Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumi Nr. 219 "Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.06.2001., Nr. 97 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25576-kartiba-kada-tiek-pieskirts-atmaksats-un-dzests-studiju-kredits-no-valsts-budzeta-lidzekliem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.220

Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu

Vēl šajā numurā

22.06.2001., Nr. 97

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 219

Pieņemts: 29.05.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.219

Rīgā 2001.gada 29.maijā (prot. Nr.25, 5.§)

Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem

Izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 78.panta pirmās daļas 2.punktu, 79.panta otro daļu

un 82.panta pirmo daļu, Izglītības likuma 12.panta trešo daļu un 14.panta 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk — kredīts).

2. Šajos noteikumos paredzētā kārtība piemērojama studējošajiem, kuri saskaņā ar līgumu starp augstskolu un studējošo studē par maksu.

II. Kredīta ņēmēji

3. Uz kredīta saņemšanu var pretendēt studējošie — Latvijas Republikas pilsoņi un personas, kurām ir Latvijas Republikas nepilsoņa pase —, kuri sekmīgi apgūst valsts akreditētas studiju programmas.

4. Kredītu var saņemt ne vairāk kā viena bakalaura grāda, viena maģistra grāda un viena doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības profesionālās kvalifikācijas un profesionālo grādu secīgai iegūšanai, turklāt ne ilgāk par attiecīgās studiju programmas apguvei paredzēto laiku.

5. Lai varētu saņemt kredītu, studējošajam katrā akadēmiskā gada semestrī jāiegūst ne mazāk kā 75 procenti no studiju programmā attiecīgajam semestrim paredzēto kredītpunktu skaita.

6. Šo noteikumu 3.punktā minētās personas var saņemt kredītu studijām ārvalstīs — attiecīgās valsts atzītu (akreditētu) studiju programmu apguvei.

III. Kredīta devējs un finansu līdzekļi

7. Kredītu izsniedz un apkalpo Studiju fonds — Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā esoša iestāde, kurai ir juridiskās personas tiesības un kura darbojas saskaņā ar izglītības un zinātnes ministra apstiprinātu nolikumu. Studiju fonds tiek finansēts no valsts pamatbudžeta. Studiju fondam ir savs zīmogs un konts Valsts kasē.

8. Studiju kreditēšanai paredzētie finansu līdzekļi ir valsts speciālā budžeta līdzekļi, kurus veido aizņēmumi no valsts pamatbudžeta atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu, kā arī mērķa iemaksas noteiktai studiju programmai. Līdzekļi no valsts pamatbudžeta tiek aizdoti Studiju fondam saskaņā ar aizdevuma līgumu starp Valsts kasi un Studiju fondu.

9. Studiju fonds izsniedz kredītus no studiju kreditēšanai aizdotajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem un mērķa iemaksām noteiktai studiju programmai. Studiju fonds administrē kredītus, kā arī piedzen kredītus un kredīta procentus. Studiju fonds nodrošina finansu līdzekļu apriti un uzskaiti, kā arī sagatavo pārskatus par finansu līdzekļu izlietojumu.

10. Izglītības un zinātnes ministrija ir atbildīga par kredītu un kredīta procentu piedziņu un ieskaitīšanu Valsts kasē noteiktajā termiņā. Minēto funkciju izpildi Izglītības un zinātnes ministrija deleģē Studiju fondam.

11. Kredītu līdzekļu sadalījumu studiju programmām nosaka Izglītības un zinātnes ministrija, ievērojot to ministriju priekšlikumus, kuru pārziņā atrodas augstskolas.

12. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektam, paredz līdzekļus studiju kreditēšanai. Studiju kreditēšanai piešķirto līdzekļu apmēru nosaka likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam.

13. Atmaksātās kredītu pamatsummas, kredīta procentus, kā arī līgumsodu summas Studiju fonds ieskaita valsts pamatbudžetā. Līdzekļus Studiju fonda darbības nodrošināšanai, kā arī līdzekļus, kas nepieciešami, lai segtu starpību starp Studiju fonda aizņēmumu no valsts pamatbudžeta un Studiju fonda izsniegto kredītu procentu likmi, Izglītības un zinātnes ministrija paredz ministrijas budžeta programmās.

