Gribu vēl vairāk sadarboties ar Latvijas valdību un tautu

Šodien Filipīnu valsts svētki — Neatkarības diena

Erlinda Bazilio ( Erlinda D. Basilio ), Filipīnu Republikas vēstniece, — “Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieces kundze, jūsu valsts svētkiem ir ļoti ietilpīgs apzīmējums — Neatkarības diena (1898).

— Jā, 12. jūnijs filipīniešu tautai ir vēsturisks datums. Pirms simt trim gadiem šajā dienā Filipīnu Republikas pirmais prezidents Emilio Aginaldo deklarēja mūsu neatkarību no Spānijas. Kopš tā laika mūsu valstī universālie brīvības, demokrātijas un personas tiesību prioritātes principi, kas iemiesoti mūsu zemes pamatlikumā, kalpojuši un turpina kalpot mūsu apņēmībai aizstāvēt un nosargāt savu neatkarību. Šīs vērtības arī iedzīvina mūsu attiecības ar starptautisko sabiedrību, tātad arī ar Latvijas Republiku.

— Kāda ir Filipīnu starptautiskā un iekšpolitiskā situācija, ieejot simt ceturtajā neatkarības gadā?

— Prezidentes Glorijas Makapagalas–Aroijo administrācijas vadībā Filipīnas turpina būt aktīva un atbildīga starptautiskās sabiedrības locekle. Prezidente Aroijo ir deklarējusi apņēmību sekmēt Filipīnu politisko, ekonomisko un sociālo attīstību un vairot filipīniešu tautas labklājību. Lai sasniegtu šos cildenos mērķus, mūsu valdība strādā roku rokā ar tautu, veidojot Filipīnas par investīcijām, biznesam un tūrismam pievilcīgu vietu ar izglītotu sabiedrību, galvenokārt informātikā un komunikāciju tehnoloģijā.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Mūsu sabiedrībā valda politiska stabilitāte, un politiskās institūcijas dienu no dienas aizvien vairāk nostiprina valdības apņēmība un atklātība sabiedriskā un privātā sektora vadībā. Mēs turpinām pieņemt arī svarīgus lēmumus sociālajā un dabas aizsardzībā, sniedzot arī savu pozitīvo ieguldījumu drošākas un tīrākas dabas saglabāšanā Filipīnās un pārējā pasaulē.

— Kādas, jūsu skatījumā, ir Latvijas un Filipīnu divpusējās attiecības?

— Draudzīgās attiecības, kas laimīgā kārtā pastāv starp Filipīnu Republiku un Latvijas Republiku, arī turpmāk padziļināsies, to sekmēs arī drīzumā parakstāmais līgums par savstarpēju investīciju aizsardzību. Mēs esam pārliecināti, ka jauni sadarbības veidi starp mūsu valstīm veicinās plašāku sadarbību, saprašanos, draudzību un labāku izpratni par jomām, kurās mēs varam būt partneri.

— Latvijas ārpolitikas prioritātes ir iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Abi šie mērķi ir cieši saistīti ar mūsu valsts drošības un labklājības tālāku padziļināšanu. Kā jūs vērtējat šo Latvijas virzību?

— Mēs ar lielu interesi sekojam Latvijas centieniem iestāties ES

Ziemeļatlantijas līguma organizācijā. Mēs vēlam visu labāko Latvijas valdībai un draudzīgajai latviešu tautai jūsu centienos kļūt par ES un NATO dalībvalsti. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas dalība abās šajās nozīmīgajās organizācijās radīs papildu iespējas sekmēt reģionālo un starptautisko sadarbību.

— 2. jūnijā pagāja trīs gadi kopš jūsu akreditācijas Rīgā. Kā jūs vērtējat šo laiku mūsu valstu attiecībās?

— Es uzskatu, ka man tas ir liels gods — būt savas prezidentes pārstāvei Latvijā. Savā turpmākajā darbā es gribu vēl vairāk sadarboties ar Latvijas valdību, veidojot vēl ciešākas saiknes starp mūsu zemēm un mūsu tautām. Izmantojot izdevību, es gribu nodot vissirsnīgākos sveicienus Latvijas valdībai un jūsu tautai sakarā ar Rīgas astoņsimt gadu jubileju 17. augustā un Latvijas valstiskuma atjaunošanas desmito gadadienu 21. augustā.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors