• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.09.1995., Nr. 141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27558

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rainim nepiešķirtā Nobela prēmija

Vēl šajā numurā

15.09.1995., Nr. 141

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Projekti, koncepcijas, plāni

Likumprojekts (Saeimas dokuments nr.971)
Saeimas deputātu J.Sinkas, R.Jonīša, A.Gūtmaņa, A.Čepāņa, V.P.Karnupa
iesniegts (30.08.1995.) Saeimas izskatīšanai

Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru

1.pants. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk tekstā — Kamera) ir 1934.gada 21.decembrī izveidotās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, bijušās Latvijas PSR Tirdzniecības un rūpniecības palātas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas, bezpeļņas organizācijas SIA “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palāta" un bezpeļņas organizācijas SIA “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” tiesību un pienākumu pārmantotāja.

Kamera ir nacionāla nevalstiska institūcija ar pašpārvaldes tiesībām, kuras īpašo statusu nosaka šis likums.

Kamera darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un Kameras Statūtiem.

2. Kamera ir izveidota Latvijas tirdzniecības un rūpniecības pārstāvībai, veicināšanai un aizstāvībai. Tās pastāvīgā atrašanās vieta ir Rīgā.

Piezīme: Tirdzniecība un rūpniecība šā likuma izpratnē ir visas tautsaimniecības nozares (izņemot lauksaimniecību un amatniecību) un pakalpojumi.

3. Tirdzniecības un rūpniecības interesēs valsts var deleģēt Kamerai atsevišķas publiskās tiesības un pienākumus. Kamera atrodas valsts pārraudzībā tikai attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, ko tai deleģējusi valsts.

4. Kameras darbība nav saistīta ar politisku mērķu sasniegšanu.

5. Kamera ir juridiska persona. Tai ir zīmogs ar mazo valsts ģerboni un uzrakstu “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”.

6. Kamerai ir atsevišķa manta; tā var savā vārdā iegūt mantiskās un nemantiskās tiesības, uzņemties pienākumus; tā var būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

7. Kamera var atvērt Latvijas Republikā un ārzemēs savas filiāles, nodaļas un pārstāvniecības, kuru tiesības un pienākumus nosaka Kameras apstiprinātie nolikumi.

8. Pie Kameras pastāv zvērināti revidenti, eksperti, tulki, brāķeri, kuru darbību pārzina Kamera.

9. Pie Kameras pastāv šķīrējtiesa.

2.pants. Kameras tiesības un pienākumi

Kamera ir tiesīga:

1. piedalīties Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgu programmu, projektu un plānu izvērtēšanā;

2. veidot kopīgi ar valsts institūcijām Latvijas tirdzniecības pārstāvniecības ārvalstīs;

3. pieprasīt no tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumiem ziņas un paskaidrojumus Kamerai piekritīgajos jautājumos, neizpaužot uzņēmumu komerciālos un tehniskos noslēpumus trešajām personām;

4. pēc valsts un pašvaldību institūciju uzaicinājuma piedalīties šo institūciju apspriedēs, ciktāl tās attiecas uz tirdzniecību un rūpniecību;

5. pieprasīt un saņemt bez maksas no valsts un pašvaldību institūcijām, Valsts statistikas komitejas, Valsts īpašuma fonda, Privatizācijas aģentūras un Uzņēmumu reģistra tautsaimniecību un uzņēmumus raksturojošus rādītājus, informāciju par ārvalstu ieguldījumiem, preču ražošanu, eksportu, importu un tranzītu;

6. veikt uzņēmēju, speciālistu un strādnieku profesionālo apmācību, piedaloties mācību programmu izstrādāšanā, zināšanu pārbaudē un kvalifikācijas piešķiršanā;

7. nodibināt un attīstīt sakarus ar ārvalstu un starptautiskām ārpusvaldību ekonomiskajām organizācijām; piedalīties to darbā, būt par biedru šajās organizācijās;

8. sadarboties ar profesionālajām un nozaru asociācijām saimnieciskās likumdošanas, tautsaimniecības attīstības, profesionālās apmācības, ražošanas attīstības, ārējās un iekšējās tirdzniecības un citos jautājumos;

9. izsniegt preču izcelsmes sertifikātus, ATA CARNET (dokumentu, kas nodrošina atvieglotu preču paraugu, izstāžu eksponātu, profesionālu piederumu pagaidu ievešanu ārvalstīs), apliecību par uzņēmējdarbības apstākļiem, tajā skaitā par "force majeure";

10. izdot un apliecināt dokumentus, kā arī rekvizītus Kameras kompetences ietvaros;

11. dot rekomendācijas Latvijas tirgotājiem un rūpniekiem;

12. ieteikt lietpratējus tiesām saimniecisko strīdu izskatīšanai;

13. ievēlēt tirdzniecības un rūpniecības pārstāvjus vai ieteikt kandidātus valsts un pašvaldības institūcijās, kur to paredz likums;

14. rīkot ražojumu izstādes, skates, propagandas un citus pasākumus;

15. izdot biļetenus, brošūras, ziņu krājumus un citus izdevumus un pārskatus par savu darbu;

16. veikt uzņēmējdarbību, kura nav saistīta ar peļņas gūšanu Kameras biedriem;

17. izveidot un vadīt Latvijas Republikas tirdzniecības un citus reģistrus;

18. sniegt nevalstisku dokumentu oficiālus tulkojumus latviešu valodā un svešvalodās;

19. sniegt maksas pakalpojumus juridiskām un fiziskām personām.

Kamerai ir pienākums:

1. pārstāvēt un aizstāvēt Kameras biedru intereses valsts un citās publiskās institūcijās;

2. izstrādāt un apspriest ierosinājumus un priekšlikumus tirdzniecības un rūpniecības veicināšanai, izlemjot tos savas kompetences robežās vai arī griežoties institūcijās, kurām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības;

3. dot atsauksmes par likumu un citu normatīvo aktu projektiem, ciktāl tie attiecas uz tirdzniecību un rūpniecību;

4. sakopot un sniegt informāciju par uzņēmējdarbību un saimnieciskajiem apstākļiem Latvijas Republikā un ārvalstīs;

5. veicināt tiešos ekonomiskos sakarus ar ārvalstu uzņēmējiem, organizējot attiecīgus kontaktus, kā arī sniedzot nepieciešamās konsultācijas;

6. veikt preču kvalitātes un ekspertīzes vai pilnvarot to darīt citas juridiskās personas;

7. sniegt uzņēmējiem palīdzību izgudrojumu, dizainparaugu, preču zīmju un cita intelektuālā īpašuma aizsardzībā;

8. apkarot negodīgu konkurenci uzņēmējdarbībā;

9. rūpēties par Latvijas tirdzniecības un rūpniecības ražojumu labo slavu iekšzemē un ārvalstīs;

10. veikt citus uzdevumus saskaņā ar Kameras Statūtiem, normatīviem aktiem un starptautiskiem līgumiem.

