Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai latvietis ar grāmatu arī šodien un turpmāk iet savos dzīves ceļos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.07.2001., Nr. 111 (2498) https://www.vestnesis.lv/ta/id/26470

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai pēdējie gadu simteņi paliktu mūsu pētījumos un rakstu liecībās

Vēl šajā numurā

25.07.2001., Nr. 111 (2498)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Lai latvietis ar grāmatu arī šodien un turpmāk iet savos dzīves ceļos

Par kādu pasākumu, skolu un dienestu beidzot

Pirms 65 gadiem (1935./36.mācību gada beigās) Latvijas Izglītības un Kara ministrija aizsāka jaunu tradīciju — skolu absolventu un obligāto karadienestu beigušo karavīru apdāvināšanu ar labu grāmatu. Tas bija nozīmīgs pasākums valsts izglītības politikā, pedagoģijā un jaunatnes patriotiskajā audzināšanā, kas turpinājās līdz 1940.gadam. Šajā laikā speciāli iznāca astoņas grāmatas skolu absolventiem un septiņas grāmatas obligāto karadienestu beigušajiem 177.690 eksemplāru kopmetienā; tās izdeva Izglītības ministrijas mācību līdzekļu nodaļa, apgāds "Zemnieka domas" un Militārās literatūras apgādes fonds.

Izglītības ministrijas apgādā

Visus skolu beigušajiem veltītos krājumus ievadīja izglītības ministra profesora Augusta Tenteļa ievadvārdi "Mana skola", kur tika pasvītrota skolas loma nepieciešamu un derīgu zināšanu mācīšanā, audzināšanā, lai kļūtu par krietniem un darbīgiem Latvijas pilsoņiem, kas mīl savu tēvu zemi, savu tautu, savu valsti, savu brīvību, kā arī aicinājums, atstājot savu skolu un saņemot šo grāmatu, to mīlēt un nekad neaizmirst. Tālāk uz atsevišķām lapām tika ievietotas Valsts un Ministru prezidenta, kara ministra un izglītības ministra ģīmetnes, ko zīmējis grafiķis J.Šternbergs, un veltījuma lapa attiecīgās skolas nosaukuma un absolventa vārda ierakstīšanai ar šādu tekstu: "Līdz ar šo valdības dāvanu novēlam dzīvē sekot visām labām atziņām, ko esat skolā guvuši, turēt goda prātu, sargāt tikumu, mīlēt daiļumu un ziedot visus savus spēkus tēvijai — Latvijai." Tam sekoja izglītības ministra, citu ministrijas pārstāvju un skolas pārziņa autogrāfi, dažkārt tika parakstījušies arī citi attiecīgās skolas skolotāji.

Grāmatu sākumā parasti ievietotas valsts darbinieku runas un raksti vai to fragmenti. Tālāk hronoloģiskā secībā iespiesti rakstnieku, zinātnieku, žurnālistu un sabiedrisku darbinieku darbi, kā arī militāru darbinieku, kas piedalījušies pasaules karā latviešu strēlnieku pulkos un Latvijas Atbrīvošanas cīņās, atmiņas un raksti. Beigās dotas īsas biogrāfiskas ziņas par grāmatā ievietoto darbu autoriem, minot arī nozīmīgākos izdevumus. Darbi atlasīti, ņemot vērā potenciālā lasītāja izglītības līmeni un intereses, īpaši uzsverot visu sabiedrības slāņu vienprātību, interešu un uzskatu saskaņu, radošu darbu un dzimtenes mīlestību.

Krājuma tematika — galvenokārt Latvijas vēsture, daiļliteratūra (vairākumā dzeja), populārzinātniski raksti dažādās zinātņu nozarēs un Latvijas dabas apraksti. Kā hronoloģiski, tā apjomā plašākais ievietoto darbu klāsts ir Latvijas vēsturē — no pirmo hroniku fragmentu publicējumiem līdz Latvijas vēstures nozīmīgākajiem notikumiem 20.gadsimta 30.gados. Visi krājumi bija bagātīgi ilustrēti.

