|
RĪKI
Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
Publikācijas atsauceATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2014. gada 20. jūnija rīkojums Nr. 317 "Grozījumi darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 26.06.2014., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/op/2014/122.19
Paraksts pārbaudītsNĀKAMAIS Ministru prezidenta rīkojums Nr.232Par Ministru prezidenta un veselības ministra pienākumu izpildītāja iecelšanu Vēl šajā numurā26.06.2014., Nr. 122 |
PAR DOKUMENTU Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 317 Pieņemts: 20.06.2014. OP numurs: 2014/122.19 |
Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 3 Pēdējās nedēļas laikā 13 Visi
Šī publikācija ir precizēta.
Precizējums: OP 2014/135.3
Ministru kabineta rīkojums Nr.317
Rīgā 2014.gada 20.jūnijā (prot. Nr.33 76.§)
1. Izdarīt darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumā (apstiprināts ar Ministru kabineta 2008. gada 29. aprīļa rīkojumu Nr. 236 "Par darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājuma apstiprināšanu") šādus grozījumus:
1.1. izteikt 342. punktu šādā redakcijā:
"342. Maksimālais projekta Kohēzijas fonda finansējuma apjoms: 28 961 303 EUR.";
1.2. svītrot 344. un 345. punktu;
1.3. izteikt 345.2 un 345.3 punktu šādā redakcijā:
"345.2 Aktivitātes mērķis: Piekrastes teritorijas ilgtspējīga apsaimniekošana, nodrošinot vēsturiski piesārņotā Karostas kanāla sagatavošanu sanācijas darbu veikšanai saskaņā ar Baltijas jūras rīcības plānu.
345.3 Atbalsta veids: Atbalsts paredzēts tehnogēnā piesārņojuma likvidēšanai ostas akvatorijā, lai piesārņoto vietu sagatavotu sanācijas darbu veikšanai, kur piesārņojums ar smagajiem metāliem un naftas produktiem pārsniedz pieļaujamās normas un šī teritorija ir atzīta par prioritāti Nacionālajā vides politikas plānā, un saskaņā ar piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu reģistra datiem atzīta par piesārņotu vietu (1. kategorija), un nevar piemērot principu "piesārņotājs maksā", jo struktūra, kas ir atbildīga par piesārņojuma radīšanu, valstī vairs nepastāv un nav arī tieša saistību un pienākumu pārņēmēja.";
1.4. izteikt 345.6 punktu šādā redakcijā:
"345.6 Maksimālais projekta Kohēzijas fonda finansējuma apjoms: 8 114 435 EUR.";
1.5. svītrot 349. punkta trešo teikumu;
1.6. svītrot 352. punkta otrajā teikumā vārdus ""Rīgas transporta sistēmas sasaiste ar VIA Baltica (Daugavas Ziemeļu šķērsojums ar pievadceļiem)"";
1.7. izteikt 3.3.1. pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:
"Finanšu plāns
| Nr. p. k. |
Investīciju joma | Kopā, EUR |
Publiskais finansējums, EUR | KF, EUR |
Nacionālais publiskais finansējums, EUR | Privātais finansējums, EUR |
| 1 = 2 + 5 | 2=3+4 | 3 | 4 | 5 | ||
| 1. | 3.3.1. Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība | 989 820 785 | 907 460 589 | 826 374 816 | 81 085 773 | 82 360 196 |
| 2. | 3.3.1.1. TEN-T autoceļu tīkla uzlabojumi | 362 815 026 | 362 815 026 | 308 392 773 | 54 422 253 | 0 |
| 3. | 3.3.1.2. TEN-T dzelzceļa posmu rekonstrukcija un attīstība (Austrumu–Rietumu dzelzceļa koridora infrastruktūras attīstība un Rail Baltica) | 286 545 530 | 250 419 482 | 243 563 701 | 6 855 781 | 36 126 048 |
| 4. | 3.3.1.3. Lielo ostu infrastruktūras attīstība "Jūras maģistrāļu" ietvaros | 201 224 623 | 173 990 852 | 171 040 852 | 2 950 000 | 27 233 771 |
| 5. | 3.3.1.4. Lidostu infrastruktūras attīstība | 95 617 182 | 78 048 764 | 66 301 752 | 11 747 012 | 17 568 418 |
| 6. | 3.3.1.5. Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN-T | 34 072 030 | 34 072 030 | 28 961 303 | 5 110 727 | 0 |
| 7. | 3.3.1.6. Liepājas Karostas ilgtspējīgas attīstības priekšnoteikumu nodrošināšana | 9 546 394 | 8 114 435 | 8 114 435 | 0 | 1 431 959" |
1.8. izteikt 3.3.1. pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāji" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāji
| Rādītājs | Kvantifikācija 2004. gadā | Kvantifikācija 2009. gadā | Kvantifikācija 2013. gadā | Kvantifikācija 2015. gadā | Saiknes ar investīciju virzienu pamatojums | Aprēķina skaidrojums |
| Iznākuma rādītāji | ||||||
| 1. Izbūvētā un rekonstruētā TEN autoceļa kopgarums | 0 | 9,74 km | 56,4 km | 3.3.1.1. aktivitāte | 3,8 milj. EUR viena km vidējā cena | |
| 2. Izbūvētā TEN dzelzceļa kopgarums | 0 | 0 | 0 | 52 km | 3.3.1.2. aktivitāte | 1,35 milj. EUR viena km vidējā cena |
| 3. Rekonstruēto sliežu ceļu kopgarums | 0 | 0 | 0 | 90 km | 3.3.1.2. aktivitāte | 0,45 milj. EUR viena km vidējā cena (tikai materiāli, daļēji darbs) |
| 4. Nomainītās pārmiju pārvedas | 0 | 0 | 0 | 180 gab. | 3.3.1.2. aktivitāte | 0,09 milj. EUR vienas pārmijas nomaiņa |
| 5. Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā | 0 | 0 | 0 | 3 | 3.3.1.3. aktivitāte | TEN-T tīkla ostu skaits |
| 6. Lidostu skaits, kurās veikta infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija | 0 | 0 | 0 | 2 | 3.3.1.4. aktivitāte | TEN-T tīkla lidostu skaits |
| 7. Realizēto projektu skaits lielajās pilsētās | 0 | 0 | 0 | 1 | 3.3.1.5. aktivitāte | Pašvaldības, kurās ir virs 100 000 iedzīvotāju |
| 8. Piesārņotās vietas platība, kas sagatavota sanācijas darbu veikšanai, ha | 0 | 0 | 0 | 78 | 3.3.1.6. aktivitāte | – |
| Rezultāta rādītāji | ||||||
| 1. Laika ietaupījuma vērtība pasažieriem izbūvēta un rekonstruēta TEN autoceļa dēļ | 0 | 0 | 10,3 milj. EUR gadā | 3.3.1.1. aktivitāte | Projekts "Ludza–Terehova".
