N.

Viedokļa

Īss saturs

Komentāri un

p.k.

autors

piezīmes

1.

Saeimas

Pieņem zināšanai ministra J.Krūmiņa

frakcija

sniegto informāciju par pašvaldību

“Latvijas ceļš”

administratīvi teritoriālā

iedalījuma projektu.

2.

Tautas partijas

Informē, ka ir uzsākuši diskusiju

Saeimas

par ministrijas izstrādātajiem

frakcija

pašvaldību reģionālās reformas

projektiem.

3.

LSDSP

Pieņem zināšanai ministra J.Krūmiņa

Saeimas

sniegto informāciju par pašvaldību

frakcija

administratīvi teritoriālā

iedalījuma projektu.

4.

Apvienības

Uzklausīja ministra J.Krūmiņa

“Tēvzemei

viedokli administratīvi teritoriālās

un Brīvībai” /

reformas jautājumā.

LNNK Saeimas

Frakcija turpinās diskusiju, kā arī

frakcija

sekos projekta tālākai virzībai.

5.

Politisko

Pieņem zināšanai ministra J.Krūmiņa

organizāciju

sniegto informāciju par pašvaldību

apvienības “Par

administratīvi teritoriālā

cilvēka tiesībām

iedalījuma projektu.

vienotā Latvijā”

Saeimas frakcija

6.

LSDSP

LSDSP iestājas par administratīvi

konference

teritoriālās reformas nepieciešamību

02.05.2001.

un īstenošanu.

Reforma jāsāk ar tautas vēlētu

reģionālo pašvaldību izveidošanu.

LSDSP neatbalsta pašvaldību

administratīvi teritoriālās reformas

termiņu paātrināšanu.

7.

Iekšlietu

Norāda, ka 102 pašvaldību projekta

Risinājums par

ministrija

realizācijas gadījumā ministrijai

policijas iecirkņa

būs jāveido Valsts ugunsdzēsības un

izveidi katrā novadā

glābšanas dienesta, Valsts policijas un

principā ir atbalstāms.

Pilsonības un migrācijas lietu

pārvaldes papildus struktūrvienības

jaunveidojamo novadu

administratīvajos centros.

Atbalsta nosacīti 33 pašvaldību variantu

un reformas realizāciju 2002. gadā.

8.

Izglītības un

Atbalsta nostādnes par pašvaldību

zinātnes

skaita samazināšanu, bet nenorāda,

ministrija

kuru reformas variantu atbalsta,

kā arī nav atsauces uz ATR termiņiem.

Uzskata, ka Izglītības likuma norma

Nav paredzēta

par izglītības pārvaldes izveidi

novadu izglītības

republikas pilsētu un rajonu pašvaldībās

pārvaldes veidošana.

ir attiecināma uz novadu pašvaldībām,

līdz ar to rastos liels skaits – 102

izglītības pārvaldes un būtiski

palielinātos tur strādājošo skaits.

Nopietnas problēmas varētu rasties

Tā ir reģionālo

pedagogu profesionālās meistarības

pašvaldību

pilnveides, speciālo skolu un klašu

funkcija

bērniem ar speciālām vajadzībām

organizēšanā (rajona un

republikas pilsētu pašvaldību funkcija).

9.

Vides

Ir izvērtēti un salīdzināti abi projektu

Praktiski ministrija

aizsardzības

varianti, to pozitīvie un negatīvie

iesaka saglabāt

un reģionālās

aspekti.

esošo valsts

attīstības

Pozitīvo aspektu vairāk ir minēts

pārvaldes teritoriālo

ministrija

nosacīti 33 pašvaldību variantam:

institūciju

• tiek saglabātas esošās teritorijas

izvietojumu.

un zināms administratīvais centrs,

• iespējams koncentrēt lielākus

finansu resursus,

• mazāki resursi pārvaldes

uzturēšanai,

• iespējas pārvaldes institūcijas

nodrošināt ar kompetentiem kadriem,

• tiktu novērstas 102 pašvaldību projekta

nepilnības, kur nav ņemts vērā,

piemēram, pierobežas nelabvēlīgā

ietekme un jūras piekrastes īpašā

ietekme uz teritorijas attīstību, kas

“izstieptas” gar robežu vai jūras

piekrasti,

• nevajadzētu papildus

resursu reģionālo vides pārvalžu

institūciju pārraudzības teritoriju

pārveidošanai, kā arī plānošanas

reģionu darbības pārstrukturēšanai.