Piemēram, pirmo pamatskolu absolventiem paredzēto krājumu "Par Latviju" (iznāca 7050 eksemplāros) sastādījuši Izglītības ministrijas tautskolu direktora biedrs Jānis Pumpītis un skolotājs Jānis Broka. Grāmatā ievietoti ap 40 autoru, galvenokārt rakstnieku, dzejnieku un žurnālistu īsāki darbi, kā arī zinātnieku, skolu darbinieku un mākslinieku apcerējumi.

Otrajā grāmatā pamatskolu un arodskolu beigušajiem "Mana tēvu zeme", ko sastādījis skolotājs un žurnālists, tajā laikā Rīgas radiofona literārās daļas vadītājs Atis Zālītis, pārsvarā ir vēstures tematika. Pirmajās nodaļās atspoguļota Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz Latvijas brīvvalsts izcīnīšanai un parlamentārisma laiks. Pēdējās nodaļās — "Vadoņa laiks" un "Mūžīgās Latvijas balss" — vairākumā valsts prezidenta un citu valsts darbinieku runu un rakstu izvilkumi un raksti par sasniegumiem 30.gadu otrajā pusē. Krājums bagātīgi ilustrēts, īpaši izdalās L.Liberta zīmēto Latvijas cilšu ķēniņu un virsaišu portretu reprodukcijas. Grāmatas metiens — 10000 eksemplāru.

Trešais, 1936.gadā iznākušais krājums "Dzīvei pretim", ko sastādījis rakstnieks, literatūrvēsturnieks, literatūrkritiķis un žurnālists Līgotņu Jēkabs, pēc satura un darbu izvēles adresēts vidusskolu un augstāko arodskolu absolventiem. Te mazāk dzejas, toties vairāk vēsturisku, ideoloģisku un vispār zinātnisku rakstu par Latvijas ģeogrāfiju, dabas bagātībām, arhitektūru, izglītību, sociāliem jautājumiem un tautas labklājību. Ievietotie darbi orientēti galvenokārt gados vecākai jaunatnei, kam jau jāizvēlas patstāvīgs dzīves ceļš. Tāpat kā iepriekšējie, krājums bagātīgi ilustrēts, iznāca 3050 eksemplāros.

Divas grāmatas skolu beigušajiem iznāca arī 1937.gadā — pamatskolu un zemāko arodskolu absolventiem — "Tēvzemei un brīvībai" (sastādījuši rakstnieks Aleksandrs Grīns un Atis Zālītis) un vidusskolu un augstāko arodskolu absolventiem "Tēvu sēta" (sastādījis Līgotņu Jēkabs). Pirmajā krājumā "Tēvzemei un brīvībai" ievietoti ap 70 autoru darbi, pēc darbu satura, izdevuma struktūras un mākslinieciskās apdares līdzīgs iepriekšējiem. Izdots 15590 eksemplāros. Otrais krājums "Tēvu sēta", salīdzinot ar iepriekšējo, bija atšķirīgs — ar plašāku hronoloģisko aptvērumu, orientēts uz augstākas kvalifikācijas lasītāju. Tajā ievietotie darbi atspoguļo Latvijas pagātni no rakstītās vēstures sākumiem līdz 20.gadsimta 30.gadu vidum — izvilkumi no hronikām un raksti par Latvijas jaunāko vēsturi, antīkā un renesanses laika dzeja, populārzinātniski raksti par Latvijas dabu, apcerējumi par saimnieciskiem un kultūras darbiniekiem. Vairāki raksti veltīti Latvijas sasniegumiem 30.gados — Brīvības piemineklim, Brāļu kapiem, Ķeguma spēkstacijas būvei u.c. Iznāca 3000 eksemplāru tirāžā.

