29. un 30.marta sēde

Stenogramma. 30.martā

Nobeigums. Sākums "LV" nr.53.

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

V.E.Bresis. 9.punkts, kurš atbilst pirmā lasījuma 6.punktam, praktiski arī ir bez izmaiņām. Atļaujiet to arī nolasīt - jebkura cita darbība, kad tiek izmantoti šim likumam un medību noteikumiem neatbilstoši medību rīki un veidi. Nekādi priekšlikumi par šo punktu nav iesniegti.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to mēs 24.pantu esam pa sadaļām akceptējuši. Vai ir nepieciešamība balsot pantu kopumā? Vai kāds no deputātiem uzstāj? Neuzstāj. Lūdzu tālāk!

V.E.Bresis. 25.pantā ir saņemti deputāta Mārtiņa Ādama Kalniņa priekšlikumi izslēgt vārdus "introducēt" un "reintroducēt". Šie priekšlikumi ir pieņemti un izstrādāts jauns teksts bez šiem terminiem. Tāpat arī daļēji pieņemti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi un izstrādāts zināmā mērā jauns teksts, kurš ir jūsu izskatīšanā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, vai jums kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt? Nav. Līdz ar to 25.pantu esam akceptējuši komisijas piedāvātā redakcijā.

V.E.Bresis. 26.pantā ir pieņemts Vides un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums un daļēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums. Tātad mēs neesam pieņēmuši no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikuma tikai ieteikumu, papildināt institūciju darbiniekus tekstā ar vārdiem "likumos un normatīvos aktos noteiktajā kārtībā". Mums šķiet, ka tā ir liekvārdība, un tāpēc šajā likumā šie vārdi nav ieslēdzami. Nekādi citi priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Vai priekšlikumu iesniedzējiem ir kādas iebildes? Nav. Vai deputātiem ir iebildes? Arī nav. Līdz ar to mēs esam pieņēmuši 26.pantu.

V.E.Bresis. 27.pants atbilst pirmā lasījuma 31.pantam. Ir pieņemti daļēji Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, un Mežu ministrijas priekšlikums ir pieņemts pilnībā. Kāda atšķirība, godātie kolēģi, mūsu lasījumā mūsu piedāvātās redakcijas variantam ir no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas varianta. Ministrija piedāvā tādu kārtību, ka pašvaldība izveido šo strīdu komisiju. Mūsu variantā tiek piedāvāts, ka to izveido valsts mežu dienests. Nekādu citu domstarpību vai atšķirību mūsu piedāvātajā un citu piedāvātajā variantā nav.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts 27.pants.

V.E.Bresis. 28.pantā ir pieņemti deputāta Čepāņa un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumi, un tie ietverti jaunajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.E.Bresis. 29.pants, kurš atbilst pirmā lasījuma 33.pantam, ir atstāts bez izmaiņām, jo priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

V.E.Bresis. 30.pantā, kurš atbilst pirmā lasījuma 34.pantam ir viens priekšlikums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums, kura iesaka izslēgt šo pantu no likumprojekta, jo šī norma it kā ir paredzēta likuma "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" 13.pantā. Protams, ir jāpiekrīt šim argumentam, tikai ar tādu atrunu, ka likumā "Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem" ir vispārējas normas. Šajā likumā mēs precizējam normas, kuras attiecas tieši uz medībām. Tāpēc komisija arī iesaka atstāt 30.pantu šajā likumprojektā. Citu iebildumu nav.

Sēdes vadītājs. Deputāti iepazīstas. Nav iebilžu. Pieņemts. Tālāk!

V.E.Bresis. Tālāk seko pārejas noteikumi, godātie kolēģi, kuros, acīmredzot jau ir jāmaina mums termiņi sakarā ar visai ieilgušo šī likumprojekta izskatīšanu. Tāpat es domāju, ka mēs esam saņēmuši diezgan daudz priekšlikumu starp pirmo un otro lasījumu par nomas noteikšanas kārtību valstī. Mēs arī no šī lasījuma rezultātiem ieslēgsim dažus priekšlikumus par Ministru kabineta tiesībām apstiprināt Medību saimniecības nolikumu. To visu komisija iestrādās un sagatavos jūsu izskatīšanai uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Līdz ar to akceptējam. Tā. Esam visu izskatījuši. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par Medību likuma pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 2, atturas - 6. Ir pieņemts otrajā lasījumā.

Referent, lūdzu! Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

V.E.Bresis. Godātie kolēģi! Komisija aicina jūs iesniegt priekšlikumus un papildinājumus līdz šī gada 12.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptēts priekšlikums.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījums likumā "Par policiju"" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Tātad strādājam ar dokumentu nr.54. Tas ir ļoti neliels labojums tikai vienā no likuma "Par policiju" pantiem, tātad šī likuma 34.pantā. Bet tā būtība nebūt nav maza un ir vērsta uz to, lai policiju nodrošinātu ar attiecīgu materiāli tehniskās apgādātības līmeni. Šīm vajadzībām Iekšlietu ministrijai, policijai trūkst nepieciešamo līdzekļu, un tādēļ šis labojums paredz, ka 80 procenti no policijas iestāžu uzliktajiem naudas sodiem, kā arī 80 procenti no tām materiālajām vērtībām, kuru konfiscēšanā, aprakstīšanā un realizēšanā piedalījušās policijas iestādes, ka šīs summas var tikt novirzītas un tām jātiek novirzītām policijas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Tāda ir šī priekšlikuma būtība. Te nekā cita nav. Tā ir vienkārša ,un mūsuprāt, komisijasprāt, atbalstāma. Es lūdzu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Uz otro lasījumu mums ir daži priekšlikumi pie šī projekta, bet tas ir otrā lasījuma jautājums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Andris Grots, Kristīgo demokrātu savienība. Lūdzu!

A.Grots (KDS). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Man būtu viens būtisks jautājums Līgotņa kungam. Kā mēs zinām, pēdējā laikā ir veiktas vairākas kopīgas operācijas, kurās piedalījušies gan policisti, gan zemessargi, varbūt muitnieki, varbūt robežsargi. Un, ja ir šāda kopīga operācija, kā tad sadalīs, ja policijai dod 80 procentus?. Es esmu par to, ka atrod papildu līdzekļus policijas materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai, bet šī būtu viena lieta, par ko vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds deputāts ir pieteicies runāt? Debates pabeidzam. Vai referents vēlas runāt? Lūdzu! (No zāles deputāts A.Līgotnis: "Nē!") Referents nevēlas runāt. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par grozījumu likumā "Par policiju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 1, atturas — 4. Pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu, referent, tribīnē! Priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Līgotnis. Priekšlikumus es lūdzu iesniegt nedēļas laikā, kāds datums tad iznāk?

Sēdes vadītājs. Visiem deputātiem būtu jāizsniedz kalendāri. Šodien ir 30. Ja nedēļa, tas ir 6. aprīlis.

A.Līgotnis. Jā, līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

 

Likumprojekts " Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Juridiskā komisija, komisijas vārdā Kristiana Lībane, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Strādāsim ar dokumentu nr.141 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Tā kā šis ir visai apjomīgs likumprojekts un ir daudzi panti, par kuriem Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus, tad es lūgšu priekšsēdētāja atļauju laika taupīšanas nolūkos nosaukt pantus, no kura līdz kuram priekšlikumi nav saņemti. Un, ja es runāšu pietiekami lēni, tad es ceru, ka deputāti pagūs sekot līdzi.

Tātad attiecībā uz 47. līdz 54.pantu Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus un ierosina atbalstīt šos pantus pirmajā lasījumā pieņemtajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipna, vēlreiz nosauciet pantu numuru!

K.Lībane. 47. līdz 54.pants, priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

K.Lībane. Attiecībā uz 55.pantu. Tas ir redakcionāli precizēts pēc komisijas priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Par 55.pantu nav deputātiem iebilžu? Nav. Akceptēts komisijas redakcijā.

K.Lībane. Par 56. līdz 69.pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu tālāk!

K.Lībane. Arī par 70. un 71.pantu priekšlikumi nav saņemti. 72.pants uz šo lasījumu ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Par 72.panta redakciju deputātiem ir kādas piezīmes? Nav. Akceptējam.

K.Lībane. Arī 73.pants ir redakcionāli precizēts, ietverot panta sankcijās sodu personai, kas atbildīga ne tikai par transporta līdzekļu, bet arī par iekārtu ekspluatāciju.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakcionālo precizējumu deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. Par 74. līdz 79.pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, 80.pants.

K.Lībane. 80.pantā ir priekšlikums izdarīt sīku redakcionālu labojumu panta pirmās daļas sankcijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, iepazīstieties ar 80.pantu! Vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebilžu. Pieņemts 80.pants.

K.Lībane. Nē, ir arī vēl otrs priekšlikums — pēc būtības. Attiecībā uz šī panta otrās daļas sankciju. Cienījamai Saeimai tiek likts priekšā medību tiesību atņemšanu uz trim gadiem iekļaut panta otrās daļas sankcijā kā alternatīvu pamatsodu. Šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir saistīts ar to, ka medību tiesību atņemšana Administratīvo pārkāpumu kodeksa izpratnē ir pamatsods un to nedrīkst piemērot kā papildsodu. Un līdz ar to Juridiskā komisija ierosina precizēt otrajā lasījumā šo panta daļu.

Sēdes vadītājs. Par 80.panta abām daļām deputātiem nav iebilžu? Nav. Līdz ar to varam teikt, ka 80.pants kopumā ir akceptēts.

K.Lībane. Par 80.1. līdz 82.1. pantu priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane. Par 82. 2. pantu. Tas ir redakcionāli precizēts, mainot vārdu kārtību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu. Akceptēts.

K.Lībane. 83.pants arī ir redakcionāli precizēts, mainot vārdu kārtību.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

K.Lībane. 84.pants. Juridiskā komisija to ir redakcionāli precizējusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

K.Lībane. Tāpat arī 84.1. pantu. Tur ir izdarīts redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu.

K.Lībane. Par 85. līdz 88.pantu Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. 88.1. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu.

K.Lībane . 88.2. pants līdz 89.5. pants — priekšlikumi nav saņemti.

Attiecībā uz 131.1.pantu ir vairāki priekšlikumi. Pirmkārt, ir redakcionāls precizējums. Termins "transporta līdzekļi" tiek mainīts uz terminu "transportlīdzekļi".

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

K.Lībane . Otrkārt, Juridiskā komisija liek priekšā aizstāt vārdu "vadītājam" ar vārdiem "īpašniekam vai turētājam", jo tie ir šim pantam atbilstošie juridiskie termini.

Sēdes vadītājs. Varbūt visu, lūdzu, komentējiet!

K.Lībane . Un, treškārt, ir priekšlikums mīkstināt panta sankciju. Juridiskā komisija liek priekšā sodu "50 latu apmērā" aizstāt ar sodu "līdz 50 latiem". Tas ir viss par šo pantu. (No zāles: "No sodiem vien tikai dzīvos!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Nav iebilžu? Akceptēts.

K.Lībane. 134.1.pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Pret šo redakciju nav iebilžu deputātiem? Nav.

K.Lībane. 136. pants. Par braukšanu bez biļetes. Ir priekšlikums panta trešajā daļā izslēgt vārdus "dzelzceļa, jūras un upju transportā", jo šis uzskaitījums seko apakšpunktos un to nav nepieciešams atkārtot.

Bez tam šā panta sestajā daļā Juridiskā komisija konstatē būtisku neprecizitāti. Pirmajā lasījumā pieņemtajā likumprojekta variantā ir reglamentēts sods par 7 līdz 10 gadus vecu bērnu vešanu bez biļetes tālsatiksmes vai starptautiska maršruta autobusā, bet nekas nav teikts par 10 līdz 16 gadu vecu bērnu vešanu. Un, kā mēs zinām, līdz 16 gadus vecai personai administratīvo sodu uzlikt nevar un jāsoda ir tā persona, kas to ved. Līdz ar to Juridiskā komisija ierosina ar šo lasījumu sakārtot pantu un papildināt panta sesto daļu ar attiecīgu normu. Tie ir visi priekšlikumi par 136. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai deputātiem ir kādas iebildes? Vai kāds vēlas runāt par 136. panta redakciju? Iebilžu nav. Līdz ar to panta redakcija pieņemta.

K.Lībane. Par 137.1. pantu priekšlikumi nav saņemti.

139.1. pants ir redakcionāli precizēts, jo, konsultējusies ar Satiksmes ministrijas speciālistiem, komisija lēma, ka pareizi būtu teikt "tranzīta kravu pārvadājumi".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

K.Lībane. 155.6. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu?

K.Lībane. 155.7. pants. Par šo pantu priekšlikumi nav saņemti. 164.2. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu?

K.Lībane . 166. pants. Par to priekšlikumi nav saņemti. 166.2. pants ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šo redakciju? Nav iebilžu. Pieņemts.

K.Lībane. Par 166.3. un 166.4. pantu priekšlikumi nav saņemti. 166.20. pantā ir izdarīti nelieli redakcionāli precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

K.Lībane. Attiecībā uz 176.1.pantu ir redakcionāls precizējums. Tātad papildināt "kodeksu", nevis "Administratīvo pārkāpumu kodeksu", jo tas tāpat ir skaidrs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Akceptēts.

K.Lībane. 190.7. pants. Priekšlikumi nav saņemti.

Sēdes vadītājs. Tāpat par 194.1. pantu. Attiecībā uz 201.11. pantu komisija izdarījusi sīku redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Tālāk!

K.Lībane. Par 201.12. līdz 201.17. pantu priekšlikumi nav saņemti. Attiecībā uz 201. 18. pantu komisija izdarījusi redakcionālu precizējumu. Par 201.19. pantu priekšlikumi nav saņemti. Un 201.20. panta redakcijā komisija izdarījusi precizējumu. Priekšlikumi nav saņemti arī par 201.21. pantu. Un komisija ir redakcionāli precizējusi 201.22. pantu. Priekšlikumi nav saņemti par 201. 23. un 201.24. pantu. Komisija ir precizējusi 201.25. pantu. Ar mērķi izteikt pantu juridiski korekti komisija ir redakcionāli precizējusi arī 201.42. pantu.

Nākamais priekšlikums ir saistīts ar dokumenta 89. pantu. Tas ir 31. lappusē. Tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt kodeksu ar 14.e nodaļu. Juridiskā komisija pieņēma šo priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem. Pirmkārt, komisija ierosina apvienot 201.44. pantu un 201.45. pantu. Otrkārt, komisija ir izdarījusi redakcionālu precizējumu attiecībā uz nodaļas nosaukumu, vārdus "lietošanas jomā" nomainot ar "lietošanā", kā arī redakcionāli labojusi 201.43. pantu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai par šiem labojumiem deputātiem ir kādas iebildes, vai kāds vēlas runāt? Nav. Līdz ar to akceptējam.

K.Lībane. Nākamais priekšlikums attiecas uz dokumenta 90. pantu. Arī tas ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināts kodeksa papildinājums ar 14.f nodaļu. Juridiskā komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ar grozījumiem.

Pirmkārt, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 201.49. pantu Juridiskā komisija ar grozījumiem ietvēra 201.46. panta otrajā daļā. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas ierosināto 201.47. un 201.48. pantu Juridiskā komisija iekļāva šajā jaunizveidotajā nodaļā pilnībā.

Vēl Juridiskā komisija izdarīja precizējumu 201.48. panta nosaukuma formulējumā. Juridiskā komisija to formulēja sekojoši: "Iesniegumā, sūdzībā vai priekšlikumā minēto ziņu un faktu publicēšanas noteikumu pārkāpšana." Tas par šo pantu ir viss.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem?

K.Lībane. Nākamais priekšlikums. Juridiskā komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu attiecībā uz 213. panta pirmās daļas papildināšanu. Šis priekšlikums ir saistīts ar to, ka cienījamā Saeima lēma iekļaut Administratīvo pārkāpumu kodeksā 14.e. nodaļu "Par administratīvajiem pārkāpumiem valsts simbolikas lietošanā". Un šajā priekšlikumā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina nodot šo pārkāpumu lietu izskatīšanu rajonu, (pilsētu) tiesām.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

K.Lībane. Par 214. pantu priekšlikumi nav saņemti. 214.1. pantā Juridiskā komisija izdarīja redakcionālu precizējumu. Tāpat redakcionāli precizēti tika 215.1. un 215.4. pants. Par 221. pantu priekšlikumi netika saņemti. 226. pants tika redakcionāli precizēts. Priekšlikumi netika saņemti par 228.1. pantu, bet 228.2. pantu Juridiskā komisija ir redakcionāli precizējusi. Redakcionāli precizēts ir arī 230.8. pants. Priekšlikumi netika saņemti par 231., 231.1. un 232. pantu. 233. pants tika redakcionāli precizēts. Par 250. pantu priekšlikumi netika saņemti. Nākamais priekšlikums ir saistīts ar 287. pantu, un šeit Juridiskā komisija atbalstīja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu ar nelieliem grozījumiem. Priekšlikums ir saistīts ar 14.e nodaļas iekļaušanu Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Šos grozījumus akceptējam.

K.Lībane. Nākamais ir 300. pants. Juridiskā komisija ierosina pirmajā lasījumā pieņemto 300. panta ceturto daļu izslēgt. Šis priekšlikums saistīts ar to, ka likumā par Valsts ieņēmumu dienestu šādas pilnvaras 300. panta ceturtajā daļā minētajiem ierēdņiem nav piešķirtas.

Sēdes vadītājs. Mēs izskatām 106. pantu?.. Es atvainojos, 300. pantu?

K.Lībane. Jā, 300.

Sēdes vadītājs. Vēlreiz atkārtojiet priekšlikumu, lūdzu!

K.Lībane. Jā, tātad priekšlikums ir... Priekšlikumu ierosina Juridiskā komisija: izslēgt pirmajā lasījumā pieņemto 300. panta ceturto daļu. Tas ir dokumenta 106. pants 43. lappusē.

Sēdes vadītājs. Man šis jautājums radās tāpēc, ka Juridiskās komisijas priekšlikumā šeit ir uzrakstīts izslēgt vispār pantu.

K.Lībane. Jā, bet tas acīmredzot ir domāts dokumenta 106. pants. Taču faktiski priekšlikums attiecas uz ceturto daļu, kā jau es teicu, sakarā ar to, ka likums par valsts ieņēmumu dienestu šādas pilnvaras minētajiem ierēdņiem nepiešķir. Un, lai neradītu pretrunas likumos, Juridiskā komisija ierosina šo daļu izslēgt.

Sēdes vadītājs. Lai nebūtu pārpratumu, lūdzu nolasiet, kāds tad paliek pants.

