Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome publicē lēmumus par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajā stratēģijā, kā arī lēmumus par aizliegumu izplatīt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2012. gada 19. jūnija lēmums "ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2012.–2017.GADAM". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2012., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/268722

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījums Darba likumā

Vēl šajā numurā

11.07.2012., Nr. 108

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Veids: lēmums

Pieņemts: 19.06.2012.

RĪKI

ELEKTRONISKO PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻU NOZARES ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ STRATĒĢIJA 2012.–2017.GADAM

Apstiprināta
ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes
2012.gada 19.jūnija lēmumu Nr.75

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pēc konsultācijām ar nozarē iesaistītajām pusēm un atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumam ir pieņēmusi šo Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju 2012.–2017.gadam kā ārējo normatīvo aktu.

Pamatnostādnes

1. Attīstīt Latvijas demokrātiju, tiesisko valsti un pilsonisko līdzdalību.

2. Veicināt valstisko apziņu, latviešu kultūras identitāti, Latvijas reģionālās identitātes un eiropeisko identitāti.

Saistošie valsts stratēģiskie politikas plānošanas dokumenti

1. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam "Nacionāla valsts".

2. Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares pamatnostādnes 2011.–2016.gadam.

3. Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam.

4. Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam.

5. Nacionālās drošības koncepcija.

6. Koncepcija par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi.

7. Koncepcija "Nākamās paaudzes tīklu attīstības koncepcija 2013.–2020.gadam".

8. Koncepcija "Par zemes ciparu televīzijas programmu izplatīšanu no 2014.gada".

9. Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.

Izmantotie saīsinājumi un termini

Saīsinājums, termins Skaidrojums
NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
EPLL Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums
Direktīva Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva
Koncepcija Koncepcija par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi
ES Eiropas Savienība
EPL Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi
LR Latvijas Radio
LTV Latvijas Televīzija
MK Ministru kabinets
SKP Sabiedriskā konsultatīvā padome

 

Mērķi

1. Programmu satura kvalitāte un konkurētspēja Latvijas jurisdikcijā esošiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas izplata Latvijā veidotu saturu.

2. Vienlīdzīgi ietvarnoteikumi nozarē.

3. Sabiedrisko mediju stiprināšana un reforma, palielinot sabiedrisko mediju lomu nacionālās kultūras identitātes stiprināšanā un latviešu valodas, ieskaitot latgaliešu valodas, lietošanā.

4. Informācijas telpas latviešu valodā un nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu apraides visā Latvijas teritorijā, it īpaši austrumu pierobežā, nodrošināšana.

5. Latvijas jurisdikcijā esošo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu dažādības sekmēšana.

6. Nacionālā, respektīvi, Eiropas Savienības elektronisko mediju tirgus stiprināšana.

Uzdevumi

1. Jauna sabiedriskā medija izveide

Saskaņā ar Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares pamatnostādnēm 2011.–2016.gadam, kur definēts uzdevums izveidot jaunu Latvijas sabiedrisko mediju, kas darbosies trīs galvenajās tehnoloģiskajās platformās – radio, televīzija un internets, NEPLP paredzējusi īstenot izstrādāto Koncepciju par jauna Latvijas elektroniskā sabiedriskā medija izveidi, uzsākot pakāpenisku jauna vienota Latvijas sabiedriskā medija veidošanu.

Pirms jauna elektroniskā sabiedriskā medija ieviešanas jāveic detalizētu finanšu analīzi, situācijas izpēti un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi 2012.–2013.gadā. Aktivitāšu plāns izvēlētā modeļa izstrādei un ieviešanai paredz 2012.gada 3.ceturksnī sākt un 2013.gada 2.ceturksnī pabeigt detalizētu situācijas izpēti, kas noteiktu projekta īstenošanai nepieciešamās finanses un darbības katrā no plāna posmiem.

2012.gada otrajā pusē paredzēts izstrādāt:

· sabiedriskā pasūtījuma un satura veidošanas un izplatīšanas modeli;

· pārvaldības modeli un finansēšanas modeli, ieskaitot sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa tiesisko statusu un ES struktūrfondu izmantošanas plānu un mediju izglītības sistēmas izmaiņas;

· arhīva nodrošināšanas modeli;

· tehnoloģiskās platformas arhitektūru.

2013.gada pirmajā pusē paredzēts izstrādāt:

· sabiedriskā EPL investīciju projektu portfeli;

· tehniski ekonomisko pamatojumu.

Jaunu Latvijas sabiedrisko elektronisko mediju paredzēts izveidot līdz 2018.gadam, sākot ar daļēju sabiedriskā medija konverģenci. Jauna sabiedriskā elektroniskā medija izveides mērķi:

· satura izcilība un kvalitāte;

· laikā un telpā universālu lietošanas iespēju nodrošinājums sabiedrībai kopumā un atsevišķām grupām un indivīdiem;

· medija darbības caurskatāmība un sabiedrības līdzdalība tā pārvaldē, uzraudzībā un satura attīstībā;

· finansējuma lietderīga izmantošana.

Īstenojot Koncepciju, paredzēts veidot vienotu sabiedrisko mediju, kas uztur dialogu ar sabiedrību un veicina iedzīvotāju savstarpējo komunikāciju radio, televīzijas un interneta platformās, uzņemas atbildību par Latvijas informācijas un kultūras vides kvalitāti kopumā un ir atbildīgs par satura kvalitāti, sabiedrības aptvērumu un līdzdalību. Ieviešot Koncepciju, paredzēts veikt būtiskas izmaiņas LTV un LR saturā un struktūrā, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai, kas nodrošina sabiedrības izmaiņu un norišu analītisku izvērtējumu un lēmumus, kuri veicina sabiedrības ilgtspēju. Tiek saglabāti LTV un LR zīmoli, nostiprināts programmu autonomais statuss gan redakcionālās neatkarības, gan finansējuma ziņā.

Sabiedriskā medija regulējums jāveido pēc principa – sabiedriskais plašsaziņas līdzeklis ir radīts sabiedrībai, to finansē sabiedrība un kontrolē sabiedrības pārstāvji. Jāīsteno sabiedriskā medija tiesiskā statusa maiņa, kā arī jāievieš sabiedrības līdzmaksājums sabiedriskā medija finansiālās neatkarības nodrošināšanai. Jānovērš interešu konflikta situācija, kurā viena un tā pati uzraudzības iestāde gan kontrolē visus EPL, gan īsteno valsts kā īpašnieka pilnvaras sabiedriskajos EPL.

