Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Informācija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.1995., Nr. 38 (321) https://www.vestnesis.lv/ta/id/26936

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

10.03.1995., Nr. 38 (321)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas priekšsēdētāja paziņojums

 

Daru zināmu, ka Saeima šā gada 2.marta sēdē atļāvusi deputātam G.Resnajam pildīt valsts īpašuma daļas algota pilnvarnieka pienākumus akciju sabiedrībā "House of Prince".

Rīgā 1995.gada 2.martā Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs

 

Informācija

Par Saeimas Prezidija 1995. gada 6. marta sēdi

 

1. Saeimas Prezidijs sēdē izskatīja divpadsmit saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs nolēma atcelt 1995. gada 6. februāra lēmumu "Par Saeimas sēžu kavējumiem 1995. gada janvārī" daļā par deputātes R.Marjašas 26. janvāra Saeimas sēdes kavējumu.

3. Pieņēma lēmumu par Saeimas sēžu kavējumiem 1995. gada februārī.

Pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 15. pantu, Saeimas Prezidijs nolēma atzīt Saeimas sēžu kavējumus par neattaisnotiem un uzlikt sodu 20 procentu apmērā no mēneša pamatalgas par katru sēdi šādiem deputātiem:

1) par 2. februāra sēdi - I.Kalniņam;

2) par 9. februāra sēdi - O.Kostandam;

3) par 16. februāra sēdi - A.Stankēvičai;

4) par 22. februāra sēdi - V.Novakšānovam, J.Zīgeristam.

4. Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995. gada 9. marta sēdes darba kārtību.

5. Prezidijs pieņēma zināšanai Pilsonības likuma izpildes komisijas informāciju par komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanu.

Par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts J.Kokins.

6. Prezidijs izskatīja iesniegumu par Latvijas un Uzbekijas parlamentu atbalsta grupas izveidošanu vienpadsmit deputātu sastāvā.

Prezidijs nolēma izskaidrot deputātiem, ka parlamentu atbalsta grupas izveidošanas gadījumā ir nepieciešams sagatavot Saeimas lēmuma projektu, pretējā gadījumā Prezidijs pieņem vienīgi zināšanai informāciju, ka ir izveidota Uzbekijas atbalsta grupa vienpadsmit deputātu sastāvā.

7. Prezidijs pieņēma zināšanai valsts kontroliera iesniegumu par valsts kontroliera pārstāvēšanu Saeimas sēdēs viņa prombūtnes laikā.

Valsts kontrolieris R.Černajs sava komandējuma laikā pilnvaro Valsts budžeta revīziju departamenta direktoru K.Beljāni pārstāvēt Valsts kontroli Saeimas sēdēs.

8. Sakarā ar Saeimas sekretāra biedra Z.Tomiņa iesniegumu Saeimas Prezidijs nolēma lūgt Ārlietu ministriju nodrošināt Saeimas Prezidiju ar ASV prokuratūras un tiesas lēmumu attiecībā uz Saeimas deputātu Z.Tomiņu un visiem pārējiem oficiālajiem materiāliem, kas saistīti ar minēto ASV prokuratūras un tiesas lēmumu.

Pēc Saeimas sekretāra biedra Z.Tomiņa lūguma Prezidijs nolēma ierosināt Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai atbilstoši Saeimas Kārtības ruļļa 179. pantam izskatīt pēc būtības notikušo un par rezultātiem informēt Saeimu.

9. Prezidijs pieņēma lēmumu par papildu līdzekļu piešķiršanu viesnīcas filiālei Lugažu ielā 10.

10. Prezidijs pieņēma zināšanai Saimnieciskās komisijas lēmumu par dienesta telpu piešķiršanu Jēkaba ielā 16 Pilsonības likuma izpildes komisijai.

11. Prezidijs nolēma atbalstīt Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas iesniegumu, kurā tā lūdz nodrošināt ar transportu un viesnīcu Krievijas Federācijas Federālās sapulces Tautsaimniecības komitejas delegāciju, kas pēc Latvijas Republikas Saeimas Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas ielūguma uzturēsies Latvijā.

12. Piešķīra komandējumus:

1) Juridiskā biroja konsultantei R.Dindunei laikā no 12. marta līdz 18. martam uz Somijas Sabiedrības vadības institūta organizētu semināru Helsinkos (Somija) par likumdošanas veidošanu Baltijas valstīs;

2) Vides un sabiedrisko lietu komisijas sekretāram I.Dāliņam laikā no 13. marta līdz 16. martam uz Vides un reģionālās plānošanas komisijas parlamentāro sanāksmi Kopenhāgenā (Dānija) par klimata pārmaiņām.