K.Lībane. Jā, tūlīt... Pants tātad paliek sekojošs: "Ja pārkāpējs nav samaksājis naudas sodu šā kodeksa 299. pantā noteiktajā termiņā, lēmumu par naudas sodu uzlikšanu nosūta soda summas ieturēšanai piespiedu kārtā no viņa darba algas, citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas saskaņā ar noteikumiem, kādi paredzēti Civilprocesa kodeksā. Ja persona, kurai uzlikts naudas sods, nestrādā vai arī naudas soda ieturēšana no pārkāpēja darba algas vai citas izpeļņas, pensijas vai stipendijas nav ieturama citu iemeslu dēļ, naudas soda piedziņu, pamatojoties uz institūcijas amatpersonas lēmumu par naudas soda uzlikšanu, izdara tiesu izpildītājs, vēršot piedziņu uz pārkāpēja personisko mantu, kā arī uz viņa daļu kopmantā. Naudas soda piedziņu nevar vērst uz mantu, uz kuru saskaņā ar likumdošanu nevar vērst piedziņu pēc izpilddokumentiem."

Sēdes vadītājs. 300. pants tātad paliek šādā redakcijā.

K.Lībane. 304. pants. Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums papildināt pantu ar sekojošu normu: protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, kas paredzēti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 201.46 un 201.49 pantā, sastāda valsts kontrolieri. Juridiskā komisija nolēma neatbalstīt šo priekšlikumu, jo likums "Par valsts kontroli", tā 15.pants, neparedz valsts kontrolierim tiesības sastādīt protokolu par administratīvo pārkāpumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, vai ir kādas iebildes? Nav iebilžu pieņemts.

K.Lībane. Pēdējais priekšlikums ir saistīts ar pārejas noteikumiem. Juridiskā komisija tātad ierosina papildināt likumprojektu ar pārejas noteikumiem. Es nedaudz paskaidrošu. Šis priekšlikums saistīts ar to, ka pirmajam lasījumam tika piedāvāts un pieņemts Juridiskās komisijas izstrādāts alternatīvs likumprojekts, kas apkopoja un novērsa pretrunas, kuras pastāvēja starp atsevišķiem citiem iesniegtajiem likumprojektiem un Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem. Tāpēc Juridiskā komisija ierosina papildināt šo likumprojektu ar pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs. Kuros šie Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta noteikumi ar šā likuma spēkā stāšanos zaudē savu spēku.

K.Lībane. Jā. Tieši tā. Tas ir viss par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! 54 - par, 5 - pret, 4 - atturas. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Lībane. Priekšlikumus trešajam lasījumam lūdzu līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Paldies! Esam izskatījuši šo jautājumu.

 

Godātie deputāti! Prezidijs ir saņēmis iesniegumu. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija lūdz Saeimas 30.marta sēdē izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" pēc likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Administratīvo pārkāpumu kodeksā"". Iesniedz komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kehris.

Vai kāds vēlas runāt? Vai ir iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu komisijas priekšsēdētāju Ojāru Kehri referēt!

O.Kehris (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Vakar mēs izskatījām un pirmajā lasījumā pieņēmām Saeimas par steidzamiem pasludinātos grozījumus likumā "Par īpašuma nodokli", kur grozījumi sastāda vienīgi 5.panta otrās daļas rindkopu šādā redakcijā. Proti, ka īpašuma nodoklis tiek iemaksāts pagasta vai pilsētas pašvaldības budžetā pēc īpašuma atrašanās vietas. Līdz likumprojekta izskatīšanai otrajā un galīgajā lasījumā priekšlikumus mēs neesam saņēmuši šajos grozījumos, un tāpēc lūdzu godāto Saeimu nobalsot par šā likuma pieņemšanu otrajā un pēdējā lasījumā. Un mūsu priekšlikums būtu papildināt, ka likums stājas spēkā ar tā izsludināšanas dienu. Jo pašvaldības praktiski gaida šo labojumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par īpašuma nodokli"" pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - nav, atturas - 7. Ir pieņemts likums.

Godātie deputāti! Vēl līdz pārtraukumam ir nedaudz laika, un vispirms es lūdzu nolasīt pieprasījumu, kurš atzīts par steidzamu no iesniedzēju puses. Un tad viens runā "par" viens — "pret" un balsojam.

Irēna Folkmane — Saeimas sekretāra biedre. Lūdzu!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Dokuments nr. 364. Steidzams pieprasījums par valsts akciju sabiedrību "Latvenergo". "Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputātiem sagādā bažas radītā nestabilitāte enerģētikā. Latvijas Zemnieku savienības frakcijas deputāti lūdz Gaiļa kungu informēt par plānoto pasākumu programmu, kas paredzēta turpmākajā "Latvenergo" pārstrukturēšanā, uzskatot, ka nav pieļaujami Latvijas energoapgādes sistēmas darbības traucējumi, kas varētu kritiski ietekmēt kā valsts ekonomiku kopumā, tā arī katru valsts pilsoni personīgi. Saeimai joprojām nav sniegts valdības pārstāvju ziņojums par Valsts kontroles veiktās pārbaudes rezultātiem valsts akciju sabiedrībā "Latvenergo" saskaņā ar Saeimas 1994.gada 5.oktobra sēdes lēmumu, kas ļautu pamatoti spriest par Ministru kabineta rīcību sakarā ar izmaiņām akciju sabiedrības "Latvenergo" pārvaldes institūcijās. Ceram, ka pašreizējai valdībai Gaiļa vadībā pietiks atbildības pakārtot otršķirīgus jautājumus vitāli svarīgākajām Latvijas interesēm un novērst destabilizāciju, kas var izraisīt dramatiskas sekas valstī. Balstoties uz iepriekš teikto, pieprasām enerģētikas valsts ministram Ozoliņam sniegt ziņojumu par Valsts kontroles pārbaudes rezultātiem un Ministru prezidentam — detalizētu pamatojumu par "Latvenergo" padomes atlaišanu un valsts akciju sabiedrības prezidenta Koemeca atstādināšanu, par to, kā notikušais ir veicinājis stabilitāti enerģētikā. Saeimas deputāti Rozentāls, Gundars Bērziņš, Putniņš, Tomiņš, Novakšānovs, Imants Kalniņš, Tabūns, Grīnblats, Mārtiņš Ādams Kalniņš, Kiršteins."

Sēdes vadītājs. Vai deputāti runāt par steidzamību ir pieteikušies? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par deputātu ierosināto priekšlikumu — izskatīt šo pieprasījumu kā steidzamu. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 18, atturas — 15. Steidzamība ir pieņemta. Lūdzu deputātus uzsākt debates! Deputāti debatēs ir pieteikušies? Nav.

Lūdzu balsot par pieprasījuma pieņemšanu! Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 13, atturas — 16. Pieprasījums ir pieņemts, un nododam to Ministru prezidentam Mārim Gailim, kā arī Pieprasījumu komisijai.

Deputāts Žīgurs lūdz vārdu steidzamam ziņojumam. Jūs trīs minūtes izmantosit? (No zāles: "Tikai divas!") Tikai divas minūtes deputāts Žīgurs pieprasa. Lūdzu!

A.Žīgurs (LNNK). Godātie deputāti! Godātais Prezidij! Atvainojos, ka šobrīd esmu tā mazliet saguris. Es vakar naktī lasīju man ieteikto grāmatu no deputātes Gravas. (Zālē troksnis.) Šo grāmatu izlasot, par nožēlu neko jaunu neatradu, ko jau mēs nezinātu iepriekš. Un šī sakopojuma lielā daļa bija mums visiem jau sen zināma. Un tās detaļas, kuras mums nav zināmas, tās mēs varam iegūt pie tiem cilvēkiem, kas šodien stāv pie Saeimas nama ar plakātiem. Tur jau viss ir. Parunājiet ar viņiem! Šīs grāmatas vērtība ir apmēram manā vērtējumā viena ceturtā daļa no tā, ko mēs esam izdevuši. Oriģinālus no Molotova—Ribentropa "pakta nolīgumiem" par 2000 rubļiem, kas ir mūsu naudā 20 santīmi, var redzēt Maskavā izstādītus. Galarezultātā mēs naudu esam izmetuši vējā! Tātad šī grāmata tiks pārdota un nauda iekasēta. Bet vai mēs saņemsim atpakaļ to! Jo mums nekādi līgumi ar deputāti Gravu nepastāv. Tas tagad ir jautājums. Tad jau iznāks tā, ka mēs dubulti samaksājam par šīs grāmatas izdošanu. Es nezinu to atrisinājumu, var būt, ka Prezidijs varēs atrisināt tālāk. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Juris Sinka. Arī paziņojums. Tad zvanu reģistrācijai!

J.Sinka (TB). Par spīti starptautiskajam nosodījumam, kuram nule pievienojies arī ASV ārlietu ministrs Kristofers, Krievija turpina graut Čečenijas pilsētas un ciematus. Ielenktas Gudarmesa un Šali. Šajā sakarā aicinu Saeimas Čečenijas atbalsta grupu uz pārrunām Prezidija zālē tūlīt pēc pārtraukuma.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju! Lūdzu reģistrēties deputātus! Saeimas sekretāra biedri Irēnu Folkmani lūdzu nosaukt deputātus, kuri nav reģistrējušies.

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Šodien, 30.martā, nav reģistrējušies Dzintars Ābiķis, Eduards Berklavs, Indulis Bērziņš, Mariss Andersons, Māris Budovskis, Ilmārs Dāliņš, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš, Andris Gūtmanis, Edvīns Inkēns, Kārlis Jurkovskis...

Sēdes vadītājs. Deputāts Kārlis Jurkovskis ir zālē.

I.Folkmane. Imants Kalniņš...

Sēdes vadītājs. Imants Kalniņš ir zālē.

I.Folkmane. Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova, Ruta Marjaša...

Sēdes vadītājs. Ruta Marjaša ir zālē.

I.Folkmane. Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Andris Piebalgs, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Antons Seiksts, Anna Seile...

Sēdes vadītājs. Anna Seile ir zālē.

I.Folkmane. Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, deputāti, ieņemiet vietas! Reģistrācija kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 40 deputāti! Sēdē nav kvoruma — piecu minūšu pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdes vadītājs. Bija paziņots par pārtraukumu uz piecām minūtēm, jo pulksten 11.00 zālē bija tikai 40 deputāti. Lūdzu vēlreiz reģistrēties kvorumam! Lūdzu rezultātu! Reģistrējušies 57 deputāti. Turpinām sēdi.

 

Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā" . Juridiskās komisijas vārdā deputāte Lībane. Lūdzu!

K.Lībane. Godātais priekšsēdētāj! Cienījamā Saeima! Strādāsim ar dokumentu nr.142. Likumprojekts "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā". Juridiskā komisija nav saņēmusi priekšlikumus par 70.1. pantu un aicina Saeimu atbalstīt panta redakciju pirmajā lasījumā pieņemtajā variantā.

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies runāt deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Muitas kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu termiņu priekšlikumu iesniegšanai.

K.Lībane. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam līdz 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Likumprojekts "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" , trešais lasījums. Ruta Marjaša — Juridiskās komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte. Lūdzu!

R.Marjaša (LC). Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Pēc likumprojekta apstiprināšanas otrajā lasījumā nekādi papildinājumi un ierosinājumi netika iesniegti, tādēļ mēs piedāvājam tādā pašā, negrozītā variantā apstiprināt likumu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 1, atturas — 4. Nav kvoruma. Lūdzu vēlreiz balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 6. Likums pieņemts.

 

Prezidijs saņēmis iesniegumu. Frakcijas "Latvijas ceļš" deputāti Elferts, Marjaša, Kamaldiņš, Līgotnis, Valdis Pavlovskis, Jonītis, Siliņš, Birzniece, Spuģis un Meierovics lūdz darba kārtībā izdarīt šādas izmaiņas: likumprojektu 60.8. "Par grozījumiem un papildinājumiem likumā "Par valsts pensijām"" un likumprojektu 74.10 "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīt pēc 35. punkta — "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā". Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es zinu, ka visas komisijas steidzas strādāt, visiem darbā ir likumprojekti, bet, nu, man ir lūgums — pastrādāsim tā, kā ir pašreiz dienas kārtībā, nekas jau nav ļoti bailīgs, jo paskatiet, cik ir trešo lasījumu. Iedosim mēs arī Valsts prezidentam darbu, lai viņš paraksta šos likumus, kurus mēs tūlīt pieņemsim trešajā lasījumā. Esiet tik laipni, es uzklausu, un ievērosim dienas kārtību, kāda ir, un uzreiz saruks mums tie garie saraksti. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsosim par izmaiņām darba kārtībā, ko ierosina deputāti, tātad likumprojekts "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par valsts pensijām"" un "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīt pēc "Grozījumiem Valsts drošības likumā". Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 13, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

 

Izskatām likumprojektu "Par grozījumiem likumā "Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Raimonds Jonītis — komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts.

R.Jonītis (LC). Godātais priekšsēdētāj! Godātā Saeima! Vispirms es gribētu lūgt paņemt dokumentu nr.99, kur ir šis Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts. Šis likumprojekts par grozījumiem likumā par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām ir ļoti īss. No šī likuma ir ierosināts izslēgt medicīniskās aprūpes kooperatīvās sabiedrības tikai tāpēc, lai nodrošinātu veselības aprūpes valstisko kontroli un reģistrēšanos noteiktajā kārtībā valstiskā apmērā, nodrošinātu šo medicīnisko kooperatīvo sabiedrību reālu sertificēšanos un nodrošinātu mūsu iedzīvotājiem, šī pakalpojuma absolūtu drošumu. Un vispirms es gribētu lūgt Saeimas piekrišanu šo likumprojektu sakarā ar to, ka viņš ir tik īss un no šī likuma izslēdz tikai viena veida kooperatīvās sabiedrības, pieņemt steidzamības kārtībā. Tas ir komisijas lūgums.

Sēdes vadītājs. Vai kāds vēlas runāt par ierosināto steidzamību? Nevēlas. Lūdzu, balsosim par šo priekšlikumu! Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — nav, atturas — 3. Nav kvoruma. Lūdzu, balsojam otrreiz! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav. atturas — 2. Steidzamība pieņemta.

R.Jonītis . Paldies! Un, kā jau es arī pastāstīju, šis ir pirmais lasījums. Šī likumprojekta jēga ir izslēgt no likuma 3.panta vārdus "medicīniskās aprūpes sabiedrības". Es aicinātu atbalstīt šo grozījumu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par priekšlikumu pieņemt pirmajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 1, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

R.Jonītis. Es lūgtu otro lasījumu šim likumprojektam noteikt 6.aprīlī, nākamajā ceturtdienā.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu ir iebildes? Nav. Priekšlikums pieņemts.

R.Jonītis . Paldies!

 

Sēdes vadītājs. "Grozījums Valsts drošības iestāžu likumā" . Aizsardzības un iekšlietu komisija. Andris Līgotnis — komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Šis likums par valsts drošības iestādēm no aizsardzības bloka ir pēdējais, kurā ir palicis iepriekšējais Zemessardzes pirmās amatpersonas vecais nosaukums "Zemessardzes priekšnieks". Visos citos likumos tas jau ir izlabots uz jauno terminoloģiju un tagad ir "Zemessardzes komandieris". Šeit ir nepieciešams izdarīt šo terminoloģisko labojumu, cita nekā šajā grozījumā nav. Tas ir ļoti īss, ļoti vienkāršs, un es aicinu par to nobalsot. (No zāles: "Steidzamības kārtā!")

Sēdes vadītājs. Vai jūs nevēlaties steidzamību nobalsot?

A.Līgotnis . Šoreiz ne, jo šeit uz otro lasījumu būs, iespējams, vēl cits priekšlikums klāt jāpieliek.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — nav, atturas — nav. Pieņemts.

A.Līgotnis . Labojumus lūdzu līdz tam pašam 6.aprīlim.

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebilžu? Priekšlikums pieņemts.

 

Likumprojekts "Par aizsargjoslām" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija. Lūdzu! Anna Seile — komisijas vārdā, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šis likums ir jau samērā ilgi gaidījis uz pieņemšanu. Likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets, un šodien mēs skatām dokumentu nr.155 pirmajā lasījumā. Kāpēc vajadzīgs šāds likumprojekts par aizsargjoslām? Tāpēc, ka ļoti daudzos likumos ir noteiktas dažādas aizsargjoslas, dažādi viņu režīmi, dažādi izmēri. Nu beidzot vienā likumā ir iestrādātas visas normas, kas attiecas uz ierobežojumiem šajās aizsargjoslās, un noteikta arī šo aizsargjoslu klasifikācija. Visas aizsargjoslas pamatā iedalās robežjoslās, ekspluatācijas aizsargjoslās, sanitārās aizsargjoslās, drošības joslās un pat muitas kontroles joslās. Jā, ir sasņemti arī iebildumi no Vides aizsardzības komisijas, ka vajadzētu precīzāk izstrādāt un regulēt atbilstoši jau spēkā esošiem likumiem dažādu aizsargjoslu statusu un arī viņu platumu. Šie iebildumi ir vērā ņemami un būtiski, bet tie nevarētu kavēt pieņemt šo likumu pirmajā lasījumā. Un tādas korekcijas tiešām ir nepieciešamas, jo jau zvejniecības likumā ir noteikti tauvas joslas platumi un arī dažādos citos likumos ir noteikti ierobežojumi, kuri nav pilnībā saskaņoti ar Ministru kabineta iesniegto projektu. Bet tas viss ir labojams. Iesniedziet savus priekšlikumus otrajam lasījumam! Aicinu balsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Vai ir pieteikušies debatēs deputāti? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par aizsargjoslām" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Pieņemts pirmajā lasījumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

A.Seile . Es komisijas vārdā lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu — 6.aprīli.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu pret šo priekšlikumu? Nav. Priekšlikums pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Papildinājums Latvijas Republikas konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" . Ruta Marjaša — komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāte!

R.Marjaša (LC). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija savā sēdē izskatīja tai nodoto likumprojektu "Par papildinājumiem likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"". Šo papildinājumu būtība bija tāda, ka šā konstitucionālā likuma 9.pants, kurš šodien skan, ka "tikai pilsoņiem var nodot īpašumā vai pārdot zemi un citus dabas resursus, izņemot gadījumus" … papildināt ar vārdiem "kad fiziska persona, kas nav Latvijas Republikas pilsonis, iegūst zemes īpašumu mantošanas ceļā". Juridiskā komisija savā sēdē noraidīja šo priekšlikumu sekojošu apsvērumu dēļ. Tādi izņēmuma gadījumi dzīvē var rasties ļoti daudzi un dažādi. Bet mums iet runa par konstitucionālo likumu, kurā ir noteikts princips. Nupat šodien mēs nobalsojām trešajā lasījumā labojumus šajā konstitucionālajā likumā, kurā šajā 9.pantā ir papildinājums, ka "Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos, ja likumos vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos noteikts citādi." Tātad katrs šāds gadījums būtu regulējams, un tādi fakti, tādas situācijas, pareizāk sakot, jāregulē ar speciāliem likumiem. Un tas labojums, ko mēs šodien pieņēmām konstitucionālajā likumā, nosaka, ka, ja cits likums paredz izņēmumus konkrētajās situācijās, tad ir iespējams arī cits risinājums. Bet konstitucionālajā likumā, kā Juridiskā komisija uzskatīja, tāds papildinājums nav nepieciešams. Tādēļ Juridiskā komisija lūdz noraidīt šo piedāvāto labojumu konstitucionālajā likumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Lūdzu, deputāts Berķis, Latvijas Zemnieku savienība!