Tiek norādīts, ka realizējot jebkuru

no projektu variantiem:

• netiks atrisinātas problēmas,

Tā ir reģionālo

kas saistītas ar realizējamiem

pašvaldību

investīciju projektiem ar ES

kompetence.

līdzfinansējumu un starptautisko

kredītinstitūciju finansu resursu

līdzdalību,

• saglabāsies problēmas,

kas saistītas ar likuma par

sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem

normu izpildi pašvaldību līmenī.

Komentāri par nosacīti 102

pašvaldību projektu:

• norāda, ka nekorekti nosaukt par

lielpilsētām pilsētas ar iedzīvotāju

skaitu virs 25000,

• norāda, ka būs jāpārskata pašvaldību

teritorijas ap lielajām pilsētām,

• ierosina, ka jānosaka kritēriji

apdzīvotajai vietai, kurā veido

pakalpojumu sniegšanas vietu,

• uzskata, ka mērķdotāciju apjoms

pašvaldību attīstības plānu izstrādei

ir jāparedz lielāks, tas ir 2,5 milj. Ls.

10.

Ekonomikas

Iesaka par pamatu reformas projekta

ministrija

tālākai izstrādei izmantot nosacīti

102 variantu un projektu attīstīt

šādos virzienos:

• jaunais vietējo pašvaldību

Mūsuprāt, primāras

administratīvi teritoriālais iedalījums

ir iedzīvotāju

saskaņojams ar VARAM un

intereses jaunā

Centrālās statistikas pārvaldes

administratīvā

30.03.1999. kopīgi pieņemto

iedalījuma izveidē

reģionālo iedalījumu. Nav pieļaujama

nevis ierēdņu

novadu veidošana, ja kāda bijusī

noteiktais reģionālais

pagasta teritorija tiek sadalīta pa

iedalījums statistikas

vairākiem novadiem un pārvietota

vajadzībām.

uz citu reģionu, jo Centrālajai

statistikas pārvaldei nav un nebūs

pietiekamas kapacitātes pārrēķinu

veikšanai,

• projekts papildināms ar sadaļu par

iespējamo pāreju uz vēlētām

reģionālam pašvaldībām,

• projekta 7. sadaļā jādod norādes

Jauno administratīvo

par jaunveidojamo administratīvi

teritoriju izveide nav

teritoriālo vienību saistību ar Centrālās

saistāma ar

statistikas pārvaldes un VARAM

iedalījumu reģionos,

noteiktajiem 5 reģioniem,

kas noteikts balstoties

uz iedalījumu rajonos.

• projektā nav aprēķināti izdevumi

Šos aprēķinus

statistiskās informācijas savākšanai

visprecīzāk var veikt

un apkopošanai nosacīti 102

Centrālā statistikas

pašvaldību variantā bez otrā

pārvalde.

līmeņa pašvaldībām,

• jāprecizē un jāpamato reformas

Lai precizētu

tiešās izmaksas,

reformas izmaksas,

nepieciešami valsts

pārvaldes institūciju

aprēķini par šo

institūciju

izdevumiem saistībā

ar reformu.

• jādod apsvērumi par ieguldāmo

Reformu neveic, lai

līdzekļu atmaksāšanās laiku,

pelnītu naudu, tad jau

šādi aprēķini būtu

jāveic arī veselības

aprūpes, sociālās

aprūpes un valsts

pārvaldes reformai.

• projekts jāpapildina ar tabulu par

Saskaņā ar

netiešajiem reformas izdevumiem

Administratīvi

un darbiem vietējās infrastruktūras

teritoriālās reformas

sakārtošanā (transports un sakari,

likumu šādi aprēķini

skolas, sociālās aprūpes un

ir viens no pašvaldību

kultūras iestādes utt.) .

apvienošanās projekta

uzdevumiem.

11.

Kultūras

Reformas realizācija nedrīkst

ministrija

pasliktināt iedzīvotāju iespējas

saņemt nepieciešamos pakalpojumus,

t.sk. arī informācijas, komunikācijas

un darījumu pakalpojumus,

kurus paredz Nacionālās programmas

“Informātika”, “Kultūra”

(apakšprogramma “Bibliotēkas”).

