Valsts prezidentam Guntim Ulmanim četru dienu vizītes ietvaros politisko sarunu starpā bija arī divi svarīgi referāti Berlīnē Eiropas Akadēmijā un Bonnā Vācu Tirdzniecības un rūpniecības kamerā.

Viņa runai Vācu tirdzniecības un rūpniecības kamerā vērīgi sekoja apmēram 80 klausītāji, tai skaitā vairāki lielāku un mazāku banku pārstāvji, daudzu privātu SIA darbinieki un novērotāji no ārvalstu vēstniecībām. Prezidenta referāts tika uzņemts atsaucīgi. Pēc tam viņš atbildēja uz jautājumiem, galvenokārt par to, ka Latvija piedāvā investēt līdzekļus. Taču ieguldīt līdzekļus Latvijā traucē nesakārtotā likumdošana, kas bieži neatbilst Eiropas standartiem, kā arī nedrošā situācija, sarežģītā robežu šķērsošana, tāpat organizētā noziedzība un pat mafija, ko izjutuši arī ārvalstu biznesmeņi. Daudzi jautājumi attiecās uz Latvijas Bankas nostāju lata jautājumā. LB prezidents E.Repše skaidroja monetāro politiku, uzsverot, ka latam jāpaliek stabilam un nemainīgam. Runāja arī ministri un citi Latvijas delegācijas locekļi un informēja, kā Latvijā attīstās rūpniecība, kāda ir medicīniskā nodrošinātība, kādas ir komunikāciju iespējas. Atbildot uz šiem jautājumiem, Latvijas puse aicināja drošāk realizēt piedāvājumus un palīdzēt Latvijai sakārtot infrastruktūras un modernizēt komunikācijas, kā arī dot ieguldījumu valsts budžeta bagātināšanā.

Valsts prezidenta kanceleja, K.G.

Trešā diena. Minhene

Vakar, 13.decembrī, Minhenē daļa Latvijas delegācijas locekļu, tāpat kā iepriekšējā dienā Bonnā, tikās ar Bavārijas Rūpniecības un tirdzniecības kameras pārstāvjiem, kurus arī interesēja konkrēti sadarbības jautājumi.

Bavārijas Ministru prezidents Edmunds Štoibers sveica Latvijas Valsts prezidentu Bavārijas valsts kancelejas Kupola zālē. Interesanti, ka vairākās vietās vācu puse sarunu ar Latvijas delegāciju iesāka it kā ar atvainošanos par to, ka Latvijai 50 gadus vajadzējis atrasties okupācijā. Arī Bavārijas Ministru prezidents teica: "Jūsu tautai ilgi nācās ciest no komunisma režīma. Mēs neesam aizmirsuši, ka tieši Vācija bija tā valsts, kuras dēļ Hitlers un Staļins varēja realizēt savus okupācijas plānus." Viņš pauda gandarījumu, ka Latvijas puse ir izrādījusi toleranci un tagad bez aizspriedumiem veido attiecības ar Vāciju uz uzticības pamata. Sarunā ar Edmundu Štoiberu Latvijas delegācija aicināja uz sadarbību, pirmkārt, izglītības un kultūras laukā, otrkārt, ekonomikā.

Kā uzsvēra G.Ulmanis, visvairāk Latvijai nepieciešamas investīcijas tieši izglītībā. Viņš aicināja Bavārijas brīvvalsti nākt pretim Latvijai, radot iespējas mācīties Minhenes universitātē un celt savu kvalifikāciju Bavārijas mācību iestādēs. Šo aicinājumu uzņēma ar sapratni. Tas vēlreiz tika apstiprināts sarunā ar Bavārijas valsts mācību, izglītības, zinātnes un mākslas ministru Hansu Cētmaieru, kurš teica, ka šo jautājumu risināšana ir viņa kompetencē, un apsolīja jau tuvākajā laikā piedāvāt Latvijas skolotājiem piedalīties kvalifikācijas celšanas programmās, kādās jau iesaistījušās citas Austrumeiropas valstis. Bavārijā tika uzsvērts, ka Baltijas valstis, tajā skaitā Latvija, ir būtiska Eiropas sastāvdaļa un ka Bavārija uzmanīgi seko šo valstu pūliņiem kļūt par attīstītām labklājības valstīm. Bavārija uzskata, ka Latvija un tās galvaspilsēta Rīga pelnījusi tādu pašu interesi, kādu saņem tagad Čehija, Slovakija, Polija un šo valstu pilsētas. Bavārija ir ieinteresēta Eiropas Savienības paplašināšanā austrumu virzienā, lai Latvijas centieni šeit gūtu panākumus pēc iespējas ātrāk. Latvijas delegācija interesējās, kā Bavārijai, kas pirms kara bija pati nabadzīgākā Vācijā, ir izdevies kļūt par bagātāko un plaukstošāko pavalsti.