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Es gribu norādīt uz citu, daudz lielāku pretrunu, kas slēpjas šajā faktā, ka mēs grozām konstitucionālo likumu "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi". Konstitucionālo likumu! Ja mēs kādu likumu esam nosaukuši par konstitucionālo likumu, un tas tika izdarīts iepriekšējā Augstākajā padomē, tad tas nozīmē, ka šim likumam vajadzētu faktiski būt ar konstitūcijas, ar Satversmes spēku. Un tātad tam vajadzētu būt grozāmam tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu. Jau tajā laikā, kad šis likums tika pieņemts, faktiski tika ielikta arī pretruna, tur ierakstot: "izņemot gadījumus, kad Latvijas Republikas noslēgtajos starptautiskajos līgumos noteikta cita kārtība". Tātad varam noslēgt jebkuru starptautisku līgumu, un jau tūlīt līdz ar to viss tas, ko esam pieņēmuši kā konstitucionālu, tādu, ko gribam, lai to tik viegli nevarētu mainīt, tas jau tiek tūlīt izmainīts. Tagad, pierakstot klāt jau iepriekš pieņemtajam, ka likumos vai Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos nolīgumos, iznāk, ka šis likums ir faktiski mazāks par visiem citiem likumiem. Mēs varam pieņemt jebkuru citu likumu, un tūlīt šis konstitucionālais likums paliek apakšā šim pieņemtajam likumam, atliek tikai šo konstitucionālo likumu pieskaņot visparastākajam, visikdienišķākajam mūsu ar jebkuru kvalificētu balsu vairākumu pieņemtajam likumam. Tāpēc es gribētu aicināt, atbalstot šeit Marjašas kundzes viedokli, noraidīt šo labojumu, šo grozījumu. Es gribētu norādīt, ka ir nepieciešams arī ķerties pie paša konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" kā tāda. Un vai tad nu izmest vārdu "konstitucionālais", ja tas nav nekāds konstitucionālais, vai arī panākt, lai šis likums būtu tik tiešām konstitucionāls un lai to varētu grozīt tikai ar divu trešdaļu balsu vairākumu. (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Mums nav tā likuma!")

Sēdes vadītājs. Cik es varēju dzirdēt, ko teica deputāts Leiškalns, tad es sapratu, ka viņam nav šī likumprojekta.

K.Leiškalns (no zāles). Es teicu, ka Latvijas Republikas Satversme neparedz konstitucionālus likumus. Un viss. Nav tā...

Sēdes vadītājs. Es atvainojos, jūsu izteiktās replikas es komentēt nevaru. Es domāju, ka šeit ir tehniskas dabas jautājums, bet tās savas domas jūs varat izteikt tribīnē, ja vēlaties. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Papildinājums Latvijas Republikas Konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 11, pret — 39, atturas — 14. Nav pieņemts. Noraidīts.

 

Nākamais likumprojekts — "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu" . Pirmais lasījums. Juridiskā komisija. Komisijas vārdā — Ruta Marjaša!

R.Marjaša (LC). Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja tai nodotos Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdotos noteikumus nr.175, kas paredz, ka Civillikuma 968. un 973.pants nav piemērojams arī gadījumos, kad valsts un pašvaldību uzņēmumi, valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrības vai atsevišķas valstij vai pašvaldībai piederošas ēkas un būves tiek privatizētas saskaņā ar speciālajiem likumiem, kas regulē to privatizāciju. Juridiskā komisija piedāvā Saeimai pieņemt pirmajā lasījumā šos likumprojektā izteiktos Ministru kabineta noteikumus.

Sēdes vadītājs. Vai kāds no deputātiem vēlas runāt par šo iesniegto likumprojektu? Nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojektu "Par 1992.gada 7.jūlija likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību" papildināšanu". Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 52, pret — nav, atturas — 5. Pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

R.Marjaša . Līdz 7.aprīlim, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Pret šo priekšlikumu nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

 

Nākamais likumprojekts — "Grozījumi Augstākās padomes lēmumā "Par kārtību, kādā pašvaldības uzskaita, kontrolē un pārņem ārvalstu militāro resoru pārziņā esošos nekustamā īpašuma objektus"" . Trešais lasījums. Jānis Lagzdiņš — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Pēc otrā lasījuma Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu par minēto likumprojektu. Tādēļ es aicinātu to pieņemt trešajā lasījumā un balsot par to.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu. Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par — 58, pret — nav, atturas — 5. Ir pieņemts likums.

 

Nākamais likumprojekts — "Patentu likums" . Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā — Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienības deputāts. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi deputāti! Uz trešo lasījumu par Patentu likumu esam saņēmuši Juridiskā biroja priekšlikumu un, apspriežot trešajam lasījumam arī Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija ir iesniegusi priekšlikumus. Un tāpēc, lūdzu, strādāsim ar 186.dokumentu.

Juridiskais birojs lūdz izteikt likumā lietotos terminu skaidrojumus kā 1.pantu. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes? Nav. Akceptējam.

V.Novakšānovs . Tautsaimniecības komisija liek priekšā apvienot līdzšinējo 2. un 3.pantu, izsakot tā nosaukumu šādā redakcijā: "Izgudrojuma objekts un neaizsargājamie objekti". Lūdzam šo redakciju atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Tautsaimniecības komisija lūdz papildināt 29.pantu ar devīto daļu šādā redakcijā: "Par profesionālā patentu pilnvarotā iekļaušanu reģistrā Patentu valde paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta iestādei." Lūdzam šādu papildinājumu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Paldies! Tautsaimniecības komisija lūdz izteikt 46.panta otro daļu šādā redakcijā: "Par darbībām, kas saistītas ar autorības piesavināšanos, līdzautorības uzspiešanu, kā arī izgudrojuma būtības izpaušanu un citām darbībām, vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem." Lūdzam šo tekstu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem pret 46.panta redakciju nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

V.Novakšānovs. Vairāk priekšlikumu Tautsaimniecības komisija šā likuma trešajam lasījumam saņēmusi nav. Un tāpēc lūdzam šo likumu apstiprināt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Patenta likums" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu!

Par - 58, pret - nav, atturas - nav. Likums pieņemts.

V.Novakšānovs. Es pateicos komisijas vārdā Juridiskajam birojam un arī Latvijas Republikas patentu pilnvarotajiem Armīna Pētersona vadībā, kas ļoti strādāja pie šā likuma izstrādes. Liels paldies!

 

Sēdes vadītājs. Likumprojekts "Grozījums Operatīvās darbības likumā" . Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Līgotnis, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Jau gadu mums darbojas likums par operatīvo darbību. Šā likuma darbības gaitā esam konstatējuši, ka ir zināmas nepilnības un tās jānovērš. Šo likumprojektu ir iesniedzis Ministru kabinets. Faktiski iniciatore ir Iekšlietu ministrija. Bet tam ir piekritusi arī Aizsardzības ministrija un Zemessardze, kas nodarbojas ar šīm operatīvās darbības lietām. Būtība ir šāda. Pašreiz spēkā esošajā šā likuma 32.panta pirmās daļas redakcijā ir noteikts, ka operatīvās darbības subjekta slepenajiem palīgiem ir tās pašas sociālās garantijas, kas šiem operatīvajiem darbiniekiem. Bet kādas tad ir šīs sociālās garantijas? Tās ir dienesta dzīvokļi, dienesta telefoni, dažādi izdienas jautājumi, pensiju atvieglojumi, garāki atvaļinājumi, valsts apdrošināšana un vēl daži. Protams, ka šādas sociālas garantijas nedz loģiski, nedz ar likumu pamatoti nebūtu piemērojamas šiem slepenajiem palīgiem, uz kuriem varētu lielākajā daļā gadījumu attiecināt tikai apmaksas nosacījumus. Tādēļ arī ir šis priekšlikums, lai nebūtu obligāti visos gadījumos jāpiešķir šīs sociālās garantijas. Tas nav vajadzīgs, tas nav ne ar ko pamatots. Tātad, pieņemot šo likumprojektu, tiktu slēgti līgumi starp slepeniem kanāliem un operatīvās darbības subjektiem un tur konkrēti katrā gadījumā tiktu norādītas tieši tās sociālās garantijas, kas attiecīgajā situācijā konkrētai personai ir nepieciešamas. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Vai vēlas kāds deputāts runāt? Nav pieteikušies. Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Grozījums operatīvās darbības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - nav, atturas - 1.

A.Līgotnis. Es lūdzu priekšlikumus līdz 6.aprīlim!

Sēdes vadītājs. Pieņemts pirmajā lasījumā. Un pret priekšlikumu iesniegšanas termiņu nav iebilžu? Nav. Arī šis priekšlikums ir pieņemts.

 

Patstāvīgo priekšlikumu izskatīšana. Lēmuma projekts " Par valsts iekšējās drošības un tiesiskās kārtības paaugstināšanu ". Nacionālās drošības komisija. Lainis Kamaldiņš - komisijas vārdā, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

L.Kamaldiņš (LC). Godātie deputāti! Es lūdzu paņemt ziemas sesijā izskatāmo dokumentu nr. 193. Tas ir lēmuma projekts un, protams, tam nav lasījumu, tāpēc iesim cauri visiem priekšlikumiem, kas ir saņemti gan no vairākām komisijām, gan arī no deputātiem.

Pirmajā punktā ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, piecu Saeimas deputātu — Resnā, Putniņa, Rozentāla, Novakšānova un Berķa, LNNK frakcijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un Juridiskās komisijas priekšlikumi.

Nacionālās drošības komisija, izskatījusi visus šos priekšlikumus, nolēma tos neatbalstīt un atstāt lēmuma projektu iesniedzēju redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēji vēlas runāt par šo 1.punktu? Nevēlas. Vai ir iebildes? Nav. Līdz ar to 1.punkts ir akceptēts. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Punkts 1.2. Šeit arī bija saņemti priekšlikumi no Juridiskās komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, kā arī LNNK frakcijas priekšlikumi. Tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un daļēji atbalstīti Juridiskās komisijas un Nacionālās neatkarības kustības frakcijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem nav iebilžu pret to, kā viņu priekšlikumi ir traktēti komisijas redakcijā? Nav. Deputātiem arī nav iebilžu? Līdz ar to 1.2. punktu akceptējam. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Tālāk 2.punktā ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, LNNK frakcijas, Juridiskās komisijas, Aizsardzības un iekšlietu komisijas un deputāta Leiškalna priekšlikumi. Komisija atbalstīja Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu un, respektīvi, šo punktu izslēdza.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iesniedzējiem ir kādas iebildes? Kāds vēlas runāt? Nav. Vai pārējie deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 2.punkta izslēgšanu? Piekrīt. Pieņemts. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Punkts 3.1. Tika saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un daļēji atbalstīts LNNK frakcijas priekšlikums. Protams, ar izmaiņām termiņos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Akceptējam. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Punkts 3.2. Ir saņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums - izslēgt šo punktu, bet komisija to neatbalstīja un atstāja iesniedzēju izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Iesniedzēji piekrīt? Vai deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Punkts 3.3. Ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums netika atbalstīts, bet LNNK frakcijas priekšlikumi tika atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Iebilžu nav. Līdz ar to komisijas redakcija ir atbalstīta. Tālāk!

L.Kamaldiņš. Punkts 3.4. Tika saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Abos šajos priekšlikumos tika ierosināts šo punktu izslēgt, taču komisija nolēma to atstāt iesniedzēju redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nē, jūs nepareizi...

L.Kamaldiņš. Es atvainojos, jā. Otrādāk. Tika ierosināts šo punktu izteikt savādākā redakcijā, bet komisija to nolēma izslēgt, pie tam ar iesniedzēju piekrišanu, jo šī Noziedzības novēršanas nacionālā padome tiešām ir uzsākusi reālu darbību.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav.

L.Kamaldiņš . Tālāk punkts 3.5. Ir saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un LNNK frakcijas priekšlikumi. Komisija šos priekšlikumus neatbalstīja un atstāja iesniedzēju izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

L.Kamaldiņš . Par punktu 3.6. priekšlikumi nav saņemti. Punktā 3.7. tika saņemti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un divi LNNK frakcijas priekšlikumi. Tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums un viens LNNK frakcijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputātiem ir iebildes? Nav. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. Punkts 3.8. Tika saņemts LNNK frakcijas piekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, jo LNNK frakcija ierosināja izslēgt šo punktu tāpēc, ka tas bija ierosināts viņu iepriekš piedāvātajā priekšlikumā, kuru komisija neatbalstīja un Saeima neakceptēja.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to balsojams nav. Tālāk!

L.Kamaldiņš . Tālāk punktā 3.9. Nacionālās drošības komisija ierosināja aizstāt "finansu izziņas dienestu" ar "Valsts ieņēmumu dienestu".

Sēdes vadītājs. Pieņemts, nav iebilžu.

L.Kamaldiņš . Punktā 3.10. ir saņemti deputātu Resnā, Putniņa, Rozentāla, Novaksānova un Berķa priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. 4.punktā ir saņemti Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi, kurus komisija atbalstīja un nomainīja vārdus "uzdod ģenerālprokuroram" ar vārdiem "ierosina ģenerālprokuroram".

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

L.Kamaldiņš . Punktā 5. ir saņemti Juridiskās komisijas un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumi, kurus komisija neatbalstīja, atstājot tādā redakcijā, kāda bija, iesniedzot lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu deputātiem. Pieņemts.

L.Kamaldiņš . 6.punktā ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, LNNK frakcijas priekšlikums un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīti LNNK frakcijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Pieņemts.

L.Kamaldiņš. Pēdējais par visu lēmuma projektu ir Juridiskās komisijas atzinums, ka Juridiskā komisija neatbalsta šā lēmuma projekta pieņemšanu. Bet Nacionālās drošības komisija šā lēmuma projekta pieņemšanu atbalsta.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godātie deputāti! Procedūra Kārtības rullī nav reglamentēta. Būtu piemērojama likumprojektu izskatīšanas procedūra, bet deputāts Līgotnis un deputāte Marjaša tagad, es saprotu, grib debatēt par lēmuma projektu kopumā. Nav jau nekur rakstīts, ka tas jums ir aizliegts. Tāpēc, lūdzu, nāciet pēc kārtas!

Ruta Marjaša, "Latvijas ceļa" deputāte! Pēc tam — Andris Līgotnis.

R.Marjaša (LC). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Pilnīgi pareizi tika norādīts, ka Kārtības rullī šī procedūra nav paredzēta. Bet es gribu pateikt pēc būtības, Ņemot vērā to, ka Juridiskā komisija vispār neatbalsta tāda lēmuma pieņemšanu. Es nerunāju par atsevišķiem pantiem, bet kā ilustrācija tam, kādēļ Juridiskā komisija nepiekrīt šāda lēmuma pieņemšanai un es personīgi balsošu pret tāda lēmuma pieņemšanu, ir, teiksim, tāds fakts, ka tiek piedāvāts Juridiskajai komisijai nodrošināt Satversmes tiesas likuma pieņemšanu. Man liekas, līdz zināmam datumam. Man liekas, katram no mums šeit ir skaidrs, ka pieņem likumus nevis komisijas, bet pieņem likumus Saeima. Komisijas var tikai strādāt pie likumprojektiem, dot savus priekšlikumus un iesniegt Saeimai.

Nu, un arī tas punkts, kur, teiksim, runā par presi, ir klajā pretrunā, tas ir punkts, kas uzdod presei nodrošināt, visu valsts iestāžu preses dienestiem veicināt objektīvu un aktīvu pret noziedzību vērstu uzskatu izplatīšanu masu informācijas līdzekļos. Tas runā pretī arī preses likumam. Es domāju, ka katrs no jums var šeit atrast vēl vienu otru ar likumu nesaskanošu punktu, bet visā visumā Juridiskā komisija uzskata, ka šāds normatīvs akts nebūtu pieņemams šeit, tādā augstākajā likumdošanas institūcijā kā parlaments. Paldies!

Sēdes vadītājs. Andris Līgotnis — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

A.Līgotnis (LC). Godātie kolēģi! Es apzinos, ka iestāšanās par šā lēmuma projekta pieņemšanu, protams, līdzētu pakāpties deputātu "topa" galvgalā. Šajā lēmumā ir labas idejas, un es pat būtu ar mieru par šo lēmumu balsot, ja vien šāda lēmuma pieņemšana kaut vienam noziedzniekam Latvijā dzīvi darītu grūtāku un bīstamāku. Ja vien Ādamsona kungs no saviem 20 tūkstošiem padoto spētu atrast kaut vienu policistu, kuram šis lēmums palīdzētu vieglāk strādāt. Diemžēl ne viens, ne otrs nav iespējams, jo ar lozungiem noziedzību apkarot nevar. To pierādīja ilgie komunistu valdīšanas laiki. Un cits ceļš šeit ir meklējams. Es esmu par nopietnu darbu ar likumiem, es esmu pret darba imitāciju, un tādēļ es balsošu pret šo lēmuma projektu pat tad, ja Elferta kunga īkšķis būs vērsts augšup. Es aicinu tāpat rīkoties arī pārējos.

Sēdes vadītājs. Aristids Lambergs, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība!

A.Lambergs (LNNK). Arī LNNK frakcija piekrīt iepriekšējam runātājam un aicina balsot pret. LNNK balsos pret šo lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Lūdzu, balsosim par lēmuma projektu "Par valsts iekšējās drošības un tiesiskās kārtības paaugstināšanu". Lūdzu rezultātu! Par — 16, pret — 17, atturas — 21. Lēmuma projekts nav pieņemts.

 

Nākamais. Likumprojekts "Par valsts meža izmantošanas kārtību". Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas vārdā Anna Seile, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāte.

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Šodien trešajā lasījumā, tātad pēdējā, izskatam likumprojektu ar kārtas numuru 187, dokumenta numurs 187. Ir sagatavots arī dokuments nr. 187—a, kurā ir redzams pilns trešajā lasījumā apspriešanai Saeimā priekšā liekamais teksts.

