• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par uzņēmuma iegādes atspoguļošanu grāmatvedībā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1996., Nr. 12 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28141

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Republikas valsts budžetu 1996.gadam

Vēl šajā numurā

24.01.1996., Nr. 12

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu ministrija

Pieņemts: 17.01.1996.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finansu ministrijas metodiskie norādījumi

1996.gada 17.janvārī

Par uzņēmuma iegādes atspoguļošanu grāmatvedībā

Šie norādījumi sagatavoti sakarā ar saņemtajiem jautājumiem par uzņēmuma (kā mantisko un nemantisko elementu kopuma) iegādes atspoguļošanu ieguvēja uzņēmuma grāmatvedībā (turpmāk tekstā — grāmatvedībā) valsts vai pašvaldību uzņēmuma privatizācijas gadījumos un citos uzņēmuma iegādes gadījumos.

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Lai grāmatvedībā atspoguļotu uzņēmuma iegādi, ir jānosaka iegādes diena un iegādes izmaksas, šo izmaksu sadale starp iegūtā uzņēmuma līdzekļu un saistību posteņiem, kā arī jāveic no iegādes radušās uzņēmuma nemateriālās vērtības, bet īpašos gadījumos — uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības — uzskaite iegādes dienā un turpmāk pēc iegādes.

1.2. Par iegādes dienu uzskata to dienu, ar kuru ieguvējs uzņēmums faktiski pārņēmis savā valdījumā uzņēmuma līdzekļus un uzņēmies tā saistības (piemēram, diena, kad stājies spēkā pirkuma līgums vai tā diena, kad parakstīts nodošanas un pieņemšanas akts).

2. Iegādes izmaksas

2.1. Uzņēmuma iegādi atspoguļo grāmatvedībā atbilstoši iegādes izmaksām, kuras nosaka, pirkšanas cenai pieskaitot citus ar iegādi tieši saistītus izdevumus.

2.2. Parasti iegādes izmaksas nosaka pēc samaksātās naudas vai atlīdzībai nodoto naudas ekvivalentu summas. Ja uzņēmuma iegāde saistīta ar vairākiem maksājumiem, tad iegādes izmaksas nosaka pēc šo maksājumu kopsummas. Ja sakarā ar iegādi rodas parādsaistības un to nokārtošana ar attiecīgiem maksājumiem tiek atlikta uz vēlāku laiku, tad iegādes izmaksas nosaka, pamatojoties uz pirkuma atlīdzības pašreizējo vērtību, ņemot vērā piemaksas un atlaides, bet neņemot vērā turpmākos procentu maksājumus.

Citi ar iegādi tieši saistītie izdevumi varētu rasties, maksājot par grāmatvežu, juristu, vērtētāju u.c. uzaicināto neatkarīgo ekspertu sniegtajiem pakalpojumiem, kas nepieciešami, lai realizētu konkrētā uzņēmuma iegādi.

Par naudas ekvivalentiem uzskata vērtspapīrus ar īsu dzēšanas termiņu, kuri nav pakļauti nozīmīgām tirgus kursa svārstībām un ir viegli pārvēršami noteiktās naudas summās.

2.3. Atsevišķos gadījumos, kad pirkuma atlīdzībā iekļautas līgumā noteiktās preces vai pakalpojumi, nosakot iegādes izmaksas, pamatojas uz šo preču vai pakalpojumu vērtību iegādes dienā pēc tirgus cenām vai pēc neatkarīgu ekspertu vērtējuma, vai pēc citiem ticamiem tirgus vērtības rādītājiem.

2.4. Valsts vai pašvaldību uzņēmuma privatizācijas gadījumos pirkšanas cenu nosaka, pamatojoties uz samaksātās (vai maksājamās) naudas un atlīdzībai nodoto (vai nododamo) privatizācijas sertifikātu nominālvērtības kopsummu.

3. Iegūtā uzņēmuma līdzekļu un saistību atspoguļošana ieguvēja uzņēmuma grāmatvedībā

3.1. Ieguvēja uzņēmuma grāmatvedības kontos iegrāmatojumus izdara, pamatojoties uz pirkuma līgumu. Vispirms iegrāmato samaksātās summas naudas līdzekļu uzskaites konta kredītā (attiecīgos gadījumos — samaksai nodoto vērtspapīru uzskaites konta kredītā) un nesamaksātās summas, kā arī pārņemtās kreditoru saistības — attiecīgo norēķinu uzskaites kontu kredītā.

3.2. Lai izdarītu iegrāmatojumus korespondējošo kontu debetos, jāizdara noteikti aprēķini, kuros salīdzina kontu kredītos jau izdarīto ierakstu kopsummu ar līgumā vai tam pievienotos inventarizācijas sarakstos uzrādītajām mantas, naudas un pārņemto debitoru parādu summām. Ja kopsummas saskan, tad pamatlīdzekļu, krājumu, debitoru parādu un naudas līdzekļu uzskaites kontu debetos iegrāmato sarakstiem atbilstošās summas.

Ja pēc sarakstiem aprēķinātā kopsumma ir mazāka, tad aprēķina starpību, ko iegrāmato kontā “Uzņēmuma nemateriālā vērtība”(4.nodaļa).

Īpašos gadījumos, ja kopsumma pēc sarakstiem ir lielāka par kontu kredītos jau izdarīto ierakstu kopsummu, nosaka nepieciešamo korekciju summu, ko dažkārt sauc par uzņēmuma negatīvo nemateriālo vērtību (5.nodaļa).

4. No uzņēmuma iegādes radusies uzņēmuma nemateriālā vērtība

4.1. Par uzņēmuma nemateriālo vērtību uzskata starpību starp uzņēmuma iegādes izmaksām un iegūtā uzņēmuma līdzekļu vērtību, no kuras atskaitītas ieguvēja uzņēmuma pārņemtās saistības. Šo starpību parāda ieguvēja uzņēmuma bilances aktīvā attiecīgi nosauktā postenī.

Uzņēmuma nemateriālā vērtība atspoguļo maksājumu, kurš izdarīts sakarā ar paredzamiem ieņēmumiem attiecīgos pārskata periodos. Tādēļ ir pieņemts uzņēmumu nemateriālo vērtību izdevumos norakstīt pakāpeniski pēc lineārās (vienmērīgās) metodes tās derīgās izmantošanas laikā. Likumā “Par uzņēmuma gada pārskatiem” 35.(1) pantā noteikts, ka izmaksas, kas saistītas ar nemateriālo ieguldījumu izveidošanu (arī uzņēmuma nemateriālo vērtību), ir sistemātiski jānoraksta 5 gadu laikā.

4.2. Uzņēmuma nemateriālās vērtības atlikums regulāri jāpārbauda, jo varētu izrādīties, ka iegādes rezultātā radusies uzņēmuma nemateriālā vērtība ieguvējam uzņēmumam nākotnē nedos paredzētos ieņēmumus. Piemēram, ja kopš pirkuma darījuma noslēgšanas brīža sākusies gaidāmo ieņēmumu samazināšanās vai ja atklājies, ka iegūtā uzņēmuma grāmatvedības kontos apzināti tikuši uzrādīti nepareizi dati. Gaidāmo ieņēmumu samazināšanos var izraisīt arī tādi faktori kā, piemēram, uzņēmumam nelabvēlīgas ekonomiskās attīstības tendences, konkurences apstākļu maiņa, kā arī līgumu noteikumu un likumu grozījumi. Šādos apstākļos uzņēmuma nemateriālās vērtības atlikums ir jānoraksta un jāparāda izmaksās.

Uzņēmuma nemateriālās vērtības norakstījumi nākamajos pārskata periodos nav atceļami.

5. No uzņēmuma iegādes radusies uzņēmuma negatīvā nemateriālā vērtība

5.1. Parasti ieguvēja uzņēmuma bilancē neveidojas uzņēmuma negatīvā nemateriālā vērtība, jo īpašuma vērtības samazinājumu nepieciešams atspoguļot pārdodamā uzņēmuma slēguma bilancē un attiecīgi peļņas un zaudējumu aprēķinā, pamatojoties uz pirkuma līgumā (vai citā dokumentā) uzrādīto bilances aktīva posteņu sastāvdaļu individuālo novērtējumu.

