Ministru kabineta rīkojums Nr.508

Rīgā 2012.gada 30.oktobrī (prot. Nr.60 3.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamā īpašuma objektus Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MEGATE" (vienotais reģistrācijas Nr.42103017164) 2005.gada 25.janvārī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 25.janvārī ar Nr.1.33/323-6022).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "MEGATE" ierosina privatizēt valsts nekustamā īpašuma objektus – dzirnavas (būves kadastra apzīmējums 6468 005 0042 008) Liepu gatvē 10A, Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, un tām nepieciešamo zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6468 005 0041) "Dzirnezers", Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, daļu 9,60 ha platībā un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6468 005 0042) Liepu gatvē 10A, Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, daļu 0,70 ha platībā (turpmāk – valsts īpašuma objekts).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts nekustamais īpašums "Kazdangas lauksaimniecības tehnikums" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6468 003 0034) Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, sastāv no astoņām zemes vienībām (zemes vienību kadastra apzīmējumi 6468 001 0034, 6468 002 0098, 6468 003 0034, 6468 003 0036, 6468 003 0081, 6468 005 0040, 6468 005 0041 un 6468 005 0042) un 20 būvēm (būvju kadastra apzīmējumi 6468 003 0034 001, 6468 003 0034 002, 6468 003 0034 020, 6468 003 0034 021, 6468 003 0034 022, 6468 003 0034 003, 6468 003 0034 004, 6468 003 0034 005, 6468 005 0040 003, 6468 005 0042 008, 6468 003 0034 017, 6468 003 0034 009, 6468 003 0034 010, 6468 003 0034 024, 6468 003 0034 025, 6468 003 0034 018, 6468 003 0034 019, 6468 003 0034 012, 6468 003 0034 031 un 6468 003 0034 030) (turpmāk – valsts nekustamais īpašums), tajā skaitā privatizācijai ierosinātais valsts īpašuma objekts. Valsts īpašuma objekts 2005.gada 15.martā reģistrēts Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Kazdangas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.93 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes ministrijas personā;

3.2. valsts īpašuma objekts ir iznomāts:

3.2.1.  2001.gada 12.septembrī starp Zemkopības ministriju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "MEGATE" noslēgts līgums Nr.946 par neapdzīvojamo telpu 875,80 m² platībā – dzirnavu (būves kadastra apzīmējums 6468 005 0042 008) Liepu gatvē 10A, Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā (turpmāk – dzirnavas) – nomu līdz 2051.gada 31.augustam;

3.2.2.  2001.gada 1.septembrī starp Zemkopības ministriju un sabiedrību ar ierobežotu atbildību "MEGATE" noslēgts līgums Nr.27 par valsts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6468 005 0041) "Dzirnezers", Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, daļas 9,60 ha platībā un valsts zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6468 005 0042) Liepu gatvē 10A, Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, daļas 0,70 ha platībā nomu līdz 2051.gada 31.augustam. Nomas tiesības 2001.gada 29.novembrī nostiprinātas Liepājas tiesas zemesgrāmatu nodaļas Kazdangas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.93;

3.2.3.  2011.gada 28.jūlijā starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību "MEGATE", Cīravas arodvidusskolu un Aizputes novada domi ir noslēgti šā rīkojuma 3.2.1. un 3.2.2.apakšpunktā minēto līgumu pārjaunojuma līgumi;

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmās daļas 2.punktu valsts īpašuma objekta nomniekam var tikt atzītas pirmpirkuma tiesības, ja tas nomā visu valsts īpašuma objektu ilgāk par vienu gadu, nomas līgums reģistrēts likumā noteiktajā kārtībā un nomniekam nav nomas maksas parādu;

3.4. valsts īpašuma objekta daļa – dzirnavas – ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis "Ūdensdzirnavas", kas 1998.gadā ir iekļauts valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā (valsts aizsardzības Nr.6421). Valsts īpašuma objekts atrodas valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Parks" (valsts aizsardzības Nr.6422) un valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Kazdangas muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr.6413) teritorijā. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts ir apstiprināts ar kultūras ministra 1998.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.128 "Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu". Minētie kultūras pieminekļi valsts aizsardzībā atrodas kopš 1969.gada, kad tie tika iekļauti arheoloģijas, vēstures, arhitektūras un mākslas pieminekļu sarakstā (apstiprināts ar Ministru Padomes 1967.gada 29.decembra lēmumu Nr.596 "Par vēstures un kultūras pieminekļu stāvokli un pasākumiem to aizsardzības uzlabošanai Latvijas PSR") kā "Kazdangas muižas ūdens dzirnavas ar iekšējo iekārtu, dambi, ūdens slūžām un dzīvokļiem" un "Kazdangas pils apbūves ansamblis ar parku";