1938.gadā kā valdības dāvana pamatskolu beigušajiem izdots Ata Zālīša sastādītais krājums "Tev mūžam dzīvot, Latvija". Kā Latvijas Republikas proklamēšanas jubilejas gada izdevumā tajā manāms Latvijas brīvvalsts perioda, īpaši autoritārā laika cildinājums. Grāmatas pirmajās nodaļās bez Valsts prezidenta plašākas biogrāfijas, izglītības ministra un Latvijas Universitātes rektora rakstiem aplūkotas Latvijas Atbrīvošanas cīņas un citi nozīmīgākie notikumi valsts izveidošanas laikā — no agrārreformas līdz Atbrīvošanas cīņu varoņu piemiņas vietu izveidošanai. Pēdējās trīs nodaļas — "Atdzimusī Latvija", "Celtniecības laikmets" un "Bezgala gaitu mums iet" — veltītas 30.gadu sasniegumiem: Ķeguma spēkstacijas celtniecībai, Viestura piemiņas pils atjaunošanai Jelgavā, Vienības nama celtniecībai Daugavpilī, Uzvaras laukuma būvei Rīgā, Uzvaras līduma dibināšanai Olainē un citiem pasākumiem. Izdots 24000 eksemplāru tirāžā.

1939.gadā 28000 eksemplāru metienā iznāca rakstnieka un publicista Jāņa Lapiņa sastādītā K.Ulmaņa rakstu un runu izlase "Uzvaras ceļš", kurā sistemātiskā kārtojumā ievietoti no 1910. līdz 1939.gada martam publicētie raksti un teiktās runas vai to izvilkumi.

Pēdējā pamatskolu absolventiem veltītā grāmata iznāca 1940.gadā — Annas Brigaderes romāna "Kvēlošā lokā" ceturtais izdevums. Darbs sākas ar Latvijas sabiedrības kopainu pirms Pirmā pasaules kara, tam sekojošajiem revolucionārajiem notikumiem un attēlo Latvijas valsts veidošanos. Romānā reālistiski parādītie varoņu likteņi ļauj ielūkoties arī sociālajā vidē un laikmeta traģikā.

Bez A.Brigaderes romāna teksta izdevumā ievietots arī K.Ulmaņa "Draudzīgais aicinājums", viņa raksti un runas tā gadadienās. Sakarā ar "Draudzīgā aicinājuma" piekto gadadienu iespiesta Rakstu un mākslas kameras priekšsēdētāja Jūlija Druvas uzruna, profesora Kārļa Strauberga raksts "Pieci gadi" un izglītības ministra Jūlija Auškāpa raksts "Iedzīvināšana", kuros izskaidrota Valsts prezidenta celtniecības un kultūras politika, norādot, ka "Spaidu vietā šeit ir ierosināšana, pārliecināšana, iedvesmošana un audzināšana", ka Draudzīgais aicinājums ir cēlās idejas iedzīvināšanas paraugs vairākiem pasākumiem, kur iesaistītas plašākas aprindas — Uzvaras laukuma un Ķeguma spēkstacijas būve, Tēvzemes balvas nodibināšana, Tēvzemes aizsardzības fonda izveidošana u.c. pasākumi.

Ieskatu par skolu absolventiem izdoto krājumu saturu sniedz arī tajos publicēto darbu autori. Te pārstāvēts vairāk nekā 130 autoru — no pirmo hroniku rakstītājiem, apgaismotājiem līdz tautas atmodas laikmeta darbiniekiem un ievērojamākajiem 19.un 20.gadsimta latviešu rakstniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, zinātniekiem un žurnālistiem, kuri apcerējuši nozīmīgākos Latvijas vēstures notikumus, celtniecības un kultūras sasniegumus. Īpaša vērība veltīta Latvijas autoritārā laika notikumiem. Vieni un tie paši darbi, kas atbilst krājumu tematikai — iepazīstināšanai ar Latvijas vēsturi un patriotiskai audzināšanai —, bieži vien ievietoti vairākos krājumos, tādēļ publicējumu skaits ir lielāks nekā darbu daudzums.

No autoriem, kuru darbi ievietoti šajos krājumos, pirmajā vietā ir K.Ulmanis ar 134 publicējumiem, no kuriem 104 iespiesti 1939.gadā izdotajā viņa darbu izlasē "Uzvaras ceļš". Pēc apjoma ne mazāk publicējumu ir arī A.Brigaderei — 17 publicējumi un romāns "Kvēlošā lokā". No citiem autoriem pēc skaita visvairāk publicējumu bija Edvartam Virzam — 50, otrajā vietā — Vilis Plūdons ar 44 publicējumiem, trešajā vietā — rakstnieks un publicists Alfons Francis ar 24 publicējumiem. Nedaudz mazāk publicējumu (19) bija dzejniekam Leonīdam Breikšam, rakstniekam Aleksandram Grīnam (18), Jānim Akurāteram (16), rakstniekam, publicistam un pedagogam Jānim Lapiņam (14), rakstniekam Kārlim Skalbem (13), dzejniekam un tulkotājam Jānim Medenim (11), pa 10 — dzejniekam Auseklim, rakstniekam un tulkotājam Kārlim Jēkabsonam un ķīmiķim, tolaik izglītības ministram Jūlijam Auškāpam. Mazāk par 10 publicējumu bija rakstniekam Vilim Veldrem (9); pa 8 — rakstniecei un tulkotājai Elzai Stērstei, rakstniekam Ādolfam Ersam, dzejniekam un žurnālistam Pēterim Blauam un arheologam, Latvijas Universitātes profesoram Francim Balodim.

Mazākā skaitā bija arī daudzu citu latviešu un cittautu rakstnieku un publicistu darbi vai to fragmenti, piemēram, Jura Alunāna, Krišjāņa Barona, Matīsa Kaudzītes, Aspazijas, Raiņa, Friča Bārdas, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Grīna, Kārļa Ieviņa, Jēkaba Janševska, Jāņa Jaunsudrabiņa, Līgotņu Jēkaba, Pāvila Rozīša, Augusta Saulieša, Alberta Sprūdža, Garlība Merķeļa un citu darbi. No valsts un sabiedriskajiem darbiniekiem — Alfrēds Bērziņš, Jūlijs Druva, Vilhelms Munters un Miķelis Valters. Ar rakstiem par Latvijas vēsturi, dabu un dabas bagātībām pārstāvēti vēsturnieki, LU profesori Arveds Švābe, Augusts Tentelis, LU privātdocents Marģers Stepermanis, LU profesori filozofs Pauls Jurevičs, arhitekts Eižens Laube, ģeologs un ģeogrāfs, skolotājs Indriķis Sleinis, inženieris, Ķeguma spēkstacijas būvinspekcijas konsultants Pēteris Stakle un mākslas vēsturnieks Jānis Siliņš. Atrodam arī pa sengrieķu dzejnieka Homēra "Iliādas" un itāliešu dzejnieka Aligjeri Dantes "Dievišķās komēdijas" fragmentam.

 

Kara ministrijas

apgādā

1936.gadā aizsākās arī cits līdzīgs pasākums, ko īstenoja Kara ministrija — grāmatu dāvināšana obligāto karadienestu beigušajiem karavīriem. 1936.–1939.gadā iznāca septiņas grāmatas 63950 eksemplāru kopmetienā, ko obligāto karadienestu beigušie karavīri saņēma kā valdības, pulka vai rotas komandiera dāvanu; tās izdeva 1936.gadā apgāds "Zemnieka domas", turpmākajos gados — Militārās literatūras apgādes fonds.

Kā pirmā grāmata 1936.gadā iznāca Aleksandra Grīna "Latvijas vēsture", kam pamatā bija Latvijas vēstures elementārkurss pamatskolām, papildskolām un pašmācībai, sastādīts pēc 1935.gada programmas; šim izdevumam tā bija nedaudz pārstrādāta. Grāmata sākās ar iespiestu lapu "Veltījums", kurā paredzēta vieta karaspēka daļas nosaukuma un dienējušā karavīra vārda un uzvārda ierakstīšanai, un iespiests teksts, ka grāmata ir "... nokalpotā obligātoriskā karadienesta laika atcerei ar novēlējumu dzīvē un darbā sekot vadoņiem un varoņiem, kas veidojuši Latvijas vēsturi un vada latvju tautas likteņus". Aiz veltījuma lapas Valsts un Ministru prezidenta, kara ministra, armijas komandiera ģīmetnes un Latvijas vēsture no vissenākajiem laikiem līdz 1936.gadam. Izdota 14000 eksemplāru metienā.

