Mūsu koks — Eiropas kultūras dārzā

Ludviga van Bēthovena “Oda priekam”, kas Liepājas simfoniskā orķestra un kora “Latvija” sniegumā izskanēja 7.septembrī, sabalsojās ar šīs Eiropas Padomes himnas atskaņojumu Francijā, Grieķijā, Zviedrijā un citās valstīs, kur tiek atzīmētas Eiropas kultūras mantojuma dienas. To mērķis ir sekmēt kultūras vērtību saglabāšanu un popularizēšanu, tuvināt cilvēkus kultūras bagātībām un aktīvāk iesaistīt pieminekļu aizsardzības darbā gan oficiālās iestādes, gan privātpersonas.

Pirmās vēstures pieminekļu atvērto durvju dienas notika Francijā 1984.gadā. Dažus gadus vēlāk šim projektam pievienojās Holande un Luksemburga. Sekoja Zviedrija, Beļģija, Dānija un Turcija. 1991.gadā Eiropas Padome oficiāli izziņoja Eiropas kultūras mantojuma dienas. To dalībnieku skaits ar katru gadu pieaug. Šogad starp 32 dalībvalstīm pirmo reizi ir arī Latvija.

Eiropas kultūras mantojuma dienas, kuru temats šogad ir “Koka mantojums Latvijā”, piektdien, 15.septembrī, oficiāli atklās Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā. Tās organizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sadarbībā ar Eiropas Padomes Kultūras mantojuma departamentu, Beļģijas karaļa Boduēna fondu un Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju.

Vakar, 13.septembrī, Latvijas un vairāku ārvalstu arhitekti, pieminekļu aizsardzības dienesta speciālisti, etnogrāfi un vēsturnieki piedalījās starptautiskā seminārā. Par koka mantojuma uzskaites un saglabāšanas problēmām referēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis, etnogrāfiskā muzeja direktors Juris Indāns un arhitekts Jānis Lejnieks.

— Radinieki mums var būt visādi, bet vecāki vienmēr jāliek pirmajā vietā, jāciena visvairāk. Un koka celtniecība — tie ir mūsu vecāki. Tas ir primārais. Visas vēlākās mūra pilis un mājas ir sekundāras. — Tāda doma izskanēja debatēs. Runāts tika par nepieciešamību atjaunot koka celtniecības tradīcijas un kopt sabiedrības gaumi, audzināšanas darbu sākot jau bērnudārzā, ģimenē un skolā, par pieminekļa statusa piešķiršanas un atņemšanas problēmām un citām aktualām lietām, arī par nepilnībām likumdošanā. “Ja likums pret kādu pieminekli ir pārāk bargs, tādi pieminekļi mēdz nodegt,” teica ciemiņš no Kanādas Maikls Haringtons. Jā, daudzas problēmas dažādās valstīs ir tik līdzīgas...

Šodien seminārs turpina darbu. Bet 16. un 17.septembrī koka mantojuma dienu pasākumi notiks visos Latvijas novados. Par koku kā tradicionālu būvmateriālu liecina tūkstošiem celtņu laukos un pilsētās. Tas ieņem nozīmīgu vietu visdažādākajos arhitektūras pieminekļos no baroka līdz pat jūgendstilam. Apmēram simt no tiek tiek atvērti apmeklētājiem.

Aina Rozeniece,
“LV” nozares redaktore