Modernizējot kopīgo Eiropas izglītības telpu

Par 5. Eiropas valstu izglītības ministru konferenci “E–mūžizglītība”

No 28. līdz 30. jūnijam Rīgā notika gadskārtējā Eiropas izglītības ministru konference. Šādas konferences kādā no Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm tiek rīkotas kopš 1997. gada. Līdz šim tās notikušas Varšavā, Prāgā, Budapeštā un Bukarestē. Šogad namatēva loma uzticēta mūsu valsts izglītības un zinātnes ministram Kārlim Greiškalnam, kurš sadarbībā ar Zviedrijas skolu un pieaugušo izglītības ministri Ingejerdu Vernersoni ( Ingegerd Wärnersson ) nodrošināja piektās Eiropas valstu izglītības ministru konferences sarīkošanu Latvijā. Konferences sagatavošanas darbu organizatoriski un finansiāli atbalstīja Eiropas Komisija.

Konferences mērķis ir reizi gadā sniegt iespēju tikties ES dalībvalstu izglītības ministriem un kandidātvalstu kolēģiem, lai apspriestu aktuālus izglītības jautājumus, paplašinātu jau esošās un rastu jaunas sadarbības iespējas, izvirzītu konkrētas izglītības prioritātes, kuras pēc tam varēs ieviest gan katras valsts, gan Eiropas līmenī.

Šogad konferences tēma ietver divus patlaban ļoti nozīmīgus izglītības nozares atslēgjēdzienus: informācijas tehnoloģijas un mūžizglītība. Straujā sabiedrības attīstība prasa, lai ikviens cilvēks mūža garumā nepārtraukti papildinātu savas zināšanas un prasmes. Stabilu vietu ikdienas dzīvē ir ieņēmušas modernās informācijas un sakaru tehnoloģijas (IST), kļūstot par neatņemamu sastāvdaļu gan darbā, gan mājās. IST ir uzskatāmas par mūžizglītības ieviešanas līdzekli, jo tās nodrošina efektīvu piekļūšanu informācijai un ļauj katram cilvēkam atrast piemērotus risinājumus tālākai izglītībai. Tāpēc mūžizglītības ilgtermiņa politikas viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir rast iespēju paplašināt pieeju IST un iemācīt visiem iedzīvotājiem nepieciešamās lietotāja iemaņas.

Piektdien, 29.jūnijā, Latviešu biedrības namā: Zviedrijas skolu un pieaugušo izglītības ministre Ingejerda Vernersone, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Eiropas integrācijas un starptautiskās palīdzības programmu koordinācijas departamenta direktors Nils Sakss, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un Eiropas komisāre izglītības un kultūras jautājumos Viviana Redinga Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pirmo reizi pie lielā diskusiju galda sēdušies trīsdesmit sešu valstu pārstāvji. Bez ES dalībvalstu un kandidātvalstu kolēģiem Eiropas izglītības sadarbības programmās pakāpeniski un pozitīvi tiecas integrēties piecu Balkānu valstu pārstāvji, kuri arī bija aicināti piedalīties konferencē. Kopumā konferencē piedalījās simt septiņdesmit izglītības speciālistu, tai skaitā septiņpadsmit izglītības ministru.

Konferences atklāšanā klātesošos uzrunāja Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, kurš iepazīstināja ar paveikto un darāmo informācijas sabiedrības veidošanā ( runa publicēta atsevišķi ).

ES komisāre izglītības un kultūras jautājumos Viviana Redinga ( Viviane Reding ) savā runā norādīja: izglītība un pieaugušo apmācība ir ļoti svarīgs Eiropas nākotnes aspekts. Pērn Bukarestes konferencē tika paziņots, ka komisija izstrādā memorandu par mūžizglītību. Šis memorands tika pieņemts 2000. gada novembrī. Tagad tas kalpo par atskaites punktu, izstrādājot globālo mūžizglītības stratēģiju, kuras mērķis ir uzlabot cilvēka adaptācijas un darba atrašanas iespējas, kā arī veicināt pilsoniskas sabiedrības un katra indivīda attīstību. ES dalībvalstu un kandidātvalstu vēlme un centieni nodrošināt mūžizglītības pieejamību liecina par to, ka laikmeta izaicinājums ir pieņemts. Patlaban ES dalībvalstis izstrādā darbības plānu mūžizglītības nodrošināšanai. Šā gada rudenī tas varētu tikt apstiprināts.

