31. maija ārkārtas sēde

Kopsavilkums

Saeima 3.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". (z.s.dok. nr.397; 1995.g.p.s.dok. nr.563) Balsojums: 60 par, 0 pret, 12 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"". (z.s.dok. nr.314; 1995.g.p.s.dok. nr.470; nr.470a) Balsojums: 64 par, 1 pret, 9 atturas.

— "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". (1995.g.p.s.dok. nr.534) Balsojums: 64 par, 0 pret, 10 atturas.

 

Saeima 1.lasījumā pieņēma likumprojektus:

— "Par dzīvokļa īpašumu". (p.s.dok. nr.383; nr.458) Balsojums: 48 par, 1 pret, 10 atturas.

— "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". (z.s.dok. nr.316; nr.399) Balsojums: 69 par, 1 pret, 1 atturas.

— "Par bāriņtiesām un pagasttiesām". (z.s.dok. nr.361) Balsojums: 70 par, 0 pret, 1 atturas.

 

Saeima nodeva komisijai šādu likumprojektu:

— "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". (z.s.dok. nr.550; nr.550a) Nodots Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai.

Saeima atlika likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" izskatīšanu 3.lasījumā. (1993.g.r.s.dok. nr.176; 1995.g.p.s.dok. nr.564; nr.572) Balsojums: 58 par, 0 pret, 13 atturas.

Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests

 

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Paziņoju par atklātu Saeimas 31. maija ārkārtas sēdi, kuru saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 38. pantu pēc sava ierosinājuma ir sasaucis Saeimas Prezidijs, ņemot vērā Saeimas deputātu Lagzdiņa, Endziņa, Zaščerinska, Elferta un Počas priekšlikumu. Prezidijs darba kārtībā ir iekļāvis 9 jautājumus. Sākam izskatīt darba kārtību.

Pirmais ir Prezidija ziņojums . Saņemts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"". Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju"" nodot Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai pret šo priekšlikumu ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to Saeima akceptē Saeimas Prezidija atzinumu.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis no Zaščerinska, komisijas priekšsēdētāja, komisijas vārdā izteiktu lūgumu minēto likumprojektu atzīt par steidzamu un tūlīt pēc pirmā lasījuma izskatīt otrajā lasījumā. Nu, vispirms tātad iekļaut viņu darba kārtībā. Diemžēl, deputāt Zaščerinski, man ir jāatgādina Saeimas Kārtības rullis, ka mēs varējām iekļaut tikai Prezidija ziņojumu par šo likumprojektu, un tātad ir lēmums nodot to tālākai izskatīšanai komisijā. Jūsu komisijai ir tiesības kārtējā Saeimas sēdē vēlreiz iesniegt šo lūgumu, kuru jūs esiet iesniedzis ārkārtas sēdei, lai izskatītu viņu pēc būtības, un es ceru, ka deputāti arī to atbalstīs, bet ārkārtas sēdē mēs varam izskatīt tikai tos jautājumus, kuri ir iekļauti darba kārtībā. Un mēs, Prezidijs, kā jūs saprotat, nevarējām to iekļaut darba kārtībā, pirms ir bijis Saeimas balsojums.

 

Nākamais jautājums — li kumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" . Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Divdesmit deputāti ir iesnieguši priekšlikumu. Diemžēl varbūt... oriģināls ir sekretariātā... šeit ir nesalasāmi daži paraksti, un tāpēc es vienu mirklīti atvainojos... Tātad deputāti Endziņš, Jonītis, Osis, Gūtmanis, Spuģis, Bordāns, Inkēns, Seiksts, Līgotnis, Bunkšs, Zvaigzne, Marjaša, Meierovics, Andersons, Vaivads, Daudišs, Glāzītis, Sāmīte, Poča, Graudiņš... 20 deputāti ir iesnieguši priekšlikumu, kurā viņi lūdz Saeimu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atlikt un priekšlikumus par likumprojektu iesniegt atbildīgajā komisijā līdz 1995. gada 6. jūnijam.

Izrādās, ir arī citu deputātu iesniegumi. Es nolasīšu tos iesniegšanas kārtībā. Deputāti Kiršteins, Berklavs, Tabūns, Karnups, Budovskis, Kalniņš, Seile, Puriņa, Stalts un Žīgurs: "Atlikt likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku" izskatīšanu plenārsēdē, pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" līdz 6. jūnijam."

Tālāk deputāti Rozentāls, Resnais, Berķis, Mārtiņš Ādams Kalniņš un Kokins: "Apzinoties šī brīža situāciju, kāda izveidojusies Latvijas Republikas likumdošanā, kas skar Latvijas Bankas darbību un kredītiestāžu uzraudzību, atbalstām grozījumu nepieciešamību likumā "Par Latvijas Banku". Tomēr jākonstatē, ka pieņemt šodien izsvērtus un pārdomātus grozījumus likumprojektā "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajā lasījumā nav iespējams, jo deputāti netika laikus nodrošināti ar iespēju saņemt likumprojektu. Kā arī lūdzam darīt zināmu, vai nav pārkāpts Saeimas Kārtības ruļļa 108. pants, izsludinot šo likumprojektu darba kārtībā. Ierosinām neizskatīt Saeimas šā gada 31. maija ārkārtas sēdes dienas kārtībā iekļauto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" trešajā lasījumā un pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" līdz šā gada 8. jūnijam."

Prezidijs, iekļaujot šo likumprojektu darba kārtībā, uzskatīja, ka nav pārkāpts Saeimas Kārtības ruļļa attiecīgais pants, jo ārkārtas sēdes izsludināšana un tie termiņi, kuri ir noteikti citos pantos, ir tādi, ka no tiem var secināt, ka uz parastajām sēdēm laiks, kurā ir jāizsniedz deputātiem visi dokumenti, nav attiecināms uz ārkārtas sēdes dokumentiem. Bet, protams, ja deputātiem ir citi viedokļi par šo jautājumu, tad viņi var tos iesniegt Prezidijam un Prezidijs noteikti izskatīs.

Iesniegšanas kārtībā, lūdzu, balsosim! Pirmais ir frakcijas "Latvijas ceļš" deputātu iesniegums: lūdzam Saeimu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas Banku"" atlikt un priekšlikumus likumprojektam iesniegt atbildīgajā komisijā līdz 6. jūnijam. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt "par" vai "pret" ? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu! Lūdzu, rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 13. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts un pārējie priekšlikumi nav balsojami. Vai deputāti neiebilst? Neiebilst.

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju""

, trešais lasījums. Tautsaimiecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Zaščerinska kungs, lūdzu!

J.Zaščerinskis

(TPA). Cienījamie kolēģi, paņemiet, lūdzu, dokumentu nr. 563! Uz trešo lasījumu komisija nekādus priekšlikumus un labojumus nav saņēmusi, arī pašai komisijai nebija jaunu priekšlikumu, un komisija lūdz atbalstīt likumprojektu un pieņemt viņu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 62 — par, pret — nav, 12 — atturas. Likums pieņemts.

 

Nākamais punkts ir grozījumi likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju" . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Zaščerinskis, Tautsaimnieku politiskā apvienība.

J.Zaščerinskis

(TPA). Lūdzu kolēģus paņemt dokumentu nr. 470. Uz trešo lasījumu arī nekādi priekšlikumi nav ienākuši. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem sekojošā redakcijā: "Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi nr. 1 "Par grozījumiem likumā Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju""". Komisija lūdz atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Pret pārejas noteikumu redakciju, kuru piedāvā komisija, nav iebilžu deputātiem? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu, rezultātu! 64 — par, 1 — pret, 9 — atturas. Likums ir pieņemts.

 

Likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

,. trešais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā Aija Poča, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

A.Poča

(LC). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Darbam mums nepieciešams dokuments nr. 534, kurā ir apkopoti visi komisijā saņemtie priekšlikumi likumprojekta trešajam lasījumam.

Komisijā par likumprojekta 1. pantu priekšlikumu nebija. Par 2. panta pirmajiem diviem apakšpunktiem priekšlikumu nebija. Par 3. apakšpunktu bija Juridiskā biroja priekšlikums, kā arī deputāta Piebalga priekšlikums. Un šo priekšlikumu būtība bija, ka atbilstoši likumprojekta 1. pantam, kur ir definēts, ka šo ienākuma nodokli maksā fiziskas personas, šeit tagad tiek pārcelti arī individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību maksājumi.... Ņemot vērā nepieciešamību sakārtot šo terminoloģiju, šeit ir iestrādāti šie priekšlikumi, kurus... Tātad deputāta Piebalga priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumus komisija akceptēja, izveidojot savu redakciju, kura jums ir redzama.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav. Akceptējam.

A.Poča.

Savukārt bija arī par šā likumprojekta 2. pantu deputāta Jonīša priekšlikums papildināt šo likumprojektu ar 2.1 pantu sekojošā jums redzamā redakcijā, kur bija noteikts, kāds šī likuma izpratnē ir nerezidenta gūtais ienākums Latvijas Republikā, un arī uzskaitīti šie nerezidenta ienākumi, kuri būtu apliekami. Pēc būtības komisija šo priekšlikumu atbalstīja, bet sakarā ar to, ka apliekamais ienākums tiek definēts likumprojekta 3. pantā, komisijas lēmums bija pārcelt to uz 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Šeit mēs sastopamies diemžēl ar to praksi, ar kuru mums jāsastopas, kad komisijai kaut kas ir jāiestrādā iepriekšējā pantā, kuru mēs esam faktiski akceptējuši. Tāpēc varbūt paliek spēkā iepriekšējā mūsu prakse vai noruna — ja deputātam ir iebildes pret šo priekšlikumu, tad mēs atgriežamies pie akceptētā panta un vēlreiz to izskatām , ņemot vērā deputātu iebildes.