3.5. saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.panta otro daļu aizliegts atsavināt viena kultūras pieminekļa vai pieminekļu kompleksa atsevišķas daļas, kā arī sadalīt zemi, ja tādējādi tiek apdraudēta kultūras pieminekļa saglabāšana. Ievērojot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2011.gada 27.aprīļa vēstulē Nr.06-10/890 "Atzinums par objektu atsavināšanu Aizputes novadā, Kazdangas pagastā, Liepu gatvē 10A un zemesgabalā "Dzirnezers"" norādīto informāciju, nododot privatizācijai valsts īpašuma objektu, tiktu būtiski apdraudēta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Kazdangas muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr.6413) saglabāšana kopumā, jo valsts īpašuma objekts un Kazdangas muižas parkā esošā dīķu kaskāde, kuras funkcionalitātes nodrošināšanai ir nepieciešama ūdens pievade no Kazdangas dzirnavu ezera, kas atrodas virs valsts īpašuma objekta sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 6468 005 0041) "Dzirnezers", Kazdangā, Kazdangas pagastā, Aizputes novadā, ir neatņemama Kazdangas muižas parka sastāvdaļa;

3.6. saskaņā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2012.gada 7.jūnija apsekošanas aktā Nr.14.2-10/217 "Par kultūras pieminekļu aizsardzības stāvokli", 2011.gada 27.aprīļa vēstulē Nr.06-10/890 "Atzinums par objektu atsavināšanu Aizputes novadā, Kazdangas pagastā, Liepu gatvē 10A un zemesgabalā "Dzirnezers"" un 2007.gada 31.oktobra vēstulē Nr.13/4068 "Par kultūras pieminekļa daļas nodošanu privatizācijai Liepājas rajona Kazdangas pagastā (VSS-1401, Nr.39  3.§)" minēto informāciju sabiedrība ar ierobežotu atbildību "MEGATE" kā valsts īpašuma objekta lietotājs rada apdraudējumu valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa "Kazdangas muižas apbūve" (valsts aizsardzības Nr.6413) saglabāšanai kopumā, un par to liecina 2006.gadā, 2007.gadā, 2008.gadā, 2010.gadā un 2012.gadā veiktie apsekojumi, proti:

3.6.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "MEGATE", veicot saimniecisko darbību, ir radījusi draudus Kazdangas muižas parka vēsturiski izveidotās dīķu sistēmas funkcionēšanai, jo saistībā ar elektroģeneratora darbību no Kazdangas dzirnavu ezera zemāk esošajai dīķu kaskādei ilgstoši netiek pievadīts ūdens pietiekamā daudzumā, līdz ar to dīķos, kas atrodas Kazdangas muižas parka apbūves centrālajā daļā, ir nepietiekams ūdens līmenis, tie ir aizauguši ar niedrēm, savukārt dīķus atdalošie dambji aizaug ar ātraudzīgo kokaugu sugu krūmājiem;

3.6.2. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "MEGATE" nav uzturējusi un remontējusi dzirnavas atbilstoši likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un Ministru kabineta 2003.gada 26.augusta noteikumos Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" minētajām prasībām;

3.6.3. pēc Izglītības un zinātnes ministrijas lūguma Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas inspektori veica valsts īpašuma objekta apsekošanu, lai pārbaudītu 2007.gada 1.novembrī veiktajā apsekošanā konstatētos apstākļus. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas Liepājas rajona galvenā valsts inspektora 2008.gada 15.decembra apsekošanas aktā Nr.15.17.-04/K-524 norādīts, ka valsts īpašuma objektā nav veikti būtiski pasākumi atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai uzlabotu valsts īpašuma objekta kā valsts aizsargājama kultūras pieminekļa stāvokli;

3.6.4. 2010.gada 19.oktobrī Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas inspektori veica atkārtotu valsts īpašuma objekta apsekošanu. Pēc apsekošanas tika secināts, ka dzirnavu aizsardzība ir neatbilstoša tāda saimnieciski izmantojama kultūras pieminekļa aizsardzības prasībām, no kura tiek iegūti pastāvīgi ienākumi, ražojot elektroenerģiju, – ir bojāts azbestcementa lokšņu, sarkano dakstiņu un azbestcementa rombu jumta segums, fasādes dēļu apdare, ūdens uztveres un novadīšanas sistēma, darba slūžu kanālā krastmalās nav pietiekoši nostiprināts laukakmeņu klājums. Vienlaikus tiek norādīts, ka dzirnavu kā kultūras pieminekļa daļas uzlabošanai kopš 2007.gada nav veikti nekādi redzami uzlabojumi;

3.6.5.  2012.gada 7.jūnijā veiktajā apsekošanā (Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Kurzemes reģionālās nodaļas 2012.gada 7.jūnija apsekošanas akts Nr.14.2-10/217 "Par kultūras pieminekļu aizsardzības stāvokli") tika konstatēts, ka:

3.6.5.1. dzirnavu jumta segums ir fiziski nolietojies un nepilda būves aizsargfunkciju, jumta segumam nav veikts savlaicīgs bojāto vietu remonts un tas ir kritiskā stāvoklī, vēsturiski vērtīgie mēles dakstiņi ir nozīmīgi kultūras pieminekļa būvniecības elementi un tos nepieciešams saglabāt;

3.6.5.2. fasāžu stāvoklis ir neatbilstošs kultūras pieminekļa aizsardzības prasībām un atšķirīgs dažādās būves pusēs. Kopumā fasādēm ir slikts vizuālais izskats, kā arī progresējoši slikts tehniskais stāvoklis;

3.6.5.3. pamati ir bez deformācijas pazīmēm, bet ar izdrupumiem un izsāļojumiem dzirnavu dienvidu, ziemeļu un rietumu pusē, jo tos izskalo no jumta nolīstošie nokrišņu ūdeņi un virszemes notekūdeņi;

3.6.5.4. iekštelpas, kas nav saistītas ar hidroelektrostacijas darbību un nav bijušas remontētas ceptuves vajadzībām, ir degradētas, redzamās vēsturiskās oriģinālās konstrukcijas un iekštelpas netiek remontētas, uzturētas un koptas;

3.6.5.5. attiecībā uz dzirnavām piegulošo kultūras pieminekļa aizsardzības zonu minētajā aktā ir norādīts, ka ap dzirnavām dienvidu un rietumu pusē ir kopts zālājs, bet brīvslūžu mala virs upes krasta apaugusi ar kokiem, garu zāli. Aizsprosta dienvidu galā vēsturiski zem ceļa ir izbūvēta caurtece, kurai būtu jāapgādā esošā parka zivju dīķu kaskāde ar ūdeni no dzirnavu dīķa, bet, ņemot vērā, ka jaunie cauruļvadi, kas ieguldīti 2007.gadā, ir nefunkcionāli, ūdens uz dīķu kaskādi nenoplūst un ceļa rietumu pusē, paralēli Alokstes upei un blakus brīvslūžām jau 19.gadsimtā izveidotā dzirnavām tuvu esošā četru zivju dīķu kaskāde ir sausa, aizaugusi ar kokiem, krūmiem, kosām un niedrēm. Tajā ilgstoši nav ticis pievadīts ūdens un līdz ar to ir pārveidota 19.gadsimtā veidotā Kazdangas muižas parka kultūrainava. Uz Alokstes upes uzstādinātais dzirnavu dīķis ir nozīmīgs Kazdangas muižas parka kultūrainavas elements – divu Kazdangas muižas parka daļu – Kazdangas un Valātas – robežšķirtne, kas pakāpeniski aizaug. Dzirnavu kā valsts aizsargājama kultūras pieminekļa aizsardzības stāvokļa uzlabošanai ilgstoši nav veikti normatīvo aktu prasībām atbilstoši uzturēšanas un remonta darbi, līdz ar to kultūras pieminekļa aizsardzības stāvoklis ir pasliktinājies;

3.7. saskaņā ar Aizputes novada Kazdangas pagasta teritorijas plānojuma (apstiprināts ar Kazdangas pagasta padomes 2007.gada 26.septembra saistošajiem noteikumiem Nr.8 "Liepājas rajona Kazdangas pagasta teritorijas plānojums 2007.–2019.gadam") nosacījumiem Kazdangas dzirnavu ezeru un tam piegulošā dendroloģiskā parka daļu visapkārt Kazdangas dzirnavu ezeram ir paredzēts izmantot kā vienotu un nedalāmu atpūtas zonu. Kazdangas dzirnavu ezers un Kazdangas muižas parks ir paredzēts tūristu piesaistei, jo ir izveidotas dabas un tūrisma takas un dažādas atpūtas iespējas tūristiem;