2. Nepieciešamie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā

Ņemot vērā, ka aptuveni 85% mājsaimniecību ir kabeļtelevīziju (IP, interneta u. c.) pieslēgumi, bet kabeļoperatoru darbība patlaban EPLL netiek reglamentēta, NEPLP izstrādās likumu grozījumu kopumu, kas paredzēti, lai sakārtotu programmu retranslācijas jomu un lai kabeļoperatoriem tiktu uzlikti noteikti pienākumi, kuru pamatā ir Latvijas nacionālās intereses. Tas atbilst Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai, kura paredz: "Audiovizuālo mediju pakalpojumi vienlīdz ir kultūras un ekonomikas pakalpojumi. To pieaugošā nozīme attiecībā uz sabiedrību, demokrātiju, jo īpaši nodrošinot informācijas brīvību, viedokļu dažādību un mediju plurālismu, kā arī uz izglītību un kultūru attaisno īpašu noteikumu piemērošanu šiem pakalpojumiem."

Ievērojot, ka

· Latvija ģeopolitiski ir piederīga Eiropas Savienībai,

· latviešu valodas lietojums valsts elektronisko mediju vidē ir neproporcionāli mazs un neatbilst iedzīvotāju etniskajam sastāvam,

· neregulēta brīvā tirgus ietekmē Latvijā ir izveidojušās divas atšķirīgas (lingvistiskā, ģeopolitiskā, demokrātijas tradīciju un kultūras ziņā) informācijas telpas,

· Krievija elektroniskos medijus mērķtiecīgi izmanto maigās varas (soft power) īstenošanai, mērķtiecīgi veidojot Latvijas iedzīvotāju sabiedrisko domu, lai sekmētu savas ģeopolitiskās intereses,

NEPLP uzskata, ka nepieciešams pieņemt EPLL grozījumus, nosakot normas, kas šo situāciju ietekmētu Latvijas nacionālo interešu virzienā. Šāda prasība atbilst Direktīvai: "Dalībvalstis patur tiesības pieprasīt, lai to jurisdikcijā esošie mediju pakalpojumu sniedzēji ievērotu sīkāk izstrādātus vai stingrākus noteikumus jomās, kuras koordinē šī Direktīva, ja šādi noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem."

2.1. Jānosaka kabeļoperatoru tiesisko statusu, programmu paketes jēdzienu, pamatpaketes jēdzienu, pamatpaketes veidošanas principus. Nepieciešams juridiski formulēt kabeļoperatora statusu. Likuma grozījumos jāietver obligātus nosacījumus, kuri jāievēro visiem kabeļoperatoriem, kas vēlas sniegt pakalpojumus Latvijas teritorijā. Grozījumiem jānosaka pamatpaketes veidošanas pamatprincipus: pamatpaketē jāiekļauj Latvijas nacionālo, reģionālo un vietējo televīziju, ES dalībvalstu sabiedrisko televīziju programmas. Noteikumi attiecas uz pamatpaketi, kuru kabeļoperators piedāvā galalietotājam, un tajā iekļautajām programmām. Likuma grozījumi jāizstrādā atbilstoši nacionālajām interesēm, vienlaikus tiem jābūt samērīgiem.

2.2. Jānosaka NEPLP pilnvaras EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā. Patlaban Latvijā plašsaziņas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu regulē tikai Komerclikums. Likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" prasa: "Masu informācijas līdzekļu dibinātājiem un īpašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrības, ir pienākums Komerclikumā noteiktajos gadījumos un kārtībā informēt komercreģistra iestādi par to patiesajiem labuma guvējiem." Ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir EPL īpašniekiem Latvijas nacionālās mediju vides veidošanā, jāizdara grozījumus EPLL un citos normatīvajos aktos, lai EPL reģistrācijas vai īpašnieku maiņas gadījumā NEPLP tiktu piešķirtas tiesības pēc lēmuma pieņemšanai nepieciešamās finansiālās un juridiskās informācijas saņemšanas apstiprināt darījumu atbilstoši nacionālajām interesēm.

2.3. Jānosaka programmu tiesību turētāju tiesisko statusu, reģistrācijas kārtību, jāreglamentē programmu piedāvājumu un programmu komplektāciju. Problēma: nav iespējams nopirkt atsevišķu programmu par samērīgu cenu, jo tiek piedāvāts programmu komplekts. Jautājums jārisina sadarbībā ar kabeļoperatoru asociācijām un Konkurences padomi konkurences tiesību ietvaros.

2.4. Jāveic mediju lietojuma un sociolingvistisku pētījumu un jāatsakās no televīzijas raidījumu ieskaņošanas, pakāpeniski pārejot uz subtitrēšanu un dublēšanu.

2.5. Latviešu valodas proporciju radio un televīzijā jāattiecina uz skatītākajiem un klausītājiem laikiem (prime time), nevis tikai uz programmas kopējo raidlaiku.

2.6. Saistībā ar slēptās retranslācijas problēmu nepieciešams noteikt, ka Latvijā veidotam radio programmas saturam jāveido 80% no kopējā raidlaika.

2.7. Nepieciešams definēt dažādus interneta TV paveidus, noteikt to regulējumu un reģistrācijas kārtību. Programmu retranslētāja statuss jāattiecina arī uz darbību interneta platformā, respektīvi, jānosaka programmu retranslētāja internetā juridisko statusu. Jānosaka interneta radio definējumu un reģistrācijas kārtību. Jautājums jārisina sadarbībā ar VAS "Elektroniskie sakari". Problēma: reģistrēšanās ārzemēs un programmu izplatība Latvijā, iekļaujot programmu piedāvājumā Latvijā aizliegtas reklāmas; nenoteiktība par kabeļoperatora statusa attiecināšanu uz televīzijas programmu retranslētājiem, kas izmanto interneta tehnoloģijas.

2.8. Jāprecizē pārrobežu televīzijas definīciju un jāizvērtē atteikšanās no programmu iedalījuma pēc aptveramības zonas.

2.9. Jāpapildina neatkarīgo producentu definīciju, paredzot, ka elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kuram neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nedrīkst piederēt vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (kapitālsabiedrībā), kā arī jābūt atklātiem tā finansēšanas avotiem.

2.10. Lai sekmētu radošo industriju attīstību un konkurenci satura kvalitātes nodrošināšanai, jāveicina neatkarīgo producentu darbību un atbildīgumu, paredzot Latvijas jurisdikcijā esošo audiovizuālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu veidotajās audiovizuālajās programmās vismaz līdz 20 procentiem visu raidījumu un raidlaika kopapjoma nedēļas laikā, izņemot ziņas, sporta sacensības, spēles, reklāmu, televīzijas veikalu un televīzijas veikala skatlogu, iekļaut Latvijas un Eiropas neatkarīgo producentu veidotos audiovizuālos darbus.

