Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 15. maija protokola izraksts Nr. 23 "Pirmspievienošanās ekonomiskā programma Turpinājums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2001., Nr. 101 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25873

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta 26. jūnija sēdē

Vēl šajā numurā

29.06.2001., Nr. 101

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: protokola izraksts

Numurs: 23

Pieņemts: 15.05.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pirmspievienošanās ekonomiskā programma

Precizēta saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 15.maija sēdes protokollēmuma 23.§ 21.punktu

Turpinājums. Sākums — "LV" 15.06.2001., Nr.93;

"LV" 20.06.2001., Nr.95; "LV" 28.06.2001., Nr.100

4. Strukturālās reformas

4.4. Valsts pārvaldes reforma

Pašvaldības ir atbildīgas par virkni publisko pakalpojumu sniegšanu, kas būtībā ir aģentūru funkcija. Ar Publisko aģentūru likuma ieviešanu pašvaldībās tiks ieviesta uz rezultātu vērsta vadība, kas sekmēs publiskā sektora caurskatāmības un efektivitātes uzlabošanu.

2.lasījumam Saeimā tiek gatavots Valsts pārvaldes iekārtas likums. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisija veic nopietnu izpētes darbu par valsts pārvaldes darbības pamatprincipiem, valsts uzbūves pamatnostādnēm Latvijā un Eiropas Savienības valstīs, lai nodrošinātu jaunveidojamā likuma atbilstību demokrātisko valstu administratīvajiem principiem un praksei. Tiek paredzēts, ka likums varētu tikt sagatavots galīgajai pieņemšanai vēl līdz 2001. gada beigām.

1999.–2000. gadā tika veikti atsevišķo ministriju funkciju un finansu vadības pārskati (auditi). Šo pārskatu veikšanā piedalījās arī ārvalstu organizācijas un finansu vadības eksperti. Veikto auditu rezultātā tika sagatavoti un daļēji vai pilnībā īstenoti ministriju reorganizācijas plāni: Zemkopības, Ekonomikas, Tieslietu, Satiksmes un Labklājības ministrijā. Izveidota un Ministru kabinetā akceptēta Funkciju analīzes metodika, kas palīdz izvērtēt atsevišķas ministrijas un tai padoto iestāžu funkcijas, formulēt misiju un stratēģiskos darbības virzienus un pieskaņot institucionālo sistēmu un personāla izvietošanas plānošanu, atbilstoši iestāžu prioritārajiem darbības mērķiem. Tādējādi, funkciju un finansu vadības auditi ir sevi attaisnojuši kā valsts pārvaldes sistēmas sakārtošanas un racionalizācijas mehānisms.

Sagaidot nozīmīgus Eiropas Savienības ieguldījumus Latvijas tautsaimniecībā pirmsstrukturālo fondu veidā, kopš 1998. gada Latvijas valsts pārvaldē tika strauji attīstīta iekšējā audita sistēma. Šodien ir izveidota decentralizēta iekšējā audita sistēma centrālajā valsts pārvaldē ar Finansu ministrijas koordinējošo lomu un iekšējā audita struktūrvienībām katrā ministrijā. Iekšējā audita struktūrvienības ir izvietotas arī lielākajās ministriju pārraudzībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs, īpaši tajās, kas ir atbildīgas par ES programmu ieviešanu. Ir apmācīti iekšējie auditori, izstrādāta metodika un iekšējā audita standarti, izveidota koordinācijas un jauno auditoru apmācības sistēma. Iekšējais audits palīdz iestādes vadītājiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas un novērst trūkumus valsts pārvaldes iestāžu un finansu vadības darbā. Visas iekšējā audita vienības strādā saskaņā ar apstiprināto stratēģisko un gadskārtējo plānu. Pastāv savstarpēja iekšējā audita vienību un Valsts kontroles sadarbība informācijas apmaiņas līmenī.

2000. gadā Latvijas valsts pārvalde ir pievērsusies administratīvo šķēršļu mazināšanai. Tika izstrādāta un Ministru kabinetā apstiprināta Inspekciju darbības uzlabošanas programma, kas paredz uzlabot inspekciju darbības iekšējās procedūras, uzlabot klientu informētību par inspekciju izvirzītajām prasībām un administratīvo procesu, kā arī uzlabot inspektoru izglītošanu administratīvā procesa jomā un saskarsmē ar klientiem. Programmas īstenošanas laikā tika organizēta kompleksa mācību programma inspekciju vadītājiem un ierindas inspektoriem. Izstrādāti inspekciju Iekšējie darba reglamenti un klientu informēšanas programmas. Izveidota un regulāri darbojas inspekciju koordinācijas padome, kas seko līdzi Inspekciju darba uzlabošanas programmas ieviešanai.