3.8. ievērojot to, ka valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams Izglītības un zinātnes ministrijas vai tās padotībā esošo iestāžu funkciju nodrošināšanai, valsts nekustamais īpašums, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas un Liepājas rajona Kazdangas pagasta padomes (tās tiesību, saistību un pienākumu pārņēmēja pēc administratīvi teritoriālās reformas ir Aizputes novada dome) 2009.gada 29.jūnijā noslēgto vienošanos par valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanu (Izglītības un zinātnes ministrijas reģistrācijas Nr.1-27/23), ir nodots Aizputes novada pašvaldības lietojumā un apsaimniekošanā;

3.9. saskaņā ar Aizputes novada domes sniegto informāciju (Aizputes novada domes 2012.gada 19.jūnija vēstule Nr.3-16/NOS-402 "Par nekustamo īpašumu "Kazdangas lauksaimniecības tehnikums"") triju gadu laikā valsts nekustamā īpašuma apsaimniekošanai un uzturēšanai Aizputes novada dome, piesaistot dažādu projektu, fondu un pašvaldības līdzekļus, ir veikusi nozīmīgus finanšu ieguldījumus – vairāk nekā 179 650 latu apmērā –, tai skaitā izveidojusi dabas un tūrisma takas ar skatu laukumiem un atpūtas vietām, izbūvējusi gājēju celiņus un ierīkojusi elektrisko apgaismojumu;

3.10. saskaņā ar Aizputes novada domes 2010.gada 22.decembra sēdes protokollēmumu "Par valsts īpašuma objektu nepieciešamību Kazdangas pagasta Aizputes novada pašvaldības funkciju nodrošināšanai" (prot. Nr.16  25.§) valsts īpašuma objekta atdalīšana atsevišķā patstāvīgā nekustamajā īpašumā neatbilst Aizputes novada, tajā skaitā Kazdangas pagasta, teritorijas plānojumam (apstiprināts ar Aizputes novada domes 2009.gada 13.augusta saistošajiem noteikumiem Nr.6 "Par Aizputes novada teritorijas plānojumiem"), kā arī tas nepieciešams, lai nodrošinātu Aizputes novada pašvaldības funkcijas – rūpētos par kultūru un sekmētu tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (piemēram, organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai), nodrošinātu veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicinātu iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību;

3.11. saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16.panta pirmo daļu valsts īpašuma objekts var tikt nodots atsavināšanai saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu ne agrāk kā trīs gadus pēc tam, kad pieņemts lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, izņemot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16.panta trešajā daļā minētos gadījumus. Valsts īpašuma objekts tiks nodots Aizputes novada pašvaldības īpašumā, piemērojot Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16.panta trešās daļas 3.punktā norādīto izņēmumu, lai Aizputes novada pašvaldība varētu nodrošināt likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minēto funkciju izpildi;

3.12. ņemot vērā šā rīkojuma 3.4., 3.5., 3.6., 3.7., 3.8., 3.9., 3.10. un 3.11.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātāja viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 13.pantu un 66.panta pirmās daļas 4.punktu labums, ko sabiedrība iegūst, atsakot nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja – sabiedrības ar ierobežotu atbildību "MEGATE" – tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta likuma "Par pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā minēto Aizputes novada pašvaldības autonomo funkciju īstenošana – rūpēties par kultūru un sekmēt tradicionālo kultūras vērtību saglabāšanu un tautas jaunrades attīstību (piemēram, organizatoriska un finansiāla palīdzība kultūras iestādēm un pasākumiem, atbalsts kultūras pieminekļu saglabāšanai), nodrošināt veselības aprūpes pieejamību, kā arī veicināt iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību. Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekta privatizācija neatbilst valsts, Aizputes novada pašvaldības un sabiedrības interesēm, tāpēc valsts īpašuma objekts nav privatizējams, bet ir saglabājams valsts īpašumā Izglītības un zinātnes ministrijas personā, lai to nodotu Aizputes novada pašvaldības īpašumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 8.panta otro daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79.panta pirmo daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministrs R.Ķīlis