Bavārijas Ministru prezidents atbildēja, ka pēdējos 40 gados viens no panākumu garantijām, viņaprāt, ir bijis apstāklis, ka Bavārijas parlamentā arvien ir bijis stabils vairākums. 50 gadu gaitā veiktas radikālas reformas, no agrārās zemes brīvvalsts pārveidota par industriālu, un parlamentā vairākums ir saglabājies. Šis faktors palīdzējis īstenot daudzas ieceres, atrisināt daudzas problēmas. Bavārija šajā laikā pilnveidojusi un modernizējusi komunikācijas, panākusi augstu līmeni izglītības darbā. Bez lielīšanās tika uzsvērts, ka Minhenes universitātes diplomu Vācijā vērtējot augstāk nekā Bonnā vai Berlīnē saņemto. Bavārija izšķīrusies par modernu un lētu enerģētiku, par attīstītiem sakaru mezgliem. Sarunas nobeigumā tika pieminēts, ka, viņaprāt, vēl viens stabilitātes faktors ir tas, ka tiek atbalstīti vidējie uzņēmumi, kuros nodarbināti apmēram 50 strādnieki. Arī Latvijai tika ieteikts rīkoties līdzīgi, jo tas dodot vairāk līdzekļu valsts kasei un sekmējot pašu uzņēmumu darbību.

Latvijas puse nāca klajā ar priekšlikumiem, kā veidot valsts un arī nevalstisko uzņēmumu sadarbību ar Bavārijas brīvvalsti. Ārlietu ministrs V.Birkavs uzsvēra, ka mūs interesē mazo uzņēmumu attīstības pieredze, ļoti nepieciešama sadarbība zinātniskās tehnoloģijas parku veidošanā. Atbildot uz piedāvājumu izmantot Bavārijas gadatirgus, V.Birkavs izteica vēlmi Latvijai saņemt atvieglojumus līdzdalībā tirgos. Latviju tāpat interesē reģionālā politika, speciālistu izglītošana reģionālajā plānošanā, kā arī tūrismā. Ārkārtīgi nepieciešama būtu sadarbība ekoloģiskajā lauksaimniecībā.

Ministru prezidents E.Štoibers teica, ka tas nav neiespējami, kaut gan ikviena Vācijas pavalsts saskaņo savu sadarbību ar citām valstīm, lai nedublētos, izvēloties tos sadarbības virzienus un jautājumus, kuros iespējams vairāk ieguldīt un panākt labāku rezultātu. Viņš teica: "Vajadzīga iepriekšēja izlūkošana, un tad var izlemt, kurās konkrētās jomās mēs varētu sākt sadarbību. Mūs interesē Austrumeiropas telpa, nākotnē Bavārijai un visai Vācijai ir svarīgs austrumu tirgus un Balti-jas valstis arī kā teritorija tranzītceļam uz Krievijas tirgu."

Minhenē Latvijas Valsts prezidentam un delegācijai vakar bija iespēja apmeklēt otru lielāko Vācijas firmu "Siemens", kuras pamatkapitāls pārsniedz 20 miljardus Vācijas marku. Tās darbības virzieni ir dažādu elektrotehnikas iekārtu, elektrisko vilcienu un medicīniskās aparatūras ražošana. Līdz šim šīs firmas sadarbība ar Latviju ir bijusi epizodiska, caur pārstāvniecību Somijā, taču tagad jau ir atvērta šīs firmas pārstāvniecība arī Latvijā. Tiekoties ar firmas vadību, tika izteikti priekšlikumi paplašināt sakarus un meklēt jaunas sadarbības iespējas. Patlaban sadarbība notiek, sarūpējot kompjūtertehniku Latvijas Iekšlietu ministrijai, te investīcijas ir 3 miljonu Vācijas marku apjomā. Notikušas sarunas par "Siemens" sadarbību ar Rīgas elektromašīnu un Rīgas vagonu rūpnīcu, par kooperāciju tramvaju vagonu motoru un elektroiekārtu ražošanā. Tika runāts arī par citām firmas "Siemens" interesēm Latvijā. Satiksmes ministrs A.Gūtmanis pastāstīja, ka valdība tikko parakstījusi plašu enerģētikas attīstības programmu līdz 2010.gadam un ka Berlīne izteikusi ieinteresētību, lai ceļš "Via Baltica" sniegtos līdz pat Vācijai un savienotu Bavāriju ar Latviju.

Pievakarē Valsts prezidents G.Ulmanis un delegācija tikās ar Bavārijas latviešu un vācbaltiešu sabiedrību un vēlāk piedalījās Bavārijas ekonomikas, satiksmes un tehnoloģijas ministra rīkotajās vakariņās.