Valsts prezidents :

Jāmeklē tās garīgās vērtības, kas Latvijā var vienot dažādas tautības

Vakar, 22.februārī, Valsts prezidents Guntis Ulmanis uz sarunu par mazākumtautību situāciju Latvijā un nacionālo attiecību harmonizācijas ceļiem aicināja Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļas vadītāju Ilmāru Geigi, Itas Kozakēvičas Latvijas nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāju Rafi Haradžanjanu un vairāku lielāko nacionālo kultūras biedrību vadītājus un aktīvistus. Sarunā piedalījās Valsts prezidenta Kancelejas vadītājs Ivars Millers un preses sekretāre Anta Buša.

Atklājot sanāksmi, G.Ulmanis sacīja: — Es uz šo sarunu esmu gatavojies ilgi, esmu daudz domājis, kādam vajadzētu būt tam sadarbības modelim, kas atbilstu pašreizējai situācijai Latvijā un prezidenta institūcijas iespējām sekmēt nacionālo attiecību harmonizēšanos, cilvēku savstarpējo toleranci. Latvijā sekmīgi darbojas daudzas nacionālās kultūras biedrības, Tieslietu ministrijā ir Nacionālo lietu nodaļa, tāpēc nebūtu nekādas vajadzības veidot vēl kādu dublējošu organizāciju vai institūtu. Mans mērķis ir pulcēt domubiedru loku no visu nāciju pārstāvjiem, kas vēlētos reāli meklēt sadarbības ceļus.

R.Haradžanjans atgādināja nacionālo kultūras biedrību loloto domu organizēt parlamentā konsultatīvu nacionālo lietu padomi un uzsvēra, ka šādu padomi vislabāk būtu izveidot pie Valsts prezidenta. Viņš atzīmēja, ka pašlaik nacionālajām kultūras biedrībām nav nekādu sakaru ar starptautiskajām organizācijām. Varbūt ar prezidenta autoritāti būtu iespējams tādus veidot.

Jurijs Abizovs aicināja izcelt kultūras ārkārtīgi lielo lomu visu nāciju dzīvē un cilvēku savstarpējās attiecībās. Līdz ar Latvijas aizvien plašāko integrēšanos dažādās Eiropas institūcijās vajadzētu atcerēties, ka Eiropā kā galvenās pamatvērtības tiek atzītas universālisms, brīvība un cieņa pret personību, pret katru cilvēku. Īpaši svarīgi to ievērot šajā ļoti svarīgajā Latvijas Pilsonības likuma realizācijas posmā, lai nevienā cilvēkā nerastos aizvainojuma jūtas.

Par pilsonības problēmām, mazākumtautību skolu lietām un nenokārtotiem saimnieciskiem jautājumiem runāja azerbaidžāņu, ebreju, armēņu, gruzīnu, ungāru, baltkrievu, ukraiņu, lietuviešu un poļu kultūras biedrību pārstāvji.

Rezumējot sarunā izteiktās atziņas, Valsts prezidents Guntis Ulmanis atzīmēja, ka uz pirmo sarunu viņš aicinājis nacionālās kultūras biedrības kā zināmas dažādu nāciju formācijas. Turpmāk sarunā būtu jāiesaista arī tie dažādu tautību pārstāvji, kas nav iestājušies šajās kultūras biedrībās. Un katrā ziņā uzmanības lokā jāpatur mazākumtautību skolas, par kurām arī šajā tikšanās reizē tika runāts, atzīmējot to darbā gan pozitīvās, gan negatīvās puses.

Valsts prezidenta Kanceleja

Foto: Arnis Blumbergs