• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Polijas atbalstu Latvijai ceļā uz NATO. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.06.2001., Nr. 92 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25315

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - vēstulē tautiešiem, kam saknes ārpus Latvijas - tiekoties ar Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pavalsts premjerministru

Vēl šajā numurā

14.06.2001., Nr. 92

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Polijas atbalstu Latvijai ceļā uz NATO

Cienītā "Latvijas Vēstneša" redakcija!

Laipni nosūtu Jūsu zināšanai vai eventuālai izmantošanai oficiālu dokumentu, kurā Latvijas Poļu savienība lūdz ASV poļu organizācijas atbalstīt Latvijas Republikas centienus iestāties NATO.

Šādas vēstules būtu divas ar identisku tekstu, kas adresētas:

1) Amerikas Poļu kongresam ( Polish American Congress ) un

2) poļu apvienībām un organizācijām Amerikas Savienotajās Valstīs ( To Polish Communities and Organisations in the United States of America )

Ar cieņu, — Ježijs Žuravičs, Polijas vēstniecības II sekretārs

Amerikas Poļu kongresa darbība kopš 1944. gada un ieguldījums demokrātijas un brīvības labā liek mums izjust lepnumu par mūsu tautiešu politisko ietekmi un panākumiem/sasniegumiem un gandarījumu par poļu spēju saglabāt vēsturisko apziņu un savu nacionālo identitāti.

Poļu kopienas vēsturiskā pieredze Latvijā ir vērā ņemama un šodien motivē mūs aktīvai iesaistei svarīgu politisku jautājumu risināšanā. Starpkaru periodā pirmās neatkarīgās Latvijas Republikas laikā tika nodrošināta aktīva poļu kopienas dzīves attīstība — mūsu minoritātes partija bija pastāvīgi pārstāvēta parlamentā, tika izdoti laikraksti, strauji pieauga poļu skolu skaits. Līdz ar Latvijas neatkarības zaudēšanu šīs iespējas tika atņemtas gandrīz uz piecdesmit gadiem — padomju okupācijas režīms darīja visu, lai vājinātu poļu etnisko identitāti. Poļi kā viena no Latvijas neatkarību visdedzīgāk atbalstošajām minoritātēm ļoti aktīvi iesaistījās Latvijas neatkarības kustībā 80. gadu beigās. Mūs, tāpat kā pārējos Latvijas iedzīvotājus, toreiz iedvesmoja notikumu attīstība Polijā. Līdz ar neatkarības atjaunošanu Latvijā esam ieguvuši ne tikai 6 valsts finansētas poļu skolas, poļu periodisko izdevumu, priviliģētus pilsonības iegūšanas noteikumus, bet galvenais — atguvuši stabilas un brīvas attīstības perspektīvas.

Tādēļ domājam, ka Jūs izprotat mūsu rūpes par to, lai desmit gadus ilgais demokrātijas attīstības panākumu stāsts Latvijā turpinātos. Mēs atbalstām Latvijas valdības izvirzītās ārpolitiskās prioritātes — dalību NATO un ES. Vienīgi caur pilntiesīgu integrāciju brīvā un vienotā Eiropā ir iespējams nodrošināt atgūtās valstiskās neatkarības un stabilitātes perspektīvas neatgriezeniskumu. Citas alternatīvas nav.

Svarīgi, ka šīs mūsu vitālās intereses nav bāzētas uz egoistiskiem drošības patērētāja apsvērumiem. Tieši otrādi. Līdz ar Baltijas valstu uzņemšanu nākamajā alianses paplašināšanās kārtā 2002. gadā tiktu izpildīts vēsturisks un būtisks drošības politikas uzdevums, proti, tiktu radīti skaidri drošībpolitiskie apstākļi Eiropā un līdz ar to paplašināta drošības un stabilitātes zona transatlantiskajā telpā. Esam pārliecināti, ka tas jādara tagad — izdevīgā un labvēlīgu faktoru noteiktā laikā. Stabilitāte un bezkrīžu attīstība Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, kā arī tiešu militāru apdraudējumu neesamība liecina, ka tieši 2002. gada NATO valstu vadītāju tikšanās ir īstais brīdis. Krievija ir tāda kalibra valsts, kura drīzāk pati veido alianses, nevis tām pievienojas. Taču pagaidām mūsu kaimiņvalsts vēl atrodas stadijā, kad tā meklē pragmatiskus risinājumus savu interešu definēšanai. Iepriekšējā NATO paplašināšanās pierādīja, ka Krievijas iespējamām reakcijām, atbildot uz faktu, ka netiek ņemti vērā tās iebildumi, pagaidām vēl piemīt virtuāls raksturs. Turklāt Polijas piemērs apliecina, ka dalībvalsts statuss galarezultātā ir veicinājis divpusējo attiecību ar Krieviju uzlabošanos. Atliekot Baltijas valstu uzņemšanu, būtu neizbēgama nenoteiktības un nenobeigtības zonas veidošanās Eiropā, kas nevis stiprinātu demokrātiskos reformu spēkus Krievijā, bet izaicinātu neparedzamas un neaprēķināmas attīstības.

Šis gads ir izšķirošais pirms galīgo lēmumu pieņemšanas 2002. gadā, kur svarīgākā loma, neapšaubāmi, būs Amerikas Savienoto Valstu nostājai. Apzinoties Poļu kongresa ietekmi un autoritāti Savienoto Valstu politikā un sabiedriskās domas veidošanā, kā arī mūsu tautiešu konsekvento un rezultatīvo ieguldījumu Polijas notikumos, atgriežoties Rietumu demokrātiju kopienā, Latvijas poļu kopiena vēršas ar aicinājumu atbalstīt Latvijas un Baltijas valstu uzaicināšanu Ziemeļatlantijas aliansē un sniegt savu ieguldījumu Baltijas valstīm labvēlīgas Amerikas Savienoto Valstu pozīcijas izveidošanā.

Neoficiāls tulkojums no poļu valodas

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!