Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 3. jūlija protokola izraksts Nr. 31 "Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna sagatavošanas gaitu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.07.2001., Nr. 109 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26299

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas priekšsēdētājs: - intervijā Latvijas Radio otrdien, 17.jūlijā

Vēl šajā numurā

18.07.2001., Nr. 109

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: protokola izraksts

Numurs: 31

Pieņemts: 03.07.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna sagatavošanas gaitu

Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 31 izraksts

Rīgā 2001.gada 3.jūlijā

52.§

Par ambulatorās un stacionārās

veselības aprūpes pakalpojumu

sniedzēju struktūras plāna

sagatavošanas gaitu

Apspriešanā piedalījās: A.Požarnovs, R.Pupele, K.Greiškalns, A.Bērziņš.

Nolēma:

1. Pieņemt zināšanai iesniegto ziņojumu "Par ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna sagatavošanas gaitu".

2. Labklājības ministrijai nodot ziņojumu publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Valsts kancelejas direktore G.Veismane

Labklājības ministrijas ziņojums

Turpinot iedzīvotāju veselības aprūpes uzlabošanu un cenšoties panākt šim mērķim paredzēto finansu līdzekļu racionālu izmantošanu, Latvijā norit visaptveroša veselības aprūpes sistēmas reforma, kuras mērķis ir uzlabot veselības aprūpes sistēmas efektivitāti, kvalitāti un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem.

1996.gadā Ministru kabinets akceptēja Latvijas veselības aprūpes attīstības stratēģiju, kuras mērķis bija vērsts uz iedzīvotājiem pieejamas, kvalitatīvas un taisnīgas veselības aprūpes izveidošanu - ievērojami samazināt Latvijas veselības aprūpes sistēmas trūkumus un izveidot efektīvu veselības aprūpes sistēmu, kurā:

- tiktu novērtēta katra veselības aprūpes dalībnieka sniegto pakalpojumu efektivitāte un pakalpojumu kvalitāte;

- katrs pacients varētu izvēlēties savu ģimenes ārstu;

- veselības apdrošināšana nodrošinātu pieejamus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus;

- tiktu sasniegti prioritārie veselības aprūpes attīstības stratēģijas mērķi, kas nodrošinātu iedzīvotāju veselības uzlabošanos un sabiedrības apmierinātību par veselības aprūpes sistēmu.

Lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas turpmāku attīstību, optimizētu pakalpojumu sniedzēju struktūru, panāktu tās konsolidāciju un paaugstinātu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientiem, kā arī radītu pamatu integrētas veselības aprūpes sistēmas izveidei katrā reģionā un valstī kopumā, valstī tiek izstrādāti Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāni veselības aprūpes reģioniem un valstij kopumā (masterplāni). Minētie plāni parādīs ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju optimālo struktūru , kuras izveide ir balstīta uz iedzīvotāju vajadzībām, ekonomiskajiem kritērijiem, valsts vidējā termiņa un ilgtermiņa stratēģiju veselības aprūpes sistēmas attīstībā un objektīvu pašreizējā stāvokļa izvērtējumu, iesaistot visas ieinteresētās puses.

Kopumā Valsts un reģionālo stacionāru optimizācijas plāna izstrādes procesā tika iesaistīti veselības aprūpes speciālisti, Labklājības ministrijas, bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra", bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Veselības statistikas un medicīnisko tehnoloģiju aģentūra", reģionālo slimokasu, Latvijas Pašvaldību savienības un pašvaldību pārstāvji, kā arī Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Slimnīcu biedrības un ārstniecības personu profesionālo asociāciju pārstāvji, slimnīcu vadītāji, vietējie un ārvalstu konsultanti. Visu ieinteresēto pušu iesaistīšana Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu sagatavošanas procesā nodrošināja pašreizējās situācijas vispusīgu analīzi, optimālu un ar visām ieinteresētajām pusēm saskaņota risinājuma varianta noteikšanu un realizāciju. Izstrādātie valsts un reģionālie Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāni nodrošinās pamatu plānveida un nepārtrauktai veselības aprūpes sistēmas attīstībai.

Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu izstrādes organizācija:

- valsts darba grupa

Sastāvs:

Labklājības ministrijas pārstāvji, reģionālo darba grupu vadītāji, ārstniecības personu profesionālo asociāciju pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, Latvijas Slimnīcu biedrības pārstāvji un slimnīcu vadītāji.

Mērķis:

- nodrošināt valsts līmeņa veselības aprūpes jautājumu risinājumu atbilstoši primārās un sekundārās veselības aprūpes attīstības stratēģijai;

- nodrošināt reģionālo darba grupu savstarpējo koordināciju un vienotu pieeju plānošanas procesā, risinot starpreģionālās problēmas.

Galvenais uzdevums:

- izstrādā valsts Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu.

- reģionālās darba grupas

Sastāvs:

Slimokasu pārstāvji, praktizējošie ārsti, slimnīcu vadītāji un pašvaldību pārstāvji un tās vada attiecīgās slimokases direktors vai tā vietnieks.

Mērķis:

- nodrošināt nepieciešamo datu vākšanu un apkopošanu pēc vienotas metodikas;

Galvenais uzdevums:

- izstrādā sava slimokases reģiona Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu

Lai nodrošinātu vienotu plānošanas un metodoloģisko pieeju visos slimokasu reģionos, 2000.gada martā tika izstrādāta Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna sagatavošanas metodika. Metodikas mērķis bija integrēt starptautisko pieredzi Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna izstrādē. Kopš 2000.gada oktobra Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu izstrādē piedalījās arī ārvalstu konsultants "SOLVE Consulting" (Austrija). Par pamatu Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu sagatavošanas metodikai tika ņemtas dažādas veselības aprūpes sistēmas reformas stratēģijas, kuras izmanto vairākas Eiropas valstis.

Veselības aprūpes pakalpojumu izvietojuma plānošanas pirmajā etapā bija nepieciešams veikt vispusīgu situācijas analīzi veselības aprūpē. Situācijas novērtēšanai konkrētajā reģionā tika apkopota informācija no šādām institūcijām:

- bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Veselības statistikas un medicīnisko tehnoloģiju aģentūra";

- bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra";

- reģionālajām slimokasēm;

- slimnīcām;

- bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija";

-  Centrālās statistikas pārvaldes.

Informācija tika apkopota šādās rādītāju grupās:

- vispārējais raksturojums;

- ekonomiskie faktori un vides stāvoklis;

- sociālie faktori;

- iedzīvotāju demogrāfiskie rādītāji;

- iedzīvotāju veselības raksturojums;

- preventīvo programmu darbība;

- veselības aprūpes resursu raksturojums;

- neatliekamās palīdzības organizācija;

- sniegto veselības aprūpes pakalpojumu novērtējums (1997.,1998. un 1999.gadā).

Minētās informācijas apkopošana tika pabeigta 2000.gada oktobrī. Apkopotā informācija par esošo situāciju valstī kopumā un atsevišķos reģionos ir ļāvusi izdarīt šādus secinājumus :

1. saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem valstī ir izveidots uz iedzīvotāju vajadzībām balstīts un ar pašvaldībām saskaņots primārās veselības aprūpes prakšu tīkls, turpinās iedzīvotāju reģistrācija pie ģimenes ārstiem;

2. slimnīcu izvietojuma tīkls ir ļoti blīvs un to apkalpošanas zonas savstarpēji pārklājas. Gultu skaits pa profiliem un to izvietojums slimnīcās bieži vien nav izmaksu efektīvs un gultu noslogojumā un vidējos pacientu ārstēšanas ilgumos pastāv lielas atšķirības gan valstī kopumā, gan arī viena reģiona robežās;

3. esošais neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanas modelis nespēj realizēt normatīvajos aktos noteikto pieejamību, jo īpaši lauku rajonos.