Pret komisijas ierosinājumu deputāta Jonīša priekšlikumu iestrādāt 3. pantā un pret tā redakciju nav iebilžu? Arī pašam iesniedzējam nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča.

Tātad trešais ir deputāta Piebalga priekšlikums par 3. panta redakciju. Tur ir nedaudz precizēts ar nodokli apliekamais nodokļu maksātāja ienākums un arī tātad ir iestrādāts šis jau 2.1.pantā akceptētais deputāta Jonīša priekšlikums kā trešais šī panta punkts.

Un šeit līdz, trešās daļas astotajam apakšpunktam komisijai iebildumu nebija, bet attiecībā uz 9.apakšpunktu, kur bija paredzēts, ka apliekamais objekts var būt arī citi ienākumi, kuri nav minēti šā likuma 9.pantā un kurus Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem un fiziskām personām, lēmums netika pieņemts, jo viena daļa komisijas uzskatīja, ka nevar būt kaut kādi citi nedefinēti ienākumi, kurus pēc tam vai nu Ministru kabinets vai kāda cita institūcija pēc tam definēs kā apliekamos ienākumus. Ja šādi kaut kāda cita veida apliekamie ienākumi parādās, tiem jākļūst ir par likuma normu. Bet komisijā balsis dalījās un lēmums netika pieņemts.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mums vajadzētu debatēt, ja deputātiem nav iebilžu, par šo 9.apakšpunktu, un tad būs jābalso par 3.panta redakciju kopumā. Vai kāds vēlās runāt? Anna Seile... Nē, es nepareizi jūs nosaucu, jums ir citi nolūki. Nevēlas neviens deputāts runāt? Bet vai kāds uztur šo priekšlikumu?

A.Poča.

Tā kā deputāts Piebalgs ir nolicis savu mandātu un nevienu citu nav pilnvarojis uzturēt šo priekšlikumu, praktiski tas laikam nebūtu balsojams.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur deputāta Piebalga priekšlikumu, kurš ir apzīmēts kā 9.apakšpunkts: citi ienākumi, kuri nav minēti šī likuma 9.pantā un kurus Latvijas Republikas rezidentu vai nerezidentu, pastāvīgās pārstāvniecības izmaksā nerezidentiem, fiziskām personām. Vai ir nepieciešams balsot par šo priekšlikumu, vai kāds deputāts uzstāj? Neviens deputāts nelūdz balsot. Līdz ar to 3.panta redakcija mums nebūtu jābalso, jo nav izmaiņu, kuras būtu radušās, balsojot par 9.apakšpunktu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums par panta pirmās daļas 2.apakšpunkta precizētu redakciju. Respektīvi, šeit ir atsauce uz 17.pantu, bet šeit ir konkretizēts, kādi ir šie ienākumi, tātad tie, kas minēti tikai 17.panta 10. un 10.1. daļā. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Poča.

Nākamais ir deputāta Piebalga priekšlikums par 4.panta trešās daļas precizētu redakciju, kādā veidā apliekami avansa maksājumi, kas gūti no individuālā darbuzņēmuma līguma un uzņēmējdarbības, respektīvi, ka šo kārtību varēs noteikt Ministru kabineta noteikumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča.

Par 5.panta pirmo un otro daļu priekšlikumu nebija. Tātad, respektīvi. par 5.pantu.

Par 7.pantu priekšlikumu nebija.

Par 8.panta pirmajām divām daļām priekšlikumu nebija, par trešo daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums precizēt 1.apakšpunktu, ka ienākumi no individuālā darba ietver arī uzņēmumu līgumus, kā agrāk mēs teicām - darbuzņēmuma līgumus. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča.

Nākamais. Par 2. un 3.apakšpunktu priekšlikumu nebija, par 4.apakšpunktu bija frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums izslēgt no apliekamajiem objektiem ienākumus, ko uzņēmuma, uzņēmējsabiedrības, iestādes vai organizācijas darbinieks saņem uzņēmējsabiedrības, uzņēmumu, iestādes, organizācijas likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka tomēr, likvidējot šo uzņēmējsabiedrību vai kādu citu iestādi vai organizāciju, gūtais ienākums tomēr ir papildienākums, kurš būtu jāapliek.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par šo priekšlikumu. Frakcijas deputāti lūdz balsojumu? Jā, lūdz balsojumu. Zvanu, lūdzu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu izslēgt 8.panta 3.punkta 4.apakšpunktu. Referente jums nolasīja redakciju. Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 8, pret - 41, atturas - 12. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Par 5., 6. un 7.apakšpunktu priekšlikumu nebija. 8.apakšpunkts tika atbalstīts Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas priekšlikums, ka kā no ienākumiem no intelektuālā īpašuma un uz tiesībām uz to bez autoratlīdzības arī ir jāpieskaita izpildītāja atlīdzība. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Poča.

Par 9.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Un 10.apakšpunkts. Tātad šis 10.apakšpunkts paredzēja, ka privāto pensiju fondu izmaksātās papildpensijas būtu apliekamas ar iedzīvotāju ienākumu nodokli. Deputāts Piebalgs bija piedāvājis precizēt šo redakciju, nosakot, ka apliekamas ne tikai privāto fondu papildpensijas, bet vispār privāto pensiju fondu izmaksātās pensijas. Savukārt frakcija "Līdztiesība" ierosināja šo apakšpunktu izslēgt. Komisijā mums bija diezgan liela diskusija par šo jautājumu. Pasaules prakse ir tāda, ka iemaksas pensiju fondos netiek apliktas, bet izmaksas no šiem pensiju fondiem tiek apliktas ar nodokļiem. Savukārt, ņemot vērā, ka mūsu valsts pensiju reforma ir, nu, praktiski tikai koncepcijas līmenī, ka nav pilnīgi skaidri visi šie termini, nav arī skaidra kārtība, kādā veidā šis pensiju fonds, valsts apdrošināšanas pensiju fonds varētu strādāt praktiski šobrīd, jo praksē jebkurš darba devējs var savus darba ņēmējus apdrošināt caur apdrošināšanas fondiem, slēdzot ilgtermiņa dzīvības vai veselības apdrošināšanas līgumus, un arī to, ka Finansu ministrija gatavo jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma redakciju, kas būs daudz konkrētāka un precīzāka, komisija atbalstīja šo frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča.

Par 11.apakšpunktu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. 8. un 9.pants.

A.Poča.

9.pantā bija Juridiskā biroja priekšlikums, ka, ņemot vērā, ka tagad ar iedzīvotāju ienākuma nodokli tiek aplikti arī ienākumi no personīgās palīgsaimniecības un individuālajiem uzņēmumiem un ka šeit ir arī atvieglojumi, īpaša kārtība, kā tiek noteikts šis nodoklis no lauksaimnieciskās ražošanas, jānosaka ir noteiks slieksnis proti ka tikai tīrie ienākumi virs 3000 latiem tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Bija lūgums precizēt šo terminu "lauksaimnieciskā ražošana". Deputāta Piebalga priekšlikumā šī Juridiskā biroja iebilde bija ņemta vērā, un komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča.

Par 1.1.. Tas ir 1.1. tāpēc, ka tā bija otrajā lasījumā nobalsota redakcija. Bija frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums izslēgt šī 9.panta pirmās daļas 1.apakšpunktu. Savukārt Nacionālais bloks pēc otrā lasījuma lūdza pārcelt šo normu uz pārejas noteikumiem un noteikt termiņu, līdz kuram šī norma darbotos. Šī priekšlikuma būtība ir tāda, ka ienākumi no denacionalizēta īpašuma apsaimniekošanas un uzturēšanas, ja to veic īpašnieks, kuram atjaunotas īpašuma tiesības, viņa mantinieki vai to pilnvarotas personas, nebūtu apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. (Zālē liels troksnis, deputāti sarunājas savā starpā.)

Sēdes vadītājs. Es ļoti atvainojos referentei! Nedaudz paklusēsim, lai deputāti arī dzird, ko jūs runājat. Lūdzu!

A.Poča.

Arī šis bija jautājums, kas komisijā izraisīja diezgan lielas diskusijas, jo, no vienas puses, var saprast, ka denacionalizēto īpašumu apsaimniekotāji vai īpašnieki, vai viņu mantinieki ir saņēmuši visai nolaistu īpašumu un ka viņiem tur ir jāiegulda lieli līdzekļi, lai to uzturētu kārtībā un lai tas tiešām varētu nākotnē nest reālus ienākumus. Tajā pašā laikā ir paredzēts, un tas ir šei, iedzīvotāju ienākuma nodoklī, ka ar apsaimniekošanu saistītie izdevumi, tātad saimnieciskie izdevumi, tiek izslēgti no apliekamā ienākuma. Tomēr šeit varētu rasties arī zināmas problēmas. Šis denacionalizētais īpašums tiek nodots pilnvarotai personai, un viņa pat nav ieinteresēta šo denacionalizēto īpašumu uzlabot vai saglabāt, bet iznomā par diezgan lieliem ienākumiem, praktiski neliek neko šajā īpašumā klāt. Ja ienākuma nodokli nemaksātu, rezultātā nebūtu ne šī uzturētā, apsaimniekotā īpašuma, ne arī valstij ienākuma nodokļa. Rezultātā komisija atbalstīja frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu un neatbalstīja Nacionālā bloka priekšlikumu, par ko būs runa arī pie pārejas noteikumiem, noteikt šīs normas darbības laiku.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, par procedūru šeit. Ja jūs atbalstāt komisijas variantu, tas ir, viņas lēmumu atbalstīt frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu izslēgt 9.panta 1.daļas 1.apakšpunktu, tad, dabiski, Nacionālā bloka priekšlikums pārcelt normu uz pārejas noteikumiem atkrīt, jo nav ko pārcelt pēc tam.Tāpēc, ja kāds vēlas runāt vai uzstāj uz balsojumu, vai iebilst, vai citādi grib mūsu uzmanību pievērst šai problēmai un izklāstīt savu viedokli, tad lūdzu! Nav iebilžu pret komisijas iesniegto variantu? Nav. Līdz ar to akceptējam.

A.Poča.

Par 2.apakšpunktu bija deputāta Piebalga priekšlikums precizēt redakciju attiecībā uz dividendēm no uzņēmējdarbības pelņas kā neapliekamu ienākuma veidu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Tālāk!

A.Poča

. Un ir deputāta priekšlikums par 4.apakšpunktu — precizēt, ņemot vērā Juridiskā biroja iebildumus, ko nozīmē ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas līgumi. Un praktiski tie ir tātad dzīvības, veselības, negadījumu apdrošināšanas līgumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts. Tālāk!

A.Poča.

Par 5. un 6.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 7.apakšpunktu bija Juridiskā biroja priekšlikums, ka šeit vārdi "Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajā kārtībā" būtu jāaizstāj ar vārdiem "normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noteiktajiem pabalstiem". Komisija to atbalstīja sakarā ar to, ka tiešām Ministru kabinetam ir tiesības izdot šos normatīvos aktus, kas nosaka dažādu pabalstu lielumus, un tātad šeit būtu precīzāka redakcija.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Vienu mirklīti — iebilžu nav, mēs akceptējam. Godātie deputāti, vai jums ir nepieciešams šis papildu apgaismojums? Man liekas, šeit ir diezgan silti un diezgan gaiši, izslēdziet, lūdzu! Jo televīzijas operatori ieslēdza un paši aiziet acīmredzot noskaidrot citus jautājumus, kad un ko filmēt. (Starpsauciens no zāles: "Paldies!") Turpinām!

A.Poča

. Par 9.panta 8. un 9.apakšpunktu priekšlikumu nebija. 10.apakšpunkts. Šeit Budžeta komisijā bija saņemti divi priekšlikumi — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums un deputāta Kalniņa priekšlikums noteikt, ka var būt neapliekamas tās prēmijas vai balvas, kuras ir gūtas publiskos, starptautiskos konkursos, ja šo prēmiju vai balvu kopsumma gadā nepārsniedz — Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas variantā — 3000 latu, deputāta Kalniņa priekšlikumā — 2000 latu. Priekšlikumi pēc būtības ir vienādi, atšķiras tikai šis slieksnis. Komisija atbalstīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsojums? Nav nepieciešams balsojums. Komisijas priekšlikums tiek atbalstīts.

A.Poča.

Par 9.panta 11., 12., 13. un 14.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 15.apakšpunktu ir deputāta Piebalga precizēta redakcija, kuru komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputāiem? Tālāk!

A.Poča.

Par 16.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 17.apakšpunktu bija deputātes Laviņas priekšlikums svītrot šo 17.apakšpunktu. Tas skar Ministru kabineta lēmumu, ka varēja noteikt kompensācijas, kas tika izmaksātas bez maksas piešķiramo dzīvojamo telpu un sniedzamo komunālo pakalpojumu vietā. Praktiski tas skar jautājumu par to, ka šādi atvieglojumi bija skolotājiem un atsevišķām citām kategorijām. Bet, tā kā praktiski pašlaik šīs normas nedarbojas, tad komisija uzskatīja, ka deputātes Laviņas priekšlikums ir atbalstāms.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes pret komisijas lēmumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča.

Par 18. un 19.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 20.apakšpunktu komisija bija saņēmusi deputāta Tomiņa priekšlikumu redakcionāli precizēt šo punktu. Arī "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums bija precizēt. Un deputāta Piebalga priekšlikums faktiski ietvēra šos deputāta Tomiņa un frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumus, kurus komisija arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Poča.

Par 21.apakšpunktu bija deputāta Piebalga priekšlikums svītrot tā pirmo daļu. Faktiski arī komisija to atbalstīja, jo ienākumus no pārdotajiem savvaļas augiem, ogām, riekstiem, sēnēm un ārstniecības augiem faktiski arī nav iespējams noteikt. Tagad mēs maksājam no šā deklarējuma, saviem gada ienākumiem, un nebūtu šeit būtiski uzsvērt vēl atsevišķo pozīciju. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk.

A.Poča.

Deputāta Jonīša priekšlikums bija papildināt 23.punktu ar jaunu tekstu jums redzamajā redakcijā, ka īpašu kompensāciju izmaksā fiziskajām personām, kas nodarbojas ar izstrādājumu izplatīšanu dažādu uzņēmumu vajadzībām jeb tā saucamo vairumtirdzniecības piedāvājumu. Lai veicinātu šādu formu, komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Tālāk.

A.Poča.

Par 9.panta otro daļu ir divi priekšlikumi — Juridiskā biroja un deputāta Piebalga priekšlikums. Tā kā Juridiskā biroja priekšlikums bija ietverts arī deputāta Piebalga priekšlikumā, komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk.

A.Poča.

9.pantā... Atvainojos, 10.pantā "Attaisnotie izdevumi" bija deputāta Piebalga priekšlikums izteikt to jaunā redakcijā, kuras būtība bija tāda, ka, ja būtu nobalsots šis priekšlikums, ka papildu pensijas tiek apliktas, tad šajā gadījumā būtu jānosaka, ka iemaksas šajos papildu pensiju veidošanas fondos netiek apliktas. Bet, tā kā mums bija šis balsojums par 8.pantu, kuru komisija atbalstīja, šeit mēs nevaram atbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu. Tas ir vienkārši pēc likuma loģikas.

Sēdes vadītājs. Priekšlikums nav balsojams.

A.Poča. Rezultātā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija izveidoja šo redakciju, kas ir atbilstoša tagad arī 8.panta redakcijai. Tātad praktiski izdevumi ir tikai nomaksātā sociālā nodokļa summas un valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildumu? Pieņemts.

A.Poča.

Par 2.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 3.apakšpunktu. Šeit praktiski deputāta Piebalga priekšlikums bija saskaņot šā apakšpunkta redakciju ar likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli tā panta redakciju, kurā paredzēta kārtība, kādā tiek ziedots dažādām sabiedriskajām organizācijām, fondiem un tamlīdzīgi. Komisija atbalstīja Piebalga redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča.

Par 4.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par otro daļu priekšlikumu nebija.

Par 11.pantu ir deputāta Piebalga precizēta redakcija, ņemot vērā arī Juridiskā biroja priekšlikumus. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu? Pieņemts.

A.Poča.

Par otro daļu priekšlikumu nebija, par trešās daļas 3.apakšpunktu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums bija to papildināt, ka izdevumi, kurus var ņemt vērā pie ienākumu noteikšanas, varētu būt arī mākslas darbu taksācijas izdevumi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Savukārt neatbalstīja šīs pašas komisijas otru priekšlikumu par šo robežu, faktiski šeit par šiem 20 procentiem no kopējās ieņēmumu summas, jo praktiski nav šādu normatīvu attiecībā uz mārketingu un tajā pašā ziņā arī uz reklāmas un mākslas darbu taksācijas izdevumiem.

Sēdes vadītājs. Pret komisijas priekšlikumu par 11.panta 3.apakšpunktu nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča.

Par 4.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 5.apakšpunktu ir deputāta Piebalga precizēta redakcija, kas ir saskaņota ar likumu par uzņēmumu ienākuma nodokli. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča.

Par 7. apakšpunktu arī deputāta Piebalga priekšlikums, kas nosaka, kādā veidā tiek uzskaitīti izdevumi apdrošināšanas maksājumiem. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča.

Par 8.—13.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par ceturto šā panta daļu jeb 4.punktu bija frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums izslēgt to, kā arī deputāta Piebalga priekšlikums, ka tomēr vajadzētu paredzēt Ministru kabinetam noteiktus normatīvus, kurus var atsevišķu pasākumu veikšanai ņemt vērā, tātad izdevumus ņemt vērā pie aprēķināto ienākumu noteikšanas.

Savukārt komisija pēc ilgām diskusijām izkristalizēja savu redakciju, kur praktiski mēģināja sinhronizēt šā likuma un uzņēmuma ienākumu nodokļa redakciju. Tātad atbilstoši 5.pantam tiek ieskaitīti tie izdevumi, kurus nevarēs uzskatīt par attaisnotiem pie apliekamo ienākumu noteikšanas. Tātad mēs lūgtu atbalstīt komisijas redakciju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Līdz ar to atbalstām šo redakciju.

A.Poča.

Par 5.punktu bija deputāta Piebalga priekšlikums — precizēt redakciju. Un ņemts vērā ir Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš

(LZS). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gan nevaru īsti saprast, kurā vietā tad iestrādāts Juridiskā biroja priekšlikums, jo mēs redzam, ka Juridiskais birojs ierosina šā 11.panta piektajā daļā otro teikumu izslēgt, jo šī norma ir ietverta 14.panta pirmajā daļā. Tātad nevis iestrādāt, bet tieši pretēji. Piebalga priekšlikumā nevis ir izslēgta, bet tieši parādās.

Vēl kas. Ja mēs redzam otrajā lasījumā nobalsoto redakciju, tad tiesības uz attaisnotu izdevumu pierādāmas dokumentāli, uzrādot attiecīgus dokumentus vai iesniedzot to norakstus.

14.pantā arī šāda redakcija ir. Bet deputāta Piebalga priekšlikumā noraksta vietā parādās vārds "kopijas" "papildinātas Valsts ieņēmumu dienesta rajonu nodokļu inspekcijās". Tātad izdevumus nebūs nepieciešams vairs pierādīt dokumentāli vai pat norakstus iesniedzot, bet pietiks iesniegt kopijas. Ar juristiem konsultējos, ko tad nozīmē vārds "kopija"? Vai tas ir autorizēts vai kāds dokuments? Izrādās, ka latviski tas ir "noraksts", un varbūt tas ir ņemts no krieviskā vārda "kopija" vai "kopija zaverena".

Šajā gadījumā tas būtu mazākais ļaunums, vienīgi es uzskatu, ka vajdzēja lietot latvisko vārdu, bet var gadīties arī, ka šeit ir tieši domāts un speciāli domāta "Xerox kopija". Tātad, iesniedzot viekārši kopiju, neautorizētu, neapstiprinātu, pietiek, lai varētu saņemt attaisnotos izdevumus. Tāpēc es uzskatu, ka šajā gadījumā šis Piebalga priekšlikums kaut vai redakcionālu atzinumu pēc būtu noraidāms un otrajā lasījumā atstājams 11.panta 5.punkts. Un savukārt atstājama arī 14.panta pirmā daļa, kurā būtu tas, kas te minēts, atstāts pēc būtības. Ir runa par attiecīgajiem dokumentiem vai to norakstiem. Tāpēc es aicinu šajā gadījumā neatbalstīt deputāta Piebalga priekšlikumu, jo arī Juridiskā biroja priekšlikums — pilnīgi pretēji — nav iestrādāts, bet gan komisijā pieņemts pilnīgi pretējs lēmums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Referentei vārds, lūdzu!

A.Poča.

Jā, mēs tiešām diskutējām arī komisijā šo priekšlikumu. Un praktiski, mūsuprāt, jautājums ir tāds, vai ir vajadzīgs iesniegt šos dokumentus? Nu, praktiski, jā, ir. Prasa Valsts ieņēmumu dienests vai kāda cita institūcija šos dokumentus. Tos uzrāda. Pēc tam iesniedz šīs kopijas, kas nepieciešamības gadījumā tur varētu glabāties. Un, ja rodas strīda jautājums, jebkurā gadījumā tiesa vai kāda cita institūcija, kas var izskatīt šos strīda jautājumus, var lūgt uzrādīt šo dokumentu oriģinālus. Mūsuprāt, tas vienkārši nedaudz atvieglotu valsts ieņēmumu iestāžu darbu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Piebalga priekšlikumu izteikt panta piekto daļu šādā redakcijā: "Maksātājam jāveic Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktā ieņēmumu un ar ienākumu gūšanu saistīto izdevumu uzskaite. Maksātāja tiesības uz ar saimnieciskās darbības veikšanu saistīto izdevumu izslēgšanu no apliekamā ienākuma pierādāmas dokumentāri, uzrādot attiecīgos dokumentus vai iesniedzot to kopijas Valsts ieņēmumu dienesta rajona nodokļu inspekcijā." Rezultātu, lūdzu! Par — 29, pret — 5, atturas — 13. Nav kvoruma.

Godātie deputāti! Deputātu skaits, kuri piedalās balsošanā, ir nepietiekms. Vēlreiz zvanu! Lūdzu, balsosim par deputāta Piebalga ieteikto piektās daļas redakciju! Otrreiz balsojam! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 8, atturas — 13. Deputāta Piebalga priekšlikums pieņemts.

A.Poča.

Par 6.punktu priekšlikumu nebija. 12.pants — "Maksātāju gada neapliekamais minimums". Deputāts Piebalgs piedāvāja redakciju, kur noteikts, ka gada neapliekamais minimums ir visu gada mēnešu neapliekamā minimuma summa. Savukārt mēneša neapliekamā minimuma apmēru, bet ne mazāk par minimālo mēnešalgu, nosaka Ministru kabinets. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Es gribu nedaudz argumentēt, kāpēc. Protams, no vienas puses, būtu ārkārtīgi loģiski noteikt, ka neapliekamais minimums ir vienāds ar neapliekamo algu.

Diemžēl mēs sastopamies ar praksi, un to mums apliecināja arī Pašvaldību savienības pārstāvji, ka uzņēmumi ir ieinteresēti noteikt saviem darba ņēmējiem šo minimālo algu, praktiski to, kas ir tātad 30 lati vai arī varbūt cita summa. Un, ja nav absolūti nekādas diferences starp neapliekamo ienākumu un minimālo algu, praktiski veselai rindai pašvaldību pazudīs iespēja saņemt jebkāda veida ienākumus. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pilnīgi pašvaldību ienākums. Un Pašvaldību savienība lūdz šoreiz, apzinoties, ka varbūt tas nav loģiski, šo normu tomēr neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem uztur deputāta Piebalga priekšlikumu, kuru neatbalstīja komisija? Neuztur. Līdz ar to nebalsojam. Tālāk.

A.Poča.

Par 2.apakšpunktu priekšlikumu nav.

Par 13.pantu — "Atvieglojumi maksātājiem" — deputāts Piebalgs ir piedāvājis daudz izvērstāku un pārskatāmāku šo atvieglojumu sarakstu, un tajā pašā laikā ir piedāvāti 2.apakšpunkta "a", "b", "c" varianti, kas nosaka, ka politiski represētās personas un arī invalīdi var saņemt atvieglojumus, bet viņi var saņemt tikai vienu no tiem pēc izvēles, kas viņiem būtu izdevīgāks vai lielāks. Komisija šos priekšlikumus atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Poča.

Par šī panta 2. un 3.punktu priekšlikumu nebija.

Par 4.punktu bija deputāta Piebalga priekšlikums precizēt redakciju atbilstoši likuma terminoloģijai. Komisija to atbalstīja.

Par 14.panta...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos! Vai deputātiem nav iebilžu pret komisijas atbalstu deputāta Piebalga priekšlikumam panta ceturtajā daļā? Nav. Tālāk!

A.Poča.

Par 14.panta 1., 2., un 3.punktu priekšlikumu nebija. Par 4.punktu bija deputāta Piebalga priekšlikums nedaudz precizēt tā redakciju un noteikt, ka nodokļu maksātāja dokuments, kas apstiprina attaisnotos izdevumus, attiecas tikai uz taksācijas periodu atbilstoši terminoloģijai, un precizēt arī kalendāro gadu. Tas varētu attiekties uz izdevumiem veselībai, izdevumiem izglītībai. Tātad šie izdevumi būtu attiecināmi tikai uz šo taksācijas periodu vai uz šo kalendāro gadu, par kuru iedzīvotāji maksā ienākuma nodokli. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Poča.

Par 15.pantu — "Nodokļa likmes" — ir deputāta Piebalga priekšlikums precizēt redakciju, ņemot vērā otrā lasījuma balsojumu, ka nodokļa likme, kas jāmaksā no gada apliekamā ienākuma, ir 25 procenti. Tātad arī algas nodokļa maksātājiem nodokļa likme — 25 procenti — ir jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma. Vienlaicīgi es jūs gribu brīdināt, ka ir attiecīgi šie pārejas noteikumi, kas nosaka, ka šī vienotā 25 procentu likme stāsies spēkā tikai no 1996.gada 1.janvāra.

Par šo pantu ir saņemts arī deputāta Kehra priekšlikums papildināt 3.punktu sekojošā redakcijā: "Ja nodokļa maksātāja gada apliekamie ienākumi pārsniedz 60 tūkstošus latu, tad no 60 tūkstošiem latu jāmaksā nodoklis pēc likmes 25 procenti, tas ir, kā visiem, bet no pārsnieguma summas nodokļa likme ir 10 procenti. Tātad praktiski šī norma nozīmē regresīvās likmes ieviešanu. Un deputāta Kehra motivācija komisijā, kāpēc viņš nāk ar šādu priekšlikumu, bija sekojoša. Izanalizējot ieņēmumus, kādi ir gūti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa Latvijas Republikā 1995.gadā, un to, cik cilvēku ir samaksājuši papildlikmi 35 procentu apmērā un kāds ir bijis maksimālais deklarētais ienākums, redzams, ka neviens Latvijā 60 tūkstošus latu lielus ienākumus nebija saņēmis. Praktiski tie bija apmēram kaut kur 50 tūkstoši latu. Un motivācija šim piedāvājumam bija tāda, ka cilvēki, uzrādot kaut kādus ienākumus un zinot, ka šeit parādītos kaut kāda iespēja saņemt kaut kādas nodokļu atlaides, būtu ieinteresēti uzrādīt šos savus ienākumus, lai pēc tam par to, ka viņi ir uzrādījuši, saņemtu it kā zināmu prēmiju. Tajā pašā laikā ņemot vērā to, ka mums ir iestrādāts, ka arī nerezidenti šeit tiek aplikti ar ienākuma nodokli, un to, ka atsevišķās ārvalstīs šīs ienākuma nodokļa likmes ir stipri augstākas nekā Latvijā un ir citu valstu iedzīvotāji, kas izrāda vēlēšanos pārvietoties uz zonām, kur ir mazākas šīs nodokļu likmes, tas varētu būt arī stimuls kaut kādā veidā papildināt Latvijas valsts budžetu.

Sēdes vadītājs. Pret deputāta Kehra priekšlikumu un komisijas atbalstu nav iebildumu? Nav. Pieņemts.

A.Poča.

Nākošais ir 17.pants — "Algas nodokļa ieturēšana un maksāšana"... Tātad izteikt... Es atvainojos... Ir tikai priekšlikums par otro daļu. Precizēt nedaudz šo redakciju, saskaņojot ar panta normām. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča.

Par trešo, ceturto un piekto daļu priekšlikumu nebija. Par panta sesto daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums nedaudz precizēt redakciju, ņemot vērā terminoloģiju. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Un arī deputāta Piebalga priekšlikumi par to, kādā veidā jāregulē darba devēja un darba ņēmēja attiecības jautājumā par nodokļa nomaksu, un tamlīdzīgi. Komisija šo priekšlikumu arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Tālāk!

A.Poča.

Par panta astoto daļu bija frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, kas nosaka atbildību, ja darba devējs nav iesniedzis dokumentus par to, ka ir nomaksājis nodokļus darba ņēmējam. Komisija neatbalstīja šo priekšlikumu šinī panta daļā, jo tas skar darba devēja atbildību par nodokļu nomaksu. Bet daļēji šis priekšlikums ir iestrādāts 33.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Vai frakcijas deputāti piekrīt šim komisijas variantam? Piekrīt. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Tālāk!

A.Poča.

Par devīto daļu ir deputāta Piebalga priekšlikums, kas arī precizē kārtību, kādā veidā nosūtāmi paziņojumi par algas nodokļa nomaksām. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Poča.

Un priekšlikumu par desmito daļu, kā jāsniedz informācija par nomaksām, ja nav regulāru darba attiecību, arī atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča.

Par šī panta 1., 2., un 3.apakšpunktu priekšlikumu nebija. Par 4.apakšpunktu ir deputāta Piebalga priekšlikums un Juridiskā biroja priekšlikums precizēt terminu "ilgtermiņa dzīvības apdrošināšanas līgums", kas arī izdarīts, un komisija tātad atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav deputātiem iebilžu. Tālāk!

A.Poča.

6.apakšpunkts ir saistīts ar mūsu balsojumu par 8.pantu, kur mēs atbalstījām frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu, bet neatbalstījām deputāta Piebalga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to priekšlikumi nav balsojami.

A.Poča.

Par 10.daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums papildināt pantu ar 10.1.daļu, kas precizē ienākumus, kuri tiek aplikti ar nodokli enākumu izmaksas vietās. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča.

Kā arī atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu par panta papildināšanu ar 10.2.daļu, kas noteiktu kārtību, kādā veidā maksājami ienākumi, ja ir vienreizējas vai arī neregulāras izmaksas mazās summās. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča.

Arī pret 11.daļas redakciju, kuru piedāvāja deputāts Piebalgs, komisijai iebildumu nebija, un komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča.

Par 12.daļu bija deputāta Piebalga priekšlikums precizēt šo redakciju, ņemot vērā, ka ienākuma nodokļa aprēķināšanā personām, kas veic profesionālo darbību kā mākslinieks, autors vai cits radošas profesijas pārstāvis, arī ir tiesības uz šiem atvieglojumiem. Tātad šeit bija piedāvāta izsvērtāka redakcija. Komisija šo redakciju atbalstīja. Un atbalstīja arī Juridiskā biroja priekšlikumu aizvietot vārdus "ekonomiskā darbība" ar vārdiem "profesionālā darbība".

Un atbalstīts ir arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums par šīs redakcijas papildināšanu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

A.Poča.

Par 13.daļu komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu un arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikumu. Jūs redzat, 2.lapaspusē ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ir iestrādāts deputāta Piebalga priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča.

Par panta 14.daļu arī komisijai nebija pret deputāta Piebalga priekšlikumu iebildumu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča.

Par 18.pantu — "Nodokļa aprēķināšana no saimnieciskās darbības ienākumiem, tā maksāšana avansā" — bija frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums, ka no šī likuma 5.pantā minētajiem ienākumiem nav jāizdara šie avansa maksājumi. Tas bija saistībā ar neregulāriem ienākumiem, kur praktiski nav iespējams šos avansa maksājumus noteikt. Bet, tā kā šeit ir runa par nodokļa aprēķināšanu no saimnieciskās darbības ienākumiem un tā maksāšanu avansā, un tas praktiski būtu tīri individuālais uzņēmuma darba līgums vai uzņēmuma līgums, tad komisija šo redakciju neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Frakcija lūdz balsojumu? Nelūdz. Deputātiem nav iebilžu? Nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča.

Komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu par precizētu atsauci uz likuma punktiem un pantiem par to, kad nav jāveic avansa maksājumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Tālāk!

A.Poča.

Komisija atbalstīja priekšlikumus 19.panta 4.punktā. Tur bija deputāta Piebalga priekšlikums precizēt kārtību, kādā veic rezumējošo nodokļa aprēķināšanu un pārbaudi. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

A.Poča.

Savukārt Juridiskā biroja priekšlikums sakarā ar to, ka pēc būtības šeit vienkārši bija pazudis mūsu atsaucei pants, principā tagad ir iestrādāts deputāta Piebalga priekšlikumā 20.pantā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

A.Poča.

Par šī panta sestās daļas 3.apakšpunktu. Pret deputāta Piebalga precizēto šī apakšpunkta redakciju komisijai iebildumu nebija.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča.

20.pantā — "ienākumu deklarēšanas atvieglojumi " — pret deputāta Piebalga priekšlikumu komisijai iebildumu nebija. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu, kas precizē nerezidentu pienākumus un tiesības.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

A.Poča.

Un komisija tāpat atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu par panta otrās, trešās un ceturtās daļas izteikšanu jums redzamajā redakcijā, kad ir tiesības iesniegt saīsināto gada ienākumu deklarāciju.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

A.Poča.

Par 22.panta pirmo daļu komisija priekšlikumus nebija saņēmusi.

Sēdes vadītājs. Par otro daļu!

A.Poča.

Par otro daļu bija frakcijas "Līdztiesība" priekšlikums to papildināt. Tātad, respektīvi, tas ir jautājums par deklarāciju kontrolēšanu. Frakcija "Līdztiesība" piedāvāja, ka būtu nepieciešams izdevumu līmeni novērtēt pēc zvērinātu novērtētāju slēdziena, nevis dot šīs tiesības nodokļu inspekcijai. Šeit es gribētu teikt, ka likumā par nodokļiem un nodevām, mūsu "jumta likumā", ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam jeb nodokļu administrācijai ir tiesības novērtēt ieņēmumu līmeni un līdz ar to izvirzīt prasību par nodokļa nomaksu vai, teiksim, apstrīdēt šo nenomaksas faktu. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Vai frakcija... Vai vēlas kāds runāt no deputātiem? Lūdzu, deputāts Bartaševičs! Deputāti uztur balsojumu. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par frakcijas "Līdztiesība" priekšlikumu papildināt 22.panta 2.punktu ar vārdiem "izdevumu līmeņa novērtējums veicams pēc zvērināta novērtētāja slēdziena". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 14,. pret — 20, atturas — 28. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Par likumprojekta 23., 24., 25. un 26.pantu priekšlikumi nav saņemti. Es atvainojos, par pirmajiem trim pantiem priekšlikumi nav saņemti, bet par 26.panta papildināšanu ir deputāta Jonīša priekšlikums. Papildināt 26.pantu ar sekojošu tekstu: nodoklis, ko maksā nerezidenti tiek ieskaitīts valsts budžetā, un, ja nerezidents taksācijas gada laika iegūst rezidenta statusu, šī likuma 19.panta ceturtajā daļā minētā starpība ir izmaksājama no valsts budžeta. Praktiski komisija šo priekšlikumu neatbalstīja, uzskatot, ka, ja nerezidentam praktiski nav pastāvīgas dzīvesvietas vai viņš nav piesaistīts kaut kādai pašvaldībai, tad praktiski šis ienākums automātiski kļūst par valsts budžeta ienākuma daļu. Un attiecībā uz otro daļu — ja nerezidents taksācijas gada laikā iegūst rezidenta statusu, tad starpība izmaksājama no valsts budžeta. Viņam jau starpība nevar parādīties, jo, ja viņš iegūst rezidenta statusu, tad viņš sāk maksāt šo nodokli kā rezidents jau un tad viņam ir viena kārtība, viņam kā rezidentam ir cita kārtība, un šeit nevar būt runas par kaut kādu starpības atmaksāšanu kā rezidentam vai kā nerezidentam.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Deputāts Raimonds Jonītis, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