Sākot ar 1999. gadu, ar Ministru kabineta instrukciju ir ieviesti ministriju Gada publiskie pārskati, kas sekmē informācijas apriti un atskaitīšanos par valsts pārvaldes darbības rezultātiem. Ar 2000. gadu šādus Gada pārskatus gatavo arī ministriju padotībā esošās iestādes. Analīze rāda, ka pakāpeniski tiek uzlabota saikne starp Valdības deklarācijā noteiktajiem politiskajiem mērķiem, ministriju rīcības programmu plānošanu un Gada pārskatiem. Valsts pārvaldes iestādes analizē paveikto, kas sekmē plānošanas un darbības uzlabošanu.

Lai veidotu stabilu pamatu valsts pārvaldes darbībai un attīstībai, 2000. gada rudenī Valsts kancelejā tika izveidots Politikas koordinācijas departaments. Tas kļuva par nozīmīgu valsts pārvaldes darbības koordinācijas un saskaņošanas faktoru. Departaments ir uzsācis darbu pie Vidējā termiņa valsts stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešanas.

Tika izstrādāta Vidējā termiņa budžeta plānošanas metodika, kas ir vērsta uz valsts pārvaldes darbības efektivitātes uzlabošanu. Valdība stratēģiski lems par politikas prioritātēm un plānos savus resursus saskaņā ar prioritārajiem uzdevumiem. Ministriju līmenī tiks attīstīta spēja plānot un novērtēt politikas ietekmi vidējā termiņā, kas uzlabos valsts pārvaldes stabilitāti un veicinās neproduktīvo izmaksu samazināšanu. Vidējā termiņa budžeta plānošanas ieviešana notiks pakāpeniski, līdz 2005. gadam, attīstot ierēdņu un vadītāju spēju plānot fiskālo politiku, plānot attīstību un tai nepieciešamos izdevumus, regulāri novērtēt valdības programmas un to efektivitāti, formulēt darbības rezultatīvos rādītājus un organizēt darbību tā, lai rezultāti tiktu sasniegti ar minimālām izmaksām.

Latvijas valsts pārvaldes stratēģiskās plānošanas spēja attīstās līdz ar Nacionālā attīstības plāna izveidošanu, Nacionālās programmas Acquis pārņemšanai regulāru atjaunošanu un Institūciju stiprināšanas plāna veidošanu, kas nodrošinātu administratīvu spēju pilnībā ieviest acquis . Tāpēc stratēģisko politiku un programmu plānošanas ieviešana valsts pārvaldē zināmā mērā ir sagatavota ar iepriekš veikto darbību un izveidojušos centrālās koordinācijas sistēmu. Ar mērķi stiprināt centrālo koordināciju tiks ieviests Vadošo amatpersonu dienests ar koordinējošo centru Valsts kancelejā. Tādejādi ar augstāko ierēdņu personāla politikas starpniecību tiks nostiprināti valsts politikas centrālās koordinācijas pamati, kas sekmēs uz vienotiem mērķiem vērstu valsts pārvaldes darbību un attīstību.

2000.gadā tika uzsākts darbs pie Valsts pārvaldes reformas vidējā termiņa stratēģijas. Ir izvērtētas Latvijas valsts pārvaldes problēmas un formulēti tālāko piecu gadu valsts pārvaldes attīstības mērķi un uzdevumi šo mērķu sasniegšanai. 2001. gada maijā Ministru kabinetā apstiprināšanai tiks iesniegta Valsts pārvaldes reformas stratēģija, kuru gatavo Ministru prezidenta izveidota un Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta vadīta starpministriju darba grupa. Šī stratēģija veidos stabilu pamatu valsts pārvaldes reformas tālākai ieviešanai.

Valsts pārvaldes administratīvās spējas paaugstināšana tiek nodrošināta ar Valsts administrācijas skolas veiktajām mācībām par valsts pārvaldes darba un Eiropas Savienības politiku aktuālajiem jautājumiem. Valsts administrācijas skolas mācību programmas tiek regulāri atjaunotas un papildinātas ar jauniem aktuāliem kursiem. Mācību kursu prioritārie virzieni tiek saskaņoti ar integrācijas procesa un valsts reformu procesa vajadzībām. Mācību programmu regulāri izskata un apstiprina Ministru prezidenta vadītā Eiropas integrācijas padome.

