Saeimā:

2001. gada 30. maija sēde

Sēdes sākums — pulksten 9.00

Darba kārtība

I. Prezidija ziņojumi

Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr.912) (dok.nr.3184; nr.3184A) Deputāti Aija Barča, Egils Baldzēns, Valdis Lauskis, Viola Lāzo, Jānis Čevers, Leons Bojārs, Imants Burvis, Jānis Ādamsons, Oskars Grīgs, Arnis Kalniņš

2. 2. Likumprojekts “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. (Reģ.nr.913) (dok.nr.3191; nr.3191A) Ministru kabinets

3. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.914) (dok.nr.3192; nr.3192A) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.916) (dok.nr.3203; nr.3203A) Aizsardzības un iekšlietu komisija

5. 5. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.917) (dok.nr.3204; nr.3204A) Aizsardzības un iekšlietu komisija

 

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

6. 1. Lēmuma projekts “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. (dok.nr.3190) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

III. Lēmumprojekta izskatīšana

7. 1. Lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta

Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.3180) Mandātu un iesniegumu komisija

IV. Likumprojektu izskatīšana

8. 1. Likumprojekts “Ķemeru nacionālā parka likums”. (Reģ.nr.877) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3044; nr.3044B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

9. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. (Reģ.nr.879) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3046; nr.3046B) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

10. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. (Reģ.nr.888) (2. lasījums) (Steidzams) (dok.nr.3059; nr.3196) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

11. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Reģ.nr.567) (3. lasījums) (dok.nr.3185) Juridiskā komisija

12. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. (Reģ.nr.265) (kā priekšlikumi iekļauti likumprojekti “Grozījums likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” Reģ.nr.778 un “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” Reģ.nr.796) (3. lasījums) (dok.nr.3175) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

13. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts uzņēmumu””. (Reģ.nr.822) (3. lasījums) (dok.nr.3186) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

14. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās””. (Reģ.nr.829) (3. lasījums) (dok.nr.3187) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

15. 8. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību””. (Reģ.nr.827) (3. lasījums) (dok.nr.3188) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Reģ.nr.820) (3. lasījums) (dok.nr.3189) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 10. Likumprojekts “Grozījums likumā “Ministriju iekārtas likums””. (Reģ.nr.854) (3. lasījums) (dok.nr.3193) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

18. 11. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.794) (3. lasījums) (dok.nr.3194) Aizsardzības un iekšlietu komisija

19. 12. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Reģ.nr.807) (3. lasījums) (dok.nr.3198) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

20. 13. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem””. (Reģ.nr.831) (3. lasījums) (dok.nr.3199) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

21. 14. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli””. (Reģ.nr.821) (3. lasījums) (dok.nr.3200) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

22. 15. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos””. (Reģ.nr.823) (3. lasījums) (dok.nr.3201) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 16. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās””. (Reģ.nr.818) (3. lasījums) (dok.nr.3202) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

24. 17. Likumprojekts “Par 1997.gada 12.septembra Protokolu par grozījumiem 1963.gada 21.maija Vīnes konvencijā par civilo atbildību par kodolkaitējumiem”. (Reģ.nr.782) (2. lasījums) (dok.nr.2640; nr.3208) Ārlietu komisija

25. 18. Likumprojekts “Par Līgumu starp Latvijas Republiku un Vācijas Federatīvo Republiku par gaisa satiksmi un tā Papildprotokolu”. (Reģ.nr.853) (2. lasījums) (dok.nr.2924; nr.3209) Ārlietu komisija

26. 19. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.842) (2. lasījums) (dok.nr.2873; nr.3195) Aizsardzības un iekšlietu komisija

27. 20. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ.nr.908) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3140; nr.3181) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

28. 21. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ.nr.915) (alternatīva likumprojektam ar reģ.nr.907, dok.nr.3139) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3197; nr.3197A) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

29. 22. Likumprojekts “Par 1982.gada 15.jūlija Eiropas Satelīttelekomunikāciju organizācijas “EUTELSAT” konvenciju 1999.gada 18.-20.maija redakcijā”. (Reģ.nr.887) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3056; nr.3205) Ārlietu komisija

30. 23. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Kipras Republikas valdības nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”. (Reģ.nr.892) (1. lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok.nr.3065; nr.3206) Ārlietu komisija

31. 24. Likumprojekts “Par Hāgas 1980.gada 25.oktobra Konvenciju par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem”. (Reģ.nr.864) (1. lasījums) (dok.nr.3009; nr.3207) Ārlietu komisija

Plenārsēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks

Sēdes vadītājs. Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam šīsdienas sēdi. Un vispirms sekojoša informācija. Mums ir neliela tehniska kļūme. Šobrīd nedarbojas kompjūteri, un tādēļ Saeimas Prezidijs ierosina izmainīt darba kārtību un vispirms sākt darba kārtību ar lēmuma projektu “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu” , jo tur ir divi kandidāti un tas ir jādara ar vēlēšanu zīmēm. Vai godājamiem kolēģiem nav iebildumu pret šādām izmaiņām darba kārtībā? Nav. Labi.

Tādā gadījumā lūdzu balsu skaitītāju vārdā, Ražuka kungs, par...

R.Ražuks (LC). Godājamie Saeimas deputāti! Balsu skaitītāji ir sagatavojušies darbam. Ir izgatavoti biļeteni ar divu kandidātu uzvārdiem, un pēc neilga laika balsu skaitītāji aicinās Saeimas deputātus piedalīties balsošanas procedūrā ierastā kārtībā, ieejot balsošanas zālē un izdarot atzīmes balsošanas biļetenos. Uz balsošanas procedūru deputāti tiks aicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Tātad, cienījamie kolēģi, gaidām uzaicinājumu balsot ar zīmēm!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks

Sēdes vadītājs. Vārds balsu skaitītāju pārstāvim Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godājamie Saeimas deputāti! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.34 “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli”. 2000.gada 30.maijā Rīgā, Saeimas namā.

Kopā izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 84 vēlēšanu zīmes. Neviena nav sabojāta un neviena nav nomainīta. Atlikušas 26... Dzēstas atlikušās 26 zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 84. Visas atzītas par derīgām. Pret visiem kandidātiem balso 19 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis: par Edgaru Jaunupu — 31 balss, par Rimantu Ziedoni — 34 balsis. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu un 31.panta astoto daļu neviens no izvirzītajiem kandidātiem nav ieguvis nepieciešamo balsu vairākumu. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu par abām izvirzītajām kandidatūrām, jābalso vēlreiz.

Uz balsošanas procedūru tiksit uzaicināti ar zvanu, un parastā kārtībā atkārtosim balsošanas procedūru.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ražuka kungs! Tātad atkārtosim balsošanu pēc uzaicinājuma.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Kolēģi! Balsu skaitītāju vārdā, lūdzu, Ražuka kungs, ziņojiet balsošanas rezultātus!

R.Ražuks (LC). Augsti godātais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Atļaujiet jūs iepazīstināt ar Saeimas balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.35 — “Par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli”. 2001.gada 30.maijā Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes. Deputātiem izsniegtas 84 vēlēšanu zīmes. Sabojātu un nomainītu nebija. Dzēstas atlikušās 26 vēlēšanu zīmes. No vēlēšanu kastes izņemtas 84. Visas tika atzītas par derīgām.

Pret visiem kandidātiem nobalsots 19 vēlēšanu zīmēs.

Par kandidātiem nodotās balsis: par Edgaru Jaunupu — 33 balsis, par Rimantu Ziedoni — 32 balsis.

Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.pantu un 31.panta astoto daļu neviens no izvirzītajiem kandidātiem nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu vairākumu. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta ceturto daļu vēlēšanas jāturpina, izslēdzot kandidātu, kurš ir saņēmis mazāko balsu skaitu. Vēlēšanas turpinās, balsošanas zīmē atstājot Edgaru Jaunupu. Vēlēšanu zīmes drīz tiks izgatavotas, uz vēlēšanu procedūru tiksit uzaicināti ar zvanu.

Sēdes vadītājs. Paldies, Ražuka kungs! Lūdzu, gaidām aicinājumu uz balsojumu!

Godājamie kolēģi, bet, kamēr mēs tiekam aicināti uz balsojumu mūsu kolēģim, bet es neredzu viņu pašreiz zālē, ir. Ā, mūsu godājamam kolēģim Imantam Kalniņam ir jubileja. Sveicam Imantu Kalniņu! (Aplausi.)

I.Kalniņš (TB/LNNK). Paldies jums visiem, mani mīļie, tiešām paldies!

 

Sēdes vadītājs. Vārds balsu skaitītāju pārstāvim Ražuka kungam.

R.Ražuks (LC). Augsti godājamais sēdes vadītāj! Godājamie deputāti! Cienījamās deputātes! Atļaujiet iepazīstināt jūs ar balsu skaitītāju sēdes protokolu nr.36 — par balsošanas rezultātiem, ievēlot Nacionālās radio un televīzijas padomes locekli. 2001.gada 30.maijā Rīgā, Saeimas namā.

Kopumā tika izgatavotas 110 vēlēšanu zīmes, deputātiem izsniegtas 85, sabojātu un nomainītu nebija, dzēstas atlikušās 25. No vēlēšanu kastes izņemtas 85, visas tika atzītas par derīgām.

Pret visiem kandidātiem balso: tātad pret izvirzīto dotā gadījumā vienu 56 vēlēšanu zīmes.

Par kandidātu nodotās balsis — par Edgaru Jaunupu 29 balsis. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 26.panta piekto daļu, vēlēšanu pēdējā kārtā izvirzītam kandidātam neiegūstot ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, jārīko jaunas vēlēšanas un 26.pantā no pirmās līdz ceturtai daļai noteiktajā kārtībā. Balsu skaitītāji.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi! Pirms turpinām mūsu sēdes darbu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Māra Grīnblata, Annas Seiles, Aidas Prēdeles, Jura Dobeļa, Jura Vidiņa — iesniegumu. Lūdzam izsludināt 30 minūšu sēdes pārtraukumu pēc balsošanas par kandidātiem.

Lūdzu, kolēģi, vai mēs visi piekrītam? Es domāju, ir jābalso. Jābalso, viens lūdz balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Tātad izsludinām pārtraukumu uz 30 minūtēm.

Pirms pārtraukuma vārdu paziņojumiem vēlas Andris Bērziņš. Lūdzu!

A.Bērziņš (JP). Lūdzu bērnu tiesību apakškomisiju sanākt uz komisijas sēdi Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas telpās uz 15—20 minūtēm. Paldies!

Sēdes vadītājs. Muciņa kungs, lūdzu!

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Un lūdzu Rišardam Labanovskim.

R.Labanovskis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Latvijas un Polijas starpparlamentu sadarbības grupas dalībniekiem šeit, lūdzu, Sarkanajā zālē uz 15 minūtēm.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, neizejiet ārā, mums ir nepieciešama reģistrācija. Labi, kolēģi, tad reģistrēsimies pirms sēdes.

Pārtraukums 30 minūtes.

 

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Turpinām mūsu šīsdienas sēdi. Pirms uzsākam izskatīt darba kārtību, vispirms par priekšlikumiem izmaiņām darba kārtībā.

Desmit Saeimas deputāti: Grīnblats, Seile, Dobelis un citi ierosina iekļaut darba kārtībā pirms trešās sadaļas par lēmumu projektu izskatīšanu lēmuma projektu “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju”” . Deputātiem nav iebildumu? Tad iekļaujam šo priekšlikumu darba kārtībā aiz 6.darba kārtības punkta.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz iekļaut Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu”. Vai deputāti piekrīt iekļaut darba kārtībā? Balsojumu? Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šī darba kārtības punkta iekļaušanu. Tātad priekšlikums ir iekļaut šīsdienas darba kārtībā lēmuma projektu “Par Valsts cilvēktiesību biroja direktora iecelšanu”, iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Balsojam par šo jautājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 34, atturas — 14. Šis priekšlikums darba kārtībā nav iekļauts.

Desmit deputāti: Vidiņš, Dobelis, Tabūns, Jurdžs un citi ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Detektīvdarbības likums””. Vai deputāti neiebilst? Jūs vēlaties izteikties? Balsojam! Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu darba kārtībai. Es atvainojos, kolēģi! Kuduma kungs man šeit parādījās tikai tagad. Labi! Lūdzu, Kuduma kungs vēlas izteikties par. Atceļam balsošanas režīmu. Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Paldies, Pīka kungs! Augsti godātie kolēģi! Manuprāt, nebūtu šobrīd lietderīgi tūlīt to atbalstīt, komisija atbalstīja trešajam lasījumam virzīt uz Saeimu šo Detektīvdarbības likumu, bet tur 6.pantā ir viena ļoti slikta norma. Tur ir tāda norma, ka varēs detektīvdarbības sertifikātu dabūt cilvēki, kas kādreiz strādāja valsts drošības iestādēs, omonieši un daudz un dažādas kategorijas, kam absolūti tur nevajadzētu būt. Līdz ar to es ļoti lūgtu šobrīd pagarināt šo priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai nebūtu trešajā lasījumā šis likumprojekts jānoraida. Lūdzu, esiet tik labi, atbalstiet šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Oskars Grīgs. Jūs vēlaties runāt pret? Lūdzu!

O.Grīgs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka nekādu problēmu nebūtu, ja tas likumprojekts ietu tādā kartībā, kādā tam ir jāiet, jo komisija nobalsoja, ka likumprojekts aiziet lasījumā, tad parlamenta deputāti varētu izlemt par tās šaubīgās normas pozitīvo vai negatīvo pusi, ko šeit piedāvāja Kuduma kungs. Un pastāv iespējas izlabot to normu otrajā un trešajā lasījumā... Ā, tad es atvainojos, tad uz trešo lasījumu. Nu bet... pastāv iespējas pēc Kārtības ruļļa... otrreizējas caurlūkošanas. Un es, piemēram, šajā priekšlikumā, ko minēja Kuduma kungs, nu nesaskatu juridiski, ka tur būtu atļauts strādāt par privātdetektīviem bijušajiem omoniešiem vai it sevišķi VDK darbiniekiem.

Tā ka varētu atstāt, lai parlaments lemj par to jautājumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šī priekšlikuma iekļaušanu dienas kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 26, atturas — 4. Šis lēmuma projekts iekļauts... iekļaujam dienas kārtības beigās, darba kārtības beigās.

Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā””.

Kuduma kungs, vēlaties uzstāties par? Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Šis ierosinājums ir tapis tāpēc, ka šie grozījumi kriminālprocesā ir saistīti ar Zvērināto tiesu izpildītāju likumu. Mēs lūgtu pagarināt līdz 15. augustam šo termiņu, ņemot vērā to, ka Kūtra kungs ir skaidri un gaiši pateicis, ka viņi varētu līdz tam brīdim izstrādāt veselu paketi par starptautisko sadarbību un mēs varētu iekļaut to iekšā un līdz ar to virzīties straujāk uz priekšu par kriminālprocesu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas izteikties pret? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šī priekšlikuma iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums iekļauts darba kārtības beigās.

Godājamie kolēģi! Turpinām izskatīt dienas kārtību.

Vispirms Saeimas Prezidijs ierosina Barčas, Baldzēna, Lāzo, Bojāra un Burvja iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties par šo priekšlikumu vēlas Barčas kundze. Lūdzu!

A.Barča (LSDSP). Godātie Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Kārtējo reizi mans uzdevums ir aicināt jūs nodot komisijām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, jo pašreizējā situācija, kolēģi, ir ļoti nopietna. Ja no 2000. gada 1. janvāra līdz šim brīdim no jauna aprēķinātās pensijas pensionāriem 40% gadījumos ir 30 latu lielas, kuras pēc pašreizējā likuma nebūs iespējams palielināt ne ar kādu indeksāciju, tad tā jau ir ļoti satraucoša situācija Latvijā.

Kolēģi! Pirms nedēļas es jūs aicināju un teicu, protams, saprotot, ka arī šodien jūs pārliecināt ir bezgala grūti, bet man gribētos teikt, ka šajā pavasarī maija mēnesī jums derētu kā koalīcijas partneriem, kā valdošajām partijām atcerēties vēl vienu lietu. Bija brīdis, kad zālē Ministru prezidents Andris Bērziņa kungs teica: pensiju un pabalstu lietas Ministru kabinets sakārtos marta mēnesī, vēlākais — maijā. Rītdien, kolēģi, ir maija pēdējā diena. Un varu jums vēstīt, ka Labklājības ministrijas atkārtoti iesniegtie grozījumi likumā “Par valsts pensijām” Ministru kabinetā šonedēļ atkal nav ieraudzījuši saules gaismu un darba kārtībā nav iekļauti.

Bez tam, kolēģi, es šodien vēlos atgādināt jums un teikt nopietnus vārdus par to, ka Pasaules banka galaziņojumā jau pagājušajā gadā Latviju nopietni saukusi pie labas pārdomas Pensiju likuma sakarā, un, neizmainot Pensiju likumu, jūs paši zināt, ka apdraudēta ir turpmākā kreditēšana no Pasaules bankas līdzekļiem.

Es domāju, ka Latvijā pensionāri un arī tie cilvēki, kuri gatavojas kļūt par pensionāriem, un tāds liktenis, kolēģi, mūs sagaida vienu ātrāk un otru nedaudz vēlāk, ir pelnījuši, lai Saeimā strādājošie visi simts politiķi šim jautājumam pievērstu ļoti nopietnu uzmanību.

Sarežģīti ir runāt šodien un jūs aicināt, zinot jūsu koalīcijas līgumu, bet man gribētos aicināt jūs pievērsties vēl vienai lietai. Ja mēs lasām pēdējā laikā presi, un tur stāv rakstīts, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets pildās te ar plus trīs miljoniem, te pēkšņi ar mīnus sešiem miljoniem... Un man šodien ir tādas pamatotas aizdomas, ka acīmredzot vienā otrā ministrijā vai vienā otrā ļoti nopietnā valsts institūcijā ar skaitīšanu pat miljonos ne sevišķi labi veicas. Vai nu šī tehnika ir novecojusi, vai ir kādas jaunas programmas radušās, vai pavisam jauni, vai arī jau darbinieki kļuvuši daudz profesionālāki vai tieši pretēji — neprofesionāli, bet tādas starpības, runājot par iemaksām, grūti saprast, jo bāze nav mainījusies.

Tātad kolēģi! Es jūs aicinu atbalstīt — grozījumus likumā “Par valsts pensijām” nodot komisijām.

Varbūt ka mēs varam pavasarī tā kopīgi saspringt un nobalsot, un atļaut Saeimai strādāt pie šiem likuma grozījumiem, jo, manuprāt, pašreiz Ministru kabinets strādā izteikti palēninātā gaitā, vai nu gaidot mūsu vasaras brīvdienas, lai ķertos klāt pie likumprojektu izskatīšanas 81. panta kārtībā, jebšu tur ir kādi citi manam saprātam nesaprotami jautājumi.

Kolēģi, es jūs nopietni aicinu padomāt par cilvēkiem, kuri Latvijā jau saņem pensijas, un tie ir vairāk nekā 600 000, un šodien rast sevī spēku un atļaut šo likumprojektu nodot komisijām.

Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Paldies! Vai kāds vēlas izteikties pret? Neviena nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — nav, atturas — 40. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Deputāti neviens izteikties nevēlas par un pret. Deputāti piekrīt. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties neviens nevēlas. Deputāti piekrīt. Nododam komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Izteikties vēlas Dzintars Kudums. Lūdzu!

