Latvijas agrārā politika, ejot uz Eiropu

Šādu tematu pagājušajā nedēļā Rīgā rīkotajam semināram bija izvēlējies Hansa Zeidela fonda Baltijas valstu birojs. Konferenci atklāja un tās darbu vadīja biroja vadītājs Dr. Tomass Lēbs. Tās darbā piedalījās Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks Latvijā Dr. Reinhards Holubeks un vēstniecības padomnieks Pēteris Rondorfs. Kādreizējais Vācijas Federatīvās Republikas pārtikas, lauksaimniecības un mežu ministrs Ignats Kīhle nolasīja referātu "Eiropas Savienības agrārās politikas pamatvirzieni saistībā ar paplašināšanos uz austrumiem". Savukārt kādreizējais valsts sekretārs Tīringenes lauksaimniecības un mežu ministrijā Dr. Jirgens Hartmans iepazīstināja ar lauksaimniecības struktūru pārveidošanu Austrumvācijā pēc Tīringenas parauga: sākuma stadija, norise un rezultāti. Par lauksaimniecības reformu Latvijā, pašreizējo stāvokli un perspektīvām stāstīja Latvijas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas loceklis deputāts Andris Rozentāls, referātu nolasīja Zemkopības ministrijas Ražošanas prognozēšanas un finansēšanas departamenta direktore Irina Pilvere (skat. atsevišķi).

1993.gada rudenī Rīgā darbu sāka Hansa Zeidela fonda Baltijas valstu birojs. Tā darbu vada Dr. Tomass Lēbs. Lūdzu viņu pastāstīt par paveikto un iecerēm Latvijā.

— Vācijas Federatīvajā Republikā darbojas daudzi politiski orientēti fondi. Hansa Zeidela fonds dibināts 1967.gadā un savā darbībā ir tuvs Kristīgi demokrātiskās partijas izvirzītajiem mērķiem. Fonds atbalsta konservatīvo politiku, to politiku, kuru realizē Vācijas Federatīvās Republikas valdība. Fondu finansiāli atbalsta Vācijas valdība, Bavārijas pavalsts un privātpersonas.

Hansa Zeidela fonda darbība aptver vairāk nekā 60 valstis, atvērti biroji 17 valstīs.

Mēs organizējam politiskas konferences par visdažādākajiem tematiem: integrācija Eiropā, aizsardzības un drošības politika, sociālie jautājumi un daudzi citi. Ik gadus rīkojam 10 līdz 12 konferences.

Domājam, ka Latvijas iekļaušanās Eiropas Savienībā vislabāk varētu notikt, kooperējoties visām trim Baltijas valstīm. Bez tam reizi gadā notiek kopēja vācu un baltiešu konference. Pērn tā bija Viļņā, bet šogad paredzēta Rīgā. Tās darbā piedalīsies Vācijas Kristīgi demokrātiskā sieviešu savienība. Runāsim par problēmām, kas svarīgas, atbalstot reformas procesus Baltijā. Atbalstām arī studentus, jaunos zinātniekus, kuriem ir iespēja saņemt stipendijas un mācīties Vācijā. Pagājušajā gadā astoņi jaunieši žurnālisti mācījās Vācijā, šogad organizēsim triju nedēļu kursus 15 žurnālistiem.

Domāju, ka šī konference Rīgā, kura bija veltīta Latvijas agrārajai politikai un integrācijai Eiropā, sekmēs sadarbību ar Latvijas Republikas Zemkopības ministriju un Latvijas Lauksaimniecības universitāti. Saksijas un Tīringenas pavalstis atbalstīs apmaiņas programmas lauksaimniecībā, izglītībā un praktiskajā darbā.

Ingrīda Rumbēna,

"LV" nozares redaktore