38.reizi kopā Baltijas korporāciju krāsas

Latviešu studentu korporāciju vēsture sniedzas jau vairāk nekā gadsimtu tālā pagātnē. Pirmā — "Lettonia" — dibināta Tērbatā 1870.gadā, un tās dibinātāju vidū ir pazīstami latviešu pirmās atmodas darbinieki. Jau no pašiem korporāciju pirmsākumiem par svarīgāko to uzdevumu izvirzīts mērķis — "sagatavoties turpmākai svētīgai darbībai Tēvzemē". Un vienmēr tā arī bijis — gan agrāk, gan tagad no korporantu vidus nākuši ievērojami latviešu politiķi, sabiedriskās un kultūras dzīves darbinieki, zinātnieki. Šobrīd redzamākā korporāciju pārstāve Latvijā ir Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga, kas ir studenšu korporācijas "Spīdola" biedre.

Lai arī korporāciju loma augstskolu un valsts dzīvē gadsimta gaitā ir mainījusies, gandrīz nemainīgas palikušas pašu buršu tradīcijas un tikumi. Samērā jauns pasākums ir Baltijas tautu komeršs, kas šogad — 38. reizi — no 6. līdz 8.jūlijam notika Rīgā. Pirmais Baltijas tautu komeršs, kas ir baltiešu (tradicionāli — baltvācu, latviešu un igauņu) studentu korporāciju ikgadējs pasākums, notika 1964.gadā Heidelbergā. Tādējādi tika atjaunotas saites starp baltvācu, igauņu un latviešu studentu korporācijām, ko Otrais pasaules karš bija varmācīgi pārrāvis. 1994.gadā Tartu notika pirmais Baltijas tautu komeršs ārpus Vācijas, tagad tas katru gadu rotācijas kārtībā notiek Igaunijā, Latvijā un Vācijā. Līdz ar Baltijas valstu neatkarības atgūšanu ikgadējos korporāciju svētkos līdztekus korporāciju vecbiedriem arvien vairāk iesaistās gados jauni studenti un augstskolu absolventi no Latvijas un Igaunijas. 38. Baltijas tautu komeršs Rīgā kopā pulcēja ap 700 korporantu. Pirmo reizi komeršā piedalījās arī studentu korporāciju pārstāvji no Polijas, kā individuāli viesi — divas lietuviešu korporācijas un atsevišķi pārstāvji no Šveices.

Pirmais pasākums 38. Baltijas tautu komerša ietvaros bija korporāciju vēstures izstādes "Korporāciju gadsimts" atklāšana Latvijas Universitātes muzeja izstāžu zālē. Kā pastāstīja izstādes idejas autors studentu korporācijas "Fraternitas Livonica" filistrs, vēsturnieks Jānis Amols, izstāde ir unikāla gan Latvijas, gan Eiropas kontekstā: "Lai arī studentu korporācijas darbojas daudzās Eiropas valstīs, izstādes par to vēsturi tikpat kā nav rīkotas. Cik man zināms, ir bijusi viena izstāde Austrijā 90. gadu sākumā. Latvija ir viena no "korporāciju zemēm", studentu biedrošanās korporācijās pie mums vienmēr ir bijusi populāra, tāpēc atskats uz šīs kustības vēsturi ir nozīmīgs ne tikai Latvijas ietvaros. Šobrīd Latvijā darbojas 23 studentu korporācijas, kas apvieno aptuveni 1500 biedru, latviešu trimdas zemēs korporantu skaits ir vēl lielāks. Tikai Latvijā un Igaunijā darbojas studenšu korporācijas, nekur citur pasaulē tādu nav. Un tas viss kopumā rada unikālu fonu izstādei "Korporāciju gadsimts"."

