Latvijas Republikas Komerclikuma projekts 7.turpinājums

Sākums — “LV”, 30.01.1996., nr. 15/16.,
31.01.1996., nr. 17.; 1.02.1996., nr. 18/19.;
2.02.1996., nr. 20.; 6.02.1996., nr. 21.;
7.02.1996., nr. 22.; 8.02.1996., nr. 23

2.6. — 28.pants. Darbinieku pajas.

(1) Paju sabiedrība tās darbības laikā daļu peļņas var izlietot, piešķirot par brīvu vai par daļēju samaksu sabiedrības darbiniekiem pajas proporcionāli viņu darba ieguldījumam.

(2) Par darbiniekiem piešķirto paju vērtību palielināms paju sabiedrības pamatkapitāls uz rezerves kapitāla rēķina.

(3) Ja darbinieks, kuram piešķirta darbinieka paja, vairāk nekā sešus mēnešus nestrādā paju sabiedrībā, viņš (izņemot tos, kuri aizgājuši pensijā vai kļuvuši par invalīdiem darbā gūtas traumas rezultātā) zaudē balsstiesības.

 

2.6. — 29.pants. Klientu pajas.

(1) Klientu pajas veido fizisko vai juridisko personu mantiskais vai darba ieguldījums paju sabiedrībā uz laiku, kad tiek izvērsta sadarbība, lai kopīgas darbības veidā īstenotu klientu intereses, kuras viņiem un paju sabiedrībai ir izdevīgi realizēt kopā.

(2) Klientu mantisko vai darba ieguldījumu novērtē statūtos noteiktajā kārtībā atbilstoši pajām, proporcionāli tām sadalot peļņu.

(3) Pēc sadarbības izbeigšanās statūtos noteiktajā kārtībā klientu pajas tiek likvidētas, tās atdodot klientiem, vai arī ar pilnsapulces lēmumu pēc savstarpējas vienošanās ar bijušajiem klientiem tiek pārveidotas par dalībnieku pajām.

 

2.6. — 30.pants. Dalībnieku tiesības.

(1) Dalībnieku tiesības nosaka šis likums un citi likumdošanas akti un sabiedrības statūti.

(2) Dalībniekam ir tiesības:

1) piedalīties sapulcēs un iesniegt savus priekšlikumus;

2) balsot pilnsapulcē ar viņam piederošo balsu skaitu sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā;

3) tikt ievēlētam valdē vai revīzijas komisijā, izņemot šā likuma 41. pantā paredzētos gadījumos;

4) saņemt paju karti ar kuponiem;

5) atsavināt savu paju (dāvināt, novēlēt, ieķīlāt un pārdot), kā arī saņemt paju kā dāvinājumu, novēlējumu, kā ķīlu un nopirkt;

6) saņemt par paju ik gadus peļņu, ja sabiedrība strādājusi ar peļņu;

7) pilnvarot citu personu izmantot dalībnieka balsstiesības.

(3) Paju sabiedrības statūtos dalībniekiem var noteikt papildu tiesības:

1) saņemt no sabiedrības noteikta veida un apjoma preces vai pakalpojumus;

2) strādājot sabiedrībā, saņemt darbinieku pajas par darbu;

3) izņemt paju no sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā.

 

2.6. — 31.pants. Paju īpašnieku un sabiedrības dalībnieku balsstiesības.

(1) Paju īpašniekiem balsstiesības tiek noteiktas statūtos paredzētajā kārtībā.

(2) Paju īpašniekiem, kuriem nav piešķirtas balsstiesības vai kuri nav uzņemti par dalībniekiem, saglabājas mantiskās tiesības.

(3) Balsu skaits paju sabiedrībā ir proporcionāls paju skaitam (statūtos noteiktajā kārtībā): katrai pajai atbilst viena balss vai noteiktam paju skaitam (5, 10, 100 utt.) atbilst viena balss.

(4) Paju sabiedrībās, kurās saskaņā ar statūtiem katrs dalībnieks iegulda tikai vienu paju, katram dalībniekam ir tikai viena balss.

(5) Paju sabiedrības statūtos var noteikt viena dalībnieka maksimālo balsu skaitu vai arī tā īpatsvaru kopējā sabiedrības balsu skaitā.

(6) Katrs dalībnieks ir tiesīgs pilnvarot jebkuru citu personu izmantot viņa balsstiesības, par to pirms pilnsapulces iesniedzot rakstveida pilnvaru. Uz pilnvaras noteikto laiku sabiedrības dalībnieks nodod pilnvarotajai personai savu paju karti, ko tā izmanto balsošanai.

(7) Katrs dalībnieks ir tiesīgs jebkurā brīdī neatkarīgi no pilnvarā noteiktā termiņa atsaukt pilnvaru, par to paziņojot pilnsapulcei un pilnvarotajai personai.

 

2.6. — 32.pants. Dalībnieka pienākumi.

(1) Dalībnieka pienākums ir noteiktā termiņā ieguldīt pajas nominālvērtību un pildīt citus statūtos paredzētos pienākumus.

(2) Paju sabiedrības statūtos var noteikt papildu pienākumu strādāt sabiedrībā, kā arī citus pienākumus.

 

2.6. — 33.pants. Sabiedrības pārvaldes institūcijas.

Sabiedrības augstākā pārvaldes institūcija ir sabiedrības dalībnieku pilnsapulce. Izpildfunkcijas veic dalībnieku pilnsapulcē ievēlētā valde un ieceltā administrācija. Pārvaldes institūciju funkcijas nosaka sabiedrības statūti.

 

2.6. — 34.pants. Dalībnieku pilnsapulce.

(1) Dalībnieku pilnsapulce ir tiesīga izlemt visus jautājumus, kas saistīti ar sabiedrības darbību.

(2) Dalībnieku kārtējās pilnsapulces sasauc valde ne retāk kā reizi gadā, turklāt ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskās darbības gada beigām, bet ārkārtas pilnsapulces — pēc vajadzības.

(3) Par pilnsapulcēm paziņo katram dalībniekam personiski vismaz mēnesi pirms sapulces.

 

2.6. — 35.pants. Ārkārtas pilnsapulces.

Ārkārtas pilnsapulces var sasaukt valde, revīzijas komisija vai dalībnieki, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no sabiedrības balsīm.

 

2.6. — 36.pants. Pilnsapulces tiesīgums.

(1) Pilnsapulces ir tiesīgas lemt, ja tajās piedalās statūtos noteiktais dalībnieku skaits, turklāt tiem jāpārstāv vismaz puse no sabiedrības balsu kopskaita. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2) Lai apstiprinātu un grozītu statūtus, kā arī lai izlemtu par sabiedrības darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, pilnsapulcē jāpiedalās dalībniekiem, kuri pārstāv vismaz trīs ceturdaļas no pamatkapitāla, un lēmums jāpieņem vismaz ar divām trešdaļām no sabiedrības balsu kopskaita.

 

2.6. — 37.pants. Dalībnieku piedalīšanās pilnsapulcē.

(1) Dalībnieki var piedalīties pilnsapulcē gan personiski, gan ar savu pilnvaroto pārstāvi.

(2) Pilnsapulces dalībnieku balsstiesīgumu un to pārstāvību nosaka sabiedrības statūti. Katrs dalībnieks ir tiesīgs pilnvarot pārstāvēt savas tiesības jebkuru citu personu. Dalībnieks ir tiesīgs paust savu viedokli arī rakstveidā, un tas ir jāņem vērā balsošanā atbilstoši viņam piederošajam balsu skaitam.

 

2.6. — 38.pants. Pilnsapulces norise.

(1) Pilnsapulcē izskata mēnesi iepriekš izziņotos jautājumus. Bez iepriekšējas izziņošanas ar pilnsapulces lēmumu var izskatīt tikai tādus jautājumus, kuri neattiecas uz konkrētām fiziskajām vai juridiskajām personām. Ja izskatāmais jautājums attiecas uz konkrētu personu, bez iepriekšējas izziņošanas šo jautājumu var izskatīt tikai ar tās piekrišanu.

(2) Pilnsapulcē lēmumus pieņem, balsojot atklāti, izņemot lēmumu par valdes un revīzijas komisijas ievēlēšanu un atalgojuma noteikšanu to locekļiem. Šos lēmumus pieņem, balsojot aizklāti. Aizklātu balsošanu rīko arī tad, ja to pieprasa ne mazāk kā trešā daļa pilnsapulces dalībnieku vai kaut viens dalībnieks tādā gadījumā, kad tiek izskatīts jautājums par viņa izslēgšanu, viņa pajas lieluma vai balsstiesību grozīšanu.

(3) Pilnsapulci vada no dalībnieku vidus ievēlēts vadītājs, viņa vietnieks un protokolists, par kuriem nevar būt valdes locekļi un administrācijas pārstāvji.

(4) Jebkuram valdes un revīzijas komisijas loceklim un administratīvā pārvaldes aparāta darbiniekam ir jāsniedz pārskats, ja to pieprasa pilnsapulces dalībnieki.

(5) Pilnsapulces lēmums, ja tas nav pretrunā ar statūtiem un likumdošanas aktiem, ir saistošs visiem paju sabiedrības dalībniekiem neatkarīgi no viņu piedalīšanās sapulcē.

 

2.6. — 39.pants. Dalībnieku pilnvaroto sapulces.

(1) Sabiedrības, kurās ir liels dalībnieku skaits vai arī daudz paju, kas rada praktiskas grūtības pilnsapulces sarīkošanai, savos statūtos var paredzēt pilnsapulces (dibināšanas, kārtējās vai ārkārtas pilnsapulces) aizstāšanu ar pilnvaroto sapulcēm, nosakot pārstāvības normu uz pilnvaroto sapulci. Statūtos var noteikt arī pilnvaroto ievēlēšanas kārtību.

(2) Par pilnvaroto var kļūt persona, kurai pašai ir noteiktais paju skaits balsstiesību iegūšanai vai arī to pilnvaro citas personas, kurām ir tik daudz paju, ka tas dod balsstiesības pilnvaroto sapulcē.

 

2.6. — 40.pants. Balsošanas procedūra pilnsapulcēs.

(1) Katrs pilnsapulces (pilnvaroto sapulces) dalībnieks balso ar savām un pilnvarotajām balsīm statūtos noteiktajā kārtībā.

(2) Aizklātās balsošanas procedūrā katram balsstiesīgajam dalībniekam vai pilnvarotajam izsniedz tik daudz balsošanas biļetenu, cik balsis viņš pārstāv, atklātā balsošanā saskaita paceltās paju kartes vai balsošanas kartes.

 

2.6. — 41.pants. Sabiedrības valde.

(1) Sabiedrības vadīšanai pilnsapulču starplaikos ievēlē valdi un vienu vai divus valdes locekļu kandidātus, kuri automātiski aizvieto valdes locekļus, ja kāds no tiem izstājas.

(2) Vismaz divām trešdaļām no valdes locekļiem jābūt pastāvīgajiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem. Valdē nevar ievēlēt:

1) valsts pārvaldes institūciju darbiniekus, kuru funkcijās ietilpst šo sabiedrību darbības kontrole;

2) valsts uzņēmumu, organizāciju un iestāžu vadošos darbiniekus (direktoru, direktora vietnieku, galveno grāmatvedi un viņa vietniekus) tajās sabiedrībās, kurām ir sadarbības sakari ar šo darbinieku pārziņā esošajiem valsts uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm;

3) personas, kuras ir sodītas par noziegumiem, kas saistīti ar īpašumu.

(3) Valdes locekļus ievēlē uz vienu līdz trim gadiem, katrā nākamajā pārvēlēšanā atjaunojot valdi vismaz par trešo daļu.

(4) Valde no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Valdes priekšsēdētājs vai arī citi valdes locekļi vienlaikus var ieņemt sabiedrības administratīvā direktora amatu vai arī citu vadošu amatu sabiedrībā.

(5) Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.

(6) Valdes sēdes ir tiesīgas lemt, ja tajās piedalās tās priekšsēdētājs vai viņa vietnieks un vismaz divas trešdaļas no locekļu kopskaita.

(7) Valdes sēdēs lēmumus pieņem ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir priekšsēdētāja balss vai viņa vietnieka balss, ja priekšsēdētājs valdes sēdē nepiedalās.

(8) Sabiedrības operatīvās darbības vadīšanai valde ieceļ direktoru un viņa vietniekus, ja statūtos nav noteikts, ka tie ievēlami pilnsapulcē. Par direktoru paju sabiedrībā nevar būt personas, kuras minētas šā panta 2.daļā.

(9) Valdes locekļi un direktors saņem pilnsapulces noteikto atalgojumu.

 

2.6. — 42.pants. Pārvaldes institūcijas locekļu drošības nauda.

Paju sabiedrības valdes un revīzijas komisijas locekļi, direktors, viņa vietnieki un galvenais grāmatvedis pirms darbības uzsākšanas vēlētā vai ieceltā amatā iemaksā drošības naudu, lai sabiedrībai atlīdzinātu savas nesekmīgās darbības radītos zaudējumus statūtos noteiktajā kārtībā. Drošības naudas apmēru nosaka statūtos, taču tā nevar būt mazāka par 1000 rubļiem. Kā drošības nauda var kalpot arī papildus iegādātās pajas (vairāk nekā viena) vismaz 1000 rubļu vērtībā. Drošības nauda (pajas) amata izpildes laikā glabājas bankā, un to nevar izņemt, pārdot vai atdot. Par drošības naudas (pajas) glabāšanas laiku izmaksā sabiedrības peļņas procentu par paju vidējā apmērā.

 

2.6. — 43.pants. Revīzijas komisija.

(1) Sabiedrības pilnsapulce ievēlē uz vienu līdz trim gadiem revīzijas komisiju (revidentu) un vienu vai divus revīzijas komisijas locekļu kandidātus.

(2) Revīzijas komisijā nevar ievēlēt valdes locekļus, administrācijas atbildīgos darbiniekus, grāmatvežus un kasierus, kā arī personas, kuras minētas šā likuma 2.6. — 41.pantā.

(3) Revīzijas komisijas locekļi saņem pilnsapulces noteikto atalgojumu.

(4) Revīzijas komisijas sastāvs sistemātiski par trešdaļu jāatjauno.

(5) Revīzijas komisija no savu locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāju.

(6) Revīzijas komisijas sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī un ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās vismaz divas trešdaļas no locekļu kopskaita.

 

2.6. — 44.pants. Pārskata periods, pārskata saturs un sastādīšanas termiņi

(1) Paju sabiedrības darbības pārskata periods ir kalendārais gads.

(2) Darbības gada pārskatā ietilpst bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins, valdes ziņojums par darbību pārskata periodā.

(3) Ne vēlāk kā divus mēnešus pēc darbības gada beigām valde iesniedz pārskatu revīzijas komisijai (revidentiem) pārbaudīšanai.

 

2.6. — 45.pants. Pārskata sastādīšana un peļņas sadale.

(1) Bilances un pārskata saturu, sastādīšanas un iesniegšanas kārtību nosaka statūti saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(2) Peļņas izlietošanu pēc visu nodokļu nomaksāšanas atbilstoši statūtiem nosaka pilnsapulce.

 

2.6. — 46.pants. Pārskata izziņošana un iesniegšana.

(1) Nedēļu pirms pilnsapulces valde uzrāda paju īpašniekiem (pēc viņu pieprasījuma) bilances, peļņas un zaudējumu aprēķinus un revīzijas komisijas ziņojumu. Valde statūtos noteiktajā kārtībā izziņo arī peļņas procentu izmaksāšanas laiku, vietu un kārtību.

(2) Sabiedrības pārskati atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai jāiesniedz Latvijas Republikas valsts institūcijām.

 

2.6. — 47.pants. Sabiedrības darbības izbeigšanas vispārīgie noteikumi.

Sabiedrība darbību izbeidz šajā likumā un sabiedrību statūtos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

 

2.6. — 48.pants. Sabiedrības reorganizācija.

(1) Ja paju sabiedrībai nepieciešams mainīt galveno darbības mērķi un uzdevumus, tiek izsludināta tās reorganizācija vai likvidācija statūtos noteiktajā kārtībā.

(2) Ar dalībnieku vairākuma lēmumu mainot sabiedrības galveno darbības mērķi un uzdevumus, statūtos noteiktajā kārtībā tiek apmierinātas dalībnieku mazākuma prasības, ieskaitot paju kompensāciju un ar šīm pārmaiņām saistīto zaudējumu atlīdzināšanu dalībnieku mazākuma saimnieciskajos darījumos paju sabiedrībā un ārpus tās.

(3) Reorganizācijas gadījumā dalībnieki, kuri savu daļu (paju) neizņem, var dibināt sabiedrību citu mērķu un uzdevumu realizācijai, pēc vajadzības piesaistot papildu kapitālu vai arī to sašaurinot.

 

2.6. — 49.pants. Sabiedrības likvidatori un likvidācijas kārtība.

(1) Sabiedrības likvidāciju izdara izpildinstitūcija, kas šādā gadījumā uzskatāma par sabiedrības likvidatoru. Sabiedrības dalībnieku pilnsapulce var ievēlēt citus likvidatorus. Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu iepriekšējā izpildinstitūcija noliek savas pilnvaras, ko tā pildīja kā likvidatore.

(2) Ievēlētos likvidatorus pilnsapulce katrā laikā var atcelt un ievēlēt jaunus.

(3) Likvidatoriem jāiesniedz Latvijas Republikas Komercreģistram dalībnieku pilnsapulces lēmuma noraksts par sabiedrības likvidāciju, kurā jānorāda likvidācijas termiņš, likvidatoru vārds, uzvārds un adrese.

(4) Ja dalībnieki, kuri pārstāv vismaz desmito daļu no sabiedrības balsīm, to pieprasa, Latvijas Republikas Komercreģistrs var iecelt likvidatorus pēc saviem ieskatiem, un tos pilnsapulce nav tiesīga atcelt.

(5) Sabiedrības likvidāciju un tās termiņu likvidatori izsludina laikrakstā un visiem kreditoriem rakstveidā paziņo prasību iesniegšanas laiku, kurš nevar būt mazāks par trim mēnešiem no dienas, kad oficiāli laikrakstā izziņota likvidācija.

(6) Sastādot aprēķinus, likvidatoriem grāmatvedības uzskaitē esošie kreditori fiksēto summu apmērā jāņem vērā neatkarīgi no tā, vai kreditori šīs summas pieteikuši vai nav. Pretenzijas pēc sludinājumā minētā termiņa izbeigšanās kreditori nevar celt.

(7) Likvidācijas laikā sabiedrībai saglabājas juridiskās personas tiesības, bet sabiedrības nosaukumam ir jāpievieno vārds “likvidējamā”.

(8) Sabiedrības pilnsapulce jebkurā likvidācijas posmā var pieņemt lēmumu par sabiedrības darbības turpināšanu, par to 14 dienu laikā paziņojot Latvijas Republikas Komercreģistram un publicējot laikrakstā likvidācijas atsaukumu un ziņojumu par darbības turpināšanu.

(9) Nevienam dalībniekam nevar izmaksāt viņa likvidācijas kvotu, kamēr nav izdarīti visi maksājumi, apmierinātas kreditoru prasības un citas pretenzijas. Maksājumi izdarāmi šī likuma noteiktajā kārtībā un secībā.

(10) Likvidatori pabeidz visas sabiedrības kārtējās lietas pilnsapulces noteiktajā kārtībā un laikā un pārdod sabiedrības mantu izsolē, iekasē no debitoriem pienākošās summas, nokārto parādus un apmierina citas pretenzijas, bet atlikušo kapitālu sadala proporcionāli pajām visiem paju īpašniekiem.

(11) Likvidatoriem jāsniedz pilnsapulcei pārskats par savu darbību ne retāk kā divas reizes gadā, bet, likvidāciju pabeidzot, — pirms atlikušā kapitāla izmaksas paju īpašniekiem.

(12) Pēc kapitāla izmaksas paju īpašniekiem likvidatori iesniedz Latvijas Republikas Komercreģistram pārskatu par sabiedrības likvidāciju un sabiedrības kapitāla izlietošanu.

(13) Ja likvidācijas laikā kāda kapitāla daļa paliek neizmaksāta, tā glabājas bankā līdz likumīgā paju īpašnieka pieprasījumam, bet, ja tāda nav, — atbilstoši Civillikumā noteiktajām mantošanas tiesībām mantinieks ir valsts un nauda pārskaitāma valsts budžetā.

 

 

 

2.6. — 50.pants. Dibinātāju un dalībnieku atbildība.

(1) Dibinātāji ir pilnīgi un solidāri atbildīgi par saistībām, kas radušās viņu darbības rezultātā līdz sabiedrības nodibināšanai un saistītas ar sabiedrības dibināšanas gaitu.

(2) Paju sabiedrības dalībnieki atbild par sabiedrības saistībām ar savu ieguldījumu sabiedrībā.

 

 

2.6. — 51.pants. Valdes locekļu, direktora un viņa vietnieku atbildība.