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Gan 4. sēdes darba kārtības punktu — likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”, gan 5. darba kārtības punktu — likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” ir lūgums izskatīt arī pirmajā lasījumā, jo komisija lūdz steidzamību par šo jautājumu. Šie grozījumi likumprojektos ir saistībā ar mūsu Valsts prezidentes Vairas Vīķes—Freibergas iniciatīvu. Tātad lūdzu arī izskatīt šodien pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Ādamsona kungs, vēlaties runāt pret? Lūdzu!

J.Ādamsons (LSDSP). Es nevēlos runāt pret, bet gribu ievērot procedūru un aicinu kā atbildīgo komisiju noteikt tikai Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Un kā līdzatbildīgo nenoteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Tātad, godājamie kolēģi, priekšlikums bija — izslēgt Juridisko komisiju.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo priekšlikumu! Tātad priekšlikums ir — nenodot projektu Juridiskajai komisijai. Tikai Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 37, atturas — 17. Priekšlikums — nenodot Juridiskajai komisijai — ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Tātad mēs balsojām par šā likumprojekta nodošanu Aizsardzības un iekšlietu komisijai. Vai kādam ir iebildumi?

Dobeļa kungs, jūs prasāt balsojumu?

(J.Dobelis no zāles: “Nē!”)

Sēdes vadītājs. Paldies, deputāti neiebilst, nododam Aizsardzības un iekšlietu komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniegto l ikumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Neviens izteikties nevēlas. Deputāti neiebilst. Nododam šo likumprojektu Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai.

Godājamie kolēģi, pirms mēs turpinām darba kārtību, vēl par izmaiņām un grozījumiem darba kārtībā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz atzīt par steidzamiem grozījumus Krimināllikumā un grozījumus Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, virzīt abus minētos likumprojektus izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai kāds vēlas izteikties?

Godājamie kolēģi, par cik vienam no šiem likumprojektiem ir noteiktas divas komisijas, tātad mēs varam lemt par iekļaušanu darba kārtībā pirmajā lasījumā tikai par vienu likumprojektu — “Grozījums Krimināllikumā”. Lūdzu. Seiksta kungs!

A.Seiksts (LC). Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija neprasa neko iekļaut. Tā vienkārši atbalsta Aizsardzības un iekšlietu komisijas jau iepriekš pieņemto lēmumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Kuduma kungs, jūs vēlaties izteikties?

(Dz.Kudums no zāles: “Par vēlu!)

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Par cik mēs nolēmām pirms tam, kādas komisijas izskata, kādām ir nodots likumprojekts, tātad šobrīd mēs varam izskatīt tikai likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” iekļaušanu pirmajā lasījumā darba kārtības beigās.

Lūdzu balsosim par šo priekšlikumu — iekļaut likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā darba kārtības beigās. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.

Turpinām darba kārtību. Ierosina Saeimas Prezidijs. Lēmuma projekts “Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” līdz šā gada 15.jūnijam”” .

Debatēs pieteikušos nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts mums ir lēmuma projekts “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības” .

Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā, lūdzu, kurš būs? Muciņa kungs? Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija ir saņēmusi Latvijas Valsts ceļu policijas pārvaldes iesniegumu — dot piekrišanu saukt pie administratīvās atbildes par Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu 2001.gada 30.aprīlī Rēzeknes rajonā Viļānos Saeimas deputātu Pāvelu Maksimovu.

Juridiskā komisija izskatīja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus... Mandātu un iesniegumu komisija izskatīja ceļu satiksmes negadījuma apstākļus, uzklausīja deputātu Maksimovu, konstatēja, ka automašīna, ko vadīja deputāts, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus, nepalaida garām braucošo automašīnu, kuras vadītājs bija iereibis un brauca, pārsniedzot pilsētā atļauto ātrumu, bet nu arī deputāts Maksimovs bija vainīgs, nepalaižot garām šo mašīnu. Deputāts Maksimovs arī neiebilda pret saukšanu pie administratīvās atbildības. Atbildīgā komisija arī nolēma rekomendēt Saeimai dot piekrišanu saukt Pāvelu Maksimovu pie administratīvās atbildības. Jaukta vaina! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”.

Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 1, atturas — 10. Lēmuma projekts pieņemts.

Uzsākam likumprojektu izskatīšanu. Likumprojekts “Ķemeru nacionālā parka likums” , otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Seiles kundze. Lūdzu!

A.Seile (TB/LNNK). Godātie deputāti! Tātad otrais lasījums. Likumprojekts bija steidzams. Dokuments nr.3044.

Pirmo redakcionālo precizējumu komisija ir izdarījusi 4.pantā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

A.Seile. Arī 6.pantā redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Seile. 7.pantā atbildīgā komisija nedaudz palabo terminoloģiju. Lūdzu atbalstīt! 1.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Redakcionāls precizējums 7.panta otrajā daļā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

A.Seile. 8.pantā 2.priekšlikumu kā labojumu iesniedz atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Arī 10.pantā atbildīgā komisija iesniedz precizējumu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. 4.priekšlikums. Pārejas noteikumos komisija precizē datumu, līdz kuram jāapstiprina individuālie noteikumi. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

A.Seile. Un 2.pielikumā ir priekšlikums precizēt tīri no valodas viedokļa, redakcionāli precizēt šo 2.pielikumu. Tas arī ir pēdējais priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Seile. Paldies! Līdz ar to likumprojekts izskatīts. Aicinu atbalstīt otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojektu “Ķemeru nacionālā parka likums” otrajā lasījumā, bet, par cik steidzams, tad galējais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” , otrais lasījums. Steidzams.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — Lujāna kungs.

M.Lujāns (PCTVL). Strādājam ar dokumentu nr.3046b, un tas ir likums “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”.

Tātad 1. redakcionālais priekšlikums ir 1.lappusē pie 1.panta.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Lujāns. Tālāk ir 3.lappusē redakcionālais precizējums. Un ceturtajā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 5.lappusē pie 11.panta redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Un 6.lappusē pie 13.panta.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 7.lappusē redakcionāls precizējums, un 8.lappusē 20.pants arī ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tāpat 9.lappusē ir redakcionāls precizējums... divi redakcionāli precizējumi 10.lappusē.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. 11.lappusē ir redakcionāls precizējums.

Sēdes vadītājs. Arī atbalsta deputāti.

M.Lujāns. Un ir 12.lappusē priekšlikums no atbildīgās komisijas, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāls precizējums 15.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir redakcionāls precizējums 17.lappusē.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Līdz ar to likumprojekts ir izskatīts. Lūgtu jūs atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” . Otrais lasījums. Steidzams.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — Vītola kungs.

M.Vītols (TP). Godātie deputāti! Otrajam lasījumam Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu. Lūdzu lemt par šī likumprojekta atbalstīšanu otrajā, galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — 9. Likumprojekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” , trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — Muciņa kungs.

L.Muciņš (LC). Paldies! Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Trešajā lasījumā izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. Likumprojekta reģistra nr.567, Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta nr.3185.

Juridiskā komisija ir saņēmusi šādus priekšlikumus.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt no likuma vārdu “novadu” — netika atbalstīts, un Juridiskā komisija palika pie likumprojekta sākotnējās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. 2. — Juridiskā komisija sagatavoja un atbalstīja priekšlikumu par to, ka adoptētāju personiskā piedalīšanās bāriņtiesas, pagasttiesas sēdē adopcijas jautājumos ir obligāta. Līdz ar to adoptētājs nevar šeit izmantot savu pārstāvi, bet viņam ir jāpiedalās personiski. Tas ir saistīts ar to, ka šādas juridiskās darbības nes personisku raksturu un arī tiesai ir jāvērtē adoptētāja personība. Komisijas priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

L.Muciņš. Un 3. — Juridiskās komisijas priekšlikums ir papildināt pārejas noteikumus ar attiecīgu punktu, kas uzdod bāriņtiesu un pagasttiesu metodisko vadību veikt Tieslietu ministrijā, un tur izveidojama attiecīga struktūrvienība. Arī šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

L.Muciņš. Aicinu likumprojektu pieņemt trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”” pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (TP). Godājamie kolēģi deputāti! Pirms mēs sākam izskatīt konkrētus priekšlikumus, es gribētu informēt par vienu lietu. Tātad laika periodā, kad atbildīgā komisija gatavoja izskatīšanai trešajā lasījumā grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāti iesniedza pirms trijiem mēnešiem grozījumus, kurus mēs nodevām izskatīšanai komisijām, tāpat “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas deputāti iesniedza arī atsevišķus grozījumus likumā “Par dzīvojamo telpu īri”, ko mēs arī nodevām izskatīšanai atbildīgajām komisijām. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, vadoties no attiecīgā Kārtības ruļļa punkta, iekļāva “Latvijas ceļa” iesniegto likumprojektu un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas iesniegto likumprojektu kā priekšlikumus jums piedāvātajā priekšlikumu tabulā uz trešo lasījumu.

Otrkārt, es gribētu informēt, ka sakarā ar to, ka publiski tiek pausta pilnīgi melīga un nepatiesa informācija par to, kādi priekšlikumi un kādas normas ir iekļautas šajā likumā, atšķirībā no citām reizēm atbildīgais referents būs spiests plašāk informēt par atsevišķām normām un tādējādi komentāri būs plašāki.

Tātad 1.priekšlikums ir par 1.pantu. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.panta pirmo daļu pēc vārdiem “dzīvojamo telpu” ar vārdiem iekavās “turpmāk arī dzīvokli”. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 2.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt 1.pantu ar jaunu otro daļu piedāvātā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Vienlaikus uzskatīt līdzšinējo otro daļu par trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 3.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt otrās nodaļas nosaukumu jaunā redakcijā. Aicinu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 4.priekšlikums, kuru ir iesniegusi Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija. Un šīs frakcijas deputāti ierosina papildināt likuma 5.panta pirmo daļu ar piedāvātu tekstu, proti, ja dzīvojamās telpas īres tiesiskās attiecības starp pusēm turpinās ilgāk par trim mēnešiem un izīrētājs atsakās rakstveidā noslēgt īres līgumu, tiesa pēc īrnieka prasības var atzīt īres līgumu par spēkā esošu un uzlikt izīrētājam pienākumu noslēgt īres līgumu rakstveidā. Izvērtējot šo priekšlikumu, mēs uzaicinājām uz komisijas sēdi atbildīgas Rīgas domes amatpersonas un konstatējām, ka šobrīd Rīgā vairāk nekā 400 pašvaldību dzīvokļi tiek aizņemti patvarīgi. Ja šo normu pieņemtu, tātad pašvaldības būtu spiestas noslēgt īres līgumu ar šīm personām, kuras šobrīd patvarīgi ir aizņēmušas pašvaldību dzīvokļus. Ņemot vērā, ka šāds slogs pašvaldībām Rīgas pilsētā nav panesams, atbildīgā komisija šo priekšlikumu noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais — Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Saeimas Prezidija locekļi! Saeimas deputāti! Protams, es piekrītu tai argumentācijai, ko teica Lagzdiņa kungs, kas teica, ka nedrīkst patvarīgi ieņemt dzīvokļus un pēc tam pieprasīt arī attiecīgi tiesības īrēt šīs telpas, tas ir pavisam cits variants. Bet es gribētu uzsvērt to domu, kāpēc sociāldemokrātu frakcija pieprasīja, ka tomēr tajā gadījumā, ja vismaz trīs mēnešus ir šīs reālās īres attiecības arī īrniekam būtu tiesības pieprasīt īres līgumu, protams, ja viņš ir likumīgi, nevis ar vardarbību guvis šīs telpas īrēšanas nosacījumus, protams, te neiet runa par šo lietu.

Galvenais jautājums ir par to, vai īrniekiem tiks liegta dzīvojamo telpu īres likuma aizsardzība vai ne. Un, ja mēs uzmanīgi paskatāmies, ja šāds līgums rakstiskā veidā ar īrnieku netiek noslēgts arī pēc tam, kad viņš vismaz trīs mēnešus ir ar namīpašnieka piekrišanu attiecīgi dzīvojis šajās telpās, tad tādā gadījumā veidojas situācija, ka likums īrnieku nekādā gadījumā neaizskar. Tajā pašā laikā Latvijas Civillikuma 1483.panta 4.punkts nosaka, ka likums, šis Civillikums, pieprasa rakstisku darījuma formu kā nosacījumu prasības tiesībai uz darījuma pamata. Tātad, ja īres līgumam ir rakstiska forma, patvaļīgi izdzītais īrnieks var iesniegt prasību tiesā, lai viņu ieliek atpakaļ dzīvoklī, bet, ja līguma rakstveidā nav, tad viņam šāda tiesība ir liegta. Tātad, lai garantētu īrnieka tiesību aizsardzību, īrniekam ir jānodrošina tiesības prasīt šāda rakstveida līgumu noslēgšanu. Tas ir pilnīgi dabiski un normāli. Un, ja izīrētājs ir negodprātīgs, negrib slēgt rakstisku īres līgumu un parasti šādā veidā cenšas izvairīties no ienākumu un pievienotās vērtības nodokļa samaksas valstij, viņš neslēdz īres līgumu, lai nedotu iespēju pierādīt, cik lielus ienākumus viņš reāli iegūst no savām īres attiecībām. Tas jautājums skar kā valsts, tā pašvaldību budžetu arīdzan. Par īres līguma neslēgšanu izīrētājam pašreiz nedraud nekāda atbildība, ne administratīvā, ne bargāka, un tāds stāvoklis, ka īrniekam nav dotas tiesības prasīt šāda līguma noslēgšanu, ka nav viņam šādas tiesības likumā paredzētas, mūsuprāt, nav pieļaujams. Es gribētu varbūt pateikt citu piemēru pretstatā Lagzdiņa kungam, ka mēs tikpat labi varam iedomāties ģimeni ar bērniem, kura dzīvoklī ir nodzīvojusi kaut vai piecus gadus un godprātīgi maksā īri. Namīpašnieks ar apsardzes palīdzību viņus var izlikt no dzīvokļa, kuru iekārojusi kāda cita īpašniekam patīkamāka persona. Es domāju, ka šādu situāciju mēs nedrīkstam pieļaut. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es ļoti īsi. Es pirmkārt gribētu uzdot jautājumu, ko nozīmē tādā gadījumā jēdziens “tiesiskas attiecības”? Uz kā pamata var veidoties tiesiskas attiecības? Šajā likumā ļoti precīzi 5.pantā ir noteikts, ka īres līgums tiek slēgts rakstveidā, tātad katrs īrnieks, ja viņu vispār interesē viņa tiesības, prasīs no īpašnieka šī līguma slēgšanu rakstveidā. Tas dod viņam arī visas pārējās garantijas. Tādā gadījumā nevaram runāt par tiesiskām attiecībām, kas ir veidojušās uz kaut kāda nosacījuma, ka viņš trīs mēnešus ir dzīvojis šajās telpās. Rīgā, kā jau teica, ir vairāk nekā 400 patvarīgi aizņemtie dzīvokļi, tie ir tikai pašvaldības blokā. Šādi ir arī denacionalizētajās mājās vai fiziskām, vai juridiskām personām piederošās ēkās. Tātad, visi šie patvarīgi aizņemtie būs jālegalizē?

Godājamie kolēģi, padomājiet par sekām, kādas no tā var celties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man liekas, šeit pašlaik Gaiļa kungs jau, protams, pateica visu pareizi, un tā, tikai viena lietiņa un, man liekas, uz to Lagzdiņa kungs varēja akcentēt uzmanību. Runa ir par tiesiskām attiecībām, bet, ja cilvēks ir patvaļīgi aizņēmis dzīvokli bez dzīvokļa īpašnieka ziņas, tad tās ir prettiesiskas attiecības, un manā skatījumā būtu vērts tomēr padomāt, ka šīs divas lietas nav jājauc kopā. Un tādā gadījumā jau patvaļīga dzīvokļa aizņemšana nedos šīs iespējas izmantot un legalizēt dzīvokļa patvaļīgu aizņemšanu.

Sēdes vadītājs. Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Kolēģi! Šeit nepārprotami ir taisnība atbildīgajai komisijai, jo, ja Sociāldemokrātu frakcija ir vēlējusies sasniegt to mērķi, ko Baldzēna kungs un Burvja kungs izklāsta no tribīnes, tad šim priekšlikumam bija jābūt pavisam savādāk formulētam un atsauce uz tiesiskām attiecībām šeit nederēs pareizai jūsu domas izpratnei, jo tiesiskas attiecības saskaņā ar citiem šī likuma pantiem — un tie vienmēr tādi Īres likumā ir bijuši — paredz to, ka īres līgums tiek slēgts tikai rakstveidā. Līdz ar to viss, kas nav rakstveidā, ir prettiesisks, un nevar uz to atsaukties kā uz tiesisku, un tā ir tādā gadījumā patvarība, un pret to ir jāvēršas. Un, ja jūs gribējāt runāt par kādiem ļaunprātīgiem mājas ieguvējiem, kas varbūt negrib turēt, kā saka, svētus iepriekšējo īpašnieku noslēgtus līgumus, tad to tā arī vajadzēja formulēt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Balsojam... Piedodiet! Komisijas vārdā lūdzu, Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi deputāti! Es tikai varu precizēt to, ko es teicu pirms brīža. Izvērtējot sagatavoto likumprojektu trešajam lasījumam, mēs uzaicinājām uz atbildīgās komisijas sēdi Pašvaldību savienības ekspertus, Rīgas pilsētas un citu lielāko pilsētu attiecīgās amatpersonas. Un tad, kad eksperti iepazinās, īpaši iepazinās Jānis Karpovičs, kurš pirms iepriekšējām vēlēšanām bija Dzīvokļu izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs, kā arī Sociāldemokrātu frakcijas Rīgas domes deputāts, tagadējais Dzīvokļu izīrēšanas komisijas priekšsēdētājs Jānis Kravalis, ar jūsu pašu piedāvāto, es atvainojos, Kravaļa kungs, ar jūsu pašu šo iesniegto ideju, kuru mēs vakar arī apspriedām, izskatot likumu “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, tad Kravaļa kungs izteica sašutumu par to, ka varētu mēģināt legalizēt to personu tiesības, kuras patvarīgi ir ielauzušās pašvaldību dzīvokļos. Godātie kolēģi, kādēļ viena pozīcija ir pirms pusgada un tagad ir cita pozīcija? Es aicinātu noraidīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 4. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 45, atturas — 9. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 5.priekšlikums — finansu ministrs ierosina papildināt 5.panta otro daļu ar jums redzamo noteikumu, kuru atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 6.priekšlikums, ko ierosina Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, un proti, kolēģi ierosina papildināt likuma 5.panta otro daļu ar normu šādā redakcijā: “Aizliegts pārdot īres tiesības valsts un pašvaldību namos”. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja, jo šī problēma, uz kuru kolēģi pamatoti šeit norāda, tiek risināta likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, un šajā likumā īres tiesību pārdošana nav atļauta. Šajā likumā minētais jautājums nebūtu reglamentējams, tādēļ arī atbildīgā komisija noraidīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pirmais Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jāsaka, ka īsti nevarētu piekrist Lagzdiņa kungam, ka īres tiesību pārdošana valsts un pašvaldību namos nav reglamentējama šajā likumā, jo reāli 11.1 pantā ir paredzēta izsole — pēc būtības pārdošana īres tiesībām. Un katrā gadījumā sociāldemokrātu priekšlikums ir vērsts uz to, lai šādas īres tiesības netiktu pārdotas tālāk, jo tas ir viens no korupcijas veidiem, kā šīs īres tiesības pārdot.