Pamatojoties uz apkopoto informāciju par pieejamajiem veselības aprūpes resursiem un sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, valsts Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna izstrādes darba grupa vietējo konsultantu vadībā izstrādāja integrētu rangu tabulu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju savstarpējai salīdzināšanai reģionu līmenī. Balstoties uz veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju savstarpējās salīdzināšanas rezultātiem, noteikta esošo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju nākotnes loma un vieta perspektīvi plānojamajā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīklā. Kā priekšnoteikums nepieciešamā veselības aprūpes pakalpojumu apjoma plānošanā ir jāmin veselības aprūpes ekspertu viedoklis par kvantitatīvajiem pieņēmumiem attiecībā uz iespējamo veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma samazinājumu un mērķa indikatoriem veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma novērtēšanai nākotnē. Lai panāktu vienošanos par minētajiem mērķa indikatoriem, tika izmantota Delfi analīze - ārstniecības personu profesionālo asociāciju ieteikto ekspertu viedokļu apkopošana.

Lai integrētu starptautisko pieredzi minēto mērķa indikatoru noteikšanā, kā arī novērtētu veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma samazinājumu un mērķa indikatorus, valsts Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānā tika veikta "SOLVE Consulting" sagatavoto starptautisko salīdzinošo radītāju analīze. Analīzei tika piedāvāti dati par šādiem rādītājiem:

- akūtās gultas/1000 iedzīvotāji/profils;

- dienas aprūpes gultas/1000 iedzīvotāji;

- ilgtermiņa uzturēšanas gultas/1000 iedzīvotāji;

- ārsti/uz iedzīvotajiem pa specialitātēm;

- primārās veselības aprūpes speciālisti/iedzīvotāji;

- galvenās medicīniskās iekārtas/iedzīvotāji.

Ņemot vērā esošās situācijas analīzes rezultātus un pieņēmumus par iespējamo veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos nākotnē, reģionālo Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu darba grupas izstrādāja vīzijas par reģiona iedzīvotājiem nepieciešamo akūto gultu skaitu pa slimību profiliem 2005.gadā. Analizējot izstrādātās vīzijas, tika ņemti vērā šādi kritēriji:

Pakalpojumu pieejamība un aprūpes teritorijas . Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāns veidots pēc "dabiskās aprūpes aptveres teritorijas" principa t.i. plānojot iestāžu izvietojumu, tiek ņemts vērā maksimāli pieļaujamais attālums no iedzīvotāja līdz tuvākajai ambulatorai vai stacionārai veselības aprūpes iestādei, neņemot vērā administratīvi teritoriālās vai slimokasu teritoriju robežas. Šāda plānojuma mērķis ir pakalpojumu "pieejamības" nodrošinājums (ģeogrāfiskā izpratnē) visiem valsts iedzīvotājiem un veselības aprūpes iestāžu vienmērīgs izvietojums.

Plānojot daudzprofila slimnīcu, kas sniedz arī neatliekamās palīdzības pakalpojumus, atrašanās vietu, jāņem vērā pieejamības faktors - 95% iedzīvotāju aprūpes teritorijā attālumam līdz slimnīcai nevajadzētu pārsniegt 70 km vai arī laikam, ko pavada ceļā, - ne ilgākam kā 60 minūtes.

Vienmērīgi un racionāli plānots veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju izvietojums nodrošina pacientiem iespēju saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus savas dzīves vietas apkaimē, savukārt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas princips "nauda seko pacientam" nodrošina pacientam iespēju saņemt veselības aprūpes pakalpojumu paša izvēlētā cita slimokases reģiona veselības aprūpes iestādē.

Nākotnes pieprasījuma novērtējums. Nākotnes pieprasījuma prognoze tika balstīta uz daudzu faktoru ietekmi un to savstarpējo mijiedarbību. Kā galvenie jāmin šādi faktori:

- sociāli ekonomiskie faktori;

- demogrāfisko rādītāju dinamika;

- iedzīvotāju veselības un saslimstības raksturojums, veselības aprūpes resursu salīdzinošā analīze;

- sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjoma, kvalitātes un attīstības virzienu novērtējums.