Katrs valdes loceklis, direktors un viņa vietnieki atsevišķi vai solidāri ir atbildīgi sabiedrības vai atsevišķu tās dalībnieku priekšā par zaudējumiem, kas radušies:

1) nolaidīgi vai nekompetenti pildot savus dienesta pienākumus, pārkāpjot pilnvaras, statūtu un likumu prasības;

2) neizvirzot prasības dibinātājiem un citiem dalībniekiem sakarā ar atklātām nepareizībām vai pārkāpumiem dibināšanas periodā un vēlākajā darbības laikā.

 

 

2.6. — 52.pants. Revīzijas komisijas un revidenta atbildība.

Revīzijas komisijas locekļi un revidenti ir solidāri atbildīgi sabiedrības vai atsevišķu tās dalībnieku priekšā par zaudējumiem, kas radušies:

1) ja neuzmanības vai nolaidības dēļ viņi pārbaudes gaitā nav atklājuši pastāvošās nepareizības, ļaunprātības vai citus pārkāpumus pārbaudāmajā objektā;

2) ja, konstatējot pārkāpumus, nepareizu vai kļūdainu rīcību pārbaudāmajā objektā, viņi tos ir noklusējuši, nav par tiem ziņojuši, nav izvirzījuši prasības pret vainīgajām personām;

3) sakarā ar nepietiekamu rīcību, pildot attiecīgās statūtu prasības un pilnsapulces lēmumus.

 

 

2.6. — 53.pants. Likvidatoru atbildība.

Sabiedrības likvidatori katrs atsevišķi vai visi solidāri ir atbildīgi likvidējamās sabiedrības, tās dalībnieku un kreditoru priekšā par apzināti vai neuzmanības dēļ godprātīgi neizpildītu savu pienākumu rezultātā radītajiem zaudējumiem.

 

 

2.6. — 54.pants. Sabiedrības prasību celšana.

(1) Sabiedrībai jāceļ prasības pret sabiedrības dalībniekiem vai amatpersonām, ja tā nolemj dalībnieku pilnsapulce ar vienkāršu balsu vairākumu vai to pieprasa dalībnieku mazākums, kas pārstāv ne mazāk par desmito daļu no pamatkapitāla.

(2) Prasības uzturēšanai dalībnieku pilnsapulce ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa dalībnieku mazākums, prasības uzturēšanai tiek pilnvarotas mazākuma izraudzītās personas.

(3) Sabiedrības izpildinstitūcijas lēmumus var pārsūdzēt pilnsapulcē, pilnsapulces lēmumus — tiesā.

 

 

 

 

 

 

2.7. — 1.pants. Kooperatīvās sabiedrības jēdziens un būtība.

Kooperatīvā sabiedrība ir brīvprātīga fizisko un juridisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu,kuras mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.

 

 

2.7. — 2.pants. Kooperatīvo sabiedrību darbības pamatprincipi.

Kooperatīvās sabiedrības savā darbībā vadās pēc šādiem pamatprincipiem, kas nosaka, ka:

1) darbība kooperatīvajās sabiedrībās ir brīvprātīga, tās ir pieejamas visām personām bez jebkādas sociālās, politiskās vai reliģiskās diskriminācijas. Kooperatīvās sabiedrības biedriem ir tiesības izmantot tās pakalpojumus, kā arī pienākums uzņemties atbildību likumā noteiktajā kārtībā;

2) kooperatīvās sabiedrības pārvalde ir demokrātiska;

3) peļņa pieder attiecīgās kooperatīvās sabiedrības biedriem;

4) tiek noteikta ierobežota dividende;

5) tiek nodrošināta kooperatīvā izglītība, daļu līdzekļu paredzot izmantot kooperatīvās sabiedrības biedru un iedzīvotāju izglītošanai, lai popularizētu kooperatīvās darbības principus un metodes;

6) tiek attīstīta kooperatīvo sabiedrību sadarbība.

 

 

2.7. — 3.pants. Kooperatīvo sabiedrību veidi.

(1) Likumā noteiktajā kārtībā var izveidot šādas kooperatīvās sabiedrības:

1) krājaizdevu sabiedrības;

2) savstarpējās apdrošināšanas sabiedrības;

3) patērētāju biedrības;

4) kopiegādes un kopiepirkšanas sabiedrības;

5) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas sabiedrības;

6) lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes sabiedrības;

7) dzīvokļu, garāžu, vasarnīcu un dārzkopības sabiedrības;

8) savstarpējās informatīvās apkalpošanas sabiedrības;

9) sporta, atpūtas un transporta objektu kopīgas lietošanas un apkopes sabiedrības.

(2) Cita veida kooperatīvās sabiedrības var dibināt tikai pēc to paraugstatūtu apstiprināšanas Latvijas Republikas Ministru kabinetā.

 

 

2.7. — 4.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības tiesiskais pamats.

Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas, tās darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka šis likums, citi Latvijas Republikas likumi, kā arī pašu sabiedrību statūti, kas izstrādāti saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta apstiprinātiem paraugstatūtiem.

 

 

2.7. — 5.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības mērķi un uzdevumi.

(1) Kooperatīvajā sabiedrībā apvienojas fiziskās un juridiskās personas (biedri) ar mērķi apmierināt noteiktas saimnieciskās un sadzīves vajadzības.

(2) Kooperatīvās sabiedrības var arī dibināt iestādes, kuru uzdevums ir rūpēties par attiecīgās kooperatīvās sabiedrības un tās biedru praktisko vajadzību apmierināšanu, tādējādi veicinot sabiedrības attīstību un tās biedru labklājību, izdot periodiskos un citus izdevumus.

 

 

2.7. — 6.pants. Kooperatīvās sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana.

(1) Kooperatīvā sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu.

(2) Kooperatīvās sabiedrības biedri ir atbildīgi par kooperatīvās sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, ko viņi ieguldījuši sabiedrības paju kapitālā.

(3) Kooperatīvā sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

(4) Nav pieļaujama valsts pārvaldes institūciju iejaukšanās kooperatīvo sabiedrību darbībā, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

 

 

2.7. — 7.pants. Kooperatīvo sabiedrību attiecības ar budžetu.

Kooperatīvās sabiedrības piedalās valsts un vietējo budžetu veidošanā, maksājot nodokļus un izdarot citus likumā noteiktos maksājumus.

 

 

2.7. — 8.pants. Kooperatīvās sabiedrības tiesībspēja.

(1) Kooperatīvajai sabiedrībai ir civilā tiesībspēja atbilstoši tās statūtiem un spēkā esošajiem likumiem. Kooperatīvā sabiedrība kā juridiskā persona iegūst tiesībspēju ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(2) Kooperatīvā sabiedrība savā vārdā var iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā vai šķīrējtiesā.

 

 

2.7. — 9.pants. Kooperatīvās sabiedrības nosaukums.

Kooperatīvās sabiedrības nosaukumā ir jābūt vārdiem “kooperatīvā sabiedrība”, “kopdarbības sabiedrība”, “kooperatīvā biedrība”, “biedrība”. Nosaukumu var papildināt ar norādi uz sabiedrības darbības veidu.

 

 

 

2.7. — 10.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas kārtība.

(1) Lai nodibinātu kooperatīvo sabiedrību, ir nepieciešami ne mazāk kā pieci dibinātāji un sākotnējais kapitāls, ko veido dibinātāju iemaksas paju kapitālā.

(2) Dibinātāji vai dibinātāju pārstāvji sasauc kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulci.

(3) Kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai iesniedzami šādi dokumenti: pieteikums (paziņojums), ne mazāk kā piecu dibinātāju parakstīti kooperatīvās sabiedrības statūti, dibināšanas sapulces protokols, bankas izziņa par sākotnējā kapitāla iemaksu. Tiem kooperatīvo sabiedrību veidiem,kuru darbības veikšanai nepieciešama atļauja (li cence), tā jāiesniedz reģistrācijai saskaņā ar likuma prasībām.

 

 

2.7. — 11. pants. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji un biedri.

(1) Par kooperatīvās sabiedrības dibinātājiem uzskatāmas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras parakstījušas kooperatīvās sabiedrības statūtus un iemaksājušas statūtos noteikto paju. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji kļūst par tās biedriem ar sabiedrības reģistrācijas brīdi.

(2) Par kooperatīvās sabiedrības biedru var būt jebkura persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet par valdes vai revīzijas komisijas locekli — tikai persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

(3) Par skolēnu kooperatīvās sabiedrības biedru ar vecāku vai viņus aizstājošu personu piekrišanu var būt arī persona, kas sasniegusi 12 gadu vecumu, bet par valdes un revīzijas komisijas locekli — tikai persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu.

 

 

2.7. — 12.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulce.

(1) Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulci sasauc dibinātāji vai dibinātāju pārstāvji, nosakot sapulces vietu, laiku un darba kārtību.

(2) Dibināšanas sapulce nosaka kooperatīvās sabiedrības mērķi un darbības virzienus, dibināmās sabiedrības nosaukumu un atrašanās vietu, sākotnējā kapitāla un pajas vērtību,kā arī citus noteikumus, kurus dibinātāji uzskata par būtiskiem un kuri nav pretrunā ar spēkā esošajiem likumiem.

(3) Dibināšanas sapulce apstiprina kooperatīvās sabiedrības statūtus un ievēlē tās izpildinstitūcijas un kontroles institūcijas, kā arī apstiprina šo institūciju locekļu atalgojumu.

(4) Dibināšanas sapulce noris šā likuma 2.7.— 25. — 2.7.— 26.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Kooperatīvās sabiedrības dibināšanas sapulcē raksta protokolu, ko paraksta sapulces vadītājs un sekretārs.

 

 

2.7. — 13.pants. Kooperatīvās sabiedrības statūti.

(1) Kooperatīvās sabiedrības statūtos tiek noteikts:

— kooperatīvās sabiedrības nosaukums;

— kooperatīvās sabiedrības atrašanās vieta;

— kooperatīvās sabiedrības darbības priekšmets, veids un mērķi; — kooperatīvās sabiedrības biedru uzņemšanas, izstāšanās un izslēgšanas noteikumi, viņu tiesības un pienākumi, atbildība par kooperatīvās sabiedrības saistībām;

— kooperatīvās sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas izveidošanas kārtība, tiesības un pienākumi, pilnvaru ilgums un darbības kārtība;

— kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāla vērtība, tā palielināšanas un samazināšanas kārtība, kā arī citu kapitālu izveidošanas nosacījumi un kārtība;

— pajas vērtība, paju skaits, tā palielināšanas un samazināšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā pajas nododamas citām personām;

— ja statūtos ir paredzēta peļņa, tās sadales un zaudējumu segšanas kārtība;

— gada pārskata sastādīšanas, pārbaudīšanas un apstiprināšanas kārtība;

— darba tiesisko attiecību regulējums kooperatīvajā sabiedrībā un darbinieku atalgojums;

— uzņēmumu dibināšanas, reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

— kooperatīvās sabiedrības reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

— biedru kopsapulču (pilnvaroto sapulču) sasaukšanas un norises kārtība,kā arī lēmumu pieņemšanas un protokolu sastādīšanas kārtība.

(2) Statūtos var iekļaut arī citus likumdošanas aktiem atbilstošus noteikumus, kas saistīti ar kooperatīvās sabiedrības darbības īpatnībām.

 

 

 

2.7. — 14.pants. Biedru uzņemšana kooperatīvajā sabiedrībā.

(1) Fiziskās personas, kas vēlas iestāties kooperatīvajā sabiedrībā, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu un paju statūtos noteiktajā apmērā un kārtībā.

(2) Biedrus uzņem statūtos noteiktajā kārtībā biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) vai valde.

(3) Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu kooperatīvajā sabiedrībā.

(4) Ja biedrus uzņem valde un tā ir atteikusi uzņemšanu, iesniegumu par valdes lēmuma pārsūdzēšanu var iesniegt biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs.

(5) Kooperatīvo sabiedrību nedrīkst pārvērst par slēgtu organizāciju. Atteikties uzņemt jaunus biedrus var vienīgi tās kooperatīvās sabiedrības, kuras veic operācijas tikai starp saviem biedriem, ja kooperatīvās sabiedrības uzņēmumi vai iestādes nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu un tas ir paredzēts statūtos.

 

 

2.7. — 15.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru reģistrs.

(1) Kooperatīvā sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedra vārdu, uzvārdu un datumu, kad viņš uzņemts kooperatīvajā sabiedrībā, dzīvesvietu, viņa pajas vērtību un visas pārmaiņas, kas notikušas ar pajām. Juridiskajai personai biedru reģistrā jānorāda tās nosaukums, adrese, da tums, kad tā uzņemta kooperatīvajā sabiedrībā, tās paju vērtība un visas pārmaiņas, kas notikušas ar pajām.

(2) Biedru reģistrā ieraksta arī datumu, kad biedrs izstājies, miris vai izslēgts, kad izbeigusies viņa atbildība, kad notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru.

(3) Statūtos noteiktajos gadījumos biedriem izsniedz biedru grāmatiņas, kuru formu noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

 

 

2.7. — 16.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru tiesības.

(1) Visu veidu kooperatīvo sabiedrību biedriem ir tiesības:

— piedalīties kooperatīvās sabiedrības darbībā un tās lietu pārvaldīšanā, ievēlēt kooperatīvās sabiedrības pārvaldes un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;

— izmantot kooperatīvās sabiedrības mantu ar valdes ziņu, kooperatīvās sabiedrības biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības, saņemt dividendi, ja tā paredzēta statūtos;

— saņemt kooperatīvās sabiedrības pakalpojumus ar statūtos paredzētajām atlaidēm;

— saņemt no kooperatīvās sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību;

— izstāties no kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu, un saņemt savu par pajām iemaksāto naudu statūtos paredzētajā kārtībā.

(2) Kooperatīvo sabiedrību biedriem var būt arī citas statūtos paredzētās tiesības.

 

 

2.7. — 17.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru pienākumi.

(1) Visu veidu kooperatīvo sabiedrību biedru pienākums ir:

— ievērot kooperatīvās sabiedrības statūtus un izpildīt kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;

— izpildīt savas saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu vai mantisko līdzdalību kooperatīvās sabiedrības darbībā.

(2) Kooperatīvās sabiedrības biedriem var būt arī citi statūtos paredzētie pienākumi.

 

 

2.7. — 18.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru izstāšanās un izslēgšanas kārtība.

(1) Katrs biedrs var izstāties no kooperatīvās sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu.

(2) Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju.

(3) Biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj šo likumu vai statūtus. Tiesības izslēgt ir biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), ja statūtos nav noteikts citādi.

(4) Par biedra izstāšanās vai izslēgšanas dienu uzskatāma darbības gada pēdējā diena.

(5) Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs.

(6) Ar brīdi, kad pieņemts lēmums par izstāšanos vai izslēgšanu, biedrs zaudē tiesības piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties citu institūciju sastāvā.

(7) Bijušais biedrs atbild par kooperatīvās sabiedrības darbību līdz izstāšanās dienai.

(8) Statūtos var paredzēt paju nodošanu citam biedram ar tās kooperatīvās sabiedrības institūcijas piekrišanu, kas ir tiesīga uzņemt biedrus.

(9) Bijušajam biedram, kas izstājies no kooperatīvās sabiedrības, pajas izmaksājamas gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, atvelkot no to vērtības radušos zaudējumus vai pieskaitot dividendi.

 

 

 

 

2.7. — 19.pants. Biedra pajas.

(1) Biedra pajas veido viņa īpašumā esošā kapitāla nošķirtā daļa, ko viņš iegulda kooperatīvajā sabiedrībā kā dibinātājs vai biedrs.

(2) Pajas vērtību un iemaksas kārtību nosaka kooperatīvās sabiedrības statūti. Katram biedram ir jābūt vismaz vienai pajai.

(3) Pajas var iemaksāt naudā un papildināt ar atlaidēm un dividendes pieskaitījumiem. Paju nomaksā var ieskaitīt biedra nododamās kustamās vai nekustamās mantas vērtību.

(4) Statūtos var noteikt visiem biedriem pastāvīgu, vienāda lieluma iestāšanās naudu un biedru naudu.

(5) Maksimālais peļņas procenta lielums, kuru var izmaksāt par vienu paju, tiek noteikts statūtos.

 

 

2.7. — 20.pants. Kooperatīvās sabiedrības kapitāli un peļņa.

(1) Kooperatīvās sabiedrības pamatkapitāls ir materiālie un naudas resursi, kas nepieciešami kooperatīvās sabiedrības darbības uzsākšanai un tās tālākai izvēršanai. Pamatkapitāla minimālo vērtību nosaka paraugstatūti atbilstoši kooperatīvās sabiedrības veidam.

(2) Visu biedru paju vērtības kopsumma veido kooperatīvās sabiedrības pamatkapitālu.

(3) Pamatkapitāls palielinās un samazinās atkarībā no biedru skaita un statūtos noteiktajā kārtībā izdarītajām izmaksām.

(4) Kooperatīvajai sabiedrībai jāveido rezerves kapitāls no peļņas atskaitījumiem. Rezerves kapitāla minimālo vērtību nosaka paraugstatūti atbilstoši kooperatīvās sabiedrības veidam. Kooperatīvā sabiedrība var izveidot arī citus kapitālus statūtos noteiktajā kārtībā.

(5) Peļņa, ja tāda ir paredzēta statūtos, pieder šīs kooperatīvās sabiedrības biedriem.

(6) Ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc noteikto maksājumu izdarīšanas tiek sadalīts šādi:

1) kooperatīvās sabiedrības darbības nodrošināšanai, ievērojot šajā pantā noteikto kapitālu veidošanās kārtību;

2) izglītības, kultūras un labdarības pasākumu finansēšanai;

3) sadalīšanai starp biedriem proporcionāli viņu līdzdalībai kooperatīvās sabiedrības darbībā, kā arī dividendes izmaksāšanai biedriem statūtos noteiktajos gadījumos.

(7) Bijušajam biedram, kas izstājies vai izslēgts no kooperatīvās sabiedrības, ir tiesības saņemt tikai iemaksāto paju, no kuras vērtības atvilkti radušies zaudējumi vai kuras vērtībai pieskaitīta nesaņemtā dividende. Ja paja ieguldīta kustamās vai nekustamās mantas veidā, biedram izstāšanās vai izslēgšanas gadījumā pēc viņa vēlēšanās šo mantu atdod vai arī izmaksā tās vērtību naudā.

(8) Ja atsavina kooperatīvās sabiedrības nekustamo mantu, pirmpirkuma tiesības ir citām kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām. Analoģiska kārtība ir jāievēro arī tad, ja atsavina kooperatīvo sabiedrību savienības nekustamo mantu.

 

 

2.7. — 21.pants. Kooperatīvās sabiedrības komercdarbība.

(1) Kooperatīvā sabiedrība savu mērķu un uzdevumu sasniegšanai var nodibināt uzņēmumus, kā arī piedalīties komercsabiedrībās.

(2) Kooperatīvās sabiedrības uzņēmumi ir viena īpašnieka uzņēmumi, kuriem var būt juridiskās personas statuss.

(3) Kooperatīvās sabiedrības uzņēmuma dibināšanu, darbību, likvidāciju un reorganizāciju reglamentē Latvijas Republikas likumi un kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces(pilnvaroto sapulces) apstiprinātie uzņēmuma statūti vai nolikums.

(4) Kooperatīvā sabiedrība atbild par savu uzņēmumu saistībām ar visu savu īpašumu.

 

 

 

2.7. — 22.pants. Kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas.

(1) Kooperatīvās sabiedrības pārvaldes institūcijas ir kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.

(2) Kooperatīvās sabiedrības, kurās ir liels biedru skaits, kas rada praktiskas grūtības kopsapulces sarīkošanai, savos statūtos var paredzēt kopsapulces aizstāšanu ar pilnvaroto sapulci, nosakot pārstāvības normu. Statūtos var noteikt arī pilnvaroto ievēlēšanas kārtību.

(3) Kooperatīvās sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents.

 

 

2.7. — 23.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

(1) Ir kārtējās un ārkārtas biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces).

(2) Valdei statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā jāizziņo biedriem kopsapulces (pilnvaroto sapulces) darba kārtība.

(3) Biedru kārtējo kopsapulci (pilnvaroto sapulci) sasauc valde ik gadu kooperatīvās sabiedrības statūtos noteiktajā laikā.

(4) Čpašu jautājumu izlemšanai kooperatīvās sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru ārkārtas kopsapulci statūtos noteiktajā kārtībā.

(5) Biedru ārkārtas kopsapulce valdei jāsasauc arī tad,ja statūtos noteiktajā kārtībā to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija (revidents).

(6) Ja valde mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc kopsapulci, to sasauc revīzijas komisija (revidents).

 

 

2.7. — 24.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) tiesīgums.

Vienīgi kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

1) izlemj visus ar sabiedrības darbību saistītos jautājumus;

2) lemj par aizvadītā darbības gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma;

3) lemj par valdes sagatavoto kooperatīvās sabiedrības budžetu un darba plānu jaunajam darbības gadam;

4) pieņem un groza kooperatīvās sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus un nolikumus par kooperatīvās sabiedrības un tās biedru savstarpējām saistībām un atbildību;

5) nosaka kooperatīvās sabiedrības iestāšanās naudas un biedru naudas lielumu un pajas vērtību;

6) izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

7) ievēlē vai atceļ kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

8) izlemj jautājumus, kas saistīti ar kooperatīvās sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, kā arī ar kooperatīvās sabiedrības iestāšanos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām.

 

2.7. — 25.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru piedalīšanās kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē).

(1) Kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē)katram kooperatīvās sabiedrības biedram neatkarīgi no viņam piederošo paju skaita ir tikai viena balss.

(2) Biedrs savas balsstiesības nevar atdot citam.

(3) Biedri, kas līdz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav nokārtojuši statūtos un kopsapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumos noteiktos pienākumus, nevar piedalīties kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām un viņus nevar ievēlēt amatos.

(4) Kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no biedriem ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt valdes un revīzijas komisijas locekļi (revidents).

 

2.7. — 26.pants. Kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) norise.

(1) Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse kooperatīvās sabiedrības biedru (pilnvaroto). Kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotajā darba kārtībā. Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu). Kooperatīvās sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklāta balsošana ir obligāta.

(2) Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

(3) Divu trešdaļu klātesošo balsu vairākums vajadzīgs, lai apstiprinātu kooperatīvās sabiedrības statūtus, izdarītu grozījumus tajos, iestātos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstātos no tām, pieņemtu lēmumu par kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšanu.

(4) Statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri biedriem jāizlemj ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.

 

2.7. — 27.pants. Kooperatīvās sabiedrības valde.

(1) Kooperatīvās sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija,kas atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Valde nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi, pārstāv kooperatīvo sabiedrību attiecībās ar valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, noslēdz līgumus, pārzina kooperatīvās sabiedrības algoto darbinieku štatus un veic citu statūtos noteikto darbību,kas atbilst kooperatīvās sabiedrības mērķiem.

(2) Valdes darbību vada tās priekšsēdētājs,kas veic savas tiesības un pienākumus biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) uzraudzībā.

(3) Valdes priekšsēdētāju un valdes locekļus uz statūtos paredzēto laiku ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

(4) Valdes izveidošanas kārtību, tās tiesības un pienākumus, kā arī dokumentu parakstīšanas kārtību un parakstīšanas tiesības nosaka kooperatīvās sabiedrības statūti.

 

2.7. — 28.pants. Kooperatīvās sabiedrības revīzijas komisija (revidents).

(1) Revīzijas komisija (revidents) ir kooperatīvās sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda kooperatīvās sabiedrības darbību.

(2) Revīzijas komisijas locekļu skaitu nosaka statūti.

(3) Revīzijas komisiju (revidentu) ievēlē kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) uz statūtos noteikto laiku. Revīzijas komisija (revidents) pārbauda kooperatīvās sabiedrības darbības pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei),kā arī izdara kooperatīvās sabiedrības mantas un darbības revīziju. Veicot šīs darbības, tai ir tiesības pieprasīt no kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja, valdes locekļa vai kooperatīvās sabiedrības darbinieka visas nepieciešamās ziņas un dokumentus.

(4) Revīzijas komisijas locekļi (revidents) veic savu darbību saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.

(5) Kontroles institūciju sastāvā nevar būt valdes locekļi un tuvi viņu radinieki. Kontroles institūcijas sniedz pārskatu biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un nav pakļautas valdei.

 

2.7. — 29.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības uzskaite.

Kooperatīvā sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņā ar šī likuma trešās grāmatas prasībām.

 

SABIEDRČBAS DARBČBAS IZBEIGŠANA

 

2.7. — 30.pants. Kooperatīvās sabiedrības darbības izbeigšana.

(1) Kooperatīvo sabiedrību var reorganizēt ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu, bet likvidēt — ar divu trešdaļu klātesošo biedru piekrišanu.

(2) Kooperatīvo sabiedrību var likvidēt ar tiesas lēmumu šādos gadījumos:

1) ja tā atzīta par maksātnespējīgu;

2) ja gada laikā pēc reģistrācijas tā nav uzsākusi darbību likumā noteiktajā kārtībā;

3) ja tā savā darbībā pārkāpj šo likumu un citus likumus.

 

2.7. — 31.pants. Kooperatīvās sabiedrības likvidācijas kārtība.

(1) Lēmums par kooperatīvās sabiedrības likvidāciju jāpaziņo Latvijas Republikas Komercreģistram un jāizsludina likumā noteiktajā kārtībā.

 

(2) Šā lēmuma pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda kooperatīvās sabiedrības likvidācijas procesu.

(3) Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz uzņēmuma likvidēšanas brīdim.

(4) Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) var ievēlētos likvidatorus jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus.

(5) Likvidācijas komisija novērtē kooperatīvās sabiedrības mantu un sastāda likvidācijas bilanci.

(6) Kreditoru prasījumi pret likvidējamo kooperatīvo sabiedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no dienas, kad sludinājums publicēts presē.

(7) Kooperatīvās sabiedrības parādi jāsamaksā šādā secībā:

— nodokļi un iemaksa sociālās nodrošināšanas iestādei turpmāko ikmēneša maksājumu kapitalizācijai sakarā ar kaitējumu kooperatīvās sabiedrības vainas dēļ;

— parādi budžetam;

— izdevumi apkārtējai videi nodarītā kaitējuma kompensēšanai, zemes rekultivācijai un mežu atjaunošanai, ja kooperatīvās sabiedrības vaina ir pierādīta;

— parādi kreditoriem, kas savus prasījumus pieteikuši noteiktajā termiņā;

— parādi pārējiem kreditoriem.

(8) Dzēsti tiek kreditoru prasījumi (vai to daļa), kurus likvidācijas komisija atzinusi par nepamatotiem, ja mēneša laikā pēc prasījumu pieņemšanas dienas šāds atzinums nav pārsūdzēts tiesā vai arbitrāžā.

(9) Likvidatori pabeidz kooperatīvās sabiedrības iesāktās darbības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā un laikā, pārdod kooperatīvās sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas kooperatīvajai sabiedrībai pienākas, kārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu starp biedriem proporcionāli kooperatīvajā sabiedrībā ieguldītajai pajai.

(10) Likvidatoru darbībai piemērojami tie paši noteikumi, kas paredzēti valdei, ja kooperatīvās sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

(11) Likvidatoriem jāiesniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) tās noteiktajos termiņos pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju pabeidzot, — arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

 

SABIEDRČBAS DALČBNIEKU UN INSTITŪCIJU ATBILDČBA

 

2.7. — 32.pants. Kooperatīvās sabiedrības dibinātāju un biedru atbildība.

(1) Katrs kooperatīvās sabiedrības dibinātājs un biedrs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies kooperatīvajai sabiedrībai, citiem biedriem vai trešajām personām, ja viņš ar nolūku vai neuzmanības dēļ kooperatīvās sabiedrības dibināšanas dokumentos vai citos dokumentos, kas iesniegti Latvijas Republikas Komercreģistram, citām valsts institūcijām vai kooperatīvās sabiedrības biedriem, uzrādījis neprecīzas, nepilnīgas vai neskaidras ziņas vai citādā veidā rīkojies pretēji likuma prasībām vai statūtu noteikumiem.

(2) Kooperatīvās sabiedrības dibinātāji ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas nodarīti mantai, kura nodota viņiem glābšanā līdz sabiedrības nodibināšanai.

 

2.7. — 33.pants. Kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu atbildība.

(1) Ja kooperatīvās sabiedrības valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi rīkojas nelikumīgi, pārsniedz savus pilnvaru ietvarus, neievēro likumu prasības un statūtu noteikumus vai biedru kopsapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumus vai darbojas nolaidīgi,viņi ir solidāri atbildīgi ar visu savu īpašumu par zaudējumiem, kas viņu vainas dēļ radušies kooperatīvajai sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām.

(2) Par lietām, kuras biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) uzdevusi tikai valdes priekšsēdētājam vai vienam valdes loceklim, pārējie valdes locekļi nav atbildīgi, ja viņiem nav bijis iespējams zaudējumus novērst.

 

2.7. — 34.pants. Revīzijas komisijas locekļu (revidenta) atbildība.

Revīzijas komisijas locekļi (revidents), kam uzticēta kooperatīvās sabiedrības darbības kontrole vai revīzija,ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies kooperatīvajai sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām,ja viņi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem uzticētos pienākumus.

 

2.7. — 35.pants. Likvidatoru atbildība.

Kooperatīvās sabiedrības likvidatori, kas apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši viņiem saskaņā ar likuma prasībām, statūtu noteikumiem vai biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu uzliktos pienākumus, ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas tādēļ radušies kooperatīvajai sabiedrībai, atsevišķiem tās biedriem vai trešajām personām.

 

2.7. — 36.pants. Kooperatīvās sabiedrības prasību celšana.

(1) Kooperatīvajai sabiedrībai jāceļ prasības tiesā pret dibinātājiem, biedriem vai amatpersonām, ja tā nolemj biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ar vienkāršu balsu vairākumu vai ja to pieprasa ne mazāk kā desmitā daļa no biedriem.

(2) Lietas vešanai biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlē savus pārstāvjus. Ja prasības celšanu pieprasa biedru mazākums, to izraudzītās personas tiek pilnvarotas par pārstāvjiem lietas vešanā

(3) Kooperatīvās sabiedrības biedru mazākumam, kas pieprasījis prasības celšanu, jāsedz tiesas izdevumi, ja tiesa prasību noraida.

 

KOOPERATČVO SABIEDRČBU SAVIENČBAS

 

2.7. — 37.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības jēdziens.

Kooperatīvās sabiedrības var brīvprātīgi apvienoties savienībās pēc darbības veidiem, kā arī teritoriālās savienībās, lai aizstāvētu savas intereses un pilnīgāk veiktu statūtos noteiktos uzdevumus. Kooperatīvās sabiedrības, kas apvienojas savienībā, saglabā savu saimniecisko patstāvību.

 

2.7. — 38.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības dibināšanas kārtība.

(1) Lai izveidotu kooperatīvo sabiedrību savienību:

1) nepieciešami ne mazāk kā trīs dibinātāji (kooperatīvās sabiedrības), kuri iegulda daļas sākotnējā kapitālā;

2) jāsarīko dibināšanas sapulce (kongress, konference);

3) jāapstiprina statūti un jāievēlē pārvaldes institūcijas un izpildinstitūcijas, kā arī revīzijas komisija, kas ir kooperatīvo sabiedrību savienības kontroles un revīzijas institūcija.

(2) Lēmumu par iestāšanos kooperatīvo biedrību savienībā un izstāšanos no tās pieņem kooperatīvās sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce). Kooperatīvo sabiedrību savienība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tā tiek reģistrēta Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(3) Kooperatīvo sabiedrību savienības reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti: pieteikums, statūti un bankas izziņa par sākotnējā kapitāla iemaksu.

 

2.7. — 39.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības statūti.

(1) Kooperatīvo sabiedrību savienība darbojas saskaņā ar saviem statūtiem, ko apstiprina sapulce (kongress, konference).

(2) Statūtus, kā arī papildinājumus un grozījumus tajos apstiprina ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

(3) Statūtos obligāti jānosaka:

— savienības mērķi un kārtība, kādā sabiedrības iestājas un izstājas no tās;

— delegātu pārstāvības norma un ievēlēšanas kārtība;

— sabiedrību un savienības savstarpējās attiecības;

— savienības kapitāla izveidošanas un uzkrāšanas noteikumi;

— pārvaldes institūcijas un izpildinstitūcijas, to ievēlēšanas kārtība un pienākumi, kā arī revīzijas komisijas ievēlēšanas kārtība un pienākumi;

— savienības reorganizācijas un likvidācijas noteikumi.

(4) Statūtos reglamentē arī citus savienības darbību saistītus jautājumus,kā arī savienības uzņēmumu dibināšanu šā likuma 2.7.— 21.pantā noteiktajā kārtībā.

 

2.7. — 40.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības pārvalde.

(1) Kooperatīvo sabiedrību savienības augstākā pārvaldes institūcija ir sapulce (kongress, konference). To starplaikā savienības augstākās pārvaldes institūcijas pienākumus pilda savienības padome, ko ievēlē sapulce (kongress, konference).

(2) Padomes tiesības un pienākumus šā likuma ietvaros nosaka savienības statūti.

(3) Kooperatīvo sabiedrību savienības izpildinstitūcija ir valde. Tās tiesības, pienākumus un atbildību nosaka statūti.

(4) Valdi vada priekšsēdētājs, kas savas tiesības realizē un pienākumus veic padomes uzraudzībā.

 

2.7. — 41.pants. Kooperatīvo sabiedrību un to savienības atbildības norobežošana.

Kooperatīvo sabiedrību savienība neatbild par tās sastāvā ietilpstošo kooperatīvo sabiedrību saistībām, kooperatīvās sabiedrības savukārt neatbild par savienības saistībām, ja tāda atbildība nav paredzēta statūtos.

 

2.7. — 42.pants. Kooperatīvo sabiedrību savienības darbības izbeigšanas un likvidācijas kārtība.

(1) Kooperatīvo sabiedrību savienību var reorganizēt un likvidēt ar savienības sapulces (kongresa, konferences) lēmumu, kā arī šā likuma 2.7.— 30.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Kooperatīvo sabiedrību savienības likvidācijas lēmuma pieņēmējs ieceļ likvidācijas komisiju, kas pārvalda kooperatīvo sabiedrību savienības likvidācijas procesu.

(3) Likvidējot kooperatīvo sabiedrību savienību, jānoskaidro tās parādi un jānosaka kreditoru prasījumu apmierināšanas kārtība, jānoskaidro parādnieki un jāpiedzen attiecīgie parādi, jāsamaksā parādniekiem un jāapmierina citas pretenzijas, pēc tam atlikums jāsadala starp kooperatīvajām sabiedrībām proporcionāli to ieguldītajam kapitālam.

(4) Kooperatīvo sabiedrību savienība tiek likvidēta šā likuma 2.7.— 31.pantā noteiktajā kārtībā.

 

8.NODAŅA. Viena īpašnieka uzņēmums.

 

8.1. Valsts uzņēmums

 

VISPĀRČGIE NOTEIKUMI

 

2.8.1. — 1.pants. Valsts uzņēmuma jēdziens.

Valsts uzņēmums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai norobežoto valsts īpašuma daļu veic komercdarbību.

 

2.8.1. — 2.pants. Valsts uzņēmuma tiesiskā regulējuma pamati.

Valsts uzņēmuma dibināšanu, darbību, reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību nosaka šis likums.

 

2.8.1. — 3.pants. Valsts uzņēmuma atbildība.

Valsts uzņēmums atbild par savām saistībām ar visu savu mantu. Valsts neatbild par valsts uzņēmuma saistībām, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

 

VALSTS UZŅĒMUMA DIBINĀŠANAS KĀRTČBA

 

2.8.1. — 4.pants. Valsts uzņēmuma dibināšana.

Valsts uzņēmumu dibina ar Ministru kabineta rīkojumu. Valsts uzņēmumu pārzina Valsts īpašuma fonds vai cita ar likumu vai Ministru kabineta rīkojumu noteikta valsts institūcija.

 

2.8.1. — 5.pants. Valsts uzņēmuma reģistrēšana

Valsts uzņēmumu, tā filiāles un pārstāvniecības reģistrē Komercreģistrā.

 

2.8.1. — 6.pants. Valsts uzņēmuma statūti.

(1) Valsts uzņēmums darbojas saskaņā ar tā statūtiem. Statūtus apstiprina, groza un papildina ministrija.

(2) Valsts uzņēmuma statūti ietver:

— uzņēmuma nosaukumu, juridisko statusu un adresi;

— darbības jomu un mērķus un uzņēmuma struktūru;

— pamatkapitāla (statūtu fonda) lielumu;

— rezerves kapitāla (rezerves fonda) lielumu;

— amortizācijas fonda veidošanas un izmantošanas kārtību;

— uzņēmuma pārvaldes kārtību;

— peļņas sadales kārtību;

— par valsts īpašuma izmantošanu noteiktos peļņas atskaitījumus valsts budžetā un to maksāšanas kārtību;

— filiāļu un pārstāvniecību adreses un to juridisko statusu;

— uzņēmuma reorganizēšanas un likvidēšanas kārtību;

— citus ar uzņēmuma īpatnībām saistītus noteikumus, kas nav pretrunā ar spēkā esošajiem Latvijas Republikas likumiem, Ministru kabineta lēmumiem.

 

2.8.1. — 7.pants. Valsts uzņēmuma struktūra.

(1) Valsts uzņēmuma sastāvā var izveidot nodaļas, ražotnes, cehus un citas struktūrvienības, kā arī statūtos paredzētās filiāles un pārstāvniecības. Filiālēm un pārstāvniecībām Latvijas Republikas teritorijā nav juridiskās per so nas statusa. Valsts uzņēmuma filiālēm un pārstāvniecībām ārvalstīs var būt juridiskās personas statuss.

(2) Valsts uzņēmuma sastāvā nevar būt uzņēmējsabiedrības.

 

MANTISKĀS ATTIECČBAS VALSTS UZŅĒMUMĀ

 

2.8.1. — 8.pants. Valsts uzņēmuma pamatkapitāls (statūtu fonds)

(1) Valsts uzņēmuma pamatkapitāls (statūtu fonds) ir valsts man tas norobežota daļa — pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi un citas vērtības.

(2) Valsts uzņēmuma pamatkapitālu var palielināt:

— ar ieguldījumiem no valsts budžeta;

— ar atskaitījumiem no peļņas daļas, kas paliek uzņēmuma rīcībā (turpmāk — tīrās peļņas).

(3) Valsts uzņēmuma pamatkapitālu var samazināt tikai šā likuma 11.pantā noteiktajā kārtībā.

(4) Valsts uzņēmums lieto pamatkapitālu patstāvīgi un pilnā apmērā. Ar valsts uzņēmuma pamatkapitālu rīkojas ministrija un valsts uzņēmums šajā likumā un Ministru kabineta lēmumos un uzņēmuma statūtos noteiktajos ietvaros un kārtībā.

 

2.8.1. — 9.pants. Valsts uzņēmuma rezerves kapitāls.

Valsts uzņēmuma rezerves kapitālu veido obligātie atskaitījumi ne mazāk kā 5 procentu apmērā no gada tīrās peļņas un šā kapitāla procenti, līdz tas sasniedz 20 procentus no pamatkapitāla. Rezerves kapitāls jānogulda tā, lai to katrā laikā varētu netraucēti realizēt. Rezerves kapitāls izlietojams vienīgi gada pārskatā norādīto zaudējumu segšanai.

 

2.8.1. — 10.pants. Valsts uzņēmuma apdrošināšana.

Valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu apdrošināšana to atlikušās vērtības apjomā un apgrozāmo līdzekļu apdrošināšana ir obligāta.

 

2.8.1. — 11.pants. Rīcība ar valsts uzņēmuma pamatkapitālu.

(1) Valsts uzņēmums nekustamos pamatlīdzekļus var pārdot par vienošanās cenu Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, valsts iestādēm un valsts organizācijām tikai ar ministrijas rakstveida atļauju, ja ministrija nav noteikusi citādu kārtību. Ar ministrijas rakstveida atļauju citām juridiskajām un fiziskajām personām nekustamos pamatlīdzekļus var pārdot tikai izsolē, pieaicinot izsoles kontrolei valsts uzņēmuma revīzijas komisiju. Veselu ražotni vai cehu var pārdot tikai saskaņā ar privatizācijas projektu, kas apstiprināts atbilstoši Latvijas Republikas 1992.gada 16.jūnija likumamiem.

(2) Valsts uzņēmuma nekustamos pamatlīdzekļus bez atlīdzības var nodot valsts institūcijām, citiem valsts uzņēmumiem vai valsts statūtsabiedrībām un pašvaldībām tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

(3) Kustamos pamatlīdzekļus uzņēmums var pārdot bez ministrijas atļaujas par vienošanās cenu vai līdzvērtīgi mainīt ar citiem Latvijas Republikas valsts uzņēmumiem, valsts iestādēm vai valsts organizācijām. Citām juridiskajām vai fiziskajām personām kustamos pamatlīdzekļus var pārdot izsolē vai — ar ministrijas atļauju — bez izsoles rīkošanas. Transportlīdzekļu pārdošana saskaņojama ar nozares ministriju.

(4) Ienākumi no pamatlīdzekļu pārdošanas izlietojami, lai dzēstu parādu uzņēmuma darbiniekiem (izmaksātu darba algu) un valsts budžetam, iegādātos vai atjaunotu pamatlīdzekļus, pabeigtu celtniecības objektus.

(5) Izsoli organizē valsts uzņēmums Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Ja izsole nenotiek tādēļ, ka uz kādu mantu pieteicies tikai viens pircējs, to var pārdot šīs izsoles laikā par vienošanās cenu. Izsoles rezultāti nav jāapstiprina.

(6) Apgrozāmos līdzekļus uzņēmums var pārdot par tirgus cenu, mainīt un aizdot bez ministrijas atļaujas. Valūtu uzņēmums var brīvi pirkt un pārdot.

