Par investīciju piesaisti un tautsaimniecības izaugsmi

Vašingtonā tiekoties ar ASV Tirdzniecības departamenta vadību, saņemtas pozitīvas atsauksmes par programmu "e-Latvija", kurā nospraustie mērķi sakrīt ar virzību arī Amerikas Savienotajās Valstīs, teica ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, vakar, 30.janvārī, preses konferencē informēdams par Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) un informācijas tehnoloģiju firmu pārstāvju delegācijas vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs. Vizītes laikā mūsu valsts delegācijai bijušas tikšanās ar augstiem ASV Tirdzniecības departamenta vadītājiem, ar kuriem spriests par abu valstu ministriju sadarbību, kā arī par e-komercijas un e-valdības jautājumiem.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas pārrunāti tikšanās laikā, bijis ierobežojumu atcelšana Latvijai augsto informācijas tehnoloģiju produktu importam no ASV, lai veicinātu informācijas tehnoloģiju nozares attīstību Latvijā. Taču, kā uzsvēra A.Kalvītis, šai ziņā liels darbs jāveic mūsu valsts Ārlietu ministrijai, panākot, lai Latvija tiktu iekļauta to valstu grupā, kurām nav nepieciešama speciāla ASV Tirdzniecības departamenta atļauja informācijas tehnoloģiju produktu importam. Savukārt Tirdzniecības departamentam pret to nekādu iebildumu neesot.

Ekonomikas ministrs pauda cerību, ka ASV tomēr atcels antidempinga nodevu 18 procentu apmērā, kas noteikta akciju sabiedrības "Liepājas metalurgs" produkcijai. Vizītes laikā izdevies panākt vienošanos, ka līdz galīgā lēmuma pieņemšanai šajā jautājumā speciāla ASV Tirdzniecības departamenta komisija apmeklēs "Liepājas metalurgu", lai pārliecinātos, ka tas nenodarbojas ar dempingu ASV tirgū. A.Kalvītis prognozēja, ka šī komisija varētu ierasties Latvijā jau februāra beigās vai martā, bet aprīlī un maijā šīs sarunas turpināsies Baltijas hartas ietvaros. Kā zināms, ASV Tirdzniecības departaments uzskata, ka "Liepājas metalurgs" savu produkciju Amerikas Savienotajās Valstīs pārdod par dempinga cenām, tādējādi radot zaudējumus vietējiem ražotājiem.

Sakarā ar "Liepājas metalurga" dempinga skandālu Latvija Amerikas Savienotajās Valstīs tikusi no netirgus ekonomikas valstu kategorijas ierindota tirgus ekonomikas valstu kategorijā, pastāstīja ministrs, piebilstot, ka netirgus ekonomikas valstīm antidempinga nodeva sasniedzot pat 80 procentus.

Vizītes laikā Latvijas delegācija apmeklēja arī tā dēvēto Silikona ieleju, kur tai bija tikšanās ar vadošo ASV informācijas tehnoloģiju kompāniju pārstāvjiem, kas ieinteresēti veikt investīcijas mūsu valstī. A.Kalvītis ar gandarījumu atzīmēja, ka tikuši atjaunoti kontakti ar kompāniju "IBM". Latvijas delegācija, tiekoties ar "IBM" pārstāvjiem, iepazīstinājusi viņus ar situāciju informācijas tehnoloģiju jomā Latvijā. Tā kā investīciju piesaistīšanā Latvijai jākonkurē ar Dienvidaustrumu Āzijas valstīm, mūsu piedāvājumam jābūt augstā līmenī, konkurētspējīgam, uzsvēra ministrs. Februārī, kad kompānijas "IBM" augstākie vadītāji ieradīsies Eiropā, ar viņiem tiksies Latvijas Attīstības aģentūras pārstāvji.

Kā izriet no A.Kalvīša teiktā, centrālais sarunu temats Amerikā bijis investīciju piesaistīšanas iespējas. Par to spriests, tiekoties arī ar kompānijas "Hewlett Packard" vadītājiem, kuri atzinuši, ka Latvija varētu būt viena no potenciālajām valstīm, kur ieguldīt līdzekļus.

Preses konferencē klātesošie tika iepazīstināti ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto kārtējo, jau trīspadsmito, ziņojumu par Latvijas tautsaimniecības attīstību. EM Tautsaimniecības un struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Baranovs norādīja, ka situācija kopumā uzlabojusies. Tomēr, kaut arī visās tautsaimniecības nozarēs vērojams pieaugums, jāturpina reformas, lai tā tempi kļūtu vēl straujāki. Pagaidām iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 2001.gadā šajā ziņojumā prognozēts 6 procentu apmērā salīdzinājumā ar 2000.gadu, lai gan, pēc O.Baranova domām, būtu nepieciešams vismaz 7 līdz 8 procentu pieaugums, savukārt patēriņa cenas šogad celšoties par 3 procentiem, bet bezdarba līmenis turpināšot samazināties, līdz gada beigās sasniegšot 7 procentus no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

Ziņojumā uzsvērts, ka Latvijā radīti labi makroekonomiskie izaugsmes priekšnoteikumi. Pērn vidējā inflācija gadā bijusi 2,6 procenti — viena no zemākajām, salīdzinot ar citām pārejas ekonomikas valstīm. Tomēr sakarā ar to, ka Latvijā administratīvi tiek regulētas cenas veselai virknei preču un pakalpojumu, piemēram, īrei, sabiedriskajam transportam, elektroenerģijai, siltumenerģijai utt., tuvākajos gados netiek paredzēta būtiska inflācijas pazemināšanās.

Kā viena no galvenajām Latvijas ekonomikas problēmām ziņojumā atzīmēts samērā augstais tekošā konta deficīts, ko izraisījusi preču eksporta samazināšanās Krievijas krīzes ietekmē. Tomēr pērn salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem situācija šajā ziņā ievērojami uzlabojusies un tekošā konta deficīts bijis vairs tikai 5,6 procenti no IKP.

Viens no ekonomiskās izaugsmes rādītājiem ir investīciju pieaugums, un, kā teikts ziņojumā, pērn investīciju līmenis atkal sācis celties pretstatā 1999.gadam, kad investīcijas Krievijas krīzes dēļ bija zemākā līmenī nekā iepriekš. Prognozēts, ka turpmākajos gados pēc lielo valsts uzņēmumu privatizācijas Latvijā varētu ienākt lielas ārvalstu investīcijas. Taču, lai to nodrošinātu, valdībai jāspēj izveidot stabilu un uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi.

EM ziņojumā arī formulēti valdības ekonomiskās politikas mērķi un prioritātes, tai skaitā konsekventa pāreja uz tirgus ekonomiku, nepieciešamība nākamajos gados nodrošināt IKP pieaugumu par 5 līdz 7 procentiem gadā, pievērst jo lielu uzmanību valsts īpašuma objektu privatizācijai, uzlabot uzņēmējdarbības vidi, samazināt nodokļu slogu uzņēmējiem, kā arī integrēties Eiropas Savienībā.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore