Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente: - pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni sabiedriskajiem darbiniekiem - pieņemot rajonu tiesu tiesnešu zvērestu - apmeklējot Ekonomikas policiju - apžēlojot notiesātās personas - tiekoties ar zemkopības ministru. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.07.2001., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26437

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latviju un Vāciju tuvina kopīgā Eiropas dzīve

Vēl šajā numurā

25.07.2001., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni sabiedriskajiem darbiniekiem

TZO.JPG (40430 BYTES)
Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 24.jūlijā, Rīgas pilī pēc Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas: Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle Džemma Skulme, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Līga Ruperte, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece Solveiga Miezīte, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Zigurds Miezītis un Triju Zvaigžņu ordeņa domes locekle Māra Zālīte

Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga vakar, 24. jūlijā, pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni sabiedriskajiem darbiniekiem Solveigai Miezītei (TZO IV šķira — virsniece) , Līgai Rupertei (TZO IV šķira — virsniece) un Zigurdam Miezītim (TZO V šķira — kavalieris).

 

Solveiga Miezīte

, Toronto Universitātes profesore, ir devusi nozīmīgu ieguldījumu LU psiholoģijas zinātnes studiju atjaunošanā un zinātniskās pētniecības attīstībā Latvijā. LU goda doktore, LU profesore, LZA ārzemju locekle un daudzu profesionālo asociāciju biedre. Viena no 3x3 nometņu kustības aizsācējām Latvijā, aktīva Pasaules latviešu un zinātnieku kongresa skolotāju konferenču rīkotāja.

Līga Ruperte

īpaši nozīmīgu darbu veikusi latviešu nometņu rīkošanā trimdā, kā arī 3x3 nometņu iedibināšanā Latvijā, vienojot dažādas paaudzes cilvēkus. Rīkojusi skolotāju konferences dažādās Latvijas vietās.

Zigurds Miezītis

aktīvi piedalījies dažādu psiholoģijas konferenču rīkošanā, labi pazīstama Z.Miezīša kā horeogrāfa līdzdalība Dziesmu svētkos gan Latvijā, gan Ziemeļamerikā.

Valsts prezidenta preses dienests

 


Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Runa pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni sabiedriskajiem darbiniekiem Rīgas pilī 2001.gada 24.jūlijā

Man ir īpašs prieks piedalīties šajā neparastajā Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšanas ceremonijā, kas notiek šaurākā lokā Rīgas pilī, kur pēdējā laikā mēs vairs nespējam izmantot tam savulaik izbūvētās un paredzētās telpas. Šīsdienas ordeņa saņēmējiem ir izdevība savu ordeni saņemt šeit — kā redzējāt, tikko nokrāsotajā pilī — tajā pašā dienā, tajā vēsturiskajā un skaistajā dienā, kad tautai no jauna tiek nodots arī mūsu nospodrinātais Brīvības piemineklis.

Trīs personas, kas šodien no prezidenta rokām saņems Trīs Zvaigžņu ordeni, ir saistītas ar savu dzīvi ārpus Latvijas, bet saistītas ar savu lielo darbu un sirdsdegsmi, ko ziedojušas Latvijas tautai un kultūrai. Solveiga Miezīte, Zigurds Miezītis, Līga Ruperte — trīs izcilas personības, trīs izcili latviešu sabiedriskie darbinieki, trīs izcili trimdas latvietības balsti, trīs izcili paraugi tam, kā ļaudis, kas izauguši tālumā, prom no dzimtās zemes, spēj izmantot savas spējas, dotības, talantus, lai atnestu savas zināšanas atpakaļ Latvijā, lai liktu lietā visu, ko svešās zemēs gadu gaitā ir uzkrājuši savās iemaņās, savā sirdsdegsmē, savā profesionālajā kvalifikācijā un zināšanu pūrā.

Tās ir trīs paralēles, divas no tām ļoti cieši saistītas, bet arī neparastas dzīves, katra ar savu īpatnējo akcentu, katra ar savu skanējumu. Un ir tā sagadījies, ka jau pusaudzes gados, tālajos gados Svētā Andreja baznīcā, kad pie viena iesvētību galda stājās paprāvs iesvētību mācības izgājušo jauniešu pulks, man bija tas gods un tā laime ar Zigurdu Miezīti, ar Solveigu Miezīti, toreiz vēl neprecētiem, stāvēt pie viena iesvētību galda. Vēlāk mūsu ceļi ir krustojušies daudzkārt, arī tādā ziņā, ka es Solveigu varbūt varētu "vainot" par to, ka neiegāju medicīnā, bet gan psiholoģijā, pēdējā brīdī saruna ar Solveigu varbūt bija viens no tiem faktoriem, kas palīdzēja man izšķirties par savu dzīves ceļu tajā dzīves posmā. Mēs esam bijuši blakus un kopā 2x2 nometnēs, Baltijas studiju veicināšanas apvienībā, dažādās zinātniskajās konferencēs, pirmajos jaunatnes svētkos un daudzos citos notikumos. Esam tikušies dažādos kontinentos, dažādās vietās un zemēs un tagad esam atpakaļ šeit, Latvijā, savā dzimtajā zemē, savās mājās.

