Valsts budžeta revīziju departamenta kolēģijas lēmums

Rīgā, 1995.gada 20.jūnijā

Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un speciālā budžeta līdzekļu veidošanu un izlietojumu 1993.un 1994.gadā Labklājības ministrijas pārziņas organizācijās

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīziju departamenta kolēģija šādā sastāvā: priekšsēdētājs - departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi - M.Lēruma, Dz.Ozoliņa, M.Prāma un R.Zonenbergs izskatīja 1995.gada 19.maija revīzijas rezultātus par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un speciālā budžeta līdzekļu veidošanu un izlietojumu 1993. un 1994.gadā LR Labklājības ministrijas Vides veselības departamentā (VVD), Nacionālajā vides veselības centrā (NVVC) un Nacionālajā pārtikas, parfimērijas, kosmētisko līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrā (Sertifikācijas centrs).

 

Izskatot revīzijas materiālus, departamenta kolēģija

konstatēja:

VVD ir Labklājības ministrijas institūcija bez juridiskās personas statusa, tā nolikums ir izstrādāts, taču līdz revīzijai nebija pienācīgi apstiprināts. NVVC un Sertifikācijas centrs darbojas kā Labklājības ministrijas pakļautībā izveidotas iestādes ar juridiskās personas tiesībām un tiek finansētas kā no valsts budžeta, tā arī rīkojas ar speciālā budžeta līdzekļiem. Speciālā budžeta līdzekļi NVVC un Sertifikācijas centrā pamatā veidojas no maksājumiem par dažādu produktu un preču obligāto sertificēšanu un marķēšanu. NVVC pagaidnolikumu 1994.gada 11.martā ir apstiprinājis VVD direktors A.Jurevics, kam saskaņā ar Labklājības ministrijas pagaidnolikumu to apstiprināt nebija tiesību. Tā rezultātā Labklājības ministrijā nav apstiprināts VVD nolikums, nav sakārtotas attiecības pārvaldes un finansiālajā darbībā starp VVD, NVVC un Sertifikācijas centru.

Pārbaudot debitoru un kreditoru parādu uzskaiti, noskaidrots, ka NVVC netiek veikta debitoru un kreditoru parādu inventarizācija, kā noteikts ar LR FM Valsts kases departamenta 1994.gada 1.jūlijā apstiprinātās Instrukcijas par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs 26.punkta "m" apakšpunktu. NVVC debitoru parāds uz 01.01.95.g. bija Ls 42 297, bet kreditora parāds - Ls 25 741. Debitoru parādos nav ieskaitīti Ls 30 000, kuri no budžeta norēķinu rēķina pārskaitīti SIA "R-Rīdzene" kā iepriekšēja apmaksa par aparatūras pirkšanu, piegādi un uzstādīšanu. Visa summa iegrāmatota budžeta faktiskajos izdevumos iestādes uzturēšanai. Līgumam izbeidzoties 1994.gada 30.jūnijā, SIA "R-Rīdzene" savas saistības nebija izpildījusi, tādēļ tika celta prasība tiesā, kas pēc tam uz VVD direktora A.Jurevica 1995.gada 9.marta rakstiska rīkojuma nr.4 pamata tika atsaukta. Parādnieks bija izdevis garantijas vēstuli par parāda atmaksu līdz 1995.gada 1.februārim, kas līdz šim laikam nav izpildīts. Pašlaik SIA "R-Rīdzene" parādu sedz, maksājot ik mēnesi Ls 500.

1993.gada 22.novembrī NVVC ar maksāšanas uzdevumu nr.558 ir pārskaitījis Rīgas starptautiskajam medicīnas zinātnes un farmācijas centram no speciālā budžeta līdzekļiem Ls 3 000 par sadarbību, norakstot šos līdzekļus faktiskajos izdevumos (200.konts). Kā pamatojums maksājumam uzrādīts līgums, ko noslēdzis VVD par līdzdalību žurnāla "Mūsu Veselība" izdošanā. Tā kā žurnāla izdošana ar NVVC darbību nav saistīta, šie NVVC līdzekļi ir izlietoti bez likumīga pamata.