R.Jonītis

(LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Es tik tiešām esmu skatījies šo jautājumu, bet varbūt komisija nav līdz galam sapratusi visu to pamatideju, kas bija attiecināta uz nerezidentiem. Nerezidenta ienākumi Latvijas Republikā pēc pašreizējā jau nobalsotā varianta, tas ir 3.panta 3.punkts, neskaitot pat viņa saņemto atalgotā darba samaksu, ienākumus no neatkarīgiem profesionāliem pakalpojumiem, ietver arī tādus ienākumus kā izpildītājmākslinieku, sportistu un treneru ienākumi no personīgās profesionālās darbības, kas veikta Latvijas Republikā, ienākumi no pienākumu pildīšanas Latvijas Republikā reģistrētas sabiedrības padomē vai valdē, ienākumi no Latvijas Republikā reģistrētas līgumsabiedrības, ienākumi likvidācijas kvotas veidā, ienākumi no Latvijas Republikā izvietota nekustamā īpašuma vai arī no kustama īpašuma izmantošanas. Vienlaikus mēs jau paredzējām, ka tiem nerezidentiem, kas Latvijas Repuiblikas teritorijā uzturas mazāk par 173 dienām, nav pat jāiesniedz deklarācija. Praktiski šie cilvēki, šie ārvalstnieki reāli atbrauc uz Latviju varbūt tiešām divas trīs reizes gadā, viņi mitinās viesnīcā vai arī varbūt ierodas tikai uz šiem koncertiem, sporta pasākumiem vai kā savādāk, saņem savu honorāru un tūlīt pat dodas prom no Latvijas. Šajā gadījumā skaidrs, ka nevar no viņiem prasīt tādu pašu nodokļa nomaksāšanu kā 26.panta pirmā daļa paredz. Nodokļa summa tiek sadalīta starp maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetu un pašvaldību izlīdzināšanas fondu. Tāpēc mans priekšlikums ir tāds, ka visiem šiem nerezidentiem, kuriem nav konkrētas dzīvesvietas Latvijā vai arī šie uzturēšanās termiņi ir pietiekoši īsi, jāiemaksā šīs summas valsts budžetā. Ja viņi iegūst šo rezidenta statusu, no valsts budžeta viņi saņem atpakaļ iemaksātās summas un samaksā nodokli jau kā rezidenti konkrētas pašvaldības budžetā vai pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, tas tikai sakārtotu tos maksājumus, kurus ārvalstnieki Latvijā pagaidām neveic nemaz.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente vēlas komentēt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Deputāta Raimonda Jonīša priekšlikums papildināt 26.pantu ar ceturto un piekto daļu sekojošā redakcijā. Nodoklis, ko maksā rezidenti, tiek ieskaitīts valsts budžetā. Ja nerezidents taksācijas gada laikā iegūst rezidenta statusu, šā likuma 19.panta ceturtajā daļā minētā starpība ir izmaksājama no valsts budžeta. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 13, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Poča.

Par 27.pantu — "Pašvaldību pienākumi" — ir deputāta Piebalga piedāvāta redakcija, kas precizē pienākumus, kādi jāveic pašvaldībām, lai nodrošinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu un arī nodokļa grāmatiņu un karšu izsniegšanu saviem pašvaldības iedzīvotājiem. Komisija šo redakciju atbalstīja, ņemot vērā to, ka pašvaldības ir izteikušas vēlēšanos un arī "jumta likumā" mums ierakstīts, ka atbildība par iedzīvotāju ienākuma nodokļa iekasēšanu gulstas uz divu institūciju pleciem — uz Valsts ieņēmumu dienestu un uz pašvaldībām.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Tālāk!

A.Poča.

Par 28.panta pirmajiem septiņiem punktiem priekšlikumu nebija, bet bija frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikums papildināt šo pantu ar jaunu 8.punktu un noteikt, ka šī panta 6. un 7.punkts nav attiecināms uz ienākumiem, kas norādīti šā likuma 5.panta 2.punktā, praktiski uz ienākumiem no gadījuma darbiem, un tātad nav jāziņo nodokļu inspekcijai par nolūku veikt saimniecisku darbību vai individuālu darbu, kā arī par gaidāmiem ienākumiem no šīs darbības. Tas ir, respektīvi, par šiem gadījuma darbiem, kuri tiek veikti vienreizēji, ļoti neregulāri un par kuriem cilvēks nevar zināt, kad viņš šo darbu sāks, kad viņš to beigs un kādi viņam var būt šie ienākumi. Principā dziļākajā būtībā komisija vispār atbalstīja šo frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu, bet mums radās atsevišķas tīri metodoloģiskas problēmas, un komisijas viedoklis bija neatbalstīt šo priekšlikumu šajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa redakcijā, bet ņemt vērā šos priekšlikumus, izstrādājot jauno redakciju.

Sēdes vadītājs. Es tā īsti nesapratu, bet tas jau trešais lasījums.

A.Poča.

Nē, šajā redakcijā ne, bet, par cik valdība gatavo jaunu šī nodokļa likuma redakciju kopumā nākotnē, tur ņemt vērā.

Sēdes vadītājs. Nākamajā likumā?

A.Poča.

Jā, jā. Es atvainojos, likumā, jā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, frakcijas deputāti, jūsu priekšlikumi? Uzticēties valdībai? Labi! Balsot? Balsosim! Lūdzu zvanu!

Lūdzu, balsosim par frakcijas "Tēvzemei un brīvībai" priekšlikumu 28.pantu papildināt ar jaunu punktu. Šā panta 6. un 7. punkts nav attiecināms uz ienākumiem, kas norādīti šā likuma 5.panta 2.punktā. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 20, atturas — 15. Priekšlikums nav pieņemts. Jācer uz nākamo likumu. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Par likumprojekta 30.pantu priekšlikumu nebija. Par 31.pantu priekšlikumu nebija. Par 32.panta — "Maksātāju atbildība" — otro daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums precizēt tās redakciju un sakārtot to no juridiskā viedokļa. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem.

A.Poča.

Par trešo daļu arī bija Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju atbilstoši juridiskajai terminoloģijai. Komisija atbalstīja.

Par ceturto daļu bija deputāta Tomiņa priekšlikums izteikt to jaunā redakcijā, kas jums piedāvāta. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Tāpat arī komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumu par to, kādas sankcijas tiek piemērotas, ja lauž apdrošināšanas līgumus ātrāk, nekā paredzēts termiņos, un iegūst ienākumu, kā tas tiek aplikts ar nodokli vai arī tiek uzlikts naudas sods par šā ienākuma neuzrādīšanu. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Pret šiem atbalstītajiem priekšlikumiem nav iebilžu deputātiem? Nav. Akceptējam. Tālāk, lūdzu!

A.Poča.

Par 33.pantu. Par pirmo daļu priekšlikumu nebija. Par otro daļu ir Juridiskā biroja priekšlikums precizēt redakciju. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu?

A.Poča.

Par trešo daļu priekšlikumu nebija. Par 34.panta pirmo daļu priekšlikumu nebija. Par otro daļu bija Juridiskā biroja priekšlikums... Komisija tātad šo priekšlikumu atbalstīja un nolēma arī papildināt pārejas noteikumus ar norādi uz nepieciešamo grozījumu sagatavošanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā un šīs normas spēkā stāšanos, lai atbilstu šim Aministratīvo pārkāpumu kodeksam šīs soda naudas noteikšana un arī uzlikšanas kārtība.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

A.Poča.

Par trešo daļu priekšlikumu nebija.

Sēdes vadītājs. Tālāk! 29.pants.

A.Poča.

Par... Nē, tas ir tā... Tie priekšlikumi ir atbalstīti par 31.pantu, un tad mēs nonākam pie pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Vienu mirklīti! Vai deputātiem pret 31.panta redakciju un Juridiskā biroja ierosinājumiem, kurus akceptē komisija, nav iebilžu? Nav.

A.Poča.

Es ļoti atvainojos, šeit ir tīri tehniska nobīde tabuliņās... Tie ir Juridiskā biroja priekšlikumi, 29., 30. un 31. priekšlikums... Tie nav panti, tie ir priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Pārejas noteikumi.

A.Poča.

Pārejas noteikumos bija deputāta Piebalga priekšlikums attiecībā uz tādas normas ieviešanu, ka iedzīvotājiem, iesniedzot deklarāciju par 1995.gadā gūtajiem ienākumiem vai paziņojumu par deklarācijas neiesniegšanu, jāiesniedz arī īpašuma deklarācija, kurā fiksēts maksātāja mantas stāvoklis uz 1996.gada 1.janvāri. Īpašuma deklarācijas formu un norādījumus tās sastādīšanai apstiprina Ministru kabinets. Komisija, ilgi diskutējot par šo piedāvāto normu, principā to akceptēja, bet piedāvā jums savu redakciju, proti, ka Ministru kabinets līdz 1.jūlijam iesniedz Saeimai likumprojektu par nodokļa maksātājam piederošā īpašuma deklarēšanu pēc stāvokļa uz 1996.gada 1.janvāri. Šāds lēmums komisijā tika pieņemts tāpēc, ka tas tomēr skar cilvēku personīgās intereses, tas skar varbūt arī atsevišķus konfidenciālus jautājumus, un Saeimai, mums visiem kopā, būtu jāizvērtē, kādai jābūt šai deklarācijai, cik aptverošai un cik korektai. Komisija lūdz atbalstīt savu piedāvāto redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai pret pārejas noteikumu pirmo daļu ir iebildes Budžeta un finansu komisijas redakcijā? Nav iebilžu. Pieņemta.

A.Poča.

Nākošais ir Nacionālā bloka priekšlikums papildināt šos pārejas noteikumus... Un šis priekšlikums...

Sēdes vadītājs. Tas netiek balsots... Ir pieņemti citi priekšlikumi, kas izslēdz šo priekšlikumu.

A.Poča.

Jā, tas vairs netiek balsots.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

A.Poča.

Tālāk komisija atbalstīja deputāta Piebalga priekšlikumus par jaunu punktu, ka 3.panta trešās daļas 5.punktā pieminētie ienākumi nevar tikt aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, līdz nav izdarīti atbilstoši grozījumi likumā par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā. Komisija atbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Par nākamo priekšlikumu... Pret šo deputātiem iebilžu nav.

A.Poča.

Tāpat arī komisija atbalstīja Nacionālā bloka priekšlikumu, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieturēšana no grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājuma naudas un pabalstiem tiek pārtraukta, sākot ar 1996.gada 1.janvāri.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem? Nākamo, lūdzu!

A.Poča.

Komisija atbalstīja arī deputāta Piebalga priekšlikumu par to, ka ieviestā vienotā 25 procentu likme stājas spēkā tikai no 1996.gada 1.janvāra. Tāpat arī visas citas normas un ierobežojumi, kas nosaka šīs likmes darbību. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

A.Poča.

Un arī šis mūsu nesenais balsojums par Budžeta komisijas redakciju, ka nepieciešams Ministru kabinetam sagatavot grozījums Administratīvo pārkāpumu kodeksā, lai varētu noteikt soda sankciju piemērošanu par likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli normu neievērošanu. Arī šo komisija tātad lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Zvanu, lūdzu!

A.Poča

. Un visbeidzot es vēl gribēju teikt, ka likums stājas spēkā vispārējā kārtībā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — nav, 10 — atturas. Pieņemts. Paldies!

A.Poča.

Paldies!

 

Sēdes vadītājs. Nākamais likumprojekts — "Par dzīvokļa īpašumu" . Juridiskā komisija. Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte — komisijas vārdā. Lūdzu!

R.Marjaša

(LC). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par dzīvokļa īpašumu" (dokuments nr.383) un nolēma konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu un aicināt Saeimu top pieņemt pirmajā lasījumā.

Šā likuma galvenais uzdevums ir reglamentēt īpašuma attiecības daudzdzīvokļu mājās. Kā zināms, dzīvokļa īpašums kā juridiska kategorija šobrīd nav definēts likumos, jo Civillikumā runa iet tikai par kopīpašumu, tas ir tad, kad lieta pieder vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās. Bet mēs šeit, apspriežot jau likumu par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju un it īpaši likumu par valsts un pašvaldību dzīvokļu privatizāciju, sastopamies ar problēmu par šo īpašo dzīvokļa īpašumu. Un tādēļ šinī likumā ir izstrādāta dzīvokļa īpašuma koncepcija, tas ir definēts, un es domāju, ka vajadzība pēc šī likuma pastāv ne vien tāpēc, ka pašlaik mēs apspriežam jautājumu par pašvaldību un valsts daudzdzīvokļu namu privatizāciju, bet arī tamdēļ, ka neizbēgami dzīvokļu tirgus pie mums radīsies un šie dzīvokļa īpašumi būs.

Jāsaka, ka zināmā mērā varbūt normas, kas ir ietvertas šajā likumā par dzīvokļa īpašumu, pārklāsies ar dažām normām, kas ir likumā par dzīvokļu privatizāciju, bet tas ir ļoti normāli, jo likums par dzīvokļu privatizāciju ir likums par to procesu, kādā šis īpašums radīsies. Un arī jau tajā likumā par šo procesu mums ir jāpasaka cilvēkiem, ko tad viņi īsti dabūs un kas tad viņu īpašumā būs. Mēs mēģinājām Juridiskajā komisijā definīcijas, kuras satur likumus par dzīvokļu privatizāciju, optimāli saskaņot ar šo likumu, lai mums pēc tam nerastos kolīzijas.

Pirmajā šā likuma projekta nodaļā tātad dots dzīvokļa īpašuma jēdziens un sastāvs. Pie tam es vēršu jūsu uzmanību uz to, ka šis dzīvokļa īpašums sastāv no divām īpašuma daļām — no atsevišķā īpašuma, kas ir pats dzīvoklis un palīgtelpas, kuras ir pie paša dzīvokļs, un no kopīpašuma, kas ietver sevī gruntsgabala daļu, ēkas daļas — jumtu, pamatus, bēniņus un tā tālāk. To jūs varat izlasīt.

Ļoti svarīgi ir tas, ka šis likumprojekts koordinē šo problēmu ar Civillikuma normām, atsaucoties uz konkrētām atjaunotā Civillikuma normām. Ļoti nopietna norma ir tā, kurā tiek norādīts, ka atsavināt, mantot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām var tikai dzīvokļa īpašumu kopumā, tātad ne to atsevišķo dzīvokļa īpašumu, bet visu šo dzīvokļa īpašumu kopumā.

Otrajā nodaļā dota dzīvokļa īpašnieka definīcija, reglamentētas viņa tiesības, pienākumi un atbildība. Šeit ir, manuprāt, viena svarīga norma par to, ka dzīvokļa īpašniekam obligāti ir jāpiedalās šā visa nekustamā īpašuma apsaimniekošanā. Var debatēt par to, kādā formā tas tiks darīts un vai dzīvokļa īpašniekam ir obligāti vai nav obligāti jāiesaistās šo struktūru radīšanā, bet katrā ziņā viņa atbildība par visa namīpašuma, par visa kopīpašuma stāvokli un apsaimniekošanu ir likumā definēta jau tagad.

14.pants runā par tādiem gadījumiem, kādos būtu iespējama šā dzīvokļa īpašuma piespiedu atsavināšana. Manuprāt, tas ir diezgan strīdīgs pants, es vērsīšu jūsu uzmanību uz to tad, kad jūs strādāsiet pie šī likuma projekta. Šeit ir paredzēts, ka, ja dzīvokļa īpašnieks sistemātiksi nepiedalās mājas remonta izdevumu segšanā, nenorēķinās par komunālajiem pakalpojumiem, bojā ēku un tā tālāk, un tā joprojām, ir iespējama ne tikai viņa izlikšana ar dzīvokļa piespiedu atsavināšanu, bet ar viņa ģimenes locekļu, visu no viņa atkarīgo personu izlikšana. Manuprāt, te būs juristiem jāpadomā, kādā veidā... (No zāles: "Juristiem par to nav jādomā!") Es saprotu, ka starpsaucieni ir atļauti, tikai es uzskatu, ka tā ir sliktas audzināšanas pazīme...

Trešajā nodaļā runā par dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļu tiesībām, pienākumiem un atbildību. Es uzskatu, ka ir ļoti no svara, ka 16.pantā ir definēts, kas ir ģimenes locekļi šā likuma izpratnē. Un tie ir tie, kuri ir likumā noteiktajā kārtībā iemitināti, kurus saista laulība, radniecība vai svainība un kuri pastāvīgi dzīvo kopā ar īpašnieku. Pie tam, ja laulība ir šķirta, tad pats par sevi šīs laulības šķiršanas fakts vēl nav par pamatu, lai neuzskatītu šo personu par ģimenes locekli šā likuma izpratnē.

Ir ļoti svarīgs arī tas moments, kur runa iet par to, ka, ja dzīvokļa īpašums ir laulāto kopīgā manta, tad pēc laulības šķiršanas arī šķirtais laulātais saglabā tiesības lietot šo dzīvokļa īpašumu. Ja turpretim dzīvokļa īpašums ir tikai viena laulātā atsevišķa manta, tad šīs tiesības netiek saglabātas.

Tāpat vēršu jūsu uzmanību... Jā, ceturtajā nodaļā runa iet par dzīvokļa īpašuma nodibināšanu, izbeigšanu un izmainīšanu. Tur principiāli jautājumi arī tiek skarti, teiksim, kaut vai tāds jautājums, ka pārbūvēt savu dzīvokli īpašnieks ir tiesīgs tik tālu, cik tas attiecas uz viņa atsevišķo īpašumu, nevis uz visu kopīpašumu. Un tā arī ir ļoti nopietna norma, pie kuras būs jāpastrādā.

Pārejas noteikumos tiek piedāvāta tāda norma, ka par dzīvokļa īpašnieku var kļūt fiziskās personas — Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kuras Latvijā dzīvo pastāvīgi vai kuras ir saņēmušas pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, kā arī juridiskās personas, kuras ir reģistrētas Latvijā.

Tātad Juridiskā komisija piedāvā šo likumu pieņemt pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai mums ir pieteikušies debatēs deputāti? Būs debates, ja? Tagad, lūdzu, pirms pārtraukuma reģistrēsimies! Imantu Daudišu — Saeimas sekretāru, lūdzu, nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.Lūdzu uzmanību!

