Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas mežs un tā izmantotāji. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.01.1996., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28117

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Meža atjaunošanas norādījumi

Vēl šajā numurā

04.01.1996., Nr. 1

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

problēmas

Latvijas mežs un tā izmantotāji

Kā Ministru kabinetā nesen pieņemtie "Koku izsniegšanas noteikumi" ("LV", nr. 178., 16.11.1995.), "Cirsmu un atsevišķu koku izsoles noteikumi" ("LV", nr. 177., 15.11.1995.) un "Noteikumi par kārtību, kādā noslēdzami ilgtermiņa mežizstrādes līgumi" ("LV", nr. 177., 15.11.1995.) izmainīs mežsaimnieku, mežizstrādātāju, īpašnieku un kokrūpnieku stāvokli, kādas ir viņu intereses šajā procesā?

Šajā diskusijā piedalās Meža īpašnieku asociācijas izpilddirektors STAŅISLAVS KUPCS, Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents ANDREJS CUNSKIS un triju mežizstrādes uzņēmumu vadītāji: SIA "Jūrmalas mežrūpnieks" direktors IGNATS GRUGULIS, privatizējamā Inčukalna MRS direktors PĒTERIS VARFOLOMEJEVS un SIA "Bērzkalni" direktors MĀRIS SĪMANIS. Mežkopjus pārstāv mežu valsts ministrs ARVĪDS OZOLS, bet kokrūpniekus -- akciju sabiedrības "Latvijas finieris" un asociācijas "Latvijas koks" prezidents JURIS BIĶIS.

Tajā pašā laikā Valsts mežu dienests izstrādājis saistošus meža atjaunošanas norādījumus, meža audzēšanas mērķus un apkopojis meža atjaunošanas statistiku, kas nodota "Latvijas Vēstneša" rīcībā un ko redakcija šodienas numurā publicē šajā un nākamās lappusēs.

-- Kāpēc bija nepieciešami jauni meža lietas regulējoši noteikumi?

A.OZOLS: Pretendentu, kas grib iegūt meža produkciju, pašlaik ir daudz vairāk nekā iespēju to saņemt, tāpēc jābūt procedūrai, kas šo procesu regulē. Protams, atbilstoši Meža likumam. Un visiem neatkarīgi no īpašuma formas jābūt vienādām iespējām saņemt un arī izmantot šo produkciju. Izsoļu noteikumi un ilgtermiņa līguma noteikumi regulē to, kādā veidā nonākam pie izsnieguma juridiskās formas. Kā to darīt un kāda ir atbildība par pārkāpumiem, to nosaka "Koku izsniegšanas noteikumi". Meža apsaimniekošanas ilgtermiņa līgumus turpmāk slēgs uz 20 gadiem. Varbūt tad mežizstrādātāji būs vairāk ieinteresēti rūpēties par meža infrastruktūru, vispirms jau par ceļiem. Jaunums ir tā sauktais blakuslīgums, kas tiek slēgts uz trim gadiem un paredz šajā nelielajā laika posmā veicamos darbus.

-- Vai jums, mežizstrādātājiem, visiem šobrīd ir ilgtermiņa līgums?

I.Grugulis: "Jūrmalas mežrūpniekam" pašlaik ir desmit gadu līgums, un platības mainās. Taču izstrādātājus interesē jaunajos noteikumos, kāda saistība izsolēm ar ilgtermiņa līgumiem.

A.OZOLS: Šajos noteikumos ir teikts, ka ilgtermiņa līgumu slēdz par kādas konkrētas platības apsaimniekošanu, taču ar atrunu, ka blakuslīgumā jāparedz koksnes daudzums, kas nepieciešams vietējo iedzīvotāju sociālo vajadzību apmierināšanai. Mums jau tagad ir virsmežniecības, kur ir tikai ilgtermiņa platības. Protams, tajās izsoles nav paredzētas.

P.VARFOLOMEJEVS: Mums arī 1992.gadā bija desmit gadu ilgtermiņa līgums. Ar valsts meža dienestu saskaņots. Tomēr pašlaik to neatzīst, un 1994.gadā es biju spiests parakstīt papildlīgumu, kas paredz, ka MRS jāmaksā mežsaimniecības attīstības fondā papildus celmu naudai 2 lati par katru likvīdo kubikmetru. Var jau teikt, paši vainīgi -- nevajadzēja parakstīt, taču tad mūsu mežstrādniekiem nebūtu darba. Mežizstrāde iepriekšējā mežsaimnieciskajā gadā nesusi mums lielus zaudējumus. Ar kokapstrādi tos nevar segt. Nesen ar ministru Ozola kungu panācām pagaidu vienošanos, ka maksāsim vienu latu papildus celmu naudai mežsaimniecības attīstības fondā, līdz apstiprinās jauno celmu naudas indeksācijas koeficientu. Taču tā apstiprināšana vēl kavējas. Un tāpēc jautājums, vai šajos jaunajos noteikumos paredzētie blakuslīgumi atkal nebūs vienas puses diktāts.

A.OZOLS: Konkrētajā Inčukalna MRS gadījumā strīdu izšķīra saimnieciskā tiesa. Es pie tā vairāk nepakavēšos. Bet jaunajos noteikumos ir ierakstīts, kādus punktus iekļauj blakuslīgumā. Un pamatgrupas ir mežsaimnieciskie darbi, meža infrastruktūra un šie sociālie nosacījumi.

M.SĪMANIS: SIA "Bērzkalni" radusies Bauskas MRS privatizācijas rezultātā. Un mēs varbūt esam labākā stāvoklī, jo mums nav parādu valstij. Liekas, varētu sākt saimniekot un domāt par nākotni, bet visi šie noteikumi, par kuriem runā Ozola kungs, parēķinot izdevumus jaunaudžu kopšanai un citiem darbiem mežā, kas tagad būs jāveic, un pie šiem izdevumiem pieplusojot celmu naudas, kas, gaidāms, ka tiks indeksētas, mēs esam secinājuši, ka tālāk pastāvēt vairs nevarēsim.

A.CUNSKIS: Izstrādājot šo dokumentu paketi, vislielākie strīdi bija tieši par ilgtermiņa līgumu noteikumiem. Un viens no punktiem, kas nav mežizstrādātāju interesēs, ir to mežsaimniecisko darbu uzskaitījums, kurus varētu veikt meža cirtējs. Baidos, ka daudzi virsmežziņi tos uzskatīs par obligāti iekļaujamiem līgumā. Mēs piekristu domai, ka mežizstrādātājs mežu arī koptu un stādītu, būvētu ceļus un darītu vēl daudz ko citu, izmantojot savu tehniku un darbaspēku. Taču ar vienu noteikumu -- ja to visu finansētu no Mežsaimniecības attīstības fonda. Atgādināšu, ka šis fonds tika izveidots ar argumentāciju, ka caur to līdzekļi tiks atgūti mežsaimniecisko darbu izpildei. Ja izstrādātājs maksās celmu naudu, kas nākotnē vēl pieaugs, un vēl papildus tā saucamos labprātīgos ziedojumus -- latu vai divus par katru likvīdo koksnes kubikmetru, vēl klāt nāks šajos noteikumos paredzēto iespējamo mežsaimniecisko darbu izmaksas, tad mežizstrādes uzņēmumos pašizmaksa būs neticami augsta un to produkcija -- konkurēt nespējīga.

A.OZOLS: Nav jau svarīgi, caur kuru kabatu tā nauda iziet. Svarīgi, lai šie darbi tiktu izdarīti. Ideāli būtu, ja nauda neietu līkločus, bet pēc materiālu realizācijas tiktu atkal izmantota mežsaimniecības darbiem, neieejot fondā. Taču ir tādi mežsaimnieciskie darbi, kurus uzņēmējs droši vien neveiks. Un tie ir ugunsapsardzība un ugunsdzēsība. Ņemot vērā reālo budžeta situāciju, šos izdevumus mēs bijām spiesti segt no Mežsaimniecības attīstības fonda. Sākotnēji tas nebija paredzēts. Tomēr, ja mežs deg, tas ir jādzēš.

Meža nozarē ir divi lielākie ierobežojumi. Viens -- cik mums ir mežu, kā tie aug. Ja no meža ņem ārā, tad jāliek arī atpakaļ, un tās ir mežsaimniecisko darbu izmaksas. Otrs ierobežojums -- ir tirgus, kurā mēs realizējam produkciju. Un 75 procenti Latvijas meža produkcijas noieta tirgus ir ārpus Latvijas. Pēc Skandināvijas iestāšanās varam teikt -- tas atrodas Eiropas Savienības valstīs. Un Latvijas valsts vienā posmā šajā tirgū ir pamatīgi iejaukusies. Lai aizsargātu vietējos ražotājus, lielo diametru apaļkokiem un zāģbaļķiem noteikti izvedmuitas tarifi -- Ls 8 vai apmēram 15 dolāri par kubikmetru. Šī ir netieša valsts subsīdija. Rezultātā Latvijas tirgū apaļkoku cenas par šo summu pazeminās.

-- Kas no tā iegūst?

A.OZOLS: Protams, iegūst koksnes pārstrādātāji, kas pēdējo triju gadu laikā ļoti palielinājuši ražošanas apjomus, īpaši kokzāģētavas. Taču šī summa tiek izņemta no mežizstrādātāja un arī no mežīpašnieku kabatas. Netiešā veidā. Taču, ja jau valsts ar šādu regulēšanu ir iejaukusies, tad acīmredzot ir arī jānodrošina, lai par šo celmu naudu tajās platībās, par ko ir ilgtermiņa līgums, nodrošinātu mežsaimniecisko darbu izpildi. Un fonds, kuru veido izsolēs iegūtie līdzekļi, tad būtu brīvā tirgus daļa.

M.SĪMANIS: Vai nevajadzētu tomēr visu rūpīgi apsvērt valsts mērogā. Varbūt izvēlēties kādu mežrūpniecības saimniecību, valsts uzņēmumu vai privātfirmu un paanalizēt, vai tā vispār vairs varēs izdzīvot, pastāvot šiem jaunajiem noteikumiem. Veikt ekonomisku iespējamās situācijas analīzi, salīdzinot ar nosacījumiem, kas bija līdz šim. Ja mēs liktu blakus nākamajā gadā paredzamos ieņēmumus un izdevumus, tad celmu nauda, ievērojot projektēto indeksāciju, būtu apmēram 46 procenti. Pašlaik panākta vienošanās par iespējamu indeksu samazinājumu, tad celmu naudas īpatsvars varētu būt no 38 līdz 40 procentiem. Prognozējam, ka mežizstrādes peļņa varētu būt augstākais 10 000 latu. No kādas naudas finansēt jaunaudžu kopšanu un obligātās apdrošināšanas un kārtot visus citus maksājumus? Tad uzreiz jāizpārdod manta un jāmeklē jaunas biznesa iespējas.

A.OZOLS: Kāpēc jūs domājat, ka vienīgais mainīgais lielums var būt celmu nauda?

M.SĪMANIS: Celmu nauda pašlaik draud iet uz augšu, bet mūsu iespējas iztirgot savus materiālus krīt uz leju. Eiropā cenas krītas, un arī pašmāju tirgū tās nekāpj uz augšu. Labākajā gadījumā -- stāv uz vietas.

A.CUNSKIS: Ja indeksācija tiks ieviesta, tad mums paliek divas iespējas. Pirmkārt, jāgriežas valsts institūcijās, kas noteikušas izvedmuitas tarifus. Jo, ņemot vērā pašizmaksas pieaugumu, lai varētu nopelnīt vai vismaz saglabāt rentabilitāti, jārada iespēja ar peļņu pārdot. Un tāpēc vai nu jāsamazina, vai arī jāatceļ izvedmuita. Un otra iespēja -- ja muita saglabājas, izstrādātājiem jābrīdina kokapstrādes monopoluzņēmumi -- "Latvijas finieris", "Bolderāja" un "Komēta", ka iespējama kokmateriālu realizācijas cenu paaugstināšanās.

J.BIĶIS: Cunska kungs saka, ka izvedmuita jāatceļ, bet Ozola kungs saka -- ja regulācija ir uzsākta, tad tā ir jāveic. Es šo regulāciju saprotu plašākā nozīmē. Mežs ir īpašums -- valsts vai privāts, un īpašniekam sava produkcija ir jārealizē. Jāapskata visi šie posmiņi -- no īpašnieka līdz gala produkta pircējam. Un rezultāts arī nosaka iespējas vidus daļā -- meža atjaunošanā, izmantošanā, transportā un pārstrādē. Un nevar vienu šo posmu izvirzīt tālu citiem priekšā. Nelaime Latvijā ir gandrīz vienāda visos posmos -- tehnikas, tehnoloģijas un darba ražīguma līmenis jau nosaka koksnes cenu virs pasaules izmaksām. Un tāds stāvoklis ir gan meža kopšanā un ceļu būvē, gan mežizstrādē un rūpniecībā. Tāpēc tik vienpusīgi, kā Cunska kungs izteicās, nevar uz visu skatīties. Mēs visi esam zem viena "deķīša".

-- Tātad gan meža izstrādātāji, gan meža īpašnieki ir ieinteresēti, lai izvedmuitas nebūtu. Pieņemsim, ka valsts šo subsīdiju kokrūpniekiem noņemtu, kā tas ietekmētu meža cirtēju finansiālo stāvokli?

M.SĪMANIS: Domāju, ka labākajā gadījumā runa var būt par 3 līdz 4 procentiem. Ne vairāk. Jo eksporta prasībām atbilstoša zāģbaļķu kvalitāte ir labi ja vienam procentam no kopējā zāģbaļķu apjoma. Bauskas pusē, kur pāri gājuši divi kari un ir daudz kara laikā bojāto, daudz arī slikti atzarojušos koku, iznāk nevis zāģbaļķi, bet gan labākajā gadījumā tikai būvkoki vai papīrmalka. Koksnē ir melnie zari, zilējumi no šķembām. Un par tādu produkciju mēs nevaram augstu cenu prasīt ne Latvijas, ne Eiropas tirgū.

-- Biķa kungs, ja apaļkokiem jeb zāģbaļķiem izvedmuitas nebūtu, kā tas ietekmētu jūsu situāciju?

J.BIĶIS: Analizējot reālo situāciju, pirms pāris gadiem tika panākts kompromiss par izvedmuitu tarifiem, pie kam paredzot attīstību konkrētajos laika periodos.

A.OZOLS: Biķa kungs, vai par kompromisu jūs uzskatāt to apaļkoku izvedmuitas tarifu pakāpeniskas samazināšanas grafiku, kas tika saskaņots ar Eiropas Savienību?

J.BIĶIS: Jā.

A.OZOLS: Es šo grafiku absolūti atbalstu.

A.CUNSKIS: Saskaņā ar šo grafiku izvedmuitas tarifi būs spēkā līdz 1998.gadam.

A.OZOLS: Es domāju, nav pamata agrāk atteikties no šī grafika.

J.BIĶIS: Es domāju, ka šie ar mežu saistītie jautājumi ir arī stipri politiski, ne tikai ekonomiski. Par to liecina fakts, ka šīs meža ķēdes garums var mainīties atkarībā no dažādiem lēmumiem. Visvienkāršāk jau ir mežu vispār necirst. Otra iespēja -- cirst un visu apaļkoku eksportēt. Tad atkal būtu citi noteikumi. Un trešā iespēja ir tomēr orientēties uz koksnes tālāku pārstrādi tepat Latvijā. Jāizvēlas, vai lētāk ir barot bezdarbniekus, vai tomēr nodrošināt viņiem darba vietas, šo procesu nedaudz regulējot un līdzsvarojot. Tas ir komplekss, kam jāpateicas, ka šobrīd strādā zāģētavas, saplākšņu rūpniecība un citas nozares. Un es gribu teikt mežu īpašniekiem, ka vietējais patērētājs vienmēr ir stabilāks, ja tam ir stabils produkcijas noieta tirgus. "Latvijas finieris" pirms trim gadiem varēja nopirkt 120 tūkstošus kubikmetru koku, bet šogad jau plānojam 290 tūkstošus kubikmetru.

-- Jūs it kā gribat, lai tas "deķītis" būtu visiem un katrs nerautu uz savu pusi, bet tagad iznāk, ka tas tomēr vairāk pavilkts un Biķa kunga, proti, kokrūpnieku pusi.

A.CUNSKIS: Iznāk, ka Valsts meža dienests to velk uz savu pusi, draudot paaugstināt celmu naudas, un Biķa kungs to tur ciet, jo viņš ir apmierināts, ka izvedmuita nodrošina to, ka viņš var pirkt finierklučus par 20 latiem un pārdot gatavo produkciju par 500 līdz 600 dolāriem. Tas, protams, ir labi, bet jāņem arī vērā mežsaimniecisko darbu izmaksas, celmu naudas lielums, pašizmaksa un visas citas izmaksas, un tas, ka pašlaik tikai zāģbaļķis un finierklucis ir rentabli kokmateriāli, kam jāsedz pārējo sortimentu radītie zaudējumi. Eksporta papīrmalkas cena ir kritusies, apsi vispār nevar realizēt, skuju koku un bērza papīrmalkas cena ir 12 -- 15 Ls, kas ir tuvu pašizmaksai. Un malka vienmēr bijusi nerentabls izstrādājums. Jūs visi gribat dzīvot, sakot, jūs, mežizstrādātāji, celiet darba ražīgumu! Bet es domāju, ka šie divi gadi, kamēr pastāv izvedmuitas, ir devuši iespēju uzkrāt līdzekļus, modernizēt koksnes pārstrādi. Tagad arī mežizstrādātājs grib atsperties.

-- Šodien privātos mežus apsaimnieko īpašnieki, kas maksā nodokļus un nemaksā celmu naudu. Tomēr lielākajā daļā šo mežu viņi vēl ir lietotāji, kuriem tāpat jāmaksā celmu nauda līdz brīdim, kamēr būs ieraksts zemesgrāmatā. Tātad šī dokumentu pakete īpašniekus varbūt ietekmēs netieši, bet meža lietotājus ietekmēs tieši.

S.KUPCS: Tā kā īpašuma atgūšanas process ir gauss, pagājušajā gadā no 2,3 miljoniem kubikmetru, ko drīkstēja izstrādāt privātajos mežos, izcirta tikai 1 miljonu. 1995.gada tāmē plānotais apjoms zemnieku mežos ir 4,2 miljoni, un tas acīmredzot netiks izpildīts. Meža īpašnieku produkcija ir apaļkoks, un atšķirībā no valsts mežiem mums ir vairāk lapu koku, mazāks ir skujkoku īpatsvars, tāpēc meža īpašnieki ir ieinteresēti, lai šai produkcijai būtu brīvs tirgus un visu regulētu cenas. Mums nav svarīgi, kam nodot šo produkciju. Pašlaik meža īpašniekiem ir labi līgumi ar akciju sabiedrību "Latvijas finieris", ar Bolderājas kombinātu un sērkociņu fabriku "Komēta". Ir problēma, lai realizētu papīrmalku. Tā kā mūsu pamatintereses ir tuvāk mežizstrādātāju interesēm, kas arī realizē apaļkoku.