Pāriesim pie apspriešanas pa pantiem. Otrajā lasījumā..

Sēdes vadītājs. Šis ir trešais un pēdējais lasījums.

A.Seile . Jā, tātad trešais un pēdējais lasījums. Trešajā lasījumā tika iesniegts priekšlikums izmanīt šī likumprojekta virsrakstu, nosaucot to par likumu "Par valsts mežu izmantošanu". Tas ir tīri redakcionāls priekšlikums, ierosinājusi Tautsaimniecības komisija, un aicinu Saeimu to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Akceptēts.

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi Juridiskā biroja priekšlikumu visus terminu skaidrojumus izteikt kā 1. pantu. Tāda ir mūsu prakse, un visi šie likumā lietotie termini ir redzami dokumentā 187a. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, paņemiet abus dokumentus! Vai jums nav kādas iebildes? Nav iebilžu. Līdz ar to akceptējam visus šos terminus 1. pantā.

A.Seile. Juridiskais birojs ir ierosinājis un Tautsaimniecības komisija atbalstījusi izslēgt otrā lasījuma tekstā 3. pantu, kurš runāja par to, kas ir šī likuma pamats. Būtībā to nosaka visi nākošie panti, un atsevišķs šāds pants faktiski nebūtu vajadzīgs. Tautsaimniecības komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu izslēgt 3. pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Seile. 4. pantu Tautsaimniecības komisija ir izteikusi precizētā redakcijā, nosaucot, kas ir valsts meža fonds. Un šī redakcija ir sakārtota atbilstoši visiem citiem spēkā esošajiem likumiem un teksts ir tāds, ka šo valsts meža fondu veido Zemkopības ministrijas Meža departamenta zemes pēc stāvokļa uz 1940. gada 21. jūliju un pārējās meža fonda zemes, uz kurām nav atjaunotas īpašuma tiesības un kuras nav nodotas lietošanā fiziskajām personām pēc 1990. gada 21. novembra. Tas ir komisijas ierosinājums. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk lūdzu!

A.Seile. 5. pants. Tautsaimniecības komisija kopā ar Valsts meža dienestu ir sagatavojusi jaunu šī panta redakciju, daudz īsāku, tāpēc, ka visa valsts meža fonda zemes reģistrēšanas kārtība, kā to reģistrē īpašumā, ir jau noteikta citos likumos. Un tādēļ šeit ir tikai noteiktas specifiskas atrunas, kas ir nepieciešamas sakarā ar aizsargājamām teritorijām, un arī atruna, ka vienlaikus ar valsts meža fonda zemes īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir nostiprināmas arī īpašuma tiesības uz valsts meža fonda teritorijā esošajiem ceļiem, meliorācijas sistēmām, upēm un ezeriem. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav.

A.Seile. 6. pantu komisija iesaka izslēgt un attiecīgi mainīt pantu numerāciju, jo visi meža fonda zemes reģistrēšanai nepieciešamie dokumenti ir nosaukti jau citos zemes reformas likumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Pieņemts.

A.Seile. 8. pants. Komisija ir ierosinājusi kārtību, kādā var valsts meža fonda zemes nodot citiem lietotājiem jau pirms reģistrēšanas zemesgrāmatā, un ir noteikta kārtība, ka tikai ar mežu ministra atļauju.

Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu mainīt pirmo daļu Tautsaimniecības komisijas izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu par pirmo daļu? Nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk seko par 8. panta otro daļu deputāta Lagzdiņa priekšlikums, kurš būtībā nosaka atvieglotu kārtību, kādā valsts meža fonda zemes var atsavināt vai nodot citiem lietotājiem, aizsargājamos un saudzējamos mežos darot to ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, bet saimnieciskajos mežos — ar Valsts meža dienesta rīkojumu. Konsultējoties ar Valsts meža dienestu, Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu visā pilnībā, bet tikai daļēji, jo tomēr uzskatīja par nepieciešamu noteikt, ka ar aizsargājamiem mežiem to var darīt ar ikreizēju Saeimas lēmumu. Šādu kārtību pieprasa arī vispār aizsargājamo objektu izveidošanas kārtība. Tātad aizsargājamos mežus — ar Saeimas lēmumu un pārējos mežus tā, kā Lagzdiņa kungs iesaka, — saudzējamos mežus ar Ministru kabineta rīkojumu, bet saimnieciskos mežus, kur var rīkoties daudz brīvāk, ar valsts mežu ministra ikreizēju rīkojumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates! Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie kolēģi deputāti! Mūsu valsts ir būvēta tādējādi, ka Saeima pieņem likumus ar publisku raksturu, savukārt Ministru kabinets, ministrijas, ministrijām padotībā un pakļautībā esošās valsts pārvaldes institūcijas, kā arī pašvaldības galvenokārt pieņem individuāla rakstura administratīvos aktus, kas attiecas uz atsevišķām juridiskām vai fiziskām personām. Ja mēs pieņemsim Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas piedāvāto redakciju, tad mēs dosim tiesības Saeimai ar lēmumu dot tiesības kādai fiziskai personai vai juridiskai personai pirkt zemes gabalus, uz kura aug valsts mežs. Manuprāt, šādu lēmumu un atļauju var dot Ministru kabinets. Un, manuprāt, arī Ministru kabinets ir pārāk augstu stāvoša valsts pārvaldes institūcija, lai nodarbotos ar šādām sīkām lietām. Bet Saeima nekādā gadījumā nesāks izdot atļaujas. Tad jau rīt varbūt ierosinās kāds, ka Saeima lems par licenču izsniegšanu alkohola tirdzniecībai. Es saprotu, tas ir ļoti svarīgs jautājums, ļoti retos gadījumos tiek dotas atļaujas pārdot juridiskām vai fiziskām personām šos aizsargājamos mežus, bet to var izlemt Ministru kabinets. Par to mēs šeit nespriedīsim, vai Jānim, Pēterim vai Miķelim pārdot 2 hektārus vai pushektāra meža, mēs nespriedīsim par to šeit, Saeimā. Kolēģi, tas būtu tiešs lobisms no kādas grupas puses. Saeimai jādara savs darbs, jāvada valdība, jākontrolē un jāpieņem likumi, nevis jājaucas valdības lietās. Es aicinu nepieņemt komisijas piedāvāto redakciju un pieņemt deputāta Lagzdiņa piedāvāto.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

A.Seile. Es uzskatu, ka Lagzdiņa kungs mazliet neprecīzi tulkoja šo Tautsaimniecības komisijas priekšā likto redakciju. Kas ir aizsargājamie meži? Tās ir ļoti stingri jau tagad noteiktas un zināmas platības. Nu, piemēram, Moricsala, kurā rezervāts ir izveidots jau 1921. gadā, ir šī aizsargājamo mežu teritorija. Ja kāds gribēs pārdot gabaliņu no Moricsalas varbūt kādam biznesmenim vai tūristam, tad viņam pēc Tautsaimniecības komisijas priekšlikuma būs jāgriežas Saeimā un jāprasa šeit atļauja. No 1921. gada mēs šos sevišķi vērtīgos mežus esam sargājuši, un nevar ar Ministru kabineta vienu pašu rīkojumu, kuru tiešām var kāds lobisms ietekmēt, nodot kādu gabalu no aizsargājamiem mežiem privātpersonām. Nevienu lēmumu faktiski Saeima nepieņem, nesaskaņojot ar Ministru kabinetu. Un pēc Ministru kabineta priekšlikuma, protams, arī varētu notikt šāda atsavināšana, bet tie ir īpaši svarīgi gadījumi. Tāpēc vajadzīgs šeit būtu Saeimas akcepts. Es aicinu jūs atbalstīt Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Zvanu! Deputāt Lagzdiņ, vai jūsu priekšlikums balsojams atsevišķi pa katru apakšpunktu vai kopā? (No zāles deputāts J.Lagzdiņš: "Nē, kopā!") Kopā, ja? Līdz ar to divi balsojumi. Pirmais — deputāta Lagzdiņa priekšlikums un pēc tam Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšlikums.

Pirms balsojumu nolasu. Deputāta Lagzdiņa priekšlikums. "Izteikt 8. panta otro daļu šādā redakcijā: "Zemesgrāmatās reģistrētās valsts meža fonda zemes pārdošana vai citāda atsavināšana atļauta: aizsargājamos un saudzējamos mežos — ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, saimnieciskajos mežos — ar mežu ministra ikreizēju rīkojumu"". Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 16, atturas — 16. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tagad par komisijas ieteikto redakciju. "Atsavināšana atļauta: aizsargājamos mežos — ar Saeimas ikreizēju lēmumu, saudzējamos mežos — ar Ministru kabineta ikreizēju rīkojumu, saimnieciskajos mežos — ar mežu ministra ikreizēju rīkojumu." Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 8, atturas — 10. Ir pieņemts. Šis pants ir pieņemts Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas redakcijā.

A.Seile. 10.pants. Tautsaimniecības komisija ierosina izslēgt šo pantu, kurā ir noteikti aprobežojumi, kuri nodrošina valsts meža fonda zemes apsaimniekošanu. Diemžēl šajā tekstā otrajā lasījumā pieņemtie ierobežojumi ir ļoti, nu, nepilnīgi, tur viņi nav uzskaitīti visi, un Tautsaimniecības komisija, konsultējusies ar Valsts meža dienesta speciālistiem, atzina, ka šādus aprobežojumus nosaka ar citiem likumdošanas aktiem un šis pants nav vajadzīgs. Aicinu atbalstīt tā svītrošanu!

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Seile. 14.pants — "Ciršanas tāme". Priekšlikumu ir iesniedzis Lagzdiņa kungs, un tā saturs ir, ka šo valsts mežu ciršanas tāmi nosaka Ministru kabineta apstiprinātās ciršanas koptāmes ietvaros. Komisija aicināja neatbalstīt, jo līdzšinējā prakse rāda, ka mežu izmantošanas stratēģiju — cik cirst, cik necirst Latvijā mežus — , šo kopējo samēru ir tiesīga noteikt Saeima. Tāda bija līdzšinējā kārtība. Un pavisam nesen mēs arī šo koptāmi esam apstiprinājuši tuvākajiem pieciem gadiem. Aicinu atbalstīt veco redakciju un noraidīt Lagzdiņa kunga priekšlikumu. Žēl, bet ko lai dara!

Sēdes vadītājs. Jānis Lagzdiņš, "Latvijas ceļš". Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Es kāpu tribīnē bez īpašām cerībām, ka mans priekšlikums tiks atbalstīts, jo,ja jau tika pieņemts priekšlikums Saeimā debatēt un stundām ilgi lemt par to, vai 200 kvadrātmetrus valsts meža pārdot vai nepārdot kādai firmai, tad šo tāmi noteikt jau nu Saeima būtu it kā tiesīga. Bet tādā gadījumā man, godātie kolēģi, ir jautājums. Vai šīs mežu ciršanas tāmes apjoms ir mazāk svarīgs jautājums, kā, piemēram, ikgadējās graudu iepirkuma kvotas vai kādi citi lieli saimnieciski jautājumi, kurus risina valdība? Kāpēc tieši šis jautājums ir tik svarīgs, ka tas jārisina Saeimai, jānosaka šis skaitlis deputātiem, kuri nav iedziļinājušies un automātiski nobalsos? Valdība ir tā, kas realizē šo politiku. Mums tik tiešām valdība nosaka ļoti daudzas un dažādas ikgadējās kvotas savas saimnieciskās darbības ietvaros. Bet kādēļ tieši attiecībā uz meža ciršanas tāmi tas būtu jānosaka Saeimai? Kādēļ? Acīmredzot tādēļ, ka šeit darbojas, tiešām jāsaka, kaut kāds lobijs, kas grib panākt vienu modeli šeit. Katrā ziņā saskaņā ar Satversmi un Kārtības rulli šādas tiesības neietilpst Saeimas kompetencē. Es neatkārtošu, kas ir Saeimas uzdevums. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Mežu ministrs Arvīds Ozols. Pēc tam — Voldemārs Novakšānovs.

A.Ozols (mežu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Jautājums par to, kas nosaka tāmi, nav īsti diskutējams šī likumprojekta kontekstā, jo to jau nosaka cits likums, to nosaka likums par mežu apsaimniekošanu un izmantošanu. Ja principā šis jautājums tiktu diskutēts un vairākuma viedoklis būtu, ka tas ir kādā citā kompetencē, tad ir jāmaina šis likums, bet tas pašlaik ir spēkā esošs. Un otrs jautājums, drusku atgriežoties pie tā, nu, diezgan kaislīgi diskutētā jautājuma, kas nosaka un kas dod tiesības. Redziet, te ir ļoti vienkāršs princips — kas nosaka režīmu, tas arī dod tiesības viņu atcelt. Rezervātus nodibina Saeima. Paldies!

Sēdes vadītājs. Voldemārs Novakšānovs, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

V.Novakšānovs (LZS). Godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es esmu ļoti pateicīgs mežu ministram Ozola kungam par tikko sniegto paskaidrojumu un gribu teikt, ka mums jau patiesībā ir politiskas valdības, un, kas to zina, ekonomiskajās grūtībās viņas mainīsies un dažādi pagriezieni var būt. Bet mums ir Latvija, mums ir pastāvīgs mežs, un, ja šeit mans kolēģis atsaucās uz labību, tad mums ir arī labības likums un tur arī būs kvotas. Tur gan būs arī ievedmuitas, tarifi un tā tālāk. Un jāsaka, ka mums jāsāk arī par zemes dzīlēm tāpat. Viss, uz kā balstās un dzīvo Latvijas tauta, ir jāskatās Saeimai, un tāpēc es lūdzu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas iestrādāto priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Seile (LNNK). Cienījamie deputāti! Ja tiks nobalsots Lagzdiņa kunga priekšlikums, tad būs vēl viena liela nesaprašanās tādēļ, ka privātīpašniekiem tāmi, ciršanas tāmi pieciem gadiem, apstiprinās Saeima, bet valsts mežiem apstiprinās Ministru kabinets. Man liekas, ka īsti pareizi tas nebūtu. Šai kārtībai ir jābūt vienādai, jo šis likums, kuru mēs apspriežam šodien, ir likums par valsts mežu izmantošanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, balsosim par deputāta Lagzdiņa priekšlikumu — valsts mežu ciršanas tāmi nosaka Valsts meža dienests Ministru kabineta apstiprinātās ciršanas koptāmes ietvaros. Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 18, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts. Paliek otrā lasījuma redakcija. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. 15.pants šajā tekstā ir parādīts tikai tāpēc, lai, diskutējot par tālākajiem pantiem, būtu redzams, kā tiek apmierināti vietējo iedzīvotāju pieprasījumi pēc malkas un pēc kokmateriāliem. Šeit nekādi priekšlikumi par to nav iesniegti. Tālāk seko 16.pants — "Kokmateriālu realizācijas kārtība". Tautsaimniecības komisija izdarījusi vienu būtisku labojumu, papildinot šos kokmateriālus, kurus realizē vietējiem iedzīvotājiem bez maksas, ar vārdu "kritalas", izsakot tekstu šādā redakcijā. Tātad bez maksas iedzīvotājiem var realizēt sausos, vēja gāztos un lauztos malkas kokus un kritalas. Attiecībā uz valsts mežiem tas ir ļoti labs priekšlikums. Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs. Vai ir iebildes deputātiem? Tikai jāprecizē jūsu komentārs.

A.Seile. Nevajag balsot, bet vajag atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nesteidzieties, lūdzu, tas attiecas ne tikai uz vietējiem iedzīvotājiem. Jūs teicāt tikai — vietējiem iedzīvotājiem.

A.Seile. Jā, vecajā redakcijā bija vietējiem iedzīvotājiem. Jaunajā redakcijā aizrādījums ir pareizs, visiem var realizēt bez maksas kritalas, lauztos kokus un vēja gāztos kokus.

Sēdes vadītājs. Man liekas tas ir ļoti būtiski. Lūdzu, vai ir iebildes? Nav. Pieņemts.

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ir ierosinājusi 16.panta pirmās daļas 3.apakšpunktu izteikt precizētā redakcijā — dodot lietkokus meža apsaimniekošanas vajadzībām sanitārajās izlases cirtēs un galvenajā cirtē, ja ir nepieciešams celt ugunsnovērošanas torņus, tiltus, elektrolīnijas, sakaru līnijas un citas Valsts meža dienestam nepieciešamās būves. Un šie materiāli ir izsniedzami bez maksas saskaņā ar valsts virsmežziņa rakstisku rīkojumu Valsts meža dienesta noteiktajā kārtībā. Komisija ir ierosinājusi šādu priekšlikumu un aicina to atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

A.Seile. Tālāk Tautsaimniecības komisija ierosina izslēgt 16.panta pirmās daļas 5.apakšpunktu, kurš skanēja tā: iznomājot meža ciršanas tiesības. Tas ir būtībā redakcionāls labojums, jo nomnieku tiesības tiek realizētas saskaņā ar šo nomas līgumu, un tas šajā nodaļā, kura saucas, "Kokmateriālu realizācija", pēc būtības nav vajadzīgs.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

A.Seile. 7.punktā ir redakcionāls labojums. Vārdu "mežmateriālus" aizvietot ar "kokmateriālus".

Sēdes vadītājs. Arī nav iebilžu. Lūdzu nākamo pantu!

A.Seile. 17.pants — "Kokmateriālu ieguves papildnosacījumi". Ir saņemts Tomiņa kunga ierosinājums, deputāta Tomiņa ierosinājums, kurš skan tā: valsts meža platības, kurās atļauts noslēgt ilgtermiņa līgumus, sadalījumā pa valsts mežniecībām nosaka valsts virsmežniecība. Tautsaimniecības komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, neatbalstīja to un atbalstīja veco redakciju, izslēdzot no tās vārdus "vai iznomājot meža ciršanas tiesības". Šie vārdi jums kreisajā pusītē pirmajā ailē ir pasvītroti. Kāpēc tika noraidīts deputāta Tomiņa priekšlikums? Tāpēc, ka, noslēdzot ilgtermiņa līgumus, aizvien lielākas tiesības tika dotas mežniecībām un nebūtu vajadzīga šī kārtība ik reizi saskaņot ilgtermiņa līgumus ar valsts virsmežniecību.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates.

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man bija ierosinājums izteikt 17.panta pirmo daļu tādā jaunā redakcijā, kaut gan viņa nav jauna, tas ir, iepriekšējos valsts meža izmantošanas kārtības noteikumos tāda redakcija ir bijusi, un nav arī alternatīva pašreiz otrajā lasījumā pieņemtajai redakcijai attiecībā uz ilgtermiņa meža izmantošanas līguma slēgšanu. Tam ir iesniegta alternatīva redakcija manā 17.panta traktējuma ceturtajā daļā, un tās arī būtu jāskata kopā. Tātad otrā lasījumā 17.panta pirmā daļa būtu jāskata ar manis ierosināto 17.panta ceturto daļu. Jā, un es cerēju, ka vismaz arī tā skatīs Tautsaimniecības komisija, un skatīs pēc būtības, nevis saliekot mehāniski vienu pret otru.

Bet es gribētu runāt par šo 17.pantu. Pēc mana uzskata tas ir izšķirošais pants, tāpat kā tas bija likumā par muitas tarifiem, 7. pants. Tieši 17.pants izšķir, vai šim likumam ir reāla slodze vai nav. Un to arī atzīmēja iepriekšējais mežu valsts ministrs, kad minēja — ja šie priekšlikumi tiek pieņemti, tātad vai nu likums kļūst par meža neizmantošanas likumu vai arī par valsts meža izmantošanas likumu. Un šeit ir mēģināts manos priekšlikumos sakārtot tās ne vienmēr gludās attiecības, kas ir starp šiem trim pilāriem. Tā ir valsts, kurai īpašumā ir šis mežs, un tās ir lielas platības, Latvijā aptuveni 1,2 miljoni hektāru. Otrs pīlārs ir pašvaldības, kuru teritorijās atrodas mežs, kuru teritorijās notiek mežizstrāde un par kuru teritorijām cik tiek transportēts mežmateriālu. Un trešais ir paši mežistrādātāji - fiziskās un juridiskās personas. Tātad, ja līdz 1993.gadam šīs attiecības bija vairāk vai mazāk sakārtotas, un to bija izdarījusi Latvijas Republikas Ministru padome, pieņemot toreiz tos pagaidnoteikumus — pagaidnoteikumus koku izsniegšanai Latvijas Republikā, uz kuru pamata bija apstiprināti gan noteikumi par valsts meža izmantošanas kārtību, gan par mežizstrādi, tad savukārt 1993.gadā Ministru padome nodeva ar savu lēmumu tiesības izlemt par valsts meža izmantošanas kārtību pašai mežu ministrijai, un šīs pavēles numurs bija 33. Tā tika izdota 1993.gada 11.maijā, pirms mūsu ievēlēšanas Saeimā. Un savukārt Mežu ministrija izdarīja ļoti būtiskus labojumus šajā likumā... Šajā iepriekšējā kārtībā. Ja iepriekšējos Ministru padomes noteikumos bija teikts, ka mežizstrādātāju pienākums ir uzturēt kārtībā to ceļu tīklu, kurus izmanto mežu izstrādes vajadzībām, tad tagad jaunajos Mežu ministrijas noteikumos bija pateikts, ka mežizstrādātāju pienākums ir veikt ceļu būvi un uzturēsanu ilgtermiņa līgumā paredzētajos objektos un tajā noteiktajos apjomos, un jau bez saskaņošanas ar pašvaldību, bet tikai to informējot. Līdz ar to pašvaldībai nebūtu vairs tiesību piedalīties ne pie līgumu noslēgšanas, ne arī pēc tam ietekmēt to ceļu tīkla uzturēšanu, kas atrodas pašvaldības teritorijā. Tas skar, protams, arī pie meža platībām atrodošos zemnieku saimniecību ceļus, kur reizēm šī smagā mežizstrādes tehnika sagandē šos ceļus, un, ja zemnieks, kā jau es iepriekš minēju, ar ķerru nepieved granti un neieber šajā ceļā, mežizstrādes tehnika brauc pāri zemnieku laukiem.

Un tāpēc arī šis 17. pants ir... vairāk plašākā redakcijā iesniegts no manas puses, jo attiecas uz kokmateriālu ieguves papildnosacījumiem. Par to, ka šis jautājums varētu ļoti ieinteresēt pašvaldības, apliecina arī tās daudzās vēstules, kas ir saņemtas no pašvaldībām. Es tātad pirms šī likuma izskatīšanas trešajā lasījumā visām 26 rajonu pašvaldībām un Pašvaldību savienībai izsūtīju vēstules gan ar otrā redakcijā pieņemto tekstu, gan arī ar saviem priekšlikumiem un saņēmu ļoti daudzas vēstules un tāpat arī vēstules saņēma Tautsaimniecības komisija. Tā, pieņemsim, no vēstulē Bauskas rajona padomes minēts, ka Bauskas rajona padomes administrācija atbalsta Saeimas deputāta Zigurda Tomiņa sagatavotos priekšlikumus šī likumprojekta trešajam lasījumam: "vietējās pašvaldības ir ieinteresētas, lai notiktu mežizstrādes ilgtermiņa līgumu un meža ciršanas nomas tiesību saskaņošana ar pašvaldībām, kuru teritorijā šie meži atrodas. Tas palīdzētu uzturēt kārtībā arī mežmateriālu transportēšanas ceļus pagastu un rajonu teritorijās."

Saņemts pat konkrēts priekšlikums no Krāslavas rajona padomes, man tas ir noformēts kā otrais variants pie šī 17. panta manas ceturtās daļas, kas ir alternatīva otrajā lasījumā nobalsotajai pirmajai daļai. Ir saņemts no Valkas rajona padomes arī priekšlikums konkrēti par 17. panta pirmo daļu, piekto daļu, sesto daļu. Es domāju, ka mums vajadzētu ieklausīties šajos pašvaldību uzskatos, jo es neticu, ka tikai Mežu ministrija — es nerunāju tagad par ministriju jau šajā valdībā, bet agrākajā Ministru padomē, — bija tā, kas izvērtēja precīzi, kāda loma ir atvēlama pašvaldībai. Un tāpēc šī te panta pirmajā daļā tātad varētu piekrist, ka... Es arī noņemu tātad šo jauno 17. panta pirmo daļu par to, ka ilgtermiņa līgumu slēgšanas sadalījumu pa valsts mežniecībām nosaka valsts virsmežniecība, to mēs varam nebalsot, bet otrais pants... 17. panta otrā daļa būtu noteikti jābalso, jo es uzskatu, ka mežu izstrādātāju meža platību pieprasījums ilgtermiņa līguma slēgšanai ir saskaņojams ar pašvaldību un izsniedzams valsts virsmežzinim. Tas būtu arī saistībā ar agrākās Ministru padomes lēmumu nr. 180.

Un attiecībā uz 17. panta pirmo daļu, lūdzu, tātad uzskatīt par alternatīvu manu 17. panta ceturto daļu... Un balsot lūdzu par abiem variantiem. Tātad, pirmais: ka slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības tiesības dodamas tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras apņemas līgumā atjaunot un kopt valsts mežu — tas ir tā, kā līdz šim, — un ar mežu apsaimniekošanu saistītās būves, kā arī veikt to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu transportēšanai. Tas ir tas, ko prasa no visām pašvaldībām saņemetā informācija.

Un otrais variants. Tas ir Krāslavas rajona padomes priekšlikums, kur bez tam vēl arī tiek papildināts, ka priekšrocības dodamas tām fiziskajām un juridiskajām personām, kas reģistrētas attiecīgā rajona teritorijā un kas pašas veic kokmateriālu pārstrādi.

Tātad jūsu izvēlei ir divi varianti, viens ir tas un otrs ir tiešām ko Krāslavas rajona padome ir ierosinājusi, lai aizsargātu savā rajonā reģistrētās juridiskās personas un tās, kuras veic pašas kokmateriālu pārstrādi. Un tāpēc tātad pirmo daļu otrā lasījuma 17. panta lūdzu likt kā alternatīvu manis ierosinātajai 17. panta ceturtajai daļai.

Un savukārt otrā lasījuma 17. panta otrā daļa ir manis iesniegta alternatīva daļa kā trešā par pretendentiem. Un otrā lasījuma trešā daļa... Attiecībā uz trešo daļu man ir iesniegta alternatīva 17. panta piektā daļa.

Tātad praktiski mainās tikai cipari, un es biju cerējis, ka šādā veidā arī tautsaimnieku komisija sakārtos. Un ir nākusi jauna 17. panta sestā daļa, un šī arī nav izgudrota kā jauna, bet tās ir normas, kas bija noteiktas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada lēmumu "Par mežizstrādi". Tātad līdz 1993. gadam varēja būt šī kārtība, pēc tam viens resors šo kārtību ir noteicis pilnīgi savādāku, un es uzskatu, ka šī likuma mērķis ir beidzot sakārtot šīs attiecības starp valsti, pašvaldībām un mežizstrādātājiem.

Lūdzu, tātad es noņemu tikai šī 17. panta pirmo daļu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Par procedūru. Deputāt Tomiņ, jums ar komisijas vadītāju un likuma ziņotāju tomēr vajag izdiskutēt šo jautājumu. Ja tādā veidā, kā jūs pasniedzāt, tad likuma apspriešana ir jāpārtrauc, jo šeit ir konkrēti izteikti panti un konkrēti jūsu ierosinājumi konkrētām panta daļām. Jūs tagad sakāt vienu kā alternatīvu vienā vietā, otru kā alternatīvu citā vietā... nu, krustām šķērsām. Droši vien jums arī ir taisnība, bet tad mums, deputātiem, vai nu šis pants tādā veidā ir jāpārveido, vai arī citādi jādomā par procedūru, bet es personīgi nevaru vienkārši uz jūsu teiktā pamata samainīt šeit rakstīto.

Bet, lūdzu, pusminūti, jo ir pārtraukums, varbūt... Mēs turpināsim debates par 17. pantu pēc pārtraukuma.

Tagad, lūdzu, reģistrācija! Reģistrējamies! Lūdzu Irēnu Folkmani, sekretāra biedri, nosaukt deputātus, kuri nepiedalās Saeimas sēdē un nav reģistrējušies. Lūdzu uzmanību!

I.Folkmane (Saeimas sekretāra biedre).

Nav reģistrējušies šādi deputāti: Dzintars Ābiķis, Eduards Berklavs, Indulis Bērziņš, Mariss Andersons, Māris Budovskis, Ilmārs Dāliņš, Aivars Endziņš, Gaļina Fjodorova, Māris Graudiņš,Edvīns Inkēns, Andrejs Krastiņš, Ludmila Kuprijanova,Janīna Kušnere...

Sēdes vadītājs. Janīna Kušnere ir zālē.

I.Folkmane. Andrejs Panteļējevs, Oļģerts Pavlovskis, Andris Piebalgs, Aija Poča, Velta Puriņa, Indra Sāmīte, Antons Seiksts, Mārtiņš Virsis.

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu reģistrāciju kvorumam! Reģistrācija! Lūdzu rezultātu! 47 deputāti... 48... 49... 50. Turpinām sēdi!

Izskatām likumprojektu "Par valsts meža izmantošanas kārtību" trešā lasījumā. 17. pants. 17. panta pirmā daļa. Deputāts Tomiņš savu priekšlikumu noņēma 17. panta pirmajai daļai. Vai pret Tautsaimniecības komisijas priekšlikumu ir iebildes pirmajā daļā? Izslēgt vārdus "vai iznomājot meža ciršanas tiesības". Nav iebilžu. Pieņemts.

Tālāk. 17. panta otrā daļa. Zigurda Tomiņa priekšlikums: "mežizstrādātāju meža platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību un iesniedzams valsts virsmežzinim."

A.Seile. Tautsaimniecības komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi un ieteikusi izteikt daļu šādā redakcijā: "pretendentu - juridisko un fizisko personu - atlase valsts meža resuru ieguvei, slēdzot mežizstrādes līgumus, notiek vispārēja un atklāta konkursa kārtībā, par konkursa rezultātiem informējot vietējo pašvaldību." Es uzskatu, ka šī redakcija ir precīzāka, un aicinu atbalstīt komisijas izteiktajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Precīzāka, salīdzinot ar 17. panta otrās daļas otro lasījumu. Bet es arī šeit 17. panta trešajā daļā vēl precīzāku sniedzu, un viņas, kā es teicu, nav liekamas alternatīvi. Es ierosinātu tad balsot visus manus priekšlikums pēc kārtas un tad arī skatīties, kuras no otrajā lasījumā nobalsotajām redakcijām tad paliek spēkā vai manu priekšlikumu nobalsojuma gadījumā atkrīt, jo savādāk iznāk tā, ka iet runa pavisam par dažādām lietām pie vienas un tās pašas daļas. Ja jūs tālāk apskatīsities manu ierosinājumu trešo daļu, tad tā ir tā, kas attiecas uz otro daļu, un šī te mana otrā daļa ir kā jauna daļa, un te pavisam par citu iet runa. Un šeit iet runa par to, ko es jau teicu, ka mežizstrādātāju meža platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību. Un šāda kārtība pastāvēja līdz 1993. gadam, un to bija noteikusi vēl Ministru padome lēmumā par mežizstrādi, un tur bija teikts, ka ciršanas fonds nododams pēc ilgtermiņa līguma izsolēs un sadalāms pēc vietējās pašvaldības priekšlikumiem... Vai priekšlikums vai saskaņojums... Manā priekšlikumā parādās "saskaņojums", jo es uzskatu, ka ir svarīgi tātad ar pašvaldību saskaņot, kas viņas teritorijā, lai arī tas būtu valsts īpašums, tomēr veic mežizstrādi, jo daudzos gadījumos mēs redzam, ka labā sila kalniņā strādā firmas , bet zemniekiem un vietējiem iedzīvotājiem tiek atvēlētas, protams, ne vasaras cirsmas, bet ziemas cirsmas un vēl kādreiz arī tiešām purvos. Ne visur tā ir, daudzas pašvaldības atrod kopīgu valodu ar mežniecībām, un tur problēmu nav. Bet es uzskatu, ka šeit vajadzētu šo saskaņošanu tomēr atstāt. Tāda kārtība bija līdz tam, kamēr tika pieņemti Mežu ministrijas noteikumi. Un tāpēc es ierosinātu balsot manus priekšlikumus par 17.pantu, un līdz ar to tad būtu redzams, kuri paliek no otrā lasījuma spēkā un kuri līdz ar to atkristu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, es gribētu, lai jūs paskaidrotu vai pamatotu ar Kārtības rulli tādu kārtību.

Z.Tomiņš. Mans priekšlikums ir tāds, ka ir iesniegts priekšlikums pie 17. panta par pirmo daļu, kuru es noņēmu, ir par otro daļu, par trešo, ceturto, un nevar balsot tā - par manu otro un 17. panta otro, kas attiecas uz manu trešo daļu. Es domāju tā likt priekšā, ka balsot par maniem priekšlikumiem, kādā veidā izteikt 17. pantu, tikai, kā es biju lūdzis, iesniedzot savu iesniegumu Tautsaimniecības komisijai, par 17. panta šīm visām manām daļām balsot par katru daļu atsevišķi kā par jaunām. Un līdz ar to, ja netiek nobalsots, tad atbilstoša alternatīva daļa paliek no vecās otrā lasījuma redakcijas. Un tāpēc par maniem priekšlikumiem balsot pirmkārt un tikai tad par komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, Kārtības rullī šī kārtība ir noteikta precīza, un jūs to zināt: ja deputāts ir iesniedzis savu priekšlikumu, tad vispirms balso deputāta priekšlikumu un pēc tam atbildīgās komisijas priekšlikums par tā paša panta daļu, un nevis tādā veidā, ka vispirms nobalso visus deputāta priekšlikumus, tad to, kas paliek pāri, kombinē ar komisijas priekšlikumu. Tas nav pareizi. Tāpēc jūs vienīgais varat lūgt visus savus priekšlikumus balsot kā vienu veselu, tas vēl atbilstu Kārtības rullim, bet tad, vienalga, komisija varētu pieprasīt balsot atsevišķi, jo viņa ir izskatījusi katru otrā lasījuma apakšpunktu atsevišķi un saistībā ar jūsu priekšlikumiem. Tāpēc pieprasīt par komisijas redakciju nebalsot pēc katra jūsu priekšlikuma — tas neatbilst Kārtības rullim.

Z.Tomiņš. Ja drīkst, vienu repliku tad. Manis ierosinātā 17. panta otrā daļa ir pēc būtības jauna un nav balsojuma kopā ar Juridiskās... Tautsaimniecības komisijas redakciju, jo tā jau attiecas uz manis iesniegto trešo daļu. Viņas nav balsojamas kopā. Tāpēc lūdzu manis iesniegto 17. panta otro daļu balsot kā jaunu, viņa ir viena, un nevajag mēģināt piebalsot klāt šo Tautsaimniecības komisijas redakciju, ko varbūt var saistīt ar mana iesnieguma trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Nu, es jums varu piekrist, ka jūs tā traktējat to, bet komisija ir traktējusi citādi un... (No zāles: "Jābalso!")

Sēdes vadītājs. Lūdzu, Jānis Lagzdiņš!

J.Lagzdiņš (LC). Godātie kolēģi! Savulaik, kad mēs pieņēmām jauno pašvaldību likumu, tad Pašvaldību savienība iesniedza Saeimā un valdībā priekšlikumus grozīt apmēram 120 dažādus normatīvos aktus, tādējādi sakārtojot valsts un pašvaldību funkcijas. Pareizāk sakot, nodalot tās. Viens no priekšlikumu blokiem, ko iesniedza Pašvaldību savienība, bija svītrot no visa veida normatīvajiem aktiem pašvaldību pienākumu jeb tiesību saskaņot ar pašvaldībām dažādu valstisku funkciju veikšanu. Tāds bija Pašvaldību savienības vadības oficiālais viedoklis. Tomēr, tiekoties ar pašvaldībām, īpaši pagastu pašvaldībām, nākas konstatēt, ka daudzos gadījumos uzņēmējdarbība un dažādas valsts funkcijas tiek veiktas bez pašvaldību piekrišanas. Un it īpaši tas attiecas uz deputāta Tomiņa šeit piedāvāto variantu. Manuprāt, gadījumos, ja mežizstrāde tiek nodota privātfirmām vai kādām uzņēmējsabiedrībām, tad šis jautājums būtu jāsaskaņo ar attiecīgo pagasta pašvaldību. Motīvus šeit minēja deputāts Tomiņš. Ja pieņemtu atbildīgās komisijas variantu, tādā gadījumā faktiski pašvaldības neko neiegūtu, jo jau šobrīd pašvaldībām ir informācija par to, ka tiek veikta šāda veida uzņēmējdarbība, un pašvaldības nekādā veidā nevar to ietekmēt. Tādējādi es aicinātu atbalstīt deputāta Tomiņa piedāvāto priekšlikumu un balsot viņa priekšlikumu par 17.panta otro daļu un trešo daļu kā alternatīvu Tautsaimniecības komisijas piedāvātam variantam. Šeit nav nekādu juridisku problēmu.