13. Prezidijs nolēma atlikt līdz nākamajai Prezidija sēdei jautājuma izskatīšanu par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sekretāres J.Kušneres komandējumu laikā no 22. marta līdz 25. martam uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas organizētu semināru Francijas Senātā Parīzē ( Francija) par masu informācijas līdzekļu ietekmi uz demokrātijas principiem.

Prezidijs nolēma lūgt Latvijas pastāvīgo delegāciju un Vides un sabiedrisko lietu komisiju izteikt savu viedokli šajā jautājumā.

14. Prezidijs nolēma nosūtīt Saeimas oficiālu delegāciju uz Lietuvu sakarā ar Lietuvas neatkarības pasludināšanas 5.gadadienu.

15. Prezidijs nolēma lūgt Frakciju padomi izskatīt jautājumu par Saeimas oficiālās delegācijas vizīti uz Austrāliju pēc apakšpalātas spīkera Stīvensa Martinsa ielūguma.

Minētā vizīte saistīta ar ievērojamu naudas līdzekļu izlietojumu, tādēļ nepieciešams rūpīgi izvērtēt tās iespējamību.

16. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus:

1) M.Graudiņam (Saeimas sēdēs laikā no 24. marta līdz 3. aprīlim);

2) J.Straumem (Saeimas 1. marta ārkārtas sēdē);

3) A.Prēdelei (Saeimas 1. marta ārkārtas sēdes daļā);

4) J.Zaščerinskim (Saeimas 1. marta ārkārtas sēdes daļā);

5) A.Stankēvičai (Saeimas 2. marta sēdes daļā);

6) A.Seikstam (Saeimas 2. marta sēdes daļā);

7) M.Zvaigznem (Saeimas 2. marta sēdes daļās);

8) V.Puriņai (Saeimas 2. marta sēdes daļās);

9) J.Lucānam (Saeimas 9. marta sēdē);

10) A.Rugātei (Saeimas 9. marta sēdē).

Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš

 

Par Frakciju padomes 1995. gada 7. marta sēdi

 

Sēdē izskatīja jautājumu par Saeimas deputātu komandējumiem. Frakciju padomes locekļi nolēma, ka Saeimas delegācijai 6 cilvēku sastāvā ir jādodas vizītē uz Austrāliju, jo vizītes programma no Austrālijas parlamenta puses ir jau sagatavota. Uzdots Saeimas Kancelejas dienestiem izvēlēties vislētāko ceļojuma variantu.

Vispusīgi izanalizējot un apspriežot jautājumu par komandējumiem, tika nolemts lūgt visām 5. Saeimas pastāvīgajām delegācijām parlamentārajās organizācijās aprēķināt un iesniegt iespējamos izdevumus, kas saistīti ar komandējumiem uz šīm organizācijām 5. Saeimas darbības laikā. Līdz ar to Saeimas Finansu un Konsulārajai un servisa nodaļām būs precīza informācija, aptuveni kādu summu var atvēlēt deputātu komandējumiem mēnesī.

Saeimas sekretārs I.Daudišs

 

Deputātu jautājumi

Dokuments nr.273

Par Latvijas nacionālo aviokompāniju

 

Ministru prezidentam M.Gaiļa kungam

Monopoldarbības uzraudzības komitejas vadītājai I.Rudušas kundzei

Latvijas Zemnieku savienības deputāti ir par stabilu un pasaules tirgū konkurētspējīgu nacionālo aviokompāniju. LZS frakcijas deputāti kategoriski nepiekrīt tādai nacionālās aviokompānijas izveidošanai, kur apstākļu sagadīšanās rezultātā Latvija var zaudēt akciju kontrolpaketi un līdz ar to arī reālu kontroli pār šo kompāniju.

Lūdzam sniegt atbildi uz šādiem jautājumiem:

1. Latvijas nacionālās aviokompānijas termina skaidrojums.

2. Uz kādiem principiem tiks izveidota Latvijas nacionālā aviokompānija?

3. Kā Latvijas nacionālās aviokompānijas izveidošana ir saskaņota ar likumu "Par aviāciju" un "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu"?

5. Saeimas deputāti: M.Ā.Kalniņš, J.Kokins, O.Grīgs, P.Putniņš, I.Dāliņš

Rīgā 1995. gada 9. martā

 

Deputāta iesniegums

Dokuments nr.259

Saeimas Prezidija locekļa, Saeimas sekretāra biedra Zigurda Tomiņa iesniegums

 

LR Saeimai

Saeimas Prezidijam

A.god.Saeima, Saeimas deputāti!

Jau ilgāku laiku sabiedrības uzmanība ir pievērsta notikušajam ASV 1995.gada 5.februārī.

Amerikas Savienoto Valstu tiesībsargājošās institūcijas ir uzskatījušas man izvirzīto apsūdzību šajā incidentā par nepamatotu.

Uzskatu, ka minētais atgadījums un masu informācijas līdzekļu vienpusējā un uz nepārbaudītu "ziņojumu" pamata iesāktā kampaņa ir metusi ēnu uz Saeimas amatpersonas un Saeimas deputātu prestižu un godu.

Tādēļ lūdzu a.god. Saeimu, Saeimas deputātus saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 34.panta prasībām tuvākajā Saeimas sēdē atbrīvot mani no Saeimas Prezidija locekļa - Saeimas sekretāra biedra amata, jo uzskatu par neiespējamu turpmāku šo pienākumu pildīšanu.

Cerot uz Jūsu atsaucību, -
1995.gada 7.martā Zigurds Tomiņš,
(Kancelejā iereģistrēts plkst.15.05) Saeimas sekretāra biedrs

Dokuments nr.272

Par Nacionālo karavīru biedrības Tukuma nodaļas vēstuli par Otrā pasaules kara dalībnieku iebraukšanu Latvijā

 

Saeimas priekšsēdētājam A.Gorbunova kungam

Godājamais Gorbunova kungs,

Izpildot Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Tukuma nodaļas dalībnieku lūgumu, nosūtu Jums Nacionālo karavīru biedrības nodaļas kopsapulces lēmumu. Lūdzu Jūs pavairot šo lēmumu un izdalīt visiem Saeimas deputātiem.

Pielikumā: Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Tukuma nodaļas lēmums.

 

Ar cieņu,-
1995.gada 6.martā Odisejs Kostanda

Latvijas valsts Saeimai

Latvijas valsts Ministru prezidentam

Latvijas Nacionālo karavīru biedrības centrālai valdei

 

Apspriežot Krievijas Federācijas valdības uzdevumā pilnvarotā vēstnieka Latvijā mūsu Saeimai un valdībai izteikto vēlmi, atļaut bijušajiem Otrā pasaules kara dalībniekiem, kas karojuši Latvijas teritorijā, kopā ar saviem piederīgajiem bezvīzu režīmā šī gada aprīļa un maija mēnešos iebraukt mūsu valstī apmeklēt kaujās kritušo Padomju armijas cīnītāju kapu vietas un nolikt ziedus. Latvijas Nacionālo karavīru biedrības Tukuma nodaļas dalībnieki šī gada 2.marta kopsapulcē izsaka savu protestu pret šādu divu mēnešu ilgu mums nedraudzīgas valsts pilsoņu atrašanās iespēju mūsu valstī.

Zinām, ka Latvijā jau esošie bijušās PSRS pilsoņi un atvaļinātie Krievijas Federācijas armijas pārstāvji izturas klaji izaicinoši pret latviešu tautu, nerespektē Saeimas un valdības pieņemtos likumus un lēmumus. Šajās aprindās tiek izvērsta klaji apmelojoša kampaņa pret Latvijas valsti, latviešu tautu, valodu, kultūru. Uzskatām, ka pieļaut šādu mūsu valstij nevēlamu spēku pastiprināšanu ar bijušajiem sarkanarmiešiem un viņu ģimeņu piederīgajiem, atļaujot tiem brīvi bezvīzu režīmā iebraukt un izvērst savu graujošo darbību Latvijā, ir nevēlami, nekorekti un bīstami. Uzskatām, ka tā būtu mūsu nacionālo karavīru, kas krituši cīņā pret boļševismu, atklāta zaimošana. Neiejaucoties Krievijas Federācijas iekšējās lietās, mēs nedomājam un nevaram liegt krievu tautai svinīgi atzīmēt 9.maiju Krievijas Federācijā, bet kategoriski noraidām 9.maija svinēšanu Latvijā. Otrā pasaules kara cietušo piemiņas dienu visā civilizētā pasaulē atzīmē 8.maijā. Tas ir pieņemami arī mūsu daudzcietušajai tautai un bijušajiem Latvijas nacionālā karaspēka cīnītājiem.

Iesakām:

1. Atļaut bijušajiem Otrā pasaules kara dalībniekiem un viņu ģimeņu piederīgajiem iebraukt Latvijā, tikai stingri ievērojot visus pastāvošos noteikumus par Latvijas valsts robežas šķērsošanu, reizē uzskaitot un reģistrējot katru iebraukušo personu.

2. Krievijas Federācijas pilsoņiem uzturēties Latvijas valsts teritorijā kritušo sarkanarmiešu kapu apmeklējumam atļaut laiku ne ilgāku par 10 diennaktīm.

3. Noteikt, ka iebraukušo personu pārvietošanās var notikt tikai pa iepriekš valsts pārvaldes iestādēs saskaņotiem maršrutiem grupās, ko pavada valsts policijas vai zemessardzes pārstāvji.

