Dr. Zinaīda Sitņika Moldovas Zinātņu akadēmijas Vēstures institūts, Moldova

Deportāciju drāma Besarābijā: terora mašīnas mehānisms

Kā sekas tam, ka PSRS un Vācija bija izdarījušas nodevību pret Eiropas valstīm, tika parakstīts nacistu — padomju pakts un slepenie papildu protokoli, kuri pārdalīja Eiropas karti. Baltijas padomju republikas, Moldāvijas PSR, Ukrainas un Baltkrievijas rietumu daļas tika pārvērstas par sociālisma celtniecības poligonu. Šim laikposmam bija šādas iezīmes: 1) teritoriāla sadalīšana; 2) pilsoņtiesību atņemšana; 3) nacionālo kultūru sagraušana; 4) rusifikācija; 5) terors; 6) uzņēmumu un zemes nacionalizācija.

Padomju režīms izmantoja visu terora metožu apjomu — ieslodzījumus, administratīvās represijas, deportācijas, individuālas vai masu slepkavības — lai piešķirtu likumīgu statusu totalitārajai komunistu varai. Tās ieviešanas mehānismam Austrumeiropā bija daudz kopīgu iezīmju.

1940. —1941. gadā padomju režīma galvenās represīvās akcijas Besarābijā tika vērstas pret politisko partiju bijušajiem aktīvajiem locekļiem, garīdzniecību un inteliģenci, kuri bija palikuši šajā reģionā pēc 1940. gada 28. jūnija, pret bijušajiem lauksaimniecības un rūpniecības lielīpašniekiem.

Dažādu terora veidu — militārā, sociālā, juridiskā, ikdienas — lietošanu Moldāvijas PSR, kā arī Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainas un Baltkrievijas rietumu reģionos noteica totalitārās struktūras tendence apspiest jebkuru opozīciju un demokrātiskās tradīcijas, kuras pastāvēja šajās teritorijās. Tiešie izpildītāji bija militārās varas, NKVD orgānu, Valsts drošības komitejas un Iekšlietu ministrijas pārstāvji, partijas un valdības darbinieki no Moldāvijas PSR.

1941. gada 13. jūnija un 1949. gada 5.—6. jūlija deportācijas ir viens no vistraģiskākajiem notikumiem Moldovas vēsturē. Šī problēma ir atspoguļota N.Movileanu, V.Pasata, M.Gribincea, V.Caranova, Z.Sitņikas zinātniskajos pētījumos. Lai gan tā ir plaši analizēta, īpašs impulss tās izpētē bija brīva pieejamība arhīviem, kuros tika atklāti jauni dokumenti. Tie ir nepieciešami sabiedrībai, lai objektīvi atspoguļotu daudzus komunistiskā režīma necilvēcīgos procesus.

1941. gada 13. jūnija deportāciju veica saskaņā ar PSRS Tautas Komisāru Padomes un VK(b)P CK 1941. gada 14. maija lēmumu. Moldāvijas PSR, tāpat kā citās padomju impērijas daļās, deportācijas deva gaidīto efektu. Tūlīt pēc padomju okupācijas komunistu struktūras veica kadru “tīrīšanas” politiku. Paredzētajā laikā tika sagatavoti “melnie” saraksti “kulaku” likvidēšanai, un dažus mēnešus iedzīvotāji pavadīja milzīgās bailēs, ka viņi tiks deportēti. Faktiski saskaņā ar atklātībā nodotajiem aprēķiniem septiņās republikās un reģionos 1941. gada septembra vidū tika deportētas vairāk nekā 22 000 personu. Deportēto cilvēku mantu konfiscēja un nolaupīja padomju orgāni.

Tūkstošiem cilvēku dzīves traģēdijas ir palikušas uz totalitārā komunistu režīma sirdsapziņas.