Informācija

Par Saeimas Prezidija 30. janvāra sēdi

1. Saeimas Prezidija sēdē izskatīja septiņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Tika pieņemts zināšanai deputāta Ģ.V.Kristovska iesniegums par mandāta nolikšanu ar 1995. gada 1. februāri sakarā ar studijām ASV.

3. Izskatīja deputāta J.Janeka iesniegumu par mandāta nolikšanu ar 1995. gada 26. janvāri veselības stāvokļa dēļ.

Pamatojoties uz Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas informāciju, Prezidijs nolēma iekļaut Saeimas sēdes darba kārtībā jautājumu par vēlēšanu saraksta "Saskaņa Latvijai — atdzimšana tautsaimniecībai" nākamā deputāta kandidāta Kārļa Jurkovska mandāta apstiprināšanu.

4. Izskatīja deputāta I.Kalniņa iesniegumu par atteikšanos no Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja amata un lūgumu atbrīvot viņu no darba Pilsonības likuma izpildes komisijā un 1992. gadā Latvijas Republikas lauksaimniecības stabilizācijai un attīstībai piešķirto valdības garantēto kredītu saņemšanas un izmantošanas likumības un lietderības izvērtēšanai izveidotajā parlamentārajā komisijā.

Prezidijs nolēma nodot deputāta I.Kalniņa iesniegumu minētajām komisijām izskatīšanai, jo saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 152.pantu par priekšsēdētāja vēlēšanām lemj pati komisija un saskaņā ar 34. panta otro daļu Saeimas komisiju locekļus var atsaukt Saeima pēc desmit deputātu vai attiecīgās komisijas priekšlikuma.

5. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1995. gada 2. februāra sēdes darba kārtību.

6. Prezidijs izskatīja Zviedrijas vēstniecības Latvijā iesniegumu lūgumu rast iespēju Zviedrijas Karalistes parlamenta spīkerei V.E.Birgitai Dālai viņas oficiālās vizītes laikā uzstāties Saeimas 16. februāra sēdē un lūgumu atbalstīja.

7. Saeimas Prezidijs nolēma atcelt 1995. gada 9. janvāra lēmumu "Par Saeimas sēžu kavējumiem 1994. gada decembrī" daļā par deputātes I.Sāmītes 8. decembra Saeimas sēdes kavējumu un deputāta Ģ.V.Kristovska 14., 21. un 22. decembra Saeimas sēžu kavējumiem.

8. Prezidijs izskatīja jautājumu par Ziemeļu padomes parlamenta apmācību programmām.

Prezidijs nolēma atbalstīt Saeimas frakciju un Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas izvirzītās kandidatūras Ziemeļu padomes parlamenta apmācību programmām.

9. Izskatīja Ārlietu komisijas iesniegumu un tam pievienoto Eiropas drošības un sadarbības organizācijas informāciju par iespēju nosūtīt starptautiskos novērotājus uz Kirgīzijas parlamenta vēlēšanām un lūgumu virzīt jautājumu izskatīšanai Frakciju padomei.

Ņemot vērā to, ka netika piedāvātas konkrētas kandidatūras, kā arī Saeimas ierobežoto finansiālo iespēju dēļ, Prezidijs nolēma starptautiskos novērotājus uz Kirgīziju nesūtīt.

Prezidijs nolēma minēto jautājumu nenosūtīt izskatīšanai Frakciju padomei, jo deputātu komandējumi neietilpst tās kompetencē.

10. Prezidijs izskatīja Latvijas Zemnieku savienības frakcijas iesniegumu sakarā ar LZS frakcijas protestu par izsludinātā likuma "Par valsts budžetu 1995. gadam" neatbilstību Saeimā pieņemtā likuma "Par valsts budžetu 1995. gadam" nobalsotajai redakcijai.

Prezidijs nolēma šo iesniegumu nodot izskatīšanai Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajam birojam.

11. Piešķīra komandējumus:

1) deputātei I.Birzniecei laikā no 5. februāra līdz 11. februārim uz sanāksmi "Pastāvīgo iedzīvotāju tiesiskais statuss Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs" un uz Ekspertu komisijas sanāksmi dubultpilsonības jautājumos Strasbūrā (Francijā);

2) deputātam J.Bunkšam laikā no 8. februāra līdz 12. februārim uz Īriju pēc Eiropas Padomes sadarbības programmu nodaļas vadītāja uzaicinājuma pieredzes apgūšanas vizītē pašvaldības darba un vides aizsardzības jautājumos.

12. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus:

1) P.Putniņam (Saeimas 26. janvāra sēdē);

2) A.Krastiņam (Saeimas 26. janvāra sēdē);

3) E.Berklavam (Saeimas 26. janvāra sēdes daļā);

4) M.Grīnblatam (Saeimas sēdes laikā no 30.janvāra līdz 3. februārim);

5) O.Pavlovskim (Saeimas 2. februāra sēdē);

6) A.Kiršteinam (Saeimas sēdes laikā no 7. februāra līdz 23. februārim).

Saeimas sekretāra biedrs Z.Tomiņš

Deputātu iesniegums

Dokuments nr.120

Par grozījumu likumā "Par svētku un atceres dienām"

Izdarīt likumā "Par svētku un atceres dienām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 42.nr.) šādu grozījumu:

papildināt 2. pantu pēc vārdiem "9. maiju —" ar vārdiem "uzvaras pār nacismu un".

Pārejas noteikumi

1. Uzdot Ministru kabinetam sakarā ar 50. gadskārtu kopš uzvaras pār nacismu noteikt kārtību par Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu atjaunošanu un labiekārtošanu un piemiņas zīmju uzstādīšanu neatkarīgi no kritušo piederības dažādām karojošo pusēm, kā arī reliģiskās, nacionālās un sociālās piederības.

2. Garantēt Latvijas Republikas pilsoņiem un iedzīvotājiem tiesības saņemt citu valstu piešķirtos apbalvojumus un piemiņas veltes sakarā ar 50. gadskārtu kopš uzvaras pār nacismu.

Deputāti: J.Urbanovičs, L.Stašs, J.Lucāns,

1995. gada 1. februārī F.Stroganovs, I.Bukovskis

Saeimas sarakste

Par deputāta Alfrēda Rubika lietu

Latvijas Republikas Augstākā tiesa, nr.K–73/93–95,

95.g.24.01.

Latvijas Republikas 5.Saeimas priekšsēdētājam A.Gorbunova k–gam

Nosūtu Jums 5.Saeimas deputāta tiesājamā Alfrēda Rubika Jums adresētu atklātu vēstuli.

Pielikumā: minētā vēstule uz 1 lapas un aploksne.

Tiesnesis Fr.Jaunbelzējs

Latvijas Republikas Saeimas deputāts

Atklāta vēstule LR Saeimas Priekšsēdētājam A.Gorbunova kungam

1994.gada 02.jūnijā Jūsu vadībā LR Saeima apstiprināja manu LR 5.Saeimas deputāta mandātu un ar šo pašu lēmumu izdeva mani tiesāšanai saskaņā ar Satversmes 30.p. nosacījumiem. Šajā pašā dienā LR Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģijas tiesa, kas veic manis iztiesāšanu tiesneša F.Jaunbelzēja kunga vadībā, nosūtīja LR Saeimai vēstuli, kurā LR Satversmes 29.p.kārtībā ziņoja par to, ka es atrodos apcietinājumā. Saskaņā ar Satversmes šī paša panta prasībām Saeimas Prezidija, kura Priekšsēdētājs Jūs esat, pienākums celt šo jautājumu nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par deputāta paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu. To Jums uzliek par pienākumu Saeimas Kārtības ruļļa 21.(1) p. un 23.(1) p.6.punkts. Man nav zināms, ka šāds jautājums LR Satversmes 29.p.kārtībā būtu izskatīts Saeimas sēdē. Šāds lēmums nav arī izsludināts "Latvijas Vēstnesī", kā to prasa Saeimas Kārtības ruļļa 21.(2) p. kā Jūsu tiešo pienākumu.

LR Satversmes 82.p. nosaka, ka likuma un tiesas priekšā visi pilsoņi ir vienlīdzīgi. No tā izriet, ka nevienam nav tiesības neievērot Satversmes un Saeimas Kārtības ruļļa tiesiskās normas.

Uzskatu, ka ir pārkāptas Satversmes 2., 29. un 82.p. noteiktās tiesiskās normas un tiek ignorētas manu vēlētāju un manas LR Saeimas deputāta tiesības, kuras noteiktas Saeimas ruļļa 4.pantā. Man nelikumīgi liegta iespēja pildīt savus Saeimas deputāta pienākumus.

Griežos pie Jums ar šo atklāto vēstuli savā un savu vēlētāju vārdā un lūdzu darīt man zināmu, kad un kādā formā tika pieņemts lēmums Satversmes 29.p. kārtībā attiecībā uz manu turēšanu apcietinājumā.

LR 5.Saeimas deputāts,

1994.g. 01.dec. politieslodzītais

Rīgā, Centrālcietumā A.Rubiks

Lieta nr.K–76/93, 1994.g.

Lēmums

Rīgā, 1994.g.6.jūnijā

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai

šādā sastāvā:

priekšsēdētājs: Fr.Jaunbelzējs,

piesēdētāji: I.Čepuks un A.Valters,

ar sekretāri D.Zommerfeldi,

piedaloties prokuroriem O.Šabanskim un J.Dobriševskim,

aizstāvjiem zvērinātiem advokātiem A.Ogurcovam un A.Rukmanim,

izskatot atklātā tiesas sēdē krimināllietu, kurā apsūdzēti Alfrēds Rubiks un Ojārs Potreki pēc Latvijas KK 59.panta (1991.gada 22.augusta redakcijā) par darbību, kas bijusi vērsta uz vardarbīgu Latvijas Republikas valsts varas gāšanu, konstatēja, ka Latvijas Republikas 5.Saeima 1994.gada 2.jūnija kārtējā plenārsēdē, precizējot 1993.gada 6.jūlija plenārsēdē pieņemto lēmumu, ar kuru Alfrēds Rubiks tika nodots tiesāšanai, neapstiprinot viņam deputāta pilnvaras līdz tiesas spriedumam, ir apstiprinājusi 5.Saeimas deputāta Alfrēda Rubika mandātu un, tāpat kā ar iepriekš minēto lēmumu, izdevusi apcietināto Alfrēdu Rubiku tiesāšanai.

No lietas materiāliem redzams, ka krimināllieta pret Alfrēdu Rubiku ir ierosināta ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Prezidija 1991.gada 23.augusta lēmumu pēc Latvijas KK 59.panta (1990.gada 1.marta Latvijas PSR KK 59.panta redakcijā, 1.sēj.31.1.lpp.), ievērojot Latvijas Republikas toreizējās suverēnās varas nesēja — Latvijas Republikas Augstākās Padomes – 1991.gada 23.augusta lēmumu, ar kuru tā piekritusi krimināllietas ierosināšanai un Latvijas Republikas tautas deputāta Alfrēda Rubika saukšanai pie kriminālatbildības, kā arī visu nepieciešamo izmeklēšanas darbību veikšanai un drošības līdzekļa pielietošanai pret viņu (1.sēj.36.1.lpp.). Turpinājums S.m. 4.lappusītē

Alfrēds Rubiks arestēts ar Latvijas Republikas Ģenerālprokurora 1991.gada 23.augusta lēmumu par apcietinājumu kā drošības līdzekļa pielietošanu (1.sēj.136.1.lpp.).

Ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1993.g.15.aprīļa lēmumu, nododot Alfrēdu Rubiku un Ojāru Potreki tiesai apsūdzībā pēc Latvijas KK 59.panta (1991.gada 22.augusta redakcijā), A.Rubikam, ievērojot inkriminētās apsūdzības smagumu, atstāts iepriekšējās izmeklēšanas laikā pielietotais drošības līdzeklis — apcietinājums, par ko tikusi informēta Latvijas Republikas 5.Saeima, tai sanākot uz pirmo sēdi 1993.gada 6.jūlijā.

Krimināllietas — Alfrēda Rubika un Ojāra Potreki apsūdzībā pēc Latvijas KK 59.panta iepriekš minētajā redakcijā — izskatīšana tiesas sēdē uzsākta 1993.gada 14.jūnijā. Tiesas process turpinās tiesas izmeklēšanas stadijā.

Alfrēds Rubiks ievēlēts par 5.Saeimas deputātu saskaņā ar Latvijas Republikas 1992.gada 20.oktobra likuma "Par 5.Saeimas vēlēšanām" 3.panta 2.punkta nosacījumiem, atrodoties apcietinājumā.

Tiesas izmeklēšanā 1994.gada 2.jūnijā tiesājamā Alfrēda Rubika aizstāvis zvērinātais advokāts A.Ogurcovs lūdza grozīt viņa aizstāvamam izraudzīto drošības līdzekli — apcietinājumu – uz drošības līdzekli — personisko galvojumu un tādējādi apmierināt Latvijas Republikas 5.Saeimas deputātu F.Stroganova, N.Krasohina, L.Laviņas, L.Fjodorovas, M.Bekasova, L.Staša, L.Kuprijanovas, A.Bartaševiča un E.Kaža lūgumu par šāda veida drošības līdzekļa pielietošanu Alfrēdam Rubikam, ņemot vērā, ka viņš jau turpat trīs gadus atrodas apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā vieninieku kamerā, ir gandrīz sešdesmit gadus vecs, ka viņam ir ģimene un pastāvīga dzīves vieta Rīgā. Pēc iepriekš minēto deputātu uzskata un vērtējuma, Alfrēdam Rubikam nekad arī neesot bijušas vēlmes izvairīties no izmeklēšanas un tiesas.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas priekšsēdētājam adresētajā iesniegumā Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāti F.Stroganovs, M.Bekasovs, N.Krasohins, A.Bartaševičs, L.Stašs, L.Laviņa un G.Fjodorova, norādot, ka 1994.gada 2.jūnijā Saeimas plenārsēdē saskaņā ar Satversmes 18.pantu ticis pieņemts lēmums par deputāta Alfrēda Rubika pilnvaru spēkā stāšanos, lūdz viņu no apcietinājuma nekavējoties atbrīvot. Tiesājamais Alfrēds Rubiks tiesas sēdē pauda viedokli, ka viņš apcietinājumā atrodas nelikumīgi un sakarā ar deputāta pilnvaru apstiprināšanu saskaņā ar Satversmes 29.panta nosacījumiem ir atbrīvojams no apcietinājuma.

Krimināllietu tiesas kolēģija atzina, ka pieteiktie lūgumi noraidāmi.

Pēc tiesas uzskata, Saeimai izdodot tiesāšanai deputātu Alfrēdu Rubiku, pret viņu (apcietinātu, kā teikts iepriekš, vēl 1991.gada 23.augustā ar toreizējās augstākās suverēnās varas nesēja — Latvijas Republikas Augstākās Padomes – piekrišanu un nodotu tiesai pēc iepriekš minētās apsūdzības 1993.gada 15.aprīlī, uzsākot lietas izskatīšanu tiesas sēdē 1993.gada 14.jūnijā), tāpat kā pret jebkuru citu personu pilnā apjomā var tikt piemēroti Latvijas KPK paredzētie procesuālie piespiedu līdzekļi, ieskaitot drošības līdzekļa — apcietinājuma – pielietošanu, neizprasot Satversmes 29.panta izpratnē šajā gadījumā Saeimas atļauju.

Tādējādi tiesājamais Alfrēds Rubiks, ievērojot iepriekš teikto, ir likumīgi atradies un likumīgi arī atrodas apcietinājumā. Viņa atbrīvošanai no apcietinājuma sakarā ar deputāta pilnvaru apstiprināšanu un izdošanu tiesāšanai tādējādi nav pamata.

Ievērojot tiesājamam Alfrēdam Rubikam inkriminētās apsūdzības smagumu, nav arī pamata viņam izraudzītā drošības līdzekļa — apcietinājuma – grozīšanai uz drošības līdzekli — personisko galvojumu, ko savā iesniegumā lūdz iepriekš minētie Latvijas Republikas 5.Saeimas deputāti un tiesas sēdē lūdza Alfrēda Rubika aizstāvis.

Ņemot vērā teikto, vadoties pēc Latvijas KPK 263.panta, Latvijas Republikas Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija

nolēma:

Pieteikto lūgumu par drošības līdzekļa — apcietinājuma – grozīšanu Alfrēdam Rubikam uz drošības līdzekli — personisko galvojumu un lūgumu atbrīvot viņu no apcietinājuma sakarā ar deputāta mandāta apstiprināšanu — noraidīt.

Priekšsēdētājs: Fr.Jaunbelzējs

Piesēdētāji: I.Čepuks, A.Valters

Noraksts pareizs: LR AT tiesnesis Fr.Jaunbelzējs

Latvijas Republikas Saeimas Juridiskais birojs,

nr.6–2–4–176, 1995.gada 17.janvārī

Augsti godātajam Saeimas priekšsēdētājam A.Gorbunova kungam

Jūsu uzdevumā Juridiskais birojs iepazinās ar deputāta A.Rubika atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam, kas 1995.gada 11.janvārī publicēta laikrakstā "Panorama Latvii". Juridiskā biroja viedoklis par šajā vēstulē minēto ir šāds:

1. Saeimas locekļa A.Rubika mandāts tika apstiprināts 1994.gada 2.jūnijā. Vienlaicīgi ar mandāta apstiprināšanu Saeima izdeva viņu tiesāšanai, tādējādi izpildot Latvijas Republikas Satversmes 30.panta prasības. Minētajā publikācijā norādīts, ka šajā pašā dienā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija nosūtījusi Saeimai vēstuli, kurā esot paziņots, ka deputāts A.Rubiks atrodas apcietinājumā. Kā noskaidrots, Saeima šādu vēstuli nav saņēmusi. Juridiskā biroja rīcībā nav ziņu no Augstākās tiesas, kas varētu apliecināt vai noliegt publikācijā minētās vēstules esamību.

2. 1994.gada 6.jūnijā Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija pieņēma lēmumu, ka pret deputātu A.Rubiku var piemērot Latvijas Kriminālprocesa kodeksā paredzētos drošības līdzekļus, arī apcietinājumu, neizprasot Saeimas atļauju (Satversmes 29.panta izpratnē). Šo lēmumu Saeima saņēma 1994.gada 9.jūnijā, un 16.jūnijā tas tika izsniegts deputātiem Saeimas sēdē.

3. 1994.gada 27.jūnijā frakcija "Līdztiesība" iesniedza Saeimā "Aicinājumu Latvijas Republikas Saeimai", kurā frakcija pauž uzskatu, ka šis Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmums ir nelikumīgs. 1994.gada 18.augustā 10 deputāti (F.Stroganovs, L.Laviņa, A.Bartaševičs, M.Bekasovs, G.Fjodorova, I.Grava u.c.) iesniedza Saeimas Prezidijam Saeimas lēmuma projektu, kurā bija paredzēts atjaunot mandātu darbību deputātiem R.Milbergam, A.Siliņam, E.Inkēnam, A.Kreitusam un nodrošināt deputātam A.Rubikam pilnvaru īstenošanu pilnā apjomā. Saeimas Prezidijs šo lēmuma projektu iekļāva Saeimas sēdes darba kārtībā. 1994.gada 5.oktobrī Saeima to izskatīja un noraidīja. Tādējādi Saeima noraidīja priekšlikumu nodrošināt deputātam A.Rubikam pilnvaru īstenošanu pilnā apjomā.

4. Deputāta Alfrēda Rubika atklātajā vēstulē, atsaucoties uz Latvijas Republikas Satversmes 29.pantu, izteikts viedoklis, ka Saeimas Prezidijam bija pienākums iekļaut Saeimas darba kārtībā jautājumu par turpmāko deputāta A.Rubika turēšanu apcietinājumā vai atbrīvošanu. Jāatzīst, ka šis viedoklis nedaudz atšķiras no Latvijas Republikas Satversmes 29.panta redakcijas būtības. Latvijas Republikas Satversmes 29.pants paredz, ka par katru Saeimas locekļa apcietināšanu 24 stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. No šīs redakcijas skaidri izriet, ka Prezidijs iekļauj darba kārtībā attiecīga satura paziņojumu (kurš to ceļ priekšā...). Kā konstatēts iepriekš, šāda satura paziņojumu Saeimas Prezidijs nav saņēmis.

5. Patlaban Latvijā nav izveidota Satversmes tiesa, kas būtu pilnvarota izvērtēt, vai, ņemot vērā minētos faktus, it īpaši Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 1994.gada 6.jūnija lēmumu un Saeimas 1994.gada 5.oktobrī pieņemto lēmumu, deputāta A.Rubika paturēšanai apcietinājumā ir nepieciešama īpaša Saeimas papildu piekrišana. Tomēr no Latvijas Republikas Satversmes 29.panta izriet, ka lietas, kas saistītas ar deputāta neaizskaramību, ir Saeimas kompetencē un par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu lemj Saeima. Vienlaikus jāatzīst, ka līdz pat šim brīdim Saeimas Prezidijs nav saņēmis attiecīga satura paziņojumu par deputāta A.Rubika atrašanos apcietinājumā.

Patiesā cieņā, —

Juridiskā biroja vadītājs G.Kusiņš

Saeimas Prezidija atzinums

Saeimas Prezidijs ierosina Augstākās tiesas tiesneša F.Jaunbelzēja vēstuli un tai pievienoto tiesājamā deputāta A.Rubika atklāto vēstuli Saeimas priekšsēdētājam, un citus ar to saistītos dokumentus, pamatojoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 179.panta otro daļu, nodot izskatīšanai Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai un ierosina uzdot Mandātu un iesniegumu komisijai sagatavot Saeimas lēmuma projektu par deputāta A.Rubika paturēšanu apcietinājumā vai atsvabināšanu.

Rīgā 1995.gada 26.janvārī Saeimas priekšsēdētājs A.Gorbunovs