4. Visus transporta un pavadošo personu apmaksas izdevumus savlaicīgi sedz iebraucēji no saviem vai Krievijas Federācijas līdzekļiem.

5. Katrai ģimenei, iebraucot Latvijas teritorijā, deklarēt paredzamās uzturēšanās vietas adresi.

6. Lai izvairītos no pārpratumiem kapu apmeklējuma laikā, uzlikt par pienākumu Latvijas valsts policijas un zemessardzes pavadošajam personālam nodrošināt iebraucēju personīgo drošību pret iespējamām vietējo ultranacionālistu un bijušo PSKP darboņu provokācijām.

LNKB Tukuma nodaļas priekšnieks Ē.Rēpiņš

Tukumā 1995.gada 2.martā

 

Ministra atbilde

Dokuments nr.241a

Par izglītības sistēmas sakārtošanu

 

A.god. Saeimas deputātiem

O.Kostandam, J.Zīgeristam, J.Kušnerei, A.Saulītim, V.Puriņai

Paldies par Jūsu ieinteresētību izglītības perspektīvo risinājumu jomā.

1. Atbildot uz Jūsu jautājumu par rajonu Skolu valdēm izsūtīto ministrijas vēstuli, kurā it kā ieteikts pakāpeniski slēgt vai apvienot mācību iestādes, paskaidrojam, ka Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu pārvalde 1995.g. 17. janvārī tiešām izsūtīja vēstuli Skolu valžu priekšsēdētājiem. Tajā ir tikai lūgums izteikt viedokli par divplūsmu skolu tīkla racionālu optimizāciju. Šāda tipa lauku skolās bieži vien latviešu plūsmas klases ir normāli piepildītas, bet krievu plūsmas klasēs ir ļoti mazs skolēnu skaits (2-5).

Piemēram, Neretas vidusskolā ir tikai viena klase ar krievu mācību valodu, kurā ir 3 skolēni, pārējās klasēs - 1-2; Staiceles pamatskolā un pat Salacgrīvas vidusskolā ir tikai viena klase ar krievu mācību valodu, kas nokomplektēta atbilstoši esošajiem normatīviem. Kopumā Latvijā 23 klases, kurās mācības nenotiek valsts valodā, ir ar vienu skolēnu klasē. Tāpēc jānoskaidro, vai racionālāk nav šīs mazskaitlīgās klases apvienot ar līdzīgām klasēm blakus pagastu skolās.

Saņemtās atbildes no dažādiem valsts novadiem ir ļoti atšķirīgas, tāpēc šī informācija kalpos turpmākajam darbam. Lēmumi šajā jautājumā tuvākajā laikā vēl netiks pieņemti.

Turklāt skolu tīkla optimizācijas jautājumus risina pašvaldības, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju. Tādēļ pat tādā gadījumā, ja ministrija uzskatītu, ka tās vai citas skolas vai klases pastāvēšana konkrētas pašvaldības administratīvajā teritorijā nav lietderīga, bet pašvaldības viedoklis būtu cits, pašvaldībai ir tiesības turpināt šādas skolas vai skolas klases finansēšanu. Izsūtītajā vēstulē ir lūgums, pamatojoties uz rajona vajadzībām un reālās situācijas analīzi, jau savlaicīgi apsvērt skolu tīkla optimizācijas iespējas, ja no valsts budžeta finansētu tikai tādas klases, kurās ir ne mazāk kā 8-10 skolēni.

Izglītības un zinātnes iestāžu pārvalde izsūtījusi šādu vēstuli, pamatojoties nevis uz izstrādāto Latvijas izglītības likuma projektu, kuram pašlaik nav un nevar būt juridiska spēka, bet gan pamatojoties uz Latvijas Republikas Izglītības likuma 8. pantu.

2. Atbildot uz Jūsu jautājumu par Latvijas izglītības likuma projektu, paskaidroju, ka likuma projekta darba grupa ir izanalizējusi visus līdz š.g. februāra vidum ienākušos priekšlikumus. Daudzi no tiem iestrādāti izglītības likuma projekta pārstrādātajā variantā, kurš š.g. 1. martā izsūtīts visām ministrijām, Pašvaldību savienībai, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībai un Latvijas izglītības vadītāju asociācijai.

Ne 1994.g. 29. decembrī presē publicētajā izglītības likuma projektā, ne tā pašreizējā variantā nav ignorētas izglītības darbinieku kongresa rezolūcijas. Kongresam tika iesniegti Latvijas izglītības koncepcijas materiāli, kurus kongress pamatā akceptēja. Tajos ir paredzēta pāreja uz divu posmu pamatskolu (1.-6.kl. un 7.-9.kl.). Izglītības darbinieku kongresā nav pieņemta neviena rezolūcija pret šādu pamatskolas sistēmu. Kongress gan neakceptēja izglītības darbinieku kongresa pamatizglītības darba grupas sagatavoto īpašo rezolūciju, kas paredzētu tūlītēju pakāpeniskas pārejas uzsākšanu uz pamatskolas modeli 6+3, jo tā vēl nav pienācīgi sagatavota. Kaut gan daļa izglītības darbinieku saasināti uztver priekšdarbus šīs pārejas sagatavošanā, tas nav pietiekams iemesls, lai atteiktos no lietišķiem pētījumiem un pedagoģiskām inovācijām, kas orientētas izglītības darba un tā satura pilnveides perspektīvās attīstības virzienā. Arī strādājot pie citiem izglītības likuma projekta pantiem, ir ņemtas vērā izglītības darbiniku kongresā pieņemtās rezolūcijas.

3. Izglītības likuma projektā punktā "Pamatskolas" ir izdarītas redakcionālas izmaiņas. 3. sadaļas 40. pantā (1994.g. decembra redakcijā 41. pants) ir teikts, ka pamatskolas īsteno pamatizglītības programmas, kas paredzētas 9 gadiem; tajos gadījumos, kad tas nav iespējams, šīs pamatskolas darbojas kā nepilnas pamatskolas (vai pamatskolas filiāles), kas īsteno vismaz 1.-6. klasei paredzēto pamatizglītības programmas daļu. Salīdzinot ar pašlaik izplatīto situāciju, ka lauku apvidos daudzviet darbojas četrgadīgas sākumskolas, šāds risinājums ļaus radīt lielākas iespējas bērniem iegūt izglītību tuvāk savai dzīves vietai ne vien četrus, bet sešus gadus, kā arī pakāpeniski, kur un kad būs radīti nepieciešamie priekšnoteikumi, pāriet uz jauna pamatizglītības satura īstenošanu. 40. panta spēkā stāšanās pilnā apmērā paredzēta līdz 2001. gada 1. jūlijam, bet republikas pilsētās - līdz 1999. gada 1. jūlijam (pārejas noteikumu 5. punkts).

4. Izglītības likuma projekta 6. panta norma, kas paredz, ka Latvijas Republikā obligāta ir pamatizglītība vai tās iegūšanas turpināšana līdz 16 gadu vecumam, būs saistoša gan valstij, gan pašvaldībām, gan citām juridiskām un fiziskām personām tāpat kā spēkā esošā Izglītības likuma norma, kas paredz obligātu izglītošanos līdz 15 gadu vecumam. Kas attiecas uz šīs normas īstenošanu lauku apvidos, tad pagastu un pilsētu pašvaldību kompetencē īpaši paredzēta ne vien atbildība par Izglītības likuma un citu izglītību nosakošo normatīvo aktu pildīšanu pašvaldību teritorijās, bet arī nepieciešamība nodrošināt pašvaldību teritorijās dzīvojošos bērnus un jauniešus ar vietām pamatizglītības iestādēs (likumprojekta 97.p. 3. punkts). Ja pašvaldībai šādas skolas nav, tai jāsedz maksa par izglītības ieguvi pašvaldības teritorijās dzīvojošām personām, kas uz pašvaldību savstarpējo līgumu pamata iegūst izglītību citu pašvaldību izglītības iestādēs (likumprojekta 97.p. 8. punkts).Turklāt maksu par pamatizglītības ieguvi no izglītojamiem, viņu vecākiem vai aizbildņiem neņem (likumprojekta 9.p. pirmā daļa). Valsts varēs ietekmēt pašvaldību darbību pamatizglītības ieguves nodrošināšanā, izmantojot kompetenci, kas paredzēta izglītības likuma projekta 97. panta 4., 5. punktā; 101. panta 3., 4., 5., 6., 7., 10., 11., 15. punktā; 96. pantā; 92. panta 6. daļā; 93. panta 4. daļā; 28. pantā; 19. panta 3. daļā.

Vēlreiz apliecinām, ka Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki ir gatavi kopīgi ar ieinteresētajiem Saeimas deputātiem analizēt tās izglītības koncepcijas, Izglītības likuma un Augstskolu likuma nostādnes pirms iesniegšanas Saeimā, kuras Jums un sabiedrībai šķiet īpaši aktuālas.

Izglītības un zinātnes ministrs J.Vaivads

1995. gada 1. martā

 

Frakcijas iesniegumi

Dokuments nr.260

Par pilsonības piešķiršanu Aleksandram Muzičenko

 

5.Saeimai

Saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta 5.daļu ierosinām ar Saeimas likumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Aleksandru Muzičenko - sportistu.

Pielikumā: lēmuma projekts un autobiogrāfija.

Deputāti: J.Jurkāns, J.Urbanovičs, I.Bukovskis, A.Ameriks, L.Kuprijanova

1995.gada 24.februārī (7.martā)

 

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Muzičenko Aleksandra d., esmu dzimis 1955.gada 7.maijā Omskā, dzīvoju Rīgā, Brīvības ielā 106 dz.15. Pēc tautības esmu krievs.

1962.gadā iestājos Omskas 97.vidusskolā un 1972.gadā to pabeidzu. No 1972.gada augusta līdz 1974.gada maijam strādāju par mehāniķi Omskas tirdzniecības tehnikas kombinātā. 1974.gada 13.maijā no Kirovas RKK biju iesaukts kara dienestā un nosūtīts uz Rīgas sporta apakšvienību. 1976.gadā uzvarēju Baltijas starptautiskajā regatē un PSRS čempionātā, tiku apbalvots ar sudraba medaļu, kā arī izpildīju sporta meistara normatīvu. 1977.gadā Eiropas čempionātā Itālijā izcīnīju sudraba medaļu un izpildīju starptautiskās klases sporta meistara normatīvu.

1978. un 1979.gadā kļuvu par Eiropas čempionu "STAR" jahtu klasē. 1979.gadā Latvijas komandas sastāvā izcīnīju 1.vietu PSRS Tautu spartakiādē. No 1977. līdz 1982.gadam biju valsts čempions. No 1979. līdz 1980.gadam biju Pasaules kausa īpašnieks. 1980.gadā kļuvu par vienu no pieciem Latvijas olimpiskajiem čempioniem. Kļuvu par Nopelniem bagāto sporta meistaru. 1982.gadā Eiropas čempionātā Dānijā "SOLING" jahtu klasē izcīnīju zelta medaļu. 1984.gadā Eiropas čempionātā Portugālē biju trešais un izcīnīju tiesības startēt Olimpiskajās spēlēs Losandželosā. 1983.gadā izcīnīju pirmo vietu Latvijas komandas sastāvā Tautu spartakiādē. 1982.gadā pabeidzu Ļeņingradas Fizkultūras institūta neklātienes nodaļu. Līdz 1993.gadam turpināju piedalīties sacīkstēs Latvijas komandas sastāvā "STAR" un "SOLING" jahtu klasēs.

Organizēju bērnu un jaunatnes burāšanas sporta skolu 56.jahtklubā un 10 gadus biju tās kurators. Jaunie sportisti vairākas reizes ieņēma labākās vietas un kļuva par čempioniem dažādās regatēs. Esmu Latvijas kuģniecības jahtkluba sporta skolas konsultants.

1992.gadā saņēmu ielūgumu piedalīties A kategorijas profesionāļu sacīkstēs par Amerikas kausu. 1992., 1993. un 1994.gadā no Latvijas piedalījos starptautisko ekipāžu regatē "Džiro de Italia", kur ieņēmu 2., 3. un 5.vietu.

Par sasniegumiem sportā esmu vairāku Latvijas Augstākās padomes Prezidija Goda rakstu īpašnieks. No 1981. līdz 1986.gadam biju burāšanas sporta Federācijas Prezidija loceklis. Tiku iekļauts 1981.gada Latvijas sportistu Gada grāmatā. Esmu Latvijas burāšanas savienības loceklis, jahtkluba "Latvijas jahta" biedrs.

1980.gadā apprecējos ar Janu Vitkovsku (pēc kāzām - Muzičenko), Latvijas Republikas pilsoni, dzimušu 1959.gadā Jūrmalā. Viņa ir beigusi Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas un grāmatvedības uzskaites fakultāti. Dzīvo Rīgā, (- - -).*

Dēli: Aleksandrs Muzičenko, Latvijas Republikas pilsonis, dzimis 1982.gadā Rīgā, mācās Rīgas 22.vidusskolā 7.klasē.; Dmitrijs Muzičenko, Latvijas Republikas pilsonis, dzimis 1988.gadā Rīgā, apmeklē bērnudārzu.

Es, sieva un radinieki nav bijuši tiesāti. A.Muzičenko

 

*Šeit un tālāk - redakcijas adresu svītrojumi

Dokuments nr.261

Par pilsonības piešķiršanu Vladlenam Dozorcevam

 

5. Saeimai

Saskaņā ar Pilsonības likuma 13. panta 5. daļu ierosinām ar Saeimas likumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vladlenu Dozorcevu - rakstnieku.

Pielikumā: lēmuma projekts un autobiogrāfija.

Deputāti: J.Jurkāns, J.Urbanovičs, I.Bukovskis, A.Ameriks, L.Kuprijanova

1995. gada 24. februārī (7. martā)

 

Autobiogrāfija

Es, Vladlens Dozorcevs, esmu dzimis 1939. gada 3. jūlijā Smoļenskas apgabala Roslavļas pilsētā kalpotāju ģimenē.