ES dalībvalstu galotņu sanāksmē Stokholmā tika izstrādāts darbības plāns mobilitātei. Tika pārspriests arī jautājums par e–apmācību. ES dalībvalstu vadītāji vienojās par galvenajiem kopējiem mērķiem izglītības sistēmai kopumā: garantēt izglītības kvalitāti, nodrošināt katram cilvēkam izglītības pieejamību, atvērt Eiropas izglītības sistēmu visai pasaulei. Izglītībai jākalpo par ilgstošas ekonomiskās augšupejas, sabiedrības vienotības un iespēju vienlīdzības garantu.

Izglītība un apmācība palīdz veidot identitāti, ļauj dalīties vienam ar otru garīgajās vērtībās un izvērst starpkultūru komunikāciju. Mēs varam kļūt par lielu ģimeni kontinenta līmenī, bet ir vajadzīgs, lai šīs ģimenes locekļi viens otru labi pazītu, sacīja V. Redinga. Pirmais solis varētu būt virtuāla iepazīšanās. Mūsdienās jaunatne īsā laikā var un prot atrast sadarbības partnerus, izmantojot modernās sakaru tehnoloģijas. Tomēr virtuālā pasaule nekad neaizstās reālo pasauli. Dažādas apmaiņas programmas ir viens no labākajiem veidiem, kā risināt sabiedrības problēmas un nodibināt partnerattiecības. Svarīgs faktors dažādu valstu izglītības iestāžu spējai iesaistīties vienotā Eiropas izglītības procesā ir valodu zināšanas. Beļģijas prezidentūras laikā komisija izstrādāja programmu par valodu apmācību, kas tiek īstenota ļoti veiksmīgi. Visai izglītības pasaulei ir jādarbojas kopā. Mācoties no tuvāku un tālāku kaimiņu pieredzes un kļūdām, pārmaiņas izglītībā izdosies ieviest labāk un ātrāk. Sadarbības tilti, kas tiek būvēti starp ES dalībvalstīm un jaunpienācējiem, palīdzēs nostiprināt kopējo Eiropas ģimeni.

Zviedrijas skolu un pieaugušo izglītības ministre I. Vernersone uzrunu sāka ar to prasību raksturojumu, kādas jaunā sabiedrība izvirza izglītības sistēmai. Kādā no Starptautiskā pētniecības tīkla atskaitēm rakstīts: divas lietas raksturo jauno globālo zināšanu sabiedrību – pirmkārt, arvien vairāk pieaugošā mijiedarbība starp valstīm un kultūrām, otrkārt, ekonomiskā sistēma, kas zināšanas uzskata par preci. Zināšanām ir pieaugusi vērtība, jo tās ļauj cilvēkam sasniegt to, pēc kā viņš tiecas. Gan pieaugusī internacionalizācija, gan arvien lielākā zināšanu loma sabiedrībā un darba dzīvē izvirza jaunus izaicinājumus izglītības sistēmai. Viens no vissvarīgākajiem ir mūžizglītības nodrošinājums.

Pirms pāris nedēļām, apmeklējot vienu no tā dēvētajām Tautas augstskolām Zviedrijā, izglītības ministre sastapusi pensionāru grupu, kas apguvusi datorprasmi. Vecākajam zināšanu guvējam šajā grupā bija astoņdesmit septiņi gadi. Lielisks piemērs mūžizglītībai — atzina I. Vernersone.

Šā gada februārī Izglītības padome pieņēma ziņojumu par konkrētiem kopīgiem mērķiem ES izglītības sistēmā. Par prioritāru mērķi Zviedrija uzskata tieši informācijas tehnoloģiju izmantojuma paplašināšanu izglītībā. Pavisam nesen Eiropas līmenī tika izstrādāta e–studiju stratēģija, ko komisija publicēja martā. Šis dokuments ir būtisks pamats turpmākajam darbam.

Zviedrijas prezidentūras laikā valstī tika rīkotas vairākas konferences. Pieaugušo izglītībai veltītajā konferencē tika uzvērts, ka valstij ir jāuzņemas pamatatbildība par izglītošanās iespēju nodrošināšanu ikvienam iedzīvotājam mūža garumā. Būs nepieciešami profesionāli konsultanti pieaugušajiem. Ņemot vērā potenciālā mācītiesgribētāja dzīves un darba pieredzi, padomdevēji palīdzēs izvēlēties atbilstošu mācību kursu. Uz personas esošo zināšanu līmeni balstītā tālākizglītība aiztaupīs gan laiku, gan naudu, jo tiks novērsta “dubultapmācība”. Agrāk fokusējās galvenokārt uz to, kādu izglītību cilvēks ieguvis. Bet mācīties taču var daudzos un dažādos veidos, tāpēc ir svarīgi ņemt vērā arī neformāli iegūtās zināšanas un prasmes.

Konferencē par informācijas tehnoloģiju izmantošanu skolās un pieaugušo izglītībā izskanēja atziņa, ka skolas ir jāpārveido pašos pamatos. Skola, kas darbojas patlaban, ir veidota, vadoties pēc industriālās sabiedrības vajadzībām. Tagad visas valstis veic pāreju no industriālās uz zināšanu un informācijas sabiedrību. Tai ir vajadzīgs citādi darbam sagatavots skolotājs, kurš spēj elastīgi un plaši izmantot modernās mācīšanas metodes sasaistē ar informācijas tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Svarīga skolotāja loma ir atbalstīt tos, kuri lielākoties mācās patstāvīgi, motivēt un iemācīt viņus mācīties un kritiski izvērtēt informāciju.

Zviedrijas izglītības ministre izteica cerību, ka diskusiju rezultātā izdosies pietuvoties idejai par “klasi bez robežām”. IST paver iespēju, neizejot katram no savas klases, par klasesbiedriem kļūt bērniem no vairākām Eiropas valstīm. Ja izdosies šādi paplašināt skolu, tad ES mērķis par vienotu izglītības telpu būs sasniegts. Un, pats galvenais, šāda paaudze dzīvos savstarpējā sapratnē un mierā.

Galvenais referents Giljermo Kellijs Salinass ( Guillermo Kelley Salinas ), Latīņamerikas Izglītības sakaru institūta ģenerāldirektors Meksikā, sniedza plašu pārskatu par interneta izplatību pasaulē, tā lietotāju un ražotāju skaitu Eiropā un citur. Viņš uzsvēra, ka IST ir radījušas plaisu starp tiem, kam ir pieeja informācijai, un tiem, kam tās nav. Pirms aizvēršanās digitālā plaisa vēl padziļināsies, paredz G. K. Salinass. Visskaidrāk tā saskatāma starp paaudzēm. Tādēļ Meksikā daudz tiek darīts tālmācības ieviešanā. Tā kā lauku apvidos nav pieejas internetam, dažādas izglītības programmas skolēniem un pieaugušajiem pārraida televīzija un radio. Ik dienu katram mācību priekšmetam televīzijā atvēlētas piecpadsmit minūtes ētera laika. Pētījums liecina, ka pēc šo pārraižu sākšanas valstī uzlabojies skolēnu sekmju līmenis.