Kopš 1993. gada notiek pašvaldību reforma. 1998. gadā pieņemts likums par administratīvi-teritoriālo reformu, kas paredz vietējo pašvaldību apvienošanos, veidojot lielāka mēroga pašvaldības, kas būtu ekonomiski darboties spējīgas un nodrošinātu publisko pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem augstā kvalitātē.

Politikas virzieni

Publiskā sektora caurskatāmības uzlabošana un efektivitātes palielināšana ir svarīgākais valsts pārvaldes reformas uzdevums. Lai panāktu arī tālāku progresu šajā jomā tiek plānoti šādi pasākumi:

- 2001. gadā darba samaksas sistēmas izveide sasniegs savu pēdējo darba posmu – pamatojoties uz valdībā pieņemto koncepciju, Valsts civildienesta pārvalde un Finansu ministrija gatavo Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks jaunus darba samaksas līmeņus valsts pārvaldē strādājošajiem. Jaunās darba samaksas sistēmas ieviešana ir Pievienošanās partnerības vidējā termiņa uzdevums, jo gan Latvijas valdība, gan Eiropas Komisija apzinās, ka darba samaksas reforma veicinās valsts pārvaldes spēju piesaistīt, noturēt un veidot karjeras augsti profesionāli sagatavotajiem jaunajiem cilvēkiem.

- Publisko aģentūru likuma ieviešana, uzlabojot valsts finansu vadību un kontroli.

- Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšana un ieviešana.

- Valsts pārvaldes reformas stratēģijas 2001.–2006. gadiem un tās ieviešanas programmas pieņemšana un realizācija.

- Latvijas e-pārvaldes koncepcijas un tās īstenošanas stratēģijas izstrādāšana 2001.–2002. gadā.

- Laika posmā no 2001.–2002. gadam tiek plānota tālāka iekšējā audita sistēmas attīstība.

- Vidējā termiņa valsts stratēģiskās plānošanas sistēmas ieviešana.

- Vidējā termiņa budžeta plānošanas pakāpeniska ieviešana.

- Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāts ir sagatavojis priekšlikumus valdībai par administratīvi teritoriālās reformas paātrināšanu un izveidojis nākotnes pirmā līmeņa pašvaldību sistēmu, kas vidēji piecas reizēs samazinās esošo mazo pašvaldību skaitu. Valdības pozitīvā lēmuma gadījumā, par piedāvāto modeli tiks sagatavoti nepieciešamie Pašvaldību likuma grozījumi un tiks izstrādāta plaša iedzīvotāju informācijas programma.

4.5. Lauksaimniecība

un lauku attīstība

Pašreizējā situācija un politika

Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, ko pēdējā desmitgadē visvairāk ir skārušas strukturālās pārmaiņas. Lauksaimniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā, salīdzinot ar deviņdesmito gadu sākumu ir samazinājies gandrīz piecas reizes un pašlaik lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības īpatsvars IKP sastāda aptuveni 4,5%. Turklāt ir jāatzīmē, ka kritums lauksaimniecības nozarē vēl nav apstājies un tikai pozitīvā attīstība mežsaimniecībā uzlabo šī sektora kopējos rādītājus. Nodarbināto skaits lauksaimniecībā tomēr nav krities tik strauji kā ražošanas apjomi, joprojām 15% no Latvijas darbaspēka ir nodarbināti šajā nozarē. Papildus augstajam nodarbināto skaitam salīdzinoši mazražīgā darbā lauksaimniecībā lauku apvidos arī bezdarba līmenis ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus valstī, atsevišķos rajonos sasniedzot pat 25% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Šāda attīstība skaidri parāda arī galveno ar lauksaimniecības attīstību saistīto problēmu — mazais darba ražīgums nosaka zemāku lauksaimniecībā strādājošo ienākuma līmeni, kas neļauj daudziem lauku iedzīvotājiem īstenot savu sociālo un ekonomisko attīstību, pienācīgi uzlabot savu izglītības līmeni, veikt tehnoloģiju modernizāciju, veicina jauno cilvēku izceļošanu no lauku apvidiem utt. Lauksaimniecības attīstību lielā mērā kavē arī pastāvošās zemās iepirkuma cenas arī augstas kvalitātes produktiem, ko lielā mērā nosaka ārvalstu subsidētās produkcijas imports.

Valsts lauksaimniecības politiku definē šādi pamatdokumenti: Lauksaimniecības likums, Lauksaimniecības attīstības koncepcija, Lauksaimniecības subsīdiju izmantošanas koncepcija un programmu pamatojums 1998.–2002.gadam, Lauku attīstības programma, Lauku attīstības plāns.