(7) Ja ministrija nav noteikusi citādu kārtību, bojāto vai lieko mantu, kuru nevar pārdot, uzņēmums likvidē bez ministrijas atļaujas.

(8) Kārtīau, kādā valsts uzņēmuma kustamā un nekustamā manta saskaņā ar tiesas spriedumu realizējama parāda dzēšanai, noteikta Latvijas Civilprocesa kodeksa 418.pantā.

(9) Valsts uzņēmums var ieķīlāt nekustamos un kustamos pamatlīdzekļus un dot galvojumus trešajām personām tikai ar Valsts īpašuma fonda vai valsts institūcijas rakstveida atļauju.

 

2.8.1. — 12.pants. Valsts uzņēmuma pamatlīdzekļu iznomāšana.

(1) Visu valsts uzņēmumu var iznomāt tikai ar Ministru kabineta rīkojumu.

(2) Valsts uzņēmums var iznomāt uzņēmuma daļu (ražotni, cehu, sociālos, kultūras vai sporta un tamlīdzīgus objektus) un citu valsts uzņēmuma bilancē esošo nekustamo mantu ar Valsts īpašuma fonda vai valsts institūcijas rakstveida atļauju. Atsevišķas telpas un kustamos pamatlīdzekļus uzņēmums var iznomāt patstāvīgi.

(3) Nomas līgumi un valsts institūcijas rakstveida atļaujas reģistrējamas Valsts īpašuma fondā.

(4) Nomas maksa par valsts nekustamās mantas iznomāšanu 50 procentu apjomā ieskaitāma valsts budžetā un 50 procentu apjomā paliek uzņēmuma rīcībā, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi. Līdzekļus, kas iegūti, iznomājot zinātnisko iestāžu pārvaldīšanā nodoto valsts īpašumu, šīs zinātniskās iestādes izmanto savai attīstībai.

(5) Nomas maksa par valsts kustamās mantas iznomāšanu paliek uzņēmuma rīcībā.

 

VALSTS UZŅĒMUMA PĀRVALDČŠANA

 

2.8.1. — 13.pants. Valsts uzņēmuma direktors

(1) Valsts uzņēmumu pārvalda direktors, pārvaldnieks vai ģenerāldirektors (turpmāk — direktors). Direktoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrija. Direktors ir atbildīgs par uzņēmuma darbību, mantu, likumu ievērošanu un līgumu izpildi.

(2) Ieceļot direktoru amatā, ministrs vai komitejas priekšsēdētājs noslēdz ar viņu darba līgumu, kurā nosaka darba līguma termiņu, direktora tiesības, pienākumus un darba samaksu, kā arī paredz noteikumus, uz kuru pamata viņš atbrīvojams no amata pirms termiņa, ievērojot Latvijas darba likumu kodeksā noteiktās garantijas.

(3) Valsts uzņēmuma direktors ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus viņa pārziņā nodotos ar uzņēmuma darbību saistītos jautājumus. Direktors atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un uzņēmuma statūtiem bez pilnvaras darbojas uzņēmuma vārdā:

— pārstāv uzņēmuma intereses valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī visos uzņēmumos;

— dibina un likvidē filiāles un pārstāvniecības;

— rīkojas ar uzņēmuma mantu un naudas līdzekļiem;

— slēdz saimnieciskus un darba līgumus;

— izsniedz pilnvaras;

— atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

— apstiprina uzņēmuma štatus;

— izdod pavēles un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem uzņēmuma darbiniekiem;

— atbild par to, lai tiktu izpildīti uzņēmēja pienākumi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošībā, eksplozijdrošībā, darba, veselības, vides aizsardzībā un citās jomās saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Ministru kabineta lēmumiem.

(4) Valsts uzņēmuma direktors pieņem darbā un atbrīvo no darba uzņēmuma darbiniekus Latvijas darba likumu kodeksā noteiktajā kārtībā.

 

2.8.1. — 14.pants. Valsts uzņēmuma revīzijas komisija.

(1) Valsts uzņēmuma darbības pārbaudei Valsts īpašuma fonds vai valsts institūcija izveido revīzijas komisiju ne mazāk kā triju cilvēku sastāvā.

(2) Revīzijas komisijas priekšsēdētājs un locekļi nedrīkst būt pārbaudāmā valsts uzņēmuma darbinieki, kā arī nedrīkst būt radniecībā līdz ceturtajai pakāpei un svainībā līdz trešajai pakāpei ar uzņēmuma direktoru, viņa vietniekiem un galveno grāmatvedi.

(3) Revīzijas komisijas darbu apmaksā no pārbaudāmā uzņēmuma līdzekļiem. Darba samaksas apmēru un kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(4) Revīzijas komisija savas sēdes protokolē. Protokolu norakstus līdz ar revīzijas aktiem un atzinumiem revīzijas komisija iesniedz ministrijai vai komitejai, kuras pārziņā ir uzņēmums, Latvijas Republikas Valsts kontrolei, Valsts finansu inspekcijai, Finansu ministrijai un uzņēmuma direktoram.

 

VALSTS UZŅĒMUMA DARBČBA

 

2.8.1. — 15.pants. Valsts uzņēmuma komercdarbības tiesības.

(1) Valsts uzņēmums ir tiesīgs veikt jebkuru komercdarbību, kas nav aizliegta ar likumu un atbilst uzņēmuma statūtiem.

(2) Valsts uzņēmumam likumā noteiktajā kārtībā ar Privatizācijas aģentūras un Valsts īpašuma fonda vai valsts institūcijas rakstveida atļauju ir tiesības piedalīties uzņēmējsabiedrībās (arī iegādāties vērtspapīrus) un bezpeļņas organizācijās. Šādos uzņēmumos valsts intereses pārstāv valsts uzņēmuma direktors. Valsts kapitāla daļai atbilstošā dividende tiek ieskaitīta valsts uzņēmuma ienākumos.

(3) Vērtspapīrus valsts uzņēmums var brīvi pārdot.

 

2.8.1. — 16.pants. Darbi un piegādes valsts vajadzībām.

Līgumus par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām slēdz un to izpildi nodrošina Latvijas Republikas likumos un Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumos noteiktajā kārtībā.

 

2.8.1. — 17.pants. Darba attiecības valsts uzņēmumā.

(1) Darba attiecības valsts uzņēmumā regulē Latvijas darba likumu kodekss.

(2) Valsts uzņēmuma direktoram un tiem darbiniekiem, kuru pakļautībā ir citi strādājošie vai kuriem ir finansu rīkotāja tiesības, kā arī darbiniekiem, kuri ieņem uzņēmuma statūtos īpaši noteiktus amatus, aizliegts strādāt algotu darbu, saņemt atlīdzību par vienreizējiem pakalpojumiem un piedalīties personiski vai ar trešo personu starpniecību komercsabiedrībās un uzņēmumos (izņemot valsts uzņēmumus), kuriem ir darījumi vai citas civiltiesiskas saistības ar valsts uzņēmumu, kā arī piedalīties darījumos ar valsts uzņēmumu. Aizliegums neattiecas uz personu, kas pārstāv valsts kapitāla daļu komercsabiedrībā vai bezpeļņas organizācijā, kurā piedalās valsts uzņēmums, kā arī uz personām, kas nomā visu valsts uzņēmumu.

 

2.8.1. — 18.pants. Darba samaksa valsts uzņēmumā.

(1) Valsts uzņēmuma direktora darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus atkarībā no uzņēmuma tīrās peļņas nosaka Valsts īpašuma fonds vai valsts institūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Pārējo valsts uzņēmuma darbinieku darba samaksas un materiālās stimulēšanas noteikumus nosaka direktors saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Ministru kabineta lēmumiem un darba koplīgumu, nepārsniedzot Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktos normatīvus.

Minimālās darba algas apmēru valsts uzņēmumā nosaka Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta lēmumi.

 

2.8.1. — 19.pants. Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju darbība valsts uzņēmumā.

Partiju un citu sabiedriski politisko organizāciju iejaukšanās valsts uzņēmuma darbībā nav atļauta.

 

2.8.1. — 20.pants. Produkcijas realizēšana.

Produkciju, izpildītos darbus un pakalpojumus valsts uzņēmums realizē pēc līgumiem, arī pēc līgumiem par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, kā arī patstāvīgi, izņemot Latvijas Republikas likumos un Latvijas Republikas Ministru kabineta lēmumos noteiktos gadījumus.

 

2.8.1. — 21.pants. Cenas un cenu veidošanās.

(1) Valsts uzņēmums realizē savu produkciju, darbus, pakalpojumus un citas vērtības par cenām un pēc tarifiem, kurus var noteikt uzņēmums, un par līgumcenām, bet Latvijas Republikas likumos un Ministru kabineta normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos — par valsts noteiktajām cenām.

(2) Ja valsts uzņēmums pārkāpj valsts cenu un tarifu disciplīnu, nelikumīgi iegūto ienākumu summas ir atsavināmas un ieskaitāmas valsts budžetā. Turklāt uzņēmumam jāmaksā soda nauda Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmēros.

 

2.8.1. — 22.pants. Finansu un kredīta attiecības.

(1) Valsts uzņēmumam ir tiesības saņemt aizdevumus bankās saskaņā ar speciālajiem likumdošanas aktiem par bankām un citām kredītiestādēm.

(2) Jebkuru naudas līdzekļu (arī valūtas) glabāšanai un visu veidu norēķinu, kredīta un kases operāciju veikšanai valsts uzņēmums ir tiesīgs jebkurā bankā atvērt norēķinu kontu, kā arī citus kontus likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts uzņēmuma direktors iesniedz kopā ar gada pārskatu vai pēc ministrijas pieprasījuma — atsevišķi pārskatu par visiem kontiem un operācijām ar tiem.

(4) Valsts uzņēmums maksā nodokļus Latvijas Republikas likumos noteiktajos apmēros un kārtībā.

 

2.8.1. — 23.pants. Valsts uzņēmuma peļņa.

(1) Tīrā peļņa (jebkurā valūtā), kas paliek pēc nodokļu un citu Latvijas Republikas likumos un Ministru kabineta lēmumos, kā arī līgumos paredzēto maksājumu nokārtošanas, tiek izmantota saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, Ministru kabineta lēmumiem, uzņēmuma statūtiem un darba koplīgumu.

(2) Valsts uzņēmums var daļu no tīrās peļņas ziedot, dāvināt vai pārskaitīt labdarības mērķiem bez ministrijas atļaujas saskaņā ar likumu.

 

2.8.1. — 24.pants. Uzskaite valsts uzņēmumā un tā darbības kontrole.

(1) Uzņēmuma direktors gada bilanci un darbības pārskatu ministrijai iesniedz kopā ar revīzijas komisijas atzinumu Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Uzņēmuma kases, grāmatvedības un citus dokumentus, kā arī gada pārskatu pārbauda revīzijas komisija. Revīzijas komisija pēc sava ieskata var pārbaudīt un revidēt visu uzņēmuma mantu un darbību. Uzņēmuma darbību var pārbaudīt un revidēt arī pēc ministrijas, Valsts kontroles, Valsts finansu inspekcijas, kredītiestādes vai tiesībaizsardzības institūciju iniciatīvas.

(3) Revīziju valsts uzņēmumā var izdarīt ne biežāk kā divas reizes gadā.

 

2.8.1. — 25.pants. Valsts uzņēmuma darbības apturēšana

Valsts uzņēmuma darbību Latvijas Republikas normatīvo aktu pārkāpuma gadījumā var apturēt saskaņā ar likumu.

 

VALSTS UZŅĒMUMA REORGANIZĒŠANA UN LIKVIDĒŠANA

 

2.8.1. — 26.pants. Valsts uzņēmuma reorganizēšana.

(1) Valsts uzņēmuma reorganizēšana, nodošana nomā, pārveidošana komercsabiedrībā vai viena īpašnieka uzņēmumā notiek Latvijas Republikas likumos un Ministru kabineta lēmumos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par reorganizēšanu vai pārveidošanu pieņem Latvijas Republikas Ministru kabinets vai ministrija.

(2) Pārveidotā uzņēmuma darbību nosaka attiecīgie Latvijas Republikas likumi un Ministru kabineta lēmumi.

 

2.8.1. — 27.pants. Valsts uzņēmuma likvidēšana.

Valsts uzņēmumu likvidē Latvijas Republikas likumos paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

 

ATBILDČBA PAR LIKUMA PĀRKĀPUMIEM UN

ZAUDĒJUMU ATLČDZINĀŠANAS KĀRTČBA

 

2.8.1. — 28.pants. Atbildība par likuma pārkāpumiem.

(1) Par šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas atbild saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

(2) Jebkura manta, kas iegūta, valsts uzņēmumam to atsavinot citādi, nekā noteikts šā likuma 2.8.1.— 11.pantā, konfiscējama par labu valstij bez atlīdzības.

 

2.8.1. — 29.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas kārtība.

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām jāatlīdzina visi zaudējumi, kas nodarīti valsts uzņēmumam, turklāt zaudējumos ieskaitāma arī pārkāpuma dēļ neiegūtā peļņa.

(2) Strīdus par zaudējumu atlīdzināšanu izskata tiesa vai šķīrējtiesa.

 

 

8.2. Pašvaldības uzņēmums.

 

Vispārīgie noteikumi

 

2.8.2. — 1.pants. Pašvaldības uzņēmuma jēdziens.

Pašvaldības (municipālais) uzņēmums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai nodoto pašvaldības īpašuma norobežoto daļu veic komercdarbību attiecīgās teritorijas ekonomiskās un sociālās attīstības interesēs.

 

2.8.2. — 2.pants. Likumdošanas akti par pašvaldības uzņēmumu.

Pašvaldības uzņēmuma darbību reglamentē šis likums, citi Latvijas Republikas likumi un uzņēmuma statūti.

 

2.8.2. — 3.pants. Pašvaldības un tās uzņēmuma atbildība.

Pašvaldības uzņēmums par savām saistībām atbild ar visu savu mantu. Pašvaldība neatbild par sava uzņēmuma saistībām, un pašvaldības uzņēmums neatbild par pašvaldības saistībām, izņemot likumā noteiktos gadījumus.

 

Uzņēmuma dibināšanas kārtība

2.8.2. — 4.pants. Pašvaldības uzņēmuma izveidošana.

(1) Pašvaldības uzņēmumu dibina ar attiecīgās Pašvaldības lēmumu.

(2) Zemi, ūdeņus, mežus un citus dabas resursus pašvaldības uzņēmuma darbībai likumā noteiktajā kārtībā piešķir, to lietošanu un maksu par tiem nosaka valsts institūcijas vai pašvaldības, kuras pārvalda šos resursus.

(3) Pašvaldība var iegādāties cita īpašnieka uzņēmumu vai uzņēmuma daļu.

 

2.8.2. — 5.pants. Pašvaldības uzņēmuma nosaukums.

Pašvaldības uzņēmuma nosaukumā jāietver:

rajona pašvaldības uzņēmumam — rajona nosaukums, ieskaitot vārdu “rajona”;

pilsētas pašvaldības uzņēmumam — pilsētas nosaukums vai pilsētas rajona nosaukums;

pagasta pašvaldības uzņēmumam — pagasta nosaukums.

 

2.8.2. — 6. pants. Pašvaldības uzņēmuma reģistrēšana.

Pašvaldības uzņēmumu reģistrē Latvijas Republikas Komercreģistrā.

 

2.8.2. — 7. pants. Pašvaldības uzņēmuma statūti.

(1) Pašvaldības uzņēmums darbojas sakaņā ar statūtiem, kurus apstiprina attiecīgā pašvaldība.

(2) Pašvaldības uzņēmuma statūtos jānorāda:

— uzņēmuma nosaukums un adrese;

— darbības joma un mērķi;

— noteikumi par uzņēmuma pārvaldi un kontroli;

— statūtu fonda lielums;

— noteikumi par rīcību ar uzņēmuma mantu;

— peļņas (ienākumu) sadales kārtība;

— uzņēmuma reorganizācijas un likvidācijas kārtība;

— citi ar uzņēmuma īpatnībām saistītie noteikumi, kuri nav pretrunā ar likumdošanas aktiem.

 

2.8.2. — 8.pants. Pašvaldības uzņēmuma struktūra.

Pašvaldības uzņēmuma sastāvā var izveidot nodaļas, ražotnes, cehus un citas struktūrvienības, filiāles un pārstāvniecības.

 

Uzņēmuma manta

 

2.8.2. — 9.pants. Pašvaldības uzņēmuma mantas lietošana

(1) Uzņēmuma mantu veido pašvaldības īpašuma norobežota daļa — pamatlīdzekļi, apgrozāmie līdzekļi un citas materiālās vērtības.

(2) Pašvaldības uzņēmums valda, lieto savu mantu un rīkojas ar to šajā likumā, civillikumā un uzņēmuma statūtos noteiktajos ietvaros.

(3) Pašvaldības uzņēmums materiālās vērtības var pārdot, mainīt, iznomāt, nodot pagaidu lietošanā citiem uzņēmumiem, organizācijām un iedzīvotājiem, kā arī likvidēt pamatlīdzekļus statūtos noteiktajā kārtībā. Pamatlīdzekļus nedrīkst saņemt attiecīgās pašvaldības deputāti un darbinieki.

(4) Uzņēmumam statūtos noteiktajā kārtībā ir tiesības daļu peļņas vai materiālās vērtības bez atlīdzības nodot organizācijām vai Latvijas Republikas iedzīvotājiem labdarības mērķiem. Šīs labdarības saņēmēji nevar būt attiecīgās pašvaldības deputāti un darbinieki.

 

2.8.2. — 10.pants. Zaudējumu atlīdzināšana.

(1) Fiziskajām un juridiskajām personām jāatlīdzina zaudējumi, kas to vainas dēļ nodarīti pašvaldības uzņēmumam, zaudējumos ieskaitot arī nodarījuma rezultātā neiegūto peļņu.

(2) Strīdus par zaudējumu atlīdzināšanu izskata tiesa.

 

Uzņēmuma pārvaldīšana un darbība

 

2.8.2. — 11.pants. Pašvaldības uzņēmuma vadītājs.

(1) Pašvaldības uzņēmumu pārvalda attiecīgās pašvaldības iecelts vadītājs (direktors, pārvaldnieks).

(2) Ieceļot vadītāju amatā, pašvaldības izpildinstitūcija ar viņu noslēdz darba līgumu, kurā nosaka viņa tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī viņa darba samaksu un noteikumus atbrīvošanai no amata, ievērojot likumdošanā noteiktās garantijas.

(3) Pašvaldības uzņēmuma vadītājs ir tiesīgs patstāvīgi izlemt visus viņa pārziņā nodotos ar uzņēmuma darbību saistītos jautājumus. Vadītājs atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un uzņēmuma statūtiem bez pilnvaras darbojas uzņēmuma vārdā:

— pārstāv uzņēmuma intereses valsts un pašvaldību iestādēs, visos uzņēmumos;

— ar pašvaldības atļauju dibina un likvidē filiāles un pārstāvniecības;

— rīkojas ar uzņēmuma mantu un naudas līdzekļiem;

— slēdz saimnieciskos līgumus un darba līgumus;

— izsniedz pilnvaras;

— atver bankās norēķinu kontus un citus kontus;

— apstiprina uzņēmuma štatus;

— izdod pavēles un dod norādījumus, kas ir obligāti visiem uzņēmuma darbiniekiem;

— atbild par to, lai tiktu izpildīti uzņēmēja pienākumi atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām ugunsdrošībā, darba, veselības, apkārtējās vides aizsardzībā un citās jomās.

(4) Pašvaldības uzņēmuma vadītājs (direktors, pārvaldnieks) pieņem darbā un atbrīvo no darba uzņēmuma darbiniekus darba likumdošanā noteiktajā kārtībā.

 

Uzņēmuma darbībība

2.8.2. — 12.pants. Pašvaldības uzņēmuma komercdarbības tiesības.

(1) Pašvaldības uzņēmums saskaņā ar statūtiem ir tiesīgs veikt jebkuru komercdarbību, kas nav aizliegta ar likumu.

(2) Pašvaldības uzņēmums ar pašvaldības atļauju likumā noteiktajā kārtībā var piedalīties komercsabiedrībās.

 

2.8.2. — 13.pants. Pašvaldības pasūtījums.

(1) Līgumu par pašvaldības pasūtījuma izpildi slēdz pašvaldības izpildinstitūcija ar pašvaldības uzņēmumu. Līgumā par pašvaldības pasūtījuma izpildi jānosaka tā apjoms, izpildei nepieciešamo materiāltehnisko resursu daudzums, cenas, piegādātāji un viņu pienākumi. Pašvaldības pasūtījumā var noteikt produkcijas, darbu vai pakalpojumu cenu un to realizācijas kārtību. Ja pašvaldības pasūtījums rada uzņēmumam zaudējumus, tie jāsedz no pašvaldības budžeta

(2) Pašvaldības pasūtījums, kas izsniegts atbilstoši likuma prasībām, ir obligāts pašvaldības uzņēmumam.

(3) Uzņēmums ar pašvaldības atļauju var slēgt līgumus par valsts pasūtījuma izpildi.

(4) Strīdus par pašvaldības pasūtījuma atbilstību likuma prasībām izskata tiesā.