2.11. Virszemes apraides pēc 2013.gada 31.decembra tiesiskajam regulējumam ir jāparedz, ka:

2.11.1. maksas televīzijas programmu zemes apraidi ciparformātā aizsargāta pakalpojuma veidā nodrošina vairāk nekā viens konkursa rezultātā izvēlēts komersants;

2.11.2. NEPLP nosaka maksas televīzijas programmu atlases kritērijus;

2.11.3. tiek nodrošināta iespēja vietējiem un reģionāliem EPL veikt virszemes ciparu apraidi ar saviem tehniskajiem līdzekļiem apraides atļaujā noteiktajā ģeogrāfiskajā vietā.

2.12. Vēl pirms 2013.gada 31.decembra jāatļauj vietējiem un reģionāliem EPL veikt virszemes ciparu apraidi ar saviem tehniskajiem līdzekļiem apraides atļaujā noteiktajā ģeogrāfiskajā vietā.

2.13. Lai efektīvāk īstenotu EPLL noteiktās NEPLP funkcijas, tai jāpiešķir likumdošanas iniciatīvas tiesības.

3. Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma piemērošana

3.1. EPL, kuri retranslē televīzijas programmas, izmantojot kabeļtelevīziju, nodrošina televīzijas programmu pievadīšanu visiem attiecīgās kabeļtelevīzijas abonentiem nemainītā veidā – jebkuras izvēles (valodas maiņa, subtitru noņemšana vai uzlikšana) ir pieļaujamas kā papildu iespējas, ko abonents var izvēlēties ar gala iekārtas palīdzību.

3.2. Apraides atļauju pārreģistrācija notiek atbilstoši pārreģistrācijas brīdī spēkā esošajai NEPLP stratēģijai un citiem normatīvajiem aktiem.

3.3. Apraides atļaujas NEPLP prioritāri piešķir tādiem vietējiem, reģionāliem, nacionāliem un pārrobežu EPL, kuri apraidi veic galvenokārt latviešu valodā un kuru programmas darbības pamatnosacījumi paredz lielākoties Latvijā veidotu saturu. Piešķirot apraides atļauju, tiek ņemta vērā medija īpašnieku reputācija un darbības ilgtspēja.

3.4. Lemjot par reģionālo un nacionālo radio staciju apraides zonu paplašināšanu, NEPLP ņem vērā apraides zonas nepārtrauktību.

4. Jāizstrādā jaunu Sabiedriskās konsultatīvās padomes nolikumu un jāpilnveido tās darbību, paredzot mediju lietotāju apakšstruktūras izveidi un ekspertu atzara izveidi.

5. Jāpilnveido sabiedriskā pasūtījuma budžeta veidošanas principus. Sabiedriskā pasūtījuma izpildē jāievieš sabiedriskā labuma tests. Jāpanāk, ka citu resoru finansējums, kas tiek izmantots raidījumu veidošanai, tiek iekļauts sabiedriskajā pasūtījumā.

6. Jāturpina papildu līdzekļu piesaisti sabiedriskajam pasūtījumam, lai atbilstoši EPLL varētu tos piešķirt arī komerciālajiem EPL, primāri – vietējiem un reģionāliem EPL.

7. Jānodrošina sabiedrisko pasūtījumu raidījumiem latgaliešu valodā.

8. Atbilstoši EPLL nepieciešams veikt sociolingvistisku pētījumu sadarbībā ar Latviešu valodas aģentūru (Izglītības un zinātnes ministrija) un Valsts valodas centru (Tieslietu ministrija) par to, vai kādā valsts teritorijas daļā valsts valodas lietošana ir apdraudēta. NEPLP, pamatojoties uz pētījumā gūtajiem datiem un to analīzi, nepieciešamības gadījumā aicina MK noteikt, kurās valsts teritorijas daļās latviešu valodas lietojums ir apdraudēts, un atbilstoši UNESCO Konvencijai par kultūru daudzveidību jāveic īpaši pasākumi valodas lietojuma veicināšanai.

9. Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas ietvaros jārisina jautājumu par apraides atļaujas izsniegšanu trešajās valstīs veidotajām programmām, kas tiek raidītas no kādas no ES dalībvalstīm un kas piedalās Latvijas reklāmas tirgū. Ņemot vērā, ka Krievija nav ratificējusi Eiropas konvenciju par pārrobežu televīziju, un ievērojot Direktīvā noteikto, ka mediju pakalpojumu sniedzēji atrodas dalībvalsts jurisdikcijā arī tad, ja tie izmanto satelīta raidošo zemesstaciju, kas atrodas šajā dalībvalstī, vai satelīta resursus, kas pieder šai dalībvalstij, jārisina jautājumu par Krievijas EPL darba uzraudzību kopā ar ES dalībvalstīm, kur tie reģistrēti. Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju un Ārlietu ministriju ES līmenī jāaktualizē jautājumu, vai šāda atbilstība Direktīvai ir pietiekama, lai trešo valstu EPL tiktu atzīti par līdzvērtīgiem ES dalībvalstu EPL. Problēma: minētais Direktīvas princips ir pretrunā ar Direktīvas mērķi veidot vienotu Eiropas informatīvo un audiovizuālo pakalpojumu telpu.

10. Sadarbībā ar Konkurences padomi nepieciešams izvērtēt iespēju ieviest diferencētu nodevu par ārzemēs veidotu audiovizuālo programmu retranslāciju, kas piedalās Latvijas reklāmas tirgū.

11. Tā kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (piemēram, hibrīdtelevīzija, interaktīvā televīzija) attīstība būtiski ietekmē mediju vidi un rada jaunas iespējas gan mediju satura izplatīšanai plašā mērogā, gan mijiedarbībai ar mediju lietotājiem, neatkarīgi no izmantotajām tehnoloģijām sabiedrisko mediju programmām jābūt pieejamām visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tāpat nacionālajām komerctelevīzijām ir jābūt bez maksas pieejamām visiem Latvijas iedzīvotājiem. Attiecīgajā reģionā vai lokālajā apraides teritorijā bez maksas jābūt pieejamiem arī reģionālajiem un vietējiem EPL.

12. Lai uzlabotu mediju lietotprasmes līmeni valstī, sadarbībā ar citām institūcijām jāizstrādā kritērijus un mehānismu šī līmeņa novērtēšanai. Sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nepieciešams izveidot darba grupu mediju lietotprasmes veicināšanas politikas un veicamo pasākumu plāna izstrādei.

13. Mediju kvalitātes un žurnālistu atbildīguma veicināšanai nepieciešams ieviest mediju personāla mācības, sadarbībā ar Latvijas augstskolām izmantojot jaunveidojamā Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija bāzi, attīstot izglītības un tālākizglītības iespējas un piesaistot ES līdzekļus.

14. Jārīko gadskārtēju "Mediju dienu" – mediju kritikas konferenci un profesionālās izcilības balvu pasniegšanu.

15. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

15.1. Jānodrošina mediju pētījumus, kas ir nepieciešami, analizējot elektronisko mediju stāvokli un attīstības iespējas, izstrādājot un īstenojot nozares stratēģiju, kā arī veidojot sabiedrisko pasūtījumu. Pilnvērtīgai EPLL īstenošanai, ieskaitot EPL darbības kontroli atbilstoši to darbības pamatnosacījumiem, viens no pirmajiem veicamajiem darbiem ir Monitoringa centra kapacitātes palielināšana. Jāstiprina NEPLP juridisko kapacitāti, kā arī jārada iespēju piesaistīt atzinumu sniegšanai tehnoloģiju un citus mediju ekspertus.

15.2. Jāstiprina NEPLP Informācijas centra kapacitāti. Jāattīsta NEPLP ārējo komunikāciju, nodrošinot atvērtību, caurskatāmību un atgriezenisko saiti ar iesaistītajām pusēm. Jāpalīdz medijiem iegūt informāciju par izglītības programmām un iespējām piesaistīt ES finanšu līdzekļus. Sadarbībā ar dažādiem partneriem jārīko izglītojošus seminārus žurnālistiem un citiem mediju darbiniekiem.

15.3. Nepieciešams pilnvērtīgi līdzdarboties Eiropas regulatoru platformas (EPRA) tīklā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālā stratēģija 2012.–2017.gadam stājas spēkā pēc publicēšanas oficiālajā elektroniskajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Pielikumi

1. 2011.gada 17.marta lēmums Nr.27 "Par izplatīto programmu uzskaites žurnāla formas apstiprināšanu".

2. 2010.gada 25.novembra lēmums Nr.186 "Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju pakalpojumu pēc pieprasījuma sniegšanai".

3. 2010.gada 16.decembra lēmums Nr.194 "Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto reklāmas un sponsorēšanas noteikumu piemērošanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem".

4. 2010.gada 2.decembra lēmums Nr.189 "Par programmu veidošanas vispārīgajiem noteikumiem".

5. 2010.gada 25.novembra lēmums Nr.185 "Par retranslācijas atļauju izsniegšanas kārtību kabeļtelevīzijām".

6. 2010.gada 23.septembra lēmums Nr.153 "Par nolikuma "Kārtība, kādā nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē konkursus apraides tiesību piešķiršanai" apstiprināšanu".

7. 2012.gada 19.jūnija lēmums Nr.74 "Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu veidlapas apstiprināšanu".



 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.27

Rīgā 2011.gada 17.martā

Par izplatīto programmu uzskaites žurnāla formas apstiprināšanu

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 29.panta otro, trešo un ceturto daļu, Padome

nolemj:

1. Apstiprināt izplatīto programmu uzskaites žurnāla formu.

2. Nosūtīt izplatīto programmu uzskaites žurnāla formu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic programmu veidošanu un izplatīšanu.

3. Atcelt Padomes 2007.gada 15.novembra lēmumu Nr.146 "Par izplatīto programmu (raidījumu) uzskaites žurnāla formas apstiprināšanu un Padomes 1996.gada 17.janvāra lēmuma Nr.2 ar grozījumiem 2005.gada 26.maija lēmumā atcelšanu".

4. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri sniedz audiovizuālos pakalpojumus, reizi gadā iesniedz Padomē pārskatus par Eiropas audiovizuālo darbu iekļaušanu un valsts valodas lietošanu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, kā arī neatkarīgo producentu un to veidoto darbu iekļaušanu plašsaziņas līdzekļu programmās.

Pielikumā: Izplatīto programmu uzskaites žurnāla forma.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins



 

Pielikums
Padomes 2011.gada 17.marta
lēmumam Nr.27

 

izplatīto programmu uzskaites žurnāls par

 

(Programmas nosaukums)

 

(laika posms)

 

Nr.p.k.

Dat.

Progr. nos.

Raid. nos.

Raid. laiks (no-līdz).

Raid klasif.

Raidīj. ilgums minūtēs

Audio un audiovizuālie komerc.
Paziņoj.

Raidīj. valoda

Autortiesību subjekti
Blakus tiesību subjekti

Raidīj. sponsori

EAVD*
(Eiropas audiovizuālie darbi)

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

                     

12.1

darba ilgums minūtēs

12.2

Lat. val. veidoto EAVD ilgums minūtēs

12.3

Neatkarīgo producentu veidotie EAVD

12.4

EAVD izlaiduma gads

Datums, Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa amatpersonas amata nosaukums, paraksts, paraksta atšifrējums

1. Numurs pēc kārtas

2. Datums

3. Programmas nosaukums

4. Raidījuma nosaukums

5. Raidījuma laiks (no-līdz)

6. Programmas raidījuma klasifikācija atbilstoši darbības pamatnosacījumiem

7. Raidījuma ilgums minūtēs

8. Audio un audiovizuālie komerciālie paziņojumi minūtēs

9. Raidījuma valoda

10. Autortiesību un blakus tiesību subjekti

11. Raidījuma sponsori

12. Eiropas audiovizuālie darbi (*aizpildāms tikai televīzijām)

12.1. Darba ilgums minūtēs

12.2. Latviešu valodā veidoto Eiropas audiovizuālo darbu ilgums minūtēs

12.3. Neatkarīgo producentu veidotie Eiropas audiovizuālie darbi

12.4. Eiropas audiovizuālo darbu izlaiduma gads



 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.186

Rīgā 2010.gada 25.novembrī

Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu reģistrāciju pakalpojumu pēc pieprasījumu sniegšanai

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 22.pantu un 23.pantu, Padome

nolemj:

1. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim pakalpojumu pēc pieprasījumu sniegšanai ir nepieciešams reģistrēties Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (turpmāk – Padome).

2. Pakalpojumu pēc pieprasījumu sniegšanas reģistrācijai ir nepieciešams Padomē iesniegt attiecīgu iesniegumu, kurā norādīt:

2.1. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods;

2.2. juridiskai personai, personu apvienībai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese.

3. Šā lēmumā 2.punktā norādītajam iesniegumam jāpievieno:

3.1. darbības pamatnosacījumi, kuros norāda:

3.1.1. kataloga nosaukumu;

3.1.2. elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības mērķi;

3.1.3. kataloga formātu;

3.1.4. citas ziņas, kuras iesniedzējs uzskata par svarīgām.

3.2. informāciju par elektronisko sakaru tīklu, kādā pakalpojums tiks izplatīts (kabeļtelevīzija, satelīttelevīzija, internets).