Sociāli ekonomiskie faktori . Galvenie noteicošie sociāli ekonomiskie faktori ir iedzīvotāju ienākumu apjoms, izglītība un nodarbinātība. Tie būtiski ietekmē iedzīvotāju veselības stāvokli. Pievēršot vajadzīgo uzmanību šiem faktoriem, pat valstīs ar zemu iedzīvotāju ienākumu līmeni, ir iespējams panākt iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanos. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu izstrāde tika balstīta uz pieņēmumiem, ka valstī būs stabila sociāli ekonomiska attīstība. Laika gaitā sociāli nelabvēlīgo iedzīvotāju grupu redzamas veselības stāvokļa pozitīvas pārmaiņas liecinās par valsts sociāli ekonomiskās politikas veiksmīgu realizāciju.

Iedzīvotāju veselības un saslimstības raksturojums . Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu izstrādāšanas gaitā tika veikta vispusīga pašreizējās situācijas analīze valstī. Kaut gan iedzīvotāju saslimstības dinamika un tās ietekme uz iedzīvotāju veselību pamatā tika prognozēta tuvākajiem 5-10 gadiem, tomēr attīstības plānā piedāvātie veselības aprūpes reformas pasākumi atspoguļo saslimstības tendences tālākā nākotnē. Veselības aprūpes resursu pārstrukturizācijas un attīstības vadlīnijās ir ievērota katras atsevišķas slimību grupas ietekme uz iedzīvotāju veselību.

Demogrāfisko rādītāju izmaiņu prognoze . Zemā dzimstība, mirstības pieaugums un iedzīvotāju starpvalstu ilgtermiņa migrācijas negatīvais saldo Latvijā radīja izmaiņas iedzīvotāju vecumsastāvā. Pastiprinās iedzīvotāju novecošanās process. Par to liecina vecāka gadagājuma iedzīvotāju īpatsvara palielināšanās, vienlaicīgi samazinoties gados jaunāko iedzīvotāju īpatsvaram. Šī tendence radīs nepieciešamību pēc akūtajām slimnīcu gultām, kā arī izmainīs gultu struktūru un noslodzi dažādās specialitātēs.

Aktuālais slimnīcu noslogojums un nākotnes vajadzības . Viens no plānošanas posma uzdevumiem bija izveidot sekundārās veselības aprūpes iestāžu salīdzinošo raksturojumu. Pastāv arī iespēja prognozēt slimnīcu pakalpojumu nepieciešamību, izmantojot hospitalizācijas pašreizējo rādītāju izmaiņu vispārējās tendences un dinamiku. Jāņem vērā, ka šobrīd no visiem stacionārā ārstētajiem slimniekiem daļai nav nepieciešams atrasties stacionārā. Reģionos, kur veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nav pietiekoša, eksistē "apslēptā" vajadzība pēc stacionārajiem pakalpojumiem. Līdz ar to, aktuālie slimnīcu izmantošanas rādītāji tikai daļēji atbilst patiesai situācijai. Nākotnes vajadzības būtu jānosaka ciešā saistībā ar citiem kritērijiem.

Starptautiskie salīdzinājumi un Latvijas mērķa indikatori . Starptautisko salīdzināšanas rādītāju (benchmark) pielietošana bieži ir sarežģīta veselības un sociālās aprūpes atšķirīgo tradīciju dēļ. Tomēr galveno indikatoru salīdzināšana palīdz atrast pastāvošos veselības aprūpes sistēmas trūkumus un norādīt uz veselības aprūpes sistēmas attīstības perspektīvām. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānos tiek piedāvāti 10 Eiropas valstu salīdzinošie rādītāji. Galvenie secinājumi , kas radās starptautisko salīdzināšanas rādītāju analīzes (benchmarking) rezultātā, ir šādi:

- Latvijā ir vislielākā akūto gultu/iedzīvotāju attiecība - 9 gultas/uz 1000 iedzīvotājiem - un visaugstākais vidējais uzturēšanās ilgums - 12 dienas/uz vienu slimnieku;

- Latvijā ir mazattīstīts rehabilitācijas un sociālās aprūpes iestāžu tīkls;

- Latvijā ir salīdzinoši liels ārstu skaits ar speciālistu pārsvaru kopējā struktūrā.