1937.gadā kā pulka komandiera dāvana obligāto karadienestu beigušajiem karavīriem iznāca jaunlatviešu kustības turpinātāja, skolotāja un publicista, viena no latviešu tautiskās atmodas idejiskajiem vadītājiem, Ata Kronvalda rakstu izlase, ko bija sagtavojis literatūras vēsturnieks un kritiķis Alfrēds Goba. Izlasē dots visai plašs sastādītāja apcerējums par A.Kronvalda dzīvi un darbību, ievietoti nozīmīgākie viņa darbi, kas vispusīgi raksturo Kronvalda darbību un nopelnus latviešu inteliģences aktivizēšanā un kultūras attīstības veicināšanā, lai kā līdztiesīga tauta latvieši varētu nostāties citu kultūras tautu vidū.

Tāpat kā citos izdevumos obligāto karadienestu nokalpojušajiem karavīriem ievietotas valstsvīru ģīmetnes un garāks veltījums, kas beidzas ar novēlējumu "... lai šī grāmata, liecinādama par jau izpildītā pilsoniskā pienākuma vienu posmu, reizē ar to būtu kā mazs atgādinājums un mudinājums arī turpmākajā dzīvē turēt augstā cieņā pulka tradīcijas un garu, un būt vienmēr gatavam atkal stāties tēvijas sargu rindās, ja grūtā brīdī tēvija aicinās savus dēlus pulcēties zem cīņas karogiem". Veltījumu parakstīja pulka komandieris, dažkārt arī vairāki citi pulka virsnieki un instruktori.

Tajā pašā gadā karadienestu beigušajiem kā rotas komandiera dāvana iznāca vēl cits izdevums — ilustrēts kulturāli saimniecisks apskats — "Latvija citu valstu saimē". Grāmatiņā bija divas galvenās nodaļas: "Latvijas politiskais stāvoklis citu valstu interešu krustceļos", kurā dots konspektīvs Latvijas vēstures apskats, un "Latvija starp Eiropas valstīm" — ziņas par Latvijas sasniegumiem un vietu galvenajās ekonomiskās un kultūras dzīves nozarēs salīdzinājumā ar citām valstīm īsākā vai garākā laika posmā. Beigās ar nosaukumu "Vispārējs atzinums" dots īss kopsavilkums.

Līdzīgi pēc struktūras, nedaudz paplašināti, izdevumi, galvenokārt ar atšķirīgu materiāla izkārtojumu un zīmējumiem, iznāca arī 1938. un 1939. gadā. Lai gan šo gadu izdevumi ne vienmēr bija papildināti ar jaunākajiem statistikas datiem, tie tomēr bija labi pārskatāmi īsi apkopojumi par Latvijas, reizēm visai augstu, vietu Eiropas tautu vidū. Tie labi parādīja, kā 30. gadu beigās Latvija no Pirmajā pasaules kara izpostītas zemes bija kļuvusi par visai augsti attīstītu valsti ar atzīstamu izglītības līmeni. Latvijas attīstības līmenis bija parādīts ne tikai salīdzinot ar citām valstīm, bet arī ar agrākiem gadiem Latvijā, visvairāk ar 1918. un 1920. gadu, bieži vien ar laiku pirms Pirmā pasaules kara. Secinājumos pasvītroti pēdējo gadu sasniegumi, īpaši pēc 1934. gada 15.maija.

Līdzīgas pēc struktūras un apdares kā pulka komandiera dāvanas obligāto karadienestu beigušajiem karavīriem iznāca arī vairāku citu 19. gs. rakstnieku, sabiedrisku un politisku darbinieku rakstu izlases. Piemēram, 1938. gadā iznāca viena no jaunlatviešu kustības aizsācējiem un vadītājiem, rakstnieka un publicista Krišjāņa Valdemāra Rakstu izlase un žurnālista Kārļa Eliasa sakārtojumā ar plašu K.Valdemāra dzīves un darbības aprakstu. Izlasē ietverti nozīmīgākie K. Valdemāra publicējumi visās viņa darbības jomās. 1939. gadā izdota monogrāfija "Tautiskās atmodas laikmeta darbinieki", kurā ievietoti apcerējumi par triju ievērojamāko 19. gadsimta sabiedrisko darbinieku, rakstnieku un publicistu — J. Alunāna, K. Barona un F. Brīvzemnieka — dzīvi un darbību, ko sagatavojis folklorists un literatūrzinātnieks, tolaik Latvijas Universitātes privātdocents, Jānis Alberts Jansons, uzsverot viņu darbības ideoloģisko nozīmi tautas nacionālās apziņas veidošanā. Monogrāfijā ievietoti arī nozīmīgākie J. Alunāna, K. Barona un F. Brīvzemnieka darbi, kas raksturo viņu ieguldījumu latviešu dzejā, latviešu literārās valodas kopšanā, folkloras vākšanā, zinātnes atziņu popularizēšanā un latviešu periodiskās preses veidošanā.