• Ministrija uzskata, ka viens no

Mūsuprāt, ministrija

svarīgākajiem kritērijiem no

ievērojami pārspīlē

kultūras mantojuma uzskaites viedokļa,

savas grūtības sakarā

veidojot novadus, ir minimālas pilsētu

ar administratīvi

un pagastu robežu izmaiņas, jo

teritoriālās reformas

robežu grozīšana ļoti apgrūtinātu un

realizēšanu.

sadārdzinātu turpmāko darbu ar valsts

aizsargājamajiem kultūras pieminekļiem

12.

Tieslietu

Ministrija iesniedz Tiesu departamenta

ministrija

un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo

iestāžu atzinumus.

13.

Tieslietu

33 pašvaldību izveidošana neko

ministrijas

nemainīs tiesu darbā. 102 novadu

Tiesu

izveidošanas gadījumā būs jāveic

departaments

grozījumi likumā “Par tiesu varu”,

Civilprocesa un Kriminālprocesa

likumos, būs papildus izdevumi

sakarā ar tiesu teritorijas pārveidi.

14.

Naturalizā-

Naturalizācijas pārvaldes reģionālā

cijas pārvalde

struktūra ir pietiekoši elastīga, lai

pielāgotos ikvienam no piedāvātajiem

pašvaldību administratīvi teritoriālā

iedalījuma variantiem bez

ievērojamiem finansiāliem ieguldījumiem.

15.

Valsts

Atbalsta nosacīti 102 pašvaldību

zemes dienests

administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu.

• Uzskata, ka minētā projekta realizācija

tālāk uzlabos dienesta sadarbības

iespējas ar pašvaldībām un nodrošinās

operatīvāku un kvalitatīvāku

klientu apkalpošanu.

16.

Tieslietu

Uzņēmumu reģistram obligāts ir

ministrijas

administratīvo teritoriju klasifikators.

Uzņēmumu

Ja tas tiks grozīts, būs papildus

reģistrs

izdevumi 3-5 tūkst. latu.

17.

Centrālā

Pilnībā atbalsta nepieciešamību veikt

Iespēju robežās var

statistikas

administratīvi teritoriālo reformu,

veikt pašvaldību

pārvalde

tomēr piedāvātais 102 pašvaldību

administratīvā

modelis sakarā ar tā struktūru rada

teritoriālā iedalījuma

metodoloģiskas, organizatoriskas un

projekta koriģēšanu,

finansiālās problēmas.

bet prioritāte ir

• Būs nepieciešams pārveidot

iedzīvotāju un

2000. gadā sagatavoto Republikas

pašvaldību intereses,

Administratīvo teritoriju un teritoriālo

nevis statistikas

vienību klasifikatoru.

vienkāršošana.

• Būtiskas problēmas rodas

gadījumos, kad viena jaunveidojamā

novada sastāvā tiek ietverti divu

vai vairāku pašreiz esošo

administratīvo rajonu pagasti,

pilsētas, novadi vai novadu

robežas salauž makroekonomiskajos

aprēķinos līdz šim lietoto

NUTS III atbilstošo reģionu

struktūru (konstatēti 10 gadījumi).

• Makroekonomisko statistikas

datu precizēšana par iepriekšējiem

gadiem nebūs iespējama, jo aprēķinos

kā pamatvienība ir lietota republikas

pilsēta vai rajons, kuru eksistence līdz

ar piedāvātā projekta (102) realizāciju

tiek pārtraukta. Tiks izslēgta iespēja

veidot dinamiskās rindas ekonomisko

rādītāju salīdzinājumam.

• Latvijas statistikā tiek lietota izlases

metode, kura līdz šim tika veikta 33

administratīvo teritoriju robežās.

102 pašvaldību gadījumā reprezentatīvu

izlasi var nodrošināt vienīgi Rīgā.

Pārējas pašvaldībās būs jāatsakās no

izlases metodes lietošanas un jāveic

tieša uzskaite. Tādā gadījumā Centrālās

statistikas pārvaldes darbinieku skaits

būs jāpalielina par 40-50 speciālistiem.

• Uzskata, ka vienlaicīgi ar novadu

izveidošanu ir jānosaka reģionālā līmeņa

vienības, kā arī jāizdara pieņemtā

lēmuma saskaņošana ar Eiropas

savienības institūcijām, ja tas

atšķiras no šodien lietotā varianta.

18.

Administratīvi

Par pamatu tālākai vietējo pašvaldību

teritoriālās

reformas realizācijai izmantot projektu

reformas

nosacīti 102 pašvaldības, ņemot vērā

padome

rajona administratīvo teritoriju

izpētes rezultātus.

• Reformas realizācijas beigu termiņš

2005.g.

• Reformas sekmīgai realizācijai

nepieciešami valsts atbalsta pasākumi

(lauku ceļu programma, pašvaldību

vienotās informācijas sistēmas

izveide utt.).

• Vietējo pašvaldību administratīvi

teritoriālā reforma veicama vienlaicīgi

ar reģionālo reformu.

19.

Latvijas

Atbalsta ideju par nepieciešamību

Brīvo

veikt administratīvi teritoriālo reformu,

arodbiedrību

atzinīgi vērtē administratīvi teritoriālās

savienība

reformas variantu publisko apspriešanu.

• Ierosina valdībai piedāvātos reformas

variantus papildināt ar šādā

programmām:

• valsts ceļu sakārtošanas programmu,

• sabiedriskā transporta attīstības

programmu,

• telekomunikāciju tīkla attīstības

programmu,

• veselības aprūpes attīstības programmu,

• vispārējās un profesionālās izglītības,

skolu un pirmsskolas iestāžu

attīstības programmu,

• nodarbinātības programmu,

• pieaugušo izglītības programmu,

• kultūras un sporta aktivitāšu

attīstības programmu,

• kopēju administratīvi teritoriālās

reformas programmu Latvijā,

iekļaujot visas nozaru ministrijas,

attīstības aģentūras un citas pārvaldes

institūcijas vienotā administratīvā sistēmā.

20.

Latvijas

Aicina valdību ievērot Administratīvi

Pašvaldību

teritoriālās reformas likumā noteiktos

savienības

termiņus.

kongresa

• Aicina valdību ievērot rajona izpētes

rezolūcija

rezultātus un Administratīvi teritoriālās

18.05.2001.

reformas padomes lēmumus, kā arī

pašvaldību viedokļus.

• Aicina valdību un Saeimu ievērot, ka:

• reforma atbalstāma tikai tad, ja tiek

veikta finansu un varas decentralizācija,

• reformas nosacījums ir valsts budžeta

nodrošinājums, sākot ar 2002. gadu,

lauku ceļu attīstības programmai,

pašvaldību informātikas programmas

īstenošanai un finansējuma palielināšanai

veselības aprūpei,

• pašvaldību tiesību ierobežošana veidot

sadarbības apvienības būtu likumu

pārkāpums,

• reformas paātrināšanai

jāpalielina dotācijas pašvaldībām, kuras

veic reformu, vismaz divas reizes,

• nedrīkst samazināt novadu ieņēmumus,

salīdzinot tos ar novadu izveidojušo

pašvaldību kopējo budžetu.

21.

Latvijas

Atbalsta nosacīti 102 pašvaldību variantu,

pilsētu

kas tiek precizēts atbilstoši pašvaldību

savienības

un sabiedrības ieteiktajiem priekšlikumiem.

konferences

• Reformas realizāciju veikt Administratīvi

rezolūcija

teritoriālās reformas noteiktajos termiņos.

11.05.2001.

• Aicina Saeimu un Ministru kabinetu

administratīvi teritoriālās reformas

realizāciju nodrošināt ar ilgtermiņa

programmām: ceļu, informatizācijas,

attīstības plānošanas, kā arī citām

investīcijām.

• Aicina nesamazināt jaunizveidoto

novadu ieņēmumus attiecībā pret pašreizējo

pašvaldību kopējo ieņēmumu apjomu.

22.

Latvijas

Izsaka neizpratni un satraukumu

Pašvaldību

par nepārdomātiem un sasteigtiem

savienības

reformas projektu variantiem.

Pagastu

• Aicina pagastu vadītājus organizēt

apvienību

reformas projektu sabiedrisko apspriešanu.

valde

• Aicina Saeimā pārstāvētās politiskās

partijas atzīt un iestrādāt likumdošanā,

ka pašvaldību grupas reformas gaitā

var brīvprātīgi izvēlēties gan

sadarbības apvienību veidošanu,

gan brīvprātīgu apvienošanos novados.

23.

Latgales

Atbalsta 102 pašvaldību izveidošanas

pilsētu

projektu.

savienība

• Iesaka nesamazināt izveidoto novadu

ieņēmumus attiecībā pret pašreizējo

pašvaldību kopējo budžetu.