- Ģimenes ārstu prakšu skaits ir nepietiekams.

Ņemot vērā veikto analīzi, lai Latvijas veselības aprūpe atbilstu Eiropas hospitalizācijas standartiem, ir pakāpeniski jāsamazina pacientu vidējais ārstēšanās laiks slimnīcās un jānosaka mērķa indikatori akūto gultu/iedzīvotāju attiecībai: 4-5/1000. Lai nodrošinātu šī plāna sekmīgu realizāciju, vienlaikus ir nepieciešams attīstīt arī cita veida aprūpes iespējas.

Medicīnisko tehnoloģiju attīstība pakāpeniski veicinās pacientu vidējā uzturēšanās laika samazināšanos slimnīcās vairākās nozarēs, līdz ar to samazinot kopējo akūto gultu skaitu.

Kvalitātes aspekts . Pastāv cieša sakarība starp sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu un ārstu profesionālo kvalifikāciju, kas savukārt ietekmē ārstniecības procesa rezultātu un kvalitāti. Svarīgi ir noteikt stacionāru struktūrvienību minimālo lielumu un minimālo gadījumu skaitu, kas dod iespēju saglabāt ārstu profesionālās kvalifikācijas līmeni. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu izstrādes procesā tika noteikti ārstniecības iestāžu struktūrvienību minimālie lielumi.

Pieprasījuma samazinājuma iespējas . Salīdzinot Latvijas un atsevišķu Eiropas valstu iedzīvotāju hospitalizācijas un pacientu vidējā uzturēšanās ilguma rādītājus, tika secināts, ka pastāv reālas iespējas samazināt nepieciešamību pēc stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem (primārās veselības aprūpes attīstība, pacientu dienas stacionāru aprūpe, rehabilitācija un sociālā aprūpe). Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu izstrādē tika izmantoti šādi veselības aprūpes pakalpojumu samazinājuma noteikšanas veidi:

- Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūras datu analīze (piemēram, nosakot slimnieku skaitu, kas vecāki par 60 gadiem un kuru uzturēšanās laiks slimnīcā ir ilgāks par 20 dienām);

- Delphi metode (izmantojot dažādu specialitāšu ekspertu viedokli par iespējamām attīstības prognozēm atsevišķās medicīnas nozarēs).

Saskaņā ar apstiprināto darba plānu tika izveidota Latvijas veselības aprūpes speciālistu ekspertu grupa. Ar ekspertu grupas darba rezultātiem tika iepazīstinātas arī reģionālo Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu darba grupas.

Apkopojot ekspertu viedokļus, valsts Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna darba grupas locekļi plāno, ka struktūrplānu realizācijas laikā ir iespējams samazināt nepieciešamību pēc stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem par 29 %.(sk.tab.)

Prognozētais gultas
Ietekmes faktors dienu skaita
samazinājums
PVA attīstība -5%
Sociālo pacientu aprūpe
sociālās palīdzības centros -10%
Dienas stacionāru attīstība -1%
Medicīnisko tehnoloģiju attīstība -10%
Slimnīcu resursu vadības
optimizācija -3%
Kopā -29%

Modeļa simulācija . Izmantojot GIS kartes ar integrētu slimnīcu un ceļu tīklu modeli bija iespējams simulēt dažādus Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna projekta variantus. Piemēram, mainot slimnīcu lokalizāciju, bija iespējams noteikt dažādu gultu profilu pieejamības izmaiņas.