Būvniecība jaunā trasē, kur laika ietaupījums rodas sakarā ar to, ka nav
jāšķērso dzelzceļš un km skaita samazināšanos. Esošajā trasē braukšanas
ātrums sakarā ar neatbilstošām plāna un garenprofila līknēm un seguma
stāvokli ir vidēji par 20 km/h mazāks nekā jaunajā trasē. Projekts "Tīnūži–Koknese". Esošajā trasē braukšanas ātrums sakarā ar neatbilstošām plāna un garenprofila līknēm un seguma stāvokli ir vidēji par 20 km/h mazāks nekā jaunajā trasē, kura pēc izbūves būs ātrsatiksmes autoceļš |
|
| 2. Dzelzceļa posma Rīga–Krustpils (t. sk. Skrīveri–Krustpils iecirknis) caurlaides spēja |
28 milj. tonnu gadā | 28 milj. tonnu gadā | 28 milj. tonnu gadā | 55 milj. tonnu gadā | 3.3.1.2. aktivitāte | 2004. gadā dzelzceļa posmā Rīga–Krustpils (t. sk. Skrīveri–Krustpils iecirknis) caurlaides spēja ir 28 milj. tonnu gadā, 2009. gadā atbilstoši projekta īstenošanas plānam caurlaides spēja saglabājas iepriekšējā līmenī, 2015. gadā pēc projekta īstenošanas posma caurlaides spēja būs 55 milj. tonnu gadā, t.i., praktiski bez ierobežojumiem |
| 3. Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja | 26,1 milj. tonnu gadā | 26,1 milj. tonnu gadā | 26,1 milj. tonnu gadā | 39,3 milj. tonnu gadā | 3.3.1.2. aktivitāte | 2004. gadā Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja – 26,1 milj. tonnu, kas ierobežo kravas plūsmu caur Rīgas dzelzceļa mezglu, 2009. gadā situācija saglabājas tāda pati (projektēšanas un būvniecības darbu sākums), 2015. gadā Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja palielināta līdz 39,3 milj. tonnu |
| 4. Palielināta ostu caurlaides spēja | 0 | 0 | 0 | Par 7% | 3.3.1.3. aktivitāte | – |
| 5. Lidostas "Rīga" termināla jaudas palielinājums | 0 | 0 | 0 | Par 25% | 3.3.1.4. aktivitāte | Apkalpotie pasažieri (prognoze) |
| 6. Radīti priekšnoteikumi regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās lidostās | 0 | 0 | 0 | 1 reģionālā lidosta | 3.3.1.4. aktivitāte | Reģionālo lidostu skaits" |
1.9. izteikt 3.3.1. pasākuma "Liela mēroga transporta infrastruktūras uzlabojumi un attīstība" tabulu "Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums" šādā redakcijā:
"Uzraudzības rādītāju teritoriālais sadalījums
| Rādītāji | Plānošanas reģions | Kvantifikācija 2004. gadā | Kvantifikācija 2009. gadā | Kvantifikācija 2013. gadā | Kvantifikācija 2015. gadā |
| Iznākuma rādītāji | |||||
| 1. Izbūvētā un rekonstruētā TEN autoceļa kopgarums | Rīga | 0 | 0 | 23,7 km | |
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | |||||
| Latgale | 0 | 9,74 km | 32,7 km | ||
| 2. Izbūvētā TEN dzelzceļa kopgarums | Rīga | ||||
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | 52 km | ||||
| Latgale | 0 | 0 | 0 | ||
| 3. Rekonstruēto sliežu ceļu kopgarums | Rīga | Vidzemes reģionā darbi netiks veikti. Pārējais teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu posmos. | |||
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | |||||
| Latgale | |||||
| 4. Nomainītās pārmiju pārvedas | Rīga | Teritoriālais sadalījums nav nosakāms, jo darbi tiks veikti dažādos plānošanas reģionu posmos. | |||
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | |||||
| Latgale | |||||
| 5. Ostu skaits, kurās veiktas investīcijas pieejamības un hidrotehnisko būvju uzlabošanā | Rīga | 0 | 0 | 0 | 1 |
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | 0 | 0 | 0 | 2 | |
| Zemgale | |||||
| Latgale | |||||
| 6. Lidostu skaits, kurās veikta infrastruktūras izbūve un/vai rekonstrukcija | Rīga | 0 | 0 | 0 | 1 |