Sēdes vadītājs. Mežu ministrs Arvīds Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (mežu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Kādēļ mums vispār šeit pašlaik ir izvērsusies ļoti ieinteresēta diskusija par visnotaļ svarīgu likumprojektu? Šī diskusija, protams, ir izvērsusies tāpēc, ka mežu nozare pēdējā laikā attīstās ļoti sekmīgi, šīs nozares produktu mēs varam pārdot maksātspējīgā tirgū. Tas dod Latvijai ienākumu, būtisku atspaidu Latvijas ārējo maksājumu veikšanā un attīsta uzņēmējdarbību Latvijas teritorijā. Šeit acīmredzot, lai izspriestu, kurš tad ir tas pareizais un cienīgais, kas varēs strādāt šajā nozarē vai nevarēs strādāt šajā nozarē, būtu viens princips. Tās ir vienādas iespējas visiem un izvērtējuma kritērijs — atklāts un godīgs konkurss. Un šajā jomā es absolūti un pilnīgi gribētu piekrist un atbalstīt.

Bet es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz piedāvāto jauno redakciju 17.panta otrajai daļai un konkrēti uz tekstu, ka mežistrādātāju platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību un tad iesniedzams valsts virsmežzinim, kur tālāk seko šis atklātais konkurss. Tādā veidā acīm redzami mums vispirms izveidojas filtrs, kur tiek pateikts, kurš tad ir tas taisnīgais un pareizais, kas varēs piedalīties šajā brīvajā un atklātajā konkursā, un kurš ne. Es gribētu informēt cienījamos deputātus, ka pašreizējā procedūra nosaka, ka visās šajās konkursu un izsoļu komisijās piedalās pašvaldības pārstāvis. Un es domāju, ka tas, ka viņš šajās komisijās piedalās, protams, dod viņam visas iespējas izteikt savu viedokli. Un, ja tas arī būtu negatīvs, viņš tādu var izteikt. Bet vai būtu pareizi, ja mēs jau uzliktu filtru, pirms šis atklātais un godīgais konkurss ir sācies? Un tādējādi es tomēr gribētu lūgt atbalstīt komisijas ieteikto priekšlikumu, varbūt, ja deputāti uzskata par nepieciešamu, attiecīgi precizējot pašvaldības locekļa klātbūtni konkursa komisijā, bet mēs nedrīkstam pieļaut, ka notiek kāda vienpersoniska atlase, pirms šis konkurss ir sācies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Stašs, Tautsaimnieku politiskā apvienība. Lūdzu!

L.Stašs (TPA). Man šinī lietā nav skaidra saskaņošana ar pašvaldībām. Kas tas tāds ir — saskaņošana ar pašvaldībām? Tas ir kaut kas tāds, kas nav saprotams. Es uzskatu, ka šinī lietā pie mežu izmantošanas vajadzētu... Vārdu sakot, iznāk tā — mēs godīgi solām izsoli, godīgi solām konkursu, un tas jau ir pierādījies šodien, es zinu tas ir visur. Sabrauc no Rīgas ar bieziem makiem cilvēki, nopērk to mežu, nopērk, izcērt un aizved. Labākajā gadījumā nopērk vienmēr vislabākās cirsmas. Un vietējiem cilvēkiem un vietējai pašvaldībai, ja pienākas, tad gandrīz krūmi. Es uzskatu, ka šinī likumprojektā jābūt tādam punktam, ka ar pašvaldību ir jāsaskaņo jeb, vārdu sakot, būtu jānosaka taisni ar likumu, ka no pašvaldību teritorijā esošajiem valsts mežiem, teiksim 5 procenti, vai 10% procenti ja, pašvaldība to vēlas, viņai šis mežs ir jāatdod par sākotnējo cenu, par cirsmu cenu, tā sakot, par to cenu, par kuru notaksēta šī cirsma. Un kad šī cirsma pašvaldībai tiek nodalīta, šie procenti, pēc tam pašvaldība nevis pēc sava ieskata, bet rīko godīgu konkursu vietējiem cilvēkiem, vietējiem iedzīvotājiem un vietējām juridiskajām personām, kas koku apstrādā, un šinī gadījumā viņi konkursa kārtībā godīgi nopērk to koksni, cik viņiem tās būtu vajadzīgs. Tas būtu dabīgi, un tas būtu pareizi. Citādi, es vēlreiz atkārtoju, viss aiziet uz ārzemēm caur biezajiem makiem un vietējiem paliek tikai, atvainojiet, triju pirkstu kombinācija.

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS). Godājamais Prezidij! Augsti godājamie kolēģi un klātesošie! Pašreiz mēs izskatām jautājumu par ilgtermiņa līgumu slēgšanu. Un tas ir kaut kas nedaudz cits kā cirsmu izsoles. Ja es pareizi saprotu, mēs izskatām 17.panta otro daļu, ka ilgtermiņa līgumi ar mežizstrādātājiem ir jāsaskaņo ar pašvaldību, un tā tālāk. Pareizi es saprotu. Tad, cienītie kolēģi, tas nu ir būtiski, ka, protams, ilgtermiņa līgums pagasta mežos, lai tie ir valsts, bet valsts jau no pagastiem sastāv, nevis pagasts no valsts, ir tiešām jāsaskaņo ar pagasta pašvaldību. Un šeit tas, ko Staša kungs teica, jau attiecas tieši uz to, ka, pirmkārt, pagasta paša iedzīvotājiem vai pašu firmām, lai nodrošinātu pagasta iedzīvotājus ar darbu ilgtermiņa periodā un izdzīvotu, šie līgumi ir jānoslēdz tikai ar pagasta saskaņojumu. Nevis tā, ka atbrauc kaut kādas firmas no Somijas, Zviedrijas un tepat no Rīgas un noslēdz uz labākajām mastu priedēm ilgtermiņa līgumu nocērt, un es ticu, ka pēc 20 gadiem viņas būs bankrotējušas un pazudušas. Un tad vietējie iedzīvotāji tanī pagastā stādīs mežus un nākošās paaudzes gaidīs, vai būs vai nebūs ko cirst. Šeit jau ir tā sāls — ilgtermiņa līgumu noslēgšanā jādod priekšroka pagasta ļaudīm, pagasta firmām.

Sēdes vadītājs. Mežu ministrs Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (mežu ministrs). Paldies, cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Attiecībā uz priekšlikumu par pagastam un vietējiem iedzīvotājiem iedalāmo daļu. Šīs normas jau ir iestrādātas 16.pantā, kuras jūs nesen pieņēmāt. Atgriežoties atpakaļ pie tā, kas šeit tika teikts, es vēl vienu reizi gribētu, (No zāles: "Skaļāk, nedzird!") es atvainojos...

Sēdes vadītājs. Esiet tik laipns — skaļāk un tuvāk mikrofonam!

A.Ozols. Es vēl vienu reizi gribētu uzsvērt to principu, ka Latvijā mums ir jānodrošina vienmērīgas tiesības, bet nevis garantēti vienmērīgi rezultāti savai darbībai. Un mans priekšlikums par to un tā kārtība, ka pašvaldības pārstāvis piedalās šajās komisijās, protams, ir spēkā. Bet es šeit gribētu uzsvērt būtisku atšķirību starp divām lietām. Tās ir atsevišķu cirsmu izsoles un ilgtermiņa līgumu slēgšana. Un ar ilgtermiņa līgumu slēgšanu mums tieši parādās instruments, kādā veidā panākt no uzņēmēja, lai viņš izpildītu visas mežsaimnieciskās prasības, lai viņš uzturētu kārtībā tos ceļus, ar kuriem viņš strādā, lai viņš ņemtu un atjaunotu mežu un koptu to. Jo tieši šis ir tas instruments, kas no vienas puses, nodrošina ilglaicīgas uzņēmējdarbības iespējas un, ja tā tiks veikta pareizi, sekmīgas uzņēmējdarbības iespējas. No otras puses, ja līgumslēdzējs nepilda savas saistības, mēs pret viņu varam vērsties ar visām iespējamām sankcijām, tai skaitā arī ar līguma laušanu. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka ilgtermiņa līgums ir tas instruments, kas mums ļauj šo uzņēmējdarbību nolikt civilizētās sliedēs. Mums ir vajadzīga ilgtermiņa politika, ilgtermiņa augšupejoša tautsaimniecības attīstība. Un es piekrītu, ka mēs nevaram iet no viena brīža uz otru brīdi — kurš atbrauks un vairāk samaksās, tam dotajā brīdī tad arī tiks tās mantas. Bet es vēl vienu reizi uzsveru — atklātu konkursu un ilglaicīgas pieejas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Es jūs aicinu tomēr izlasīt tos tekstus, par kuriem mēs runājam, un paturēt prātā to likuma tekstu, par kuru mēs jau šodien esam nobalsojuši. Un, ja mēs te runājam un klausāmies Staša kunga runu...Bet, nu, gadās jau cilvēkam, ka viņš neizlasa to, kas ir bijis, par ko esam runājuši kādu stundu atpakaļ. Es jums tikai gribu atgādināt — Vietējo iedzīvotāju pieprasījuma apmierināšana — 13.pants. "Vietējo iedzīvotāju pieprasījumus pēc malkas un celtniecības lietkokiem apkalpo pašvaldība..." Tālāk es nelasīšu, bet visiem šiem pieprasījumiem ir prioritāte pret pārējo meža izmantošanu. Tālāk pārējo valsts meža platību ir tiesības nodot izsolē. Kas var būt vēl godīgāks par izsoli šajā gadījumā, kad izsoles komisijā saskaņā ar izsoles noteikumiem kurus meža dienests ir jau apstiprinājis, piedalās pašvaldības pārstāvis? Es jūs varu informēt, ka, piemēram, viens neliels pagasts Valmieras rajonā, Rencēnu pagasta pagājušajā gadā no valsts meža izsolēm saņēma 18 tūkstošus latu. Tie ir lielākie ienākumi, kādus viens pagasts var gūt. Te teiks — varbūt netika apmierināti visi pieprasījumi, varbūt cilvēkiem nedod mežus. Es jūs varu informēt arī par to, ka tajā likumā, kuru mēs pieņēmām vakar par valsts un pašvaldību zemes noformēšanu zemesgrāmatās, ir ļoti vērtīgs priekšlikums, kurš nāk par labu gan pašvaldībām, gan pašvaldību iedzīvotājiem. Visi meži un visas zemes, ko nav pieprasījuši mantinieki, nenonāk Valsts meža dienestam, nenonāk valstij, bet paliek pašvaldību rīcībā līdz zemes reformas gaitas beigām un tās var piešķirt šiem zemniekiem īpašumā. Bet šo nelielo valsts meža daļu produktīvi var izmantot tikai izsolē, es uzskatu. Un tas ir godīgi un taisnīgi. Bet, ja mēs pieņemtu Tomiņa kunga priekšlikumu, tad paskatieties, kas notiek. Meža platību pieprasījums, tātad pieprasījums, ir jāsaskaņo ar pašvaldību — kurā izsolē, kurā pasaules malā jau pieprasījums ir jāsaskaņo ar pašvaldību? — un iesniedzams virsmežzinim. Nu, tad staigāsim no viena pie otra. Un tikai pēc tam var notikt izsole. Šī kārtība ir par smagu, tāpēc aicinu noraidīt Tomiņa kunga priekšlikumu 17.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Par procedūru. Mums tiešām no juridiskās, no tiesiskās puses problēmu nav, Kārtības rullis nosaka — deputāta priekšlikums ir balsojams vispirms, pēc tam attiecīgās komisijas priekšlikums. Deputāta Tomiņa priekšlikumi ir iesniegti rakstiskā veidā ar norādi, kurā pantā, kurā daļā, un sēdes vadītājam no šī viedokļa nav problēmu. Lūdzu zvanu! 17.pants, otrā daļa. Deputāta Tomiņa iesniegtais priekšlikums. Izteikt 17.panta otro daļu šādā redakcijā: "Mežistrādātāju meža platību pieprasījums ilgtermiņa līgumu slēgšanai saskaņojams ar pašvaldību un iesniedzams valsts virsmežzinim." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 31, atturas - 8. Priekšlikums nav pieņemts. Vai komisija uzstāj uz šo savu redakciju? Pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts mežu resursu ieguvei, slēdzot mežizstrādes līgumus, notiek vispārēja un atklāta konkursa kārtībā, par konkursa rezultātiem informējot atiecīgo pašvaldību.

A.Seile. Komisija aicina atbalstīt šo priekšlikumu. Tas atbilst otrā lasījuma redakcijai. Ar vienu nelielu redakcionālu labojumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, neaģitējiet! Aģitācija ir beigusies. Es prasu tikai, vai komisija uzstāj uz šo balsojumu? Uzstāj.

A.Seile. Neviens nenoraida.

Sēdes vadītājs. Neviens nenoraida. Jāliek uz balsojumu. Paldies!

Lūdzu, balsosim par šo komisijas redakciju! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 46, pret - 3, atturas - 11. Pieņemts.

Tagad 17.panta trešā daļa.

A.Seile. 17.panta trešā daļa. Tomiņa kunga ierosinājums atbilst jau mūsu tikko nobalsotajai redakcijai, jo viņš vienkārši pārrakstījis jau esošā likuma tekstu. Mēs jau par šo esam balsojuši. Es uzskatu, ka mēs esam atbalstījuši Tomiņa kunga priekšlikumu un balsojums par to nebūtu jāizdara. Es domāju, ka Tomiņa kungs to arī pats paskaidros.

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Dīvaini, ka tomēr mans priekšlikums netika balsots saskaņā ar Kārtības rulli pa priekšu, bet tagad iznāk tā. Komisijas priekšlikumu mēs tikko nobalsojām. Mans vai nu atkrīt vai jāatsauc, un tā. Un, ja vēl skatās uzmanīgāk, tad šis ierosinājums par trešo daļu neatbilst otrā lasījuma otrajai daļai, jo manā priekšlikumā nav vārda "vispārējs". Tā ka neatbilst arī... Nav pārrakstīts tieši tādā veidā. Tas, ko es teicu, ja iet runa par... Sevišķi, ja izkrīt otrā daļa, tad attiecīgi mans priekšlikums jau ir it kā otrā daļa. Deputātu priekšlikums, ja tas attiecas un tas ir alternatīvs, tad tas ir jāliek pa priekšu, un nevar balsot un pēc tam pateikt, ka ir atkritis sakarā ar to, ka mēs kaut kad iepriekš tādu pašu jau esam pieņēmuši. Tāpat būs ar jau nobalsoto šo otrā lasījuma trešo daļu. Ir attiecīga alternatīva šim priekšlikumam. Mans alternatīvais priekšlikums sakarā ar to, ka nākušas pa vidu jaunas daļas, ir 17.panta piektā daļa. Tagad būs tā, ka mēs nobalsosim un atstāsim komisijas ierosinājumu, un mans priekšlikums, kas bija pirmais jābalso, pēc tam atkritīs, jo, izrādās, būs jau trešajā lasījumā cits nobalsots tikai tāpēc, ka ir nākušas pa vidu jaunas daļas. Vienkārši vajadzēja tad balsot šīs jaunās daļas kā jaunas un nelikt kā alternatīvas jau esošajām.

Sēdes vadītājs. Deputāt Tomiņ, es jums nevaru piekrist. Manuprāt, var arī nākt kolēģi un runāt par procedūru. Procedūra vienmēr ir bijusi viena. Vispirms – deputātu priekšlikumi. Pēc tam - komisijas priekšlikums. Mēs tā arī balsojām.

Ja komisijas priekšlikumā tiešām ir ietverta norma, kura ir jūsu nākamajā priekšlikumā, tad nevar vispirms visus deputātu priekšlikumus balsot un pēc tam attiecīgi krustām šķērsām vākt, kas ir palicis pāri, vai citādi. Es saprotu, ka šeit ir sarežģījumi, bet līdzko es atkāpjos no Kārtības ruļļa, man kā sēdes vadītājm rodas citas problēmas. Ja ir tāds strīds, es formāli pieturos pie Kārtības ruļļa, un deputāti izlemj. Šeit tiešām deputāta Tomiņa priekšlikumā viens vārds atšķiras no jau nobalsotā komisijas varianta. No formālā viedokļa deputāta Tomiņa priekšlikumu var balsot, un, ja tas gūst deputātu atbalstu, tad acīmredzot tie vārdi, kas pieder pie otrās daļas, komisijai ir jāiestrāda. Tas no formalā viedokļa būtu pareizi, un tam es piekrītu.

Lūdzu, balsosim par... Tātad izskatām 17.panta trešo daļu. Deputāts Tomiņš uzskata, ka komisijas variantā, kurš jau ir nobalsots, trūkst vārdu, un konkrēti tur bija "pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts meža resursu ieguvei, slēdzot mežizstrādes līgumus..." tātad "vai nomas līgumus" – tas ir deputātam Tomiņam ir – "notiek vispārēja atklāta konkursa kārtībā". Līdz ar to šeit komisijas nobalsotajā deputātu variantā nav "vai nomas līgumus". Deputāts Tomiņš lūdz nobalsot viņa 17.panta trešās daļas redakciju.

Es nolasu vēlreiz: "Pretendentu (juridisko un fizisko personu) atlase valsts meža resursu ieguvei, slēdzot mežistrādes vai nomas līgumus, notiek atklāta konkursa kārtībā."

Lūdzu, balsojam par šo deputāta Tomiņa priekšlikumu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 17, pret - 26, atturas - 13. Nav pieņemts.

Tagad 17.panta ceturtā daļa. Lūdzu!

A.Seile. Godātais sēdes vadītāj! Mums visu laiku ir nesaprašanās par procedūru. Varbūt jāpieņem jūsu ierosinātais un arī Tomiņa uzturētais priekšlikums - balsot par visiem Tomiņa kunga priekšlikumiem pēc kārtas, apspriežot tos, jo deputātam ir tiesības tos pieprasīt balsot pa daļām. Nelaime ir tā, ka Tomiņa kungs, neņemot vērā vispārējo kārtību, kā deputāti iesniedz priekšlikumus, nav vadījies pēc jau nobalsotā otrajā lasījumā pieņemtā likuma teksta. Visam šim pantam izveidojas jauna redakcija, daļēji iestrādājot jau otrā lasījuma redakciju un daļēji papildinot to no jauna. Mums nebija tiesību komisijā viņa priekšlikumus attiecināt uz kādu citu pantu. Tādēļ tie ir sarakstīti atbilstoši tam pantam, kuram tie iesniegti, bet ne vienmēr to saturs atbilst. Tādēļ, ja neviens neiebilst pret tādu procedūru, Gorbunova kungs, vajadzētu balsot tālāk par visiem Tomiņa kunga priekšlikumiem pēc kārtas. Es varētu pateikt komentāru, kā viņi saistās arī ar Tautsaimniecības komisijas priekšlikumiem. Pēc tam atgriezties pie Tautsaimniecības komisijas priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Mēs tā arī darīsim. Bet, ja attiecīgajā daļā ir komisijas priekšlikums, tad es nevaru komisijas priekšlikumu nebalsot, jo mēs jau iepriekšējā pantā to darījām. Tāpēc vispirms deputāta priekšlikums. Pēc tam komisijas priekšlikums. Citādi es nevaru šeit rīkoties, jo sāksies problēmas.

Tagad, lūdzu, debates, ja deputāti vēlas debatēt. Lūdzu, izsakiet savu viedokli par 17.panta ceturto daļu! (No zāles: "Pareizi!")

A.Seile. Cienījamais priekšsēdētāj! Es gribu paskaidrot deputātiem pirms uzsākam debates, ka Tomiņa kungs praktiski ir šajā daļā iestrādājis mūsu jau atbalstīto komisijas varianta pirmo daļu. Šīs redakcijas pēc satura ir ārkārtīgi līdzīgas, un faktiski komisija šajā daļā var atbalstīt Tomiņa kunga priekšlikumu, jo es neredzu šeit atšķirības starp otrajā lasījumā nobalsoto pirmo daļu un Tomiņa kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Bet deputātam Tomiņam 17.panta ceturtajai daļai ir divi varianti.

Mežu ministrs Arvīds Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (mežu ministrs).Paldies! Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Attiecībā uz priekšlikumu par 17.panta ceturto daļu. Tomiņa kunga priekšlikums paredz noteikt, kādi būtu kritēriji un kādas būtu priekšrocības, lai saņemtu ilgtermiņa apsaimniekošanā šīs valsts mežu platības. Bet šeit ir klāt vēl viena nianse šā priekšlikuma pēdējā teikumā. Tā saistīta ar ceļiem, ar to ceļu uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu transportēšanai. Šeit ir būtiska atšķirība no tā, ko bija iestrādājuši likumprojekta autori un ko atbalstīja komisija. Un kur ir šī starpība? Tā starpība ir tur, ka Tomiņa kunga priekšlikums paredz uzlikt saistības attiecībā uz visiem ceļiem, kurus izmanto kokmateriālu transportēšanai. Šeit rodas zināma problēma. Problēma rodas kur? Visi autotransporta īpašnieki maksā nodokļus, maksā nodevu par automašīnu, ko ieskaita Ceļu fondā. Pēc tam šis Ceļu fonds tiek pārdalīts valsts un pašvaldību īpašumā esošo ceļu uzturēšanai. Tātad šis uzņēmējs jau vienreiz šo naudu ir samaksājis. Protams, mēs viņam varam uzlikt saistības attiecībā uz mežu ceļu uzturēšanu, uz kuriem šis nodoklis neattiecas un par kuru lietošanu viņš atsevišķi nav samaksājis. Tādējādi šīs saistības būtu likumsakarīgas, bet, no otras puses ņemot, tādā gadījumā mēs viņam varētu prasīt uzturēt kārtībā Vidzemes šoseju, pa kuru virzās kokmateriālu kravas un par kuras izsmantošanu viņš jau šo nodevu ir samaksājis. Acīmredzot tad mums varbūt kaut kas nav kārtībā ar šo pašu naudas pārdales mehānismu ceļu uzturēšanai? Es tomēr gribu lūgt atbalstīt komisijas izteikto priekšlikumu un kārtot jautājumus, kas ir saistīti ar vispārējās lietošanas ceļu uzturēšanu, caur nodokļu sistēmu. Citādi mēs gribam atrisināt vispārējos jautājumus, kas skar mūs visus, jo pa šiem ceļiem brauc ne tikai tie uzņēmēji ar savām mašīnām, kas nodarbojas ar mežu biznesu, bet mēs visi pārējie arī. Šeit mēs gribam, lai viena cilvēku grupa, kas gan, protams, lielā daļā ir sekmīgi uzņēmēji, atrisina visu pārējo cilvēku problēmas uz sava rēķina. Es domāju, tas atkal drusku ir pretrunā ar to principu, kādu mēs esam pasludinājuši, ka tomēr mums visiem ir jāmaksā katram par saviem tēriņiem. Tomēr iespējām un noteikumiem jābūt vienādiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

Z.Tomiņš (LZS). Cienījamie deputāti! Tātad manā priekšlikumā ir akcentēts tas, ka, slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, tomēr priekšrocības būtu dodamas tiem mež – izstrādātājiem, kuri apņemtos veikt arī to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu kravu transportēšanai. Tātad ne tikai meža ceļus, bet arī tos, kā es jau minēju, zemnieku ceļus un arī pagasta lauku ceļus. Tas nenozīmē, ka viņiem jābūvē šie ceļi, bet tomēr tas būtu zināms pienākums, ar līgumu uzlikts pienākums, ne tikai tiesības, bet arī pienākums uzturēt kārtībā, nest atbildību. Protams, var teikt, ka pagastu pašvaldības var jau bez līguma iesūdzēt tiesā par nodarītajiem kaitējumiem, bet tad nevarētu atšķirt, cik kurš ir braucis pa šiem ceļiem. Tāpēc otrs 17.panta ceturtās daļas variants ir tāds — tātad pēc jūsu izvēles — ka priekšrocības varētu būt arī tām mežizstrādātāju juridiskajām un fiziskajām personām, kas ir reģistrētas attiecīgā rajona teritorijā un pašas veic kokmateriālu pārstrādi. Te ir runa par ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem. Tātad garantēt, lai vietējais mežizstrādātājs, ja viņš savā biznesa plānā paredz šādu uzņēmējdarbības veidu, viņš izveido tur gateri, būtu tomēr aizsargāts ilgākā laikā periodā, nopērkot mežu, slēdzot ilgtermiņa līgumus, lai būtu aizsargāts viņa bizness, kas nestu pagastam arī nodokļu veidā ieņēmumus. Un nebūtu tā, ka atbrauktu tiešām no citurienes un nosolītu šeit ilgtermiņa līgumus, paņemtu — ne izsolēs, bet ilgtermiņa līgumos — paņemtu milzīgas platības. Savukārt šis vietējais mežizstrādātājs, kas būtu uzcēlis gateri vai cita veida ražotni, mēbeļu ražotni, būtu spiests braukt jau uz citām virsmežniecībām un mēģināt tur vai nu slēgt ilgtermiņa līgumus, kas ir neloģiski, ja pie mājām ir iespējams tuvāk iegādāties meža resursus, vai arī konkurēt izsolē. Tad notiktu tāda pasaules staigāšana, kura nebūtu atbalstāma. Tāpēc pēc jūsu izvēles — ceturto daļu izteikt vai nu kā pirmajā variantā vai kā otrajā. Es aicinu balsot gan par pirmo. Un, ja pirmais nesaņem balsis, tad par otro. Kā es norādu savā 17.panta pēdējā priekšlikumā, tad otrā lasījuma ceturtā daļa, ja tiek pieņemti šie mani priekšlikumi, jau būtu 17.panta septītā daļa. Vēlreiz es ar to norādu, ka šīs daļas manos priekšlikumos ir kā jaunas starp otrā lasījuma pirmo, otro, trešo un ceturto daļu. Un tie nav kā alternatīvi priekšlikumi pavisam ar citu tekstu. Tāpēc lūdzu un aicinu balsot par šiem maniem priekšlikumiem, jo tas tiešām izšķirs vietējo iedzīvotāju, vietējo uzņēmumu ilgtermiņa uzņēmējdarbības intereses. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Aivars Berķis, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Berķis (LZS). Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šajā punktā es pilnībā atbalstu deputātu Tomiņu. Jo ir ārkārtīgi... Tā ir reģionālās politikas sastāvdaļa jau — panākt, lai pēc iespējas daudz vietējo materiālu tiktu pārstrādāti uz vietas. Nevis, lai aizvestu visu to uz Rīgas un te krātu skaidu kalnus, ko vestu atpakaļ. Tā ka es domāju, tas būtu ļoti prātīgi. Tas patiešām nodrošinātu darbu vietējiem iedzīvotājiem, piesaistītu, novadītu naudas līdzekļus vietējiem iedzīvotājiem, un tā, manuprāt, būtu taisnīgi. Es esmu par to, lai atbalstītu otro variantu.

Sēdes vadītājs. Mežu ministrs Ozols. Lūdzu!

A.Ozols (mežu ministrs). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka es par šo punktu prasu vārdu otro reizi. Šeit ir viens ļoti būtisks moments. Es gribētu piekrist, protams, tam, ka ir jāattīstās vietējai uzņēmējdarbībai. Taču diemžēl šā panta formulējums, vienalga, nenodrošina to, ka reālais darbības veicējs ir kāds sekmīgs uzņēmējs no kaimiņu rajona.

Bija pagājušoruden piemērs Gulbenes virsmežniecībā, kur nebija līdz šim slēgti ilgtermiņa līgumi. Un ilgtermiņa līguma konkursa noteikumos tika ielikts iekšā — to var izdarīt pagasta vai rajona vadība, ar kuru saskaņo konkursa noteikumus un kura tos arī izmanto,— šajos konkursa noteikumos tika ielikts iekšā nosacījums, ka konkursā var piedalīties tikai rajonā reģistrētas uzņēmējsabiedrības. Kas notika? Pēkšņi šajā konkursā piedalījās virkne vietējo zemnieku, kuru uzņēmējdarbības aktivitātes līdz šim neviens nebija manījis. Bet vienkārši izrādījās, ka viņi ar šiem lielajiem uzņēmumiem noslēguši kopdarbības līgumus. Viņi ir reģistrēti šajā rajonā, viņiem ir kopīgs uzņēmums ar šo lielo uzņēmumu, un, protams, rezultāts ir tāds, ka šis vietējais zemnieks, kuram ir šis kopdarbības līgums, protams, šajā konkursā uzvar. Godīgi sakot, es negribētu noliegt, ka šeit arī var būt pozitīvā puse, jo tomēr zināmu nodokļu palielinājumu, kaut arī ļoti nelielu, tas šajā pagastā dod. Taču, godīgi sakot, jautājums ir, ka šādā veidā mēs veicinām fiktīvas situācijas rašanos. Un te ir problēma.

Otra lieta ir tāda, ka jebkurā gadījumā no visiem konkursa maksājumiem par ilgtermiņa līgumiem, tāpat kā visa nauda, kas tiek iemaksāta kokmateriālu izsolēs, no visas šīs naudas, vienalga, vietējā pagasta budžetā nonāk 30% procenti neatkarīgi no tā, vai tas ir uzņēmējs no šī pagasta, no kaimiņu pagasta vai no kaimiņu rajona. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputāts Rozentāls, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu!

A.Rozentāls (LZS). Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es galīgi negribu apšaubīt, ka visi māk lasīt, bet vienkārši ticu, ka daudzi pat neseko līdzi un nelasa. Varbūt tomēr, nu, ministra kungam man dziļi jāatvainojas, jo šeit ir rakstīts — kuras pašas veic kokmateriālu pārstrādi, un fiktīvas zemnieku saimniecības, kurām nav ne suņa, ne aitas, ne gatera, ne traktora, nevar pēkšņi kļūt par pretendentiem uz lielām cirsmām un koku izstrādi. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tas, ko teica Berķa kungs. Tomiņa kungs, manuprāt, ir lieki pārliecināt tos cilvēkus, kuriem ir saskarsme ar laukiem, kuri tur dzīvo un jūt to pulsu un elpu, kā tur cilvēki dzīvo. Skaidrs, ka tur rodas darbavietas, tur paliek šis sociālais nodoklis no tiem cilvēkiem, paliek ienākuma nodoklis un tā tālāk, un tā joprojām, ja šie kokmateriāli, vietējie resursi tiek pārstrādāti uz vietas, nevis iekrauti baļķos un izgāzti Ventspils ostā vai kādā lielā Rīgas kokzāģētavā sazāģēti. Bet, protams, es neaicinu, lai mēs atgrieztos pie galīgi novecojušas tehnoloģijas un tehnikas, bet gribu atbalstīt tikai to, ka ir jārada šī vietējā cilvēka ticība, cerība un iespēja izdzīvot ar savu darbu savā teritorijā. Un to nodrošina šobrīd mežsaimniecība. Protams, jāattīsta arī lauksaimniecība un pārējās tautsaimniecības nozares. Bet es aicinu balsot par šiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Lūdzu referenti!

A.Seile. Cienījamie deputāti! Balsojot par abiem Tomiņa kunga priekšlikumiem, jāņem vērā, ka abos ir viena redakcionāla kļūda, kuru tautsaimnieku komisija savā priekšlikumā par 1.pantu ir jau likvidējusi. Ir jāsvītro vārdi "vai iznomājot meža ciršanas tiesības". Šādas līguma slēgšanas formas nav, kā man skaidro blakus sēdošie meža dienesta speciālisti. Tātad, ja nobalso par Tomiņa vienu vai otru priekšlikumu, tad arī pēc tam vēl būtu jābalso par šo vārdu "vai iznomājot" izslēgšanu, jo iznomā ilgtermiņa kārtībā visu mežu, tātad visus resursus, kas tur ir, nevis atsevišķas ciršanas tiesības. Tāda veida nav.

Sēdes vadītājs. Godātā referente, sēdes vadītājs šeit nedz ko var pielikt, nedz arī svītrot. Un ir iesniegta deputāta redakcija, divas redakcijas, divi varianti, mēs balsosim par abiem variantiem tādā redakcijā, kā viņi ir iesniegti.

Lūdzu zvanu! Par 17.panta ceturto daļu šādā redakcijā (pirmais variants) "Slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības dodamas tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras apņemas līgumā atjaunot un kopt valsts mežu, ar meža apsaimniekošanu saistītās būves, kā arī veikt to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādē un mežmateriālu transportēšanai." Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 24, atturas — 14. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Tagad, lūdzu, otrais variants. "Slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības dodamas tām juridiskajām vai fiziskajām personām, kas reģistrētas tā rajona teritorijā, kurā atrodas ilgtermiņa līguma slēgšanai un meža ciršanas tiesību iznomāšanai paredzētās meža platības, kas pašas veic kokmateriālu pārstrādi un apņemas līgumā atjaunot un kopt valsts mežu, ar meža apsaimniekošanu saistītās būves, kā arī veikt to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādē un mežmateriālu transportēšanai pagasta un rajona teritorijā." Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 15, atturas — 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk!

A.Seile. Par 17.panta piekto daļu ir iesniegts tikai viens priekšlikums. Tas ir Tomiņa priekšlikums, kurš sakrīt ar Tautsaimniecības komisijas trešo priekšlikumu, tātad otrā lasījuma redakcijā izteikto 3.apakšpunktu. Un vienīgā atšķirība Tomiņa kunga priekšlikumam ir tā, ka nelielās valsts meža platībās — līdz 300 hektāriem, bet komisijas variantā ir līdz 100 hektāriem, priekšrocības tiesības uz meža resursu ieguvi ir meža platībām piegulošo zemju lietotājiem vai īpašniekiem konkursa kārtībā. Es gribu paskaidrot kāpēc, Tautsaimniecības komisija, konsultējusies ar Valsts meža dienestu, nepalielināja šo platību līdz 300 hektāriem, bet atstāja 100 hektārus. Nu, vienkārši tādēļ, ka, ja zemniekam jau ir varbūt 80 hektāri meža, kā tepat mūsu lielajiem zemes īpašniekiem, kas sēž zāles kreisajā pusītē, bieži tā ir, ja viņam vēl blakus robežojas valsts mežs 100 hektāru vai 300 hektāru platībā, viņš paņem arī šo mežu. To noteiktu šis likuma punkts, bet vai tā vajag? Vai šo mežu nevajag dot tam, kas dzīvo gabaliņu tālāk? Protams, ja tā ir neliela platība - 100 hektāri, tad var pievienot vēl Rozentāla kunga vai kāda cita kunga saimniecībai šo mežu, un viss būs kārtībā, bet, ja tie ir 300 hektāri, vai to nevajag atdot tam, kuram varbūt ir 10 hektāri lauksaimniecībā izmantojamās zemes un nemaz nav meža, nevienas pagales malkas. Tādēļ es aicinu noraidīt Tomiņa kunga priekšlikumu par 300 hektāriem.

Sēdes vadītājs. Balsojums būs. Vai vēl kāds vēlas runāt? Nevēlas. Lūdzu zvanu! 17.panta piekto daļu izteikt šādā redakcijā: nelielās valsts meža platības (līdz 300 hektāriem), kas izvietotas pie lauksaimniecības zemēm, priekšrocības tiesības uz meža resursu ieguvi ir meža platībām piegulošo zemju lietotājiem vai īpašniekiem (konkursa kārtībā). Lūdzu, balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 29, atturas - 14. Nav pieņemts priekšlikums. Tālāk, lūdzu!

A.Seile. Par šo pantu ir saņemts priekšlikums izveidot jaunu daļu, kurā meža ciršanas nomas tiesības un ilgtermiņa mežizstrādes līgumi par meža platību līdz 1000 hektāriem būtu apstiprināmi vietējā pašvaldībā un par meža platību virs 1000 hektāriem - rajona pašvaldībā. Tautsaimniecības komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, jo nevaram taču mēs veidot šīs izsoles un apsaimniekošanas kārtību pēc tās vecās politikas, kad kaut ko apstiprināja Rīgā, un varbūt tad mēs vēl pievienosim, ka vēl Maskavā apstiprināsim šīs cirsmas izsoles platības. Ja jau reiz ir izsole, tad tā ir izsole, un ko gan tur vēl vajadzētu apstiprināt.

Sēdes vadītājs. Deputāts Zigurds Tomiņš, Latvijas Zemnieku savienība. Lūdzu! Atklājam debates.

Z.Tomiņš (LZS).Cienījamie deputāti! Man ir grūti pateikt vai zināt, ko Seiles kundze domā, kas būtu jāapstiprina Maskavā, ko viņa ar to domāja. Bet es domāju, ka meža platību ciršanas nomas tiesības vai ilgtermiņa mežizstrādes līgumi, ja platība ir līdz 1000 hektāriem, būtu tomēr pagastā jāapstiprina. Un par meža platību virs 1000 hektāriem, nu, tās ir milzīgas, lielas platības, it sevišķi tajos rajonos, kuros ir trūcīgāk ar mežu, tas būtu jāizdara rajonu pašvaldībā. Un šādas normas pastāvēja arī iepriekšējā, 1991.gadā pieņemtajā Ministru padomes lēmumā par mežizstrādi, un tas nav nekas jauns. Un es domāju, tādu kārtība, kāda ir bijusi līdz 1993.gadam, varētu saglabāt. Un te iet runa, ka nevis Maskavā, bet pagastā apstiprināt. Un vienkārši, ja Seiles kundze šeit runāja komisijas vārdā, tad es nesaprotu, kā tāda replika... vai komisijā tika spriests par šādiem te... Maskavā... un vēl tālākām zemēm. Paldies par uzmanību! (No zāles: "Amerikā!...)

