Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas gaisa vārti kļūst plašāki un modernāki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.07.2001., Nr. 112 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26500

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas sabiedrība un valsts dialogā

Vēl šajā numurā

27.07.2001., Nr. 112

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas gaisa vārti kļūst plašāki un modernāki

Lidostā "Rīga" šodien atklāj jaunu, mūsdienīgu, pasaules līmeņa pasažieru terminālu

26.jūlijā VAS "Starptautiskās lidostas "Rīga"" prezidents un valdes priekšsēdētājs Dzintars Pommers izrādīja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem lidostas rekonstrukcijas otrajā kārtā paveikto. Atjaunota lidostas ēka 3000 m2 platībā, no jauna uzbūvēta divstāvu celtne ar platību ap 5100 m2, veikta komunikāciju tīklu rekonstrukcija, kā arī izbūvēts manevrēšanas ceļš un centrālais perons 13 ha platībā. Būtiskākais, ka lidostas pasažieriem būs iespējams baudīt ērtības, ko nodrošina pasažieru tilti, — garas snuķveida konstrukcijas, kuras palīdzēs pasažierim nokļūt no lidostas tieši lidmašīnā vai otrādi. Jaunajā terminālā tādi ir pieci. Dz.Pommers gan atzina, ka pagaidām nemaz tik daudz nevajadzētu, bet būvēts tiek, veroties desmit gadu nākotnē, kad, cerams, jaunais termināls apkalpos 1,3 miljonus pasažieru gadā. Stiklotie snuķi būvēti Spānijā, viens maksā 400 tūkstošus dolāru un lietojams lielas un vidējas klases lidmašīnām. Modernais tehnoloģiskais risinājums nodrošina maksimālu komfortu, arī estētiskā un arhitektoniskā ziņā termināls iekļaujas gaisa ostas koptēlā, jo saglabāta fasāžu stikla apdare, interjerā vairāk izmantoti dabiskie materiāli, piemēram, Latvijā ražots parkets un citi koka elementi. Kaut arī arā ap 30ŗ karstums, telpās valda patīkams vēsums, ko nodrošina gaisa kondicionēšanas iekārtas. Mikroklimata ražošana stikla celtnēm maksā padārgi, bet par labsajūtu ir jāmaksā. Un katrs pasažieris to arī dara, līdz ar iegādāto biļeti samaksājot lidostas nodokli divpadsmit dolārus. Blakus mūsdienīgam un ērtam "Solo klubam", kas domāts biznesa klases pasažieriem un projektēts, ievērojot biznesa pasažieru anketās izteiktās vēlmes, internetu ieskaitot, atradīsies kafejnīcas, bāri, veikali.

"Jaunā pasažieru termināla nodošana ekspluatācijā ir nozīmīgs posms lidostas infrastruktūras attīstībā, kas palīdz nodrošināt visaugstāko pasažieru apkalpošanas kvalitāti. Esmu patiesi gandarīts, ka mums desmit gadu darbības laikā Rīgā izdevies izveidot pasaules līmeņa lidostu, kuru uzskatu par modernāko Baltijā," ne bez lepnuma sacīja Dz.Pommers.

LID1.JPG (39043 BYTES) LID3.JPG (31294 BYTES) LID2.JPG (27027 BYTES)
Būvfirmas ACB prezidents Valdis Lejnieks demonstrē jauno būvmateriālu; VAS Lidosta "Rīga" prezidents Dzintars Pommers; būvfirmas PBLC prezidents Jānis Lancers              &n Foto: Andris Kļaviņš, "Latvijas Vēstnesim"

Prezentācijā piedalījās arī abu būvniecības darbu ģenerāluzņēmēju vadītāji — būvfirmas PBLC prezidents Jānis Lancers un būvfirmas ACB prezidents Valdis Lejnieks, kā arī arhitektu biroja "Arhis" vadītājs Andris Kronbergs. V.Lejnieks pastāstīja, ka ārējos darbos pirmoreiz Latvijā izmantots jauns materiāls — densifalts, ko atšķirībā no betona iespējams ekspluatēt bez temperatūras svārstību šuvēm. Densifalts nedeformējas, tā ka drīz vien pasažieriem, braucot līdz skrejceļam, nebūs vairs jāizjūt nepatīkamā kratīšanās.

Projekta izmaksas — 14,3 miljoni latu. Tās tiek segtas no kredītlīdzekļiem: no Eiropas Investīciju bankas — 10 miljoni eiro, "Pareksa bankas" — 10 miljoni ASV dolāru. Šo kredītu atmaksa būs no pasažieru lidošanas nodevām, bet jāpiezīmē, ka lietderīgā platība uz vienu pasažieri pieaugusi četrkārt.

2001. gada pirmajā pusē lidosta "Rīga" apkalpoja 296 872 pasažierus, kas par 9% pārsniedz pagājušās sezonas pirmo pusgadu, bet kravu pārvadājumu pieaugums ir 21% salīdzinošā periodā. Savukārt apgrozījums ir 3,9 miljoni latu, kas par 5% pārsniedz pagājušā pusgada rādītājus. Lidostā "Rīga" strādā 460 darbinieku. Patlaban regulārus reisus uz Rīgu veic 11 aviosabiedrības. "Air Baltic" — pirmajā pusgadā apkalpojusi 44% pasažieru, "Finnair" — 10%, "British Airways" — 9, "Lufthansa" — 8, ČSA — 8 procentus.

Desmit gados uzņēmuma attīstībā ieguldīti 34 miljoni latu. Lidostai piešķirts sertifikāts par kvalitātes vadības sistēmas atbilstību ISO 9002 standartam, kā arī sertifikāti citās apkalpošanas jomās.

Lidostas prezidents neslēpj arī nākotnes plānus. Gadu no gada jābūt jaunām investīcijām, bet tām jābūt saprātīgām un ekonomiski pamatotām.

Plānots katru gadu pasažieru skaitu palielināt vismaz par 5%. Kopā atvērt tiešās līnijas ar 20 Eiropas pilsētām. Galvenās būves būs skrejceļa pagarināšana un ātro nobrauktuvju izbūve, kā arī mazās aviācijas un kravas pārvadāšanas centra izveide. Tālākā nākotnē iecerēts pabeigt esošās ēkas izbūvi — fasādi uz pilsētas pusi un uz ziemeļiem.

Jaunuzbūvētais termināls pasažieriem vērs durvis 1. augustā, bet 30. septembrī lidostā "Rīga" atzīmēs 10 gadu jubileju, kopš tā kļuvusi par patstāvīgu uzņēmumu.

Andris Kļaviņš — "Latvijas Vēstnesim"

 

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!