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | 0 | 0 | 0 | 1 | |
| Zemgale | |||||
| Latgale | |||||
| 7. Realizēto projektu skaits lielajās pilsētās | Rīga | ||||
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | |||||
| Latgale | 0 | 0 | 0 | 1 | |
| 8. Piesārņotās vietas platība, kas sagatavota sanācijas darbu veikšanai, ha | Rīga | 0 | 0 | 0 | 0 |
| Vidzeme | 0 | 0 | 0 | 0 | |
| Kurzeme | 0 | 0 | 0 | 78,0 | |
| Zemgale | 0 | 0 | 0 | 0 | |
| Latgale | 0 | 0 | 0 | 0 | |
| Rezultāta rādītāji | |||||
| 1. Laika ietaupījuma vērtība pasažieriem izbūvēta un rekonstruēta TEN autoceļa dēļ | Rīga | 0 | 0 | 7,05 milj. EUR gadā | |
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | |||||
| Latgale | 0 | 0 | 3,25 milj. EUR gadā | ||
| 2. Dzelzceļa posma
Rīga–Krustpils (t. sk. Skrīveri–Krustpils iecirknis) caurlaides spēja |
Rīga | ||||
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | 28 milj. tonnu gadā | 28 milj. tonnu gadā | 28 milj. tonnu gadā | 55 milj. tonnu gadā | |
| Latgale | |||||
| 3. Rīgas dzelzceļa mezgla staciju pārstrādes spēja | Rīga | 26,1 milj. tonnu gadā | 26,1 milj. tonnu gadā | 26,1 milj. tonnu gadā | 39,3 milj. tonnu gadā |
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | |||||
| Latgale | |||||
|
4. Palielināta ostu caurlaides spēja |
Rīga | 0 | 0 | 0 | Par 15,42 % |
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | 0 | 0 | 0 | Par 2,22 % | |
| Zemgale | |||||
| Latgale | |||||
| 5. Lidostas "Rīga" termināla jaudas palielinājums | Rīga | 0 | 0 | 0 | Par 25 % |
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | |||||
| Zemgale | |||||
| Latgale | |||||
| 6. Radīti priekšnoteikumi regulāro reisu uzsākšanai reģionālajās lidostās | Rīga | ||||
| Vidzeme | |||||
| Kurzeme | 0 | 0 | 0 | 1 | |
| Zemgale | |||||
| Latgale |
" |
||||
1.10. izteikt 3.5.1. pasākuma "Vides aizsardzības infrastruktūra" tabulu "Finanšu plāns" šādā redakcijā:
"Finanšu plāns
| Nr. p. k. |
Investīciju joma | Kopā, EUR |
Publiskais finansējums, EUR | KF,EUR | Nacionālais publiskais finansējums, EUR | Privātais finansējums, EUR |
| 1 = 2 + 5 | 2 = 3 + 4 | 3 | 4 | 5 | ||
| 1. | 3.5.1. Vides aizsardzības infrastruktūra | 672 843 986 | 590 135 922 | 556 571 552 | 33 564 370 | 82 708 064 |
| 2. | 3.5.1.1. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu lielāku par 2000 | 501 002 131 | 464 103 312 | 440 899 151 | 23 204 161 | 36 898 819 |
| 3. | 3.5.1.2. Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība | 150 452 991 | 104 643 746 | 95 420 218 | 9 223 528 | 45 809 245 |
| 4. | 3.5.1.2.1. Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija | 26 057 192 | 26 057 192 | 16 833 664 | 9 223 528 | 0 |
| 5. | 3.5.1.2.2. Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība | 46 867 925 | 39 822 617 | 39 822 617 | 0 | 7 045 308 |
| 6. | 3.5.1.2.3. Dalītās atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība | 77 527 874 | 38 763 937 | 38 763 937 | 0 | 38 763 937 |
| 7. | 3.5.1.3. Infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās | 10 052 183 | 10 052 183 | 10 052 183 | 0 | 0 |
| 8. | 3.5.1.4. Vides monitoringa un kontroles sistēmas attīstība | 11 336 681 | 11 336 681 | 10 200 000 | 136 681 | 0" |
2. Satiksmes ministrijai nedēļas laikā iesniegt precizēto darbības programmas "Infrastruktūra un pakalpojumi" papildinājumu Valsts kancelejā, pirms tam to saskaņojot ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju.
Ministru prezidente Laimdota Straujuma
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss