Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kad referendums par Latviju Eiropas Savienībā kļūst realitāte. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.06.2001., Nr. 91 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25265

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas iedzīvotāju aptaujā par Eiropas Savienību iegūtie rezultāti

Vēl šajā numurā

13.06.2001., Nr. 91

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kad referendums par Latviju Eiropas Savienībā kļūst realitāte

Pēdējā laikā samazinājies to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas referendumā atbalstītu Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā (ES), par to liecina maijā veiktā sabiedriskās domas aptauja. Latvijas iestāšanās atbalstītāju skaits kopš februāra sarucis par 3,8 % un tagad ir 37,6% no kopējā aptaujāto skaita. Gandrīz tikpat respondentu iestājās pret Latvijas iestāšanos ES — 37,4% (februārī 32,7%). Bet neizlēmīgo iedzīvotāju skaits saglabājies gandrīz nemainīgs — 25,1% (februārī 26 %). Savukārt, veicot šo datu salīdzinājumu ar iedzīvotāju attieksmi pagājušā gada maijā, situācija saglabājusies nemainīga.

Šī gada maijā veiktā aptauja salīdzinājumā ar visām iepriekšējām ievērojami pasliktinājusies Latvijas iedzīvotāju attieksmē pret Eiropas Savienību kā struktūru. Pozitīvi ES vērtē 44,9% aptaujāto (februārī — 49,7%), bet negatīvi par ES izteikušies 42,2% respondentu (februārī — 36,3%). Īpaši negatīvu nostāju pret ES pauduši respondenti bez LR pilsonības.

Vakar preses konferencē, komentējot aptaujas rezultātus, Eiropas integrācijas biroja (EIB) direktors Edvards Kušners, norādīja, ka negatīvā nostāja pret ES skaidrojama galvenokārt ar Latvijas tuvošanos dalībai šai organizācijā. Pateicoties ļoti straujajai iestāšanās sarunu gaitai, Latvijas dalība ES iedzīvotāju acīs kļūst arvien reālāka, un līdz ar to pieaug arī emocionālā nepatika, jo nav pārliecības par iznākumu. Tāpat ļoti nozīmīgs ir ES atspoguļojums medijos, plašsaziņas līdzekļos pēdējā laikā ES vairāk tiek attēlots negatīvā, ne pozitīvā nokrāsā. Pozitīvais saistībā ar ES ir šīs organizācijas pamati jeb būtība, par ko visai maz informē Latvijas masu mediji, norādīja E. Kušners.

Protams, viens no pamatuzdevumiem, lai panāktu iedzīvotāju attieksmes uzlabošanos, ir informācijas sniegšana un izskaidrošana sabiedrībai. Aktīvāk šajā darbā būtu jāiesaistās masu medijiem un nevalstiskajām organizācijām, jo, kā norādīja EIB direktors, nebūtu pareizi, ja valsts nodarbotos ar pozitīvas attieksmes "potēšanu". "Valdībai jānodrošina informācijas pieejamība, bet nevalstisko organizāciju uzdevums ir informācijas apstrāde un attieksmes veidošana," uzsvēra E. Kušners.

Šajā aptaujā pirmoreizi tika iekļauts jautājums par to, vai respondenti gatavojas piedalīties referendumā, un, kā liecina rezultāti, aptuveni 2/3 aptaujāto apliecinājuši savu nodomu iet uz referendumu. 31,8% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka viņi noteikti piedalītos tautas nobalsošanā par Latvijas iestāšanos ES, bet 33,2% respondentu domā, ka drīzāk piedalītos. Aptuveni 16% respondentu atzinuši, ka visai noteikti nedosies uz referendumu par Latvijas pievienošanos ES.

Komentējot negatīvās attieksmes pieaugumu attiecībā uz Latvijas iestāšanos ES, E. Kušners norādīja arī uz nepilnībām aptaujā izvirzītajā jautājumā — "Ja rīt notiktu referendums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā Jūs balsotu?" Proti, iedziļinoties jautājuma būtībā, nereti arī eirooptimisti, kas reālajā referendumā noteikti balsotu "par", šajā gadījumā atbild negatīvi, jo nepiekrīt Latvijas gatavībai iestāties ES jau rīt.

Atbildot uz jautājumu, kā nesen Īrijā notikušā referenduma par Nicas līguma ratifikāciju negatīvais iznākums varētu ietekmēt sabiedrības attieksmi pret ES un Latvijas integrāciju šajā organizācijā, E. Kušners norādīja, ka nākamie aptaujas rezultāti, iespējams, liecinās par Īrijas referenduma rezultātu ietekmi uz sabiedrības attieksmi, bet šis jautājums "nav uzlūkojams viennozīmīgi". EIB direktors atzina, ka Īrijas referenduma rezultāti ir nozīmīgs fakts un tas neapšaubāmi kaut kādā mērā ietekmēs citu dalībvalstu parlamentus, lemjot par līguma ratifikāciju, un atstās iespaidu uz paplašināšanās procesa gaitu.

Aptauju rīkoja Eiropas integrācijas birojs sadarbībā ar Valsts kanceleju un Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru "SKDS".

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!