Saeimas priekšsēdētāja biedrs:

— tiekoties ar Eiropas Padomes delegāciju

Vakar, 21.jūnijā, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks tikās ar Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu, cilvēktiesību, kopējās drošības un aizsardzības komitejas sanāksmes dalībniekiem.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks sveica viesus sakarā ar ierašanos mūsu valstī un informēja, ka šajā dienā notiek pēdējā pavasara sesijas sēde, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka gan jūnija beigās, gan jūlijā būs vairākas ārkārtas sesijas aktuālu likumdošanas jautājumu izskatīšanai.

Tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar sadarbību starp Eiropas Parlamentu un Saeimu. R.Pīks uzsvēra, ka Latvijas parlamenta un valdības delegācijas bieži dodas uz Briseli pārrunāt Eiropas Savienības (ES) paplašināšanas procesa norisi un Latvijas paveikto ceļā uz integrāciju šajā organizācijā. Tomēr tagad Eiropas Parlamenta pārstāvjiem ir iespēja tikties ar Latvijas amatpersonām un klātienē pārliecināties par mūsu valsts paveikto.

Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka Eiropas Parlamenta un Saeimas deputātu sadarbība izveidojusies veiksmīga. Spilgts apliecinājums tam ir ES un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas sekmīgais darbs.

Sarunas noslēgumā Saeimas priekšsēdētāja biedrs novēlēja EP komitejas dalībniekiem panākumus sanāksmes darbā un pauda cerību, ka tikšanās ar Latvijas parlamenta pārstāvjiem un mūsu valsts amatpersonām ļaus iegūt plašu un precīzu informāciju par Latvijā notiekošajiem procesiem un paveikto darbu, virzoties uz integrāciju Eiropas Savienībā

— tiekoties ar Katalonijas valdības prezidentu

Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks vakar tikās arī ar Spānijas Karalistes Katalonijas autonomā apgabala valdības prezidentu Hordi Puholu ( Jordi Pujol ).

Tikšanās sākumā Katalonijas valdības prezidents sacīja, ka šī ir viņa pirmā vizīte Latvijā un tās mērķis ir iepazīties ar mūsu valsts pieredzi sabiedrības integrācijas jautājumu risināšanā. Viņš arī pastāstīja, ka Katalonijā valsts valodas statuss ir spāņu un kataloņu valodai un ka valdība daudz veikusi, lai attīstītu nacionālo identitāti.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs informēja, ka Latvijā valsts valodas statuss ir tikai latviešu valodai, un norādīja arī uz iemesliem šādam valsts valodas statusa regulējumam. R.Pīks pastāstīja arī par mazākumtautību integrācijas procesu Latvijas sabiedrībā un naturalizācijas gaitu.

Saeimas preses dienests