 

2.8.2. — 14. pants. Darba samaksa pašvaldības uzņēmumā.

(1) Darba samaksas un materiālās stimulēšanas sistēmu nosaka uzņēmuma vadītājs saskaņā ar darba likumu kodeksu un darba koplīgumu.

(2) Minimālo darba samaksu pašvaldības uzņēmumā nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

Darba samaksas maksimālais apmērs netiek ierobežots.

 

2.8.2. — 15.pants. Cenas.

(1) Pašvaldības uzņēmums realizē savu produkciju, darbus, pakalpojumus un citas vērtības pēc tarifiem un par cenām, kuras nosaka uzņēmums vai kuras noteiktas pašvaldības vai valsts pasūtījumā, vai par līgumcenām, bet Latvijas Republikas likumdošanas aktos un Ministru kabineta normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos — par valsts noteiktajām cenām.

(2) Ja pašvaldības uzņēmums pārkāpj valsts vai pašvaldības noteikto cenu un tarifu disciplīnu, nepamatoti iegūto ienākumu summas ir atsavināmas un ieskaitāmas attiecīgās pašvaldības budžetā, turklāt uzņēmumam ir jāmaksā sods Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā un apmēros.

 

2.8.2. — 16.pants. Finansu un kredīta attiecības.

(1) Jebkuru naudas līdzekļu glabāšanai un visu veidu norēķina, kredīta un kases operāciju veikšanai pašvaldības uzņēmums ir tiesīgs atvērt norēķinu kontu, kā arī citus kontus jebkurā Latvijas Republikas bankā.

(2) Pašvaldības uzņēmums maksā nodokļus Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajos apmēros un kārtībā.

 

2.8.2. — 17.pants. Pašvaldības uzņēmuma peļņa.

Peļņa, kas paliek pašvaldības uzņēmumam pēc nodokļu un citu likumos un līgumos paredzēto maksājumu nokārtošanas, tiek sadalīta starp pašvaldību un uzņēmumu saskaņā ar statūtiem. Uzņēmums palikušo peļņas daļu izlieto saskaņā ar statūtiem un darba koplīgumu.

 

2.8.2. — 18.pants. Pašvaldības uzņēmuma darbības apturēšana.

(1) Pašvaldība, Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja, Latvijas Republikas Ministru kabineta institūcijas Latvijas Republikas likumdošanas aktu pārkāpumu gadījumā ir tiesīgas ar savu lēmumu apturēt uzņēmuma darbību.

(2) Strīdus jautājumos par uzņēmuma darbības apturēšanu izšķir tiesa, izņemot gadījumus, kad uzņēmuma darbību aptur Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja.

 

2.8.2. — 19.pants. Pašvaldības uzņēmuma reorganizācija.

Pašvaldības uzņēmuma reorganizācija notiek saskaņā ar likumu. Lēmumu par reorganizāciju pieņem attiecīgā pašvaldība.

 

2.8.2. — 20.pants. Pašvaldības uzņēmuma likvidācija.

(1) Pašvaldības uzņēmumu likvidē šai likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

(2) Ja kreditoru prasību apmierināšanai ar uzņēmuma mantu nepietiek, tās apmierina no attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

 

 

8.3. Sabiedriskas, reliģiskas organizācijas uzņēmums.

 

2.8.3. — 1.pants. Sabiedriskās organizācijas uzņēmuma jēdziens.

Sabiedriskās organizācijas uzņēmums (komercsabiedrība) ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai nodoto sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības manatas daļu un ar savas saimnieciskās darbības rezultātā iegūto mantu veic komercdarbību.

 

2.8.3. — 2.pants. Sabiedriskās organizācijas uzņēmuma dibināšana.

(1) Sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību uzņēmumu (komrecsabiedrību) dibināšanu un to darbības izbeigšanu reglamentē šis likums un attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības apstiprinātie statūti.

(2) Uzņēmumu (komercsabiedrību) var dibināt tikai tāda sabiedriska organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība, kas ir reģistrēta Likuma “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” noteiktajā kartībā.

2.8.3. — 3.pants. Sabiedriskās organizācijas reģistrācija.

Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmums (komercsabiedrība) atbilstoši šī likuma noteikumiem jāreģistrē Latvijas Republikas Komercreģistrā.

 

2.8.3. — 4.pants. Sabiedriskās organizācijas uzņēmuma nosaukums.

Sabiedriskās organizācijas uzņēmuma (komercsabiedrības) nosaukumā ir jāiekļauj attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības nosaukums. Uzņēmums (komercsabiedrības) savā nosaukumā var lietot arī attiecīgās sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības simboliku.

 

2.8.3. — 5.pants. Uzņēmuma darbība un tās ierobežojumi.

(1) Sabiedriskās organizācijas uzņēmums (komercsabiedrība) var veikt jebkuru saimniecisko darbību, kas atbilst sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem.

(2) Uzņēmuma (komercsabiedrības) komercdarbības ierobežojums, kā arī uzņēmuma finansiālās darbības revīziju un kontroli nosaka LR likums “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”.

 

2.8.3. — 6.pants. Uzņēmuma statūti.

(1) Sabiedriskā organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmuma statūtus apstiprina tā sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība, kas uzņēmumu nodibinājusi.

(2) Uzņēmuma statūtos jānorāda:

— uzņēmuma nosaukums un adrese;

— darbības joma un mērķi;

— noteikumi par uzņēmuma pārvaldi un kontroli;

— statūtu fonda lielums;

— noteikumi par rīcību ar uzņēmuma mantu;

— peļņas (ienākumu) sadales kārtība;

— citi ar uzņēmuma īpatnībām saistītie noteikumi.

 

2.8.3. — 7.pants. Uzņēmuma reorganizācija.

(1) Uzņēmuma (komercsabiedrības) reorganizācija notiek saskaņā ar šo likumu. Lēmumu par reorganizāciju pieņem sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība, kas dibinājusi uzņēmumu.

(2) Reorganizējot sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, attiecīgi jāreorganizē arī tās uzņēmums (komercsabiedrība).

(3) Par reorganizāciju jāpaziņo LR Komercreģistram.

 

2.8.3. — 8.pants. Uzņēmuma likvidācija.

(1) Uzņēmumu (komercsabiedrību) likvidē šai likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā.

(2) Sabiedriskās organizācijas likvidācijas gadījumā tās uzņēmums (komercsabiedrība) ir jālikvidē.

(3) Sabiedrisko organizāciju likvidācijas gadījumā, ja netiek likvidētas apvienībā esošās sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmumu (komercsabiedrību) var arī reorganizēt, nododot to kādai no bijušās apvienības sabiedriskajai organizācijai.

 

2.8.3. — 9.pants. Atbildība par uzņēmuma saistībām.

(1) Sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības uzņēmums (komercsabiedrība) par savām saistībām atbild ar visu savu mantu.

(2) Ja kreditoru prasību apmierināšanai ar uzņēmuma (komersabiedrības) mantu nepietiek, ar savu mantu atbild arī tā sabiedriskā organizācija vai sabiedrisko organizāciju apvienība, kas uzņēmumu (komercsabiedrību) nodibinājusi, ja vien tā uzņēmumu nav nodibinājusi kā sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

 

2.8.3. — 10.pants. Reliģiskās organizācijas uzņēmums.

(1) Reliģiskās organizācijas uzņemums ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskās personas tiesībām, kura ar tai nodoto reliģiskās organizācijas man tas daļu un ar savas saimnieciskās darbības rezultātā iegūto mantu veic komercdarbību.

(2) Reliģiskas organizācijas uzņēmumam attiecīgi piemērojami šī likuma 2.8.3.— 2. līdz 2.8.3.— 9.pantu noteikumi.

 

 

8.4. Fiziskas personas uzņēmums.

 

2.8.4. — 1.pants. Fiziskas personas uzņēmuma jēdziens.

Fiziskas personas uzņēmums ir individuālas personas un ģimenes uzņēmums, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, lauku amatnieku uzņēmums vai saimniecība.

 

2.8.4. — 2.pants. Individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku vai zvejnieku saimniecību tiesiskā reglamentācija.

(1) Individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības dibināšanas, darbības, reorganizācijas un likvidācijas pamatus nosaka šis likums, Latvijas Republikas Civillikums un darba likumu kodekss, citi Latvijas Republikas likumi.

(2) Individuālais uzņēmējs (zemnieks vai zvejnieks) var dibināt savu uzņēmumu vai saimniecību kā statūtsabiedrību ar ierobežotu atbildību.

 

2.8.4. — 3.pants. Individuālā uzņēmēja (zemnieka vai zvejnieka) mantiskā atbildība.

(1) Individuālā uzņēmuma īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

(2) Ģimene, kas nodibinājusi individuālo uzņēmumu, atbild par šā uzņēmuma saistībām ar visu ģimenes kopīpašumu un atsevišķiem ģimenes uzņēmuma locekļiem piederošo mantu, izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu.

(3) Individuālā (ģimenes) uzņēmuma īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar komercdarbībai nošķirto mantu, ja viņš savu uzņēmumu (zemnieka vai zvejnieka saimniecību) nodibinājis kā sabiedrību ar ierobežotu atbildību.

 

2.8.4. — 4.pants. Individuālā uzņēmēja atbildība par savu darbinieku rīcību.

Individuālajam uzņēmējam jāatlīdzina kaitējums, ko viņa darbinieki, veicot savus darba pienākumus, nodarījuši trešajām personām.

 

2.8.4. — 5.pants. Uzņēmuma pārvalde.

(1) Reģistrējot ģimenes uzņēmumu, jāuzrāda, kurš no ģimenes locekļiem būs īpašnieku pārstāvis. Šādas ziņas ir saistošas pašiem ģimenes locekļiem, kā arī trešajām personām, un tās tiek atspoguļotas individuālā uzņēmuma reģistrācijas pieteikumā Latvijas Republikas Komercreģistram, bet reģistrācijas apliecība tiek izdota uz attiecīgās personas vārda.

(2) Uzņēmuma pārvaldes formu nosaka īpašnieks. Individuālā uzņēmuma īpašnieks var pārvaldīt savu uzņēmumu ar pārvaldnieka vai koleģiālas pārvaldes institūcijas starpniecību. Tādā gadījumā pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts uzņēmuma statūtos vai nolikumā.

(3) Ja uzņēmums nepieņem statūtus vai neizstrādā nolikumu, uzņēmuma pārvaldnieka pilnvarojums uzņēmuma īpašnieka vārdā rīkoties ar uzņēmuma mantu un pārstāvēt uzņēmuma īpašnieku tiek fiksēts uzņēmuma īpašnieka un pārvaldnieka darba līgumā.

 

2.8.4. — 6.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības reģistrācija.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums un zemnieka vai zvejnieka saimniecība jāreģistrē Latvijas Republikas Komercreģistrā.

 

2.8.4. — 7.pants. Ģimenes uzņēmuma dibināšanas līgums.

(1) Ja individuālo uzņēmumu dibina uz ģimenes kopīpašuma bāzes, pilngadīgie ģimenes locekļi savā starpā noslēdz dibināšanas līgumu.

Dibināšanas līgumā jānorāda:

1) dibinātāju vārds un uzvārds, adrese;

2) dibināmā uzņēmuma nosaukums un atrašanās vieta;

3) dibināmā uzņēmuma mērķi un darbības virziens;

4) uzņēmuma dibināšanas kārtība un dibinātāju pārstāvis, kuram pārējie dibinātāji, savstarpēji vienojoties, uzdevuši veikt ar uzņēmuma dibināšanu saistītās darbības;

5) īpašums, ar kuru komercdarbības veikšanā piedalās katrs individuālā uzņēmuma dibinātājs, kā arī šā īpašuma vērtība;

6) katra uzņēmuma dibinātāja kopējā ieguldījuma vērtība naudas izteiksmē un procentos;

7) peļņas sadales un zaudējumu atlīdzināšanas kārtība;

8) dibinātāju apgādībā esošās personas;

9) citi noteikumi, ko dibinātāji uzskata par būtiskiem un kas nav pretrunā ar likumdošanas aktiem.

(3) Dibināšanas līgumu paraksta visi rīcībspējīgie ģimenes locekļi.

variants: visi rīcībspējīgie ģimenes locekļi, kuri piedalās uzņēmumā.

 

2.8.4. — 8.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības nosaukums

(1) Individuālajam (ģimenes) uzņēmumam ir nosaukums, kurā iekļauts īpašnieka uzvārds, uzņēmuma darbības veids, kā arī pilsētas, rajona vai pagasta nosaukums.

(2) Zemnieka vai zvejnieka saimniecības nosaukumā ir iekļauts māju un pagasta nosaukums.

(3) Individuālais (ģimenes) uzņēmums un zemnieka vai zvejnieka saimniecība iegūst juridiskās personas tiesības ar brīdi, kad tie tiek reģistrēti Latvijas Republikas Komercreģistrā.

 

2.8.4. — 9.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības reģistrācijai nepieciešamie dokumenti.

Individuālā (ģimenes) uzņēmuma un zemnieka vai zvejnieka saimniecības reģistrācijai nepieciešami šādi dokumenti:

1) pieteikums;

2) ģimenes uzņēmuma reģistrēšanai — dibināšanas līgums;

3) zemnieka saimniecības reģistrēšanai — lēmuma noraksts par zemes gabala piešķiršanu un zemes lietojuma (īpašuma) akta noraksts;

4) zvejnieka saimniecības reģistrēšanai — pagasta lēmums par zivju limitu iedalīšanu un Latvijas Republikas Jūras lietu ministrijas Zivju resursu valsts uzraudzības dienesta izdota atļauja.

 

2.8.4. — 10. pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma manta.

(1) Individuālā uzņēmuma mantu veido individuālā uzņēmēja manta, bet ģimenes uzņēmuma mantu — visu to locekļu, kuri piedalās uzņēmumā man§ta — katra ģimenes locekļa manta un viņu kopīpašums.

(2) Individuālais (ģimenes) uzņēmums valda, lieto savu mantu un rīkojas ar to saskaņā ar šo likumu, Latvijas Republikas Civillikumu un uzņēmuma statūtiem.

 

2.8.4. — 11.pants. Darba līgums individuālajā (ģimenes) uzņēmumā un zemnieka vai zvejnieka saimniecībā.

Individuālais uzņēmējs (zemnieks vai zvejnieks) ir tiesīgs nodarbināt algotus darbiniekus Latvijas Republikas darba likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

 

2.8.4. — 12.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma komercnoslēpumu glabāšana.

(1) Algotais darbinieks nedrīkst izpaust uzņēmuma komercnoslēpumus, kas tam kļuvuši pieejami.

(2) Individuālais uzņēmējs ir tiesīgs slēgt rakstveida vienošanos ar uzņēmuma darbiniekiem par uzņēmuma komercnoslēpumu saglabāšanu.

 

2.8.4. — 13. pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma saimnieciskās darbības tiesības.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums ir tiesīgs veikt jebkuru saimniecisko darbību, kas nav aizliegta vai ierobežota ar likumu. Licencēšanas kārtība noteikta Latvijas Republikas likumdošanā.

 

2.8.4. — 14.pants. Darba samaksa individuālajā (ģimenes) uzņēmumā.

(1) Darba samaksas sistēmu algotiem darbiniekiem nosaka individuālais uzņēmējs saskaņā ar Latvijas darba likumu kodeksu un darba līgumu.

(2) Minimālo darba samaksu individuālajā uzņēmumā nosaka Latvijas Republikas likumdošanas akti.

(3) Darba samaksas maksimālais lielums netiek ierobežots. 2.8.4. — 15.pants. Cenas.

Individuālais (ģimenes) uzņēmums realizē savu produkciju, darbus, pakalpojumus un citas vērtības par cenām, kuras nosaka pats uzņēmējs, vai par līgumcenām.

 

2.8.4. — 16.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma peļņa.

Peļņa pēc nodokļu un citu likumos un līgumos paredzēto maksājumu nokārtošanas paliek uzņēmēja rīcībā. Ģimenes uzņēmumā peļņa sadalāma saskaņā ar dibināšanas līgumu.

 

2.8.4. — 17.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma darbības uzskaite.

Individuālais uzņēmējs (zemnieks vai zvejnieks) veic grāmatvedības uzskaiti un sniedz valsts institūcijām likumā noteikto informāciju, kas nepieciešama nodokļu aprēķināšanai un statistikai.

 

2.8.4. — 18.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma kontrole.

Individuālajā (ģimenes) uzņēmumā revīziju var izdarīt pēc Valsts finansu inspekcijas, Valsts kontroles vai tiesībaizsardzības institūciju iniciatīvas likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā, bet ne biežāk kā reizi gadā.

 

2.8.4. — 19.pants. Individuālā (ģimenes) uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) reorganizācija vai likvidācija.

(1) Individuālā (ģimenes) uzņēmuma reorganizācija vai likvidācija notiek saskaņā ar šo likumu.

(2) Individuālā (ģimenes) uzņēmuma (zemnieka vai zvejnieka saimniecības) reorganizāciju vai likvidāciju veic uzņēmuma īpašnieks vai viņa iecelts likvidators.

(3) Jautājumu par tāda uzņēmuma reorganizāciju vai likvidāciju, kas dibināts uz ģimenes locekļu kopīpašuma bāzes, izšķir šie pilngadīgie ģimenes locekļi (kopīpašnieki), ievērojot dibināšanas līguma noteikumus vai ģimenes locekļu (kopīpašnieku) noteikto uzņēmuma pārvaldes kārtību.

 

2.8.4. — 20.pants. Ģimenes uzņēmuma darbības izbeigšana vai reorganizācija īpašnieku laulības šķiršanas gadījumā.

(1) Ja ģimenes uzņēmuma īpašnieki šķir savu laulību, bijušajiem laulātajiem dibināšanas līgums jāslēdz no jauna atbilstoši šā likuma 8. panta prasībām un jāpārreģistrē uzņēmums Latvijas Republikas Komercreģistrā.

(2) Šā panta noteikumi attiecas arī uz tādiem ģimenes uzņēmumiem, kuros mainās ģimenes uzņēmuma dibinātāju — citu pilngadīgo ģimenes locekļu sastāvs.

 

2.8.4. — 21.pants. Ģimenes strīdu izšķiršana.

Strīdi starp ģimenes locekļiem tiek izšķirti saskaņā ar Civillikuma noteikumiem.

 

 

 

Trešā grāmata

 

 

Grāmatvedība. Uzņēmuma gada pārskati.

 

1.nodaļa. Grāmatvedība.

Vispārīgie noteikumi

 

3.1. — 1.pants.

Šis likums attiecas uz visiem Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, komercsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām neatkarīgi no to komercdarbības formas un īpašuma veida, uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī uz sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām un sabiedriskajiem fondiem.

 

3.2. — 2.pants.

(1) Uzņēmuma, komercsabiedrības, iestādes vai organizācijas (turpmāk — uzņēmuma) grāmatvedībai ir uzskatāmi jāatspoguļo visi uzņēmuma saimnieciskie darījumi un īpašuma stāvoklis. Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un tā saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi.

(2) Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt savlaicīgai, nozīmīgai, patiesai un salīdzināmai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem.

(3) Par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā ir atbildīgs tā vadītājs, bet individuālajā uzņēmumā — īpašnieks (turpmāk — vadītājs). Vadītājam ir jānodrošina visu saimnieciskās operācijas apstiprinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu uzglabāšana.

 

3.1. — 3.pants.

(1) Uzņēmuma vadītājs grāmatvedības darbu var organizēt:

1) izveidojot grāmatvedību kā patstāvīgu uzņēmuma dienestu;

2) izmantojot saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem grāmatvedības uzņēmumu vai citu uzņēmumu pakalpojumus.

(2) Individuālā uzņēmuma īpašnieks var kārtot grāmatvedību pats.

(3) Uzņēmuma vadītājs līgumā nosaka tās fiziskās vai juridiskās per so nas pienākumus un atbildību, kura kārto uzņēmuma grāmatvedības reģistrus.

 

 

3.1. — 4.pants.

(1) Grāmatvedībā par komercnoslēpumu nav uzskatāma informācija un dati, kas saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem iekļaujami uzņēmuma pārskatos.

(2) Visa pārējā uzņēmuma grāmatvedībā esošā informācija uzskatāma par komercnoslēpumu un ir pieejama vienīgi revīzijām, Valsts finansu inspekcijai nodokļu aprēķināšanas pareizības pārbaudei, kā arī citām valsts institūcijām likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

 

3.1. — 5.pants.

Grāmatvedībā par vērtības mēru jālieto Latvijas Republikas naudas vienība.

 

3.1. — 6.pants.

Grāmatvedības reģistri ir jākārto latviešu valodā. Ja saimnieciskajos darījumos piedalās ārvalstu juridiskā vai fiziskā persona, tad, pusēm vienojoties, var lietot arī otru, šai personai un revidentiem pieņemamu valodu. Ja ierakstos lietoti kodi, saīsinājumi, atsevišķi burti vai simboli, tiem ir jādod skaidrojums.

 

3.1. — 7.pants.

(2) Grāmatvedības reģistros nedrīkst izdarīt ierakstus, kuri nav pamatoti ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentam ir obligāti šādi rekvizīti: uzņēmuma nosaukums, uzņēmuma reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistru iestādēs (darījumos ar fizisko personu personas kods), dokumenta nosaukums, numurs un datums, saimnieciskā darījuma apraksts un pamatojums, saimnieciskā darījuma mērītāji (daudzumi, summas) un par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu paraksti. Atsevišķiem attaisnojuma dokumentu veidiem var būt obligāti arī citi papildu rekvizīti (zīmogs un citi), kurus nosaka attiecīgi Ministru kabineta noteikumi.

(2) Ierakstiem grāmatvedības reģistros jābūt savlaicīgi izdarītiem, pilnīgiem, precīziem un sistemātiski sakārtotiem. Nav pieļaujami ieraksti, kuru saturs vai mērītāji atšķiras no attaisnojuma dokumenta.

(3) Ja ieraksti grāmatvedības reģistros un dokumentos tiek laboti, ir jābūt redzamam to sākotnējam saturam un katram labojumam jābūt atrunātam un apstiprinātam ar parakstu. Nedrīkst izdarīt labojumus tādā veidā, ka nav saprotams, kad un kāpēc tie izdarīti.

(4) Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt ir jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, — to izraksts.

 

3.1. — 8.pants.

(1) Kases operāciju uzskaite ir jāizdara tā, lai katrs saņemtais un izdarītais maksājums tiktu reģistrēts ik dienas. Par katru dienu ir jānorāda kases atlikums dienas sākumā, jāsaskaita dienas ieņēmumi un izdevumi un jāaprēķina atlikums dienas beigās.

(2) Uzņēmumos, kuros vidējie dienas ieņēmumi kasē nav lielāki par 100 latiem, var aprēķināt kases atlikumu par nedēļu.

(3) Uzņēmumi, kas lieto kases aparātus vai līdzīgas datu reģistrēšanas iekārtas, var iegrāmatot ieņēmumus ar vienu ierakstu par visu dienu.Pārējie dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem ir jāiegrāmato uzņēmuma grāmatvedības kontos pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, uz kuru dokuments attiecas, un obligāti — pārskata perioda beigās.

(4) Ja kādam darījumam ir ārējs attaisnojuma dokuments, tam ir jādod priekšroka salīdzinājumā ar jebkuru iekšējo attaisnojuma dokumentu.

(5) Par ārēju attaisnojuma dokumentu uzskatāms tāds dokuments, ko sastādījuši citi uzņēmumi, nevis pašu uzņēmums, tā īpašnieks, viņa ģimenes locekļi vai uzņēmums, kurš tiem pieder. Visi citi attaisnojuma dokumenti par saimnieciskajiem darījumiem uzskatāmi par iekšējiem attaisnojuma dokumentiem un tiek sastādīti pašu uzņēmumā, tajos ietverot noteiktos rekvizītus.

 

3.1. — 9.pants.

(1) Uzņēmumos, kuros gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem pārsniedz 45 000 latu, grāmatvedība jākārto divkāršā ieraksta sistēmā. Pārējos uzņēmumos grāmatvedības kārtošanai var brīvi izvēlēties kādu no vispāratzītām grāmatvedības formām,ievērojot nodokļu likumdošanas normatīvo aktu un šā likuma noteikumus.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem un kuru grāmatvedības kārtošanas formu nosaka Latvijas Republikas valdība.

 

3.1. — 10.pants.

(1) Katrā uzņēmumā visi attaisnojuma dokumenti, grāmatvedības reģistri, inventāra saraksti, gada pārskati un to pielikumi, kā arī grāmatvedības organizācijas dokumenti (kontu plāni, kodifikatori u.c.) sistemātiski jāsakārto un jāuzglabā uzņēmuma arhīvā.

(2) Glabāšanas laiks ir:

— gada pārskatiem un to pielikumiem, kā arī galvenajai grāmatai — 10 gadi. Pēc tam tie nododami Valsts arhīvos;

— inventāra sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem — 10 gadi;

— attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem — 75 gadi;

— pārējiem attaisnojuma dokumentiem — 5 gadi.

(3) Ja uzskaite tiek kārtota ar elektroniskajām skaitļošanas mašīnām, jānodrošina šā panta otrajā daļā noteiktais datu glabāšanas laiks.

(4) Uzņēmuma likvidācijas gadījumā turpmāko uzņēmuma arhīva uzglabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija, saskaņojot to ar Valsts arhīvu ģenerāldirekciju.

(5) Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

 

3.1. — 11.pants.

(1) Uzņēmumam, kas uzsāk darbību, ir jāveic inventarizācija, sastādot tā īpašumā un lietojumā esošo līdzekļu — zemes gabalu, pamatlīdzekļu, ilgtermiņa ieguldījumu, produkcijas, naudas līdzekļu, kā arī prasību un parādu sarakstu. Turpmāk šāda inventarizācija jāveic katra pārskata gada beigās.

(2) Inventarizāciju veic, nosakot īpašuma vai lietojuma objektu apjomu dabā un salīdzinot prasību un parādu summas ar debitoriem un kreditoriem. Inventarizācijas rezultātus atspoguļo inventāra sarakstos. Čpašuma vai lietojuma objektu, prasību un parādu novērtēšana jāveic likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Tādiem īpašuma vai lietojuma objektiem kā pamatlīdzekļi un ražošanas krājumi, kuri tiek regulāri papildināti, bet to apjoms mainījies maz, atlikumus drīkst parādīt atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata sastādīšanas dienā. Tomēr ne retāk kā reizi trijos gados arī šiem īpašuma objektiem irjāveic vienlaidu inventarizācija dabā, pārbaudot to daudzumu un vērtību.

(4) Līdzīgus krājumu veidus drīkst apvienot vienā grupā, nosakot to vērtību pēc vidējā svērtā metodes.

 

3.1. — 12.pants.

(1) Vienādu priekšmetu inventarizāciju var veikt arī izlases veidā, lietojot datu izvērtēšanā matemātiskās statistikas metodes. Šādā veidā noteiktā materiālo līdzekļu vērtība nedrīkst būtiski atšķirties no vienlaidu inventarizācijas rezultātiem.

(2) Pārskata gada slēguma inventarizācija nav obligāti jāveic pārskata gada pēdējā dienā, ja grāmatvedības dati dod iespēju arī bez dabā veiktas inventarizācijas noteikt patiesos materiālo vērtību veidus, daudzumus un to novērtējumu naudas vienībās.

(3) Pārskata gada slēguma inventarizāciju drīkst veikt triju mēnešu laikā pirms pārskata gada beigu dienas vai mēneša laikā pēc tās, pārrēķinot inventarizācijas dienā konstatētos atlikumus atbilstoši grāmatvedības datiem pārskata gada beigu dienā.

 

3.1. — 13.pants.

(1) Uzņēmumam, uzsākot (izbeidzot) darbību, ir jāparāda savā īpašumā un lietošanā esošo līdzekļu kopvērtība un savi parādi īpašā sākuma (slēguma) bilancē, kas sastādīta no inventarizācijas datiem. Par šīs bilances savlaicīgu un pareizu sastādīšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

(2) Sākuma (slēguma) bilanci sastādot, jāievēro visi tie noteikumi, kuri attiecas uz pārskata gada slēguma bilances sastādīšanu.

(3) Katram pārskata gadam ir jāsastāda gada pārskats, kas sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pielikuma un ziņojuma.

(4) Iestādēm un organizācijām, kuras tiek finansētas no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, sabiedriskajām organizācijām, arodbiedrībām, reliģiskajām organizācijām, politiskajām partijām un sabiedriskajiem fondiem ir jāsastāda gada pārskats, kurā jāparāda saņemto līdzekļu summa, to izlietošanas pareizība un mērķtiecība.

(5) Gada pārskatu saturu un formu, kā arī to sastādīšanas, pārbaudes, iesniegšanas un publicēšanas kārtību nosaka īpaši likumi un normatīvie akti.

 

3.1. — 14.pants.

Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši, un parasti tam jāsakrīt ar kalendāra gadu. Jaunizveidota uzņēmuma pirmais pārskata gads, kā arī jau esoša uzņēmuma pārskata gads var aptvert īsāku laikposmu.

 

3.1. — 15.pants.

(1) Latvijas Republikas valdība pieņem lēmumus par īpaši svarīgiem grāmatvedības jautājumiem, kā arī nosaka valsts pārvaldes institūciju kompetenci grāmatvedības metodiskās vadības jomā.

(2) Latvijas Republikas valdība izveido Grāmatvedības metodisko padomi.

(3) Šīs padomes galvenie uzdevumi ir:

— vadīt grāmatvedības organizēšanai un kārtošanai nepieciešamo likumprojektu un citu normatīvo aktu projektu izstrādāšanu;

— izvērtēt likumprojektu un citu normatīvo aktu projektus atbilstoši grāmatvedības prasībām un iespējām;

— izstrādāt ieteikumus grāmatvedības darbinieku apmācīšanai;

— izsniegt licences zvērinātu revidentu darbībai;

— izvērtēt grāmatvedībā izmantojamās kompjūterprogrammas un datu apstrādes sistēmas un ieteikt tās lietošanai Latvijas Republikā.

 

3.1. — 16.pants.

Uzņēmumu vadītāji, kuri ir pieļāvuši ŠČ likuma un citu spēkā esošo grāmatvedības normatīvo aktu pārkāpumus, grāmatvedības datu ļaunprātīgu sagrozīšanu, oficiāli noteikto pārskatu neiesniegšanu vai grāmatvedības dokumentu nozaudēšanu, tiek saukti pie atbildības likumos paredzētajā kārtībā.

 

3.1. — 17.pants.

Uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas, pārkāpjot šā likuma noteikumus viņa vainas dēļ, nodarīti uzņēmumam, valstij (pašvaldībai) vai trešajai personai. Fiziskās un juridiskās personas, kurām šāds zaudējums nodarīts, ir tiesīgas prasīt tā atlīdzināšanu likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

 

 

2.nodaļa. Uzņēmuma gada pārskati.

 

1.apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi.

 

3.2. — 1.pants.

(1) Šis likums attiecas uz visiem Latvijas Republikas Komercreģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem, komercsabiedrībām un bezpeļņas organizācijām (turpmāk — uzņēmumiem) neatkarīgi no to komercdarbības formas un īpašuma veida.

(2) Šis likums neattiecas uz zemnieku un zvejnieku saimniecībām un individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem nepārsniedz 45 000 latu pārskata gada sākumā.

(3) Šis likums neattiecas uz bankām un citām kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām, kuru pārskatus regulē īpaši likumdošanas akti.

(4) Statistikas pārskatu apjomu un iesniegšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums “Par statistiku”.

 

3.2. — 2.pants.

Gada pārskatā par naudas vienību jālieto Latvijas Republikas naudas vienība. Gada pārskats jāsastāda latviešu valodā.

 

3.2. — 3.pants.

(1) Pārskata gadam ir jāaptver 12 mēneši. Jaunizveidota uzņēmuma, kā arī pārskata gadu mainījuša uzņēmuma pirmais pārskata periods var būt īsāks vai garāks, taču tas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus.

(2) Vienā koncernā ietilpstošiem uzņēmumiem ir vienāds pārskata gads.

 

3.2. — 4.pants.

(1) Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no bilances, peļņas un zaudējumu aprēķina, pielikuma un ziņojuma.

(2) Gada pārskats ir jāsastāda pārskatāmi, skaidri un atbilstoši šim likumam.

(3) Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām, tā finansiālo stāvokli un peļņu vai zaudējumiem.

 

3.2. — 5.pants.

(1) Bilance ir jāsastāda, peļņa un zaudējumi jāaprēķina atbilstoši 3.2.— 10. — 3.2.— 14.pantā dotajām shēmām. Peļņas un zaudējumu aprēķina sastādīšanai uzņēmums var izvēlēties vienu no šīm shēmām.

(2) Peļņas un zaudējumu aprēķina shēmu nākamajā pārskata gadā drīkst mainīt tikai tad, ja to prasa īpaši apstākļi un ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins ir sastādīts vismaz divus gadus pēc kārtas. Maiņas iemesls jāpaskaidro piezīmēs.

(3) Inflācijas apstākļos Latvijas Republikas Finansu ministrija ir tiesīga pieprasīt no uzņēmumiem nerevidētus ceturkšņa pārskatus, kuros ietverta uzņēmuma bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins. Ceturkšņa pārskata saturu, sastādīšanas kārtību un iesniegšanas termiņus nosaka Finansu ministrija.

 

3.2. — 6.pants.

(1) Likuma 3.2.— 10. — 3.2.— 14.pantā noteiktie posteņi jāatspoguļo katrs atsevišķi norādītajā secībā. Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus ir atļauts sadalīt sīkāk, ja to prasa uzņēmuma īpatnības. Turklāt ar šiem cipariem apzīmētus jaunus posteņus var pievienot, ja to saturs nav ietverts kādā jau esošajā postenī.

(2) Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var apvienot, ja to summas ir nenozīmīgas vai šāds apvienojums rada lielāku skaidrību. Apvienotie posteņi ir jādetalizē pielikumā.

 

3.2. — 7.pants.

(1) Gada pārskatā katram bilances, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķina postenim, kā arī šā likuma 3.2.— 6.panta otrajā daļā minētajiem papildinājumiem ir jāparāda attiecīgie iepriekšējā gada pārskata rādītāji. Ja šie rādītāji nav salīdzināmi, tie jāizskaidro gada pārskata pielikumā.

(2) Bilances, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķina posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu.

 

3.2. — 8.pants.

Nav pieļaujama nekāda savstarpēja aktīva un pasīva posteņu vai ieņēmumu un izdevumu posteņu pārrēķināšana.

 

3.2. — 9.pants.

(1) Ja kāds līdzekļu objekts vai kāda saistība attiecas uz vairākiem shēmas posteņiem, tā piederība pie citiem posteņiem ir jāatspoguļo vai nu zem posteņa, kurā tas ietverts, vai pārskata pielikumā, ja šāds atspoguļojums ir nepieciešams gada pārskata izprašanai.

(2) Sabiedrības pašas akcijas vai daļas, kā arī līdzdalību cita uzņēmuma kapitālā drīkst uzrādīt tikai šim nolūkam paredzētajos posteņos.

 

2.apakšnodaļa. Bilances sastādīšanas,

kā arī peļņas un zaudējumu aprēķina shēma

 

3.2. — 10.pants.

 

Bilances shēma kontu veidā

 

Aktīvs

 

Ilgtermiņa ieguldījumi

 

I. Nemateriālie ieguldījumi:

1. Pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas.

2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības.

3. Uzņēmuma nemateriālā vērtība.

4. Avansa maksājumi par nemateriāliem ieguldījumiem.

 

II. Pamatlīdzekļi:

1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi.

2. Tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas.

3. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs.

4. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas.

 

III. Ilgtermiņa finansu ieguldījumi:

1. Līdzdalība meitas uzņēmumu kapitālā.

2. Aizdevumi meitas uzņēmumiem.

3. Līdzdalība saistīto uzņēmumu kapitālā.

4. Aizdevumi saistītajiem uzņēmumiem.

5. Pārējie vērtspapīri.

6. Pārējie aizdevumi.

7. Pašu akcijas un daļas.

8. Aizdevumi uzņēmuma dalībniekiem un vadībai.

 

Apgrozāmie līdzekļi

 

I. Krājumi:

1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli.

2. Nepabeigtie ražojumi.

3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai.

4. Nepabeigtie pasūtījumi.

5. Avansa maksājumi par precēm.

6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

 

II. Debitori:

1. Pircēju un pasūtītāju parādi.

2. Meitas uzņēmumu parādi.

3. Saistīto uzņēmumu parādi.

4. Citi debitori.

5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā.

6. Čstermiņa aizdevumi sabiedrības dalībniekiem un vadībai.

7. Nākamo periodu izmaksas.

 

III. Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos:

1. Līdzdalība meitas uzņēmumu kapitālā.

2. Pašu akcijas un daļas.

3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos.

 

IV. Naudas līdzekļi.

 

Pasīvs

Pašu kapitāls:

1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls).

2. Akciju emisijas uzcenojums.

3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve.

4. Rezerves:

a) likumā noteiktās rezerves;

b) rezerves pašu akcijām vai daļām;

c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves;

d) pārējās rezerves.

5. Nesadalītā peļņa:

a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa;

b) pārskata gada nesadalītā peļņa.

 

Uzkrājumi:

 

1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām.

2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem.

3. Citi uzkrājumi.

 

Kreditori (īstermiņa un ilgtermiņa):

 

1. Aizņēmumi pret obligācijām.

2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi.

3. Aizņēmumi no kredītiestādēm.

4. No pircējiem saņemtie avansi.

5. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem.

6. Maksājamie vekseļi.

7. Parādi meitas uzņēmumiem.

8. Parādi saistītajiem uzņēmumiem.

9. Peļņas nodoklis.

10. Pārējie kreditori, ieskaitot nodokļus un sociālās nodrošināšanas maksājumus.

11. Nākamo periodu ieņēmumi.

12. Pārskata gada dividendes.

13. Iepriekšējo gadu neizmaksātās dividendes.

 

3.2. — 11.pants. Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

 

1. Neto apgrozījums.

2. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas.

3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.

4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

5. Materiālu izmaksas:

a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;

b) pārējās ārējās izmaksas.

6. Personāla izmaksas:

a) algas;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

7. Līdzekļu un vērtību norakstīšana:

a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;

b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

9. Ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos.

10. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

11. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

12. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

13. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

14. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

15. Ārkārtas ieņēmumi.

16. Ārkārtas izmaksas.

17. Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.

18. Peļņas nodoklis par pārskata gadu.

19. Pārējie nodokļi.

20. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

 

3.2. — 12.pants. Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes).

1. Neto apgrozījums.

2. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

3. Bruto peļņa vai zaudējumi.

4. Pārdošanas izmaksas.

5. Administrācijas izmaksas.

6. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

7. Ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos.

8. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

9. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

10.Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

11. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

12. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

13. Ārkārtas ieņēmumi.

14. Ārkārtas izmaksas.

15. Ārkārtas peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem.

16. Peļņas nodoklis par pārskata gadu.

17. Pārējie nodokļi.

18. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

 

3.2. — 13.pants. Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes)

 

Izmaksas:

 

1. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu samazināšanās.

2. Materiālu izmaksas:

a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas;

b) pārējās ārējās izmaksas.

3. Personāla izmaksas:

a) algas;

b) pensijas no uzņēmuma līdzekļiem;

c) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas.

4. Līdzekļu vērtību norakstīšana:

a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana;

b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

6. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

7. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

8. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

9. Ārkārtas izmaksas.

10. Peļņas nodoklis par pārskata gadu.

11. Pārējie nodokļi.

12. Pārskata gada peļņa.

 

Ieņēmumi:

 

1. Neto apgrozījums.

2. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu palielinājums.

3. Pašu uzņēmuma kapitālieguldījumiem izpildītie darbi.

4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

5. Ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos.

6. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

7. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

8. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

9. Ārkārtas ieņēmumi.

10. Pārskata gada zaudējumi.

 

 

3.2. — 14.pants.Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes)

 

Izmaksas:

 

1. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas.

2. Pārdošanas izmaksas.

3. Administrācijas izmaksas.

4. Ilgtermiņa finansu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana.

5. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

6. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

7. Ārkārtas izmaksas.

8. Peļņas nodoklis par pārskata gadu.

9. Pārējie nodokļi.

10. Pārskata gada peļņa.

 

Ieņēmumi:

 

1. Neto apgrozījums.

2. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi.

3. Ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos.

4. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus.

5. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi.

6. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

7. Ārkārtas ieņēmumi.

8. Pārskata gada zaudējumi.

 

3.apakšnodaļa. Čpaši noteikumi atsevišķiem bilances posteņiem.

 

3.2. — 15.pants.

Līdzekļi, kas paredzēti ilgai lietošanai vai ieguldīti ilglietojamā īpašumā, ir ilgtermiņa ieguldījumi. Citi līdzekļi ir apgrozāmie līdzekļi.

 

3.2. — 16.pants.

Katram ilgtermiņa ieguldījumu postenim bilancē vai pielikumā ir jāietver šāda informācija:

1) iegādes cena vai ražošanas izmaksas atbilstoši iepriekšējā gada bilancei;

2) palielinājumi, ieskaitot uzlabojumus pārskata gadā;

3) likvidācija pārskata gadā sākotnējā vērtībā;

4) jebkura pārvietošana no posteņa uz posteni pārskata gadā;

5) pārvērtēšana pārskata gadā;

6) kopējā pārvērtēšanas summa līdz bilances datumam, ieskaitot 5. punktā norādīto;

7) nolietojums un vērtības norakstīšana pārskata gadā;

8) iepriekšējo gadu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras, ieskaitot likvidēto un no darbības izņemto līdzekļu nolietojuma un vērtības norakstīšanas korektūras;

9) kopējais nolietojums un vērtības norakstīšana līdz bilances sastādīšanas dienai, ieskaitot 7. un 8. punktā norādīto.

 

3.2. — 17.pants.

(1) Izmaksas, kas izdarītas pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamajiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu izmaksas aktīvā. Ieņēmumi, kas saņemti pirms bilances sastādīšanas datuma, bet attiecas uz nākamo gadu vai tālākiem gadiem, jāparāda kā nākamo periodu ieņēmumi pasīvā.

(2) Izmaksas, kas attiecas uz pārskata gadu, bet izdarāmas tikai nākamajos gados, jāparāda kā parāds kreditoriem. Ieņēmumi, kas attiecas uz pārskata gadu, bet saņemami pēc bilances sastādīšanas datuma, jāparāda kā debitoru parāds.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā norādīto izmaksu vai ieņēmumu saturs jāpaskaidro pielikumā.

 

3.2. — 18.pants.

(1) Tikai par samaksu iegūtas tiesības drīkst parādīt nemateriālo ieguldījumu postenī “Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības”.

(2) Uzņēmuma nemateriālā vērtība ir starpība starp uzņēmuma pirkšanas cenu un uzņēmuma līdzekļu vērtību, no kuras atskaitītas tā saistības.

(3) Parādi, kas saņemami vēlāk nekā gada laikā pēc pārskata gada, jāuzskata par ilgtermiņa parādiem, un debitors jāieraksta atsevišķi katrā postenī, kas apzīmēts ar arābu ciparu.

(4) Parādi, kas maksājami gada laikā, ir īstermiņa parādi. Parādi, kas maksājami pēc viena gada, ir ilgtermiņa parādi. Abi šo parādu veidi ir parādi kreditoriem, un tie jāieraksta atsevišķi katrā ar arābu ciparu apzīmētā postenī. Atsevišķi jāparāda arī īstermiņa un ilgtermiņa parādu kopsummas.

(5) Pircēju un pasūtītāju avansa iemaksas jāieraksta attiecīgā posteņa pasīvā. Ja ir prasības vai saistības pret mātes uzņēmumu, šie posteņi meitas uzņēmuma bilancē jāieraksta atsevišķi.

 

3.2. — 19. pants.

(1) Postenī “Uzkrājumi” drīkst parādīt tikai summas, kas paredzētas tādu zaudējumu, parādu vai izmaksu segšanai, kuri attiecināmi uz pārskata gadu vai iepriekšējiem gadiem un kuri līdz bilances sastādīšanas dienai ir paredzami vai droši zināmi, bet kuru apjoms, izdošanas vai rašanās brīdis nav zināms.

(2) Uzkrājumi nedrīkst pārsniegt nepieciešamās summas, un šīs summas ir jāpamato pielikumā par katru uzkrājumu atsevišķi.

 

3.2. — 20.pants.

Uzņēmums pārskata gada bilancē var neatspoguļot ieteikto peļņas sadali vai zaudējumu segšanu. Dalībnieku pilnsapulces noteiktā peļņas sadale vai zaudējumu segšana jāparāda nākamā gada pārskatā.

 

4.apakšnodaļa. Čpaši noteikumi atsevišķiem posteņiem

peļņas un zaudējumu aprēķinā.

 

3.2. — 21.pants.

Neto apgrozījums ir ieņēmumi no uzņēmuma pamatdarbības, produkcijas pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīta tirdzniecības atlaide un citas piešķirtās atlaides, kā arī apgrozījuma nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi, kas tieši saistīti ar pārdošanu.

 

3.2. — 22.pants.

(1) Likuma 3.2.— 12. un 3.2— 14.pantā minētajā postenī ”Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas” jāparāda apgrozījuma sasniegšanai izlietotās izmaksas.

(2) 3.2.— 12. un 3.2.— 14.pantā minētajos posteņos “Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas”, “Pārdošanas izmaksas” un “Administrācijas izmaksas” jāiekļauj ar šīm darbībām saistīto īpašuma objektu nolietojuma un vērtības norakstīšanas summas.

(3) No 3.2.— 11. līdz 3.2.— 14.pantam minētajos posteņos ir jāparāda atsevišķi:

— ieņēmumi no līdzdalības meitas un saistīto uzņēmumu kapitālos;

— ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus;

— pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi;

— procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

Atsevišķi jāparāda meitas uzņēmumu daļa attiecīgajos ienākumos un izmaksās.

 

3.2. — 23.pants.

(1) Ieņēmumi un izdevumi, kas nav saistīti ar uzņēmuma pamatdarbību, kā arī būtiski ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz citu pārskata gadu, ir jāparāda posteņos “Ārkārtas ieņēmumi” un “Ārkārtas izmaksas”.

(2) Ārkārtas ieņēmumu un izmaksu apjoms un veidi ir jāpaskaidro pielikumā, izņemot gadījumus, kad to apjomam nav būtiskas nozīmes.

 

3.2. — 24.pants.

(1) Uzņēmumi, kuri līdz bilances sastādīšanas dienai nepārsniedz divu šā panta otrajā daļā minēto kritēriju ietvarus, drīkst izveidot peļņas un zaudējumu aprēķina shēmas noteiktajā formā posteni “Bruto peļņa” vai “Bruto zaudējumi”, tajā apvienojot:

3.2.— 11.pantā — 1. — 5. posteni;

3.2.— 12.pantā — 1. — 3. un 6. posteni;

3.2.— 13.pantā — 1. un 2. izmaksu posteni un 1. — 4. ieņēmumu posteni; 3.2.— 14.pantā — 1. izmaksu posteni un 1. — 2. ieņēmumu posteni.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji ir:

1) bilances kopsumma — 1,5 miljoni ECU (pārrēķinot Latvijas Republikas naudas vienībās atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam);

2) neto apgrozījums — 3,5 miljoni ECU (pārrēķinot Latvijas Republikas naudas vienībās atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam);

3) pārskata gadā vidējais darbinieku skaits — 250.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā bilances kopsumma ir 10. pantā norādītā aktīva posteņu kopsumma. Vidējais darbinieku skaits aprēķināms, saskaitot darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu izdalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

(4) Iespēja piemērot šā panta pirmajā daļā minētos atvieglojumus zūd, ja uzņēmums līdz bilances sastādīšanas dienai ir pārsniedzis divus šā panta otrās daļas 1. — 3. punktā minētos ierobežojumus, taču tikai tad, ja tas atkārtojies divus gadus pēc kārtas.

 

5.apakšnodaļa. Novērtēšanas noteikumi.

 

3.2. — 25.pants.

(1) Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem vispārīgiem principiem:

1) jāpieņem, ka uzņēmums darbosies arī turpmāk;

2) jāizmanto tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā;

3) novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus:

a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances sastādīšanas dienai iegūtā peļņa;

b) jāņem vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances sastādīšanas dienu un gada pārskata sastādīšanas dienu;

c) jāaprēķina un jāņem vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads tiek noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) jāņem vērā ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci.

(2) Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šiem pārskata noteikumiem. Jebkura šāda atkāpšanās jāpaskaidro pielikumā, norādot, kā tā ietekmēs uzņēmuma līdzekļus un saistības, finansiālo stāvokli un finansu rezultātus.

 

3.2. — 26.pants.

(1) Ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir, iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai.

(2) Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu.

(4) Pamatlīdzekļu izveidošanai izmantoto aizņēmumu procenti jāiekļauj jaunizveidotā objekta pašizmaksā. Procentu iekļaušana objekta pašizmaksā jāatspoguļo pielikumā.

 

3.2. — 27.pants.

Tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu iegādes vai izgatavošanas izmaksas, kuru lietošanas periods ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietošanas periodā. Zemes gabala iegūšanas izmaksas nedrīkst pakļaut norakstīšanai (amortizācijai).

 

3.2. — 28.pants.

(1) Ja ilgtermiņa ieguldījuma objekta vērtība nepārejošu apstākļu dēļ ir zemāka par to vērtību, kāda aprēķināta saskaņā ar šā likuma 26. un 27. panta nosacījumiem, attiecīgie objekti vērtējami atbilstoši zemākajai vērtībai.

(2) Ilgtermiņa finansu ieguldījumiem arī var piemērot vērtības samazināšanu, tos novērtējot atbilstoši zemākajai vērtībai bilances sastādīšanas dienā.

(3) Objekta novērtēšanu atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem var pārtraukt, ja vērtības samazināšanai vairs nav pamata.

(4) Vērtības samazināšana atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem un grozījumi atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem pietiekami pamatoti un detalizēti jāparāda atsevišķā bilances postenī gada pārskata pielikumā.

 

3.2. — 29.pants.

(1) Pamatlīdzekļus un ilgtermiņa finansu ieguldījumus, kuru vērtība ir būtiski lielāka par to iegādes vai izgatavošanas pašizmaksu vai to novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, tomēr var novērtēt atbilstoši augstākajai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums ir ilgstošs. Pamatlīdzekļu nolietojums un ieguldījumu vērtības samazināšanās katru gadu jāaprēķina atbilstoši iegrāmatotajai attiecīgā gada vērtībai un tādās pašās summās jāiegrāmato peļņas un zaudējumu aprēķinā. Zemes gabalu vērtību nedrīkst paaugstināt virs to iegūšanas izmaksām.

(2) Šādas pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums ir jāiegrāmato postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” iedaļā “Pašu kapitāls”. Vērtības pieauguma rezervi drīkst izmantot tikai atbilstoši šā panta trešās un ceturtās daļas nosacījumiem.

(3) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve jāsamazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai netiek vairs izmantots, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata.

(4) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs.

(5) Grozījumi postenī “Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve” jāpaskaidro pielikumā. Paskaidrojumos jāuzrāda:

1) pārvērtēšanas rezerve gada sākumā;

2) pārvērtēšanas rezerves palielinājums pārskata gadā;

3) no rezerves atskaitītās summas atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem, norādot samazinājuma veidu;

4) pārvērtēšanas rezerves summa gada beigās.

(6) Šā panta pirmās daļas piemērošana jāizskaidro pielikumā, norādot attiecīgos bilances posteņus un aprēķinā lietotās metodes. Bilancei vai pielikumā ietvertajām ziņām jābūt tādām, lai attiecībā uz katru šādi pārvērtēto aktīva posteni varētu noskaidrot starpību starp šā likuma 3.2.— 21.— 3.2.— 28.pantā un šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā izdarīto novērtējumu.

 

3.2. — 30.pants.

(1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu.

(2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā.

 

3.2. — 31.pants.

(1) Krājumu iegādes vai ražošanas pašizmaksu var noteikt kā vidējo svērto cenu vai pēc metodes “Pirmais iekšā — pirmais ārā” (FIFO).

(2) Ja, lietojot šā panta pirmajā daļā norādītās metodes, izveidojas vērtība, kas būtiski atšķiras no tirgus cenas pārskata sastādīšanas dienā, starpība par katru attiecīgo krājuma posteni jāpaskaidro pielikumā.

 

3.2. — 32.pants.

(1) Apgrozāmajiem līdzekļiem jāpiemēro tāds novērtējums, lai tie bilances sastādīšanas dienā tiktu novērtēti atbilstoši zemākajai tirgus cenai vai pašizmaksai.

(2) Krājumu atlikumus var novērtēt atbilstoši vai nu ražošanas, vai iegādes pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances sastādīšanas dienā, turklāt obligāti jālieto zemākā novērtējuma cena. Krājumu atlikumu novērtējums nedrīkst būt augstāks par tirgus cenu.

 

3.2. — 33.pants.

(1) Apgrozāmajos līdzekļos ietvertos vērtspapīrus, kuri ir pakļauti kursa svārstībām atzītā biržā, drīkst novērtēt pēc biržas kursa bilances sastādīšanas dienā, neņemot vērā šā likuma 3.2.— 30.panta nosacījumus.

(2) 3.2.— 32.panta un šā panta pirmās daļas piemērošana jāatspoguļo pielikumā.

 

3.2. — 34.pants.

Ar uzņēmuma dibināšanu un uzņēmuma kapitāla palielināšanu saistītās izmaksas jāatspoguļo bilances aktīvā, bet tās jānoraksta izmaksās triju gadu laikā.

 

3.2. — 35.pants.

(1) Izmaksas, kas saistītas ar šā likuma 3.2.— 10.panta I iedaļas 1. — 3. posteņos minēto nemateriālo ieguldījumu izveidošanu, ir sistemātiski jānoraksta piecu gadu laikā.

(2) Iegādāto nemateriālo ieguldījumu sastāvs ir dokumentāri jāpamato, un iegādes izdevumus nedrīkst norakstīt izmaksās tūlīt pēc to iegādes.

 

3.2. — 36.pants.

(1) Ja atmaksājamā aizņēmuma summa ir lielāka par saņemto summu, starpība jāuzrāda atsevišķi bilances aktīvā vai pielikumā.

(2) Šī starpības summa pakāpeniski, to saprātīgi sadalot pa gadiem, jānoraksta izmaksās. Tai jābūt pilnīgi norakstītai ne vēlāk kā līdz parāda atmaksāšanas termiņam.

 

3.2. — 37.pants.

(1) Debitoru un kreditoru parādu atlikumi bilancē jāparāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem grāmatvedības reģistros, un tiem jābūt saskaņotiem ar pašu debitoru un kreditoru uzskaites datiem bilances sastādīšanas datumā. Strīda gadījumos atlikumi bilancē jāuzrāda atbilstoši grāmatvedības datiem. Apšaubāmiem parādiem par apšaubāmo summu jāizveido rezerve uz peļņas rēķina. Gada pārskata pielikumā ir jāpamato apšaubāmo summu lielums un jādod pamatojums attiecībā uz katru debitoru. Ja parāds uzskatāms par nesaņemamu, tas jānoraksta no rezerves vai jāiekļauj zaudējumos.

(2) Uzkrājumi īpašiem mērķiem vai pasākumiem jāparāda bilancē kā īpaši pasīva posteņi grupā “Uzkrājumi”.

(3) Uzņēmuma paša kapitāls bilancē jāparāda pa sastāvdaļām.

(4) Par ilgtermiņa parādiem uzskatāmi visi parādi, kuru maksāšanas termiņš iestājas vēlāk par gadu pēc attiecīgā pārskata gada beigām. Visi pārējie parādi uzskatāmi par īstermiņa parādiem.

(5) Čstermiņa parādos atsevišķos posteņos jāparāda:

1) dividendes vai summas, kuras paredzētas uzņēmuma īpašniekam vai sadalīšanai starp uzņēmuma īpašniekiem;

2) summas, kuras uzskatāmas par uzņēmuma saistībām nākamajā pārskata gadā;

3) jebkuras saistības pret darbiniekiem algu izmaksas ziņā;

4) jebkuri uzņēmuma nodokļu un nodevu parādi valsts un pašvaldību institūcijām.

 

3.2. — 38.pants.

Ja uzņēmums akcijas vai daļas pārdevis par summu, kas ir lielāka par to nominālvērtību, starpība jāparāda bilances pasīva iedaļās “Pašu kapitāls” īpašā postenī “Akciju emisijas uzcenojums”. Ja akcijas vai daļas pārdotas par summu, kas ir mazāka par to nominālvērtību, starpība jāparāda šajā pašā postenī kā negatīvs skaitlis.

 

3.2. — 39.pants.

Neatkarīgi no šā likuma 3.2.— 26., 3.2.— 28. un 3.2.— 29.panta nosacījumiem mātes uzņēmums uzrāda savu līdzdalību meitas uzņēmuma kapitālā tādā vērtībā, kāda atbilst meitas uzņēmuma gada pārskatā parādītajai vērtībai, ievērojot šādus nosacījumus:

1) novērtēšanas metode jāpaskaidro atsevišķā pielikumā, norādot, kurus meitas uzņēmumus tā aptver. Ja meitas uzņēmuma peļņa vai zaudējumi gada pārskatā ir nozīmīgi, šis fakts jāpiemin pielikumā;

2) starpība starp līdzdalības kapitāla pirkšanas cenu un šā līdzdalības kapitāla atbilstošo daļu meitas uzņēmumu kapitālos jāuzrāda atsevišķi mātes uzņēmuma bilancē vai pielikumā;

3) līdzdalības daļas pirkšanas summa jāpalielina vai jāsamazina bilancē atbilstoši meitas uzņēmuma peļņas vai zaudējumu summai;

4) šā panta 3.punktā minētā summa katru gadu peļņas un zaudējumu aprēķinā jāparāda atsevišķā postenī ar atbilstošu nosaukumu;

5) līdzdalības kapitāla iegrāmatotā vērtība jāsamazina atbilstoši meitas uzņēmuma aprēķināto dividenžu summai.

 

6.apakšnodaļa. Noteikumi par pielikuma saturu.

 

3.2. — 40.pants.

Pielikumā īpaši paredzēto informāciju var sniegt paskaidrojumos pie aprēķina posteņiem, uz kuriem tā attiecas, vai arī bilances vai peļņas un zaudējumu aprēķina patstāvīgajos posteņos.

 

3.2. — 41.pants.

Pielikumā jāsniedz informācija par metodēm, kuras lietotas dažādu posteņu novērtēšanai gada pārskatā, kā arī par ilgtermiņa ieguldījumu nolietojuma, vērtības samazināšanas un vērtību norakstīšanas aprēķina metodēm. Ja kāda summa gada pārskatā no ārvalstu valūtas ir pārrēķināta Latvijas Republikas naudas vienībās, šāds pārrēķins ir jāpamato.

 

3.2. — 42.pants.

(1) Pielikumā jānorāda meitas uzņēmuma un saistīto uzņēmumu nosaukums un adrese. Katra uzņēmuma kapitālā ir jāparāda līdzdalības daļa, kā arī meitas uzņēmuma paša kapitāla summa un uzņēmuma peļņa vai zaudējumi atbilstoši pēdējam apstiprinātajam gada pārskatam. Šo informāciju var nesniegt, ja tā ir nenozīmīga šā likuma 3.2.— 4.panta otrajā daļā noteikto prasību īstenošanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā pieprasīto informāciju var nesniegt, ja tā varētu nopietni kaitēt attiecīgajam uzņēmumam. Šādas informācijas nesniegšana šā iemesla dēļ pielikumā ir jāpiemin.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto uzņēmumu pašu kapitālu vai peļņu un zaudējumus var neparādīt, ja attiecīgais uzņēmums pats nepublicē bilanci un līdzdalība uzņēmuma kapitālā ir mazāka par 50 procentiem vai ir meitas uzņēmums un tā gada pārskats ir iekļauts sastādītajā koncerna pārskatā atbilstoši šā likuma 3.2.— 56.panta nosacījumiem, vai tā līdzdalība kapitālā ir novērtēta atbilstoši 3.2— 39.panta nosacījumiem.

 

3.2. — 43.pants.

Ja uzņēmuma kapitāls sastāv no vairāku veidu akcijām vai daļām, pārskatā jānorāda katra veida akciju un daļu skaits un to nominālvērtība. Akciju sabiedrībām akciju skaits un to nominālvērtība jānorāda vienmēr.

 

3.2. — 44.pants.

Ja uzņēmums ir izdarījis aizņēmumu, kuru var pārvērst akcijās, jāuzrāda katra šāda aizņēmuma nomaksājamā summa, apmaiņas kurss un termiņi, kādos tas konvertējams uzņēmuma kapitālā. Ja aizņēmums saņemts pret obligācijām vai citiem parāda dokumentiem ar procentu saņemšanas tiesībām, jāuzrāda katra šāda aizņēmuma nomaksājamā summa un noteiktā procentu likme.

 

3.2. — 45.pants.

(1) Katrā bilances parādu postenī jāsniedz informācija par to daļu, kas jāmaksā ilgāk nekā piecus gadus pēc bilances sastādīšanas datuma.

(2) Ja uzņēmuma aktīvi ir apgrūtināti ar hipotēku vai kādu citu aizņēmuma atmaksāšanas drošību, tas jāuzrāda kopā ar hipotēkas apjomu un katra atsevišķā ar hipotēku apgrūtinātā objekta bilances vērtību. Kopējais apgrūtinājums meitas uzņēmumiem un kopējais apgrūtinājums pārējiem koncerna uzņēmumiem jāparāda atsevišķi pielikumā.

(3) Ir jāparāda vecuma pensiju, galvojumu un garantiju saistību, diskontēto vekseļu un pārējo bilancē neatspoguļoto finansiālo saistību kopējais apjoms, jo šādas ziņas ir svarīgas finansiālā stāvokļa noteikšanai. Ja uzņēmums ir noslēdzis nomas vai rentes līgumus, kuriem ir svarīga nozīme tā darbībā, šajos līgumos paredzētās saistības ir īpaši jāmin. Saistības pret mātes uzņēmumu un pret meitas uzņēmumiem jāparāda atsevišķi.

(4) Uzņēmuma vai tā mātes uzņēmuma vadības locekļiem izsniegto aizņēmumu, hipotēku vai garantiju summas jāuzrāda katrai kategorijai atsevišķi kopā ar informāciju par procentu likmi, svarīgākajiem nosacījumiem un atmaksājamām summām.