3.3. dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

4. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt latviešu valodā vai ar normatīvajos aktos noteikto tulkojumu.

5. Pēc dokumentu iesniegšanas Padome reģistrē pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēju, par ko informē elektronisko plašsaziņas līdzekli.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins

 



 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.194

Rīgā 2010.gada 16.decembrī

Par Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto reklāmas un sponsorēšanas noteikumu piemērošanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1.panta 4., 6., 10., 11., 16., 20., 21., 25., 26., 27., 31., 32., 33., 34., 35.punktiem, 6.nodaļu un 60.panta 1.daļas 10. un 11.punktu, Padome

nolemj:

1. Apstiprināt šādu Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto reklāmas un sponsorēšanas noteikumu piemērošanu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem:

1.1. Ja raidorganizācija uzsāk kārtējo apraidi nevis pilnas stundas sākumā, bet noteiktā brīdī stundas ietvaros (piemēram, pulksten 6:30; 7:15, utt.), reklāmas apjoms šajā nepilnajā stundā tiek uzskaitīts kā attiecīga proporcija no piemērojamā reklāmai atvēlētā laika pilnā stundā.

1.2. Ja apraides veikšana vai audio un audiovizuālu darbs, programma vai raidījuma veidošana tiek pilnīgi vai daļēji sponsorēta, tas skaidri jānorāda programmas vai raidījuma sākumā vai beigās, norādot sponsora nosaukumu, emblēmas un preču zīmes, ja tādas ir, vai atsauces uz sponsora preci vai pakalpojumu. Sponsora norāde var būt arī dinamiska. Norādei uz sponsoru raidījuma sākumā vai beigās jābūt pietiekami ilgai, lai skatītājs vai klausītājs zinātu, ka raidījums ir sponsorēts un kas to sponsorē. Sponsora norādes var tikt izvietotas arī citviet programmā vai raidījuma laikā.

1.3. Norāde uz sponsoru nedrīkst būt nedz slēpta, nedz atklāta reklāma. Šai norādei raidījumā ir jābūt acīmredzamai un viegli identificējamai – tās pamatmērķis ir informēt skatītāju par sponsora tiešu vai netieši finansiālu atbalstu. Tā nedrīkst ietvert papildu reklāmas vēstījumu, piemēram, blakus sponsora preču zīmei izvietot cenu vai kādu pamudinājumu, ka jāiegādājas tieši šis produkts u.tml.

1.4. Sponsors nedrīkst ietekmēt sponsorētās programmas vai raidījuma saturu un izplatīšanas laika izvēli, vai arī izvirzīt kādas citas prasības, tādējādi ierobežojot elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālo neatkarību.

1.5. Sponsorētajā programmā vai raidījumā, ievērojot Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu likuma prasības, drīkst izvietot sponsora produktus.

1.6. Sponsorētā raidījuma reklāmas blokos ir atļauts izvietot attiecīgā raidījuma sponsora reklāmu.

1.7. Tieša tirdzniecības sekmēšana, respektīvi, tieši piedāvājumi, turklāt arī sponsora ražoto preču vai sniedzamo pakalpojumu demonstrēšana vai pieminēšana raidījumā, izņemot 1.5. un 1.6.punktā minētajos gadījumos gan atklātā, gan slēptā veidā ir aizliegta.

1.8. Jebkādu produktu izvietošana raidījumā ir pieļaujama tikai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktajā kārtībā.

1.9. Noteikt, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām ir skaidri jānošķir reklāma no sponsorēšanas, jo reklamēšanas gadījumā reklāmas devējs vēlas, lai tiktu izdarīts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, kurus ražo, tirgo vai sniedz reklamējamais ar mērķi popularizēt šīs preces un pakalpojumus. Sponsorēšanas pamatideja ir, ka sponsora interese ir sava vārda, firmas zīmes, darbības veida vai tēla popularizēšana bez mērķa popularizēt konkrētas preces vai pakalpojumus, kurus tas ražo, tirgo vai sniedz.

1.10. Noteikt, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumiem visi reklamēšanas veidi, izņemot virtuālo un interaktīvo reklāmu, tiek uzskaitīti kopējā stundas un diennakts reklāmas apjomā. Sponsora norādes nav ierobežotas laikā, tikai tās nedrīkst ietekmēt vai ierobežot skatītāju iespēju uztvert pārraidāmo programmu vai raidījumu.

1.11. Noteikt, ka saskaņā ar Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumiem jebkura veida reklāma, izņemot virtuālo un interaktīvo reklāmu, tās sākumā un beigās ar vizuāliem vai akustiskiem līdzekļiem jāatdala no citām programmas daļām tā, lai reklāma būtu uzreiz atpazīstama un viegli identificējama. Ilgstošā reklāma no pārējās programmas ir jāatdala gan tās sākumā gan beigās, kā arī visā tās pārraides laikā ir jābūt norādei, ka tiek pārraidīta ilgstoša reklāma.

1.12. Daļēja ekrāna reklāma nedrīkst ietekmēt vai ierobežot skatītāju iespēju uztvert pārraidāmo programmu vai raidījumu.

1.13. Reklāmdevēja firmas iekļaušana raidorganizācijas veidotā raidījuma nosaukumā ir aizliegta. Šis aizliegums neattiecas uz raidījuma sponsora pieminēšanu raidījuma pieteikumā.

1.14. Televīzijas veikala skatlogos reklāmas paužu izvietošana ir pieļaujama atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normām, kas nosaka reklāmu izvietošanas kārtību, veidu un apjomu.

1.15. Audio vai audiovizuālā komerciālā paziņojumā aizliegts izmantot tehniskos līdzekļus vai citus paņēmienus, kas var ietekmēt skatītāju un klausītāju zemapziņu, piemēram “25 kadrs”.

1.16. Virtuālā reklāma ir reklāma, ko ar speciālas datorprogrammas palīdzību integrē kadrā eksponētajos laukumos, piemēram, futbola spēles translācijas laikā uz spēles laukuma tiek izvietots logo.

1.17. Televīzijas un radio veikals satur tiešu (tūlītēju) aicinājumu skatītājam iegādāties preces, pakalpojumus utt., līdz ar to tas saturiski atšķiras no reklāmas, kuras mērķis ir vispārīgi popularizēt preces un pakalpojumus. Klasiskā izpausmē televīzijas un radio veikals ir aicinājums zvanīt, sūtīt e-pastu vai izmantot cita veida saziņas līdzekļus un nekavējoties iegādāties preces, pakalpojumus utt. Pamatojoties uz minētajām atšķirībām, televīzijas un radio veikals un reklāma kā dažādi audiovizuāli komerciāli paziņojumi ir izvietojami katrs atbilstoši Elektroniskā plašsaziņas līdzekļu likuma prasībām.