Kā būtu vērtējams šis Izglītības un Kara ministrijas pasākums — grāmatas skolu absolventiem un obligāto karadienestu beigušajiem?

Vispirms tas bija tiešs izglītības un patriotiskās audzināšanas valsts politikas turpinājums, kas aizsākās ar pirmajām Latvijas Republikas pastāvēšanas dienām un nāca kā papildinājums skolā pēc programmas mācītajam vēstures un literatūras kursam. Šajos izdevumos bija liels darbu īpatsvars ar Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu un to darbinieku raksturojumu, kā arī uzskatāmi parādīja Latvijas sasniegumus un tās vietu citu Eiropas tautu vidū; tie bija adresēti jaunajai paaudzei — potenciālajiem un jau aktīvajiem valsts saimnieciskās un kultūras dzīves veidotājiem.

Tā kā šie izdevumi iznāca autoritārās Latvijas gados, nenoliedzami, tajos manāms sava laika propagandas raksturs — parlamentārisma laika kritika un pārspīlētais autoritārā laika ekonomikas, kultūras sasniegumu un vadoņa politikas, lomas un nopelnu cildinājums.

Neapspriežot šādu patriotiskās audzināšanas pasākumu liederību šodien, manuprāt, tomēr jāatzīst, ka mūsu valsts tagadējā posma politika ir atšķirīga, un ne vienmēr pamatota un uzskatāma par labāku. Īstenībā tas ir jautājums par mūsu attieksmi pret savu vēsturi, saviem valstsvīriem un politiķiem, viņu darbības un nopelnu izvērtēšanu.

1919. gada 16. martā, nepilnus četrus mēnešus pēc Latvijas Republikas proklamēšanas, kad valsts teritorija bija mazāka par Kurzemi, tika izsludināts valdības rīkojums par latviešu valodas un Latvijas vēstures mācīšanu visās Latvijas pirmmācības skolās un vidusskolās, kas ievedami kā obligāti mācību priekšmeti ar kārtējā gada pēdējo ceturksni. Šodien, desmit gadu pēc neatkarības faktiskās atjaunošanas, vēl debatējam, vai Latvijas vēsturei paredzēt atsevišķu kursu, vai to pieminēt tikai Eiropas vēstures kontekstā. Jājautā, vai daudz būs rakstīts Eiropas vēstures grāmatās par dzīvi Latvijā pirms un pēc krustnešu ierašanās, Pētera I iekarojumu laikā, kad viņš "cirta logu uz Eiropu", par notikumiem Latvijā, kad Padomju Savienība okupēja Baltiju, "aizsargājot savas valsts rietumu robežas". Galvenā problēma šodien ir latviešu valodas un vēstures mācīšana cittautiešiem, galvenokārt pensionāriem, kuri visbiežāk negrib to mācīties; toties skolās cenšamies samazināt arī ārpusklases nodarbības, tai skaitā dziedāšanu, lai gan dziesma okupācijas gados palīdzēja iznest brīvvalsts atjaunošanas ideju.

Ja nevaram vienoties par vēstures mācīšanu skolās, varbūt vērts mēģināt visus Latvijas vēstures un latviešu valodas mācīšanas pretiniekus ieinteresēt ar līdzīgiem populāriem izdevumiem.

Jānis Paeglis, Dr. hist. — speciāli "Latvijas Vēstnesim"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!