Izstāde būs aplūkojama līdz septembra beigām. Tā kā studentu korporācijas ir samērā slēgtas organizācijas ar savu savrupu, tradīcijām un ceremonijām pilnu iekšējo dzīvi, kuru regulē teju simt gadus veci likumi un iekšējās kārtības noteikumi, izstāde ir arī unikāla iespēja ielūkoties šajā noslēpumainajā dzīvē. Senas fotogrāfijas, dokumenti, korporāciju lentes un karogi, cepures un rapieri. Arī izcilu korporantu portreti, grāmatas. Tāpat kartes, kas rāda totalitāro režīmu izkliedēto latviešu korporantu gaitas pasaules ceļos. Izraksti no protokoliem, kuros studentu organizācijas pulgotas un nomelnotas. Izstādes eksponāti lielākoties ir studentu korporāciju īpašums, daļa nākusi no Latvijas Universitātes vēstures muzeja. Muzeja vadītāja, studenšu korporācijas "Imeria" filistre Irēna Ondzule sadarbībā ar mākslinieku Jāni Spalviņu ir šīs izstādes veidotāja.

Komeršs ir ikvienas studentu korporācijas nozīmīgākās svinības. Baltijas tautu komerša neatņemama sastāvdaļa ir arī svētku dievkalpojums, korporāciju gājiens un svinīgs sarīkojums, kā arī balle. Šī gada Baltijas tautu komerša balle notika 6.jūlija vakarā Rīgas Latviešu biedrības namā. Dievkalpojums 7.jūlija rītā visus korporantus un viesus pulcēja Doma baznīcā. Dievkalpojumu vadīja vairāki mācītāji, kuri visi ir korporāciju biedri. Pēc dievkalpojuma visi korporanti devās gājienā uz Latvijas Nacionālo operu, kur notika svinīgais svētku akts. Nepieciešamība būt klāt tradicionāli valsts prezidenta aizbildniecībā esošajās Latvijas Triju zvaigžņu sporta spēlēs Valmierā liedza Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai piedalīties Baltijas tautu komerša svinīgajā sarīkojumā. Ar akadēmisko runu tajā uzstājās korporācijas "Fraternitas Latviensis" filistrs, Rīgas Tehniskās universitātes mācību prorektors Elmārs Beķeris, kurš dalījās savās pārdomās par iespējamo studentu korporāciju lomu šodienas augstskolā: "Patlaban korporāciju klātbūtni augstskolās gandrīz nemana. To var arī saprast, jo, piemēram, Tehniskajā universitātē aptuveni 13 000 studentu vidū būs labi ja ap 150 korporantu. Un šī proporcija diezin vai būtiski mainīsies. Varam atcerēties 18.gadsimta beigas, kad lielākā daļa Politehniskā institūta studentu bija biedrojušies korporācijās un to loma studentu un visas augstskolas dzīvē bija nozīmīga. Ir mainījušies laiki kopš pirmo korporāciju dibināšanas, ir mainījusies augstskola, un ir mainījusies sabiedrība.

Studentu korporāciju spēks ir tradīcijās, bet, manuprāt, ir meklējami dažādi veidi, kā, ievērojot tradīcijas, darboties savu galveno uzdevumu veikšanā, ņemot vērā notikušās izmaiņas. Atcerēsimies vēlreiz jau pirms gadsimtiem formulēto galveno studentu korporāciju uzdevumu — sagatavoties turpmākai svētīgai darbībai Tēvzemes labā. Un tagad varētu vēl papildināt — un veicināt studiju biedru godprātīgu gatavošanos darbam savai Tēvzemei. Es ticu, ka atjaunotās Latvijas studentu korporācijas meklēs un atradīs veidus, kā mainīties, kā veikt savus jaunos uzdevumus."

38. Baltijas valstu komeršs noslēdzās aizvadīto svētdien ar izbraucienu pa Lielupi un Daugavu ar kuģiem. Visa komerša veiksmīgu norisi nodrošināja latviešu studentu korporācija "Selonija" un studenšu korporācija "Staburadze".

Mag. philol. Liena Pilsētniece, "LV" nozares redaktore