Tomēr valsts vai pašvaldību uzņēmuma privatizācijas gadījumā, ja iegūtā uzņēmuma pirkšanas cena ir zemāka par šī uzņēmuma līdzekļu vērtību, starpības apmērā koriģē pamatlīdzekļus un krājumus (atsevišķos gadījumos arī nemateriālos ieguldījumus), jo tie nevar tikt iegrāmatoti summās, kas pārsniedz par tiem samaksāto (samaksājamo uz nomaksu) summu. Summu koriģēšana izdarāma par katru pamatlīdzekļu objektu un krājumiem — pa uzskaites grupām, piemērojot korekcijai īpaši aprēķinātu koeficientu, kas mazāks par 1,0. Šo koeficientu nosaka ar šādu aprēķinu:

1. No pirkšanas cenas atņem pieņemto naudas līdzekļu, vērtspapīru un debitoru parādu summas un pieskaita pārņemto kreditoru parādu summas. Iegūtais rezultāts ir pamatlīdzekļu un krājumu (atsevišķos gadījumos arī nemateriālo ieguldījumu) kopsumma.

2. Šo kopsummu izdala ar privatizācijas komisijas aprēķināto pamatlīdzekļu un krājumu (atsevišķos gadījumos arī nemateriālo ieguldījumu) kopējo vērtību tirgus cenās, rezultātā iegūstot koeficientu, kas lietojams katra pamatlīdzekļu objekta un krājumu uzskaites grupas (atsevišķos gadījumos arī nemateriālo ieguldījumu) novērtēšanai pēc summas, kas faktiski par tiem samaksāta (samaksājama).

5.2. Jāievēro, ka šādas korekcijas rezultātā nebūtu pieļaujama līdzekļu uzskaites vērtības pārmērīga samazināšana. Ja nav iespējams minēto starpību pilnībā dzēst, samazinot iegūto līdzekļu uzskaites vērtību, tad atlikusī summa jāiegrāmato konta “Nākamo periodu ieņēmumi” kredītā. Šajā kontā iegrāmatotais uzņēmuma negatīvās nemateriālās vērtības atlikums sistemātiski 5 gadu laikā jāpārgrāmato attiecīgo pārskata periodu saimnieciskās darbības ieņēmumos.

Gada pārskata bilancē konta “Nākamo periodu ieņēmumi” atlikums jāparāda izvērsti (ilgtermiņa un īstermiņa) un jāsniedz paskaidrojumi gada pārskata pielikumā.

6. Uzņēmuma iegādē iegūto līdzekļu un saistību reālās vērtības noteikšana

6.1. Visos gadījumos, kad no iegūtā uzņēmuma novērtēšanas līdz tā iegādes dienai ir pagājis ilgāks laiks, kurā turpinājusies uzņēmuma saimnieciskā darbība, jāņem vērā arī šajā periodā notikušās līdzekļu un saistību reālās vērtības izmaiņas. Grāmatvedībā šīs vērtības izmaiņas atspoguļo ar attiecīgajiem grāmatojumiem līdzekļu un saistību uzskaites kontos. Pamatojums šādiem grāmatojumiem ir uzņēmuma vadītāja rīkojums. Ieteicams uzņēmuma iegādē iegūtos līdzekļu un saistību reālās vērtības noteikšanā iesaistīt neatkarīgus ekspertus.

6.2. Vispārējie norādījumi par iegūto līdzekļu un saistību reālās vērtības noteikšanu ir šādi:

(a) ātri realizējamos vērtspapīrus novērtē atbilstoši to pašreizējai tirgus vērtībai;

(b) pārējos vērtspapīrus un ilgtermiņa finansu ieguldījumus novērtē atbilstoši to gaidāmajai tirgus vērtībai, ņemot vērā tādus rādītājus kā procentu likmes, ienākumus no dividendēm un līdzīgu vērtspapīru vērtības pieauguma tempus līdzīgos uzņēmumos;

(c) debitoru parādus novērtē atbilstoši tām summām, kuras pašreiz būtu jāsaņem saskaņā ar noslēgto līgumu noteikumiem. Tomēr nav nepieciešams aprēķināt īstermiņa debitoru parādu pašreizējo vērtību, ja starpība starp debitoru parāda nominālvērtību un pašreizējo vērtību nav būtiska;

(d) krājumi:

— gatavos ražojumus un preces pārdošanai novērtē to pārdošanas cenās, no kurām atskaitītas gaidāmās pārdošanas izmaksas un peļņa, kas noteikta, pamatojoties uz līdzīgu preču un gatavo ražojumu pārdošanas peļņu, un kas pienāktos ieguvējam uzņēmumam par to, ka tas uzņēmies šo preču pārdošanu;

— nepabeigtos ražojumus novērtē gatavo ražojumu pārdošanas cenās, no kurām atskaitītas pabeigšanas izmaksas, pārdošanas izmaksas un peļņa, kas noteikta, pamatojoties uz līdzīgu gatavo ražojumu pārdošanas peļņu;

— izejvielas, pamatmateriālus un palīgmateriālus novērtē atbilstoši pašreizējām to aizvietošanas (iegādes vai ražošanas) izmaksām;

(e) zemes gabalus, ēkas un būves, ko:

— paredzēts lietot pašreiz esošajā ekspluatācijas virzienā, novērtē tiem atbilstošās tirgus cenās;

— paredzēts izmantot citā ekspluatācijas virzienā, novērtē plānotajam izmantošanas virzienam atbilstošās tirgus cenās;

— neizmantos, bet pārdos vai turēs pārdošanai vēlāk, novērtē iespējamo tīro pārdošanas ieņēmumu vērtībā;

(f) tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, kuras:

— paredzēts izmantot ilgstoši, novērtē atbilstošās tirgus cenās. Ja nav iespējams noteikt to tirgus cenas tādēļ, ka tās ir speciālās tehnoloģiskās iekārtas un mašīnas, vai arī tādēļ, ka šādi īpašuma objekti reti tiek pārdoti atsevišķi, bet gan parasti kopā ar visu darbojošos uzņēmumu, tad šādas iekārtas novērtē to atlikušajā vērtībā, kas aprēķināta, no sākotnējās vērtības atskaitot nolietojumu;

— paredzēts izmantot īslaicīgi, novērtē pēc zemākās vērtības, salīdzinot to atlikušo vērtību un iespējamo tīro pārdošanas ieņēmumu vērtību;

— netiks izmantotas, bet tiks pārdotas vai turētas pārdošanai vēlāk, novērtē iespējamo tīro pārdošanas ieņēmumu vērtībā;

(g) nemateriālos ieguldījumus, piemēram, patentus un licences, kuras paredzēts izmantot, novērtē to atlikušajā uzskaites vērtībā;

(h) īstermiņa kreditoru parādus (maksājamos rēķinus), ilgtermiņa kreditoru parādus un saistības, uzkrājumus un citus maksājumus novērtē atbilstoši tām summām, kuras pašreiz būtu jāsamaksā, lai dzēstu minētās saistības saskaņā ar noslēgto līgumu noteikumiem. Tomēr nav nepieciešams aprēķināt īstermiņa kreditoru parādu pašreizējo vērtību, ja starpība starp kreditoru parāda nominālvērtību un pašreizējo vērtību nav būtiska;

(i) ar iegādi saistītās neizdevīgo līgumu laušanas un ražotņu slēgšanas izmaksas novērtē atbilstoši tām summām, kas pašreiz būtu jāsamaksā, lai dzēstu to dēļ radušās saistības saskaņā ar noslēgto līgumu noteikumiem.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Grāmatvedības metodiskās padomes priekšsēdētājs, Grāmatvedības metodoloģijas un pārskatu nodaļas vadītājs D.Muciņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!