ar meliem. Mēs, “Latvijas ceļš”, gribētu, lai tiešām šie cilvēki, kuri te ir pierakstīti,— gan Ojārs Rubenis, gan Gunta Līdaka — būtu “Latvijas ceļā”, bet nupat notika “Latvijas ceļa” valdes sēde, un arī šajā sēdē, kurā es piedalījos, viņi nav izteikuši vēlēšanos iestāties “Latvijas ceļā”. Tāpat iepriekš viņi nekad nav bijuši “Latvijas ceļā”. Tā ka tie vienkārši ir meli, nepatiesība. Un tieši tādēļ es 117.panta kārtībā iebilstu pret šī jautājuma izskatīšanu, jo te vienkārši deputāti un arī sabiedrība, cilvēki, kas klausās radio, tiek dezinformēti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

Jūs varat runāt tālāk atbilstoši 54. pantam. Par tālāko virzību.

 

P.Tabūns (LNNK, LZP). Es iebilstu pret šī likumprojekta tālāku virzību, bet ko es gribu pateikt? Ka patiešām nevajag sagrozīt faktus un pārvērst melus par patiesību. Arī Velta Puriņa nav LNNK. Vajag jau nu tādas elementāras lietas zināt un bijušos deputātus vismaz pazīt, lai pēc tam kāptu tribīnē un tik pārliecinoši stāstītu un ierosinātu tagad te pārvēlēt Radio un televīzijas padomi. Mēs zinām, ka šo likumu par radio un televīziju gatavoja visu 5. Saeimas sasaukuma laiku, tā jau mēs... Mauliņa kungs, ja jūs neesat piedalījies 5. Saeimas darbā, tad iznāk tā, ka mēs varbūt pārskatīsim visus likumus? Tāpēc, ka jūs neesat piedalījies 5. Saeimas darbā? Tas ir absurdi! Un tāpēc es esmu kategoriski pret šādu nostādni un pret šāda jautājuma izvirzīšanu.

Sēdes vadītāja. Iebildumi ir celti, šodienas plenārsēdē šo patstāvīgo priekšlikumu izskatīt nevar, tātad Saeima var lemt par... Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts,— par priekšlikuma tālāko virzību!

 

K.Čerāns (TKL). Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie deputāti! Man tomēr būtu lūgums izturēties pret šo jautājumu nopietni, un, ja ir celti iebildumi, tad skaidrs, ka mēs šajā sēdē to izskatīt nevaram. Tad mans priekšlikums ir izskatīt šo jautājumu nākamajā plenārsēdē. Un tad tiešām izturēties nopietni, jo šis ir ļoti nopietns jautājums. Un tas ir arī pilnīgi skaidrs, ka šo jautājumu mēs esam saņēmuši mantojumā no 5. Saeimas un tas tagad ir pēc būtības skatāms. Paldies!

Sēdes vadītāja. Jirgena kungs, jūs runāt vēlaties? Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

 

A.Jirgens (TB). Es domāju, tā kā šis priekšlikums attiecas uz likumu par radio un televīziju, tad es ierosinātu šo lēmuma projektu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad mums ir divi priekšlikumi. Viens — par iekļaušanu nākamajā plenārsēdē, otrs — par nodošanu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Var runāt 54. panta kārtībā “par” vai “pret” konkrēto priekšlikumu, nevis vairs par priekšlikumu būtību. Jūs, Čerāna kungs, jau izteicāt savu priekšlikumu, un jūsu priekšlikums — nodošana komisijām — ir pieskaitāms pie runāšanas “par”. Es ceru, ka jūs nevēlaties runāt “pret” savu priekšlikumu? (No zāles kaut ko saka.) Vārds Kārlim Čerānam, frakcijas “Latvijai” deputātam.

 

K.Čerāns (TKL). Tātad, godātie deputāti! Es nepiekrītu Jirgena kunga izteiktajam vērtējumam, ka šis lēmums attiecas uz Radio un televīzijas likumu... Likumu mēs nepiedāvājam mainīt, mēs tikai piedāvājam ievēlēt jaunu komisijas sastāvu. Un tāpēc es uzskatu, ka nav iespējams... nav lietderīgi atbalstīt Jirgena kunga priekšlikumu nodot šo jautājumu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts!