No divpadsmit gadu vecuma dzīvoju Rīgā. Esmu beidzis Rīgas 26. vidusskolu. Pēc tam - Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti. Strādāju: par šoferi dažādās organizācijās; par žurnālistu republikas avīzēs; biju "Telefilma - Rīga" un Rīgas kinostudijā par scenāriju kolēģijas locekli.

Esmu Latvijas Žurnālistu savienības un Latvijas Rakstnieku Savienības biedrs. Vadīju Rakstnieku savienības krievu rakstnieku sekciju. Esmu daudzu dokumentālo un mākslas filmu, dzejas un prozas grāmatu autors, kā arī divu lugu autors, kuras ir uzvestas 200 bijušajos PSRS un ārzemju teātros.

Es biju pirmā apvienotā radošo savienību plēnuma dalībnieks. Divas reizes mani ievēlēja par LTF valdes locekli. Biju ievēlēts par Latvijas Augstākās padomes deputātu no 86. vēlēšanu apgabala (Jūrmalā). Pēc pilnvaru beigšanās strādāju par Latvijas Atbalsta fonda direktoru.

Piedalījos Demokrātiskās centra partijas veidošanā. Saskaņas partijas kustības un Tautas saskaņas partijas izveidošanā. Esmu Tautas saskaņas partijas valdes loceklis.

Mani vecāki nomira septiņdesmitajos gados un apglabāti Rīgā. Esmu precēts. Sieva - Dozorceva Natālija, pēc izglītības - žurnāliste. Ir divi dēli - Andrejs (uzņēmējs) un Maksims (tulkotājs). Abi ir dzimuši, dzīvo un strādā Rīgā.

Man pieder nekustamais īpašums - māja Tukuma rajonā. Mana adrese: Rīgā, (- - -).

Lūdzu Latvijas Republikas pilsonību. V.Dozorcevs

Dokuments nr.262

Par pilsonības piešķiršanu Vladimiram Januškevičam

 

5. Saeimai

Saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta 5.daļu ierosinām ar Saeimas likumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Vladimiru Januškeviču - ārstu.

Pielikumā: lēmuma projekts un autobiogrāfija.

Deputāti: J.Jurkāns, J.Urbanovičs, A.Ameriks, L.Kuprijanova, J.Lucāns

1995.gada 24.februārī (7.martā)

 

Autobiogrāfija

Es, Vladimirs Januškevičs, esmu dzimis 1940.gada 4.janvārī Baltkrievijā - Vitebskas apgabala Braslavas pilsētā kalpotāju ģimenē. Pēc nacionalitātes esmu baltkrievs. Tēvs - Juliāns Januškevičs ir dzimis 1907.gadā Rīgā, kur nodzīvoja līdz 1920.gadam.

1958.gadā pēc Braslavas vidusskolas beigšanas iestājos Vitebskas medicīnas institūtā, kuru beidzu 1964.gadā. No 1964. līdz 1967.gadam strādāju Mogiļevas apgabala rajona slimnīcā par ķirurgu.

1967.gadā tiku uzaicināts uz Latviju strādāt Daugavpils onkoloģiskajā dispanserā, kur nostrādāju vienpadsmit gadus. No 1971.gada biju ķirurģiskās nodaļas vadītājs. 1974.gadā, par bāzi ņemot darbu dispanserā, izstrādāju un arī aizstāvēju medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju.

1978.gadā tiku pārcelts uz Rīgu par Republikas onkoloģiskā centra galvenā ārsta vietnieku medicīnas jautājumos. Par piedalīšanos "Gaiļezera" slimnīcas jaunā onkoloģiskā centra celtniecībā, par iekārtošanu un darba organizēšanu tajā, man tika piešķirta Ministru padomes Republikas Valsts prēmija.

No 1990.gada līdz šim laikam esmu onkoloģiskā centra galvenais ķirurgs un vadu ķirurģisko nodaļu. No 1992.gada esmu habilitēts medicīnas doktors.

27 dzīves gadi Latvijā ir ziedoti vienai no grūtākajām medicīnas nozarēm - onkoloģiskai ķirurģijai. Šajā laikā ir veiktas vairāk nekā 4 tūkstoši grūtas operācijas, ieviestas daudzas mūsdienīgas diagnostikas un ārstniecības metodes, kuru rezultāti ir apkopoti 62 zinātniskās publikācijās. Manā vadībā ir aizstāvēta viena disertācija un izpildīti divi disertācijas darbi. Esmu starptautisku salidojumu, simpoziju un konferenču dalībnieks par onkoloģiskiem jautājumiem.

Esmu precējies: sieve - ārsts pediatre. Bērni: meita - ārste ginekoloģe-onkoloģe, dēls - Medicīnas Akadēmijas students.

Lūdzu piešķirt man Latvijas Republikas pilsonību. V.Januškevičs

Dokuments nr.263

Par pilsonības piešķiršanu Nikolajam Samodurovam

 

5.Saeimai

Saskaņā ar Pilsonības likuma 13.panta 5.daļu ierosinām ar Saeimas likumu uzņemt Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā Nikolaju Samodurovu - uzņēmēju.

Pielikumā: lēmuma projekts un autobiogrāfija.

Deputāti: J.Jurkāns, J. Urbanovičs, I.Bukovskis, A.Ameriks, L.Kuprijanova

1995.gada 24.februārī (7.martā)

 

Autobiogrāfija

Es, Nikolajs Samodurovs Ivana d., esmu dzimis 1955.gada 17.maijā Rjazaņas apgabala Sasovskas rajona Aglomazovas ciemā kalpotāju ģimenē.

Tēvs, Ivans Samodurovs Nikifora d., dzimis 1922.g. Rjazaņas apgabala Sasovskas rajona Usadi ciemā. Strādāja par skolotāju ciema skolā. Miris 1970.g.

Māte, Tamāra Samodurova (dzim. Meļehina) Aleksandra meita, dzimusi 1919.g. Rjazaņas apgabala Sasovskas rajona Aglomozovas ciemā. Strādāja par skolotāju ciema skolā. Pašlaik ir pensijā un dzīvo Rjazaņas apgabala Sasovskas rajona Aglomozovas ciemā.

Brālis, Aleksandrs Samodurovs Ivana d., dzimis 1950.gadā Rjazaņas apgabala Sasovskas rajona Aglomozovas ciemā. Strādā par sektora priekšnieku Maskavas apgabala Voskresenskas rajonā esošās rūpnīcas "Pribor" Belozerskas filiālē. Dzīvo Maskavas apgabala Voskresenskas rajona Belozerskas ciemā, Oktobra 60.gadadienas ielā 12 dzīv.48.

Brālis, Pēteris Samodurovs Ivana d., dzimis 1952.gadā Rjazaņas apgabala Sasovskas rajona Aglomozovas ciemā, strādā Maskavas apgabala Dzeržinskas pilsētas uzņēmumā "Energokomplet" par vadītāju. Dzīvo Maskavas apgabala Ļubercu rajonā Ļesnaja ielā 15-33.

Māsa, Vera Nikoļska (dzim. Samodurova) Ivana m., dzimusi 1958.gadā Rjazaņas apgabala Sasovskas rajona Aglomozovas ciemā, pašlaik nestrādā, dzīvo Rjazaņas apgabala Sasovā Severnaja ielā 1-140.

1970.gadā es beidzu Aglomazovas astoņgadīgo skolu un iestājos Sasovskas 106.vidusskolā. 1972.gadā iestājos Kazaņas aviācijas institūta Autobūves fakultātē. Institūtu beidzu 1977.gadā. Saņēmu norīkojumu darbam Jelgavas mikroautobusu rūpnīcā, sāku strādāt par inženieri - konstruktoru, vecāko inženieri, eksporta nodaļas priekšnieku, rūpnīcas arodbiedrības priekšsēdētāju, direktora vietnieku zinātniski - tehniskajos un ārējos ekonomiskajos jautājumos, bet no 1990.gada strādāju par rūpnīcas direktoru.

Dzīvesbiedre, Žanna Samodurova (dzim. Tolstopjatova), dzimusi 1968.gadā Jūrmalā. Viņa ir Latvijas Republikas pilsone.

Man ir trīs bērni: meita dzim.1976.g., dēls dzim.1982.g., meita dzim.1993.gadā.

Pašlaik dzīvoju Jelgavā, (- - -)

Lūdzu apmierināt manu lūgumu par Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu. N.Samodurovs

 

Saeimā piektdien, 10.martā

 
9.15 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.
Likumprojekta "Par valsts un pašvaldību dzīvokļu fonda privatizāciju" sagatavošana 2.lasījumam.
10.00 Juridiskās komisijas sēde.
Likumprojekts "Par tiesu varu" (dok. nr.1308).
11.30 Saeimas priekšsēdētāja A.Gorbunova tikšanās ar Latgales kultūras biedrības pārstāvjiem un reliģisko draudžu pārstāvjiem, kuri gatavojas iesniegt priekšlikumus likumprojektam "Par nacionālās svētvietas statusa piešķiršanu Aglonas bazilikai".
12.00 Apvienības "Tēvzemei un brīvībai" preses konference.

Saeimas ziņu dienests

Par pensiju reformas koncepciju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!