Būtiskākās valsts lauksaimniecības un lauku attīstības politikas pamatnostādnes ir šādas: par prioritārām lauksaimniecības nozarēm Latvijā ir definētas graudkopība, piensaimniecība un cūkkopība; Lauksaimniecības likumā ir ietverta norma, ka minimālais valsts subsīdiju apjoms ikgadējam lauksaimniecības nozarei nedrīkst būt mazāks kā 3% no valsts pamatbudžeta; lauku attīstība nevar tikt saistīta tikai ar lauksaimniecības atbalstu, bet gan ar visaptverošiem pasākumiem, kas ietver arī alternatīvo nodarbinātības veidu attīstību laukos.

Politikas virzieni

Latvijas lauku attīstības galvenais mērķis ir konkurētspējīgas lauksaimniecības, spēcīgi attīstītu lauku, daudzveidīgi bagātas un ilgtspējīgas lauku vides izveidošana.

To nodrošinās šādi pakārtotie mērķi:

- lauksaimniecības produktu ražošanas un pārstrādes konkurētspējas palielināšana;

- pārstrādes nozares konkurētspējas palielināšanas un tās atbilstības ES prasībām nodrošināšana;

- lauksaimniecības uzņēmumu ienākumu palielināšana;

- lauku infrastruktūras uzlabošana;

- nodarbinātības attīstība un ekonomikas dažādošana laukos;

- vidi un laukus saudzējošu lauksaimniecības metožu attīstība un veicināšana.

Latvijas lauksaimniecības nozares pamatmērķis, ir nodrošināt efektīvu lauksaimniecības ražošanu, kas būtu spējīga integrēties Eiropas Kopējā tirgū līdz ar iestāšanos un ražotu ES normām atbilstošu augstas kvalitātes produkciju.

Šī mērķa sasniegšana ir iespējama, sistemātiski un vienlaicīgi strādājot vairākos virzienos:

- ražošanas tehnoloģiskā modernizācija;

- kvalitātes vadīšana visā ražošanas un realizācijas procesā;

- produkcijas tirgus veicināšana un attīstība.

Tādējādi lauksaimniecībā pakārtotie mērķi ir šādi:

- saglabāt lauku teritoriju apdzīvotību;

- nodrošināt iedzīvotājus ar kvalitatīvu valstī ražotu pārtiku;

- nodrošināt konkurētspējīgu ienākuma līmeni iedzīvotājiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību;

- saglabāt lauku ainavu un racionāli izmantot dabas resursus.

Tā kā ekonomiskās iespējas veicināt lauksaimniecības sektoru ir ierobežotas, tad no 2001. gada tiek izdalītas prioritārās lauksaimniecības nozares, kurās tiks ieguldīts lielāks nacionālais valsts atbalsts. Par prioritārajām nozarēm tiek uzskatītas šādas nozares:

1. Piensaimniecība;

2. Laukaugu ražošana;

3. Cūkkopība;

4. Augļu un dārzeņu ražošana.

Prioritārajām nozarēm ir paredzēts lielāks valsts atbalsts. Taču tas nenozīmē, ka citas nozares tiek pilnībā izslēgtas no valsts atbalsta sistēmas.

Valsts atbalsta politikas īstenošanā lauku attīstībā tiek izmantoti šādi pamatinstrumenti:

Valsts subsīdiju programma lauksaimniecības attīstībai, kura ietver:

- līdzfinansējumu;

- kreditēšanas veicināšanu;

- citus tiešos maksājumus.

Ārējā tirgus politika, kura ietver:

- atvērtākas un liberālākas ārējās tirdzniecības nosacījumu radīšanu;

- iekšējo tirgu regulējošo tiesību aktu tuvināšanu atbilstoši ES prasībām un Pasaules tirdzniecības organizācijai;

- integrāciju Eiropas Savienībā;

- līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā.

Finansu politika, kura ietver:

- kredītresursu pieejamības un investīciju piesaistes veicināšanu.

Konkrētie Latvijas lauku un lauksaimniecības vidēja termiņa attīstības pasākumi ir definēti Latvijas lauku attīstības plānā.

Svarīgākie lauksaimniecības tiesiskās vides pilnveidošanas pasākumi ir saistīti ar Latvijas likumdošanas harmonizāciju ar ES. Atbilstoši Latvijas valdības apņemšanās līdz 2003. gada 1. janvārim nepieciešams izstrādāt likumdošanas bāzi ES lauksaimniecības produktu Koptirgus organizācijas mehānismu ieviešanai Latvijā.

Turpmāk — vēl

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!