IV. Kreditēšanas nosacījumi

14. Kredīta apmērs vienam studējošajam nepārsniedz noteikto maksu par studijām. Izglītības un zinātnes ministrija nosaka kredīta maksimālo apmēru katrai studiju programmai, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātajiem studiju programmu izmaksu normatīviem.

15. Kredīta apmēru to studiju programmu apguvei, kuras netiek īstenotas Latvijas augstskolās, nosaka Studiju fonda komisija.

16. Studiju laikā ir bezprocentu kredīts. Kredīta procentus sāk aprēķināt ar divpadsmito mēnesi pēc studiju beigšanas vai ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas, piemērojot piecu procentu likmi gadā. Kredīta procentus aprēķina katru mēnesi no kopējās kredīta summas atlikuma.

17. Starp Studiju fondu un studējošo tiek noslēgts kredītlīgums, kurā paredz izmaksāt kredītu visu studiju laiku. Ja studiju programma netiek sekmīgi apgūta un to pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas apstiprina augstskolas kredītu piešķiršanas komisija (turpmāk — augstskolas komisija), Studiju fonds pārtrauc izmaksāt kredītu.

18. Studiju fonds pārskaita kredīta summas attiecīgās augstskolas norēķinu kontā termiņos, kas norādīti kredītlīgumā, kuru studējošais noslēdzis ar Studiju fondu.

19. Kredītu pārtrauc izmaksāt akadēmiskā atvaļinājuma laikā, un to var atjaunot nākamajā mācību gadā, ja studējošais sekmīgi turpina studijas. Studiju fonds pārtrauc kredīta izmaksu, ja studējošais ir izslēgts no studējošo saraksta.

V. Kredīta piešķiršanas kārtība

20. Studējošo pieprasījumus kredīta piešķiršanai izskata augstskolas komisija, kuras sastāvā ir augstskolas administrācijas, akadēmiskā personāla un studentu pašpārvaldes pārstāvji. Studējošo īpatsvars augstskolas komisijā nav mazāks par 20 procentiem.

21. Pieprasījumus kredīta piešķiršanai studijām ārvalstīs izskata Studiju fonda izveidota komisija, kuras sastāvā ir pārstāvji no studējošo pašpārvaldes, Studiju fonda un ministrijām, kuru pārziņā ir attiecīgās augstskolas.

22. Studējošais pieprasījumā norāda nepieciešamo kredīta summu, kas nepārsniedz pieprasījumam pievienotajā augstskolas izziņā apstiprināto studiju maksas apmēru.

23. Pēc iesniegto pieprasījumu izskatīšanas augstskolas komisija izsniedz katram studējošajam apstiprinājumu par kredīta piešķiršanu studiju programmām piešķirto kreditēšanas līdzekļu ietvaros. Apstiprinājumu par kredīta piešķiršanu izsniedz reizi semestrī pēc attiecīgās pārbaudījumu sesijas, ņemot vērā sesijas rezultātus. Pirmajā kursā studējošajiem līdz pirmajai pārbaudījumu sesijai apstiprinājumu par studiju kredīta piešķiršanu izsniedz, ņemot vērā iestājpārbaudījumu rezultātus. Informācija par izsniegtajiem apstiprinājumiem par kredīta piešķiršanu ir atklāta.

24. Ja diviem vai vairākiem studējošajiem, kuri vēlas saņemt kredītu, ir vienādi sekmības rādītāji, augstskolas komisija kredītu vispirms piešķir invalīdiem, bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem, kā arī studējošajiem no trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.

25. Augstskolas komisija aizpilda veidlapu, kuras paraugu apstiprinājis izglītības un zinātnes ministrs. Veidlapā sniedz ziņas par izsniegtajiem apstiprinājumiem kredītu piešķiršanai. Pēc attiecīgo ziņu pārbaudes Studiju fonds noslēdz ar studējošajiem kredītlīgumus. Studiju fonds noslēdz kredītlīgumus arī ar tiem studējošajiem, kuriem kredīta piešķiršanu ir apstiprinājusi Studiju fonda komisija. Lai noslēgtu kredītlīgumu, studējošajam jāuzrāda personu apliecinošs dokuments — pase.