Jāsaka, ka vēl pieminot mūsu priekšlikumu attiecībā par nelikumīgi iemitinātajiem, kā Lagzdiņa kungs teica, šajā priekšlikumā — tas gan bija mazliet atpakaļ, 4.priekšlikums, — nav runa par nelikumīgi iemitinātiem, bet ir runa par likumīgi iemitinātajiem, bet īpašnieks neslēdz īres līgumu. Un reāli šim cilvēkam neiestājas nekāda sociālā aizsardzība, kas ir paredzēta šajā likumā, bet visa sociālā aizsardzība ir tāda, kā īpašnieks to uzskata par vajadzīgu. Principā šis cilvēks, kuru iemitina bez līguma, viņš paliek bez juridiskās aizsardzības un ar viņu var rīkoties īpašnieks tā, kā to vēlas. Un piedevām šādi gadījumi ir ļoti izplatīti, un ne Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ne arī Kriminālkodeksā nav nekāda atbildība namīpašniekam par to, ka viņš neslēdz līgumu, kā paredz likums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākošais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Desmit gadu laikā, jūs to labi zināt, pašvaldības un it sevišķi namu pārvaldes ir veikušas ar dzīvokļiem darbību varbūt vairāk nelikumīgu nekā likumīgu. Šinī laikā atbrīvojās desmitiem tūkstošu dzīvokļu, un te es runāju par Rīgu, jo daži iedzīvotāji aizbrauca projām, citi nomira vai vēl kaut kādā veidā pazaudēja... atbrīvojās dzīvokļi. Un kur tad ir palikuši tie dzīvokļi? Mēs tagad runājam, ka mums nav, kur izvietot cilvēkus. Dzīvokļus iztirgoja. Un ierēdņiem bija ziedu laiki, un kas tikai netirgoja šos dzīvokļus — kam tikai nebija kauna pieķerties pie tādas darbības. Un tajā pašā laikā ļoti daudzi dzīvokļi bija atstāti tukši, namu pārvaldes par to ļoti labi zināja, un tad pacēlās arī jautājums — kas tad maksāja īres un apkures maksu par šiem tukšajiem dzīvokļiem, kuri speciāli tika turēti? Protams, ka tās mājas īpašnieki. Un veikliem cilvēkiem arī izdevās sadabūt divus, trīs vai pat vairākus dzīvokļus, kurus viņi noturēja 5—6 gadus un pēc tam atkal iegūst sev ienākumus. Tātad Latvijā un īpaši Rīgā notika likumīgā nelikumība. Un man nav saprotams, arī maniem kolēģiem, kāpēc mēs negribam ieslēgt 5. panta otrajā daļā: aizliegts pārdot īres tiesības valsts un pašvaldību namos. Tas tik tiešām notiek! Un notiek slēptā veidā! Tāpēc šis papildinājums ir jāatstāj, un par to ir jānobalso par.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Man aizvien ir mazliet tāda pārliecība... Ja sociāldemokrātu 4.priekšlikumā, piemēram, bija piedāvāts, ka, ja dzīvojamo telpu īres tiesiskās attiecības, es uzsveru — tiesiskās attiecības starp pusēm, turpinās ilgāk par trim mēnešiem, tad prettiesiskas attiecības jau tās nebija, tā kā, teiksim, Lagzdiņa kungs domāja. Tiesiskajām attiecībām nu tomēr ir cits raksturs nekā prettiesiskām. Nevajadzētu šīs tiesiskās attiecības ar procesuālajām attiecībām jaukt.

Un tagad par šīm tiesībām — pārdot īres tiesības valsts un pašvaldību namos. Kolēģi, mums ir jāapzinās situācija, kāda Rīgā ir. Tātad valdības partijas ļoti ilgstoši strādāja pie tā, lai atbilstoši visiem likumdošanas aktiem viss dzīvokļu fonds — pašvaldību un valsts dzīvokļu fonds — tiktu privatizēts. Tas ir viens.

Tagad ir nonākuši pie secinājuma, ka ir nepieciešama jaunu namu celtniecība. Desmit gadu laikā ir rekonstruētas, nevis jaunas mājas uzceltas, tikai 8 sociālās mājas. Ir dzīvokļu rindas. Dzīvokļu rindās ir dažādi cilvēki, piemēram, 5905 cilvēki Rīgas pilsētā vien pašreiz gaida dzīvokļu rindu, vairāk nekā 1300 cilvēku vajadzīga neatliekama palīdzība, gaida dzīvokļu rindu. Tāda ir reālā situācija pie jau pašreizējās politikas. Un, ja mēs, izmantojot naudas maka biezumu kā reālo kritēriju, turpināsim dot iespējas saņemt šīs īres tiesības nevis tiem, kuriem pēc likumdošanas aktiem, pēc citiem reālajiem kritērijiem, pēc neatliekamās palīdzības vajadzības un tamlīdzīgi pienākas šīs īres tiesības, tad, protams, veidosies situācijas, ka dzīvokli, kura vērtība būtu kādi 15—20 tūkstoši, var iegādāties par 3—5 tūkstošiem latu, kā mēs aizvien varam lasīt “Latvijas Vēstnesī”.

Es domāju, ka pret šo praksi mums ir jāiestājas, un tik tiešām, ja mēs paši esam konstatējuši, ka jaunu namu celtniecība ir neizbēgama, vajadzētu risināt šo jautājumu tādējādi, ka tiem īrniekiem, kuri jau ir reāli izlikti no dzīvokļiem, viņiem vajag ierādīt telpas. Tad tādā gadījumā to vajag izdarīt, nevis vienkārši tirgojot šīs īres tiesības valsts un pašvaldību namos.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Baldzēna kungs, es apsveicu, visas iespējas jums ir Rīgā šobrīd būvēt jaunas mājas! Jūsu partijas pārstāvētais ir Rīgas mērs, un visas iespējas ir novadīt līdzekļus, lai būvētu jaunas mājas. Bet ne par to ir runa.

Šī likuma izpratnē varētu rast zināmas saistītas ar 11.1 pantu un īres tiesību pārdošanu. Tajā pašā laikā ir priekšlikums noraidīt šīs izsoles, pašvaldību dzīvokļu izsoles, līdz ar to nevienā likuma pantā neparādās pašvaldībām tiesības pārdot īres tiesības savā dzīvojamā fondā. Pašvaldība ir, jāatceras, publisko tiesību subjekts, un tās drīkst darīt tikai to, ko tām atļauj likums. Ja tās būtu privāto tiesību subjekts, tad, ko neaizliedz. Ja šis likums nenorāda, ka viņas drīkst pārdot šīs īres tiesības, tātad viņas nedrīkst, un šīs īres tiesības arī netiks pārdotas.

Gribētu vienkārši pateikt to, ko Bojāra kungs te minēja. Likumā par palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā ir iekļauti visi šie jautājumi, ko jūs, Bojāra kungs, teicāt. Mēs šo likumu skatām. Un jūs varat piedalīties arī tā skatīšanā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godātie kolēģi! Es pateicos arī “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvim Jānim Gailim, kas atzīmēja, ka sociāldemokrātiem ir visas šīs iespējas. Mēs nenoliedzam kopā ar “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kā koalīcijas partneriem to risināt Rīgas domē.

Tālāk es gribētu uzsvērt to, ka Jānis Gailis noteikti kā rīcības cilvēks mums palīdzēs un apzināsies to situāciju, ka šīs visas tiesības mums ir pašreiz sekojošas: budžets pašreiz jau ir sadalīts, gada vidū to pārdalīt, kad jau daudz kas ir aizgājis dažādiem virzieniem, ir ļoti grūti, un lai atrisinātu pat minimālākās problēmas šeit ar tiem cilvēkiem, kuri jau stāv dzīvokļu rindā, nu praktiski mums ir vajadzīgi tūlīt 103 miljoni. Gada budžets Rīgas pilsētai ir tikai 160 miljoni.

Tā ka, kolēģi, es aicinu izvērtēt visas šīs rīcības iespējas realitātē, nevis tikai utopiski. Tāpēc es ieteiktu tomēr atteikties no šīs iespējas tirgot šīs īres tiesības par puscenu vai daļu no cenas, lai tikai iegūtu kaut kādus papildu līdzekļus, bet risināt dzīvokļu telpu problēmu tiem, kuri jau stāv šajās dzīvokļu rindās. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es, protams, arī pateicos Jānim Gailim par to, ka viņš tomēr uzticas, lai sociāldemokrāti Rīgā saceļ jaunas mājas. Un es atgādināšu, kas bija pie varas tad, kad esošais pašvaldību fonds tika iztirgots. Un tie tomēr nebija sociāldemokrāti. Un tādā gadījumā man būs jāapbēdina Egils Baldzēns.

Arī šoreiz celšanai palīdzības nebūs. Šie koalīcijas partneri palīdzēs privatizēt. Un es atgādināšu, no kurienes parādījās šī iespēja iztirgot īres
tiesības.

1989.gadā, Tautas frontes cilvēkiem pārņemot varu pašvaldībās, izrādījās, ka mēs ne sevišķi mākam saimniekot, un tas bija normāli, jo lielākā daļa no cilvēkiem pie apsaimniekošanas pienāca dzīvē pirmoreiz. Iepriekšējā sistēma  neparedzēja, ka uz vietas pamatnācijai ir šīs tiesības — pārvaldīt savu saimniecisko dzīvi. Un tad, kad sāka trūkt naudas, mēs pamatojāmies uz to, ka centrā ir prestiži dzīvokļi, ka tagad nu visi skries, tie bagātākie, kuri varēs, un tie noteikti, nezin kāpēc mēs domājām, būs tautieši, un tādā gadījumā, lai nomainītu šo korupciju, kas plauka un zēla dzīvokļu nodaļās, kur tirgojās pat ne ar īres tiesībām, bet ar tiesībām pārvietoties rindā, teiksim, no 5000. vietas uz 500. vai uz 5., tur toreiz tāda tirdzniecība notika, tādā gadījumā tur bija kaut kāda loģika, abstrakta, varbūt nepareiza, bet bija sava loģika, kas brēca pēc sociālās taisnības tieši tiem pamatnācijas iedzīvotājiem, kuri nekad nevarēja piekļūt pie jauniem dzīvokļiem. Un tika radīta šī iespēja — pārdot īres tiesības pašvaldībām.

Tagad, kad mēs esam it kā jau norunājuši, nu, mēs norunājām pretēji, sociāldemokrāti nekad par to nebija iestājušies, ka viss dzīvojamais fonds ir jāiztirgo. Bet, ja jau jūs paši esat pienākuši pie tā, ka dzīvokļu fonds ir iztirgots, tagad viens no pašvaldību galvenajiem uzdevumiem dzīvokļu politikā ir nodrošināt, lai nav sociālās spriedzes, lai cilvēki ar zemām algām, lai cilvēki, kuri, pateicoties esošās, valdošās koalīcijas pūlēm, ir palikuši bez darba, nemētātos uz ielām, bet būtu spējīgi dzīvot normālos, cilvēcīgos apstākļos. Tad šobrīd paturēt šīs iespējas tirgot ar īres tiesībām nu ir nemorāli.

Tādā gadījumā man patiešām gribētos, lai jūs no jūsu liberālās domāšanas viedokļa atbalstītu šo sociāldemokrātu piedāvājumu — aizliegt iztirgot īres tiesības. Un tik un tā es esmu pateicīgs par to, ka sociāldemokrātiem tiek uzticēta iespēja celt Rīgu, jo tad jau būs liberāļiem ko iztirgot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Pēteris Salkazanovs — otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Man tiešām bija prieks no Jāņa Gaiļa dzirdēt, ka viņš pēc būtības atbalsta šo priekšlikumu, bet viņš mazliet kļūdījās. Šajā likumā pastāv 11.1 panta trešā daļa par īres tiesību izsoli. Vēl pagaidām pastāv pēc atbildīgās komisijas piedāvājuma, kas tiek likts šodien uz balsošanu. Tāpēc ir šis sociāldemokrātu priekšlikums, kuru Jānis atbalsta. Un tas ir patīkami.

Šeit gan ir jāsaka, ka šī norma ir mazliet plašāka nekā 11.1. panta norma, tā ir attiecināma arī uz nodaļu “Apakšīres”, jo valsts un pašvaldību dzīvokļos bieži vien notiek šāda veida manipulācijas ar īres tiesību pārdošanu caur apakšīres līgumu. Labāk jau būtu, ka šāda tiesību pārdošana vispār nebūtu paredzama likumā, kas būtu attiecināms arī uz privātīpašumu, bet nu pagaidām mēs aprobežojamies ar savu piedāvājumu — šādas apakšīres tiesības vai, pareizāk, īres tiesību pārdošanu, tai skaitā caur apakšīres līgumiem, neparedzēt valsts un pašvaldību mājās.

Sēdes vadītājs. Paldies! Godājamie kolēģi, mums ir pienācis laiks pusdienas pārtraukumam. Tātad debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Paldies! Kamēr gatavojas izdruka, vārds paziņojumam Vairai Paeglei.

V.Paegle (TP). Lūdzu Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegācijas deputātus uz īsu tikšanos Sarkanajā zālē! Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Bartaševiča kungs, nolasiet izdruku!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Viola Lāzo, Jānis Leja, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Jānis Lagzdiņš, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Vents Balodis, Jānis Straume, Vineta Muižniece. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz 13.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” par 6.priekšlikumu.

Nākamais debatēs Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam, protams, ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” un attiecīgi mēs strādājam ar 5.panta otro daļu. Es vienkārši gribu atgādināt visiem tiem, kas ir aizmirsuši, ko mēs runājām pirms pusdienām.

Patiešām, cienījamie kolēģi, patīkami, ka valdošais vairākums arī šodien nolēmis aktīvi padiskutēt jautājumu par īres problēmām. Es nevarētu piekrist tām domām, kas ir virmojušas no šīs Saeimas tribīnes, ka Latvijā nav iespējams celt dzīvojamo fondu, ka tas ir anahronisms. Mēs varam mānīt sabiedrību, jo normālā pasaulē gan ir municipālais dzīvojamais fonds, kas ļoti normāli funkcionē. Cita lieta, ka mēs negribam, un pat vairāk varētu teikt, ka desmitajā gadā nemākam to apsaimniekot. Šeit mēs, man liekas, visu laiku konfliktējam to situāciju, ka mēs nevaram atteikties no pieraksta sistēmas. Ja īsti jārunā, tad līdz šim pašvaldības pārdod pierakstu. (Starpsauciens: “Mēs neko nerunājām!”) Nekādu īri viņi nepārdod. Viņi pārdod pretīgā ziņā iedzīvotājiem pierakstu, kas pat likumā nekur nav normativizēts. Jūs pēc tam nevarat zināt. Jūs nopērkat no pašvaldības to pierakstu, jums ir problēmas kaut vai privatizēt to dzīvojamo platību. Tā ka šodien šis likums nenosaka to, vai privatizācijas process šinī gadā kaut vai par sertifikātiem beigsies, tad šinī brīdī es aicinātu patiešām tomēr aizliegt pašvaldībām un valstij pārdot īres tiesības. Jo šeit veidojas patiešām ļoti labvēlīga augsne korupcijai. Un šeit nav jārunā, teiksim, par bijušo vai esošo Rīgas domi, te var arī parunāt par Latvijas pašvaldībām, kurās lielā apjomā ir gan Tautas partija pie varas, gan “Latvijas ceļš”. Mazajās pašvaldībās notiek pietiekami tādi anekdotiski gadījumi, ka pašvaldība pārdod saucamās... Nē, nu mēs, Ābiķa kungs, salīdzinoši pret jums esam ar mieru Rīgā mēģināt celt municipālo fondu, tikai no jūsu partijas puses es neesmu dzirdējis Latvijā, ka jums būtu dzīvokļu celtniecības programma. Varbūt jums ir programma par to, kā izandelēt Latvijā visu dzīvojamo fondu, kas vēl kaut kur ir palicis. Par to mēs varam atsevišķi padiskutēt ne no Saeimas tribīnes. Nu, un Rubika laikā, starp citu, cēla mājas. Jūsu laikā, koalīcijas partneru laikā, mājas ir nolaiduši līdz kliņķim. Tā ka nu... Un daudzi kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saka, ka Rubika piegājiens bija ļoti pareizs.

Tā ka, cienījamie kolēģi, es aicinātu šinī brīdī noteikti atbalstīt Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu, jo valdošajam vairākumam nav jābaidās. Šeit privātīpašnieku tiesības arī pārdot mistiskos pierakstus... Arī Lagzdiņš, ja godīgi runā, tad viņš varētu apstāstīt par tiem mistiskajiem pierakstiem, kad viens dzīvoklis tiek pārdots desmitiem cilvēku. Vienā dzīvoklī dzīvo desmitiem dažādas ģimenes, jo namsaimnieki ir pārdevuši vienkārši pieraksta tiesības. Tas, kas notiek arī pašvaldībās, nu, mēs to visi zinām. Nu un patiešām, es domāju, arī valdošajam vairākumam tad jau vajadzētu atbalstīt mūsu iniciatīvu, nevis tā spirināties pretī, lai Rīgas domē visi cienījamie pārstāvji nevarētu tur andelēt šīs tiesības. Jūs iestājaties, tad jau iznāk, par to, lai to varētu veikt. Aloģisms! Tādēļ es aicinātu, cienījamie kolēģi, šinī brīdī mūsu sociāldemokrātu kungu priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — Jānis Gailis. Otro reizi.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Ļoti īsi. Pirmkārt, man šeit ir rokā dokuments, tas ir Ministru kabineta sēdes protokols, kurā ir nolemts izslēgt attiecīgi minētā 11.1 panta trešo daļu. Kā jau iepriekš minēju, vienīgi šī daļa, ja tā paliktu šajā likumā, norādītu uz iespēju pašvaldībām slēpti pārdot īres tiesības. Neviens cits to nenorāda. Pateicos sociāldemokrātiem par komplimentiem mūsu partijai, tikai varu pateikt uzreiz, ka mūsu partijas mājokļa koncepcijā, kuras izstrādē arī es esmu piedalījies, tieši ir iekļauta dzīvokļu, dzīvojamo māju celtniecība. Tajā pašā laikā es atļaušos Lujāna kungam pateikt vai ar jautājuma formā uzdot — kādēļ tad no šīm Rubika celtajām mājām lielākā daļa cenšas pārvākties uz labām mājām, un kādā stāvoklī tās ir, un cik ilgi tās vēl pietiks? Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs. Otro reizi. (Starpsauyciens: “Turies, Leon! Nežēlo nevienu!”)