2. Piemērot šo uzskaites kārtību, veicot Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma ievērošanas kontroli elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

3. Atcelt Padomes 2008.gada 30.oktobra lēmumu Nr.134 “Par diennakts raidlaika un raidlaika stundas uzskaites kārtību reklāmas apjoma noteikšanas nolūkos televīzijas un radio raidorganizācijās” un 2008.gada 11.decembra lēmumu Nr.158 “Par Radio un televīzijas likumā noteikto reklāmas un sponsorēšanas noteikumu piemērošanu raidorganizācijām”.

4. Nosūtīt šo lēmumu visiem Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

5. Uzdot šī lēmuma izpildes kontroli atbildīgajiem Padomes locekļiem.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins



 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.189

Rīgā 2010.gada 2.decembrī

Par programmas veidošanas vispārīgiem noteikumiem

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta noteikumiem, Padome nolemj sekojošo:

1. Uzdot elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem līdz 2011.gada 1.janvārim izstrādāt un iesniegt Padomē publiski pieejamo rīcības kodeksu, iekļaujot tajā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta piektajā daļā noteikto informāciju.

2. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izplata filmas atbilstoši Latvijas Republikas Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumiem Nr.587 "Filmu klasifikācijas noteikumi".

3. Padome nosaka, ka pirms filmas pārraides elektroniskie plašsaziņas līdzekļi sniedz skatītājiem vizuālu vai audio informāciju vismaz 3 sekunžu garumā par to, ar kādu indeksu atbilstoši šā Lēmuma 2.punktā minētajiem Ministru kabineta noteikumiem ir tikusi klasificēta filma, kā arī informāciju par to, ka filma satur fizisku vai psiholoģisku vardarbību, ietvertas asiņainas vai šausmu ainas, ar narkotiku lietošanu un seksuālām darbībām saistītas ainas vai kurā lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni. Raidīšanas laikā filmas jānodrošina ar attiecīgo Ministru kabineta noteikumos norādīto filmas klasifikācijas indeksu.

4. Padome nosaka, ka filmas, kuras klasificētas ar indeksiem "16+" un "18+", aizliegts izplatīt laikā no plkst. 07.00 līdz 22.00.

5. Padome nosaka, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta devītajā daļā noteiktajam, laikā no plkst. 07.00 līdz 22.00 aizliegts izplatīt audio un audiovizuālus darbus, kuros atainota fiziska vai psiholoģiska vardarbība, ietvertas asiņainas vai šausmu ainas, ar narkotiku lietošanu un seksuālām darbībām saistītas ainas vai kuros lietoti rupji vai nepieklājīgi izteicieni. Šādi audio un audiovizuāli darbi visā pārraidīšanas laikā jānodrošina ar apzīmējumu – "•" (aplis ar melnas krāsas laukumu).

6. Padome nosaka, ka atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 24.panta 10.daļā noteiktajam, elektroniskie plašsaziņas līdzekļi laikā no plkst. 07.00 līdz 22.00 neizplata tāda satura audio un audiovizuālus darbus, kuri var kaitēt nepilngadīgo fiziskajai, garīgajai un tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina ierobežotas piekļuves kontroli.

7. Ar šā Lēmuma pieņemšanu spēku zaudē 2010.gada 4.novembra Padomes lēmums Nr. 176.

8. Nosūtīt šo lēmumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins

 



 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.185

Rīgā 2010.gada 25.novembrī

Par retranslācijas atļauju izsniegšanas kārtību kabeļtelevīzijām

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19.pantu un 60.pantu, Padome

nolemj:

1. Elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim programmu retranslācijai kabeļtelevīzijā ir jāsaņem Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (turpmāk – Padome) retranslācijas atļauja.

2. Retranslācijas atļaujas saņemšanai ir nepieciešams Padomē iesniegt:

2.1. attiecīgu iesniegumu (brīvā formā, kurā tiek norādīts – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs, programmu izplatīšanas vieta, paredzamo abonentu skaits);

2.2. retranslējamo programmu sarakstu;

2.3. dokumentu, kas apliecina reģistrāciju Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā;

2.4. dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu;

2.5. dokumentu, kas apliecina retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanu.

3. Šā lēmumā 2.2.punktā norādītajā retranslējamo programmu sarakstā ir jānorāda sekojošas ziņas par programmas:

3.1. nosaukumu;

3.2. tematisko ievirzi;

3.3. valodu (-ām);

3.4. izplatīšanas laiku;

3.5. jurisdikciju.

4. Šā lēmumā 2.5.punktā norādītajā retranslējamās programmas īpašnieka (turētāja) piekrišanā ir jānorāda sekojošas ziņas:

4.1. piekrišanas izdevējs;

4.2. piekrišanas saņēmējs (programmas retranslētājs Latvijas teritorijā);

4.3. par programmu – nosaukums, tematiskā ievirze, valoda (-as), jurisdikcija.

5. Visiem iesniedzamajiem dokumentiem jābūt latviešu valodā vai ar normatīvajos aktos noteikto tulkojumu.

6. Pēc dokumentu iesniegšanas Padome izsniedz retranslācijas atļauju, kurā norāda:

6.1. retranslācijas atļaujas numuru;

6.2. elektroniskā plašsaziņas līdzekļu nosaukumu;

6.3. elektroniskā plašsaziņas līdzekļu reģistrācijas numuru;

6.4. elektroniskā plašsaziņas līdzekļu juridisko adresi;

6.5. programmu izplatīšanas vietu;

6.6. paredzamo abonentu skaitu;

6.7. retranslācijas atļaujas izsniegšanas datumu un Padomes lēmuma par retranslācijas atļaujas izsniegšanu numuru.

7. Retranslācijas atļaujas obligāts pielikums ir retranslējamo programmu saraksts, kurā norāda:

7.1. programmas nosaukumu;

7.2. tematisko ievirzi;

7.3. valodu (-ām);

7.4. izplatīšanas laiku.

8. Elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuriem Radio un televīzijas likumā noteiktajā kārtībā tika izsniegtas speciālas atļaujas (licences) kabeļtelevīzijas un kabeļradio darbībai, ir tiesīgi veikt programmu retranslāciju atbilstoši speciālajā atļaujā (licencē) noteiktajā apjomā. Gadījumā, ja šie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi vēlas izdarīt grozījumus, dokumenti iesniedzami šajā lēmumā noteiktajā kārtībā.