• Vienlaicīgi ar vietējo pašvaldību

reformu jārealizē valsts investīcijas

(vietējo ceļu un sakaru infrastruktūrā,

pašvaldības attīstības plānu izstrādē,

informācijas sistēmas izveidē).

• Iesaka dot pašvaldībām pilnvaras

novada robežu un administratīvo

centru noteikšanā.

• Nākamās pašvaldību vēlēšanas

rīkojamas likumā noteiktajos termiņos.

24.

Latvijas

LDDK Valde atbalsta nepieciešamību

Darba

paaugstināt pašvaldību kapacitāti,

devēju

bet atturas no konkrētu skaitlisku

konfederācija

lielumu atbalstīšanas.

(LDDK)

• četri no pieciem izvēlētajiem

Izvēlētie apvienošanās

pašvaldību apvienošanās

kritēriji ir kvantitatīvi

kritērijiem ir aritmētiski un neatspoguļo

vienkārši, konkrēti un

konkrētas apvienotās pašvaldības

nelielā skaitā. Tādi ir

finansiālo un intelektuālo potenciālu,

lietoti citās valstīs,

kam jābūt noteicošam jaunās

veicot administratīvi

pašvaldības izvēlē.

teritoriālo reformu.

Izvēloties daudz

sarežģītākus kritērijus,

kas raksturo

pašvaldības

intelektuālo, finansiālo

un cita veida potenciālu,

tie nebūs praktiski

pielietojami.

• Iedzīvotāju skaits, neanalizējot

Mums nav zināma

iedzīvotāju vecuma un dzimuma

citu valstu prakse, kad

struktūru, nevar kalpot par

par apvienošanās

apvienošanās kritēriju, jo jaunās

kritērijiem būtu noteikta

pašvaldības ar mazu iedzīvotāju

iedzīvotāju dzimuma

skaitu darbaspējīgā vecumā,

struktūra, iedzīvotāju

jau sākotnēji lemtas neveiksmei.

skaits darbaspējas

vecumā, bērnu skaits utt.

Pie iedzīvotāju skaita

virs 5000 šie rādītāji

izlīdzinās. Protams,

var sarežģīt aprēķinus

līdz bezgalībai, bet

tas nedos būtiski

kvalitatīvākus

rezultātus.

• Projektā nav pievienoti aprēķini,

Apvienotās pašvaldības

cik reāli izmaksā katras pašvaldību

spēs efektīvāk un

funkcijas veikšana. Ievērojot

racionālāk izmantot

pašvaldību vadītāju viedokli, ka

esošo finansējumu.

pašvaldībām uzdotās funkcijas

Kopējo finansu

netiek nodrošinātas ar atbilstošu

nepieciešamību

finansējumu nav pārliecības, ka

pašvaldību funkciju

jaunizveidotās pašvaldības spēs

veikšanai nosaka

šīs funkcijas realizēt.

Finansu ministrija,

un mums nav pamata

to apšaubīt. Lai katrai

pašvaldībai būtu

vismaz minimālie

pašvaldību funkciju

izpildei nepieciešamie

finansu līdzekļi, ir

izveidota pašvaldību

finansu izlīdzināšanas

sistēma.

• Nav pamata apgalvojumam,

Nevaram piekrist

ka vidējās izglītības nodrošināšana

apgalvojumam, ka

pašvaldības teritorijā pozitīvi ietekmē

kvalitatīvas vidējās

iedzīvotāju izvēli dzīvot šajā teritorijā.

izglītības iegūšanas

Lielu bezdarbnieku daļu sastāda

iespējas nav pašvaldības

personas ar vidējo izglītību, tādēļ

teritorijai piesaistošs

teritorijas attīstībai nozīmīgas ir

faktors. Profesionālās

iespējas iegūt visa līmeņa

izglītības iespēju

profesionālo izglītību.

radīšana šobrīd nav

vietējo pašvaldību

funkcija un tāpēc tā

projektā nav analizēta.

• Pirms administratīvi teritoriālās

Protams, var izstrādāt

reformas uzsākšanas nepieciešams

minētos dokumentus,

izstrādāt dokumentu, kurā veikta visu

bet nav pārliecības,

valstī notiekošo reformu horizontāla

ka tie nepieciešami

analīze, kā arī veikta ar pašvaldību

vietējo pašvaldību

funkciju izpildi saistīto izmaksu

administratīvi

reāla novērtēšana.

teritoriālās reformas

realizēšanai.