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Nu pārdod taču īres tiesības un tirgo tās. Nu nevajag aizvērt acis un stāstīt brīnumus, kuri notiek, un pateikt, ka tas nenotiek. Ir tā tirgošanās! Un labu naudu pelna mūsu ierēdņi. Bet diemžēl sociāldemokrāti 20.—30.gados panāca, ka dzīvojamās mājas Latvijā cēla. Cēla visā Latvijā, un cēla arī Rīgā. Bet šo pēdējo desmit gadu laikā šīs mājas tika iztirgotas. Gaiļa kungs, ļoti labi un patīkami, ka jūs atbalstāt namu celtniecību Rīgā. Es domāju, ka tas būs arī visā Latvijā. Galvenais ir tas, lai būtu arī jūsu partijas vēlme. Tātad es no jūsu pateiktā sapratu, ka 2001.gada budžeta korekcijā būs atrasti naudas līdzekļi, kurus varēs novirzīt dzīvojamo namu celtniecībā Rīgā un Latvijā. Un patīkami arī tas bija, ka vienā no televīzijas intervijām šo jautājumu atbalstīja arī mūsu kolēģe Lībanes kundze. Tā ka celsim mājas kopā! Vienīgi skumji ir tas, ka pēdējo četru gadu laikā no Rīgas domes bija atņemtas 500 mājas, un ļoti labas mājas, ar ļoti lielu daudzumu dzīvokļu. Un to paveica mūsu Ministru kabinets ar saviem rīkojumiem. Un vēl jau tā slavenā organizācija, kura saucas “Nekustamā īpašuma aģentūra”. Tā iztirgoja ne tikai īres tiesības un dzīvokļus, bet veselas mājas. Un kas tagad notiek, un ar ko nodarbojas prokuratūra? Jūs to ļoti labi zināt. Tā ka šinī gadījumā pat Saeimai neatradās mājas, lai būtu mums viesnīca. Es jau nemaz nerunāju, ka no tām 500 mājām neatradās neviena māja, kur izvietot Latvijas Nacionālo bibliotēku. Tāpēc šis priekšlikums ir jāatbalsta. Ja to neatbalstīsim, tad visi darīs to, ko viņi gribēs.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēt... Piedodiet! Burvja kungs, jūs vēlējāties? Jā, lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Nu Kārli, tikai atceroties tevi, un vairāk jau ne. Cienījamie kolēģi! Nē, tas ir Leiškalns, tas nav Ulmanis.

Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es atceros to, kas bieži skan šinī zālē: ir atļauts absolūti viss, kas nav aizliegts ar likumu. Tādā gadījumā rēķinieties ar to, ko jūs pašlaik pieņemsiet. Un, ja jūs pasakāt, ka tas ir atļauts, tad tā arī būs. Jo tie, kas pašlaik ir pie šīs sadales, atceras, ka jāpārdod viss. Tas ir tas, ko mēs desmit gadus mācījām tautai, ko mēs mācījām pašvaldību vadītājiem, tas ir: pārdot, pārdot un pārdot. Nevis ražot.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā — lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (TP) . Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu ieviest skaidrību šajā problēmā no juridiskā viedokļa, ja tā varētu teikt. Jau kopš 1993.gada ir spēkā Augstākās padomes pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”. Šā likuma 1.panta otrā daļa nosaka, ka pašvaldības un valsts sev piederošos dzīvokļus izīrē šajā palīdzības likumā noteiktā kārtībā. Likuma nākamie panti nosaka to, ka dzīvokļus izīrēt var tikai vienīgi likumā noteiktām iedzīvotāju kategorijām, kuras atbilst prasībām, kas šajā likumā ir fiksētas, un kuras ir reģistrētas palīdzības saņemšanai. Tas nozīmē, ka šis likums nepieļauj pašvaldībām un valstij citādu dzīvokļu izīrēšanas kārtību kā tikai rindas secībā, kā attiecīgajā pašvaldībā maznodrošinātas un mazaizsargātas personas ir reģistrētas. Visas tās darbības, par kurām pamatoti šeit runāja sociāldemokrāti un kas faktiski Rīgā un citās pašvaldībās ir notikušas, un proti, kad no personām, kuras stāv rindā, ir reģistrētas vai nav reģistrētas rindā, ir prasīts, lai samaksātu iepriekšējā īrnieka parādus vai arī tiek spiests šiem cilvēkiem piedalīties izsolēs un solīt jūsu nosauktās, tik pamatoti kritizētās mistiskās īres tiesības, visas šīs darbības ir atzītas par nelikumīgām, un ir nelikumīgas kaut vai tādēļ vien, ka 1999.gada pavasarī Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosināja Ģenerālprokuratūrai pārbaudīt šādas Rīgas domes Dzīvokļu izīrēšanas komisijas darbības likumību, jo trīs gadus Rīgas pašvaldības Dzīvokļu izīrēšanas komisija bija apmēram 3000 cilvēkiem izīrējusi šādā veidā nelikumīgi īres tiesības. Ģenerālprokuratūra pārbaudīja mūsu iesniegumu, Lujāna kungs, pārbaudīja un konstatēja, ka šāda izīrēšanas kārtība ir nelikumīga, uzlika par pienākumu Rīgas pašvaldībai atcelt trīs normatīvos aktus, kas reglamentēja šādu nelikumīgu kārtību, un šī kārtība tika atcelta. Diemžēl tā turpinās, godājamo Pēteri Salkazanov, jūs uzstājāties debatēs, pilsētā, kurā arī jūs dzīvojat, Jelgavas pilsētā, joprojām turpinās citās pilsētās, un tas ir pārtraucams. Es aicinātu kritizētājus deputātus rūpēties, lai viņu pilsētās netiktu šādi likuma pārkāpumi turpināti.

Kas attiecas uz šeit minēto, debatēs minēto problēmu, ka dzīvokļi tika izīrēti tām personām, kuras nav reģistrētas rindā, šeit ir oficiālā Latvijas Republikas Statistikas komitejas statistiskā informācija par to, kādām personām tiek izīrēti dzīvokļi un kurām personām, kurām kategorijām lielākajās pilsētās. Es minēšu pēdējos skaitļus, kas ir datēti šā gada 21.februārī. Tātad Rīgas pilsētā pagājušajā gadā, 2000.gadā, pavisam ir izīrēts 1191 pašvaldības dzīvoklis, no šiem dzīvokļiem 104 ir izīrēti tādām personām, kuras reģistrētas ir pirmkārtas rindā, savukārt kopējā rindā stāvošiem ir izīrēti 273 dzīvokļi. Tātad divas trešdaļas no visiem dzīvokļiem ir izīrētas personām Rīgā, joprojām tiek izīrētas, kuras nav reģistrētas palīdzības saņemšanai, un tieši tādēļ, godātie kolēģi, ka Rīgas pilsētā un dažās citās pašvaldībās, kuru vadītāji tagad protestē pret šo likumu un arī pret palīdzības likumu, kurš būs daudz stingrāks kā vecais, tieši tādēļ, ka šie dzīvokļi joprojām tiek izīrēti nelikumīgi, lielajās pašvaldībās ir dzīvokļu rindas, tas ir viens no iemesliem, un ne vienīgais, taisnības ziņā sakot.

Tagad par konkrēto priekšlikumu. Godātie kolēģi! Kā jau es iepriekš teicu, jau septiņus gadus likums aizliedz pārdot īres tiesības un citas likumā neparedzētas darbības ar dzīvokļiem. Nav jēgas ierakstīt likumā un aizliegt vienu nelikumīgu darbību, ja pašvaldības varētu atļaut... veikt citas nelikumīgas darbības, tādēļ šī jūsu ierosinātā norma ir lieka, bet pēc būtības tā ir iekļauta jau citā spēkā esošā likumā un tiks nostiprināta likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā”, ko mēs gatavojam trešajam lasījumam. Es aicinātu šo iemeslu dēļ 6.priekšlikumu noraidīt!

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 6. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 40, atturas — 13. Priekšlikums nav pie-
ņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 7.priekšlikums. Juridiskais birojs ierosina izteikt otrajā lasījumā pieņemtā 5.panta otrās daļas pirmo teikumu piedāvātā redakcijā. Atbildīgā komisija ierosina atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš . 8.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Jānis Jurkāns, tātad kolēģis ierosina izslēgt likuma 5.panta trešajā daļā vārdus “pēc īpašnieka ieskata”. Komisija uzskatīja, ka šis priekšlikums ir lieks, tas neko nerisina, un tādēļ to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs . Kolēģi piekrīt komisijas viedoklim? Nepiekrīt. Atklājam debates. Debatēs vēlas runāt Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! “Pēc īpašnieka ieskata” — nu, tā ir tāda frāze, kura vispār neko nenozīmē. Ko nozīmē īpašnieka ieskats. Nu, ja patīk, ja tu esi simpātisks, tad laikam tev tas dzīvoklis būs vai atteiks, vai neatteiks, bet, ja nu viņš nepatīk, un tad viņš var. Tāpēc es domāju, ka tā frāze ir lieka, un tik tiešām deputāta Jurkāna priekšlikums ir jāatbalsta. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies. Nākamais — Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamie kolēģi! Izsakot visnotaļ lielu cieņu Jurkāna kungam es absolūti neizprotu to, kas šeit ir gribēts. Šeit ir skaidri rakstīts — fizisko un juridisko personu īpašumā esošajās mājās. Tad jautājums, kas tad būs lēmējs, kāda būs šī institūcija, kurai būs tiesības lemt par to, vai Baldzēna kunga mājā viņš gribēs izīrēt man dzīvokli vai ne. Kurš būs tas lēmējs? Mēs radīsim kādu institūciju ar Saeimas lēmumu? Vai ko? Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs . Paldies. Debates beidzam. Debatēs pieteikušos nav, bet Burvja kungs vēlējās izteikties par to, kā lieta tālāk virzāma. Lūdzu, no vietas jūs varat to izdarīt.

I.Burvis (LSDSP). Es gribēju tikai vienu piezīmi sēdes vadītājam, jo, ja Lagzdiņa kungs sāk uzstāties kā deputāts, kurš aizstāv savu viedokli, nevis pārstāv komisijas viedokli, es, protams, saprotu, ka sēdē visiem jāuzzina, ka Jelgavā dzīvo Salkazanova kungs, varētu nosaukt, kur pārējie dzīvo, tas viss būtu labi, bet nu tad tas jau vairs nav darbs.

Sēdes vadītājs . Paldies, Burvja kungs, bet Lagzdiņa kungs pauda tomēr komisijas viedokli, un komisijas ierosinājums tāds bija. Paldies! Tātad, godājamie kolēģi, lūdzu balsojam par 8. — deputāta Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 49, atturas — 8. Priekšlikums nav pieņemts. (No zāles deputāts Urbanovičs: “Kā man piekrist tādām muļķībām?”)

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! 9., 10., 11. un 12.priekšlikums attiecas uz vienu problēmu, proti, kādā veidā tiek izīrētas dzīvojamās telpas, kuras atbrīvojas komunālajā jeb kā likumā tagad teikts, kopējā dzīvoklī, kādas tiesības ir attiecīgā dzīvokļa īrniekiem, tātad citu dzīvojamo telpu īrniekiem. Ņemot vērā bijušā finansu ministra Edmunda Krastiņa priekšlikumu un Juridiskā biroja priekšlikumu, atbildīgā komisija ir izstrādājusi tādu vienotu variantu, kā reglamentējama šī kārtība, un ar tātad piedāvāto redakciju, proti, ar 5. panta 5. un 6. daļas redakciju, noteikta tāda sistēma, ka gadījumā, ja valsts un pašvaldību komunālajā jeb kopējā dzīvoklī atbrīvojas kāda istaba, tad uz to var pretendēt tie īrnieki, kas dzīvo šajā dzīvojamā telpā. Šobrīd šādas tiesības šīm personām nav, tā ir brīva pašvaldības izlemšana. Pieņemot šo normu, mēs tātad uzliksim par pienākumu pašvaldībām izīrēt tātad šīm personām atbrīvojušās telpas.

Tātad atbildīgā komisija ir daļēji atbalstījusi bijušā finansu ministra 9. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam vispirms par 9. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . Es atvainojos... Es atvainojos, godāto sēdes vadītāj!

Sēdes vadītājs . Jā, lūdzu.

J.Lagzdiņš. Atbalstīt precizētā redakcijā. Un mums ir... Tātad atbildīgās komisijas vārdā es ierosinu atbalstīt tātad 12.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Bet mums, vienalga, jābalso pēc kārtas. Jūs ierosināt atbalstīt 12., bet bez tam ir vēl 10. un 11.priekšlikums.

J.Lagzdiņš . Man nav zināms, ka Edmunds Krastiņš uzturētu savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs . Kolēģi, komisija tātad neatbalsta 9.priekšlikumu, bet iestrādāts ir 12. priekšlikumā. Vai kāds prasa balsojumu par 9.priekšlikumu? Nē. Paldies!

Lūdzu tālāk. Par 10.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . Tātad deputāts Jānis Jurkāns ierosina citus kritērijus, pēc kuriem būtu jāvadās pašvaldībām, piešķirot komunālajā dzīvoklī atbrīvojušos dzīvojamo telpu, proti, nosakot kā galveno kritēriju, ka tā vispirms tiek piedāvāta tam īrniekam, kurš dzīvo ilgāku laiku šajā dzīvoklī. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu nepieņēma, jo uzskata, ka priekšrocības būtu tām personām, kurām ir mazāka dzīvojamā platība šajā komunālajā dzīvoklī, kas ir iestrādāts Juridiskā biroja un arī atbildīgās komisijas redakcijā.

Es aicinātu deputāta Jurkāna priekšlikumu nepieņemt!

Sēdes vadītājs . Paldies! Vai deputāti uztur prasību balsot? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Jurkāna 10.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 42, atturas - 20. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš . 11. priekšlikumu atbildīgā komisija ir pieņēmusi precizētā 12. priekšlikuma redakcijā. Aicinu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs . Vai deputāti uztur balsojumu par 11.priekšlikumu? Nē. Paldies. Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš . 13., 14., 15. ...

Sēdes vadītājs . Piedodiet, Lagzdiņa kungs, bet mums jānobalso tad ir par 12. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Nav iebildumu? Paldies. Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš . Tātad, godātie kolēģi! 13., 14., 15., 16., 17. un 18.priekšlikums attiecas uz īres likuma 6.pantu, kas reglamentē ļoti aktuālu problēmu, proti, kāda ir tiesiska reglamentācija terminētajiem īres līgumiem. Ja jūs atceraties, par šo pantu tika iesniegti vairāki priekšlikumi pirms pašvaldību vēlēšanām.

17. priekšlikums ir savulaik Aijas Počas un Kristiānas Lībanes iesniegtais un vēl deputātu grupas iesniegtais priekšlikums par to, ka denacionalizēto namu īrniekiem, kuri noslēguši pēc nama atdošanas terminēto īres līgumu, šie līgumi ar šī likuma normu tiek uzskatīti par tādiem, kas noslēgti uz nenoteiktu laiku, tātad — bez termiņa.

Tātad, runājot par pirmo priekšlikumu, proti, 13. priekšlikumu par 6. pantu, atbildīgā komisija neatbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu izteikt 6.panta pirmo daļu precizētā redakcijā. Proti, šis priekšlikums ir pretējs tam, ko savulaik iesniedza frakcija “Latvijas ceļš”. Šis priekšlikums nosaka to, ka visi beztermiņa īres līgumi, kas ir noslēgti līdz šī likuma spēkā stāšanās dienai, tiek uzskatīti par tādiem, kas noslēgti uz 5 gadiem. Tas ir pilnīgi pretēji tam, ko ierosināja savulaik “Latvijas ceļš”, tas ir, ierosināja beztermiņa līgumu... tas ir, terminētos līgumus uzskatīt par beztermiņa līgumiem. Mēs uzskatījām, ka šāda iejaukšanās īres attiecībās ar likumu nav pieļaujama, un tādēļ Normunda Pēterkopa priekšlikumu nepieņēmām.

Sēdes vadītājs . Deputāti neiebilst komisijas viedoklim par 13.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš . 14. priekšlikums, ko iesniedz deputāts Jānis Gailis... acīmredzot kolēģis noņem.

Sēdes vadītājs . Paldies! 14. priekšlikums noņemts.

J.Lagzdiņš . 15. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums ir par to, ka 6. panta otrajā daļā vārdus “atjaunot līgumu” aizstāt ar vārdiem “uz līguma pagarināšanu”. Šis priekšlikums ir atbalstīts arī šajā pantā un tālākajā likuma tekstā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 16.priekšlikums — atbildīgā komisija ierosina izteikt 6. panta otro un trešo daļu kā otro daļu precizētā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 17. priekšlikums ir tas, par ko es runāju pirms brīža, proti, tas ir atsevišķs likumprojekts, ko savulaik iesniedza “Latvijas ceļa” deputāti, kas aicināja tātad noteikt, ka terminētie īres līgumi, ko denacionalizēto namu īpašnieki ir noslēguši ar īrniekiem, ir uzskatāmi par beztermiņa līgumiem. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs uzstāties vēlas Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es gan nospiedu podziņu un gribēju runāt par 16.priekšlikumu, kurš vienbalsīgi vai arī, nevienam neiebilstot, tika pieņemts. Nu, 16.priekšlikumā es tomēr gribēju, lai balsojums būtu pa daļām — par 1., 2. un 3. apakšpunktu. Jo 2.apakšpunkta norma, ka dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personīgajai lietošanai, mūsu, sociāldemokrātu, skatījumā ir ļoti, ļoti īrnieku aizskaroša, jo jebkurā brīdī var īpašnieks pateikt, ka viņa ģimenes loceklim personīgai lietošanai šī konkrētā dzīvojamā telpa ir vajadzīga un īrniekam šī telpa ir vienkārši jāatstāj.

Un tādēļ es gan gribētu aizrādīt sēdes vadītājam, ka pogu es tomēr biju nospiedis pirms šī jautājuma izlemšanas, vienkārši netika dots vārds.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Gribētu uzsvērt sekojošo, ka tik tiešām šis 16. priekšlikums, kurš diemžēl tika tā pāragri pārtraukts, tā debates nemaz nesākās, es gribētu pateikt, ka ir ļoti nopietns, jo tas skar sekojošo jautājumu: ja dzīvojamās telpas īres līgums noslēgts uz noteiktu laiku, tad, līguma termiņam izbeidzoties, īrnieka pienākums ir atbrīvot dzīvojamo telpu. Un vienīgi tad, ja ir paredzētas saistības, ka ir tiesības prasīt līguma pagarināšanu, tad tas tiek pagarināts, taču namīpašniekam vai izīrētājam, arī valstij un pašvaldībai, ir tiesības atteikt īres līgumu. Nu, piemēram, šinī gadījumā, tad, ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai. Tātad šeit ir ļoti ietilpīgs termins, bez kādām robežām un bez kādiem nosacījumiem, un mēs uzskatām, ka tas ir ārkārtīgi bīstams jautājums, jo tikpat labi namīpašnieks var būt arī negodprātīgs un arī rēķināties ar šo likuma ļoti plašo ietilpību šajā punktā, un praktiski paziņot, ka visos namos, kas viņam pieder, kaut vai desmit namos, viņam ir nepieciešamas visas dzīvojamās telpas un, beidzoties šiem līgumiem, attiecīgi izlikt šos cilvēkus ārā un pēc tam rīkoties pēc saviem ieskatiem, jau ar jaunajiem īrniekiem varbūt slēdzot citus līgumus. Tā ka šāda iespēja pastāv. Un zināmā mērā mums ir jāuztraucas, lai tas netiktu īstenots. Mēs nedrīkstam atstāt šādas šaurās spraugas šādā nopietnā likumā kā Īres likums.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, kas šeit parādās visā savā tādā kailumā, ka arī tad, ja ir kapitālais remonts, tad jā, mēs varam to darīt, bet kāda ir reālā īrnieku tiesību aizsardzība šinī gadījumā? Situācija ir ļoti vienkārša, ka, piemēram, Latvijā caurmērā ir šī norma 21 lats. Ja ar šo 21 latu uz vienu dvēseli ģimenē ir pārsnieguši ģimenes līdzekļus, tad atbilstoši šā likuma redakcijai praktiski vairs šī palīdzība no pašvaldības netiek sniegta un Rīgā, piemēram, šī norma ir augstāka, Rīgas dome paņēmusi 26 latus, bet veidojas situācija, ka ļoti daudzi īrnieki var tikt izlikti no dzīvokļiem, nedodot viņiem nekādas garantijas, tajā pašā laikā arī pašvaldību palīdzību nesaņemot. Lai šādu situāciju neveidotu, mums vajadzētu katrā ziņā ļoti uzmanīgi izskatīt šo priekšlikumu un arī attiecīgi balsot, lai nebūtu šādas situācijas.

Es gribētu uzsvērt, ka šajā likumā, kuru mēs šodien izskatām, vispār ir noteiktas iespējas pašvaldībām pašām noteikt, kāda būs tā naudas summa, vai 21 lats, kā caurmērā vidēji Latvijā, vai 26 lati, kā Rīgas pilsētā, vai vispār cita norma, kaut vai mazāka norma, kaut vai 10, 5, 3 lati, kura tad arī attiecīgi varētu būt šī te summa, uz kuru tad rēķinātu, ka būtu jāpiešķir kāda palīdzība maznodrošinātam īrniekam.

Ja mēs dodam iespēju tik brīvi tulkot šo likumu, nosakot šīs likuma normas, tad tādā gadījumā neapšaubāmi veidojas situācija, ka īrnieku tiesības var būt ļoti nepamatoti apcirptas.

Es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu, ka visi šie jautājumi ir pietiekami nopietni, jo pašreiz jau Rīgas pilsētā, ja mēs paskatāmies šīs 5 905 ģimenes vai personas, kuras stāv šajā dzīvokļu rindā, lai viņām nodrošinātu elementāras vajadzības, ir vajadzīga 295 250 kvadrātmetru dzīvojamo telpu celtniecība. Tas ir, kā jau es minēju, 103 miljoni latu. Ja mēs gribam šo skaitu vēl mākslīgi palielināt, tad es domāju, ka mēs tuvosimies vairākiem simtiem miljonu latu, un tādā gadījumā pavisam grūti būs tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešama neatliekama, teiksim, palīdzība dzīvokļa iegūšanā. Tad, ja cilvēks ir izlikts no avārijas mājām, pēc ugunsgrēka, bāreņi, repatrianti un citi cilvēki.

Kolēģi, lai atrisinātu šīs problēmas, protams, vajadzēs investēt. Un šeit pilnīgi pats par sevi saprotams, ka šī naudiņa būs jāiegulda, bet mums vajadzētu tomēr rēķināties ar reālajām iespējām, un šīs reālās iespējas pat pie radikālas rīcības nevar būt pārmērīgi lielas. Un pat, lai apmierinātu pat pašas mazākās vajadzības, tās, kas ir neatliekamās vajadzības, piemēram, Rīgas pilsētā 1325 cilvēki, ir vajadzīgi vairāk nekā 18 miljoni latu. Atcerēsimies, kā valsts budžetā valdības partijas ļoti ilgi nav atradušas pat 20 tūkstošu, 5 tūkstošu, kā mēs esam minējuši, latu lielas naudas summas, kas ir nepieciešamas ļoti neatliekamām vajadzībām. Es esmu pārliecināts, ka pašvaldības varēs atrast lielākas summas, taču tās summas nebūs bezgalīgi lielas.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamā Kristiāna Lībane. Lūdzu!

K.Lībane (LC). Kolēģi! Cienījamais Baldzēna kungs! Ar visu to cieņu, ko es jūtu pret jums, man tomēr jāatzīst, ka jūsu teiktais, runājot debatēs par konkrēto priekšlikumu, liecina par to, ka sociāldemokrātu frakcija atkal kaut ko ir pārpratusi. Un tās iedzīvotāju kategorijas, kuras, spriežot pēc jūsu teiktā, jūs vēlaties aizstāvēt, ar mūsu priekšlikumu gluži aptvertas nav.

Vēl es gribētu arī paskaidrot ar pilnu atbildības sajūtu, ka mazturīgo iedzīvotāju statusam šā likuma izpratnē, tādā veidā, kā tas būs pēc šo grozījumu pieņemšanas, nav nekāda tieša sakara ne ar 21 latu, ne ar 26 latiem. Pašvaldībām būs visas tiesības ņemt vērā niansētu kritēriju kopumu, tai skaitā mazgadīgu bērnu esamību ģimenē, vēl kādus citus kritērijus, arī ienākumus, protams, un noteikt šo te mazturīgo statusu pēc sava prāta un saprašanas. Tāpēc nerunāsim šeit kā par aksiomu par 21 vai 26 latiem.

Tagad atpakaļ pie konkrētā priekšlikuma. Šis likumprojekts tika skatīts un gatavots mēnešiem un pat gadiem ilgi. “Latvijas ceļa” priekšlikums tika iesniegts kā atsevišķs likumprojekts. Un tajā brīdī, kad mēs to iesniedzām, mēs nevarējām zināt, ka šajā likumprojektā būs pāri par 300 citu priekšlikumu. Un mēs nevarējām zināt, kā izkārtosies, kādā sistēmā izkārtosies mazturīgo un vieglāk ievainojamo iedzīvotāju aizsardzība.

Tagad, kad “Latvijas ceļš” vairāk nekā trīs frakcijas sēdēs ir izskatījis šo likumprojektu un pārliecinājies par to, ka šie te mazturīgie denacionalizētajās — arī denacionalizētajās mājās dzīvojošie cilvēki ir aptverti ar citām aizsardzības normām, kuras ir šajā likumā, mēs tās skatīsim pēc dažiem brīžiem, un, arī cerot, pamatoti cerot, ka pašvaldības turēs godā un labticīgi ievēros visus tos pienākumus, kurus viņām uzliks šis likums, “Latvijas ceļa” frakcija atsauc savu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Leons Bojārs.

Cienījamie kolēģi, kas pieteikušies debatēs! Par cik priekšlikumu frakcijas “Latvijas ceļš” vārdā atsauc frakcijas vadītāja, tad jūs neuzstājat uz debatēm vairs, ja? Paldies!

Lūdzu, Lagzdiņa kungs, turpiniet!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! “Latvijas ceļa” priekšlikums ir ar nr. 17. Tagad mēs debatējam par priekšlikumu nr. 16, par kuru ierosināja pa daļām balsot kolēģis Pēteris Salkazanovs.

Tātad vispirms par to... tātad, cik es saprotu, man tiek dots vārds debatēs, kur es pieteicos?

Sēdes vadītājs. Par 17. priekšlikumu mēs debatējam. Par 16.priekšlikumu mēs nobalsojām. Mēs debatējam par 17. priekšlikumu, kuru frakcijas vārdā atsauca frakcijas vadītāja. 17.priekšlikumu.

Tā. Jā, es atvainojos! Lūdzu, turpinām debatēt par 16.priekšlikumu, bet tādā gadījumā, Lagzdiņa kungs, es atvainojos!

Leons Bojārs, jūs vēlējāties par 16.priekšlikumu runāt vēl? Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mums vēlētāji nav devuši tiesības ignorēt viņu prasības. Un tik tiešām tas, kas notiek ar dzīvokļiem, un tas, kas viņus gaida pēc šā likuma pieņemšanas, būs ļoti daudz nepatikšanu.

Ko nozīmē atteikt īres līgumu? Un te 3. un 4.punktā, kas ir ielikts iekšā, iestrādāts pirmajā un otrajā lasījumā, kas bija pieņemts. Bet ko tad darīs pašvaldības?

Cienījamā pozīcija! Kad bija sociāldemokrātu priekšlikums — atstāt pašvaldību un valsts īpašumā vismaz vienu trešo daļu dzīvojamo telpu vai vienu ceturto, tad jūs, kā saka, smīnējāt, un visi mūsu priekšlikumi bija noraidīti. Un tagad, kad mēs esam nonākuši pie tā nepatīkamā, ka namu īpašnieki grib izlikt laukā savus īrniekus, tad kur viņus pašvaldības izmitinās? Pašvaldībai dzīvojamo telpu nav, namu īpašnieki izliek laukā. Kur cilvēkam dzīvot? Ko mēs, teiksim, pat Rīgā darām? Rīgā stāv desmitiem nepabeigtu namu, mēs saperinām visdažādākos parādus kā Rīgai, tā arī valstij, nami šie nav nobeigti, un neviens arī nedomā, jo arī viņi varētu risināt šo problēmu. Diemžēl risinājuma nav.

Un, ja mēs paskatāmies arī uz tādu lietu kā privatizācija un visi tie līdzekļi, kas bija saņemti no privatizācijas Latvijā, tos vajadzēja arī daļēji novirzīt dzīvojamo telpu problēmas risināšanai kā Rīgā, tā valstī. Arī tas netika veikts. Nauda tika izšķiesta.

Bez tam vēl mēs taču saņēmām Latvijā pāri par 300 miljoniem latu dāvinājumu. Arī to mēs nelietderīgi izmantojām. Un tagad, liekas, 620 miljoni ir parādi. Arī tur mēs neatradām par vajadzīgu šo naudas līdzekļu daļu novirzīt dzīvokļu problēmas risināšanai.

Tā ka, cienījamie kolēģi, šis 16.priekšlikums ir jābalso pa punktiem, un mums ir jāizslēdz tas, ka mēs pašvaldības noliekam uz nerisināmu problēmu robežas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu, Jānis Lagzdiņš debatēs. Kā deputāts. Viņš ir pieteicies kā deputāts.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Godātais kolēģi, Burvja kungs! Es tiešām atvainojos, ka es varbūt kā referents nepaudu pilnīgi tādu bezkaislīgu komisijas viedokli iepriekšējo reizi.

Runājot par šo normu. Ja mēs salīdzinām ar to, kas ir spēkā šobrīd, un tā ir jums, kolēģi, redzama tabulas kreisajā pusē. Tur ir atspoguļota tātad spēkā esošā situācija, kādas tiesības ir izīrētājam gadījumā, ja ir noslēgts terminētais īres līgums, — iztekot šim termiņam, atteikt īres līguma pagarināšanu. Un viens no momentiem, cienījamo kolēģi Salkazanov, ir tieši jūsu kritizētais. Tātad, proti, iztekot īres līguma termiņam, izīrētājam ir tiesības atteikt atjaunošanu pēc jaunās redakcijas, ko mēs pieņēmām, atbalstot Jurkāna priekšlikumu, tātad atteikt pagarināšanu gadījumā, ja dzīvojamā telpa nepieciešama īpašnieka vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai. Analoģisku normu mēs ierosinām saglabāt arī jaunajā likumā, jo šīs normas realizācija, kā mēs noskaidrojām to sarunās ar pašvaldību darbiniekiem, nekādus sarežģījumus nerada un nekādus papildu pienākumus, godātie kolēģi, pašvaldībām neuzliek. Jo, izbeidzoties līguma termiņam, gluži normāli ir tas, ka īrnieks pats meklē citu dzīvojamo telpu. Tā kā, godātie kolēģi, šeit nav runa par tām sociālajām lietām, ko no sagatavotās runas nolasīja šeit cienījamais kolēģis Baldzēna kungs. Par tām problēmām būtu jārunā tālāk pie attiecīgām normām. Es aicinātu tomēr atbalstīt šo atbildīgās komisijas izsvērto pozīciju, proti, 16.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamie kolēģi! Es, pirmkārt, gribētu teikt, Bojāra kungs, ka pēc šī likuma īrniekam ir ļoti, ļoti, ļoti lielas garantijas. Tā ka nerunāsim par to, ka viņš paliek bez kādām tiesībām uz ielas, un tā tālāk, un tā tālāk. Šis likums savā būtībā ir ļoti sociāls. Īrnieku aizsargājošs likums. Pirmkārt.

Otrkārt. Ja mēs runājam par šī likuma, šī panta tātad 16.priekšlikumu, kurā jūs iebilstat pret 2.punktu. Tātad, ja dzīvojamā telpa ir nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļu personīgai lietošanai. Pirmkārt, katrs īrnieks slēdz līgumu. Tātad šis līgums būs ar noteiktu termiņu, ar tālāku piebildi, ka pēc līguma termiņa beigām viņam ir tiesības to pagarināt. Bet, slēdzot līgumu, viņš būs iepazinies ar šo likumu un zinās, kādos gadījumos īpašnieks var atteikt viņam pagarināt. Un līdz ar to viņš centīsies, pirmkārt, ievērot, lai viņš nepārkāptu citas normas un viņam nevarētu atteikt. Un, otrkārt, protams, viņš jau savlaicīgi interesēsies par to, vai īpašniekam būs vajadzīgs vai nebūs vajadzīgs. Savukārt īpašniekam ir uzlikts pienākums savlaicīgi to paziņot. Bez tam es gribu piezīmēt, ka jūs neesat skatījušies 4.daļu, kas nosaka, ka izīrētāja atteikumu pagarināt dzīvojamās telpas īres līgumu īrnieks var pārsūdzēt tiesā. Un tad, kad mums bija Augstākās tiesas senators, tad viņš atzina, ka šāda norma ir ļoti normāla, un tā ļaus tiesai objektīvi izvērtēt situāciju, vai īpašniekam šīs telpas ir tiešām vajadzīgas vai nav. Tātad vēlreiz atkārtoju — šis likums ir īrnieku ļoti aizsargājošs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es pateicos visiem par kritiskām piezīmēm. Vienlaicīgi gribētu uzsvērt sekojošo, lai mums nepārmestu šeit nepārtraukti neizpratni par lietas būtību. Es labprāt citēšu cilvēku, kas Rīgas domē nepārstāv Sociāldemokrātu partiju, pārstāv “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tas ir Jānis Karpovičs, kura kompetenci neviens šeit īpaši neapstrīdēs. (No zāles deputāts J.Gailis: “Es apstrīdu!”) Protams, es gribētu uzsvērt to, ka arī attiecīgi par šīm normām viņš apgalvo, ka dome, ka Rīgas dome nespēs pildīt šīs likuma prasības, un pēc viņa pārliecības, lai nodrošinātu denacionālizēto māju dzīvokļu īrniekus ar dzīvojamo platību, ja īpašnieks viņus izliks no dzīvokļiem, domei būs nepieciešami 100 miljoni latu gadā. Viņš aprēķinājis, ka būs jānodrošina aptuveni 5000 dzīvokļu. Viņš arī uzskata, ka grozījumi Īres likumā ir namīpašnieku interešu lobēšana. Tā ka es šeit nemaz nemēģināšu citēt viņu tālāk. Un viņš arī apgalvo, ka dome nespēs pildīt likumu, tādā gadījumā viņš varēs sūdzēt tiesā un piedzīt par visiem, teiksim, šiem jautājumiem.

Kolēģi, es nenoliedzu, ka atsevišķos jautājumos īrniekiem ir šīs tiesības dotas un ir arī garantijas, bet ir vesela virkne šauro vietu šajā likumā, kas šīs garantijas padara par niecīgām. Un šeit ir viena no tām. Ja šeit būtu norādītas kaut kādas robežas, cik... Tātad šī dzīvojamā telpa būtu nepieciešama īpašniekam vai viņa ģimenes locekļu personiskai lietošanai — viena māja, piecas mājas, septiņas mājas, viens dzīvoklis, trīs dzīvokļi, es saprotu, to ir ļoti grūti izdarīt. Bet tomēr šādai robežai ir jābūt, jo mums jārēķinās ar realitāti, ka visi namīpašnieki nav tik godprātīgi kā dažs labs Saeimas deputāts.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Pēteris Salkazanovs. Otro reizi.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Pirmkārt, es gribētu pateikt saviem paziņām un radiem, ka es nedzīvoju Jelgavā, bet dzīvoju Emburgā. Otrkārt, attiecībā par likumu. Attiecībā par likumu jāsaka, ka šeit iet runa nevis par vienkārši līgumiem, kas jebkurā gadījumā ir prioritāri, bet par līgumos paredzētām saistībām, kuras abas puses ir izteikušas, parakstot līgumu, par to, ka, līguma termiņam beidzoties, līgums tiks pagarināts. Visos citos gadījumos, jā, Gaiļa kungs, līgums beidzās, risinājums ir jāpanāk, abām pusēm vienojoties. To likums pasaka. Bet šinī gadījumā iet runa par to, ka abas puses ir vienojušās, ka pēc termiņa beigām līgums tiks pagarināts. Nevar iebilst par to, ka, ja īrnieks nepilda pienākumus, kas ir paredzēti īres līgumā, šīs saistības tiek anulētas, un ļoti elementāri, griežoties tiesā, kā pēdējā daļa paredz, ir iespējams objektīvi izvērtēt, vai šos līgumā paredzētos pienākumus īrnieks ir pildījis vai nav. Bet 2.daļā norma par to, ja īpašnieka ģimenes locekļu skaits ir liels vai ģimenes locekļiem ir vajadzīgs dzīvošanai, šeit objektīvs izvērtējums tiesā būs ļoti sarežģīts. Un tādēļ es tomēr uzstāju uz to, ka šie divi, šie trīs apakšpunkti būtu jāliek uz balsošanu pa daļām, un mēs nevaram atbalstīt sociāldemokrātu ierosināto 2.apakšpunktu par ģimenes locekļu un īpašnieku vajadzībām, jo tādā gadījumā tas ir grūti izvērtējams jautājums tiesā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Jūs nepiekritāt 5.panta otrās daļas pieņemšanai, kur bija redzams, kas kā ir un kā kas notiek. Un tagad jūs iestrādājat to, ko praktiskajā dzīvē pie jūsu izteiktā jūs varat risināt ar īrnieku. Bet redziet, jūs iestrādājat slēptu viltību. Jebkurā tiesā sestā panta otrā un trešā daļa būs kā galvenais. Un katru iedzīvotāju, īrnieku izliks no tā dzīvokļa, un nekādu tur pārrunu un pārējā, kā jūs gribat pārliecināt, nebūs. Mūsu tiesu praktiku jūs ļoti labi zināt. Un, lai tiesneši ātri risinātu to jautājumu, tur ir ierakstīts viss, un piecas minūtes, un jautājums būs atrisināts. Tāpēc ir jāizņem laukā 2. un 3.daļa, un tad pārējais, tas, kas ir iestrādāts iekšā, tas atbilst kā izīrētāju, tā īrnieku vēlmēm. Un tāpēc nevajag strīdēties. Es, protams, saprotu, kā mūsu likumdošanā iestrādājas tie zemūdens akmeņi, uz kurie vienu otru reizi arī valdības kuģis uzbrauc virsū. Un uzbrauks vēl virsū. Tāpēc es aicinu, cienījamie kolēģi, 2., 3.daļu svītrot, un tas būs labs pants. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Man patiešām ļoti patika Gaiļa kunga uzstāšanās par to, ka viņš uzskata šo likumu kā normu kopumu, kurš aizsargās tieši īrnieku tiesības. Viss jau ir skaisti, tikai Gaiļa kungs pašās beigās, runājot par īrnieku tiesību aizsardzību, pieminēja tādu necilu lietu kā līgumi. Un es jums atļaušos atgādināt to, ka necik sen šajā pašā zālē dažas stundas atpakaļ, balsojot par 4.priekšlikumu, jūs paši noraidījāt šī līguma absolūti obligāto nepieciešamību. Tātad būtībā tā vai savādāk varbūt ir situācijas, kad cilvēki dzīvos dzīvokļos bez šī līguma, un tādā gadījumā tādā formā kā pašlaik tiek piedāvāts šis pants, šis risinājums, ja paliek šīs īpašnieka tiesības cilvēku izraidīt no dzīvokļa, un uzskatīsim, ka šīs garantijas ir iluzoras, un tādā gadījumā, Gaiļa kungs, tas neatbilst tam, ko jūs sakāt. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Lielu starpību tas nerada!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie sociāldemokrāti! Es saprotu, ka jūs atbalstāt varbūt tās bijušās krievu militārpersonas, kas šeit palika Latvijā, un mēs par šiem pēdējā laika gadiem esam lasījuši avīzēs, ka dzīvokļa vai mājas bijušais likumīgais īpašnieks netiek atpakaļ savā īpašumā, jo tur dzīvo Latvijā palikušas militārpersonas pēctecis.

Vai jūs saprotat situāciju, un tādā, starp citu, ir nonākušas daudzas mūsu tautas represētās personas, ka viņš atgūst atpakaļ savu māju, māja ir aizņemta ar dzīvokļiem, beidzas īres līgums, un viņš, cilvēks, kas ir izsūtīts savā laikā uz Sibīriju, netiek atpakaļ kaut vienā dzīvoklī savā mājā, kas ir bijusi varbūt gadsimtiem ilgi viņa dzimtas īpašumā. Tāda ir jūsu nostāja, cienījamie sociāldemokrāti. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk nav, bet, Bojāra kungs, jūs divreiz esat runājis, pēc Kārtības ruļļa... Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es gribētu ieviest skaidrību par to pirmkārt, par ko runā likuma 6.pants un grozījumi. Likuma 6.pants un grozījumi nerunā par to, ka gadījumā, ja ir noslēgts beztermiņa īres līgums vai terminētais īres līgums, un īres līguma spēkā esamības laikā namīpašnieks varētu pēc savas iniciatīvas izbeigt īres līgumu tādēļ, ka viņam vai viņa ģimenes locekļiem ir nepieciešama dzīvojamā telpa. Šeit ir runa, godātie kolēģi, pavisam par citu situāciju. Un tā situācija ir tāda, ka namīpašnieks un īrnieks ir noslēguši līgumu uz noteiktu termiņu, un šis pants reglamentē, kādas tiesības ir namīpašniekam un īrniekam pēc īres līguma termiņa izbeigšanas. Un mēs sakām ar jauno normu precizētā redakcijā, ka izīrētājam saglabājas tās tiesības, kas septiņus gadus jau ir likumā, ka viņš var prasīt atteikt īres līguma pagarināšanu, ja dzīvoklis ir nepieciešams viņa ģimenes vai viņa ģimenes locekļa vajadzībām.

Nu, es minēšu šādu situāciju. Ir kaut kādu apstākļu dēļ namīpašnieks bijis spiests, nu kaut vai darba vajadzību dēļ, pārcelties uz citu pilsētu, viņš ir izīrējis dzīvokli uz noteiktu termiņu kādai ģimenei, viņš atgriežas pilsētā, kur atrodas viņa māja, un viņš grib iemitināties dzīvoklī, kurā viņš dzīvoja, pirms viņš noslēdza terminēto īres līgumu. Vai tiešām mēs nedosim tiesības šim cilvēkam? Un, starp citu, šī norma attieksies arī uz tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kuri kaut kādu apstākļu dēļ savus privatizētos dzīvokļus izīrēs citām personām, un kas notiks tad, ja privatizētā dzīvokļa īpašnieks gribēs atgriezties savā dzīvoklī, kas viņam varbūt ir vienīgais? Viņš varbūt aizbraucis uz ārzemēm, ir komandējumā uz trijiem gadiem, un šo dzīvokli viņš izīrējis uz trīs gadu laiku kādai personai. Viņš atgriežas no ārzemēm no komandējuma, viņš grib atkal dzīvot savā dzīvoklī, īres līgums ir izbeidzies, un tagad jūs sakāt, ka viņam nav tiesību savā dzīvoklī iemitināties? Šī norma tieši skar 65% no mūsu valsts iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir dzīvokļi, tātad viņam būs jātur šis dzīvoklis tukšs? Viņš nevarēs izīrēt uz noteiktu termiņu citām personām, baidoties, ka jūsu dēļ, ja jau izbalsosim šo normu, viņš nevarēs vairs tikt savā dzīvoklī atpakaļ. To jūs gribat? Es aicinātu noraidīt tātad Pētera Salkazanova priekšlikumu un atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvātā 6.panta otro un trešo daļu.

Sēdes vadītājs. Salkazanova kungs, jūs uzturat spēkā balsot pa daļām? Tātad, godājamie kolēģi, vispirms balsosim par priekšlikumu: balsot 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumu pa daļām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 45, atturas — 11. Salkazanova kunga priekšlikums — balsot pa daļām — nav pieņemts.

Lūdzu, jums ir piebilstams kas, Lagzdiņa kungs.

Balsojam par 16. — atbildīgās komisijas priekšlikumu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 25, atturas — 3. Priekšlikums ir pieņemts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ir 18.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 6.panta līdzšinējo ceturto daļu kā trešo daļu piedāvātajā redakcijā. Es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, jūs vēlaties debatēt? Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi! Iedzīvotāji! Man šeit tomēr ir jāpasaka daži vārdi, jo mēs dzirdējām no Tautas partijas deputāta Dzintara Ābiķa briesmīgus vārdus, un viņš ļoti centās aizstāvēt politiski represētos. Tikai gribētu atgādināt vienu Ābiķa kungam: kad vajadzēja balsot par politiski represētajiem, tad, kad vajadzēja piedāvāt kompensācijas sertifikātus izmaksāt naudā... (No zāles deputāts Ābiķis: “Runā par tēmu!”) Tu arī nerunāji par tēmu! Tajā brīdī tu un Tautas partija diemžēl bija pret. Kad vajadzēja balsot kopā ar “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK par Lestenas brāļu kapu memoriālu, atkal jūs bijāt pret, un attiecīgi tu pieminēji politiski represētos, šeit šajā vietā nebija, un, ja tu vēl rupji izturēsies, es palūgšu Rihardu Pīku tevi izraidīt no zāles. Tā kā lūdzu, Rihard, jūs jau dzirdat, kas te notiek. Tātad viens, ko es gribētu teikt, vajag mazlietiņ arī kaunu. Kolēģi, rupjības ir nevietā, Dzintar Ābiķi! Es saprotu, ka varbūt ir kādam cilvēkam tās tomēr vairāk raksturīgas, citam mazāk raksturīgas...

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, lūdzu, par tēmu runājiet!

E.Baldzēns . ...es tomēr gribētu runāt par šo lietu. Tātad, ja mēs runājam par tādiem jautājumiem kā politiski represētie, kurus pieminēja šeit attiecīgi Dzintars Ābiķis, tad es gribētu uzsvērt sekojošo, ka mēs ne pret viņiem, ne pret namīpašniekiem nevēršamies, bet, ja mēs gribam šīs namīpašnieku un īrnieku lietas sakārtot, tad mēs nevaram to darīt uz vienu rēķina. Šajā gadījumā neapšaubāmi uz īrnieku rēķina, jo, ja mēs neliekam nekādas robežas, kā ir pašreiz likumprojektā šajā gadījumā, ka praktiski ir iespējams šo likuma normu izmantot tā, ka visos manos namos visas telpas, kur ir īrnieki pašreiz, es varu pēc kāda laika izmantot savām īpašnieka un savu ģimenes locekļu personiskām vajadzībām, tad, protams, ir problēma... (No zāles deputāts Ābiķis: “Demagoģija.”)

Sēdes vadītājs. Baldzēna kungs, jūs nerunājat par priekšlikumu.

E.Baldzēns. Es runāju par šo pašu pantu, kurā šis jautājums ir ietverts. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Runājot tikai un vienīgi par tēmu, ko ierosināja Dzintars Ābiķis, mēs, protams, neatbalstām, lai paliek tā, kā ir, bet man ir ļoti patīkami apzināties to, cik superinternacionāls šobrīd ir kļuvis Dzintars Ābiķis, jo es atceros, kā viņš kāvās ar interfrontieti Aleksejeva kungu, kurš tagad ir namīpašnieks un kura tagad tiesības, iespējas savās rokās turēt un izmitināt krievu virsniekus, pašlaik ... spriež Dzintars Ābiķis.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs par 18.priekšlikumu pieteikušies vairāk nav. Debates beidzam. Lūdzu, Lagzdiņa kungs, komisijas vārdā.

J.Lagzdiņš (TP) . Godātie kolēģi deputāti! Šī norma, par ko debatēja šeit iepriekšējie runātāji, ir ļoti būtiska. Ir jautājums par to, ka mums ir jādod tiesības gadījumā, ja pēc īres līguma termiņa notecēšanas rodas kāds strīds starp izīrētāju un īrnieku, šo strīdu risināt tiesas ceļā, un tiesas ceļš, godātie kolēģi, ir nepieciešams tieši tādēļ, lai nebūtu tie pārpratumi un tās problēmas, par ko runāja mans godājamais kolēģis Baldzēna kungs, proti, ja gadījumā kāds izīrētājs vai namīpašnieks vēlētos sakarā ar to, ka viņam nepieciešams ir dzīvošanai kāds dzīvoklis, izlikt vairāk personu, prasīt atbrīvot vairāk nekā vienu dzīvokli, tādā gadījumā šis jautājums ir jārisina tiesas ceļā, un tiesa neapšaubāmi, kā to liecina iepriekšējo septiņu gadu tiesu prakse, nekādā gadījumā nerīkojas tā, kā tiek pēdējās dienās propagandēts masu informācijas līdzekļos, kritizējot šo normu, ka izīrētājs var prasīt izlikt savai lietošanai no dzīvokļiem visus īrniekus, kas dzīvo visos dzīvokļos attiecīgajā mājā. Tiesu prakse, godātie kolēģi, ir tāda, ka šādos gadījumos tiek tiesas ceļā izlikts tikai tas īrnieks, kura dzīvoklī iemitinās namīpašnieks un viņa ģimenes locekļi. Tātad no viena dzīvokļa, godātie kolēģi, tāda ir praktiskā situācija. Tāda ir tiesu prakse, kas jau ir 7 gadus. Un šeit turklāt ir runa par terminētiem īres līgumiem. Es aicinātu atbalstīt tātad atbildīgās komisijas 18. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi pieprasa balsojumu? Jā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 18. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 13, atturas — nav. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. 19. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt likuma 7. panta otro daļu un izteikt 7. pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. 20. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt precizētā redakcijā 3. nodaļas nosaukumu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš. 21. priekšlikums. Ņemot vērā likuma 3. nodaļas uzbūvi, atbildīgā komisija ierosina samainīt vietām 10. un 9. pantu. Un proti, izteikt līdzšinējo 10. pantu kā 9. pantu un attiecīgi līdzšinējo 9. pantu kā 10. pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tātad 22. priekšlikums. Deputāte Kristiāna Lībane ierosina izslēgt 2. lasījumā pieņemto 9. panta tātad 3. daļu. Priekšlikums ir atbalstīts. Lūdzu... Kolēģi, tas ir 10. pantā ietverts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 23. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 24.priekšlikums. Deputāte Kristiāna Lībane ierosina izteikt likuma 9. panta 3. daļu piedāvātajā redakcijā. Tas ir atbalstīts un iestrādāts 10. panta tekstā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 25. — arī kolēģes Kristiānas Lībanes priekšlikums. Kolēģe aicina izslēgt otrajā lasījumā pieņemto 10. panta 5. daļu. Tas ir atbalstīts un iestrādāts 10. pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tātad atbildīgā komisija ierosina ar 26. priekšlikumu izteikt līdzšinējā 10. panta 1. un 2. daļu piedāvātajā redakcijā. Aicinām atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 27. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir par to, lai papildinātu līdzšinējo 10. pantu ar jaunu trešo daļu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 28. — atbildīgā komisija ierosina izteikt līdzšinējā 10. panta 4. daļu kā 9. panta 4. daļu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 29. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 30. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aicinātu to atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 31.priekšlikums. Es, godātie kolēģi, gribētu tomēr šo priekšlikumu komentēt, jo tas ir saistīts ar tām debatēm, kas tika izskanējušas pirms brīža. Proti, atbildīgā komisija ierosina jaunu ļoti būtisku normu iekļaut likumā, un proti, ka gadījumā, ja īrnieks iemitina šajā likumā noteiktajā kārtībā savus ģimenes locekļus vai kādas citas personas, vai ar izīrētāja atļauju vai arī bez, tas ir attiecīgi, kā šis likums nosaka, tādā gadījumā attiecīgās personas vārds, uzvārds un personas kods trīs dienu laikā ir ierakstāms attiecīgajā īres līgumā. Un šeit, kolēģi, ar šo normu atrisinās tās problēmas, par ko opozīcija, varbūt neizlasot šo piedāvāto jauninājumu, runāja un kritizēja šo likumu iepriekš.

Es aicinātu atbalstīt 31.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 31.— atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Pēteris Salkazanovs. Lūdzu! (No zāles deputāts Leiškalns: “Nu tā! Ielaidies debatēs!”)

P.Salkazānovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Tā kā Lagzdiņa kungs tiešām nokomentēja 31. priekšlikumu un komentārs bija adresēts sociāldemokrātiem, tad man arī jānokomentē sociāldemokrātu viedoklis attiecībā par tām lietām, par kurām mēs iestājamies sākumā likumā. Iet runa par to, ka neviens normatīvais akts — ne Krimināllikums, ne Administratīvo pārkāpumu kodekss — nenosaka, ka ir sods tam namīpašniekam, kas šo līgumu neslēdz rakstveidā, kā likums to nosaka. Un par to mēs iebilstam. Ne jau par šo procedūru, kas ir rakstīta 31.priekšlikumā. Par to mēs komisijā vienojāmies un balsojām par.

Sēdes vadītājs. Paldies! Lagzdiņa kungs, jūs vēlaties vēl komisijas vārdā runāt par 31.priekšlikumu?

J.Lagzdiņš (TP) . Kolēģi deputāti! Īres likums ir likums, kurš neietver sevī soda normas. Jūs visi ļoti labi zināt, ka soda normas ir iekļaujamas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Krimināllikumā un citos speciālos likumos, kas paredz sankcijas par kādas normas, kādu noteikumu neizpildi. Tā kā prasības, lai šajā likumā būtu arī soda normas, neatbilst mūsu tātad likumdošanas sistēmai un nav realizējamas. Tā ka par to šajā gadījumā ir lieki runāt. Es aicinātu atbalstīt tātad 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Salkazanova kungs, jūs prasāt balsojumu? (No zāles deputāts Salkazanovs: “Nē!”) Nē. Paldies! Deputāti atbalsta 31. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 32. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums ir par 10. panta nosaukumu. Šis priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 32. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums — papildināt likuma 10. pantu ar 3. daļu, kas dod piekrišanu dzīvot īrnieka dzīvoklī tā saucamajām citām personām, kas nav ģimenes locekļi. Atbildīgā komisija neapšaubāmi noraidīja. Tātad atbildīgā komisija uzskatīja, ka īrnieks bez izīrētāja piekrišanas var iemitināt īrējamā dzīvoklī savus ģimenes locekļus, tas ir, laulāto, bērnus, brāļus un māsas, kuriem nav ģimenes, ar vārdu sakot, mēs atbalstījām to sistēmu, kāda ir šobrīd spēkā esošajā likumā jau septiņus gadus. Tādēļ mēs noraidījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Godājamais Lagzdiņa kungs, šeit ir divi priekšlikumi ar vienu numuru — 32., kuru deputāti atbalstīja, un arī deputātes Lībanes priekšlikums un arī šis ir atzīmēts ar 32.numuru — LSDSP frakcijas priekšlikums, kuru komisija neatbalsta. Tātad jūs prasāt balsojumu? Tātad balsojumu par... Lūdzu!

J.Lagzdiņš. Godātie kolēģi! Lai stenogrammā būtu precīzi, man jāatvainojas komisijas vārdā. Šeit ir tehniska kļūda. Tātad ir divi ar 32. numuru priekšlikumi. Tātad runa ir par Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu — papildināt likuma 10. panta 3. daļu ar šādu tekstu: izīrētāja atteikumu dot piekrišanu šo personu iemitināšanai dzīvojamā telpā var pārsūdzēt tiesā prasības kārtībā. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs. Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 32. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 29, atturas — 26. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš. 33. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Aicinātu arī kolēģus atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 34. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 35. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 36. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 37. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums ir — atbalstīt daļēji, un iestrādāts tātad 10.1. pantā, tas ir nākamais pants.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 38. — deputāta Jāņa Jurkāna priekšlikums — tātad izteikt 10.panta sesto daļu citā redakcijā — ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 39. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 40. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums ir atbalstīts un iekļauts 10.1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 10.1. pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 42. — deputātes Kristiānas Lībanes priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 10.1.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 43. — Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts 10.1.pantā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 44.— deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts jau iepriekš pieņemtajā 9.pantā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Tātad nākamie priekšlikumi, godātie kolēģi, ir par jauno pantu. Proti, par 10.1.pantu. Tas ir jauns pants, kāds nav šobrīd spēkā esošajā likumā un kurā ir apkopotas visas tās normas, kas reglamentē, kādā veidā īrnieku ģimenes locekļi var prasīt to personu, kas dzīvo dzīvoklī, izlikšanu. Šobrīd spēkā esošajā likumā šīs normas ir izsvaidītas pa dažādiem pantiem. Tagad tās ir precizētas, sistematizētas un apkopotas vienā pantā. Un šādu ideju ierosināja atbildīgajai komisijai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs tobrīd Normunds Pēterkops. Tas ir viņa 45. priekšlikums, ko atbildīgā komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tas atbildīgās komisijas precizētā redakcijā ir 46.priekšlikums?

J.Lagzdiņš. Tieši tā, tieši tā. Es aicinu atbalstīt tātad 46.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Kolēģi piekrīt atbildīgās komisijas priekšlikumam. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. Nākamā ir ceturtā nodaļa. 47.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt šīs nodaļas, tātad ceturtās nodaļas, nosaukumu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 48. priekšlikums ir, kolēģi, no Sociāldemokrātu frakcijas, viņi ierosina izslēgt likuma, tātad spēkā esošā likuma, 11.panta pirmo daļu. Šo priekšlikumu atbildīgā komisija ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Kāpēc sociāldemokrāti piedāvā izslēgt šo panta daļu? Būtībā reālajā dzīvē tanī momentā, kad pašvaldības, pateicoties liberālai domāšanai, būs privatizējušas absolūti visus dzīvokļus, varbūt šī doma arī nebūs vajadzīga un šis pants automātiski izslēgsies.

Bet pašlaik padomāsim varbūt, kāpēc ir daudzās pasaules valstīs, arī ar liberālo domāšanu, ne tikai Latvijā, bet, teiksim, Zviedrijā, ir ļoti liels pašvaldību dzīvojamais fonds. Tas tiek veidots tieši priekš tam, lai mazturīgie cilvēki, kuri, pateicoties straujam liberālās domāšanas uzplaukumam, palikuši bez darba, nekļūtu par bomžiem, bet lai viņiem būtu lētas īres iespējas.

Atgādināšu kaut vai to, ka, protams, te jau šodien mēs diskutējam par to, cik veiksmīgi var privatizēt dzīvojamo fondu, bet pirmās brīvvalsts laikā Rīgas dome sociāldemokrātu vadībā, atzīmēšu, izveidoja pietiekami daudz lēto īres namu masīvu, teiksim, Grīziņkalnā, pie Vidzemes tirgus tā slavenā māja, kur ļoti veiksmīgi jaunatgūtajā, neatkarīgajā Latvijā liberālās domāšanas pārstāvji privatizēja, nevis atgrieza vecajiem īpašniekiem, bet privatizēja to, ko bija uzcēluši brīvvalsts laikā valsts un pašvaldība. Un šajā gadījumā visi šie nami tika celti ar domu — nevis iegūt peļņu no šiem namiem, bet nodrošināt stāvokli, kad Rīgā nav sociālās spriedzes. Būtībā tas ir tas, par ko vienmēr ir cīnījušies sociāldemokrāti.

Es šajā sakarā atļaušos apsveikt visus tieši ar to, ka šodien paiet 103 gadi, kad Dāvids Bundža Bostonā izveidoja Latviešu sociāldemokrātu savienību. Un tādā gadījumā vēsturē jau tāda situācija ir bijusi, ka liberālās domāšanas pārstāvji privatizē, pēc tam pārdod, izpārdod pašvaldības īpašumus, kurus izveidojuši sociāldemokrāti. Un tāpēc mēs, apzinoties šo situāciju, piedāvājam tomēr izslēgt šo normu, ka jābūt noteikti peļņas gūšanas mērķim.

Mēs nenoraidām to normu, ka jebkurš namu īpašnieks namu izīrē, dzīvokļus izīrē ne tikai priekš tam, lai uzturētu šo namu, bet priekš tam, lai arī būtu kaut kāda peļņa. Tas ir godīgi un normāla parādība.

Bet tanī pašā laikā valstij un pašvaldībai būtu vērts padomāt par to, ka ne jau nu peļņas iegūšana ir valsts galvenais uzdevums. Valsts galvenais uzdevums ir nodrošināt savu tautu, savus vēlētājus ar normāliem dzīves apstākļiem. Un tāpēc mēs piedāvājam šo normu izslēgt no likuma.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk neesam. Beidzam debates.

Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (TP) . Kolēģi deputāti! Šī norma, par kuru runāja kolēģis Burvis, ir ļoti būtiska, jo pirmo reizi Īres likumā mēs ieliekam normu, kas nepārprotami dod tiesības ar dzīvojamo māju izīrēšanu likumīgi gūt peļņu. Vienlaikus, ja jūs, kolēģi, ievērojāt, ar nākamajām normām mēs pasakām to, ka pašvaldībām, veicot savas sociālās funkcijas, nav tiesību, un viņas ir ierobežotas, pelnīt uz maznodrošināto un aizsargājamo cilvēku rēķina. Mēs esam faktiski aizlieguši pašvaldībām gūt peļņu no tiem dzīvokļiem, kuri tiek izīrēti sociāli aizsargājamām, ar likumu noteiktām un reizē arī ar pašvaldību noteiktajām kategorijām.

Bet Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas viedoklis bija gandrīz vienots tajā ziņā, ka, lai mēs sakārtotu mūsu dzīvojamo fondu, ir jādod iespēja, ja dzīvokļus izīrē privātpersona, tad bez kādiem birokrātiskiem ierobežojumiem dot tiesības kā privatizētu dzīvokļu īrniekiem, kuriem uz kādu laiku nav nepieciešams viņu privatizētais dzīvoklis, šo dzīvokli izīrēt par tādu cenu, kādu maksā šis cilvēks, kam šis dzīvoklis ir nepieciešams.

Tāpat ir jādod iespēja denacionalizēto namu īpašniekiem, ievērojot šā likuma nosacījumus un ierobežojumus un šo pakāpeniskumu, kas ir noteikts pārejas noteikumos, noteikt brīvi īres maksu. Tikai tā mēs, kolēģi, varēsim sakārtot mūsu dzīvokļu saimniecību.

Es uzsveru: vienlaikus šo normu ieviešot, vienlaikus ar šo likumu nodrošinot sociālās garantijas un aizsardzību noteiktām kategorijām īrnieku.

Es aicinātu atbalstīt šo normu, kas sakārto un padara, tā teikt, modernu mūsu īres likumdošanu. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un noraidīt sociāldemokrātu priekšlikumu, proti, ar nr. 48.

Sēdes vadītājs. Jūs uzstājat uz balsojumu, Burvja kungs? (No zāles deputāts Burvis: “Protams!”) Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 48. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 41, atturas — 14. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. 49. arī ir Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums. Atbildīgā komisija to ir noraidījusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Debatēs pirmais runās Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Runājot par iepriekšējo grozījumu, kuru jūs neatbalstījāt, Lagzdiņa kungs skaidri un gaiši pateica: “Mēs ieviešam normu, kuru pēc tam šajā pašā likumā ar citām normām bremzēsim.” Tādā gadījumā patiešām iznāk, ka pasaulē viena no vecākajām profesijām ir un paliek juristu profesija. Jo, ja Dievs ir radījis pasauli no haosa, tad juristi speciāli šo haosu ir radījuši, lai Dievam būtu darbs.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nezinu, vai Lagzdiņš visam tam tic, ko viņš te mums mēģina iestāstīt. Reālā dzīvē tā nav, un tā arī nebūs. Nu valdību veidojošās frakcijas deputāti ļoti labi atceras, kā jūs izrīkojāties ar Pensiju likumu. Tad visi grēki tika novelti uz pensionāriem, ka viņi “noēd” visus līdzekļus un ka Latvijai iet tikai slikti tautsaimniecībā, jo ir ļoti daudz pensionāru. Tagad mūsu priekšlikums: īres maksu nosaka, pusēm vienojoties un ievērojot šā likuma noteikumus. Kas te ir slikts, un kāpēc jums tas nepatīk? Lagzdiņa kungs un arī Gailis visu laiku: mēs vienosimies, mēs vienojamies, mums ir saticība īrniekiem ar izīrētājiem un otrādi, un tagad negrib ierakstīt iekšā tādu parastu, skaistu frāzi. Kāpēc? Kas ar jums ir noticis? Nu taču jūs atceraties tos solījumus, kurus jūs devāt saviem vēlētājiem, ka jūs svēti aizstāvēsiet viņu tiesības, jūs viņiem palīdzēsiet. Un tagad jūs iekš viena miera noraidiet to, kam patiesībā no Lagzdiņa izteiktā nav nekāda lielā nozīme. Tas ir ierakstīts, tas noregulē, puses vienojas. Tā ka tas tomēr ir jāatbalsta. Esiet taču godīgi pret saviem vēlētājiem!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es domāju, ka šeit jau izskanēja arī patiesība, un mēs dzirdējām šo patiesību, un tā ir ļoti vienkārša. Un Lagzdiņa kungs godīgi pateica, ka šinī likumprojektā ir veidots tā — namīpašnieks varēs brīvi noteikt īres maksu. Mēs saprotam, ka namīpašniekam vajag peļņu, namīpašnieks nav filantrops atšķirībā no pašvaldības un valsts, kurai būtu zināmi pienākumi savu pilsoņu priekšā, bet, ja mums saka, ka šis ir tas reālais mērķis, uz ko mēs virzāmies, tad laikam runāt par zināmu īrnieku aizstāvību šeit ir ļoti grūti. Protams, mēs varam norādīt atkal uz virkni formulējumu, kur parādīsies īrnieku aizstāvība, kur mēs redzēsim, ka atsevišķas, īpaši mazas, nelielas īrnieku grupas būs sociāli aizsargātas, maznodrošinātas, kurām Latvijā kopumā ir 21 lats ģimenei uz personu, Rīgā — 26 lati, tad tās būtu drusciņ labāk aizsargātas. Bet pārsvarā mēs redzam, ka viss šeit būs diezgan smagos noteikumos iepīts. Tāpēc mēs uzskatām, ka būtu labāk par šo diktātu, kas reāli nāk šeit no namīpašnieku puses un viņu interešu pārstāvju puses, tomēr panākt to, ka šī īres maksa būtu jānosaka, pusēm vienojoties un ievērojot šā likuma noteikumus. Es domāju, ka nav jau nekā labāka par sociālo dialogu pasaulē izdomāts. Bet, ja nu kāds grib kaut ko uzspiest, tad vienmēr viņš dabū pretī atsitienu. Ja nu mums ir nepieciešams šis atsitiens šajās īrnieku un namīpašnieku attiecībās, tad mēs varam sociāldemokrātu priekšlikumu noraidīt. Es esmu pārliecināts, ka valdības partijas varētu arī apzināties šo problēmu pietiekami nopietni.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais — Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamie kolēģi! Godājamais Baldzēna kungs! Es atļaušos jums piezīmēt, ka es ceru, ka lasīt mēs visi protam un varam lasīt arī mazliet uz priekšu. Tad skatieties, lūdzu, tālāk! Tieši šis 11.pants nosaka to. Un šeit ir rakstīts skaidri: slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka pusēm, pie tam rakstveidā, vienojoties. Nevis vienkārši vienojoties, bet rakstveidā vienojoties. Un tālāk seko visi nosacījumi, kas veido īres maksu. Un, ja jūs esat lasījis tālāk, tad jūs arī piekristu man, ka šeit ir paredzēti visi gadījumi, līdz kādai summai, kādā apjomā un tā tālāk var palielināt, kā var noteikt un kā vajag noteikt šo maksu. Tāpat es gribu piezīmēt arī to, ka pašvaldībām šī likuma izpratnē ir dotas ļoti lielas tiesības attiecībā uz namīpašumu, kas ir viņu īpašumā, vai teikts, ka valdījumā, apsaimniekošanu un dzīvokļu izīrēšanu par lētākām cenām. Tātad, protams, palīdzot tiem, kuri šī likuma 36.prim panta izpratnē ir sociāli mazaizsargātie. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Egils Baldzēns. Otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP). Neapšaubāmi, pateicos Gaiļa kungam par aizrādījumu, bet es gribētu teikt, ka tādā gadījumā jau nu katrā ziņā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvniekiem arī vajadzēja atbalstīt šo sociāldemokrātu priekšlikumu, kaut vai daļēji komisijā, bet es nezinu, kāpēc, Gaiļa kungs, tas nav noticis. Laikam jūs nebijāt klāt.

Ko es vēl gribētu šeit uzteikt. Es teicu arī to, ka šinī gadījumā runa iet par šī likuma mērķi, kuru definēja nupat arī Lagzdiņa kungs, ko mēs varam redzēt, ka īres maksu brīvi noteiks. Protams, mēs zinām to, ka 24 santīmi paredzēti kā īres griesti 2002.gadā, 36 santīmi par kvadrātmetru — 2003.gadā, 48 santīmi — 2004.gadā, un pēc tam pavisam brīvi — līdz latam, septiņiem latiem, cik nu vajag. Bet es gribētu teikt, ka mērķi definēja ļoti precīzi, un šis mērķis ir praktiski diktēts.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es negribu būt orākuls, bet es pateikšu to, ka mēs tuvākā mēneša laikā vai nedaudz ilgākā laikā, tas var būt arī rudenī, pie šī likumprojekta atgriezīsimies atpakaļ. Tas ir simtprocentīgi, jums, valdošam vairākumam, varu pateikt. Un tādēļ arī šeit es gribu uzdot komisijas priekšsēdētājam jautājumu tādu. Es esmu namsaimnieks. Tagad ir stājies šis likums spēkā ar tām normām, kā tālāk tiek proponēts. Nerunājot par to normu, kuru sācis veidot jau Juridiskais birojs, kur parādās ļoti īpatnēja norma par apdrošināšanu, kas, protams, labi, ka atbildīgās komisijas priekšlikumā ir izņemta ārā. Bet es esmu tas namsaimnieks, un, piedodiet, es tomēr laikam varētu lemt to, kā es līgstu, par kādu maksu ar to iespējamo, potenciālo īrētāju. Jo likumā parādās jau pavisam citādāk, kur ir diezgan strikti norādīts, kādi pakalpojumi man ir jāiekļauj. Ne tikai pašvaldībām. Jo redziet, šeit ir cits jautājums. Tāds, ka ir tas brīvais tirgus, kurā es kā īpašnieks arī varu... Jā, es patiešām iešu uz mājas, teiksim, nolietošanu. Bet, ja man tā māja ir pietiekami slikta, es neievilināšu nevienu klientu, ja es viņam nepiedāvāšu zemākus noteikumus. Šinī brīdī tādēļ es piedāvāju atbalstīt tomēr cienījamo kolēģu sociāldemokrātu priekšlikumu, un tādēļ, ka tas ir pietiekami loģisks. Bet es domāju, ka jebkurā gadījumā, lai kādi būtu balsojumi, mēs pie šiem visiem likuma punktiem atgriezīsimies tuvākajā nākotnē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies... Salkazanova kungs, jūs vēlaties debatēt? Tādā gadījumā, cienījamie kolēģi, taisām pārtraukumu, jo ir laiks, un turpināsim debates pēc pārtraukuma.

Lūdzu, pirms mēs aizejam pārtraukumā, reģistrējamies ar reģistrācijas kartēm. Kamēr gatavojas izdruka, vārds paziņojumam Rišardam Labanovskim.

R.Labanovskis (LSDSP). Godājamie, Latvijas un Polijas parlamentārās sadarbības grupā ir 24 deputāti. Uz iepriekšējo aicinājumu atsaucās trīs, mani ieskaitot. Parlamentārās sadarbības biroja vārdā aicinu jūs atkārtoti uz piecām minūtēm Sarkanajā zālē. Esiet tik laipni!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums 30 minūtes līdz 15.... Piedodiet, vēl izdruku nosauks, un tad mēs iesim.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Aleksandrs Golubovs, Osvalds Zvejsalnieks, Viola Lāzo, Egils Baldzēns, Jānis Leja, Guntars Krasts, Edvīns Inkēns, Jānis Škapars, Māris Vītols, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Ainārs Šlesers, Vents Balodis, Jānis Straume, Vineta Muižniece. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas zālē! Turpinām debates par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” 49.priekšlikumu.

Vārds debatēs Pēterim Salkazanovam.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā runājot par 11.pantu — par dzīvojamās telpas īres maksu —, jāsaka, ka šis pants ir diezgan būtisks radikāls pagrieziens īres maksas noteikšanā, jo pēc būtības tiek atcelta regulācija no valsts puses privātīpašnieku esošajos namos, īres namos, un notiek īres maksas liberalizācija. Tas neattiecas uz valsts un pašvaldību dzīvojamām mājām, īres namiem, bet attiecas uz privātiem. Jāsaka, ka nenoliedzami liberalizācija ir normāla lieta un vajadzīga lieta, un ne par velti valdošā koalīcija, pamatā liberālās partijas, nevar teikt, ka šī liberalizācija nav vajadzīga arī sociāldemokrātiem. Tajā pašā laikā ļoti skaisti izklausās, ja šī liberalizācija iet kopā ar sociālo aizsardzību. Un it kā 28.panta vesela rinda normu prim pantos paredz arī šo sociālo aizsardzību, taču šai sociālajai aizsardzībai ir nepieciešamas divas lietas, lai varētu pildīt šo likumu, tas ir, finanses pašvaldībām vai arī dzīvojamais fonds. Attiecībā par finansēm šis likums nekādus grozījumus neizdara, un arī valdība nav iecerējusi nekādus grozījumus attiecībā par dzīvokļiem. Valdība pirmkārt un likumdevējs ir noteicis, ka viss dzīvojamais fonds, kas ir valsts un pašvaldību īpašumā, ir jānodod privatizācijai. Un tas arī notiek. Vakar, tiekoties ar Jelgavas domes deputātiem un dzīvokļu nodaļas vadītāju, pašlaik ir 78% privatizēts dzīvojamais fonds, līdz gada beigām vairāk nekā 80% dzīvojamā fonda tiks privatizēts. Šie 80% dzīvojamais fonds pāriet privātās rokās un kādi 20% paliek pašvaldības rokās. Kādi tad ir resursi, lai izpildītu to, ko Lagzdiņa kungs teica? No vienas puses, liberalizēt īres maksu, no otras puses, aizsargāt iedzīvotāju pret tām problēmām, kādas radīsies, ja viņu liks ārā par to, ka viņš nebūs spējīgs samaksāt, jo principā ekonomiski iedzīvotāju maksātspēja būtiski pēc šā likuma pieņemšanas taču neuzlabosies.

Nākamais ir interesants jēdziens šajā likuma pantā — jēdziens “peļņa”. Es domāju, ka ne velti Edmunds Krastiņš, būdams finansu ministrs, mūsu komisijai uzdeva jautājumu, ko jūs saprotat ar vārdiņu “peļņa”? Vai tā ir pirmsnodokļa nomaksa vai pēcnodokļa nomaksa, vai tas uzņēmuma ienākuma nodoklis, kas tiek aplikts, uzņēmuma ienākums, kas tiek aplikts ar nodokļiem? Kas tas tāds ir? Civillikumā bieži vien ir runāts par saprātīgu peļņu, ir runa par augļu gūšanu. Šajā gadījumā šis jēdziens netiek atspoguļots ne Ministru kabineta noteikumos, jo Ministru kabinets izdos noteikumus par metodiku, kādā aprēķināmi apsaimniekošanas izdevumi, bet jēdzienam “peļņa” reāli ne šis likums, ne pakārtotie Ministru kabineta noteikumi skaidrojumu nedod. Katrā gadījumā vēlreiz gribu atgādināt, ka mēs arī esam par liberalizāciju, bet par sociālo aizsardzību, kurai pretī ir vai nu finansiāli resursi, vai arī dzīvojamais fonds.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Gailis. Otro reizi.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamie kolēģi! Godājamais Salkazanova kungs, gribu piezīmēt, ka jums nav taisnība. Šī liberalizācija tieši tāpat attiecas arī uz pašvaldības un valsts dzīvojamo fondu, kā to nosaka tālākās daļas. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Par privatizēto dzīvokļu īpašnieku maksājumiem. Jau šodien šie dzīvokļu īpašnieki ļoti daudzos gadījumos, kuri maksā saskaņā ar likumu, tātad maksā apsaimniekošanas izdevumus namu pārvaldei īres maksas apjomā, bet, līdzko parādās jebkuri mazākie remonti, viņiem tie ir jāsedz papildus, jo namu pārvaldei vienkārši tam nav līdzekļu.

Nākamais. Par peļņu. Jebkurā gadījumā esmu pilnīgi pārliecināts, ka brīvais tirgus visus šos lielumus noliks savā vietā. To ir pierādījusi jau daudzu citu pilsētu pieredze, kur ir noteikts nosacīts, bet tomēr brīvais tirgus. Nekaps šīs cenas bezgalīgi, tās būs ļoti diferencētas, un jebkurā gadījumā tās būs tādas, lai segtu tiešām reālus ēkas uzturēšanas izdevumus.