9. Nosūtīt šo lēmumu elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kuri veic programmas retranslāciju kabeļtelevīzijā.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins



 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.153

Rīgā 2010.gada 23.septembrī

Par nolikuma "Kārtība, kādā nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē konkursus apraides tiesību piešķiršanai" apstiprināšanu

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 15., 16., 17. un 19.3.pantā ietvertajiem tiesību normu noteikumiem, Padome

nolemj:

Apstiprināt nolikumu "Kārtība, kādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē konkursus apraides tiesību piešķiršanai".

Pielikumā: nolikums "Kārtība, kādā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē konkursus tiesību piešķiršanai".

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs Ā.Kleckins



 

Pielikums
Padomes 2010.gada 23.septembra lēmumam Nr.153
"Par nolikuma "Kārtība, kādā nacionālā
elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē
konkursus apraides tiesību piešķiršanai" apstiprināšanu"

Nolikums
"Kārtība, kādā nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izsludina un organizē konkursus apraides tiesību piešķiršanai"

I. PAMATNOTEIKUMI

1. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome konkursus par apraides tiesību piešķiršanu, turpmāk tekstā "KONKURSS", rīko un iesniegtos konkursu pieteikumus izvērtē Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 16. un 17. pantā noteiktajā kārtībā. Padome kā KONKURSA izsludināšanas mērķus nosaka nepieciešamību:

· nodrošināt sabiedrības interešu ievērošanu;

· radīt priekšnoteikumus veiksmīgas konkurences vides attīstībai, kas nodrošinātu elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu veidošanu uz dažādības, augsta kvalitātes un profesionālisma principiem.

2. Pieņemot lēmumu par KONKURSA organizēšanu, Padome:

· vispusīgi izzina un izvērtē sabiedrības nepieciešamību pēc programmu veidošanas frekvences aptveramības teritorijā, analizējot:

◦ frekvences aptveramības teritorijā esošo programmu piedāvājumu;

◦ frekvences aptveramības teritorijā esošo sociālo, ekonomisko un demogrāfisko situāciju;

· un uz analīzes pamata nosaka programmas veidošanas pamatkritērijus:

◦ valodas lietošanas noteikumus;

◦ programmas formātu;

◦ citus kritērijus, kas būtiski sabiedrībai konkrētās frekvences aptveramības teritorijā.

3. Izvērtējot iesniegtos KONKURSA pieteikumus, Padome vērtē pieteikumu atbilstību KONKURSA noteiktajiem pamatkritērijiem un iespēju sasniegt KONKURSA izsludināšanas mērķus.

II. DALĪBA KONKURSĀ

4. KONKURSĀ var piedalīties fiziskās personas un Latvijā, Eiropas Savienības dalībvalstīs un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs reģistrētas juridiskās personas vai fizisko un juridisko personu apvienības.

5. Piedalīšanās KONKURSĀ ir tā dalībnieku brīvas gribas izpausme.

6. Visiem KONKURSA dalībniekiem tiek radītas vienādas iespējas sacensties par apraides tiesību saņemšanu.

7. KONKURSA dalībnieks, iesniedzot pieteikumu dalībai KONKURSĀ, pilnībā pieņem KONKURSA noteikumus kā vienīgo pamatu tā procedūrai un ievēro visas prasības un termiņus, kas noteikti šajā NOLIKUMĀ.

III. KONKURSA IZSLUDINĀŠANA

8. Sludinājums par konkursu publicējams Padomes mājas lapā, laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī vietējā laikrakstā, jo konkurss tiek izsludināts reģionālai vai vietējai apraidei.

9. Sludinājumā norāda:

9.1. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa veids (komerciālais vai nekomerciālais elektroniskais plašsaziņas līdzeklis);

9.2. Prasības attiecībā uz programmu (raidlaika apjoms, valodas lietošanas noteikumi, programmas formāts un citas prasības, ko Padome noteikusi konkursa nolikumā);

9.3. aptveršanas zona;

9.4. apraides atļaujas termiņš;

9.5. darbības uzsākšanas laiks;

9.6. konkursa dalības maksa;

9.7. iesnieguma iesniegšanas termiņš.

IV. KONKURSA PRIEKŠMETS

10. KONKURSA priekšmets ir apraides tiesību piešķiršana programmas veidošanai un izplatīšanai.

11. Apraides tiesību piešķiršanas mērķis:

· ir nodrošināt uzskatu paušanas brīvību, sociāli nozīmīgas informācijas vispārēju pieejamību un netraucētu brīvas, demokrātiskas diskusijas uzturēšanu un attīstību, paverot katram iedzīvotājam iespēju patstāvīgi veidot viedokli par notiekošajiem procesiem un sekmēt viņa kā sabiedrības locekļa līdzdalību ar šiem procesiem saistītu lēmumu izstrādāšanā;

· veicināt sabiedrības integrāciju un latviešu valodas pamata, sekmēt latviešu valodas attīstību;

· nodrošināt uzskatu daudzveidību un ievērot cilvēktiesības;

· veicināt nozares attīstību.

V. KONKURSAM IESNIEDZAMO DOKUMENTU APJOMS, NOFORMĒŠANAS UN IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

12. Konkursa dalībniekiem iesniedz iesniegumu, kurā norādāms:

12.1. fiziskajai personai – vārds, uzvārds, personas kods;

12.2. juridiskai personai un personu apvienībai – nosaukums, reģistrācijas numurs, adrese un informācija par īpašniekiem.

13. Iesniegumam pievienojami:

13.1. darbības pamatnosacījumi – Padomes apstiprinātā formā;

13.2. elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības attīstības plāns un dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus vismaz pirmajam darbības gadam;

13.3. dokuments par konkursa dalības maksas samaksu.

14. Izsludinot konkursu, Padome nosaka termiņus, kādā var iesniegt pieteikumu konkursam, publicēti sludinājumi, kā arī termiņš, kādā tiek noteikts konkursa uzvarētājs.

15. Ja dokumenti KONKURSAM saņemti pēc KONKURSA nolikumā noteiktā termiņa, aizlīmētā aploksne ar dokumentiem KONKURSAM netiek atvērta un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome to nosūta atpakaļ attiecīgajam iesniedzējam.

VI. KONKURSA REZULTĀTU NOTEIKŠANA

16. Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstošie iesniegumi. Vērtēšanas pamatkritēriji ir:

16.1. atbilstība konkursa mērķim un izvirzītajām prasībām;

16.2. koncepcijas radošais nodrošinājums;

16.3. finansiālais nodrošinājums;

16.4. tehniskais nodrošinājums;

16.5. valsts valodas apjoms raidlaikā (EPLL 17.p.1.d.).