VI. Pārskatu sniegšanas kārtība

26. Studiju fonds par noslēgtajiem kredītlīgumiem reizi ceturksnī rakstiski informē augstskolas komisiju.

27. Augstskolas komisija reizi semestrī rakstiski paziņo Studiju fondam par grozījumiem kredīta ņēmēju sarakstā vai apstiprina, ka izmaiņu nav. Ārvalstīs studējošie ziņas Studiju fondam sniedz reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 1.septembrim.

28. Augstskolas komisija reizi gadā, bet ne vēlāk kā līdz 15.oktobrim, aizpilda Studiju fonda izstrādāto veidlapu. Veidlapā sniedz informāciju par kredīta ņēmēju skaitu studiju programmās.

29. Studiju fonds veic kredītlīdzekļu grāmatvedības uzskaiti un fonda nolikumā noteiktajā kārtībā sniedz Izglītības un zinātnes ministrijai pārskatu par izsniegtajiem kredītiem, par kredītu un kredīta procentu atmaksu, kā arī par aizkavētajiem kredītu un kredīta procentu maksājumiem.

VII. Kredīta atmaksas kārtība

30. Kredītu sāk atmaksāt ne vēlāk kā ar trešo mēnesi pēc studiju pārtraukšanas vai ne vēlāk kā ar divpadsmito mēnesi pēc studiju beigšanas.

31. Kredīta ņēmējs kredītu Studiju fondam atmaksā 10 gadu laikā, katru gadu maksājot desmito daļu no kopējās kredīta summas un kredīta procentus. Maksājumi veicami katru mēnesi.

32. Kredīta ņēmējs kredītu un kredīta procentus var atmaksāt pirms kredītlīgumā noteiktā termiņa. Kredītu var atmaksāt kredīta ņēmējs vai cita fiziskā vai juridiskā persona.

33. Kredītlīgumā nosaka, ka kredīta ņēmējs par katru nokavēto maksājuma dienu maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas.

VIII. Kredīta dzēšana

34. Uz kredīta dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredīta ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās tajās profesijās, kuru sarakstu, kā arī speciālistu skaitu pēc attiecīgo ministru ierosinājuma katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

35. Ministrijas sagatavo un iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā priekšlikumus par to speciālistu skaitu, kuriem kredītu jāsāk dzēst attiecīgajā gadā. Sagatavojot minētos priekšlikumus, ministrijas ņem vērā pašvaldību iesniegtos priekšlikumus par pašvaldību institūcijās strādājošajiem speciālistiem, kā arī izvērtē nodrošinājumu ar speciālistiem katrā profesijā.

36. Izglītības un zinātnes ministrija, ņemot vērā ministriju iesniegtos priekšlikumus, katru gadu sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par kredītu dzēšanu. Ministru kabinets katru gadu apstiprina profesiju sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajās profesijās.

37. Ņemot vērā Ministru kabineta apstiprināto speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem, ministrijas sagatavo un iesniedz izskatīšanai Kredītu dzēšanas komisijā priekšlikumus par attiecīgo speciālistu skaitu un darba vietām.

38. Kredītu dzēšanas komisiju izveido izglītības un zinātnes ministrs. Komisijā iekļauj attiecīgo nozaru ministriju deleģētos pārstāvjus, kā arī Studiju fonda pārstāvjus.

39. Kredītu dzēšanas komisija izvērtē, vai ministriju priekšlikumi par speciālistu skaitu un darba vietām atbilst Ministru kabineta apstiprinātajam profesiju sarakstam un speciālistu skaitam, un apstiprina darba vietu sarakstu un speciālistu skaitu, kuriem kredītu sāks dzēst no valsts budžeta līdzekļiem (turpmāk — saraksts).