3.pants. Kameras biedri

1. Kameras sastāvā iekļaujams ikviens Latvijas uzņēmums, kas darbojas saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību”, kā arī par Kameras biedru var būt jebkura cita Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona.

2. Kameras biedru uzņemšanas un izstāšanās kārtību, to tiesības un pienākumus nosaka Kameras Statūti.

4.pants. Pārvalde

Kameras pārvaldes institūcijas ir: Kameras kongress, padome, prezidijs un administrācija, kuru darbību nosaka šis likums un Kameras Statūti.

5.pants. Kameras kongress

1. Kameras kongress ir augstākā Kameras pārvaldes institūcija.

2. Kongresu sasauc Kameras padome ne retāk kā vienu reizi četros gados.

3. Kongresa sasaukšanas kārtību nosaka Kameras Statūti.

4. Kameras kongress:

— apstiprina Kameras Statūtus, izdara tajos grozījumus un papildinājumus;

— izskata un apstiprina Kameras padomes un revīzijas komisijas darbības pārskatus;

— ievēl un atsauc Kameras padomi, revīzijas komisiju un Kameras prezidentu;

— izlemj jautājumu par Kameras darbības izbeigšanu.

6.pants. Kameras padome

1. Kameras padome:

— ievēl Kameras prezidiju un viceprezidentus;

— pēc Kameras prezidenta priekšlikuma ieceļ un atbrīvo no amata Kameras ģenerālsekretāru, kā arī nosaka viņa atalgojumu;

— nosaka Kameras darbības galvenos virzienus un apstiprina ieņēmumu un izdevumu tāmi, gada darbības pārskatus;

— nosaka kārtību, kādā izvirzāmi delegāti Kameras kongresam, ja Kameras biedru skaits pārsniedz 500;

— apstiprina šķīrējtiesas statūtus, nolikumu un reglamentu;

— izskata citus jautājumus, kurus iesniedz Kameras prezidents un prezidijs;

— kontrolē Kameras prezidija un administrācijas darbību un raugās, lai Kameras lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, Kameras Statūtiem un kongresu lēmumiem.

7.pants. Kameras prezidijs

1. Kameras prezidijs sastāv no 16 locekļiem, tajā skaitā Kameras prezidenta un viceprezidentiem.

2. Kameras prezidijs:

— lemj par Kameras biedru uzņemšanu un izslēgšanu;

— nosaka Kameras sniegto pakalpojumu tarifus;

— sagatavo izskatīšanai Kameras padomē gada ieņēmumu un izdevumu tāmi;

— izveido sekcijas, komitejas, komisijas un darba grupas atsevišķu jautājumu apspriešanai un lēmumu sagatavošanai;

— izlemj citus jautājumus, kas neietilpst Kameras kongresa un Kameras padomes kompetencē.

8.pants. Kameras prezidents

1. Kameras prezidentu un viceprezidentus ievēl uz četriem gadiem, un viņus var pārvēlēt uz nākošo termiņu ne vairāk kā vienu reizi. Savus pienākumus viņi veic sabiedriskā kārtā, un tie ir goda pienākumi.

2. Kameras prezidents:

— vada Kameras biedru kongresu, padomes un prezidija sēdes;

— organizē un nodrošina Kameras sekciju, komiteju, komisiju un darba grupu darbu;

— bez sevišķas pilnvaras pārstāv Kameru Latvijas Republikas varas un pārvaldes institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās;

9.pants. Kameras administrācija

1. Kameras administrācija ir pastāvīgi darbojoša Kameras izpildinstitūcija.

2. Kameras administrāciju organizē un vada ģenerālsekretārs.

3. Kameras ģenerālsekretārs:

— bez sevišķas pilnvaras pārstāv Kameru Latvijas Republikas varas un pārvaldes institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās;

— nosaka Kameras administrācijas struktūru, štatus un darbinieku algas;

— pieņem un atlaiž no darba Kameras administrācijas darbiniekus;

— piedalās Kameras padomes un prezidija sēdēs ar padomdevēja balsstiesībām;

— izdod pavēles un rīkojumus savas kompetences ietvaros;

— paraksta Kameras finansu dokumentus un citu dokumentāciju.

10.pants. Kameras līdzekļi

1. Kameras līdzekļi sastāv no:

— Kameras biedru naudas iemaksām;

— ienākumiem no izdevējdarbības, uzņēmējdarbības un sniegtajiem pakalpojumiem;

— ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem Kameras Statūtos paredzētajiem līdzekļiem.

2. Kameras līdzekļu izlietošana notiek saskaņā ar ieņēmumu un izdevumu tāmi.

11.pants. Kameras revīzijas komisija

1. Kameras revīzijas komisija:

— pārbauda Kameras saimniecisko un finansiālo darbību;

— iesniedz Kameras padomei slēdzienu par gada darbības pārskatu.

12.pants. Kameras darbības izbeigšana

Jautājumu par Kameras darbības izbeigšanu izlemj Kameras Kongress. Lēmums par Kameras darbības izbeigšanu stājas spēkā pēc tā apstiprināšanas Saeimā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanās dienu aizliegt citām juridiskām personām lietot savā nosaukumā vārdu kopu “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera”.

2. Uzdot bezpeļņas organizācijas SIA “Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera” padomei sasaukt Kongresu Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras statūtu pieņemšanai saskaņā ar šo likumu, kā arī noteikt kārtību, kādā izvirzāmi delegāti šim kongresam.

3. Šā likuma 2.panta 17.punktā noteiktās tiesības un 3.pantā noteiktā pāreja uz obligāto Kameras biedru statusu realizējami atkarībā no organizatorisko, finansiālo un materiāli tehnisko nosacījumu radīšanas.

 

Par likumprojektu

Likumprojekts ir izstrādāts, ņemot par pamatu 1934.gada 21.decembrī Valsts prezidenta izsludināto likumu “Par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru”. Atzīstot Kameru par pirmskara Tirdzniecības un rūpniecības kameras tiesību un pienākumu pārmantotāju, Kameras autoritārā pārvalde ir aizstāta ar mūsdienīgu un demokrātisku pārvaldes struktūru atbilstoši tirdznieciski un rūpnieciski attīstīto valstu tradīcijām un pieredzei Eiropas Savienības ietvaros.

Likumprojektā ir noteikts, ka Kamera ir nacionāla nevalstiska pašpārvaldes institūcija ar īpašu statusu — valsts tai var uzticēt atsevišķas publiskās tiesības un pienākumus, kas realizējami attiecīgu valsts institūciju pārraudzībā. Līdz ar to likumā atzīta, nostiprināta un attīstīta visai daudzveidīgā sadarbība, kāda jau pastāv starp valsts institūcijām un Kameru. Tā, piemēram, valdība ir atzinusi Kameru par nacionālo svītrkodēšanas organizāciju (MP 1993.gada 12.jūlija lēmums nr.372), tai ir piešķirtas tiesības apliecināt preču izcelsmi (MK 1995.gada 16.augusta rīkojums nr.472), Kamera sagatavoja Latvijas valsts ekspozīciju vispasaules izstādē "EXPO–93", Kamera piedalās starpvalstu tirdzniecības līgumu izstrādē u.c.

Kā garantija tam, ka Kamera tai uzticētās funkcijas veiks valstiski atbildīgi, likumprojekts satur relatīvi izvērstu Kameras institucionālo struktūru. Lai Kamera reāli spētu pārstāvēt, veicināt un aizstāvēt tirdzniecības un rūpniecības intereses, likumprojektā ir paredzēts, ka piedalīšanās Kamerā ir saistoša visiem uzņēmējiem.

Likuma atjaunotajā variantā Kameras darbība tiek regulēta tikai vispārīgā veidā, detalizētāk to nosaka Kameras statūti.

Dažas likumprojektā paredzētās tiesības, kā arī pāreja uz obligāto Kameras biedru statusu realizējami pakāpeniski — atkarībā no organizatorisko, finansiālo un materiāli tehnisko nosacījumu radīšanas.

 

Pie likumprojekta

 

Eiropas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameru

tiesiskais stāvoklis un tām uzticētie pienākumi

 

Valsts Kopprodukts Likums Piederība Firmu reģistrs

mljrd.USD par kameru pie kameras pie kameras

1. Eiropas Savienības valstis

Beļģija 209,2 ir brīvprātīga nav

Dānija 134,1 ir brīvprātīga nav

Vācija 1855,5 ir obligāta ir

Grieķija 73,9 ir obligāta ir

Spānija 552,8 ir obligāta ir

Francija 1279,3 ir obligāta ir

Črija 7,4 ir brīvprātīga nav

Itālija 1185,1 ir obligāta ir

Luksemburga 12,0 ir brīvprātīga nav

Nīderlande 312,6 ir brīvprātīga* ir

Portugāle 73,3 ir obligāta ir

Lielbritānija 1027,4 ir brīvprātīga nav

Austrija 174,2 ir obligāta ir

Somija 115,8 ir brīvprātīga nav

Zviedrija 232,4 ir brīvprātīga nav

2. Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis

Bulgārija 9,0 ir brīvprātīga nav

Horvātija 17,8 ir obligāta ir

Čehija 38,5 ir brīvprātīga nav

Igaunija 2,5 nav*** brīvprātīga nav

Ungārija 41,1 ir obligāta ir

Latvija 4,8 nav brīvprātīga nav

Lietuva 8,7 nav*** brīvprātīga nav

Polija 100,5 ir obligāta

Rumānija 26,7 ir obligāta ir

Slovākija 14,2 ir obligāta ir

3. Citas valstis

Krievija 247,0 ir brīvprātīga nav**

Ukraina 30,0 nav brīvprātīga nav

 

* Lai gan formāli piederība pie Kameras nav obligāta, taču obligāta ir firmu reģistrēšana pie Kameras

** Kamera ir ārzemju firmu pārstāvniecību reģistra turētājs

*** Likumprojekts ir izstrādāts un iesniegts izskatīšanai parlamentā

Piezīme: 71,7% no Eiropas Savienības valstu kopprodukta tiek radīts valstīs ar obligāto piederību pie Kameras

 

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības

kameras attīstības koncepcija

laika posmam no 1994.līdz1998.gadam

(Koncepcija II)

Izskatīta Kameras prezidija sēdē 1995.gada 21.februārī,

apstiprināta Kameras padomes sēdē 1995.gada 10.martā

 

A. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības palātas

attīstības koncepcijas laika posmam

no 1990.gada līdz 1994.gadam izpildes rezultāti

(tālāk tekstā — Koncepcija I)

Palātas Padomes 1991.gada 5.marta sēdē apstiprinātā Koncepcija I ir izpildīta.

Panākta un saglabāta palātas ekonomiskā, organizatoriskā un politiskā patstāvība. Strauji pieaudzis palātas sniegto pakalpojumu apjoms. Iedibinātas daudzas jaunas, Latvijā līdz šim nebijušas iniciatīvas. Tā rezultātā vairāk nekā trīs reizes pieaudzis palātas biedru skaits.

Izveidoti stabili darba kontakti ar ārzemju kolēģiem un panākta starptautiska atzīšana, kā rezultātā palāta atjaunoja savu biedrību ICC, kā arī kļuva par galveno kameru apvienojošo starptautisko organizāciju biedru.

Radīta palātas informatīvā bāze, ieviesta moderna skaitļošanas sistēma informācijas apstrādei un nodrošināti kvalitatīvi starptautiskie sakari.

Radītas palātas reģionālās struktūras. Sniegts atbalsts un izveidota sadarbība ar citām saimnieciskās pašpārvaldes organizācijām.

Izveidots plašs palātas regulāro izdevumu klāsts.

Sadarbībā ar ārvalstu partneriem veikti daudzi ilglaicīgi sadarbības projekti.

Vairākiem simtiem Latvijas firmu un uzņēmumu tika organizēta piedalīšanās dažādos biznesa pasākumos ārzemēs, kā arī apmēram tikpat daudzām ārzemju firmām tika izkārtotas vizītes un tikšanās Latvijā.

Veiktā darba rezultātā radīta stabila palātas biedru bāze, no kuras 80% ir privātais sektors un 60% biedru ir firmas un uzņēmumi ar strādājošo skaitu līdz 100 cilv., t.i., palāta 1994.gada beigās pamatā pārstāvēja privāto sektoru un mazos un vidējos uzņēmumus. Palātas biedru struktūra atbilda brīvā tirgus saimniecībā strādājošo kameru biedru struktūrai.

Augstāk minētais ļāva Palātas kongresam, kas notika 1994.gada 10.novembrī, pieņemt lēmumu par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kas darbojās līdz 1940.gadam, tiesību un pienākumu pārmantošanu un atjaunot nosaukumu — Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

 

B. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras

attīstības koncepcija laika posmam

no 1994.gada līdz 1998.gadam

(tālāk tekstā — Koncepcija II)

 

1. Koncepcijas II izstrādāšanas pamatprincipi

Koncepcijas II izstrādāšanai par pamatu ņemta Koncepcijas I uzbūves struktūra, to paplašinot ar jaunām sadaļām. Tas nodrošina galveno nostādņu pārmantojamību un to ilglaicīgu stabilitāti.