Sociālā riska mazināšana . Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu izstrādāšanas procesā nenovēršami radīsies situācijas, kurās būs apdraudēta ne tikai kādas noteiktas slimnīcas struktūrvienības, bet gan visas slimnīcas turpmākā pastāvēšana. Sevišķi grūti būs pieņemt lēmumus par tām slimnīcām, kas ir vadošās darba devējas attiecīgās teritorijas iedzīvotājiem. Tādēļ ir nepieciešama konceptuāla pieeja jautājumam, kādā veidā aizvietot medicīnisko un ekonomisko funkciju, īpaši domājot par attālo reģionu mazajām slimnīcām. Viens no risinājuma variantiem ir pārveidot šīs slimnīcas par aprūpes mājām un sociālās palīdzības centriem piesaistot finansējumu no sociālā budžeta.

Finansu un izmaksu parametru ietekmes novērtējums . Plānošanas un modelēšanas gaitā tiek izstrādāts ideālais stacionāru izvietojuma modelis, kurš būtu adaptējams, ņemot vērā tā realizācijai nepieciešamo finansiālo ieguldījumu. Ir jāizveido vispieņemamākais modelis, kura ieviešanas iespēju novērtēšanai būs jāņem vērā ēku fiziskais stāvolis , kas lielā mērā noteiks nepieciešamo investīciju apjomu. Svarīgs ir arī slimnīcu ikdienas izdevumu novērtējums , jo tas atspoguļo veselības aprūpes sistēmas pašuzturēšanās iespējas. Modeļa optimizāciju var veikt vairākos veidos un posmos, novērtējot:

- slimnīcu izvietojuma izmaiņu sekas;

- alternatīvos risinājuma variantus ēku stāvokļa uzlabošanai (jauna celtniecība vai remonts);

- atšķirības sagaidāmajā efektā no investīcijām vai tekošo izdevumu restrukturizācijas.

Slimnīcu sistēmas restrukturizācijas process ir cieši saistīts ar finansiālo stimulēšanas faktoru modelēšanu starp dažādiem veselības un sociālās aprūpes sektoriem, kuras mērķis ir:

- samazināt hospitalizācijas līmeni nodrošinot kvalitatīvu primāro veselības aprūpi, ieviešot jaunas tehnoloģijas, novirzot pacientus ar sociālām indikācijām uz Veselības un sociālās aprūpes centriem;

- samazināt pacientu vidējos uzturēšanas laikus slimnīcās līdz stāvoklim, kas atspoguļotu slimnieku faktisko un medicīnisko pieprasījumu;

- atbalstīt veselības aprūpes pakalpojuma apjoma samazināšanas iespējas, pievēršot uzmanību dienas aprūpes koncepcijas attīstībai.

Vienlaikus ir svarīgi:

- izvairīties no finansu modeļiem, kuri balstīti uz gultas dienas apmaksu;

- izveidot ciešu saikni un koordināciju starp dažādiem sektoriem, kas pamatojas uz institucionālo sadarbību;

- integrēt kvalitātes aspektus, definējot nosacījumus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai (piemēram, izstrādājot minimālos struktūrvienību lielumus vai medicīnisko iekārtu nodrošinājuma standartus);

Pamatojoties uz aprakstītajām plānošanas pieejām, izveidots slimnīcu izvietojuma nākotnes optimalā modeļa projekts un aprēķināts nākotnes pieprasījums pēc sekundārās veselības aprūpes pakalpojumiem, noteikta katra reģiona nepieciešamība pēc akūtām gultām pa gultu profiliem.

Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna saskaņošanas un apstiprināšanas turpmākie soļi :

1. Labklājības ministrijā iesniegts Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāns - 2001. gada 15. marts.

2. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna konceptuāla saskaņošana ar pašvaldībām -2001. gada aprīlis - 2001. gada septembris. Labklājības ministrija plāno organizēt tikšanās ar veselības aprūpes reģionu pašvaldībām no 2001. gada 6. jūnija līdz 25. jūlijam.

3. Valsts atbalsta un finansu regulācijas mehānismu saskaņošana Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna modeļa nodrošināšanai.