17. KONKURSĀ iesniegtie dokumenti tiks uzskatīti par pietiekamu un izsmeļošu KONKURSA dalībnieka viedokļa un argumentu atspoguļojumu. Tomēr Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome patur tiesības uzaicināt KONKURSA dalībniekus ierasties uz Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes sēdi, lai uzdotu KONKURSA dalībniekiem papildus jautājumus.

18. Jebkāds KONKURSA dalībnieka mēģinājums iespaidot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļus līdz lēmuma paziņošanai par konkursa uzvarētāju var būt par pamatu pieteikuma noraidīšanai.

19. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome balso par KONKURSA dalībniekiem pieteikumu iesniegšanas secībā.

20. Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu par KONKURSA rezultātiem var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktā kārtībā. Lēmuma par konkursa uzvarētāju pārsūdzēšanu tiesā neaptur lēmuma darbību. (EPLL – 17.p. 5.d.).

21. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome ir tiesīga nevienam KONKURSA dalībniekam nepiešķirt uzvaru KONKURSĀ.



 

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmums Nr.74

Rīgā 2012.gada 19.jūnijā

Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu veidlapu apstiprināšanu

Pamatojoties uz Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 16.panta piektās daļas pirmo punktu un 22.panta ceturto daļu, Padome

nolemj:

1. Apstiprināt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu veidlapas radio un televīzijai un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēja darbības pamatnosacījumu veidlapu.

2. Atcelt Padomes 2010.gada 23.septembra lēmumu Nr.154 "Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu formas apstiprināšanu", 2011.gada 7.jūlija lēmumu Nr.88 "Par grozījumiem nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes 2010.gada 23.septembra lēmumā Nr.154 "Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu formas apstiprināšanu" un 2012.gada 23.janvāra lēmumu Nr.13 "Par 2010.gada 23.septembra lēmuma Nr.154 "Par elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu formas apstiprināšanu" papildināšanu.

Pielikumā: Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbības pamatnosacījumu veidlapas, radio un televīzijai un elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēja darbības pamatnosacījumu veidlapa.

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu
padomes priekšsēdētājs A.Dimants



 

Radio

APRAIDES ATĻAUJAS Nr. _________

DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI

N.p.k.

Sadaļa

Informācija

1. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums  
2. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas numurs  
3. Juridiskā adrese, kontaktinformācija, atbildīgā amatpersona, e-pasts  
4. Apraides atļaujas numurs un izsniegšanas datums  
5. Informācija par īpašniekiem  
6. Programmas nosaukums  
7. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc darbības mērķa Sabiedriskie, komerciālie, nekomerciālie
8. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc aptveršanas zonas Nacionālais, reģionālais, vietējais, pārrobežu
9. Raidīšanas vieta (administratīvās vietas nosaukums) un frekvence (tīkla gadījumā – frekvenču uzskaitījums, MHz), interneta vietne  
10. Raidlaiks  
11. Aptveršanas zona  
12. Programmas formāts (saturiskā ievirze, mērķauditorija) Atbilstoši konkursa nolikumam un/vai pieteikumam
12.1. Ziņas (vietējās, lietišķās, sporta, laika) Īpaši vietējiem un reģionālajiem, ne mazāk kā minūtes nedēļā
12.2. Oriģināllraidījumi % nedēļas raidlaika
13. Muzikālā koncepcija (kopējā un atsevišķi žanri) % nedēļas raidlaika
14. Neatkarīgo producentu veidoto raidījumu iekļaušana, to formāts, apjoms % nedēļas raidlaika
15. Citu EPL veidoto raidījumu iekļaušana, to formāts, apjoms % nedēļas raidlaika
16. Retranslācija  
17. Valoda Jāpaskaidro sīkāk – pašiem iesniedzējiem % diennakts raidlaika
18. Cita svarīga informācija  

 

Saskaņā ar EPLL 24. panta trešo daļu – programmas formāts un valoda nav maināmi.

APSTIPIRNĀTS

Ar Padomes 20__. gada lēmumu ________.

Padomes priekšsēdētājs __________________ /A. Dimants/



 

Televīzija

APRAIDES ATĻAUJAS Nr. _________

DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI

  Sadaļa

Informācija

1. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa nosaukums  
2. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa reģistrācijas numurs  
3. Juridiskā adrese, kontaktinformācija, atbildīgā amatpersona, e-pasts  
4. Apraides atļaujas numurs un izsniegšanas datums  
5. Informācija par īpašniekiem  
6. Programmas nosaukums  
7. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc darbības mērķa Sabiedriskie, komerciālie, nekomerciālie
8. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc izplatīšanas veida Zemes apraides, satelīta, kabeļu, interneta u. c.
9. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa iedalījums pēc aptveršanas zonas Iedalījums nacionālajos, reģionālajos un vietējos - zemes apraidē Nacionālais, reģionālais, vietējais, pārrobežu
10. Raidlaiks  
11. Aptveršanas zona  
12. Programma (saturiskā ievirze, mērķauditorija) Atbilstoši konkursa nolikumam un/vai pieteikumam
12.1. Ziņas (vietējās, lietišķās, sporta, laika) Īpaši vietējiem un reģionālajiem, ne mazāk kā minūtes nedēļas raidlaika
12.2. Latviešu valodā veidotie raidījumi % nedēļas raidlaika
12.3. Latvijā svešvalodās veidotie raidījumi % nedēļas raidlaika
12.4. Eiropas audiovizuālie darbi % nedēļas raidlaika
13. Neatkarīgo producentu veidoto raidījumu iekļaušana, to formāts, apjoms % nedēļas raidlaika
14. Citu EPL veidoto raidījumu iekļaušana, to formāts, apjoms % nedēļas raidlaika
15. Retranslācija  
16. Valoda Jāpaskaidro sīkāk – pašiem iesniedzējiem % diennakts raidlaika
17. Cita svarīga informācija  

 

Saskaņā ar EPLL 24. panta trešo daļu – programmas formāts - programma un valoda nav maināmi

APSTIPIRNĀTS

Ar Padomes 20__. gada lēmumu _________ .

Padomes priekšsēdētājs ________________ /A. Dimants/



 

Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēja

 

(nosaukums)

DARBĪBAS PAMATNOSACĪJUMI

N.p.k.

Sadaļa

Informācija

1. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzējs (nosaukums/vārds, uzvārds; reģistrācijas numurs/personas kods; juridiskā adrese)  
2. Kataloga nosaukums  
3. Elektroniskā plašsaziņas līdzekļa pakalpojuma pēc pieprasījuma sniedzēja darbības mērķi  
4. Kataloga formāts  
5. Elektronisko sakaru tīkls, kurā pakalpojums tiek izplatīts  

APSTIPRINĀTS

Ar Padomes 20__. gada lēmumu Nr.________.

Padomes priekšsēdētājs __________________ /A. Dimants/

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!