40. Ministrijas nosūta sarakstu augstskolām, kuras sagatavo attiecīgos speciālistus, kā arī valsts un pašvaldību institūcijām, kurās atrodas sarakstā minētās darba vietas.

41. Ja nepieciešams izdarīt grozījumus, kas attiecas uz sarakstā minētajām darba vietām (saglabājot nemainīgu sarakstā noteikto speciālistu skaitu), ministrijas saskaņo grozījumus ar Kredītu dzēšanas komisiju.

42. Kredītu dzēš, ja kredīta ņēmēja pamatdarba vieta ir iekļauta sarakstā. Par katru pilnu nostrādāto gadu kredīta ņēmējam dzēš 10 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, tad par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš 5 procentus no kopējās kredīta summas.

43. Kredīta ņēmējus, kuriem sāks dzēst kredītu no valsts budžeta līdzekļiem attiecīgajā gadā, nosaka konkursa kārtībā. Konkursu izsludina valsts un pašvaldību institūcijas, kurās atrodas sarakstā minētās darba vietas. Konkursa nosacījumus un kritērijus, pēc kuriem vērtē speciālistus, nosaka konkursa izsludinātājs, paredzot, ka galvenie kritēriji ir atbilstoša akadēmiskā vai profesionālā izglītība un pieredze darbā attiecīgajā profesijā.

44. Kredīta ņēmējs iesniedz Kredītu dzēšanas komisijā izziņu (pielikums) un ziņas par saņemtā un atmaksātā kredīta un kredīta procentu summu.

45. Kredītu dzēšanas komisija izskata šo noteikumu 44.punktā minētos dokumentus un mēneša laikā no to iesniegšanas dienas rakstiski sniedz atzinumu iesniedzējam un Studiju fondam.

46. Izglītības un zinātnes ministrija atbilstoši Kredītu dzēšanas komisijas iesniegtajam un apstiprinātajam sarakstam kredītu dzēšanai nepieciešamos līdzekļus reizi ceturksnī ieskaita Valsts kases kontā.

47. Izglītības un zinātnes ministrija katru gadu, sagatavojot priekšlikumus valsts budžeta likumprojektam, paredz līdzekļus kredītu dzēšanai. Kredītu dzēšanai piešķirto līdzekļu apmēru nosaka likumā par valsts budžetu attiecīgajam gadam.

48. Kredīts un kredīta procenti tiek dzēsti, ja kredīta ņēmējs ir miris vai kļuvis par pirmās vai otrās grupas invalīdu.

IX. Kredīta atmaksas termiņa

pagarināšana

49. Kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs:

49.1. ir obligātajā militārajā dienestā;

49.2. ir grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā;

49.3. ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz triju gadu vecumam un nestrādā pilnu darba laiku;

49.4. turpina studijas maģistrantūrā, doktorantūrā vai rezidentūrā.

50. Ja kredīta ņēmējs ir kļuvis par bezdarbnieku un stājies Valsts nodarbinātības dienesta uzskaitē, kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par faktisko bezdarba laiku, bet ne ilgāk kā par vienu gadu.

51. Studiju fonds pagarina kredīta atmaksas termiņu, pamatojoties uz kredīta ņēmēja iesniegtajiem dokumentiem, kas apliecina šo noteikumu 49. un 50.punktā noteikto kredīta atmaksas termiņa pagarinājuma pamatotību.

X. Noslēguma jautājumi

52. Kredītu dzēšanas kārtība, kura noteikta šo noteikumu 37., 39., 40., 41. un 43.punktā, stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

53. Kredītlīgumi ar studējošajiem tiek noslēgti līdz 2001.gada 31.jūlijam.

54. Līdz noslēgto kredītlīgumu darbības beigām turpinās to kredītu izmaksa un atmaksa, kas veicama saskaņā ar noslēgtajiem kredītlīgumiem.

55. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 9.marta noteikumus Nr.86 "Studiju kreditēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1999, 75./78., 313./316.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes

ministrs K.Greiškalns

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 23.jūniju.

PIELNOT219 COPY.GIF (42402 BYTES)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!