4. Investīciju politikas un investīciju prioritāšu noteikšanas metodikas vadlīniju izstrāde un apguve - 2001. gada jūlijs.

5. Izstrādāts Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanas plāns un nepieciešamo konsolidēto finansu resursu aprēķins - 2001. gada septembris.

6. Veselības aprūpes iestāžu vadītāju regulāra informēšana "Ārstu dienās" par Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu sagatavošanas gaitu

7. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāns uzsaukts valsts sekretāru sanāksmē - 2001. gada septembris - 2001. gada novembris.

8. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāns iesniegts Ministru kabinetā apstiprināšanai -2001. gada novembris - 2001. gada decembris.

Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanas etapi:

- pakāpeniska slimokasu līgumattiecību pārskatīšana ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju institūcijām, novirzot valsts pasūtījumu struktūras plānā paredzētajām veselības aprūpes iestādēm veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai;

- nodrošināta pieejamo investīciju avotu atvērtība un konsolidēta investīciju plānošana visām Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānā paredzētajām veselības aprūpes iestādēm (atbilstoši veselības aprūpes investīciju politikai un prioritātēm).

Iesaistīto institūciju atbildības sadalījums Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanas procesā

Nr. Institūcija Funkcija
1. Labklājības Sekmē Ambulatorās un
ministrija stacionārās veselības aprūpes
pakalpojumu sniedzēju struk-
tūras plāna apstiprināšanu
valdībā, atbild par investīciju
politikas vadlīniju izstrādi un
valsts līmeņa resursu
plānošanu.
2. Valsts Nosaka slimokasu līgumu
obligātās (īstermiņa (gads) un ilgtermiņa)
veselības novērtējuma indikatorus, kuri
apdrošinā- raksturo struktūras plānu
šanas sekmīgu realizācijas gaitu;
aģentūra slimokasu nesekmīgas darbības
gadījumā, realizējot struktūras
plānus paredz līgumos
vairāku līmeņu soda sankcijas
līdz pat iespējai pārtraukt
līgumattiecības.
3. Slimokases Saskaņo veselības aprūpes
"pakalpojumu pirkšanas"
stratēģiju ar struktūras plāniem,
izstrādā to realizācijas ilgter-
miņa un ikgadējo rīcības plānu. 4. Pašvaldības Atbild par Ministru kabineta
apstiprinātā Ambulatorās un
stacionārās veselības aprūpes
pakalpojumu sniedzēju struk-
tūras plāna ieviešanu savā
teritorijā. Saskaņo pašvaldību
infrastruktūras un veselības
aprūpes iestāžu attīstības plānus
ar valsts struktūras plānu.
5. Veselības Nodrošina medicīnisko
statistikas un tehnoloģiju attīstības stratē-
medicīnisko ģisko plānošanu atbilstoši
tehnoloģiju struktūras plāniem un
aģentūra statistisko datu monitoringu. 6. Profesionālās Sniedz priekšlikumus Ambu-
asociācijas, latorās un stacionārās veselības
slimnīcu aprūpes pakalpojumu
biedrība sniedzēju struktūras plāna
pilnveidošanai tā ieviešanas
procesā.

Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanas prioritātes .

Plānots, ka Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna realizācijas rezultātā samazināsies pieprasījums pēc sekundārās veselības aprūpes pakalpojumu apjoma par 29 %. Šāda rādītāja izpilde ir atkarīga no plānošanas pamatā likto priekšnosacījumu izpildes rezultātiem atbilstoši izstrādātā plāna ieviešanas prioritātēm:

1. PVA tīkla kapacitātes stiprināšana;

2. NMP tīkla pilnveidošana un kapacitātes stiprināšana;

3. Daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīcu attīstība;

4. slimnīcu attīstība;

5. mazo slimnīcu pārprofilēšana, sociālo pakalpojumu attīstība;

6. ilgtermiņa veselības aprūpes attīstība;

7. veselības aprūpes statistiskās bāzes pilnveidošana.