Pēdējos piecos gados stabilu vietu izglītības sistēmā ieņēmis interneta skolu tīkls — Meksikas “Schoolnet”. Tīklam izglītības iestādes pievienojas brīvprātīgi. Atpalikušajos reģionos valdība palīdz pievienoties šim tīklam, samaksājot iestājas naudu. Tādējādi tiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas informācijas ieguvē. Pēc stundām skolās darbam ar datoru apmāca vecākus. Pašvaldībās tiek veidoti digitālās sabiedrības centri, kur ikvienam pieejams internets. Tā pamazām tiek aizbērta IST radītā plaisa starp paaudzēm.

Pēc ievadvārdu un galvenā referāta noklausīšanās konferences dalībnieki darbu turpināja divos darba semināros un plenārsēdēs, kur diskutēja par problēmām un risinājumiem, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas skolās un pieaugušo izglītībā.

Sestdien, 30. jūnijā, ar noslēguma dokumenta pieņemšanu 5. Eiropas valstu izglītības ministru konference “Mūžizglītība informācijas tehnoloģiju laikmetā” savu darbu beidza.

“Informācijas tehnoloģiju lietošana izglītības iegūšanā veicina demokrātiju, tā dod iespējas komunicēt pāri valstu robežām,” atskatoties uz padarīto un rezumējot svarīgāko, noslēguma preses konferencē teica Zviedrijas skolu un pieaugušo izglītības ministre Ingejerda Vernersone, “tajā pašā laikā ir svarīgi nodrošināt to, lai neviens cilvēks nepaliktu “ārpus tīkla”, lai nenotiktu sabiedrības noslāņošanās pēc pieejamības modernajām tehnoloģijām. Tāpat ir nemitīgi jāizglīto pedagogi, lai visi izprastu, ka dators nav mācību palīglīdzeklis, bet mācīšanās metode.”

Ministri nonākuši pie kopsaucēja, ka valstu valdībām sadarbībā ar pašvaldībām ir jānodrošina dažādām sabiedrības grupām vienādas iespējas piekļūt informācijas tehnoloģijām un izmantot tās. Tas jādara, racionāli izmantojot un papildinot jau esošo infrastruktūras bāzi. Tādējādi iespējas gūt izglītību un papildināt to gūs arī cilvēki, kas dzīvo tālu no mācību iestādēm, vai tie, kas nav varējuši apvienot mācības ar darbu un rūpēm par ģimeni.

Divās dienās Eiropas valstu izglītības ministri ne tikai dalījušies pieredzē, bet arī meklējuši risinājumus kopīgām problēmām. Viena no tām — internetā pieejama arī tāda informācija, kas ir pretrunā ar sabiedrībā valdošajām morāles normām, piemēram, mājaslapas ar pornogrāfiska un vardarbību veicinoša satura materiāliem. Tāpēc viens no svarīgākajiem pedagoga darba uzdevumiem nākotnē, ko jau tagad droši var dēvēt par informācijas laikmetu, būs iemācīt skolēniem analizēt internetā pieejamo informāciju, attīstīt kritisko domāšanu. Kā atzina speciālisti, šādai pieejai ir daudz lielāki panākumi nekā aizliegumiem vai mehāniskai nevēlamas informācijas izslēgšanai no skolu tīkliem.

Tāpat ministri bija vienisprātis, ka nav iespējams ieviest kādu unificētu mācību plānu visām Eiropas valstīm. Katrai valstij pašai ir jānosaka mērķi izglītībai, taču līdzīgās tikšanās reizēs kā šī konference ir svarīgi vienoties par izglītības kvalitātes indikatoriem, jo cilvēku, darbaspēka kustība pāri robežām kļūst arvien aktīvāka.

5. Eiropas valstu izglītības ministru konference bija pēdējais pasākums Zviedrijas ES prezidentūras laikā. Nākamā Eiropas izglītības ministru tikšanās notiks Slovākijā 2002.gada pavasarī.

Marika Līdaka,  Liena Pilsētniece, “LV” nozaru redaktores

Latvijas izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns:

Runa “Skolai ir jākļūst par informācijas sabiedrības modeli” 5. Eiropas valstu izglītības konferencē “Mūžizglītība informācijas tehnoloģiju laikmetā” Rīgā 2001. gada 29. jūnijā

Ekselences, dāmas un kungi! Man ir liels gods un patiess prieks Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas vārdā sveikt 5. Eiropas valstu izglītības ministru konferences dalībniekus un viesus. Esam pagodināti uzņemt izglītības ministrus un ministriju augstās amatpersonas mūsu valsts galvaspilsētā Rīgā. Apsveicu 36 Eiropas valstu, Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas, Eiropas Ministru padomes, Eiropas Padomes un Eiropas Izglītības fonda pārstāvjus, kas raduši iespēju piedalīties šajā nozīmīgajā pasākumā.

Rīgai šis gads ir īpašs, jo mēs atzīmējam astoņsimt gadu jubileju kopš pilsētas dibināšanas. Šī gada augustā Rīga būs arī Eiropas Kultūras mēneša galvaspilsēta. Ceru, ka jūs izjutīsiet īpašo svētku gaisotni pilsētā un tā piešķirs konferences darba dienām radošu un auglīgu noskaņu.

Mūsu konferences tēma skar vienu no svarīgākajiem izglītības attīstības jautājumiem. Laika posmā, kad zināšanām ietilpīgu un inovatīvu produktu ražošana kļūst par noteicošo faktoru ekonomikas izaugsmei un jaunu darba vietu radīšanai, arī izglītība kļūst par noteicošo faktoru, kas ietekmē sabiedrības labklājību. Ikvienas valsts interesēs ir izveidot tādu izglītības sistēmu, kas nodrošina iespējas ikvienam mācīties visas dzīves garumā, piedāvājot katram cilvēkam tādu apmācību, kāda nepieciešama konkrēti viņam. Adekvāta izglītības sistēma ir priekšnoteikums informācijas sabiedrības veidošanai, tāpēc izglītības sistēmā strādājošiem vairāk par citiem ir jāizprot informācijas sabiedrības darbības mehānismi.

Jautājums prasa nekavējošu rīcību. Ja šodien neizveidosim uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām un mūžizglītību balstītu izglītības sistēmu, mums ir mazas cerības nākotnē izveidot informācijas sabiedrību. Līdz ar to nebūsim izmantojuši iespēju radīt jaunas darba vietas, ražot konkurētspējīgu produkciju, un galvenais — nespēsim iekļauties globalizācijas procesos. Lai Eiropā izveidotos informācijas sabiedrība, jārada atbilstoši apstākļi mūsu izglītības sistēmās. Tāpēc Eiropas valstu izglītības ministru tikšanās un diskusijas par šo tēmu ir vērtējamas ļoti augstu.

2000. gada martā Lisabonā Eiropas Padomes apspriestā “e–Eiropas” iniciatīva paredz vairākas aktivitātes informācijas sabiedrības veidošanā. Viena no tām ir Eiropas jaunatnes ceļš uz digitālo laikmetu. Kā galvenā darbības joma tiek minēta interneta resursu apgūšana un izmantošana mācību darbā: jaunu prasmju iegūšana radošam, kolektīvam darbam, starppriekšmetu pieejai, starpkultūru saitēm un problēmu risināšanai. Lisabonas nostādnēs ir paredzēts, ka mācību saturam ir jāatspoguļo Eiropas kultūru un valodu daudzveidība un jābagātinās no tās.

Lai veidotu informācijas sabiedrību, Latvijā tiek īstenoti vairāki nozīmīgi pasākumi:

1) 1997. gadā Latvijas Republikas Ministru kabinets akceptēja nacionālo programmu “Informātika”;

2) 2000. gadā valdība pieņēma sociāli ekonomisko programmu “e–Latvija”, kura izvirzījusi mērķi nodrošināt informācijas ieguves un apstrādes prasmes un informācijas pieejamību, kā arī nodrošināt informācijas pakalpojumus un pielietojumu, kas balstīti uz vispārēju interneta pieejamību, nodrošinot lētāku, ātrāku un drošāku pieslēgumu;

3) šobrīd tiek modernizētas informācijas tehnoloģiju pasniegšanas programmas augstskolās, kā arī izstrādāts projekts par speciālas informācijas tehnoloģiju koledžas veidošanu;

4) no 1997. gada Latvijā tiek īstenots Izglītības informatizācijas projekts, kura ietvaros tiek informatizēts mācību saturs, pārvalde, informācijas serviss un apmācība. To uzskatām par lielu sasniegumu, jo līdztekus informācijas tehnoloģiju attīstībai noris arī izglītības darbinieku apmācība un ir izstrādātas mācību programmas, kas ikvienam interesentam ir pieejamas projekta mājaslapā. Kopā ar reģionālajiem projektiem no valsts un pašvaldību budžeta skolu informatizācijā ieguldīti apmēram astoņpadsmit miljoni eiro jeb vidēji vienā skolā 25% no skolas uzturēšanai atvēlētajiem līdzekļiem gadā.

Šobrīd visā Eiropā, arī Latvijā, notiek intensīvas konsultācijas par mūžizglītības procesu atbilstoši Eiropas Savienības mūžizglītības memorandam. Maija beigās notika darba semināri par katru no mūžizglītības memoranda sešiem jautājumu lokiem, bet pirms nedēļas notika noslēguma konference.

Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā ir ievērojami mainījušās darba tirgū pieprasītās profesionālās kvalifikācijas, kas mudina pieaugušos atsākt mācības. Savukārt izglītības pakalpojumu sniedzējus — palielināt pieaugušo izglītības programmu skaitu. Pēdējos piecos gados pieaugušo, kas mācās, skaits ir palielinājies trīs reizes, sasniedzot apmēram 20% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Vidēji 23% no pieaugušo izglītības izmaksām sedz paši klausītāji. Valsts sedz 48%, bet darba devēji — 25%. Valsts apmaksā galvenokārt bezdarbnieku pārkvalifikāciju.

Lai arī ievērojami pieaudzis pieaugušo izglītības programmu apmeklētāju skaits, daudzi pieaugušie šo iespēju tomēr neizmanto. Ne visi ir psiholoģiski gatavi atkal atgriezties skolas solā vai augstskolas auditorijā. Līdz ar to Latvijā pašlaik ir vērojama plaisas palielināšanās starp tiem, kas pārkvalificējas, un tiem, kas ne. Profesionālās kvalifikācijas nepārtraukta paaugstināšana un darbības veidu maiņa vairākas reizes dzīves laikā, kā arī atbildība par savas profesionālās darbības izaugsmi kļūs par absolūtu nepieciešamību informācijas sabiedrībā.

Cik lielā mērā izglītības sistēma ir gatava šiem jaunajiem apstākļiem? Vispirms gribu pievērsties skolai — konkrēti tam, cik lielā mērā skolas pašlaik nodrošina prasmi mācīties mūža garumā. Vai mūsu bērni skolās iegūst patiku pret mācīšanās procesu, vai viņi prot mācīties patstāvīgi, strādāt ar informāciju? Vai skola sekmē bērnu iniciatīvu? 1999. gadā Latvijā tika sagatavots jauns pamatizglītības standarts, kurā kā mērķi tika noteiktas pamatprasmes, kas sasaucas ar Eiropas Padomes apspriedē Lisabonā noteiktajām. Latvijas sabiedrībā valda vienprātība par pamatizglītības standartā nospraustajiem mērķiem, tomēr pieredze rāda, ka šie jaunie mērķi samērā lēni un ar grūtībām ienāk skolā. Vairums skolotāju labprāt turpina mācīt tāpat, kā to darīja agrāk.

Skolai ir jākļūst par informācijas sabiedrības modeli, un to var panākt tikai ar informācijas tehnoloģiju ieviešanu un plašu izmantošanu. Pirmais priekšnoteikums ir attiecīgu tehnisko iespēju nodrošināšana. Pašlaik 97 procentos Latvijas skolu ir pieeja internetam ar iezvanpieslēgumu, tomēr tikai 30 procentiem skolēnu mācību iestādēs ir pieejams pastāvīgs pieslēgums internetam. Līdz 2003. gadam mēs plānojam skolas nodrošināt ar pastāvīgu pieslēgumu internetam tā, lai tas būtu pieejams 70 procentiem skolēnu.

Pēdējā aptauja rāda, ka apmēram puse Latvijas skolu izmanto internetu mācību procesā. Daļēji tas skaidrojams ar zemo datu pārraides ātrumu un sliktām telefonu līnijām, kā arī ar telekomunikāciju izmaksām, kas daudzām skolām ir par dārgu. Nozīmīgs faktors ir arī skolotāju atturīgā attieksme pret jauno tehnoloģiju ieviešanu izglītībā. Apmierinošus rezultātus mūžizglītības iedzīvināšanā un atbilstošu apstākļu radīšanā skolās varēsim panākt, pastiprināti izglītojot skolotājus. Mēs cenšamies integrēt informācijas tehnoloģiju izmantošanu visos priekšmetos, izstrādājam jaunas apmācības metodes. Latvijas skolu informatizācijas projekta pamatprincips ir tehnoloģiju piegāde kopā ar mācību materiālu izstrādi un skolotāju apmācību. 5% no investīcijām tika novirzītas mācību materiālu izstrādei un 8% — skolotāju apmācībai. Šobrīd finansējuma daļa, kas atvēlēta mācību programmu izstrādei un apmācībai, ir mazāka nekā tā daļa, kas paredzēta tehnoloģiju iegādei un uzstādīšanai. Tas ir pamatots lēmums, jo vēl pirms dažiem gadiem datortehnika Latvijas skolās bija liels brīnums. Šobrīd jau mēs esam gatavi mainīt uzsvarus, aizvien lielāku uzmanību veltot tieši nepieciešamo prasmju un iemaņu attīstībai, turpinot modernizēt esošo infrastruktūru.

Topošajiem skolotājiem prasmes strādāt ar informācijas un komunikāciju tehnoloģijām būtu jāiegūst jau augstskolā. Augstskolām ir nozīmīga loma uz jaunajām tehnoloģijām balstītas pieaugušo izglītības sistēmas veidošanā. Augstskolu pieredze jauno tehnoloģiju lietošanā un augošā konkurence izglītības pakalpojumu sniegšanā rada labvēlīgus nosacījumus tam, ka paralēli augstākās izglītības programmām augstskolas piedāvā pieaugušo tālākizglītības un profesionālās pārkvalifikācijas kursus. Izmantojot augstskolu reģionālās filiāles un sadarbojoties ar pieaugušo izglītības reģionālajiem centriem, augstskolas varētu attīstīt tālmācības programmas.

Latvijā sekmīgi darbojas Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrs, kas piedalās vairākos Eiropas līmeņa projektos un organizē tālmācības kursus ar interneta un multimediju izmantošanu. Kopumā Tālmācības studiju centrs piedalās desmit lielos projektos, kuros kā partneri darbojas arī citas Latvijas augstskolas. Manuprāt, īpaši svarīgi ir nodrošināt augstskolu sadarbību, jo tādējādi varētu izvairīties no programmu dublēšanās. Tāpēc esmu gandarīts, ka pašlaik mūsu valstī tiek izstrādāts Latvijas augstskolu kopprojekts — Virtuālā universitāte. Sadarbība starp augstskolām un citām izglītības iestādēm tālmācības nodrošināšanā varētu būt labs pieredzes izplatīšanas veids, stiprinot reģionālos izglītības pakalpojumu sniedzējus.

Pašlaik esam liecinieki augstskolu konkurencei izglītības pakalpojumu sniegšanā starptautiskā līmenī. Starpnacionālā izglītība arvien vairāk ienāk mūsu ikdienā, nesot sev līdzi virkni jautājumu, piemēram, kvalitātes novērtēšana, diplomu atzīšana. Par šo jautājumu jūnija sākumā tika diskutēts arī Rīgā notikušajā Lisabonas diplomatzīšanas konvencijas starpvaldību komitejas apspriedē. Tajā tika pieņemts “Labas prakses kodekss transnacionālās izglītības sniegšanā”, kurā noteikti vispārēji principi, kādiem jāatbilst tām transnacionālās izglītības programmām, kuras būtu atzīstamas atbilstoši Lisabonas konvencijas mehānismam. Starpnacionālās izglītības attīstība dabiskā veidā ienes informācijas tehnoloģijas izglītības procesā. Manuprāt, tā arī parādīs, cik lielā mērā izglītību iespējams iegūt neklātienē, saglabājot kvalitātes standartus.

Mūžizglītības memorandā pausts uzskats, ka izglītībai ir jābūt pieejamai pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, lai to varētu apvienot ar profesionālo darbību. Tas nozīmē, ka mūžizglītības sistēma jāveido uz esošo izglītības iestāžu bāzes, paplašinot to funkcijas. Kaut arī Latvijā pašlaik ar pieaugušo izglītību nodarbojas 20 pieaugušo izglītības centri, 10 tautskolas, Nodarbinātības valsts dienesta 28 filiāles un 10 tālmācības centri augstskolās, kā arī 6 pašvaldību mācību centri, izglītību varēs iegūt tuvu dzīvesvietai tikai tad, kad pieaugušo izglītībā iesaistīsies arī profesionālās izglītības iestādes, kas visā valstī veido sazarotu tīklu. Līdz šim gan profesionālās izglītības iestādes mūsu valstī nav bijušas aktīvas izglītības pakalpojumu sniegšanā pieaugušajiem. Šajā jomā situācija jāmaina.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, manuprāt, ir profesionālo padomdevēju jeb konsultantu nepieciešamība, kuri varētu palīdzēt atrast vēlamo programmu plašajā izglītības pakalpojumu klāstā un novērtēt tās kvalitāti. Lai arī cik sekmīgi mēs iemācīsim mūsu jauniešiem prasmi mācīties mūža garumā un ar atbildību izturēties pret savu profesionālo nākotni, grūti iedomāties, ka mērķtiecīgu profesionālo izaugsmi varēs panākt bez profesionālās orientācijas padomnieku palīdzības. Profesionālās orientācijas padomnieks, manuprāt, ir atsevišķa profesija, kuras apgūšana būs iespējama tikai ar nopietnām studijām augstskolā. Pašlaik mēs Latvijā esam pusceļā uz efektīvas profesionālās orientācijas sistēmas ieviešanu. Septiņos Latvijas rajonos darbojas profesionālās karjeras centri. No 2000. gada Latvija piedalās ES Euroquidance tīkla darbībā. Šie pasākumi ir nozīmīgi, tomēr līdz situācijai, kad jebkurš interesents savas dzīvesvietas tuvumā varēs saņemt kvalitatīvu informāciju par sev visatbilstošākās tālākizglītības iespējām, vēl tāls ceļš ejams un daudzi risinājumi meklējami.

Rīgas konference iecerēta kā iespēja neformālā gaisotnē apmainīties pieredzē par to, kā notiek mūžizglītības iedzīvināšana mūsu valstīs. Nobeigumā atļaujiet man vēlreiz novēlēt mums visiem sekmīgas darba dienas, gaišus rītus un skaistus vakarus Rīgā, un lai jūs no šejienes aizvestu ne tikai derīgas atziņas, bet arī jaunus iespaidus par pilsētu, kurā jūs vienmēr būsit gaidīti viesi!