A.OZOLS: Šī situācija jāanalizē kopumā, neizlaižot nevienu ķēdes posmu. Un tāpēc ir labi, ka mēs visi sēžam pie viena galda. Jo katram šajā ķēdē ir savas intereses, taču paliek jautājums, kādā veidā atrast to regulāciju, kas ļautu šai ķēdei darboties un tomēr pakāpeniski pāriet uz tirgus attiecībām.

A.CUNSKIS: Tomēr, ja viens posms -- tas ir, mežizstrādātāji, -- no šīs ķēdes izkritīs, tad nebūs ne viena gala, ne otra. Nebūs Ozola kungam, no kā iekasēt celmu naudas, un nebūs Biķa kungam, no kā paņemt finierkluci. Es domāju, tas ir jāatceras jebkurā sarunā un jebkuros aprēķinos.

Mudīte Paegle, Latvijas Radio raidījuma "Meža saimnieks" vadītāja
-- Latvijas Radio un "Latvijas Vēstnesim"

Latvijas mežs un tā atjaunošana

Meža atjaunošana ir viens no svarīgākajiem posmiem meža audzēšanas ciklā . Jebkuram meža lietotājam vai īpašniekam, apsaimniekojot mežu, agrāk vai vēlāk būs jānodarbojas ar meža atjaunošanu . Varbūt kādam meža īpašniekam ienāk prātā doma ,ka sevišķi nevajadzētu piepūlēties , lai atjaunotu izcirstās platības , gan jau atjaunosies mežs pats ar saviem spēkiem . Šādos gadījumos meža īpašniekam vajadzētu padomāt ; vai viņš arī tāpat rīkotos nodarbojoties ar zemkopību? Audzējot mežu ir jāizprot dažas mežsaimniecības pamattēzes, un tās ir sekojošas :

-- izcirstās mežaudzes jāatjauno savlaicīgi ;

-- katra koku sugas mežaudzes augstākos kvalitātes un ražības rādītājus var sasniegt tikai tai atbilstošos augšanas apstākļos;

-- katras koku sugas kociņiem, augstvērtīgu mežaudžu izaudzēšanai, ir nepieciešama augšanas telpa, tāpēc attiecīgos meža audzēšanas posmos jānodrošina zinātniski pamatots kociņu skaits uz platības vienības un jānodrošina arī to vienmērīgs izvietojums platībā;

-- neskatoties uz to ka Latvijas valsts pēc kopējās platības nav salīdzinoši liela ,tomēr ekoloģiskie un klimatiskie apstākļi ir visai atšķirīgi un tāpēc reproduktīvā materiāla pārvietošanai valsts teritorijas robežās ir nepieciešami ierobežojumi.

Lai Latvijā nodrošinātu augstvērtīgu mežaudžu izaudzēšanu un meža apsaimniekotāji varētu labāk orientēties kā to veikt , LR Ministru Kabinets un Zemkopības ministrijas Valsts Meža dienests ir izstrādājis virkni normatīvo aktu kas reglamentē meža atjaunošanu un kuri ir saistoši visiem meža apsaim -- niekotājiem.

Tie ir sekojoši:

1. LR Ministru Kabineta 1995.gada 24.janvāra Noteikumi nr. 25 (prot. nr.6 2.§) Meža atjaunošanas noteikumi;

2. Meža atjaunošanas norādījumi (apstiprināti ar 27.09.95. Valsts Meža dienesta rīkojumu nr. 97);

3. Meža audzēšanas mērķi (apstiprināti ar 27.09.95. Valsts Meža dienesta rīkojumu nr. 97);

4. Meža galveno koku sugu izcelsmes apgabali un reproduktīvā materiāla pieļaujamās pārvietošanas noteikumi (apstiprināti ar 27.09.05. Valsts Meža dienesta rīkojumu nr. 97);

5. LR standarts Meža stādāmais materiāls LVS 17-- 92.

 

Meža atjaunošana skaitļos

Sēklu saimniecība

Sēklas sagatavoja 5 čiekurkaltēs (Ugāles, Kokneses, Ludzas, Kalsnavas, Vijciema)

Sagatavotas sēklas :

 

1993.g. 1994.g.

Priede

1284 kg 2496 kg

Egle

3418 --

Osis

-- 50

 

Sēklu patēriņš :

 

1993.g. 1994.g.

Priede

1353 kg 1174 kg

Egle

600 " 562 "

Lapegle

23 " 46 "

 

Stādāmais materiāls

Stādāmo materiālu 1993.gadā audzēja tikai valsts kokaudzētavās,bet 1994.gadā -- 21 valsts un 11 nomas kokaudzētavās

Meža kultūru ierīkošanai izaudzēts:__ 1993.g.__1994.g.

Priedes sējeņi__7488.9 tūkst.gab.__7762.7 tūkst. gab.

Priedes stādi__165 " __417.8 "

Egles stādi__28593. " __19095.7 "

Lapegles sējeņi__20.5 "__86.4 "

Bērza sējeņi__-- __0.5 "

Oša stādi__26.6 "__5.5 "

Ozola stādi__2.7 "__1.4 "

 

Meža atjaunošanas fonds

__1993.g. __1994.g.

Valsts mežos__27 tūkst.ha (61.3%)__ 29 tūkst.ha (49.9 % )

Citu apsaimniekotāju mežos__17* " (38.7%)*__ 29.1 " (50.1%)

Kopā valstī__44 * " (100%)__ 58.1 " (100%)

 

Meža kultūru fonds

__1993.g__1994.g

Valsts mežos__12 tūkst.ha (57.4%)__12.5 tūkst.ha (47.3%)

Citu apsaimniekotāju mežos__ 8.9 * " (42.6%)__26.4 " (100%)

Kopā valstī,__20.9* " (1005)__26.4 " (100%)

tai skaitā: 3-gad. un vecāki izcirtumi

Valsts mežos__ 4.2 tūkst.ha (35.5%)__ 3.8 tūkst.ha (33%)

Citu apsaimniekotāju mežos__ 7.6* " (64.5%)*__ 7.7 " (67%)

Kopā valstī__11.8* " (100%)__11.5 " (100%)

 

Gadā ierīkotas meža kultūras

__Valsts mežos ha __Citu apsaimn.mežos ha__Kopā valstī ha

__1993.g.__1994.g.__1993.g.__1994.g.__1993.g.__1994.g.

Priede__1497.5__1572.7__24.2__75.7__1521.7__1648.4

Egle__3815.8__3112.2__425.1__445.3__4240.9__3557.5

Lapegle__38.8__30____8.8__38.8__38.8

Osis____6.9 ________6.9

Ozols__3.9__________3.9

Dižskabārdis____0.7________0.7

Kopā__5356__4722.5__449.3__529.8__5805.3__5252.3

 

Gadā pārskaitīti nepabeigtie apmežojumi ar mežu apklātā zemē

 

 

Valsts mežos, ha Citu apsaimn.mežos, ha Kopā valstī, ha
1993.g. 1994.g. 1993.g. 1994.g. 1993.g. 1994.g.

Priede

1541.1 1471.5 16.9 80.1 1558 1551.6

Egle

4738 4113 330.8 619.8 5068.8 4732.8

Lapegle

  20.4   7.2   27.6

Osis

  74.4 226.6 8.9 74.4 235.5

Bērzs

561.9 786.8 44.8 110 606.7 896.8

Apse

106 116 6 13.2 112 129.2

Melnalksnis

118.3 213.6 4.9 7.7 123.2 221.3

Baltalksnis

70.2 71.8 66.4 33.7 136.6 105.5

Pārējās koku sugas (parastais ozols, sarkanais ozols, liepa, baltegle u.c.)

  162.4 7.4 15.8 178.2 7.4

Kopā

7372.3 7027.1 485.6 880.6 7857.9 7907.7

Piezīme: Skaitļi ar atzīmi * nav precīzi, sakarā ar nepilnīgo informāciju 1993.gadā.

Meža audzēšanas nodaļas vadītājs Valdis Līdaka


Pārējās dabiski atjaunojušās platībās uzskaita tikai veselos kociņus, kuru augstums nav mazāks par Noteikumu 11.4. punktā noteikto un kuri atrodas ne tuvāk kā 0,5 m viens no otra.

Dabiskajai atjaunošanai atstātās platības pieņem tehniskajā pieņemšanā, ja:

-- platība ir noformēta atbilstoši Norādījumu 7. punkta prasībām,

-- dabiskā atjaunošana ir notikusi ar projektēto koku sugu, atbilstoši Noteikumu 11.4. punkta prasībām,

-- nepieciešamības gadījumā izcirsti visi nevēlamo koku sugu kociņi, kā arī nokaltušie, mehāniski bojātie projektētās koku sugas kociņi.

Nepieciešamos saimnieciskos rīkojumus konstatēto trūkumu novēršanai komisija ieraksta Meža atjaunošanas zīmes, Meža atjaunošanas uzskaites kartes sadaļā "Saimnieciskie rīkojumi".

Ja dabiskā atjaunošanās notiek nesekmīgi un tehniskajā pieņemšanā šīs platības nevar pieņemt sekojošos termiņos:

 

izcirtuma vecums gados

priede, egle bez paaugas

5

cietie lapu koki

3

mīkstie lapu koki (veģetatīvi atjaunoti)

2

mīkstie lapu koki (ģeneratīvi atjaunoti)

4

tad visu apsaimniekotāju mežos pēc valsts mežziņa ieteikuma valsts virsmežzinis maina meža atjaunošanas saimniecisko rīkojumu.

Piezīme: saimnieciskā gada cirsma ir 1 gadu vecs izcirtums.

Platībās, kur saudzēta paauga tehnisko pieņemšanu veic reizē ar cirsmu apskati, vai izņēmuma gadījumos pēc sniega nokušanas .

Ja valsts mežos, kur par attiecīgās platības atjaunošanu ir iekasēta drošības nauda pēc normatīviem, kas paredzēti meža dabiskajai atjaunošanai, bet pēc meža atjaunošanas saimnieciskā rīkojuma maiņas dotajā platībā jāierīko meža kultūra, tad valsts mežzinis pārrēķina drošības naudas lielumu pēc tai brīdī spēkā esošiem normatīviem un no meža izstrādātāja iekasē starpību, kāda ir radusies pēc iepriekš iemaksātās drošības naudas lieluma.

Par tehniskajā pieņemšanā pieņemtajām meža dabiskās atjaunošanas platībām meža apsaimniekotājs izdara atzīmes daļplānos ar dzeltenu krāsu, iezīmējot platības konfigurāciju un nogabala vidū ieraksta sugu, tehniskās pieņemšanas gada divus pēdējos ciparus un platību hektāros ar precizitāti līdz hektāra desmitdaļai. Atzīmes jāizdara līdz tekošā gada 1. decembrim.

9.6. Atestācija.

Atestācija ir 3 gadus vecu mākslīgi atjaunotu nepabeigto apmežojumu apskate un rezultātu dokumentēšana.

9.6.1.Nepabeigto apmežojumu atestē, ja:

-- audzēšanas laikā nav notikusi projektētās koku sugas maiņa (izņemot Norādījumu 9.6.3. punktā minētos gadījumus),

-- projektētais koku sugu kociņu izvietojums platībā ir vienmērīgs un to skaits nav zem Noteikumos 12.1. punktā noteiktās minimālās robežas,

-- nepieciešamības gadījumā veikta agrotehniskā kopšana un izcirsti visi nevēlamo koku sugu kociņi.

9.6.2.Ja viena no šīm prasībām nav izpildīta, tad nepabeigto apmežojumu neatestē. Komisija meža atjaunošanas pamatdokumentos ieraksta nepieciešamos saimnieciskos rīkojumus, lai novērstu konstatētos trūkumus Atkārtotā atestācija jāveic ne vēlāk kā līdz nākošā gada 15. oktobrim.

9.6.3.Gadījumos, ja papildināšanas rezultātā ir notikusi projektētās koku sugas maiņa, bet galvenā suga konkrētos apstākļos atbilst mērķa sastāvam, meža kultūru atestē.

9.6.4.Atestācijas rezultātus komisija ieraksta Meža atjaunošanas pamatdokumentos.

9.7. Nepabeigto apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā zemē.

Nepabeigto apmežojumu pārskaitīšana ar mežu apklātā zemē ir atbilstošus normatīvus (skaitu,izvietojumu un augstumu) sasniegušo nepabeigto apmežojumu kvalitātes pārbaude un rezultātu dokumentēšana. Meža fonda uzskaites dokumentos šādas platības aprakstāmas kā mežaudzes.

9.7.1.Mākslīgi atjaunotus nepabeigtos apmežojumus jāpārskaita ar mežu apklātā zemē līdz 8 gadu vecumam (tekošā gada kultūra ir 1 gadu veca), bet izņēmuma gadījumos (slimību, kaitēkļu, meža dzīvnieku bojājumu, apsalšanas) līdz 15 gadiem, ja arī tad meža kultūra neatbilst normatīviem, tā jānoraksta un valsts mežos tupmāko meža atjaunošanas saimniecisko rīkojumu pēc valsts mežziņa ierosinājuma nosaka valsts virsmežzinis , bet pārējo apsaimniekotāju mežos -- valsts mežzinis.

9.7.2.Dabiski atjaunojušos nepabeigtos apmežojumus jāpārskaita ar mežu apklātā zemē līdz ko tie ir sasnieguši Noteikumu 12.1., 12.2. punktos uzrādītos parametrus, bet nepabeigtajiem apmežojumiem , kas vecāki par 15 gadiem (saimnieciskā gada izcirtums -- 1 gadu vecs apmežojums ) jāmaina meža atjaunošanas saimnieciskais rīkojums . Valsts mežos to pēc valsts mežziņa ierosinājuma veic valsts virsmežzinis , bet citu apsaimniekotāju mežos -- valsts mežzinis .

Izskaidrojums Noteikumu 12.1. punktam. Tikai mākslīgi atjaunotajām platībām ir saistošs maksimālais starprindu attālums , bet pārējie parametri ir saistoši kā mākslīgi, tā dabiski atjaunotiem nepabeigtajiem apmežojumiem.

9.7.3.Nepabeigtos apmežojumus pārskaita ar mežu apklātā zemē, ja:

-- projektētās koku sugas kociņu skaits, izvietojums, un augstums atbilst Noteikumu 12.1., 12.2 punktos noteiktām prasībām,

-- izcirsti visi nevēlamo sugu koki un krūmi.

Pārbaudes rezultātus komisija ieraksta meža atjaunošanas pamatdokumentos. Nepieciešamos saimnieciskos rīkojumus ieraksta analogi kā iepriekšējās pārbaudēs.

10. Nepabeigto apmežojumu norakstīšana.

10.1. Meža kultūras un dabiskai atjaunošanai atstātās platības noraksta, ja:

-- priežu nepabeigtajiem apmežojumiem ieaugušo kociņu skaits ir zem 1200 gb./ha;

-- egļu attiecīgi zem 800 gb./ha;

-- lapegļu attiecīgi zem 500 gb./ha;

-- cietiem lapu kokiem attiecīgi zem 500 gb./ha;

-- mīkstiem lapu kokiem attiecīgi zem 900 gb./ha;

-- nepabeigtie apmežojumi vecāki par 15 gadiem.

10.2. Norakstāmiem nepabeigtiem apmežojumiem neizdošanās iemesli ir sekojoši:

-- nepiemērots apmežošanas veids (mākslīgi atj. plat. ) ;

-- nepiemērota suga;

--nepareizs augsnes sagatavošanas paņēmiens(mākslīgi atj.plat.)

-- nepietiekams projektētās koku sugas kociņu skaits;

-- nokavēta kopšana;

-- nevienmērīgs projektētās koku sugas kociņu izvietojums (mākslīgi atj. plat. un dabiski atj. plat., kur nav pieļajams citu koku sugu piemistrojums);

-- slimību bojājumi;

-- kaitēkļu bojājumi;

-- dzīvnieku bojājumi;

-- uguns bojājumi;

-- izcilāšana (mākslīgi atj. plat. ) ;

-- dzinumu apsalšana;

-- sausuma bojājumi;

-- mitruma bojājumi;

-- citi.

Sarakstus par visiem meža apsaimniekotājiem apkopo valsts mežniecība, bet valsts virsmežniecība šos sarakstus pēc Norādījumu 4. pielikumā pievienotā formas parauga iesniedz Valsts meža dienestā. Bez tam pamatierīcības lauku darbu gadā šos sarakstus pēc saskaņošanas ar virsmežniecību Valsts meža dienestā iesniedz taksators.

Nepabeigtos apmežojumus noraksta tikai Valsts Meža dienests .

Materiāli Valsts Meža dienestā jāiesniedz no 01.05. līdz 10.10. Informāciju par norakstītiem nepabeigtajiem apmežojumiem Valsts Meža dienests iesniedz Mežierīcības institūta Skaitļošanas centram līdz 20. oktobrim un tikai uz šīs informācijas pamata Skaitļošanas centrs var veikt nepabeigto apmežojumu aktualizāciju.

Pēc apmežojumu norakstīšanas attiecīgā nogabala meža atjaunošanas pamatdokuments ir jāiznīcina, par to sastādot iznīcināšanas aktu.

11. Informācija meža atjaunošanā.

11.1. Informācijas sagatavošanā un apstrādē par pamatu pieņemta mežsaimnieciskā darbība mežsaimnieciskā gada ietvaros.

11.2. Informācijas sagatavošanā un apstrādē ir 3 līmeņi:

-- mežniecības,

-- virsmežniecības,

-- republikas (kopsavilkumi).

11.3. Meža atjaunošanas informāciju valsts mežniecība (virsmežniecība) sagatavo atsevišķi par katru tās teritorijā atrodošos meža apsaimniekotāju un to iesniedz Mežierīcības institūta Skaitļošanas centrā . Informācijas sagatavošanas un iesniegšanas kārtību nosaka Skaitļošanas centrs .

11.4. Valsts mežniecības (virsmežniecības )meža atjaunošanas informācijas sagatavošanā var izmantot tikai datus no meža ajaunošanas pamatdokumentiem (Meža atjaunošanas zīme, Meža atjaunošanas uzskaites karte).

11.5. Meža atjaunošanas informāciju republikas mērogā apkopo un apstrādā Mežierīcības institūta Skaitļošanas centrs.

11.6. Pēc mežniecību (virsmežniecību) iesniegtās informācijas par gadskārtējo mežsaimniecisko darbību Skaitļošanas centrs sagatavo sekojošus izvades dokumentus:

11.7. Izvades dokumentus Skaitļošanas centrs sagatavo par sekojošām grupām:

-- valsts meži ;

--citu apsaimniekotāju meži ;

-- kopā pa republiku.

11.8. Kopsavilkumu formas sagatavo virsmežniecību griezumā

11.9. Kopsavilkumu formas paraugus nosaka Valsts Meža dienests, bet sarakstu formas -- virsmežniecības. Formas paraugus attiecīgās institūcijas ar Skaitļošanas centru saskaņo līdz 01. oktobrim .\]Nākamajā, 4. lpp. -- "Meža audzēšanas mērķi"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!