Slovēnijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Ivo Vajgls ( Ivo Vajgl )

Vakar, 19.septembrī, Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim akreditācijas vēstuli iesniedza Slovēnijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks mūsu valstī Ivo Vajgls (Ivo Vajgl). Akreditācijas runā viņā teica:

Jūsu Ekselence!

Man ir liels gods ierasties senajā pilsētā Rīgā kā pirmajam vēstniekam no manas valsts — jaunas mazas Eiropas tautas valsts — un nodot Jums akreditācijas rakstu kopā ar labākajiem labklājības vēlējumiem Latvijas tautai un Jums personīgi no mana prezidenta Milana Kučana.

Pagātnē mūsu abu tautu ceļā tika likti smagi šķēršļi, pirms mums abiem — latviešiem un slovēņiem — beidzot jaunā un citādā pasaulē un Eiropā tika dotas tiesības veidot savas demokrātiskās valstis un tiesības piedalīties mūsu kopīgo vērtību definēšanā, uz kurām jābalsta labāka dzīve turpmākajām paaudzēm. Ņaujiet man izmantot šo gadījumu un uzsvērt, ka manas valsts iedzīvotāji augstu vērtē un apbrīno jūsu izturību, izlēmību, mierīgu un civilizētu metožu izvēli cīņā par savu neatkarību. Latvieši un slovēņi ir parādījuši pasaulei, ka tautas augstāko mērķi var sasniegt, neaizskarot citu intereses un tiesības.

Prezidenta kungs!

No daudzajām līdzībām — vēsturiskajām un šodienas, kuras var atrast mūsu tautām un valstīm, atļaujiet man pieskarties vienai. Tie bijām mēs, kas sekoja un atbalstīja jūsu cīņu par brīvas Latvijas valsts atjaunošanu, un tā bija Latvija, kas sasniedza savu vissvarīgāko mērķi pirms mums un bija viena no pirmajām valstīm, kas atzina Slovēnijas Republiku. Mēs noteikti to neaizmirsīsim!

Prezidenta kungs!

Tā bija vecā ideja par preču, naudas, cilvēku un ideju brīvu pārvietošanos, kura, sekojot Roberta Šūmaņa filozofijas ģeniālajai vienkāršībai, kļuva par jaunas, integrētas Eiropas virzītājspēku. Vēlos ar dziļu gandarījumu pasvītrot, ka mūsu valstis, neskatoties uz ģeogrāfisko attālumu starp mums un dažādo vēsturi, virzās pa vienu ceļu un mēģina definēt savu vietu — kas ir tāda pati vai ļoti līdzīga — brīvu tautu nākotnes kopienā. Mums ir pamatots iemesls sadarboties, savstarpēji palīdzēt viens otram, atbalstīt vienam otra uzskatus un ierosinājumus savā ceļā uz ES, NATO un citām Eiropas labklājības un drošības institūcijām.

Prezidenta kungs!

Man būs liels gods, ieguldot visu savu enerģiju un zināšanas, veicināt vēl ciešākas, draudzīgākas un auglīgākas attiecības starp Latviju un Slovēniju un mūsu tautām.

Neformālā sarunā prezidents Guntis Ulmanis uzsvēra, ka mazām valstīm jāsadarbojas un jāatbalsta vienai otru un pievienojās vēstnieka viedoklim: mums šobrīd ir vienādi galamērķi‚ iestāšanās ES un NATO. Šo mērķu sasniegšanai jāizmanto visas ekonomiskās un politiskās iespējas. Prezidents atzīmēja, ka sadarbība ar Slovēniju, kas ir spējusi paturēt sabalansētu ekonomiku, būs lietderīga abām valstīm.

Slovēnijas vēstnieks un Latvijas prezidents sarunas noslēgumā pievērsās iespējām, kādas mūsu tautu tuvināšanās procesā pavērtu abu valstu ciešāku sadarbību sporta, tūrisma un kultūras jomā.

Valsts prezidenta preses dienests

Pēc tam jauno vēstnieku pieņēma Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Slovēnijas parlaments jeb Skupščina Deklarāciju par suverenitāti pieņēma 1990. gadā, bet vēl pēc gada pasludināja Slovēnijas Republikas neatkarību un suverenitāti. Tas, kā uzsvēra vēstnieks, notika mierīgā ceļā (līdz tam Slovēnija bija DSFR sastāvā). Šobrīd Slovēnija ir viena no attīstīkajām valstīm Viduseiropā un Austrumeiropā.

Tāpēc mums ir ļoti daudz vēsturisko līdzību, teica A.Gorbunovs. Arī Latvijā pēc neatkarības atjaunošanas ir daudz padarīts ekonomikas jomā, ir atrisināti svarīgi politiskie jautājumi, piemēram, Krievijas armijas izvešana, izstrādāta tiesiskā bāze un uzsāktas daudzas reformas, kuru rezultāti diemžēl ne vienmēr apmierina.

I.Vajgls atzina, ka pārveidojumi Latvijā notikuši neticami īsā laikā, par ko liecina gan Pasaules bankas, gan citu starptautisko institūciju atsauksmes. Tāpēc mans uzdevums ir tuvināt abu valstu ekonomiskās un politiskās sadarbības, kā arī kultūras saites. Lai arī Slovēnijas un Latvijas parlamentāriešiem ir kontakti un sadarbība Eiropas organizācijās, mūsu valsts parlamenta prezidents, uzzinot par manu vizīti Rīgā, apstiprināja gatavību veicināt ciešāku parlamentu sadarbību, teica vēstnieks. Turklāt mūsu valstīm ir līdzīgi mērķi — vēlēšanās iestāties Eiropas Savienībā un, ņemot vērā drošības apsvērumus, arī NATO. Šajā garajā integrācijas procesā mēs kā mazas valstis un mazas tautas viena otrai varam palīdzēt. Tāpēc, ja arī līdz šim aktīvu kontaktu nebija, ir laiks tos veidot visās jomās.

Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs, piekrītot vēstnieka teiktajam, izteica pārliecību, ka politiskā un ekonomiskā virzība Latvijā jūtami nemainīsies arī pēc 6. Saeimas vēlēšanām un Latvijas kā valsts intergrēšanās Eiropā neapstāsies.

Sarunas laikā A.Gorbunovs un I.Vajgls apmainījās domām par ekonomikas, tajā skaitā privatizācijas, procesu norisi valstīs un ar to saistītajām sociālajām problēmām, kas jo īpaši aktuālas Latvijā.

Runājot par konkrētiem sadarbības veidiem, vēstnieks I.Vajgls izteica priekšlikumu veicināt tūrisma projektu izstrādi kā no vienas, tā no otras puses Slovēņi ir tūristi, tāpēc es kā vēstnieks atbalstīšu šādu kontaktu attīstīšanu.

Pēc A.Gorbunova domām, Latvijā ir priekšnoteikumi (infrastruktūra, viesnīcas, telefona sakari) šādu ieceru īstenošanai. Nobeigumā viņš izteica cerību, ka iesāktā sadarbība palīdzēs stiprināt kā abu valstu, tā tautu attiecības.

Anita Martinsone,
Saeimas ziņu dienests