VVD ir izvietots NVVC telpās, nenoslēdzot līgumu par telpu īri, komunālajiem pakalpojumiem, mobilā telefona un telefaksa izmantošanu. VVD izmanto arī NVVC autotransportu pēc saviem ieskatiem. Visi izdevumi par minētajiem pakalpojumiem nelikumīgi tiek segti no NVVC līdzekļiem.

NVVC praktizē priekšapmaksu par medikamentu piegādi, bieži vien nenoslēdzot līgumus, kas kavē parāda summu atgūšanu likumā noteiktā kārtībā.

NVVC veic uzņēmējdarbību, kas Uzņēmumu reģistrā nav reģistrēta: NVVC ir izveidojis kafejnīcu, kas veic sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus tā darbiniekiem. Kafejnīcā strādājošie darba algu nelikumīgi saņem no budžeta līdzekļiem, tās darbībā tiek izmantotas NVVC telpas un iekārtas, telpu uzturēšanas izdevumus un komunālos maksājumus arī sedz NVVC.

1994.gadā no valsts budžeta asignēti līdzekļi NVVC Ls 1 052 724 apmērā, bet Sertifikācijas centram - Ls 6 790.

NVVC ieņēmumi speciālajā budžetā par maksas pakalpojumiem 1994.gadā bija Ls 328 296 apmērā, bet izdevumi no speciālā budžeta līdzekļiem - Ls 325 937, t.sk.

- izmaksāts darba algās	- Ls 164 490
- apmaksa par dažādiem pakalpojumiem	- Ls 80 161
- materiālu, energoresursu, ūdensapgādes
un inventāra iegādes apmaksa	- Ls 46 118
- kustamo īpašumu iegāde	- Ls 1 700.

Sertifikācijas centrā speciālā budžeta ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem 1994.gadā bija Ls 119 055 apmērā, bet izdevumi no speciālā budžeta līdzekļiem - Ls 117 093 apmērā, t.sk.

- izmaksāts darba algās	- Ls 63751
- apmaksa par dažādiem pakalpojumiem	- Ls 18643
- materiālu, energoresursu, ūdensapgādes
un inventāra iegādes apmaksa	- Ls 29468
- kustamo īpašumu iegāde	- Ls 5231.

Izmaksājot speciālā budžeta līdzekļus darba algās, atsevišķiem NVVC un Sertifikācijas centra darbiniekiem vidējās darba algas 1994.gadā bija sekojošas (ieskaitot arī no valsts budžeta):

- Ls 884,06 mēnesī

- VVD direktoram A.Jurevicam	- Ls 1707,73 mēnesī
- NVVC ārstei-ekspertei Annai Soldānei	- Ls 2451,60 mēnesī
- Sertifikācijas centra pārtikas nodaļas
vadītāja v.i. Violetai Čindaskinai	- Ls 2389,93 mēnesī
- NVVC ārstei-higiēnistei-ekspertei Irinai Kaprikovai	- Ls 2305,24 mēnesī
- Sertifikācijas centra direktora v.i. Jeļenai Jurevičai	- Ls 933,99 mēnesī
- NVVC ārstei-ekspertei Ļubovai Suļimovai

u.tml.

Tā kā NVVC un Sertifikācijas centrs kā budžeta iestādes izveidotas, lai veiktu dažādas produkcijas un produktu obligāto sertificēšanu, un šo iestāžu speciālā budžeta līdzekļi galvenokārt veidojas tieši no šādas darbības, tad Valsts kontrole atzīst, ka visi ienākumi no produkcijas un produktu obligātās sertificēšanas ieskaitāmi valsts pamatbudžetā un nav nekāda likumīga pamata to izmaksāšanai darba algās papildus summām, kas tiek darbiniekiem maksātas no valsts budžeta. Šādas izmaksas joprojām turpinās, tās nekavējoties ir jāpārtrauc.

Līdz šim laikam, tai skaitā 1993. un 1994.gadā, NVVC un Sertifikācijas centra speciālā budžeta līdzekļi algās ir izmaksāti uz VVD direktora A.Jurevica norādījumu pamata, kura kompetencē saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu šādu jautājumu risināšana neietilpa, viņam nebija budžeta izpildītāja tiesību, un viņš nebija atbildīgs par finansu resursu sadali.

Revīzijā konstatēts arī, ka pats VVD direktors A.Jurevics, nebūdams NVVC štata darbinieks, 1994.gadā ir saņēmis no NVVC algā Ls 3 197,35 un, nebūdams Sertifikācijas centra darbinieks, šajā centrā ir saņēmis Ls 5 306,24, kopsummā Ls 8 503,59. Šajā viņa rīcībā ir saskatāmas ļaunprātīgas dienesta stāvokļa izmantošanas pazīmes, ar ko ir nodarīts būtisks kaitējums valsts interesēm.

No revīzijas materiāliem redzams, ka 1993.gada 29.novembrī Labklājības ministrijas VVD direktors A.Jurevics un Veselības departamenta direktors J.Pupurs, neievērojot Latvijas Republikas Ministru padomes 1991.gada 26.septembrī apstiprināto Nolikumu par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām, ir noslēguši līgumu ar Vācijas firmu "MICRO-CLEAN-HYGIENE" par sadarbību higiēnas līdzekļu, t.sk. dezinfektantu, iegādē. Līgumā nav norādīts iepērkamā dezinfektanta veids, daudzums un vērtība, bet 1994.gadā uz šāda līguma pamata NVVC ir apmaksājis dezinfektantu iegādi par Ls 281 306. Revīzijas laikā starptautiskās asociācijas "Baltic ECO" loceklis Dr.inž. A.Špats informēja Valsts kontroli par to, ka daudzos gadījumos kā dezinfektantu iespējams pielietot daudzkārt lētāko Latvijā ražoto anolītu, kā tas tiek praktizēts Rīgas 7.klīniskajā slimnīcā un citās veselības iestādēs, un tas dod iespēju ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Tādēļ Valsts kontrole atzīst, ka Labklājības ministrijā, piedaloties neieinteresētiem kompetentiem ekspertiem, ir jāizskata minētā Latvijā ražotā dezinfektanta - anolīta - pielietošanas iespējas un sakarā ar to jāizvērtē ar Vācijas firmu noslēgtā līguma lietderība.

Revīzijā konstatēti arī atsevišķi pārkāpumi NVVC grāmatvedības darbā (noteiktā kārtībā nav veikta naudas līdzekļu inventarizācija kasē, pieļauti pārkāpumi kases dokumentu sastādīšanā).

Kolēģijas sēdē NVVC pārstāvēja direktors J.Bebris un galvenā grāmatvede R.Vilškerste, kuri revīzijas aktu neapstrīdēja un paskaidroja, ka VVD direktors A.Jurevics ar NVVC speciālā budžeta līdzekļiem rīkojās pēc saviem ieskatiem un bieži vien atcēla NVVC direktora pavēles, kas bija saistītas ar NVVC finansiāli saimniecisko darbību, pašlaik tiek veikti pasākumi revīzijā konstatēto trūkumu novēršanā.

Pamatojoties uz likuma "Par 1923.gada 2.augusta likuma "Par Valsts kontroli" atjaunošanu" 33.pantu, departamenta kolēģija

 

nolēma:

1

. Apstiprināt 1995.gada 19.maija revīzijas rezultātus par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un speciālā budžeta līdzekļu veidošanu un izlietojumu 1993. un 1994.gadā LR Labklājības ministrijas Vides veselības departamentā, Nacionālajā vides veselības centrā un Nacionālajā pārtikas, parfimērijas, kosmētisko līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrā.