Koncepcija I paredzēja Rietumeiropas tipa kameras izveidi Latvijā, tāpēc šis princips organiski iekļaujas Koncepcijā II.

Koncepcijā II tiek tālāk attīstītas idejas par kameras tiesisko formu, darbības pamatvirzieniem, tās kā patstāvīgas organizācijas nostiprināšanu. Jānostiprina arī kameras juridiskais statuss, panākot speciāla likuma par LTRK pieņemšanu Saeimā.

2. Kameras veidošanas pamatprincipi

2.1. Kamera tiek veidota kā viena no vadošajām saimnieciskās pašpārvaldes organizācijām valstī, tās vieta Latvijas saimnieciskās pašpārvaldes struktūrās atbilst līdzīgu kameru lomai brīvā tirgus ekonomikas valstīs.

2.2. LTRK saglabā ekonomisko un organizatorisko neatkarību un politisko neitralitāti. Tālāk tiek veidota Kameras identitāte — pilnīgi atšķirīga no citiem saimnieciskās pašpārvaldes subjektiem, kas tiesīga pārstāvēt visplašāko saimniecisko aprindu intereses. Kameras viedoklim jākļūst nozīmīgam valsts institūcijās un citās organizācijās. Piedaloties dažādās, t.sk. īslaicīgās koalīcijās ar citām organizācijām vai parakstot līgumus un sadarbības protokolus, Kamera jebkurā gadījumā saglabā savu patstāvību un neitralitāti, neļaujot citām organizācijām sevi asimilēt vai kontrolēt.

Kamera nenodarbojas ar jautājumiem, kas ir darba devēju organizāciju, arodbiedrību pārziņā, tas ir, tā nenes nekādu atbildību kolektīvo algu līgumu un sociālās politikas lietās, kā arī nekonkurē ar biznesa sektoru apvienībām. LTRK tieši neizstrādā valsts ekonomiskās politikas mehānismu, nerealizē nacionālus investīciju piesaistes projektus, ar kuriem jānodarbojas no valsts budžeta finansētām organizācijām.

Tajā pašā laikā tā aktīvi piedalās šo jautājumu apspriešanā, bāzējoties uz saimnieciskās dzīves realitātēm.

2.3. Kameras darbības pamatprincipi, struktūra un darbības virzieni tiek attīstīti atbilstoši Rietumeiropas valstu kameru darbībai.

2.4. Izmaiņas Kameras darbā — reorganizācija, darbības virzienu maiņa, jaunu aktivitāšu attīstība tiek veikta:

— vadoties no Kameras reālajām finansiālajām un organizatoriskajām iespējām,

— saistot tās ar Latvijas tautsaimniecības reālajām vajadzībām.

2.5. Strikti orientēties uz Kameras biedru interešu apmierināšanu, izvirzot tās pirmajā vietā.

2.6. Kopējus pasākumus rīkot tikai ar organizācijām, kurām ir laba reputācija saimnieciskajās aprindās. Augstākā vērtība ir LTRK vārds.

2.7. Maksimāli orientēties uz Latvijas iekšējās saimnieciskās dzīves aktivizēšanu.

2.8. Uzsvērt Kameras bezpeļņas un nepolitisko raksturu.

2.9. Sadarboties un palīdzēt visām Latvijas saimnieciskajām un sabiedriskajām organizācijām.

2.10. Kopā ar attiecīgām valsts un sabiedriskām institūcijām aktīvi piedalīties nacionālo ekonomisko programmu, t.sk. nacionālās eksporta programmas, veidošanā un koordinēšanā.

2.11. Distancēties no politisko partiju aktivitātēm, saglabāt pragmatiski saimniecisku pieeju problēmu risināšanā.

2.12. Izvairīties no apšaubāmiem saimnieciskiem darījumiem, kas nav saistīti ar Kameras pamatdarbību.

2.13. Kameras vēlētie orgāni un administrācija ietur neitralitāti un vienādu attieksmi pret visiem Kameras biedriem.

2.14. Piedalīties visās Latvijas saimnieciskās dzīves aktivitātēs, ievērojot Kameras vēlēto orgānu un administrācijas pienākumu sadali.

3. Koncepcijas II galvenie uzdevumi

3.1. Turpināt Kameras lomas atzīšanas procesu un veicināt tās nostiprināšanu ar likuma par Kameru pieņemšanu, kurš paredzētu atbilstošu publisku, vispārnacionālu funkciju deleģēšanu LTRK (profesionālā apmācība, preču izcelsmes sertifikāti, firmu reģistrs u.c.).

Nodrošināt Kamerā augstu pārstāvības īpatsvaru Latvijas tautsaimniecības interesēs strādājošām firmām.

3.2. Kameras aktīva piedalīšanās Latvijas saimnieciskās likumdošanas veidošanā un ekonomiskās attīstības problēmu risināšanā. Šīs funkcijas īstenošanai izveidot Tautsaimniecības nozaru konsultatīvo padomi, kuras lēmumus un ieteikumus apstiprinātu LTRK padome.

3.3. Paaugstināt Kameras sniegto pakalpojumu kvalitāti un specializāciju atsevišķos pakalpojumu veidos. Vadoties no pieprasījuma, paplašināt sniedzamo pakalpojumu spektru.

3.4. Pabeigt Kameras reģionālo struktūru veidošanu.

3.5. Sekmīgi pabeigt kooperācijas projektu ar Ziemeļreinas–Vestfālenes Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

3.6. Paātrināt Kameras agrākā īpašumā esošo telpu atgūšanu un normālu darba apstākļu radīšanu darbiniekiem, apmeklētājiem un ārzemju viesiem.

3.7. Stabilizēt un paaugstināt Kameras darbinieku profesionālo līmeni.

3.8. Aktivizēt līdzdalību starptautisko reģionālo programmu ietvaros.

3.9. Veicināt sadarbību ar Igaunijas un Lietuvas kamerām Baltijas kā vienotas ekonomiskās zonas izveidošanā.

4. Kameras biedri

Kameras biedru uzņemšana ir individuāla un nav saistīta ar tautsaimniecības struktūrām. Kamera vēlas apvienot maksimālu skaitu darbīgo firmu. Ņemot vērā aktīvo privātfirmu veidošanās procesu, arī privatizācijas kompleksu norisi, strauji jāveicina Kameras biedru skaita pieaugums, nodrošinot kvalitāti. Tām jābūt firmām, kas strādā Latvijas tautsaimniecības interesēs.

Jēdziens "Firma — LTRK biedrs" iegūst savu statusu saimnieciskajā apritē. Kamera uzņemas zināmu atbildību par firmu — Kameras biedru.