Iepriekšminētie apsvērumi ir balstīti uz plānu izstrādē izmantoto pieņēmumu analīzi. Tādēļ, lai izveidotu detalizētu Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanas plānu, ir jāizvērtē nepieciešamo ieguldījumu apjomu, jāveic pieejamo investīciju līdzekļu apjoma novērtēšana un kopīgi ar iesaistītajām institūcijām jānosaka plānu ieviešanas prioritātes. Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanai nepieciešamie izmaksu aprēķini :

1. nepieciešamo investīciju novērtēšana un valsts investīciju prioritāšu noteikšana;

2. reģionālo Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanas plāna izveidošana:

- projektu skaits un tipi saskaņā ar pieejamajiem finansu resursiem, nepieciešamās investīcijas PVA sektora attīstībai, nepieciešamais laiks (optimizācijas procedūras);

- projektu ieviešanas plāns, ieskaitot laiku, izmaksas gadā, kopējās izmaksas, finansu avotus utt.;

3. individuāla ieviešanas plāna sagatavošana plānā paredzētajām slimnīcām:

- funkcionālā programmēšana, balstoties uz plānu mērķa indikatoriem;

- investīciju mērķu noteikšana (remonti, paplašināšana, jauna celtniecība, labiekārtošana);

- investīciju termiņu noteikšana;

- investīciju izmaksu noteikšana;

- ietekmes uz pacientu aprūpi novērošana realizācijas procesa gaitā (var ietekmēt piedāvātos risinājumus!);

4. reģionālo Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plāna ieviešanas plāna izveidošana:

- projektu skaits un tipi saskaņā ar pieejamajiem finansu resursiem, nepieciešamās investīcijas PVA sektora attīstībai, nepieciešamais laiks (optimizācijas procedūras);

- projektu ieviešanas plāns, ieskaitot laiku, izmaksas gadā, kopējās izmaksas, finansu avotus utt.;

5. integrētā plāna izveide, apvienojot visus reģionālos ieviešanas plānus vienotā Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu Valsts ieviešanas plānā.

Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu ilgtermiņa realizācijas rezultātā jāpanāk šādi rezultatīvie rādītāji:

1. Slimnīcu pārprofilēšanas un apvienošanas rezultātā sekundārā veselības aprūpe pamatā tiks nodrošināta 10 daudzprofilu neatliekamās palīdzības centros un 28 lokālajās slimnīcās.

2. Akūtās palīdzības slimnīcu gultas samazināsies par 25%, sasniedzot attiecību 5 gultas/uz 1000 iedzīvotājiem.

3. Vidējie pacientu ārstēšanas ilgumi akūtajās slimnīcās samazināsies par 10% un gultu noslodze pieaugs līdz 85%.

4. 80% iedzīvotāju būs reģistrēti pie sava ģimenes ārsta, kuru pakalpojumu apmaksu nodrošinās primārās veselības aprūpes finansēšanas jauktās kapitācijas modelis.

5. Primārās veselības aprūpes sistēmas attīstības rezultātā tiks nodrošināta PVA ārstu prakšu izveidošana no 600 (1999.gadā) līdz valstī nepieciešamām 1500 praksēm.

6. 75% no visiem pacientu hospitalizācijas gadījumiem notiks ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

7. Tiks centralizēta NMP dienesta vadības un koordinācijas struktūra, nodrošinot saskaņotu un efektīvu tā darbību ikdienā un ārkārtas medicīniskās situācijās, izveidoti 5 reģionālie vadības un dispečeru centri valstī (Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē un Kurzemē).

Lai nodrošinātu Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras plānu ieviešanas procesu, nepieciešama tā nepārtraukta attīstība - ieviešanas pārraudzība, novērtēšana, aktualizācija. Šim nolūkam plānots izveidot reģionālo un valsts ieviešanas darba grupu, kas uzraudzīs plānu ieviešanas gaitu, un veicinās iesaistīto institūciju koordinētu darbību.

Labklājības ministrs A. Požarnovs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!