2

. Ieteikt Labklājības ministrijas Nacionālajam vides veselības centram:

1) Novērst revīzijā konstatētos trūkumus grāmatvedības uzskaitē (veikt likumdošanā paredzētajos termiņos debitoru un kreditoru inventarizāciju, naudas līdzekļu inventarizācijas kasē, novērst pārkāpumus kases dokumentu sastādīšanā saskaņā ar Finansu ministrijas Valsts kases departamenta Instrukciju par grāmatvedību valsts budžeta iestādēs);

2) Uzskaitīt kā debitoru parādus Ls 30 000 un Ls 3 000, kas minēti šajā lēmumā, un neatliekami veikt šo parādu piedziņu pilnā apjomā;

3) Slēdzot līgumus par medicīnisko preču piegādi, ievērot Ministru kabineta 1994.gada 1.marta noteikumus nr.60 "Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām".

3. Ieteikt Latvijas Republikas labklājības ministram:

1) Likumdošanā noteiktā kārtībā izstrādāt un apstiprināt Vides veselības departamenta, Nacionālā vides veselības centra un Nacionālā pārtikas, parfimērijas, kosmētisko līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centra nolikumus;

2) Novērst un turpmāk nepieļaut revīzijā konstatētos trūkumus, izvērtēt šajā sakarībā ministrijas atbildīgo amatpersonu līdzšinējo rīcību ar valsts naudas līdzekļiem un valsts mantu;

3) Nekavējoties pārtraukt Nacionālajā vides veselības centrā un Nacionālajā pārtikas, parfimērijas, kosmētisko līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrā nelikumīgās speciālo budžeta līdzekļu izmaksas darba algās;

4) Izskatīt 1993.gada 29.novembrī ar Vācijas firmu "MICRO-CLEAN-HYGIENE" noslēgtā līguma lietderību par sadarbību higiēnas līdzekļu, t.sk. dezinfektantu, iegādē un organizēt jautājuma izpēti par Latvijā ražotā un lētākā dezinfektanta - anolīta - izmantošanu, iesaistot šajā izpētē kompetentus un neieinteresētus ekspertus.

4

. Ieteikt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Sociālās apdrošināšanas pārvaldei pārbaudīt sociālā nodokļa aprēķināšanas un nomaksas pareizību 1994.gadā Labklājības ministrijas Nacionālajā vides veselības centrā un Nacionālajā pārtikas, parfimērijas, kosmētisko līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrā par darbinieku algās izmaksātajām summām no speciālā budžeta līdzekļiem.

5

. Paziņot Rīgas pilsētas prokuratūrai par to, ka Labklājības ministrijas Vides veselības departamenta direktors A.Jurevics, pārkāpjot spēkā esošo likumdošanu, 1994.gadā no viņa pakļautībā esošajām budžeta iestādēm - Labklājības ministrijas Nacionālajā vides veselības centrā un Nacionālajā pārtikas, parfimērijas, kosmētisko līdzekļu un rotaļlietu sertifikācijas centrā saņēmis darba algās Ls 8 503,59, ar ko ir valsts interesēm nodarīts būtisks kaitējums, un lūgt prokuratūru izlemt jautājumu par krimināllietas ierosināšanu un A.Jurevica saukšanu pie kriminālatbildības pēc Latvijas Kriminālkodeksa 162.panta 1.daļas.

6

. Vērst Ministru kabineta uzmanību uz to, ka:

1) Latvijas Republikā nav izstrādāti noteikumi par speciālā budžeta līdzekļu veidošanas un izlietošanas kārtību, kas sekmē nekontrolētu rīcību ar tiem (izmaksas darba algās pēc pašu budžeta iestāžu darbinieku ieskatiem, kā arī cita veida nelietderīgas izmaksas);

2) Valsts budžeta iestādēs veiktā preču un produkcijas obligātā sertificēšana un marķēšana ir vērtējama kā šo iestāžu pamatfunkcija, un ar to saistītie ieņēmumi ieskaitāmi valsts budžetā pilnā apjomā.

Lēmumu var pārsūdzēt Latvijas Republikas Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīziju departamentā.

Departamenta direktors K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: M.Lēruma, Dz.Ozoliņa, M.Prāma, R.Zonenbergs