Kameras biedrs apzinās savu pienākumu pret LTRK, savukārt tā sniedz tam iespējamo palīdzību un orientējas uz ilglaicīgu sadarbību.

Kamera necentīsies mākslīgi paaugstināt biedru skaitu.

Kamera piesaistīs jaunus biedrus, izmantojot sekojošus līdzekļus:

— sniedzot uzņēmējiem tiem nepieciešamos pakalpojumus;

— informējot par kameras pasākumiem presi, radio, TV;

— ievietojot presē informāciju par rezultatīviem projektiem, kontraktiem;

— izplatot "Kameras ziņas";

— izplatot informāciju Kameras organizētos pasākumos;

— organizējot informatīvas lekcijas un materiālu izplatīšanu, datu bāzes demonstrēšanu citu organizāciju rīkotajos pasākumos;

Organizējot:

— informatīvas lekcijas augstskolās un komercskolās;

— Kameras apmācību programmas;

— izbraukuma pasākumus lielākajās Latvijas pilsētās;

— izbraukumus pie Kameras biedriem;

— publikācijas specializētajos izdevumos;

— izmantojot atgriezenisko informāciju no Kameras biedriem;

— potenciālo biedru apmeklēšana, to iesaistīšana Kameras rīkotajos pasākumos;

— LTRK biedru kataloga sagatavošana latviešu valodā;

— "apaļā galda" apspriedes par atsevišķu nozaru problēmām.

5. Pārstāvniecības funkcija

Pamatuzdevums pārstāvniecības nodrošināšanā ir panākt Kameras interesēm atbilstoša likuma par LTRK pieņemšanu Saeimā.

Kameras biedri un darbinieki cenšas iegūt konsultatīvu statusu pasākumos, kas saistīti ar svarīgāko tautsaimniecisko problēmu izskatīšanu.

Šā mērķa īstenošanai jāparedz:

— ofensīva presē;

— priekšlikumi Saeimas nozaru komisijām, frakcijām un atsevišķiem deputātiem;

— priekšlikumi nozaru ministriem un Ministru prezidentam;

— neformālas tikšanās.

Bez tam Kamerā jāizveido Tautsaimniecības nozaru konsultatīvā padome, kas apvienotu tautsaimniecības nozaru asociācijas. Tās galvenie mērķi ir piedalīties valsts tautsaimniecības attīstības stratēģijas izveidē, noteikt traucējošos faktorus, pievērst tiem likumdevēju, valdības un sabiedrības uzmanību.

Kooperēties ar nozaru asociācijām, risinot atsevišķus jautājumus.

Pārstāvniecības tiek realizētas divos līmeņos:

— Kameras biedru interešu pārstāvniecība, kas saistās tikai ar Kameras interesēm;

— plašāka saimniecisko aprindu interešu pārstāvniecība kopā ar asociācijām, savienībām utt.

Pirmās grupas jautājumus izskata Kameras Prezidija sēdē. Tos galvenokārt sagatavo kāds no Prezidija locekļiem vai arī tiek izveidota speciāla komisija.

Otrās grupas jautājumus izskata Kameras Konsultatīvā padome. Pusēm neesot formālā atkarībā, tiek saskaņots to problēmu loks, kas ir aktuāls nozaru asociācijām un Kamerai.

6. Kameras galvenie darbības virzieni

Kamera nodrošina biedrus un arī citas firmas ar informāciju par:

— ārvalstu firmu piedāvājumiem;

— Latvijas firmu piedāvājumiem;

— ārvalstu un Latvijas firmām;

— izstādēm ārzemēs un Latvijā;

— importa un eksporta darījumu veikšanas noteikumiem dažādās valstīs;

— preču izcelsmes noteikumiem;

— saimniecisko likumdošanu.

Minētās informācijas sniegšanai tiek izmantotas jau izveidotās datu bāzes un tajā pašā laikā tiek veidotas jaunas.

Kamera organizē:

— Latvijas tirgotāju un uzņēmēju vizītes ārzemēs;

— Latvijas firmu piedalīšanos starptautiskajās izstādēs;

— ārvalstu tirgotāju un uzņēmēju vizītes Latvijā;

— ārvalstu firmu piedalīšanos izstādēs Latvijā;

— apmācības kursus ārzemēs un Latvijā.

Kamera sniedz konsultācijas par visiem tās kompetencē esošajiem jautājumiem.

Kameras darbinieki specializējas un paaugstina savu zināšanu līmeni:

— par noteiktu valstu grupām;

— par noteiktiem preču veidiem.

LTRK nodrošina maksimāli efektīvu informācijas apmaiņu starp ārvalstu un Latvijas firmām.

Kamera organizē preču izcelsmes sertifikātu izdošanu.

Kamera veic analītiskus pētījumus pēc Latvijas vai ārvalstu firmu pieprasījumiem (par atsevišķām precēm un firmām).

7. Biedru nauda

1994. gada kopējā ienākumā biedru naudas daļa bija 13,3 procenti.

Faktiski viss Kameras darbs tika finansēts no līdzekļiem par Kameras veiktajiem pakalpojumiem.

Šāds stāvoklis norāda, ka:

1. Kameras biedri to neuztur. Tāpēc tie nevar prasīt, lai Kamera veic bezmaksas pakalpojumus;

2. Liels ir biedru naudas nemaksātāju skaits. Tas izskaidrojams ar firmu grūto finansiālo stāvokli un arī vājo darbu biedru naudu iekasēšanā.

No minētā var izdarīt secinājumus, ka biedru skaita pieaugums uz saimnieciski nestabilu firmu rēķina nepalielina Kameras ienākumus (samaksājot iestāšanās maksu, daudzas firmas turpmāk biedru naudu vairs nemaksā).

Tāpēc:

— jāuzlabo biedru naudas savākšanas darbs (izsūtot biedriem jau aizpildītus rēķinus, apmeklējot uzņēmumu vadītājus, regulāri kontrolējot naudas ienākšanu, kā arī atsakot tiem bezmaksas pakalpojumus vai pakalpojumus ar atlaidēm, kādi tiek sniegti tikai tiem, kas nomaksājuši biedru naudu).

— jāpārtrauc bezmaksas pakalpojumi Kameras biedriem (Kameras biedriem tiek piemērotas atlaides).