(5) Aizdevumu un hipotēku summas, galvojumi vai garantijas, kas izsniegtas vai dotas uzņēmuma dalībniekiem, izņemot mātes uzņēmumu un mātes uzņēmuma dalībniekus, jāuzrāda atsevišķi, norādot atmaksājamās summas. Šis pants neattiecas uz aizdevumiem un galvojumiem, kas doti uzņēmuma vai tā meitas uzņēmuma darbiniekiem uzņēmuma akciju vai daļu iegādei.

 

3.2. — 46.pants.

Uzņēmuma īpašumā esošajiem zemes gabaliem un būvēm jāparāda pēdējais oficiālais īpašuma nodokļa novērtējums.

 

3.2. — 47.pants.

Ja postenis “Nepabeigtie pasūtījumi” ietver daļu no sagaidāmās peļņas par darbiem, kas nav pabeigti līdz pārskata gada beigām, tā jāuzrāda kopā ar izmantotajām novērtēšanas metodēm.

 

3.2. — 48.pants.

(1) Ir jāparāda neto apgrozījums ar sadalījumu pa darbības veidiem un ģeogrāfiskajiem tirgiem, ja šie darbības veidi un tirgi būtiski atšķiras cits no cita un no uzņēmuma preču un pakalpojumu parastās pārdošanas.

(2) Šā panta noteikumi neattiecas uz uzņēmumiem, kas var pielietot peļņas un zaudējumu aprēķina izkārtojumu saskaņā ar šā likuma 3.2.— 24.panta pirmās daļas nosacījumiem. Citi uzņēmumi var šos nosacījumus nepildīt, ja tas nopietni kaitē minēto uzņēmumu interesēm, taču tādā gadījumā tas jānorāda pielikumā.

 

3.2. — 49.pants.

(1) Ir jāuzrāda pārskata gadā samaksāto nodokļu kopsumma.

(2) Ir jāparāda ar nodokli apliekamo ārkārtas ieņēmumu vai izdevumu (zaudējumu) ietekme uz pārskata gada peļņas nodokli.

(3) Pielikumā ir jāparāda saņemtie nodokļu atvieglojumi, norādot katru nodokli atsevišķi un minot dokumentus, kas apstiprina tiesības uz šādiem atvieglojumiem.

 

3.2. — 50.pants.

(1) Jāsniedz informācija par nodarbināto personu vidējo skaitu pārskata gadā. Personāla izmaksas jādetalizē tā, kā tas prasīts šā likuma 3.2.— 11.panta 6.postenī un 3.2.— 13.panta izmaksu 3.postenī.

(2) Padomes, valdes un vadības locekļiem par viņu funkciju pildīšanu uzņēmumā aprēķinātās algas un ieņēmumu kopsumma ir jāparāda ar sadalījumu pa atsevišķajām amatu grupām. Tas pats attiecas uz šo personu sociālās apdrošināšanas pieskaitījumiem. Valdes locekļu tantjēmas ir jāparāda atsevišķi.

 

3.2. — 51.pants.

(1) Par uzņēmuma paša akciju vai daļu kopumu ir jāsniedz šādas ziņas:

1) akciju vai daļu skaits un to nominālvērtības kopsumma, kā arī šīs kopsummas īpatsvars uzņēmuma kapitālā;

2) pārskata gadā atpirkto vai pārdoto akciju vai daļu skaits, to nominālvērtība un īpatsvars procentos uzņēmuma kapitālā, atpirkšanas vai pārdošanas kopsumma;

3) iemesls uzņēmuma paša akciju un daļu iegādei pārskata gadā.

(2) Informācija, kas minēta šā panta 1. punktā, jāuzrāda atsevišķi tām akcijām un daļām, kas iegūtas īpašumā, un tām, kas iegūtas kā ķīla.

 

3.2. — 52.pants.

(1) Ja pārskata gadā meitas uzņēmums ir iegādājies vai pārdevis mātes uzņēmuma akcijas vai daļas, mātes uzņēmumam ir jāsniedz informācija par šo akciju vai daļu nominālvērtību un tās īpatsvaru mātes uzņēmuma kapitālā, kā arī jānorāda pirkšanas un pārdošanas summas.

(2) Informācija, kas minēta šā panta pirmajā daļā, jāuzrāda atsevišķi tām akcijām un daļām, kas iegūtas īpašumā, un tām, kas iegūtas kā ķīla.

 

3.2. — 53.pants.

Ir jāparāda izmaiņas uzņēmuma paša kapitāla kopsummā un tā sadalījumā, salīdzinot ar iepriekšējā gada bilanci.

 

3.2. — 54.pants.

(1) Uzņēmumi, kas bilances sastādīšanas datumā nepārsniedz divus no šā panta otrās daļas kritērijiem, drīkst gadskārtējos aprēķinos nesniegt informāciju, kas minēta šā likuma 3.2.— 44.pantā, 3.2.— 45.panta pirmajā un otrajā daļā, 3.2.— 46., 3.2.— 49.panta pirmajā un trešajā daļā un 3.2.— 52.pantā. Tomēr ir jāparāda tā uzņēmuma parāda daļa, kas jāatmaksā ilgāk nekā piecu gadu laikā pēc bilances sastādīšanas dienas, un uzņēmuma hipotēku kopējais apjoms.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētie kritēriji ir šādi:

1) bilances kopsumma — 0,15 miljoni ECU (pārrēķinot Latvijas Republikas naudas vienībās atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam);

2) neto apgrozījums — 0,3 miljoni ECU (pārrēķinot Latvijas Republikas naudas vienībās atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam kursam);

3) pārskata gada vidējais darbinieku skaits — 25.

(3) Ja viens no koncerna uzņēmumiem vai koncerns kopumā nepārsniedz divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, uz šādu koncernu šā panta pirmā daļa neattiecas.

(4) Bilances kopsumma atbilstoši šā panta otrās daļas prasībām veidojas no šā likuma 3.2.— 10.pantā minētās visu aktīva posteņu kopsummas. Vidējais darbinieku skaits aprēķināms, saskaitot darbiniekus pārskata gada katra mēneša pēdējā datumā un summu izdalot ar mēnešu skaitu pārskata gadā.

(5) Ja uzņēmums bilances sastādīšanas dienā pārsniedz vai beidz pārsniegt divus no šā panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem, tas ietekmē šā panta pirmās daļas nosacījumu piemērošanu tikai tad, ja atkārtojas divus pārskata gadus pēc kārtas.

(6) Individuālo uzņēmumu īpašniekiem vai līgumsabiedrības dalībniekiem ar pilnu atbildību pielikumā jāuzrāda visi citi līdzekļi un saistības, kuri nav saistīti ar šo uzņēmumu, izņemot kustamo īpašumu, kas netiek lietots uzņēmumā.

 

7.apakšnodaļa. Ziņojums.

 

3.2. — 55.pants.

(1) Ziņojumā jāietver informācija par tiem apstākļiem, kas nav atspoguļoti bilancē, peļņas un zaudējumu aprēķinā un pielikumā, bet ir nozīmīgi, lai novērtētu uzņēmuma līdzekļus un saistības, tā finansiālo stāvokli un pārskata gada finansu rezultātus, izņemot gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ šāda informācija varētu kaitēt uzņēmumam.

(2) Ziņojumā jāsniedz arī norādījumi par:

1) jebkādiem svarīgiem notikumiem kopš pārskata gada beigām;

2) turpmāko uzņēmuma attīstību;

3) pētniecības darbiem un attīstības pasākumiem.

(3) Valdes ziņojumā vai peļņas un zaudējumu aprēķina vai bilances pielikumā jāsniedz priekšlikumi par uzņēmuma peļņas izlietošanu vai tā zaudējumu segšanu.

(4) Mātes uzņēmuma ziņojumā jāietver informācija par koncerna kopējiem rādītājiem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu.

(5) Ja uzņēmuma vadība uzskata, ka bez tādiem īpašiem priekšnosacījumiem kā parādu norakstīšana vai papildu kapitāla investīcija nav iespējams turpināt uzņēmuma darbību, par to sīks paskaidrojums ir jāsniedz ziņojumā.

 

8.apakšnodaļa. Koncerna gada pārskats.

 

3.2. — 56.pants.

Koncerna gada pārskats sastāv no visu koncerna uzņēmumu pārskatiem.

 

3.2. — 57.pants.

Koncerna gada pārskats sastāv no bilances, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķina un pielikuma. Koncerna gada pārskats jādatē ar to pašu dienu, kad sastādīts mātes uzņēmuma gada pārskats.

 

3.2. — 58.pants.

(1) Koncerna gada pārskats atbilstoši šā likuma 3.2.— 4. panta noteikumiem sastāv no mātes uzņēmuma un meitas uzņēmumu gada pārskatiem.

(2) Koncerna gada pārskatā jāatspoguļo visa koncerna gada peļņa vai zaudējumi un koncerna paša kapitāla kopsumma. Aprēķinos koncerna iekšējā peļņa un koncerna uzņēmumu izmaksātās savstarpējās dividendes ir jāatņem.

(3) Gadījumā, kad notiek līdzekļu nodošana—pieņemšana starp koncerna uzņēmumiem, par koncerna iekšējo peļņu uzskatāma peļņas daļa, kas pienākas mātes uzņēmumam, ja vien līdzekļi nav nodoti kādam ārpuskoncerna pircējam vai ja tos saņēmušais koncerna uzņēmums attiecīgo līdzekļu objektu nav norakstījis vai izlietojis.

 

3.2. — 59.pants.

Konkurences apsvērumu dēļ koncerna peļņas un zaudējumu aprēķinu var izdarīt atbilstoši šā likuma 3.2.— 24.panta pirmās daļas nosacījumiem, ja vien bilances sastādīšanas dienā koncerns nepārsniedz divus no 3.2.— 24.panta otrajā daļā minētajiem kritērijiem; trešās un ceturtās daļas nosacījumi paliek spēkā.

 

3.2. — 60.pants.

(1) Ja koncerna sastāvs vai citi īpaši apstākļi to nosaka, koncerna gada pārskatu var sastādīt kā koncerna ziņojumu. Šādā gadījumā iemesls jāuzrāda pielikumā.

(2) Koncerna ziņojumā jāsniedz informācija par koncerna uzņēmumu savstarpējiem parādiem un aizdevumiem. Ziņojumā jāatspoguļo mātes uzņēmuma gada peļņa vai zaudējumi, kā arī šā uzņēmuma paša kapitāls. Attiecīga informācija jāsniedz par katru meitas uzņēmumu, ja tas skar mātes uzņēmuma līdzdalības daļu un ja tas nav parādīts mātes uzņēmuma gada pārskatā, dodot novērtējumu atbilstoši šā likuma 2.3.— 39.panta noteikumiem. Papildus ir jāparāda koncerna gada finansu rezultāti un koncerna kapitāla kopsumma.

(3) Aprēķinot summas, kas minētas šā panta otrās daļas pēdējā teikumā, jāatņem peļņa un dividendes, ko savstarpēji izmaksājuši koncerna uzņēmumi. 58. panta trešās daļas nosacījumi paliek spēkā.

 

9.apakšnodaļa. Uzņēmuma gada pārskata

noformēšana un parakstīšana.

 

3.2. — 61.pants.

(1) Uzņēmuma gada pārskatā jānorāda:

— uzņēmuma pilns nosaukums un adrese, turklāt koncerna gada pārskatā jānorāda visu meitas uzņēmumu un saistīto uzņēmumu nosaukums un adrese. Meitas uzņēmumam savā pārskatā ir jānorāda mātes uzņēmuma nosaukums un adrese, kā arī procentos izteikta mātes uzņēmuma līdzdalība meitas uzņēmuma kapitālā; individuālajam

— uzņēmumam — arī īpašnieka vārds, uzvārds un adrese;

— līgumsabiedrībai — arī dati par personām ar pilnu atbildību un pārvaldes institūciju locekļiem;

— visu veidu statūtsabiedrībām un citu veidu uzņēmumiem — arī visu valdes un padomes locekļu vārds, uzvārds, adrese un ieņemamais amats. Šīs ziņas jāsniedz arī par tām personām, kas pārskata gadā no šiem amatiem ir aizgājušas.

(2) Gada pārskatu paraksta:

— individuālajos uzņēmumos — īpašnieks,

— uzņēmumos ar pilnu atbildību — personas ar pilnu atbildību,

— uzņēmumos ar ierobežotu atbildību:

— akciju sabiedrībās — valdes priekšsēdētājs, padomes priekšsēdētājs un izpilddirektors,

— citos uzņēmumos ar ierobežotu atbildību — izpildinstitūcijas vai uzņēmuma vadītājs.

(3) Ja kāda no personām, kurai jāparaksta gada pārskats vai ziņojums, uzskata, ka tas nav apstiprināms, vai arī tai pret pārskatu vai ziņojumu ir kādi iebildumi, kurus tā grib darīt zināmus dalībniekiem, šai personai tas jānorāda īpašā piezīmē.

 

10.apakšnodaļa. Pārskatu un ziņojumu pārbaude un publicēšana.

3.2. — 62.pants.

(1) Visi uzņēmumu gada pārskati un ziņojumi pakļauti obligātai revidentu pārbaudei. Ja uzņēmums atbilst šā likuma 3.2.— 54. panta otrās daļas kritērijiem, pārbaudi veic šā uzņēmuma revīzijas komisija. Ja uzņēmuma rādītāji pārsniedz divus no minētajā pantā un tā otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem, pārbaudi veic likuma otrās grāmatas 4.nodaļā noteiktajā kārtībā ievēlēts zvērināts revidents. Ja zvērināts revidents gada pārskatu nav pārbaudījis, akcionāru pilnsapulce to nedrīkst apstiprināt.

(2) Koncerna gada pārskats un ziņojums arī ir pakļauti obligātai zvērinātu revidentu pārbaudei.

(3) Ja uzņēmuma gada pārskatā vai ziņojumā pēc tam, kad revidents tos ir pārbaudījis, izdarīti kādi grozījumi, revidentam pārskats un ziņojums no jauna jāpārbauda tieši attiecībā uz izdarītajiem grozījumiem. Šāda atkārtota pārbaude jāpiemin revidenta atzinumā par gada pārskata pārbaudīšanu.

 

3.2. — 63.pants.

(1) Gada pārskata pārbaudei ir jāaptver arī grāmatvedības pārbaude, lai noskaidrotu, vai uzskaite uzņēmumā atbilst grāmatvedības pamatnoteikumiem. Pārbaudē arī jānoskaidro, vai ir ievērotas likuma prasības un uzņēmuma statūtu noteikumi. Pārbaudot koncerna gada pārskatu un ziņojumu, ir jānoskaidro, vai to rādītāji saskan ar koncernā ietilpstošo uzņēmumu attiecīgajiem rādītājiem, it īpaši tas, vai pārskatā un ziņojumā sniegtā informācija nerada nepareizu priekšstatu par uzņēmuma vai koncerna ekonomisko un finansiālo stāvokli.

(2) Uzņēmuma likumīgajiem pārstāvjiem ir jāiesniedz revidentam gada pārskats un ziņojums tūlīt pēc to sastādīšanas. Revidentam ir jādod iespēja pārbaudīt uzskaites reģistrus, ierakstus un attaisnojuma dokumentus, kā arī līdzekļu apjomu un parādus, īpaši kasi, vērtspapīru krājumus un produkcijas atlikumu.

(3) Revidents drīkst pieprasīt no uzņēmuma likumīgajiem pārstāvjiem visas ziņas un paskaidrojumus, kas vajadzīgi rūpīgai pārbaudei. Ja tas nepieciešams, šādu informāciju viņš var pieprasīt arī pirms gada pārskata saņemšanas. Ja revidents pārbauda koncerna gada pārskatu un ziņojumu, viņš ir tiesīgs pieprasīt ziņas no mātes uzņēmuma un meitas uzņēmumiem. (4) Ne revidents, ne viņa palīgi nedrīkst izpaust pārbaudes gaitā uzzinātos uzņēmuma komercnoslēpumus.

 

3.2. — 64.pants.

(1) Revidents par veiktās pārbaudes rezultātiem sastāda rakstveida atzinumu, kurā viņam īpaši jānorāda, vai uzņēmuma grāmatvedība, gada pārskats, ziņojums un attiecīgi koncerna gada pārskats un ziņojums atbilst likumu prasībām un vai uzņēmuma likumīgie pārstāvji ir snieguši revidentam pieprasītās ziņas un paskaidrojumus.

(2) Ja pēc pabeigtās pārbaudes revidentam nav nekādu iebildumu, viņš izsniedz šāda satura revidenta atzinumu:

“Grāmatvedības iekārtojums (reģistri u.c.) un gada pārskats atbilst likumu prasībām. Atbilstoši pieņemtajiem grāmatvedības principiem gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par uzņēmuma līdzekļiem, saistībām un finansiālo stāvokli pārskata gada beigās, kā arī par peļņu un zaudējumiem pārskata gadā. Uzņēmuma (koncerna) ziņojums saskan ar uzņēmuma (koncerna) gada pārskatu.

(Paraksts).”

(3) Revidenta parakstītais atzinums jāpievieno gada pārskatam.

 

3.2. — 65.pants.

(1) Ja revidentam ir iebildumi vai paskaidrojumi, kas nepieciešami, lai novērstu nepareiza priekšstata radīšanu, viņš izsniedz revidenta atzinumu ar piezīmi, kurā šie iebildumi vai paskaidrojumi tiek uzrādīti.

(2) Ja revidenta iebildumi ir būtiski, viņš var atteikties izsniegt šā likuma 3.2.— 64.panta otrajā daļā minēto atzinumu. Šo rakstveida atteikšanos un pamatojumu revidents apstiprina ar savu parakstu.

 

3.2. — 66.pants.

(1) Ne vēlāk kā mēnesi pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām uzņēmumam vai koncernam jānosūta pēc uzņēmuma atrašanās vietas Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas un Valsts statistikas komitejas iestādei pārbaudīta gada pārskata noraksts, ziņojums un, ja tāds ir, revidenta atzinums kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts. Ja peļņas sadale vai zaudējumu segšana nav ietverta gada pārskatā vai ziņojumā, ir jāiesūta apstiprināts akcionāru jeb uzņēmuma dalībnieku pilnsapulces protokola noraksts, kurā parādīta peļņas sadale vai zaudējumu segšana.

(2) Uzņēmumi, uz kuriem attiecas šā likuma 3.2.— 54.panta noteikumi, var ziņojumu nesūtīt. Šādā gadījumā pieņemtais lēmums par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu jāparāda gada pārskatā.

(3) Uzņēmumam, kas ievēro šā panta otrās daļas vai 3.2.— 54.panta noteikumus, iesniegtajam gada pārskatam jāpievieno uzņēmuma valdes parakstīts paskaidrojums, ka 3.2.— 54.panta otrās, trešās, ceturtās un piektās daļas noteikumi ir izpildīti. Šis paskaidrojums jāapliecina uzņēmuma revidentam.

(4) Uzņēmumu un koncernu gada pārskatus, uz kuriem neattiecas šā likuma 3.2.— 54.panta noteikumi, Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcija pēc to saņemšanas nekavējoties publicē.

(5) Uzņēmumi un koncerni, kuru darbības apjoms pārsniedz šā likuma 3.2.— 24.panta otrajā daļā minētos kritērijus, uz sava rēķina publicē bilanci un peļņas un zaudējumu aprēķinu Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas norādītā izdevumā.

(6) Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijā saņemtajiem gada pārskatiem un ziņojumiem ir jābūt publiski pieejamiem, lai ikviens, samaksājis valsts nodevu, ar tiem var iepazīties.

 

3.2. — 67.pants.

(1) Ja tiek publicēts uzņēmuma gada pārskats un ziņojums pilnībā, vai tiek publicēts koncerna gada pārskats, tiem jābūt tādā formā un redakcijā, kādā tie tika revidēti, turklāt kopā ar revidenta atzinumu un piezīmi, ja tāda ir. Ja revidentam ir bijuši kādi iebildumi vai viņš atteicies apstiprināt pārskatu, šis fakts jāpaziņo, norādot atteikšanās iemeslus. Ja ieteikumi vai lēmumi par peļņas sadali vai zaudējumu segšanu nav ietverti attiecīgajos bilances posteņos, šie ieteikumi vai lēmumi arī jāpublicē.

(2) Ja gada pārskats un citi pārskata dokumenti netiek pilnībā publicēti, skaidri jānorāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats un ka pilnīgs gada pārskats pieejams Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijā. Revidenta atzinums un piezīme, ja tāda ir, nav jāietver saīsinātā publikācijā, bet skaidri jānorāda, vai revidents ir apstiprinājis gada pārskatu ar iebildumiem vai arī atteicies to apstiprināt.

 

3.2. — 68.pants.

(1) Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas amatpersona drīkst pieprasīt jebkuru informāciju vai dokumentus, kādi nepieciešami, lai izvērtētu, vai šis likums, nodokļu likumi un uzņēmuma statūti ir ievēroti.

(2) Ja uzņēmuma vadība neiesūta dokumentus saskaņā ar šā likuma 3.2.— 66.panta un 3.2.— 67.panta pirmās daļas prasībām vai nesniedz informāciju vai dokumentus saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām, Latvijas Republikas Valsts finansu inspekcijas amatpersona uzliek naudas sodu likumā noteiktajā kārtībā.