Sēdes vadītājs. Mežu ministrs Ozols.

A.Ozols (mežu ministrs). Godājamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ja mēs liekam, ka kaut kur kaut ko apstiprina, tātad to var arī neapstiprināt. Tātad kurā procesa fāzē mēs esam nonākuši? Ir bijis atklāts konkurss. Pašvaldības pārstāvji ir piedalījušies, es, godīgi sakot, gribētu teikt, ka slikti nebūtu, ja arī prese piedalītos, diemžēl parasti to paši konkursanti nevēlās. Un tagad jautājums ir – kādi ir kritēriji? Vai apstiprināmi vai neapstiprināmi? Tātad konkurss ir noticis, konkursā viens no pretendentiem ir vinnējis, bet izrādās, ka viņš nav īstais. Kur ir kritērijs? Ja mēs varam šos kritērijus likt, nu, es nezinu, tādā gadījumā vēl jāparedz, ka nepiekrišanas gadījumā pretendentam ir tiesības pārsūdzēt pagasta lēmumu tiesā. Vai tas mums arī būtu jāliek klāt? Jebkurā gadījumā ir tiesības noprotestēt konkursa rezultātus. Bet, ja konkursa rezultāti ir noslēgušies un mēs vēl kādu kaut kur apstiprinām... Nu, tad varbūt mums jāpasaka, ka šī ir licencēta uzņēmējdarbība un ar visām izrietošām sekām. Kas būs tā komisija, kas to dara, kas nosaka, vai pareizā veidā bija? Paldies. Es tomēr gribētu aicināt atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates pabeigtas. Vai referente vēlās runāt? Nevēlās. Lūdzu zvanu! Izteikt 17.panta sesto daļu šādā redakcijā: meža ciršanas nomas tiesības un ilgtermiņa mežistrādes līgumi apstiprināmi:

1. Par meža platību līdz 1000 hektāriem nodošanu mežistrādei - vietējā pašvaldībā.

2. Par meža platību 1000 hektāri un lielāku nodošanu mežizstrādei - rajona pašvaldībā.

Lūdzu, balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 15, pret - 26, atturas - 18. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Seile. Nākamais Tomiņa kunga priekšlikums ir faktiski konstatējums, ka 17.panta septītā daļa viņa ierosinājumā atbilst ceturtajai daļai. Es domāju, ka šis priekšlikums nav pat balsojams.

Ceturtajā daļā iet runa par ilgtermiņa līgumu slēgšanas kārtību. Tautsaimniecības komisija...

Sēdes vadītājs. Vai mēs visus priekšlikumus esam izskatījuši?

A.Seile. Vēl ir priekšlikumi par 17.pantu Tautsaimniecības komisijai.

Sēdes vadītājs. Par ceturto daļu. Par otro daļu mēs esam nobalsojuši. Par ceturto daļu mēs neesam balsojuši, tur nebija deputātu priekšlikumu.

A.Seile. Un nav arī komisijas priekšlikumu. Paliek vecā redakcija.

Sēdes vadītājs. Komisijas priekšlikums gan ir šeit. Izteikt ceturto daļu šādā redakcijā... Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas...

A.Seile. Šeit ir redakcionāls labojums – manīt vārdu "platības" ar "resursiem". Tik tiešām, jo līgums netiek noslēgts tik daudz par zemes platību, par meža platību, kā par tiem resursiem, kas ir uz šīs zemes. Un tāpēc ir Tautsaimniecības komisijas ierosinājums mainīt šos vārdus "līguma laušanas vai platību samazināšanas kārtību regulē noteikumi". Jaunajā ierosinājumā ir "šo līgumu laušanas vai resursu samazināšanas kārtību regulē noteikumi". Tas ir faktiski redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Vai ir nepieciešams balsot par šo precizējumu? Nav nepieciešams. Līdz ar to ir akceptēts. Vairāk priekšlikumu par 17.pantu nav.

Lūdzu tālāk! Pēdējā lapaspuse.

A.Seile. Pārejas noteikumi.

Sēdes vadītājs. Jā, lūdzu!

A.Seile. Tautsaimniecības komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus vēl ar viena Ministru padomes lēmuma atcelšanu. Nelaime ir tā, ka Ministru kabinets, pieņemot savus noteikumus nr.142 "Par valsts meža izmantošanas kārtību", netika atcēlis jau iepriekš izdoto Ministru padomes lēmumu nr.96. Tagad tas ir sakārtots.

Sēdes vadītājs. Vai ir kādas iebildes? Nav. Pieņemts. Lūdzu, zvanu! Lūdzu, balsosim par likumprojekta "Par valsts meža izmantošanas kārtību" pieņemšanu trešajā lasījumā! Balsojam! Lūdzu rezultātu. Par - 57, pret - 2, atturas - 3. Likums pieņemts.

A.Seile. Komisijas vārdā pateicos deputātiem par raženu līdzdalību.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! Deputāti Elferts, Lībane, Bunkšs, Bordāns, Zvaigzne, Marjaša, Kamaldiņš, Birzniece, Līgotnis un Spuģis ir iesnieguši Prezidijam ierosinājumu likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"" izskatīt pēc X nodaļas 4.likumprojekta "Grozījumi Izglītības likumā". Neviens deputāts nevēlas runāt. Vai to varētu uzskatīt arī, ka nav nekādu iebildumu? (No zāles: "Desmitās nodaļas nav!)

Sēdes vadītājs. Nevar būt! Ir gan! Vai tā bija vienīgā piezīme? Tad esam akceptējuši šo priekšlikumu.

 

Bet tagad grozījumi Izglītības likumā . Otrais lasījums. Deputāte Kušnere - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā, pie frakcijām nepiederoša deputāte. Lūdzu!

J.Kušnere (pie frakcijām nepiederoša deputāte).Cienījamais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Lūdzu, paņemiet dokumentu nr.213! Tas ir tas dokuments, ar ko mēs strādāsim, izskatot likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Es sākumā jūs gribu iepazīstināt, lai nebūtu jautājumu, ar to, kādā veidā ir izkārtots šim otrajam lasījumam sagatavotais likumprojekts. Tātad pašā sākumā jūs redzat minētus vairākus pantus, kuros ir ļoti vienkāršas lietas, un šīs lietas ir tādas, ka vecie nosaukumi ir samainīti ar jaunajiem nosaukumiem, respektīvi "Ministru padome" ar vārdiem "Ministru kabinets", Tautas izglītības ministrijas nosaukums ar Izglītības un zinātnes ministrijas nosaukumu un tā tālāk. Es negribu šeit visas pārskaitīt. Tātad tie ir tie labojumi, kas ir pieņemti jau pirmajā lasījumā, bet šeit viņi ir izkopēti tādēļ, ka pirmā lasījuma redakcijā ir dota tikai nobalsotā redakcija, bet nav šīs izmaiņas jau ietilpinātas likumā kā tādā. Tātad, lai nebūtu jums jautājumu. Ja tādi ir, tad es varētu tos noskaidrot.

Un tālāk tad pie priekšlikumiem. Pirmais priekšlikums, ko komisija izskatīja, attiecas uz 7.pantu. Un šo priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Es uzreiz gribu piebilst te, ka arī 8.pantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir iesniegusi priekšlikumu, kam ir tāds pats raksturs. Un, respektīvi, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir noraidījusi šo priekšlikumu par abiem pantiem tādēļ, ka ir izdarīti grozījumi 15.pantā, izdarīti papildinājumi, kuros ir noteikts, ka visas mācību iestādes tiek pakļautas Izglītības un zinātnes ministrijai mācību satura un likuma izpildes jomā. Un es vēlreiz atkārtoju, ka tas attiecas gan uz 7., gan uz 8.pantu. Bet, tā kā mums ir jāizskata atsevišķi panti, tad 7.pantā šis priekšlikums tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzēja komisija piekrīt šim skaidrojumam? Iebildumu nav. Deputātiem nav iebildumu? Nav. Līdz ar to akceptējam.

J.Kušnere. Tālāk 8.pants. Par 8.pantu es jau sniedzu skaidrojumu kopā ar 7.pantu. Un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegtais priekšlikums arī šeit tiek noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebildžu? Nav. Tālāk!

J.Kušnere. Tālāk. 8.pants tiek papildināts ar vienu papildu punktu. Un tas ir 12.punkts. Priekšlikuma iesniedzējs ir Izglītības un zinātnes ministrs. Komisijas lēmums ir atbalstīt. Taču tas tiek arī mazliet precizēts izglītības, kultūras un zinātnes komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. 8.panta 12.punkta redakcija. Nav iebildžu deputātiem pret komisijas redakciju? Nav. Pieņemta.

J.Kušnere. Tālāk priekšlikums ir par 10.pantu. Bet kā atsevišķs priekšlikums mums ir sākumā laikam jāizskata 10.panta 8.punkts, kur ir deputātu Kušneres un Ābiķa papildinājums, tātad pie 8.punkta. To komisija ir noraidījusi. Taču deputāti šo priekšlikumu uztur.

Sēdes vadītājs. Jā, es saprotu. Vispirms ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tas daļēji ir pieņemts, izsakot jaunā redakcijā.

J.Kušnere. Jā, bet šis priekšlikums kā papildinājums vienam punktam.

Sēdes vadītājs. Un vispirms balsojams ir deputātu priekšlikums.

J.Kušnere. Es domāju, ka tā ir pēc Kārtības ruļļa.

Sēdes vadītājs. Pareizi! Lūdzu zvanu! Deputātes Kušneres un Dzintara Ābiķa priekšlikums. Es atvainojos, Janīnas Kušneres un Dzintara Ābiķa priekšlikums - 8.punktu papildināt ar vārdiem "saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju". Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 5, atturas - 7. Godātie deputāti! Absolūts kvoruma trūkums. Kaut gan zālē ir... Tās ir balsis, Bet deputātu ir vairāk.

Vēlreiz lūdzu, paņemiet dokumentu! Tā ir lapa, šeit gan nav numurēts. Bet iet runa par 10.priekšlikumu un 10.pantu. Šeit ir daļēji pieņemts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Bet, tā kā deputāti papildina 10.panta 8.punktu, tad viņu priekšlikums ir balsojams vispirms. Un šis papildinājums, lūdzu, paskatieties, ir 10.panta 8.punktu papildināt ar vārdiem: "saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju". Lūdzu, balsosim! Otrs balsojums. Lūdzu rezultātu! Par - 49, pret - 1, atturas - 6. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk tātad par 10.pantu runājot. Es te gribu arī paskaidrot to, ka 10.pantā priekšlikums, ko iesniedza Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, it kā ir par citu tēmu. Taču šeit ir tikai tehniskas dabas izmaiņas starp 10. un 11.pantu. Tātad Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, izskatījusi dotos priekšlikumus, vienkārši sakārtoja likumā tos tā, ka saturu, kas ir 10.pantā, kuru izsaka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, mūsu komisija ir ielikusi kā 11.pantu un attiecīgi 10.pantu kā 11. Un šie pašvaldību komisijas priekšlikumi, kas attiecas uz abiem pantiem, tātad ir pieņemti daļēji, taču ir izteikti jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildes pret šiem priekšlikumiem, ko iesniedz komisija? Iet runa par abiem pantiem, jo ir sadalīts. Nav iebildžu. Pieņemts.

J.Kušnere. Par 11.pantu es jau paskaidrojumu sniedzu. Tātad varu tikai atgādināt komisijas viedokli. Un tas ir, ka iesniegtais priekšlikums ir daļēji iestrādāts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

J.Kušnere. Tālāk 12.pants. 12.pantā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums ir noraidīts, taču Izglītības, kultūras un zinātnes komisija papildinājusi esošo pantu, respektīvi, pirmā balsojuma 12.pantu ar 3.punktu un ir precizējusi 2.punktu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk ir priekšlikums par 13.pantu, kuru atkal iesniedz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un šis priekšlikums arī ir daļēji atbalstīts, izsakot to jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai nav iebildžu deputātiem? Nav. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk. Nākamais priekšlikums ir par 14.pantu, 14.panta trešo daļu. Arī iesniedzēja ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts, bet izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildžu. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk 15.pants. 15.pantā par pirmo daļu ir iesniegts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šo priekšlikumu noraida, taču komisija liek priekšā papildināt 15.pantu ar otro daļu. Un redakcija tālāk ir dota, pie tam tur ir jāizmaina arī numerācija, skaitot otro par trešo un trešo par ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu? Nav. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk priekšlikums par 16.pantu. 16.panta otrajā daļā priekšlikumu iesniedz izglītības un zinātnes ministrs. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputātiem nav iebilžu? Nav. Pieņemts. Tālāk!

J.Kušnere. Tālāk ir iesniegts priekšlikums par 16.panta trešo un ceturto daļu. Komisijas lēmums ir atbalstīt trešo daļu un ceturto daļu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst? Neiebilst. Akceptēts.

J.Kušnere. Tālāk ir priekšlikums izglītības un zinātnes ministra iesniegts priekšlikums par 16.panta septīto daļu. Komisijas priekšlikums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Kušnere. Nākamais arī ir izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Tas ir par 17.panta otro daļu. Komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk ir priekšlikums par 21.pantu, kuru ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas lēmums ir atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Kušnere. 32.pants, kurā priekšlikumu ir iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Šis priekšlikums ir atbalstīts daļēji, bet izteikts jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Vai iesniedzējiem un deputātiem nav iebilžu pret šo redakciju? Nav. Pieņemts.

J.Kušnere. Nākamais priekšlikums ir par 5.nodaļu, kurā ir vārdi "vispārējā izglītība". Priekšlikuma iesniedzēji ierosina šos vārdus "vispārējā izglītība" aizstāt ar "vispārējā vidējā izglītība". Komisija šo priekšlikumu izskatīja un atzina tomēr, ka jāatstāj tā redakcija, kāda bija pirmajā lasījumā, jo mēs izglītības nozarē vispār neoperējam ar tādu terminu kā "vispārējā vidējā izglītība". Ir tikai "vispārējā izglītība".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt? Nav iebilžu. Pieņemts.

J.Kušnere. Tālāk ir 27.pantā... Man jāatvainojas, jo šeit nav diemžēl ne izcelts, ne pasvītrots tas, kas ir svītrots. Tādēļ, lūdzu, paskatieties uz otro ailīti, kur ir šī pirmā lasījuma redakcija!

Sēdes vadītājs. Nolasiet, lūdzu!

J.Kušnere. Jā. Es tūlīt pateikšu. Pirmās daļas pēdējais teikums. Es to nolasu: "Personām, kuras pamatskolā beigušas pirmsaroda apmācības kursu un nokārtojušas attiecīgu pārbaudījumu, izsniedz noteikta parauga dokumentu par aroda kategoriju." Tātad šis ir tas svītrotais teksts.

Sēdes vadītājs. Nav iebilžu deputātiem? Pieņemts.

J.Kušnere. Nākamais priekšlikums ir par 28.pantu. Šajā priekšlikumā ir izteikts lūgums dot skaidrojumus, terminu skaidrojumus vispār izglītības likumā, un šie terminu skaidrojumi būtu bērnu nami un bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu internātskolas. Mūsu komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi tādēļ, ka pašreizējā Izglītības likumā nav nevienā vietā dots neviena termina skaidrojums. Tātad lai nejauktu šo kārtību dotajā likumā. Acīmredzot šie termini nav tik sarežģīti, ka tos nevar saprast, tādēļ mēs arīdzan atturējāmies no šo terminu skaidrojuma šajā daļā. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu noraidījām.

Sēdes vadītājs. Jānis Bunkšs, "Latvijas ceļa" deputāts. Lūdzu! Atklājam debates. Jūs izmantosit četras minūtes? Lūdzu!

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekššēdētāj! Cienījamie deputāti! Es varu piekrist tam, ka šis skaidrojums netiek iekļauts šā likuma tekstā, bet tomēr līdz pat šim brīdim mēs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, neesam saņēmuši paskaidrojumu, ar ko tad atšķiras šie divi termini un kāda ir to būtība. Kas ir bērnu nami, un kas ir bāreņu un bez vecāku apgādības palikušo bērnu internātskolas? Jo šādus terminus mums piedāvā un turpmāk piedāvās acīmredzot arī nobalsot kopumā par šo 28.pantu. Tāpēc man vienkārši ir lūgums referentei paskaidrot, kāda šeit ir atšķirība.

Sēdes vadītājs. Vai vēl kāds vēlas runāt debatēs? Debates pabeigtas. Lūdzu, referente!

J.Kušnere (LNNK). Es atvainojos, ka aizkavējos ar savu skaidrojumu. Es vienkārši mēģināju atrast šos vārdus, lai tie man būtu priekšā. Šis jautājums ir diezgan sarežģīts, es jums piekrītu. Taču, kā jūs labi zināt, pašreiz deputātiem ir izdalīts atkārtoti vēl jauns likumprojekts, kas runā par bāriņu tiesām un pagastu tiesām. Mēs savā komisijā skatījām šo likumprojektu, taču arī nevarējām to pieņemt, jo šeit arī bija runa par šāda veida mācību vai audzināšanas iestādēm, taču nebija skaidrojuma. Bet es varu vēlreiz tikai atkārtot to, ka acīmredzot Izglītības likums tomēr nebūs tas, kas skaidros, ko nozīmē šīs iestādes. Izglītības likums būs tas, kas paredzēs, kādā veidā šajās iestādēs notiek izglītības un audzināšanas process.

Sēdes vadītājs. Līdz ar to mēs 28.pantu esam izskatījuši. Vai vēl...

J. Kušnere. Vēl ir par ceturto daļu.

Sēdes vadītājs. Par ceturto daļu jūs varat minūtes laikā? Un tad mēs uzsāktu starpbrīdi.

J.Kušnere. Jā, bet es atvainojos sēdes vadītājam, 28.pants diemžēl ar ceturto daļu vēl nebeigsies. Tur būs vēl sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Mikrofonā, lūdzu!

J.Kušnere. Tur būs vēl sestā daļa.

Sēdes vadītājs. Tad varbūt paliekam pie 28.panta tiktāl, cik mēs esam tikuši. Tagad pusstundu pārtraukums.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas un reģistrēsimies! Reģistrācija! Rezultātu lūdzu! 39 deputāti. Zālē nav deputātu kvoruma, tāpēc paziņoju sēdē pārtraukumu uz piecām minūtēm.

 

Pārtraukums

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieņemt vietas! Reģistrācija! Lūdzu reģistrēties! Reģistrācija! Rezultātu! 48 deputāti. "Ja arī pēc pārtraukuma kvoruma nav, sēde slēdzama." Sēdi paziņoju par slēgtu.