Biedru naudas summām jābūt:

1. Pietiekoši zemām, lai piesaistītu mazās un vidējās firmas un tās to varētu samaksāt;

2. Elastīgām, lai katru gadu varētu noteikt jaunu biedru naudas līmeni, kas atbilstu valsts ekonomiskai attīstībai;

3. Pietiekoši diferencētām starp lielām un mazām firmām.

Uz 1995. gadu tiek noteikta sekojoša biedru nauda

1994. gads faktiski 1995. gads apstiprināts

 

Iestāšanās maksa 75 Ls

Biedru maksa budžeta organizācijām 25 Ls

Biedru maksa firmām

ar gada apgrozījuma apjomu

— līdz 0,5 milj. Ls 100 Ls

— 0,5 — 1,0 milj. Ls 125 Ls

— virs 1,0 milj. Ls 150 Ls

Iestāšanās maksa 75 Ls

Biedru maksa budžeta organizācijām 50 Ls

Biedru maksa pārējiem Kameras biedriem 100 Ls

"Zelta biedri" virs 300 Ls

— "Zelta biedrs" — uzņēmumi, kuriem Kamera sekmējusi uzņēmējdarbību un kuri tāpēc labprātīgi maksā lielākas biedru naudas. Tas neiespaido biedra tiesības un pienākumus.

8. Pārvaldes struktūra

8.1. Vēlētie pārstāvniecības orgāni

Kameras vēlēto pārstāvniecības orgānu darbs:

Padome — tiek sasaukta divas reizes gadā,

Prezidijs — tiek sasaukts katru mēnesi (starp jūniju un augustu — vienu reizi).

Katrā pusgadā vismaz reizi notiek izbraukuma prezidijs.

Prezidenta, viceprezidentu un ģenerāldirektora darba apspriedes notiek katru pirmdienu.

Ģenerāldirektoru un daļu vadītāju darba apspriedes notiek katru otrdienu.

Prezidijs un padome no savu locekļu vidus vai pieaicinātajiem ekspertiem var izveidot darba grupas vai komisijas. Tās darbojas uz tām deleģēto pilnvaru pamata.

Prezidents, viceprezidenti, prezidija un padomes lcocekļi tiek iesaistīti administrācijas organizēto pasākumu atklāšanā, pieņemšanās, Kamerā organizētajās tikšanās ar ārvalstu diplomātiem, starptautisko organizāciju un ārvalstu firmu vadītājiem un pārstāvjiem. Šajās tikšanās reizēs Kameras biedri reprezentē gan Kameru, gan risina savas problēmas.

1995. gada laikā no Kameras biedriem jāizveido:

— komisija tirdzniecībai ar Rietumeiropas un Viduseiropas valstīm.

Tiek precizēta nepieciešamība komisiju ietvaros izveidot reģionālās komisijas darbam ar Ziemeļeiropas valstīm:

— komisija tirdzniecībai ar Krieviju un NVS valstīm. Tiek precizēts, vai nepieciešams sīkāks dalījums — Ukraina, Baltkrievija u.c. NVS valstis;

— darba grupa nacionālās eksporta programmas jautājuma izskatīšanā.

Komisiju darbā piedalās Kameras biedri, kas ir ieinteresēti saimnieciskajos kontaktos ar dotā reģiona valstīm, lai neformālā veidā apmainītos ar informāciju, tiktos ar šo valstu tirgotājiem un uzņēmējiem, kā arī ar attiecīgo valstu komercatašejiem.

Aktuālās saimnieciskās problēmas tiek apkopotas, izskatītas Kameras prezidijā un iesniegtas attiecīgajās institūcijās iespējamo lēmumu pieņemšanai.

8.2. Kameras administrācija

 

Kameras administrācijas struktūra, kas nepieciešama statūtos paredzēto funkciju izpildei:

Kameras vadība

Uzņēmējdarbības veicināšanas daļa,

kas rūpējas par:

— Kameras informatīvo

nodrošinājumu;

— darbu ar apmeklētājiem;

— darbu ar Kameras biedriem.

Tās sastāvā:

— konsultatīvais dienests

(nozaru speciālisti);

— kontaktpersonas ar noteiktu

reģionu vai valsti.

Izstāžu daļa

Juridiskā daļa:

— juridiskie jautājumi;

— preču izcelsmes sertifikāti;

— ATA—Carnet.

Mācību centrs

Preses sektors

Daugavpils nodaļa

Liepājas nodaļa

Birojs EAN—Latvija

Šķīrējtiesa

Saimniecības daļa

1995. gadā tiks atklāta Kameras pārstāvniecība Ziemeļvidzemē,

1996. gadā vēl viena Kameras reģionālā pārstāvniecība.

1995. gada pirmajā pusē, ja valdība pieņems pozitīvu lēmumu, tiks uzsākta Eiroinfocentra veidošana.

LTRK personāls tiks palielināts pakāpeniski, ņemot vērā nodaļu darba apjomu, finansiālās un izvietošanas iespējas.

Kamera piedalās sekojošu institūciju darbā:

Transporta tarifu padomē;

Muitas tarifu padomē;

Apvienotās komitejas darbā.

Kamera piedalās kā dibinātājs:

Firmā “Ekspertīze”;

Rīgas Uzņēmējdarbības atbalsta centrā;

Nacionālās akreditācijas padomē.

Kamera piedalās sekojošu starptautisku organizāciju darbā:

Starptautiskā tirdzniecības kamerā (ICC) — kā biedrs,

"Eurochambres" — kā korespondētājloceklis,

Baltijas jūras Tirdzniecības kameru asociācijā — kā biedrs,

Starptautiskajā svītrkodēšanas organizācijā "EAN—INTERNATIONAL" — kā biedrs.

9. Sadarbība ar Latvijas valsts institūcijām

un saimnieciskās pašpārvaldes organizācijām

Kamera ir Latvijas valsts saimnieciskās pašpārvaldes institūcija.

Latvijas tautsaimniecības attīstības un ekonomiskā uzplaukuma interesēs Kamera pastāvīgi veicina dialogu starp valsti un uzņēmējiem.

Kamera nekritizē valsti, bet gan vēršas pret neefektīvu vai kļūdainu ekonomisko politiku un tās realizēšanas mehānismu.

Neskatoties uz to, ka līdz šim ir radīts iespaids, ka valdība negrib spēcīgu sarunu partneri jautājumos, kas skar ekonomiku, Kamera veic visu iespējamo, lai izveidotu efektīvu sadarbību ar valstiskām institūcijām.

Šajā sadarbībā Kamera izvirza sekojošus mērķus un noteikumus:

— panākt, ka likumdevēju, valdības un uzņēmēju galvenais uzdevums ir Latvijas tautsaimniecības līdzsvarota attīstība;

— atzīt saimnieciskās pašpārvaldes idejas objektivitāti. Kamera savu identitāti saglabā jebkuros apstākļos;

— ieteikt valdībai par ekonomiskajiem jautājumiem diskutēt ar spēcīgu partneri. Tas samazinātu kļūdas, ļautu pieņemt valstij izdevīgus lēmumus un zināmā mērā Kamera dalītu ar to atbildību, kā arī saglabātu neskartu saimniecisko dzīvi neatkarīgi no atsevišķu partiju politiskajām nosliecēm vai politiskā kursa.

Kamerai nav pieņemama valdības nevēlēšanās koordinēt jaunradīto organizāciju darbu. Tā rezultātā tiek radīta nevajadzīga konkurence un paralēlisms, bet netiek veikti valstiski svarīgi uzdevumi (t. sk. eksporta veicināšanas programmas sastādīšana).

Kamera atbalsta profesionālu nozaru asociāciju izveidi, palīdz tām ikdienas darbā, rīko kopīgus pasākumus, sadarbojas ar tām jautājumos, kas skar saimniecisko likumdošanu, tautsaimniecības attīstību, profesionālo apmācību, ārējo un iekšējo tirdzniecību, ražošanu. Kamerai jākļūst par vienojošu posmu saimniecisko jautājumu kopīgā risināšanā. Vienlaikus Kamera neuzņemas nozaru asociāciju koordinējošas funkcijas, kā arī nepieļauj asociāciju kontroli pār sevi.

10. Starptautiskā darbība

Sakarā ar Kameras starptautisko atzīšanu tās tālāka starptautiskā darbība tiek virzīta uz iespējami pozitīvu rezultātu organizācijās, kuru biedrs ir Kamera.

Starptautiskās tirdzniecības kameras (ICC) ievaros LTRK:

1995.—1996. gada laikā ieviesīs Latvijā "ATA—Carnet" sistēmu.

1995. gadā Kameras prezidents un ģenerāldirektors piedalīsies ICC gada konferencē.

LTRK piedalīsies ICC informācijas apmaiņas sistēmas izveidošanā starp pasaules valstu tirdzniecības kamerām.

"Eurochambres" ietvaros LTRK:

Organizēs Latvijas tirgotāju un rūpnieku piedalīšanos Viduseiropas valstīm veltītajā apmācības sistēmā.

1996. gadā organizēs Rīgā "Eurochambres" semināru.

Izmantos EC atbalstu likuma par Kameru pieņemšanai Latvijā.

Pārstāvēs Kameras biedru intereses Eiropas Savienības attiecīgajās komisijās.

Baltijas jūras tirdzniecības kameru asociācijas (BCCA) ietvaros LTRK:

Nodrošinās Latvijas firmu piedalīšanos BCCA kontaktu dienās.

Piedalīsies starptautiskas rokasgrāmatas sagatavošanā par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā.

Pārstāvēs Kameras biedru intereses Eiropas Savienības attiecīgajās komisijās un organizēs atbalstu Latvijas projektiem.

Uz savstarpējas ieinteresētības pamata slēgs divpusējus vai daudzpusējus sadarbības līgumus ar ārvalstu kamerām, kā arī pagarinās esošos līgumus.

11. Kameras darba materiāli tehniskais nodrošinājums

Kameras telpas, iekārtojums, tehniskais aprīkojums, vizuālie informācijas līdzekļi ir Latvijas uzņēmumu — Kameras biedru veidols. Kameras apmeklējums šobrīd vizuāli atstāj neapmierinošu iespaidu.

1. Telpas. Vissakūtākā problēma, jo patlaban Kamera nenodrošina normālus darba apstākļus. Kamera īrē telpas trīs vietās: pamattelpas — Brīvības 21, mācību centrs — Meistaru 10, noliktava — Brīvības 71. Kameras telpās nevar izvietot jau esošos darbiniekus. Trūkst vietas pavairojamās tehnikas, bibliotēkas, noliktavas, virtuves un pārrunu istabas izvietošanai. Prezidija un administrācijas galvenais uzdevums 1995. gada laikā ir papildus iegūt 50 līdz 100 m2 lielu platību, kā arī paralēli risināt jautājumu par Kameras agrāko īpašumu Amatu 4, 6 un Valdemāra 35 nodošanu Kamerai.

2. Informatīvais nodrošinājums. Nodrošinājums ar datoriem un programmām ir pietiekošs. 1995. gada pirmajā pusē Rīgā un Liepājā jāuzstāda divas skaitļotāju klases ar 8 darba vietām.

1995.—1996. gada laikā tiks nodrošināta Kameras lokālā tīkla pieslēgšanās starptautiskajiem informāciju tīkliem un datu bāzēm.

3. Pavairošanas tehnika. Jaudas ir pietiekošas un tās nodrošina ikdienas darbu.

4. Informācijas iegāde. Katru gadu tiek papildināti pamata katalogi. 1995. gada pirmajā pusē mācību centrā tiks izveidota Kameras bibliotēka.

5. Čpašumu atgūšana. 1995. gada laikā tiks sagatavoti materiāli par Kameras īpašumu Amatu ielā 4, 6 un Kr. Valdemāra ielā 35 atgūšanu.

6. Transports. 1995. gada pirmajā pusē Kamera iegādāsies lietotu mikroautobusu, un 1996. gadā pikapu VAZ—2108 nomaiņai.

7. Interjers. 1995.—1996. gada laikā jāveic Kameras telpu remonti — Brīvības ielā 21.

12. Darbs ar masu informācijas līdzekļiem.

12.1. Kameras izdevumi.

Tiek pilnveidotas "LTRK Ziņas", paredzot:

— augstākas kvalitātes noformējumu,

— ikmēneša laidienu, sākot ar 1996. gadu;

— pilnīgu pašfinansēšanos, sākot ar 1996. gadu;

— Kameras daļu vadītāju, speciālistu regulārus rakstus par aktualitātēm savā jomā;

1995. gada pirmajā pusē tiek izveidots LTRK "firmas stils", ko izmanto visos LTRK izdevumos.

12.2. Darbs ar presi

Kamera vienreiz ceturksnī rīko preses konferenci par Kameras aktualitātēm.

Biežāka preses konferenču rīkošana nav pieļaujama, jo tas devalvē to vērtību.

Pirms katras preses konferences un katra lielāka Kameras pasākuma tiek sagatavots apskats presei.

Korespondenti tiek ielūgti uz visiem Kameras rīkotajiem pasākumiem.

Organizējot prominentu personu vizītes Latvijā, par to informē attiecīgus informācijas avotus, lai tie šo cilvēku uzstāšanos, intervijas iekļautu regulārajos radio un TV raidījumos, preses izdevumos.

Katru mēnesi tiek sagatavots Kameras organizēto pasākumu saraksts un tas tiek izsūtīts galvenajiem informācijas avotiem.

Kameras viedokli publiski ir tiesīgi izteikt tikai prezidents, viceprezidenti un ģenerāldirektors.

Citiem prezidija, padomes locekļiem un administrācijas darbiniekiem nepieciešams attiecīgs pilnvarojums.

Vismaz divreiz gadā Kamera rīko preses konferences pilsētās, kur atrodas Kameras pārstāvniecības, vai arī vietās, kur Kamera realizē lielākos projektus.

Vienreiz gadā notiek neformāla informācijas avotu pārstāvju tikšanās ar prezidija locekļiem.

Reklāma. Reklamēt drīkst tikai tādus Kameras pakalpojumus vai darbus, kas ir pilnībā sagatavoti. Par šiem pakalpojumiem Kameras biedrus informē ar vēstuli vai "Ziņās", bet pārējie interesenti informāciju var gūt no laikrakstiem vai cita veida reklāmas.

 

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības

kameras padome

1. Jānis Ambainis A/s "Dauteks" prezidents

2. Zigrīds Aumeisters Patentu valdes priekšsēdētājs

3. Pēteris Avotiņš Latvijas Kuģniecības direktors

4. Jānis Āboltiņš SIA "Zeniko" direktors

5. Māris Baidekalns SIA "Kreditinfo" direktors

6. Vilnis Baltais A/s “Cerība” prezidents

7. Jānis Bertrands Rīgas Asfaltbetona rūpnīcas direktors

8. Juris Biķis A/s "Latvijas Finieris" prezidents

9. Juris Bundulis V/u "Grindex" direktora vietnieks

10. Leonards Čamanis SIA "Ventspils Koks" ģenerāldirektors

11. Andris Deniņš SIA “Invest—Rīga” ģenerāldirektors

12. Kazimirs Dundurs A/s "Preses Nams" prezidents

13. Andris Dūdelis K/u "SimSS" ģenerāldirektors

14. Aivars Einauss A/s "Zunda" direktors

15. Māris Gailītis V/s “Rīga” direktors

16. Vitālijs Gavrilovs K/u "Aldaris" ģenerāldirektors

17. Iļja Gerčikovs A/s "Dzintars" prezidents

18. Kārlis Grāmatnieks K/u "TC—AR" ģenerāldirektors

19. Cedriks Griķis Kokapstrādes asociācijas prezidents

20. Arnolds Grosbergs SIA "Habilis" prezidents

21. Imants Ieviņš SIA "Silava—TEH" direktors

22. Guntis Indriksons SIA "Skonto" ģenerāldirektors

23. Uldis Irbenieks SIA "Alfards" prezidents

24. Ivars Kalvišķis A/s "Laima" ģenerāldirektors

25. Gunārs Kārkliņš SIA “Ekspertīze” ģenerāldirektors

26. Raitis Krastiņš SIA "WoodPecker" direktors

27. Norītis Krūzītis SIA “Inta Union” ģenerāldirektors

28. Viktors Kulbergs SIA “Auto Rīga” direktors

29. Andris Lasmanis SIA "Andris" direktors

30. Edvīns Laucis A/s "VEF" prezidents

31. Egons Lavendels Rīgas Tehniskās universitātes rektors

32. Aivars Lembergs Ventspils pilsētas mērs

33. Jānis Liepiņš A/s "Lats" prezidents

34. Valērijs Maculēvičs A/s "Vēlme" prezidents

35. Juris Mačtams SIA "Vidus" direktors

36. Viktors Mende Valsts a/s "Latvijas Balzams" prezidents

37. Tālis Millers LZA prezidents, Neorganiskās ķīmijas

institūta direktors

38. Jānis Odziņš A/s "Siguldas Būvmeistars" valdes priekšsēdētājs

39. Edvīns Ozoliņš SIA "Kuehne & Nagel Latvia" direktors

40. Igors Petrovs A/s "Bonus" prezidents

41. Aleksandrs Pugačevs A/s Universālveikala "Centrs" prezidents

42. Ilmārs Pūciņš Valsts a/s "RRR" prezidents

43. Aleksandrs Rudzītis A/s “Rīgas Vīni” ģenerāldirektors

44. Zigrīda Rusiņa A/s "Lauma" prezidente

45. Mihails Rovners A/s "Mirror" prezidents

46. Nikolajs Samodurovs A/s "RAF" prezidents

47. Uldis Sesks SIA "Autocentrs" direktors

48. Krists Skuja Ventspils Ostas rūpnīcas ģenerāldirektors

49. Voldemārs Strīķis Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors

50. Valerijs Šindlers SIA "Latlin" valdes priekšsēdētājs

51. Kārlis Tomsons Cēsu Alus darītavas direktors

52. Anatolijs Tučs A/s "Rēzeknes Piena konservu kombināts"

prezidents

53. Jānis Vētra Latvijas Medicīnas akadēmijas rektors

54. Juris Zaķis Latvijas Universitātes rektors

55. Aldis Zicmanis V/u "Kompresors" direktors

56. Aldis Zvaigzne SIA "Alan" direktors

 

LTRK prezidijs

 

1. Zigrīds Aumeisters Patentu valdes priekšsēdētājs, Citadeles 7, 322728, 321677, mob. 341178

2. Juris Biķis A/s "Latvijas Finieris" prezidents,

Bauskas 59, 627858

3. Juris Bundulis "Grindex" direktora vietnieks, Krustpils 53, 104203

4. Andris Deniņš SIA “Invest—Rīga” ģenerāldirektors,

Jauniela 24, 220320

5. Māris Gailītis V/s “Rīga” direktors, Biķernieku 121, 551402

6. Vitālijs Gavrilovs K/u "Aldaris" ģenerāldirektors, Tvaika 44, 391652

7. Kārlis Grāmatnieks K/u "TC—AR" ģenerāldirektors, Peldu 15, 224720, (m.)371532

8. Cedriks Griķis Kokapstrādes asociācijas prezidents, Brīvības 91, 372826

9. Edvīns Laucis A/s “VEF” prezidents, Brīvības 204, 270618

10. Valērijs Maculēvičs A/s "Vēlme" prezidents, Braslas 27, 567224

11. Edvīns Ozoliņš SIA "Kuehene & Nagel Latvia" direktors,

Republikas lauk. 2, Office 1419, tel. 321211

12. Aleksandrs Pugačevs A/s "Universālveikals "Centrs"" prezidents, Audēju 16, 224973

13. Mihails Rovners A/s “Mirror” prezidents, Brīvības 160, 274513

14. Zigrīda Rusiņa A/s "Lauma" prezidente, Ziemeļu 19, Liepāja,

8—234—41091

15. Krists Skuja Ventspils Ostas rūpnīcas ģenerāldirektors, Dzintaru 66, Ventspils, 8—236—63247

16. Viktors Kulbergs SIA “Auto Rīga” direktors, Eizenšteina 6, 538680

 

Goda locekļi:

Arnolds Grosbergs SIA "Habilis" prezidents, Bruņinieku 25, 274021

Imants Ieviņš “Silava—TEH” direktors, Rīgas 111,

Salaspils, 942555

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!