Ar Līgu Ruperti arī mani ceļi ir krustojušies un gājuši mazliet īsāku laiku blakus, tomēr tik nozīmīgā veidā. Man bija tā privilēģija būt klāt tajā brīdī, kad Līgas prātā dzima ideja par 3x3 nometnēm. Tas bija Boltonas 2x2 nometnē. Mēs visi draudzīgā lokā sēdējām un filosofējām par to, ka ar 2x2 nometnēm, kas domātas jauniešu audzināšanai, varbūt nepietiek, lai atbildētu uz visām sabiedrības vēlmēm pēc latviskām zināšanām, pēc latviskās dzīvesziņas. Un visi gudri spriedelējām un prātojām: jā, vajadzētu kaut ko, kur visas paaudzes būtu apvienotas kopā, kur nenāktu tikai jauni, nesaistīti cilvēki, kuriem vēl nav bērnu, bet kur varētu nākt vecāki, vecvecāki un mazbērni viņiem līdzi. Bet tai brīdī neviens nebija gatavs sākt īstenot šo ideju, sākt ko darīt. Līga bija tā, kas uzsāka, Līga bija tā, kas to virzīja tālāk, Līga ir tā, kas ir paveikusi tādu darbu, ko latviešu sabiedriskajā dzīvē varētu uzskatīt par fenomenu, bet ne jau tas ir vienīgais viņas nopelns. Vēl ir darbība Pasaules brīvo latviešu apvienības izglītības un kultūras vadībā, darbība tieši savā profesijā ne tikai amerikāņu vidē, bet arī šeit Latvijā, nozīmīgais un neatsveramais darbs ar Ģimeņu atbalsta centru.

Tā, lūk, šeit mēs sastopamies ar cilvēkiem, kas ir devuši tik daudz un tik dažādā veidā. Tikko Valsts prezidenta vieglatlētikas kausa izcīņā Valmierā atklāšanas ceremonijā tika uzvesta deja, netika minēts, kas ir tās horeogrāfs, bet tas bija Zigurds Miezītis, atceros — tās bija "Saulesmeitas vedības", un es biju klāt tajā vēsturiskajā reizē, kad, ja nemaldos, Vankuvēras nometnē, šī bija viena no tām neaizmirstamajām, visu iemīļotajām dejām, ko horeografējis Zigurds Miezītis. Tikai viens paraugs tam, cik daudz Zigurds Miezītis paveicis ar dejas soli, lai jauniešus piesaistītu latvietībai, lai viņus ievadītu tādos ceļos, kas no dejas grupas, folkloras ansambļa jauniešus noved pie piederības latviešu tautai un daudziem viņiem līdz tam, ka viņi atgriežas Latvijā.

Man ir īpašs gods un prieks sveikt šos trīs izcilos latviešus, šos trīs izcilos kultūras darbiniekus, šos trīs manus dzīves un darba biedrus!

 

— pieņemot rajonu tiesu tiesnešu zvērestu

TIESNESI.JPG (37848 BYTES)
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un tieslietu ministre Ingrīda Labucka (centrā) kopā ar jaunajiem tiesnešiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmdien, 23. jūlijā, pieņēma tiesnešu zvērestu no astoņiem rajonu tiesu tienešiem: Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ingas Krīgenas-Jurkānes, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša Andreja Mihaļčenko, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Jolantas Zaškinas, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesneša Āra Stoka, Liepājas tiesas tiesneša Joza Darģa, Dobeles rajona tiesas tiesneša Jāņa Ernstsona, Alūksnes rajona tiesas tiesneses Sanitas Vilciņas un Rēzeknes rajona tiesas tiesneses Irēnas Skrules.

Uzrunājot tiesnešus, prezidente sacīja, ka tiesneša ķēde, kas simbolizē Latvijas tiesiskumu, uzliek tiesnesim smagu pienākumu nastu mūža garumā. Viņa pauda cerību, ka tiesneši turpinās izglītību tāpat kā darba pienākumus mūža garumā gan saistībā ar tieslietu jomas attīstību, Latvijai iekļaujoties Eiropas Savienībā, gan sekojot vērtību maiņai sabiedrībā.

V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka likumdošana atrodas pilnveidošanas procesā un šodien arī tiesnešiem ir iespējams piedalīties tiesiskas valsts attīstībā, piemēram, konstatējot pretrunas normatīvajos aktos, kā arī neatbilstību Satversmei, vērsties Satversmes tiesā ar attiecīgu prasību un veicināt likumu sistēmas sakārtošanu. "Jūsu rīcībā ir gādāt, lai tiesu sistēma Latvijā būtu viens no svarīgākajiem demokrātijas balstiem," sacīja prezidente. Viņa piebilda, ka šobrīd tieslietu sistēma tiek minēta kā viens no Latvijas attīstības vājākajiem punktiem. "Tas ir vājums, ko nedrīkstam atļauties. Mums ir svarīga demokrātija, kur katram ir tiesības uz taisnu tiesu likuma priekšā. Latvijas Satversme paredz jums neatkarību, bet tā nedrīkst nozīmēt visatļautību."Tā nozīmē vēl lielāku atbildību, lai jūsu pieņemtie lēmumi būtu godprātīgi, izsvērti, taisnīgi, atbilstoši Latvijas likumiem. Šodien nelīdzēs policija, ja vainīgie pēc tam nesaņems atbilstošo sodu. Korupcija ir viena no kaitīgākajām lietām, un tai ir visļaunākās un tālejošākās sekas."

Prezidente aicināja tiesnešus, sava darba pienākumus pildot, strādāt pēc vislabākās sirdsapziņas, nepakļauties spiedienam un vadīties pēc likuma, kā arī profesionāli darboties līdzi tieslietu sistēmas sakārtošanā, valsts demokrātisko procesu stiprināšanā.

— apmeklējot Ekonomikas policiju

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 20.jūlijā apmeklēja Ekonomikas policiju un tikās ar Ekonomikas policijas priekšnieka vietnieku operatīvajā darbā Valdi Bekešu, kā arī Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja darbiniekiem un Valsts policijas priekšnieku Juri Rekšņu.

Sarunā ar V.Bekešu pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar cīņu pret kontrabandu, viltoto naudu, kā arī korupciju dažādās sfērās. Tostarp runāts par nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizāciju ("naudas atmazgāšanu") un par to, kā Ekonomikas policija cīnās pret "naudas atmazgāšanu" un krāpšanu, kas tiek veikta bankās.

Prezidente lūdza Valdi Bekešu informēt viņu par problēmām, kas varētu tikt risinātas arī likumdošanas iniciatīvas ceļā.

Tiekoties ar Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja darbiniekiem, pārrunāti viņu darba apstākļi un darbs pie krimināllietām.

 

— apžēlojot notiesātās personas

Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga 19. jūlijā izskatīja 18 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus. Apžēlotas 6 personas:

Rihards Štālbergs, dz.1968.g., notiesāts par noziegumu pret īpašumu, brīvības atņemšanas sods samazināts; Leonīds Sergejevs, dz.1937.g., notiesāts par miesas bojājumu izdarīšanu, brīvības atņemšanas sods samazināts; Juris Jakobšteins, dz.1950.g., notiesāts par noziegumu pret īpašumu, brīvības atņemšanas sods samazināts; Andris Ēriks Bute, dz.1948.g., notiesāts par slepkavību, brīvības atņemšanas sods samazināts no 15 uz 14 gadiem; Oļegs Krasovskis, dz.1967.g., notiesāts par noziegumu pret īpašumu, brīvības atņemšanas sods samazināts; Normunds Kaugurs, dz.1975.g., notiesāts par noziegumu pret īpašumu, brīvības atņemšanas sods samazināts.

 

— tiekoties ar zemkopības ministru

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 19.jūlijā tikās ar zemkopības ministru Ati Slakteri. Prezidente sarunā interesējās par iecerēm saistībā ar lauku attīstību Latvijā, tai skaitā par plāniem palīdzēt lauku iedzīvotājiem paaugstināt konkurētspēju, raugoties tuvāko gadu perspektīvā, kad Latvija varētu kļūt par jaunās Eiropas pilntiesīgu locekli. Runājot par Latvijas lauksaimniecības nākotni jaunajā Eiropā, abas puses pārsprieda vienāda atbalsta nepieciešamību zemkopībai. Prezidente un ministrs pārrunāja ES komisāra Gintera Ferhoigena šīs nedēļas Latvijas apmeklējuma nozīmību un tematiku.

Prezidente darīja zināmas ministram savas pārdomas par lauku attīstību, kā arī iepazīstināja A.Slakteri ar dažādiem viedokļiem šajā jautājumā, kas gūti prezidentes sarunās ar zemniekiem un lauku iedzīvotājiem. V.Vīķe–Freiberga uzklausīja ministra plānus cīņai pret negodīgu konkurenci Latvijas lauksaimniecības tirgū.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!