Nupat, no 4. līdz 6. decembrim, Parīzē notika kārtējā Rietumeiropas Savienības (RES) asamblejas sesija, un tās darbā piedalījās arī Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks, kam (pirms pāris nedēļām) uzticēts vadīt mūsu parlamenta pastāvīgo delegāciju šajā starptautiskajā organizācijā, kā arī Saeimas Ārlietu biroja vadītāja Inese Pētersone. Šajā 1954. gadā nodibinātajā Eiropas valstu organizācijā (tajā patlaban ir 10 īstenās valstis) Latvija pagaidām līdzdarbojas asociētā partnera statusā.

Šoreiz par RES asamblejas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts Dadlijs Smits.

Sesijas laikā apspriesti deviņi galvenie jautājumi, kas saistīti ar daudzpusējiem politiskiem, parlamentāriem, militāriem un tehniskiem risinājumiem. Latvijai, protams, īpaši nozīmīgs bija darba kārtības punkts "Sadarbība militārajos un drošības jautājumos Baltijas jūras reģionā". Attiecīgā ziņojuma sagatavošanas gaitā RES pārstāvis Martena kungs bija apmeklējis visas Baltijas jūras valstis, tai skaitā Latviju, un šovasar ticies arī ar LR Saeimas un valdības augstākajām amatpersonām. 80 lappušu garais ziņojums ticis pozitīvi novērtēts, taču tā apspriešanas gaitā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas delegācijas lūgušas izsvītrot dokumenta 5. punktu, ierosinot neuzsvērt kā būtisku "tur dzīvojošo krievu statusa problēmu" un nenovērtēt šo situāciju kā "eksplozīvu". Iebildumi RES sesijā tika ņemti vērā un 5. punkts ziņojumā izsvītrots.

Latvijas delegācija piedalījās četru RES asamblejas komisiju darbā: Politiskās, Aizsardzības, Tehniskās un gaisa telpas, Parlamentāro un sabiedrisko attiecību. Nolemts, ka RES asamblejas ārkārtējā sesija sasaucama 1996. gada 22. un 23. februārī Londonā, lai izskatītu jautājumu "Eiropas drošības politiskie aspekti".

Vakar, 12. decembrī, preses konferencē A.Ameriks īpaši atzinīgi novērtēja to, ka šajā Saeimā ārpolitiskajās aktivitātēs — četru dažādu parlamenta pastāvīgo delegāciju sastāvā — vērojama lielāka deputātu dažādība nekā līdz šim.

Pēc Andra Amerika domām Latvijas valsts apliecināšanās laiks ir sekmīgi beidzies. Tagad mums patstāvīgi jāuzsāk ikdienas darbs. Jo par juridisku vai ekonomisku integrāciju Eiropā mums pašiem jābūt atbildīgiem — par līdzdalību dažādajās mūsu kontinenta institūcijās nu jau lielākoties ir jāmaksā. Līdz ar to mums vēlreiz rūpīgi jāizvērtē, ko mēs paši varam dot un ko mums var dot citi.

Sesijas dalībnieki tikpat kā vienojušies, ka jau tuvākajā laikā — 1996. gadā — būtu vēlams un iespējams atklāt Rietumeiropas Savienības informācijas biroju Rīgā. Jau divus gadus līdzīgs birojs darbojas Bukarestē. Zīmīgi, ka pirmoreiz uz RES asamblejas sesiju oficiāli uzaicināts arī pārstāvis no Baltijas asamblejas. Tās vārdā BA priekšsēdētāja vietnieks Arnolds Rītels teica runu.

Piedaloties RES asamblejas 41. sesijā, A.Ameriks secinājis, ka interese par Baltijas valstīm patiešām esot ļoti liela, tāpēc arī atbalsts to politiskajai un sociālekonomiskajai attīstībai būšot pastāvīgs un daudzveidīgs. Savukārt mēs nedrīkstam gaidīt, lai visu mums "pasniedz uz paplātes". Vajadzīgs grūts ikdienas darbs, lai pierādītu, ka mēs varam un gribam iekļūt demokrātiskāko, civilizētāko un pārticīgāko zemju saimē.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu redaktors