 

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi, man ir tiesības izteikties “pret”. Tātad es izsakos “pret” šī jautājuma izskatīšanu nākošajā plenārsēdē. Jautājums ir tiešām pārāk nopietns, lai mēs vienkārši kaut kā mākslīgi tūlīt pēc nedēļas sasteigti to atkal izskatītu. Tātad visloģiskākais ir priekšlikums tiešām to izskatīt kādā no komisijām, un komisija jums tika piedāvāta. Tā ka es aicinu balsot “pret” šī projekta izskatīšanu nākošajā plenārsēdē.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu, jo iespējas runāt “par” un “pret” ir izsmeltas. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par priekšlikumu izskatīt nākamajā plenārsēdē! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 38, atturas — 2. Priekšlikums nav pieņemts.

Nākamais — par priekšlikumu nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 22, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju noteikt termiņu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi!

 

A.Seiksts (LC). Godātā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Nu, domāju, ka jautājums ir tik svarīgs, ka trīs nedēļas vismaz vajadzētu.

Sēdes vadītāja. Precizēsim datumus, Seiksta kungs! Tas ir...

 

A.Seiksts. 21. februāris.

Sēdes vadītāja. Līdz 21. februārim. Lūdzu, kādi vēl ir priekšlikumi? Kārlis Čerāns, frakcijas “Latvijai” deputāts.

 

K.Čerāns (TKL). Es ceru, ka mēs tomēr spēsim pietiekoši nopietni attiekties pret šī jautājuma izskatīšanu, un tad šis lēmuma projekts... viņš nav tik garš un nav tik sarežģīts, un es domāju, ka visi deputāti spēs savus priekšlikumus sagatavot arī nedēļas laikā. Un es lūgtu par šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 8. februāri. Tas ir pēc vienas nedēļas.

Sēdes vadītāja. Otrs termiņš — 8. februāris. Citu priekšlikumu nav? Lūdzu zvanu! Balsojam vispirms par tālāko — 21. februāris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! 50 — par, 20 — pret, 9 — atturas. Priekšlikums pieņemts. Tātad 21. februāris.

Nākamais dienas kārtības jautājums — Saeimas lēmums par Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu ievēlēšanu. Dokuments nr. 345. Lūdzu zvanu! Balsojam par Saeimas lēmumu “Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas locekļu ievēlēšanu”. “Saeima nolemj ievēlēt Saeimas Nacionālās drošības komisiju šādā sastāvā: Oskars Grīgs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Panteļējevs, Anatolijs Tučs.”

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 3, atturas — 4. Deputāti Oskars Grīgs, Ernests Jurkāns, Jānis Jurkāns, Paulis Kļaviņš, Andrejs Krastiņš, Odisejs Kostanda, Andrejs Panteļējevs un Anatolijs Tučs ir ievēlēti Saeimas Nacionālās drošības komisijā.

Saeimas nākamais dienas kārtības jautājums — Saeimas lēmums “Par bankas “Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projekta izvērtēšanai izveidotās Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas locekļu sastāvu”. Te lūdzu deputātus paņemt dokumentu nr. 346 un dokumentu nr. 346a. Tātad Saeima nolemj ievēlēt Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju bankas “Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai šādā sastāvā: Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis.

Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 3. Saeimas lēmums pieņemts. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija bankas “Baltija” krīzes cēloņu un bankrota pamatotības noskaidrošanai un iesniegto bankas sanācijas projektu izvērtēšanai ievēlēta šādā sastāvā: Jānis Ādamsons, Andris Ameriks, Vents Balodis, Ilmārs Bišers, Aristids Jēkabs Lambergs, Andrejs Naglis, Gundars Valdmanis, Elmārs Zelgalvis.

Vārds Saeimas sekretāram Imantam Daudišam!

 

I.Daudišs ( Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Tikko mēs izvēlējām divas komisijas, un es gribētu informēt jūs, kad notiks šo abu komisiju pirmās sēdes, lai izvēlētu šo komisiju priekšsēdētājus. Tātad Nacionālās drošības komisijas pirmā sēde notiks pirmdien, 5. februārī, pulksten 11.00 Prezidija zālē.