I.Daudišs

(Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ameriks, Gundars Bērziņš, Indulis Bērziņš, Igors Bukovskis, Irēna Folkmane, Ēriks Kaža, Ojārs Kehris, Edvīns Kide... Edvīns Kide ir zālē. Andrejs Krastiņš, Kristiana Lībane, Voldemārs Novakšānovs, Uldis Osis, Valdis Pavlovskis, Andris Rozentāls, Anita Stankeviča. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 16.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam! Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! 54, 55, 56 deputāti piedalās sēdē. Tātad turpinām izskatīt likumprojektu "Par dzīvokļa īpašumu". Atklājam debates.

Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu, jums vārds!

A.Berķis

(LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Likums "Par dzīvokļa īpašumu", manuprāt, ir ļoti nepieciešams likums. Tas atļaus sakārtot īpašuma attiecības. Tas rada skaidrību, kas ir atsevišķais īpašums un kas ir kopīpašums, un dod priekšstatu, kā tad tālāk notiks tā saimniekošana. Bet tajā pašā laikā man gribas sacīt, ka tas ne mazākajā mērā neatrisina lietas praktisko pusi. Kā tad mēs dzīvosim šajā atsevišķā un kopējā īpašuma konglomerātā? Kā mēs tagad privatizēsim par sertifikātiem šīs daudzdzīvokļu mājas, kur viens varēs dzīvokli privatizēt un otrs — neprivatizēt un tur paliks kā lietotājs. Kur viens būs maksātspējīgs un kur otrs nespēs nomaksāt pat īri un nemaksās par siltumu un par elektrību. Un tagad būs jāuztur šīs kāpņu telpas un jāatjauno krāsojums, un jārūpējas par jumtu. Kā, ar kādiem spēkiem? Un kas būs tas, kurš savāks šos vajadzīgos līdzekļus, kurš pierādīs, ka šis jumts tiešām ir jālabo vai krāsojums ir tiešām jāatjauno? Kurš pierādīs, ka tieši tik ir jāmaksā, un ar kādām metodēm šos līdzekļus prasīs?

Manuprāt, visstrīdīgākais, kā jau Marjašas kundze atzīmēja, patiešām ir 14.pants. Tas ir vajadzīgs pants, kur noteikts, ka, ja dzīvokļa īpašnieks vairākīpašnieku dzīvojamā mājā sistemātiski nepiedalās mājas remonta izdevumu segšanā, vai sistemātiski nenorēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, vai tīši vai sistemātiski bojā ēku, un tā tālāk, tad viņa dzīvokļa īpašums atsavināms tiesas ceļā, vienlaikus izliekot dzīvokļa īpašnieku un personas, kas dzīvo kopā ar viņu, no dzīvokļa. Tas viss ir nepieciešams. Tas tiešām tā ir jādara. Bet tagad iedomāsimies, kā tas var praktiski notikt. Kā tas var praktiski notikt, ja vispirms tur ir ierakstīts 15.pantā, ka šādam cilvēkam, kad viņš ir izlikts no dzīvokļa, izmaksājama dzīvokļa īpašuma realizācijas vērtība. Ja dzīvoklis būs privatizēts, teiksim, par sertifikātiem, valsts rīcībā būs nonākuši šie sertifikāti, bet valsts vai pilsētas rīcībā nebūs brīvas naudas. Kur ņemt šo naudu, ko tad viņam samaksāt par šo dzīvokli vai kas viņam ir jāizmaksā? Var sacīt, ka to lai maksā tas cilvēks, kas nāks šī cilvēka vietā. Bet vai tādu cilvēku atradīs? Redziet, es runāju par šiem jautājumiem tāpēc, ka man pašam ir laime dzīvot vienā no Ķengaraga namiem, kur caur pirmo stāvu ir gandrīz neiespējami iziet, kur vienmēr notiek jautras iedzeršanas, kur pa naktīm tiek izņemti koridora logam stikli... Redziet, dzīvoklī ir izsities logs, un tātad izņem koridorā ziemas vidū stiklu un ieliek acīmredzot dzīvoklī. Bet jūs jau to noķert nevarat, jo, protams, naktī jūs guļat. Kur regulāri izgāž ārdurvis, kur... Es domāju, ka jūs visi to zināt. Es domāju, ka es dzīvoju viens tādā mājā, un sāku interesēties par maiņas variantiem. Un tad izrādījās, ka Latgales priekšpilsētas pašvaldība rīkojas tādā veidā, ka no šādiem dzīvokļiem, kur regulāri nav maksāts, šiem cilvēkiem, kā saka, liek izvākties uz kādu citu, sliktāku dzīvokli, taču dzīvokli piedāvā pēc tam citām ģimenēm. Tad mēs aizgājām apskatīt šos dzīvokļus, kas ir atbrīvoti un kas it kā būtu labāki, bet tie jau ir vēl daudz šausmīgāki. Tur es dabūju redzēt tādus dzērāju perēkļus, kur visa māja ir pārņemta no tādiem cilvēkiem. Un tad es sapratu, ka Rīgā mums ir daudzas vietas, kas nav labākas par Hārlemu Ņujorkā, kuru gan es neesmu redzējis, vai par citām vietām Ņujorkā, kur īpašnieki arī nevar atrast citu izeju kā vienkārši pamest šādu māju un aizbēgt. Un atstāt, lai tad tā arī paliek šo nevadāmo iemītnieku varā.

Tā ka es vienkārši nezinu, kur palikt šiem cilvēkiem, ko tiesas ceļā izliks no dzīvokļa. Bet tur taču nāks vēl daudzas citas lietas. Viņiem būs mazi bērni, un vai tad varēs izlikt ģimeni ar mazu bērnu laukā uz ielas? Acīmredzot nevarēs izlikt. Tur būs daudzas citas lietas. Tur būs daudzi citi pierādījumi. Tur sāksies pierādījumi, kāpēc viņi nevar nomaksāt šo summu? Es esmu painteresējies arī, cik tad, teiksim, tajā pašā Rīgā, cik tad mums ir brīvu dzīvokļu, vai vispār tādi brīvi dzīvokļi ir. Izrādās gan, ka mums ir ārpuskārtas rinda. Tur ir represētajiem jādod dzīvokļi, tur ir bāreņiem jādod, daudzbērnu ģimenēm, invalīdiem, pensionāriem. Tādu cilvēku pavisam ir gandrīz 5 tūkstoši, kuri stāv Rīgā ārpuskārtas rindā un kuriem jau ārkārtīgi steidzīgi ir jādod dzīvoklis. Ir vispārējā rinda, un kopā ir vajadzība gandrīz pēc 14 tūkstošiem dzīvokļu. Bet celt taču Rīgā neceļ nekā. Mēs varētu it kā cerēt uz armijas īpašumiem, taču, izrādās, ka arī ne, jo izsolēs pārdoti ir pavisam tikai 50 armijas virsnieku dzīvokļi. Tikai 50 visā Rīgā! Kādā veidā ir aizgājuši pārējie? To tā arī nav izdevies noskaidrot, kādā veidā un kas šajos dzīvokļos ieņem vietu. Tā ka vispār, es domāju, runājot par šo likumu un skatoties to otrajā lasījumā — acīmredzot pirmajā viņš ir jāpieņem — bet otrajā ir jāpamēģina tomēr to atrisināt, vismaz kaut kādu priekšstatu dot, vai tam vispār ir risinājums vai arī mēs būsim pieņēmuši tādu likumu, kuru faktiski izpildīt nav iespējams. Tas man bija viss. Es domāju, ka pirmajā lasījumā par šo likumu ir jānobalso, bet uz otro lasījumu ir jāizpēta un jāatrod arī risinājumi, kā rīkoties, lai šis likums varētu tikt realizēts.

Sēdes vadītājs. Vai sekretariātā ir pieteikušies deputāti runāt? Nav. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente vēlas runāt?

R.Marjaša

(LC). Cienījamie deputāti! Protams, Berķa kungam ir taisnība. Vienmēr ar katra īpašuma rašanos rodas arī problēmas, un vieglāk varbūt ir dzīvot bet īpašuma, jo tad ne par ko nav jārūpējas. Ja tev ir īpašums, tev par to ir jārūpējas. Mēs to redzam ne tikai tajā sfērā, kur šodien īpašums ir, kur brūk bankas un citas firmas, ja cilvēks par savu īpašumu nerūpējas. Es tikai personīgi domāju, ka sliktāk nekā šodien nevar būt ar remontiem, ar trepju telpām un tā tālāk. Ir grūti to iedomāties. Vismaz, ja tie būs cilvēku īpašums, šie dzīvokļi, tad cilvēkiem būs lielāka interese,būs lielāka vara pār tām institūcijām, kas nodarbosies ar šo namu apsaimniekošanu. Tad no mums pašiem būs atkarīgs, kādas personas tur strādās, kādas algas tām tiks maksātas un kādas personas no šī darba tiks atlaistas. Protams,es tiešām aicinu jūs visus uzmanīgi šo likumprojektu izlasīt un iesniegt Juridiskajā komisijā visus iespējamos labojumus. Tie tiks izskatīti un noteikti ņemti vērā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par dzīvokļa īpašumu" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 1, atturas — 10. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša.

Es lūgtu līdz 10.jūnijam.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais. Likumprojekts "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš

(LC). Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pagājušā gada septembrī ar Saeimas lēmumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tika uzdots izstrādāt likumprojektu korupcijas novēršanai. Šobrīd ir izstrādāti pieci likumprojekti. Četri no tiem ir iesniegti izskatīšanai Saeimā. Tātad šodien mēs izskatām likumprojektu "Par valsts un pašvaldības finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu". Kāds ir šā likumprojekta mērķis?