Tālāk. Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas noskaidros bankas “Baltija” krīzes cēloņus, pirmā sēde notiks arī 5. februārī, pirmdien, pulksten 11.30 Prezidija zālē. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Tālāk pārejam pie dienas kārtības VII sadaļas — pie likumprojektu izskatīšanas.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu””. Indulis Emsis, LNNK un LZP frakcijas deputāts, — komisijas vārdā!

 

I.Emsis (LNNK, LZP). Godātā priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Es lūdzu jūs paņemt dokumentus nr. 174 un 298. Šajos dokumentos ir priekšlikums izdarīt grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”. Šie grozījumi jau ir pieņemti Satversmes 81. pantā noteiktajā kārtībā, un Saeimai ir jāizskata šie Ministru kabineta pieņemtie grozījumi un jāakceptē tie vai arī jānoraida. Šie grozījumi tika izskatīti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, tika izdiskutēti un no komisijas puses atbalstīti. Grozījumi ir nelieli, tiek svītrota 18. panta pirmā daļa un 18. panta otrajā daļā tiek svītroti vārdi “katru gadu”. Un lietas būtība ir sekojoša. Pašreizējā 18. panta redakcija paredz regulāri indeksēt iznomātā uzņēmuma nomas maksu un izpirkuma maksu un piemērot šai indeksācijai patēriņa cenu pieauguma indeksu. Tādējādi izveidojas situācija, ka tie uzņēmēji, kuri ir iznomājuši uzņēmumu ir spiesti rēķināties savā biznesa plānā un savā biznesa procedūrā ar apstākļiem, kuri nekādi nav atkarīgi no viņu rīcības un darbības, tas ir, no patēriņa cenu indeksiem, no patēriņa cenu pieauguma. Un pats sliktākais ir tas, ka šī likuma 27.pants nosaka, ka gadījumā, ja šis uzņēmējs vairs nespēj maksāt tādu nomas maksu, pieaugot šiem indeksiem, tad viņš var atteikties no šī uzņēmuma tālākās nomas. Tādā gadījumā valstij ir jāņem šis uzņēmums atpakaļ un jāatmaksā uzņēmējam arī visa šī iemaksātā nauda, atkal visu to indeksējot. Šobrīd situācija ir tāda, ka daudziem uzņēmējiem tas kļūst par ļoti apgrūtinošu slogu, viņi sāk atteikties no šīs nomas un valstij tādā veidā var rasties ļoti liels apgrūtinājums budžetā, jo būs jāņem šie uzņēmumi atpakaļ. Tāpēc priekšlikums ir ļoti skaidrs — lai veicinātu tālāko privatizāciju un nesarežģītu šo procesu, tad šo daļu, kas paredz nomas maksas indeksāciju, svītrot. To atbalstīja Ministru kabinets un tagad atbalstīja arī Tautsaimniecības komisija. Man lūgums ir pirmajā lasījumā arī atbalstīt šo komisijas viedokli. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debatēs pieteikušos deputātu nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu nomu un nomu ar izpirkumu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 2, atturas — 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu komisiju noteikt, līdz kādam datumam iesniedzami priekšlikumi. No tribīnes, lūdzu, Emša kungs!

 

I.Emsis. Priekšlikumus lūdzu iesniegt līdz 8.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Iebildumu nav. Tātad priekšlikumi iesniedzami līdz 8.februārim.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Likums par zemes dzīlēm”. Anna Seile, LNNK un LZP frakcijas deputāte — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā!

 

A.Seile (LNNK, LZP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un deputāti! Dokuments nr.299. Otrais lasījums. Pirmais priekšlikums ir iesniegts 4.panta pirmajā daļā...

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, mēs jau tikko kā vienojāmies. Kamēr nav izlabots Kārtības rullis, mēs ejam pa pantiem.

 

A.Seile. Cienījamā Kreituses kundze, nekas nav noticis! Parasti mēs apspriedām tikai iesniegtos priekšlikumus. Varbūt mēs varam turpināt šo ilgos gados jau akceptēto praksi Saeimā? Vienkāršāk un ātrāk.

Sēdes vadītāja. Tas ir trešajā lasījumā. Diemžēl es Kārtības rulli pārkāpt nevaru, jo šodien mēs pēc tā vadāmies. Tāpēc sāksim ar likumprojektu pantu secībā.

 

A.Seile. Paklausu. 1.pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Tālāk, lūdzu!

 

A.Seile. Vai deputātiem nav iebildumu, jājautā!

Sēdes vadītāja. Iebildumu deputātiem nav, cik es redzu.

 

A.Seile. 2.pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

 

A.Seile. 3.pantā ierosinājumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

 

A.Seile. 4.pantā “Tēvzemei un Brīvībai” ierosina aizvietot vārdus “zemes dzīļu izmantošana” ar vārdu “pārvaldīšana”. Komisija uzskatīja, ka tas ir būtiski. Vārdu “pārvaldīšana” aizvietot ar vārdiem “izmantošanas pārraudzība”. Un komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Paldies! Neviens neiebilst.

 

A.Seile. 4.panta otrajā daļā un visā tekstā turpmāk vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Gailis ierosina aizvietot vārdus “Latvijas ģeoloģijas dienests” ar vārdiem “valsts ģeoloģijas dienests”, kā tas ir mūsu likumdošanā.

Sēdes vadītāja. Komisija atbalsta. Deputātu iebildumu nav.

 

A.Seile. Šī paša panta piektajā daļā ministrs Gailis ir izteicis ierosinājumu, un daļēji šis ierosinājums ir atbalstīts, izsakot to jaunā redakcijā, kuras būtība ir tāda, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un pašvaldības kontrolē zemes dzīļu izmantošanu. Atbilstoši šim likumam tās var nodot valsts nozīmes derīgo izrakteņu atradnes izmantošanai un to izmantošanas kārtību kontrolēt. Teksts jums priekšā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. Nākošais ierosinājums ir 5.pantā — 5.panta otrajā daļā vārdus “valstij nepieciešamo Civillikumā paredzēto servitūtu” aizstāt ar vārdiem “Civillikumā paredzētiem īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem”. Daļēji izmainot redakciju, šis priekšlikums ir pieņemts. Redakcija ir redzama.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. Nākošais ierosinājums — 6.pantā. Ministrs Gailis ir ierosinājis papildināt 6.pantu ar divām jaunām daļām. Tautsaimniecības komisija principā viņa priekšlikumus, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanas pamatprincipus, ir atbalstījusi, bet sakārtojusi šīs daļas varbūt redakcionāli veiklāk un pēc būtības citā secībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. 7.pants. Ministrs Gailis ir ierosinājis papildināt 7.panta piekto punktu ar vārdiem “ne tikai atpūta un tūrisms, bet arī ārstniecība”. Tātad tie ir zemes dzīļu izmantošanas mērķi. Papildināt ar mērķi “ārstniecība”. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. 8.pantā “Tēvzemei un Brīvībai” ir ierosinājusi jaunu labojumu pirmajā rindkopā, izsakot šo teikumu jaunā redakcijā. Zemes dzīļu izmantotāji var būt valsts un pašvaldības, Latvijā reģistrētās juridiskās personas, Latvijas Republikas pilsoņi, kā arī ārvalstu juridiskās un fiziskās personas. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ir pieņēmusi lēmumu atbalstīt pirmajā lasījumā iesniegto redakciju, jo nav nekādu iebildumu, ka varētu šīs izmantošanas tiesības īpašnieks nodot arī ārvalstu pilsoņiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. 10.pantā...

Sēdes vadītāja. 9.pantā labojumu un iebildumu nav.

 

A.Seile. Atvainojos! Jā, 9.pantā labojumu un iebildumu nav. 10.panta pirmajā daļā ir atkal ierosinājums aizvietot redakcionāli vārdus, precīzi nosaucot reģionālās vides pārvaldes institūcijas. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. Ir Tautsaimniecības komisijas ierosinājums papildināt 10.pantu ar jaunu daļu, kura noteiktu licenču izsniegšanas kārtību — kādos gadījumos licenci var izsniegt bez maksas ne tikai fiziskajām personām, bet arī juridiskajām personām un pašvaldībām, ja tās derīgos izrakteņus izmanto tieši pašas savām vajadzībām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Aivars Endziņš,— “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

 

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēgas! Man nav iebildumu pret šo redakciju un attieksmi pret citiem priekšlikumiem, kas ir izteikti pie šī panta, bet es gribētu pastāvēt tomēr uz savu priekšlikumu par 11.panta pirmā punkta redakciju, proti, ka šā likuma otrajā pielikumā noteikto bieži sastopamo izrakteņu ieguvei... un tālāk kā tekstā. Šeit komisija ir to ielikusi 11.panta pirmajā punktā kā otro daļu, ka šo sarakstu apstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Juridiskā komisija jau pagājušā gada jūnijā vērsa 5.Saeimas atbildīgās komisijas uzmanību un arī attiecīgās ministrijas uzmanību uz to, ka tam ir jābūt pielikumam pie likuma šeit, nevis ka to kāds noteiks. Un faktiski šis likuma projekts bija darbā 5.Saeimā no pagājušā gada maija. Es nevaru saprast, kādas šeit ir problēmas. Vai tiešām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai šis departaments nav spējīgs iesniegt šeit sarakstu, kas būtu kā likuma sastāvdaļa? Es saprotu, ka ir problēmas, ka varbūt kaut kas būs jāmaina vai jādara kaut kas tāds. Izpēte turpinās vai kaut kas tāds. Bet tā ir attīstība. Taču pamats tomēr ir šeit redzams un pārskatāms. Ka tas kaut kad tiks publicēts oficiālā laikrakstā un ka to noteiks resors, es domāju, ka tas nav pieņemami. Es tomēr pastāvētu uz to, ka vides ministrija var sagatavot šo sarakstu un pievienot to kā otro pielikumu. Es tāpēc aicinu balsot par manu šā panta 1.punkta redakciju! Paldies!

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Endziņa kungs, bet cik es sapratu, mēs izskatām 10.panta jauno trešo daļu.

 

A.Endziņš. 11.panta.

Sēdes vadītāja. Nē, Endziņa kungs, 10.panta. Cik es sapratu, jums pret 10.panta trešās daļas jauno redakciju iebildumu nav.

 

A.Seile. Jā, tik tiešām. Šis Endziņa kunga ierosinājums attiecas uz 11.pantu, un pie šī 11.panta, kad nonāksim līdz priekšlikumiem, mēs arī to izskatīsim. Mēs pašlaik izskatījām 10.pantu.

Sēdes vadītāja. Tātad es saprotu, ka deputātiem pret 10.panta jauno trešo daļu iebildumu nav.

 

A.Seile. Tālāk ir “Tēvzemes un Brīvības” priekšlikums aizstāt 10.panta piektajā daļā vārdus “ja zemes īpašnieks, izņemot valsts un pašvaldības, neizmanto savā īpašumā esošās zemes dzīles” ar citiem vārdiem, ar vārdiem “zemes īpašnieks (zemes dzīļu)”. Protams, to ir ārkārtīgi grūti saprast, un tādēļ redakcija ir uzrakstīta blakus, nākošajā ailītē. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, un nevar vienīgi atbalstīt “Tēvzemei un Brīvībai” priekšlikumu par to, ka arī valsts un pašvaldības zemi, kurā atrodas derīgie izrakteņi, varētu uzreiz nodot izmantotājam. Viss princips šajā likumprojektā ir balstīts uz to, ka, ja zeme pieder valstij vai pašvaldībai, tad ir jārīko konkurss, lai nebūtu varbūt zināmā mērā dažādu lobiju piesaistīšana, lielu zemes dzīļu izmantošanā. Tādēļ Tautsaimniecības komisija ir izveidojusi šo jauno redakciju, precizējot “Tēvzemei un Brīvībai” iesniegumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. 11.pants. Šis ir ārkārtīgi būtisks pants, tāpēc tajā ir arī ļoti daudz iesniegumu. To būtība ir tāda, kā noteikt gadījumus, kuros nevajag par zemes dzīlēm izsniegt licenci. Pirmais ierosinājums ir Endziņa kunga ierosinājums — izslēgt no panta ceturtās daļas vārdus. Komisija daļēji šo priekšlikumu ir atbalstījusi, izsakot to citā redakcijā. Bet šeit ir runa arī par Endziņa kunga ierosināto priekšlikumu, par kuru izvērsās jau debates it kā pie 10.panta, — kas apstiprina derīgo izrakteņu sarakstu. Šajā redakcijā, kuru atbalsta gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, gan arī Tautsaimniecības komisija, šo sarakstu apstiprina pati vides aizsardzības ministrija. Endziņa kunga pieprasījums bija šo sarakstu pievienot likumprojekta beigās.

Šajā redakcijā, kuru ir izveidojusi Tautsaimniecības komisija, zināmā mērā apkopoti visi daudzie priekšlikumi. Tie bija pavisam seši, un ir izveidota vienota redakcija 11.pantam pēdējā ailītē. Ja Endziņa kungs uzstāj uz balsošanu par savu priekšlikumu, ka vajag šo sarakstu pievienot likumprojekta beigās, tad acīmredzot sēdē tas arī būtu balsojams.

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs uztur balsojumu? Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Aivara Endziņa priekšlikumu 11.panta ceturtajā daļā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 45, pret — 10, atturas — 13. Pieņemts.

 

A.Seile. 12.pantā priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, bet sestajā daļā te ir vēl...

 

A.Seile. Mēs izdiskutējām. Neviens neiebilda pret šo sakārtojumu, kā Tautsaimniecības komisija ir iesniegusi 11.pantu un viss tie ir sakārtots noteiktā kārtībā, izņemot Endziņa kunga priekšlikumu, ka vajag izveidot īpašu sarakstu, īpašu pielikumu šā likumprojekta beigās.

Sēdes vadītāja. Tātad deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. Tālāk ir 12.pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav. Lūdzu tālāk!

 

A.Seile. 13.pants. Arī nav priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Iebildumu arī nav.

 

A.Seile. Vienu mirklīti! 13.panta pirmajā daļā nav nekādu iebildumu, bet 13.panta beigās ir paredzēts papildinājums. Šo pantu ierosināts papildināt ar jaunu punktu, un šo ierosinājumu izsaka vides aizsardzības ministrs Māris Gailis. Tā būtība ir tāda — atlīdzināt visus zaudējumus, kas nodarīti zemei, ja zemes dzīles tiek izmantotas agrāk, pirms zemes īpašnieks šo zemi ir ieguvis, arī tādā gadījumā, ja šie zaudējumi tiek nodarīti īpašniekiem, izmantotājiem, videi un kultūras pieminekļiem. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

 

A.Seile. Tālāk ir vēl ministra Gaiļa ierosinājums pēc 13.panta 9.punkta izveidot jaunu 10.punktu, kura būtība ir tāda, ka varētu apturēt zemes dzīļu izmantošanu, ja atklāti zinātnei, kultūrai vai vides aizsardzībai nozīmīgi ģeoloģiski veidojumi. Tālākais teksts jums ir priekšā. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu visā pilnībā.

Sēdes vadītāja. Seiles kundze, tā kā Saeimas Prezidijs nav saņēmis nekādus priekšlikumus par sēdes darba laika pagarināšanu un līdz sēdes beigām ir palikušas trīs minūtes, un ir lūgti vārdi arī paziņojumiem, mums šodien ir jāapstājās pie 4.nodaļas likumprojekta izskatīšanā, un turpinām to nākamajā sēdē.

 

A.Seile. Jā, paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Alfredam Čepānim!

 

A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godājamie Saeimas deputāti! Gribu vērsties arī pie tiem radioklausītājiem, kas mūs dzird. Gribu darīt jums zināmu, ka, sākot ar nākamo ceturtdienu — 8.februāri, Saeimas sēžu un preses konferenču radiotranslācija notiks Latvijas radio pirmās programmas ultraīsviļņu diapazonā. Šādu vienošanos mēs vakar panācām ar Latvijas Radio un televīzijas padomi, Latvijas radio direktoru Kolāta kungu, Radio un televīzijas tehniskā centra vadītājiem, Saeimas atbildīgajiem darbiniekiem, un šodien tam principā piekrita arī visu frakciju pārstāvji. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Mazu uzmanību, lūdzu! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Valdis Birkavs, Ziedonis Čevers, Oļegs Deņisovs, Māris Gailis, Guntars Grīnblats, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Ēriks Kaža, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Valdis Nagobads, Anta Rugāte, Gundars Valdmanis.

Paldies!

Sēdes vadītāja. 1.februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā kārtējā sēde 8.februārī pulksten 9.00.