Un pēdējais. Jāsaprot mums visiem ir viena lieta, ja mēs nemaksāsim par dzīvojamām telpām, par mājām, par to lietošanu tik, cik tās prasa, tad nauda no debesīm nekrīt, no kaut kurienes tai ir jārodas, un diemžēl mēs dzīvojam uz tās paralēles, uz kuras mēs esam, un nevis uz kaut kādas tropu paralēles. Mums būs jādzīvo mājās, bet, ja mēs tajās neliksim iekšā nekādus līdzekļus caur voluntāri noteiktām īres maksām, tad pienāks ātrāk vai vēlāk brīdis, kad šīs mājas būs tādā stāvoklī, kad tās diemžēl atjaunot vairs nebūs iespējams. Šobrīd, manuprāt, ir pēdējais brīdis, lai noliktu visu normālās vietās, noteiktu normālas maksas, kuras, Salkazānova kungs, jūs zināt, ir rēķinātas, un tās nav debesīs kaut kur augšā, lai sāktu normāli apsaimniekot mūsu dzīvojamo fondu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Leons Bojārs. Otro reizi.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Es jums teicu, redziet, teorētiski un skaisti, kā jūs izstāstījāt, nu tas ir taisni brīnums, kā tas notiek, bet dzīvē diemžēl tā nenotiek, un notiek pavisam citādi. Kas attiecas uz namu pārvaldēm, kura no namu pārvaldēm normāli aprēķina apkures maksu? Neviena! Kura aprēķina normāli, cik maksā siltais ūdens, cik maksā aukstais ūdens, un ja to saliek... viņi paņem naudiņas par to karsto ūdeni, tad tur ir cilvēkam... vai auksto ūdeni, kamēr vēl nebija skaitītāji, tad tur varēja, es nezinu, veselas brigādes nomazgāties.

Un pēdējais, es jums pateikšu. Arī pie privatizētiem dzīvokļiem diemžēl namu pārvaldes strādā ļoti slikti. Tāpēc jau cilvēki, kuri ir tādi aktīvi, viņi izveido apsaimniekošanas biedrības, jo netic namu pārvaldēm, un jūs atradīsit ļoti maz cilvēku, kuri tām tic. Namu pārvaldes mums strādā tā, kā tās visu laiku strādā, tad tās savāca naudu, nozuda, tad tās apzaga, tad vēl kādi tur brīnumi bija. Un tāpēc mums ir jādomā, jā, kādā veidā uzturēt tos namus, bet es jums pateikšu, bez pašvaldību piedalīšanās, bez valsts piedalīšanās, vienalga, mēs paliksim deficītā ar dzīvojamo platību, gribat to jūs vai negribat. Un naudas līdzekļus no budžeta vajadzēs iedalīt. Arī tie īpašnieki nevarēs tās mājas uzturēt. Un, ja jūs domājat, ka no iedzīvotājiem jūs savāksiet tik daudz naudas, ka jūs varēsiet tur superremontus veidot, nebūs tā! (Starpsauciens: “Būs tilts uz Eiropas Savienību!”)

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies nav vairāk. Debates beidzam.

Komisijas vārdā — lūdzu, Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas 49. priekšlikums, ar kuru kolēģi ierosina likumu papildināt ar saprātīgu normu, manuprāt, faktiski šī ideja, ko sociāldemokrāti ierosina un kas ir civiltiesisko attiecību pamatā, tā ir iekļauta, godātie kolēģi, atbildīgās komisijas izstrādātajā 11. panta 1. daļas redakcijā un skan šādi: slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, īres maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties, tieši tāpat, kā ierosina sociāldemokrāti, izņemot šā likuma 11.1. un 11.2. pantā noteiktos gadījumus. Un šie gadījumi ir tādi, ka īres līgums tiek slēgts starp pašvaldību vai valsti, no vienas puses, un, no otras puses, to personu, kurai saskaņā ar likumu jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājuma risināšanā. Lūk, tāds ir faktiski šis risinājums, ko ierosina atbildīgā komisija. Un sociāldemokrātu priekšlikumu mēs neesam pieņēmuši tikai tādēļ, ka tas ir nevis par otrā lasījuma piedāvāto labojumu redakciju, bet par spēkā esošā likuma, un tādēļ mēs to nevaram atbalstīt, jo tas principā nesaskan ar šī likuma uzbūvi.

Tādēļ es aicinātu šajā gadījumā neatbalstīt piedāvāto 49. priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam par LSDSP frakcijas 49. priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 39, atturas — 14. Priekšlikums noraidīts.

Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. 50. — sociāldemokrātu priekšlikums — papildināt 11. panta 3. daļu ar vārdiem “un Latvijas Republikas likumdošanas prasības”. To pašu argumentu dēļ, ko es minēju brīdi iepriekš, mēs nevaram papildināt attiecīgo normu ar šādu atsauci, jo likuma šī panta uzbūve ir savādāka — atbildīgās komisijas piedāvātā redakcija. Tādēļ mēs arī to noraidījām. Bet likuma būtība jau ir tāda, ka, slēdzot šo īres līgumu, tik tiešām ir jāievēro Latvijas Republikas likumu prasības, tas ir, šī likuma un Civillikuma. Tas ir noteikts Īres likuma sākuma daļā — 2. pantā.

Es aicinātu tomēr neatbalstīt no sistēmas viedokļa šo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim? Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Lagzdiņš. 51. priekšlikums. Tātad Juridiskais birojs ierosina izteikt 11. pantu piedāvātajā redakcijā. Šis priekšlikums ir pieņemts, un Juridiskā biroja ierosinātās normas ir iekļautas tātad šajā 11. pantā: 11.1. pantā un 11.2. pantā, kas runā par specifiskiem gadījumiem, kad īres līgums tiek slēgts uz pašvaldībai vai valstij piederošiem dzīvokļiem.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 51. priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 52. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt 11. pantu piedāvātajā redakcijā. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. Paldies!

53. priekšlikums. Atbildīgā komisija tātad atšķirībā no spēkā esošā likuma ierosina šo īres likumu papildināt ar atsevišķiem pantiem, kas reglamentē tos specifiskos noteikumus, kas jāievēro, slēdzot īres līgumu gadījumos, ja dzīvoklis pieder pašvaldībai, kā arī gadījumos, ja dzīvoklis pieder valstij. Tātad šis piedāvātais 11.1. pants reglamentē īpašos noteikumus, kas attiecas, ja dzīvoklis pieder pašvaldībai.

Tātad atbildīgā komisija ierosina noteikt ar pirmo daļu šās normas, ka arī turpmāk, godātie kolēģi, tāpat kā līdz šim, pašvaldībām piederošo dzīvokļu īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības domes padome, tas ir, augstākā lēmējinstitūcija, bet ievērojot šā panta 2. un 3. daļas noteikumus. Otrajā daļā mēs sakām to, ka gadījumā, ja dzīvoklis tiek izīrēts personai, kurai pašvaldībai ir pienākums saskaņā ar likumiem un saviem lēmumiem sniegt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā un pamatā tās ir aizsargājamas kategorijas, tad pašvaldības domes, padomes var noteikt zemāku īres maksu, samazinot tātad telpas apsaimniekošanas izdevumus un neiekļaujot šādiem trūcīgiem cilvēkiem izīrējamā dzīvokļa īres maksā peļņu, kas ir cilvēcīgi, saprotami, un tādējādi mēs nākam pretī pašvaldībām un arī šīm aizsargājamām kategorijām. Cik liels būs samazinājums, kādā apmērā — to noteiks katras pašvaldības domes padome. Es domāju, ka tā ir saprātīga un demokrātiska norma, kas dod tiesības katrai pašvaldībai, ņemot vērā vietējos apstākļus un naudas līdzekļu daudzumu, trūcīgo cilvēku īpatsvaru un citus apstākļus, risināt demokrātiski, ievērojot vietējo specifiku, tātad šo smago dzīvokļu problēmu.

Es aicinātu atbalstīt tātad atbildīgās komisijas piedāvāto 11.1. panta redakciju!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Aigars Jirgens — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu!

A.Jirgens (Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais sēdes vadītāj, godājamie deputāti! Es aicinātu šo 53. — atbildīgās komisijas priekšlikumu — balsot pa daļām. Proti, balsot katru daļu atsevišķi. Un, izskatot šo likumprojektu un šo priekšlikumu, tātad valdība atbalstīja šā panta pirmo daļu, proti, to, ka pašvaldības domes, padome nosaka īres maksu sev piederošajā dzīvojamā fondā. Valdība atbalstīja arī šī panta otro daļu, ka, izīrējot dzīvokļus tām personām, kurām pašvaldības pienākums ir sniegt palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā, šo īres maksu pašvaldības dome nevar noteikt augstāku par apsaimniekošanas izdevumiem, bet savukārt valdība neatbalstīja šī panta 3. daļu, proti, ka atšķirībā uz visiem pārējiem dzīvokļiem, tos izīrējot, pašvaldības pienākums ir tikai un vienīgi šo īres maksu noteikt atklātas izsoles ceļā. Jo valdība šeit saskatīja zināmas pretrunas likumos, proti, ja šis dzīvoklis, attiecīgais pašvaldības dzīvoklis, nav nepieciešams pašvaldības funkciju realizēšanai, tādā gadījumā tas būtu nododams privatizācijā.

Vienlaikus jāsaka, ka arī šis likumprojekts piedāvā konceptuālus, samērā pretrunīgus risinājumus attiecībā uz šo pašvaldību dzīvojamo fondu, jo, no vienas puses, 36.1. pantā tiek dotas iespējas un tiesības neierobežoti paplašināt to personu loku, kurām ir sniedzama palīdzība. No otras puses, tātad šī 11.1. panta 3. daļa nosaka, ka attiecībā uz citām personām īres maksu var noteikt tikai atklātā izsolē, kas nozīmē visos gadījumos izīrēt šos dzīvokļus tikai par iespējami augstāko cenu.

Līdz ar to tātad vēlreiz atkārtoju savu aicinājumu balsot pa daļām šo priekšlikumu un neatbalstīt 3. daļu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Šis 11.1. pants katrā gadījumā ir tas pants, kas ļauj pašvaldībām tāpat kā līdz šim noteikt īres maksu, ļauj pašvaldībām tāpat kā līdz šim noteikt samazināto īres maksu, un katrā gadījumā es tomēr negribētu piekrist Gaiļa kungam, ka pašvaldībās ir notikusi īres maksas liberalizācija. Pašvaldības tāpat kā līdz šim veiks šo funkciju. Būtisku izmaiņu nav.

Jāsaka, ka attiecībā par 3. daļu šeit nu ir tas retais gadījums, kad valdošajai koalīcijai un opozīcijai viedokļi saskan. Un es aicinātu arī balsot pa daļām un neatbalstīt 3. daļu!

Bet gribētu atgādināt kolēģiem no koalīcijas, ka nākamais būs 11.2. pants par valsts un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošo dzīvojamo telpu īres maksu. Un šeit pirmajā daļā 11.2. pantā ir paredzēta izsoles iespēja valsts dzīvojamam fondam, valstij piederošam un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošam dzīvojamam fondam. Es domāju, ka nostāja gan pozīcijai, gan opozīcijai būs identiska, ka šo izsoli ne tikai no pašvaldībām izņems ārā, bet izņems ārā arī no valsts institūcijām, lai tādējādi nebūtu diskriminācijas starp divām publiskās pārvaldes institūcijām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Gaiļa kungs, jūs atsaucat savu debatēšanu? Paldies!

Debates slēdzam.

Lūdzu, komisijas vārdā!

J.Lagzdiņš (TP) . Kolēģi deputāti, jābalso! Atbilstoši tā, kā ierosināja Pēteris Salkazanovs. Tātad pa daļām.

Sēdes vadītājs. Tātad, kolēģi, vispirms balsojam par deputāta Salkazanova priekšlikumu — balsot pa daļām. (Kāds kaut ko saka no vietas.) Nē, piedodiet, Kārtības rullī ir teikts, ka jebkurš deputāts var likt priekšā balsot pa daļām. Par parlamentāro sekretāru nekas nav teikts Kārtības rullī.

Tātad lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par to, vai mēs balsosim pa daļām 53.priekšlikumu? Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 6, atturas — 12. Priekšlikums balsot pa daļām ir pieņemts.

Lūdzu tālāk, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš. Tātad mums tas ir jādara. Jābalso pa daļām.

Sēdes vadītājs. Tā. Godājamie kolēģi! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53. — atbildīgās komisijas priekšlikuma — pirmo daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. 1. priekšlikums pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53.priekšlikuma otro daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — nav. Otrā daļa priekšlikumam pieņemta.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 53.priekšlikuma trešo daļu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 45, atturas — 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš. Nākamais ... (Zālē troksnis.) Godātie kolēģi! Nākamais ir 54.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt likumu ar jaunu 11.2. pantu piedāvātajā redakcijā. Tātad šis pants reglamentē, kādā veidā tiek izīrēts valstij piederošais dzīvojamais fonds. Un, ņemot vērā, kolēģi, to, ka pēdējā laikā ir bijuši dažādi likumpārkāpumi valsts dzīvojamā fonda izīrēšanā un ka saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem valstij nav jārealizē sociālās funkcijas, tātad jāsniedz palīdzība dzīvokļu jautājumu risināšanā. Un praktiski valstij šobrīd nav dzīvojamā fonda, ir tikai atsevišķas ēkas, kurās ir atsevišķi varbūt laiku pa laikam atbrīvojušies dzīvokļi. Atbildīgā komisija ierosina noteikt kārtību, ka valstij piederošais dzīvojamais fonds, proti, dzīvokļi, tiek izīrēti atklātā izsolē, proti, tiek izsolīta īres maksa. Nevis īres tiesības, bet īres tiesības iegūst tas, kurš nosola augstāko īres maksu. Izsoles kārtību reglamentētu Ministru kabineta noteikumi, noteikumi reglamentētu, un, šādu normu pieņemot, godātie kolēģi, nebūtu tie likuma pārkāpumi, kādi varbūt ir bijuši dažkārt iepriekš. Es aicinātu šo priekšlikumu pieņemt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 54.— atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Lagzdiņa kungs! Es nezinu, kam jūs ticat, bet tagad paskatieties uz mūsu izsolēm. Mežu izsolēm. Kā tad viņas notiek? Skaistu ... nē, skaistu un lielu, kā saka, apjoma darbu izpildi. Kā tad notiek tās izsoles, un kas tur vinnē? Tikai noteiktas firmas. Un tagad ar šo spekulāciju arī pie celulozes rūpnīcas tā ir noteikti, kur mūs kārtējo reizi apvedīs ap stūri. Pie dzīvokļu izsoles. Aiziet uz izsoli pensionārs vai invalīds, vai vecāks cilvēks. Tas cilvēks, kuram ir nu tā mazā naudas summiņa, kuru viņš var maksāt, nu kā tad viņš saņems tajā izsolē to dzīvokli? Nu beidziet taču jokot ar cilvēkiem! Nu vai var salīdzināt pensionāru ar 57 latiem mēnesī, un atnāk uzņēmējs, kuram ir 300, 400, vai varbūt tie, kas izpilda 15 amatus, kādi 15 000 latu mēnesī. Nu kas tad vinnēs tajā izsolē? Protams, ka tas parastais cilvēks būs nomests.

Un tāpēc tādu normu iestrādāt iekšā, jau iepriekš zināms, ka viss notiks absolūti citādāk un tur nekādas taisnības nebūs — nevaram taču mēs to darīt! Kā var piedalīties pensionārs jebkura dzīvokļa izsolē? Vienīgi viņam atliek, ja jau izsole būs, tad kaut kur Jēkabpilī saņemt Rīgas vietā. Tāpēc atbalstīt šo priekšlikumu nevar. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Es ļoti īsi. Pirmkārt, valsts funkcija nav risināt palīdzību dzīvokļu jautājumos. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Valsts rīcībā ir ļoti neliels dzīvojamais fonds. Bet es gribu pievērsties tieši trešajam, būtiskajam faktoram, kāpēc aicinātu šinī punktā saglabāt iespējamību uz īres maksas izsoli.

Un tas ir tātad valsts īpašumā vai valdījumā esošs dzīvoklis, kuru šobrīd var izīrēt tieši tāpat par 14,6 santīmiem ļoti turīgam cilvēkam, un viņš maksās 14,6 santīmus. Es nerunāšu par to, ka tas vai cits ierēdnis Valsts nekustamā īpašumā aģentūrā vai citā institūcijā par to saņem labā vai kreisā kabatā biezāku vai plānāku aploksni. Jebkurā gadījumā šīs īres maksas izsoles iespējamība valsts un valsts uzņēmējsabiedrību dzīvojamajā fondā ir mēģinājums reducēt uz minimumu šādu iespējamību. Respektīvi, tiek noteikta reāla maksa, iekļaujot tajā arī peļņu, un šī persona, kura tātad to izīrēs, būs spiesta maksāt arī pietiekami lielu summu, lai viņas interesēs būtu ļoti maz maksāt kaut kādu kukuli tikai par to, ka viņa to var izīrēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es nevaru piekrist maldinošai Gaiļa kunga informācijai. Protams, tas nav Māris Gailis, bet “Tēvzemes” Gailis. Un es nevaru piekrist nekādi šai informācijai, ka valstij nav jāpalīdz, it sevišķi dzīvojamo māju celtniecībā vai šinīs dzīvokļu jautājumu problēmās. Nu tā ir, protams, varbūt galēji apoloģēta labējā politika, bet valstij ir jāpalīdz. Un es domāju, agri vai vēlu valsts atgriezīsies pie šiem jautājumiem, mierīgi risinās šos jautājumus, kā ir arī starptautiskajā praksē.

Bet šinī brīdī mēs vienkārši padomāsim paši pie sevis. Kā jūs iedomājaties, kā notiks šī izsole? Ieradīsies Lagzdiņa kungs un ieradīsies Bojāra kungs. Un tagad Lagzdiņa kungs teiks: “Es solu par šo dzīvokli, pieņemsim, 10 latu īres maksu mēnesī.” Nu, Bojāra kungs teiks, ka viņam ir 11 latu. Cik es saprotu, šī shēma darbosies. Un tad ir jautājums: kāpēc tas viss ir jāpārvērš tādā veidā? Ja jau ir, pieņemsim, valsts organizācija, kā mēs te lasām, valsts uzņēmējsabiedrība, kurai pieder šīs visas lietas, tad attiecīgi, teiksim, viņa arī izrēķina, viņa arī skatās no tirgus dinamikas. Jeb jūs visu laiku proponējat to, ka nu visi, kuri ir valsts uzņēmējdarbībā, visi ir zagļi un blēži. Jo šinī gadījumā tas jau arī nedod garantijas, nav iespējams tik un tā, kā jau mēs esam redzējuši Privatizācijas aģentūrā, kad ierodas divi kungi, kopsummā izrādās, ka viens no Privatizācijas aģentūras valdes locekļiem dabūjis kaut ko kabatā vai, es nezinu, kur, un pēc tam tiek aizturēts. Bet tie jau bija jūsu partijas biedri, ja? Privatizācijas aģentūra arī ir gandrīz tāda pati uzņēmējsabiedrība, ja? Nē! Tādēļ es vienkārši saku, ka šis pants neko neatrisinās. Vienīgi man tas liekas smieklīgi. Es iedomājos, kā tas būs avīzē, ka, lūk, uz dzīvokli būs izsole, kurā varēs pulcēties, pieņemsim, 1000 cilvēku, un katrs pa santīmam solīs klāt. Varbūt, bet man liekas, šis pants ir diezgan absurds.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākošais — Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Jāsaka, ka komisijā es arī esmu balsojis par šo priekšlikumu. Tajā pašā laikā dažas dienas atpakaļ Jelgavā tika izsolīts viens dzīvoklis. Privatizācijā izsolīts. Pieteicās trīs cilvēki. Uz izsoles dienu atnāca viens. Un par to pašu minimālo cenu paņēma. Korupcija bija? Domāju, ka jā. Pierādīt nevaru. Kuģniecībā. Pieteicās vesela rinda uz kuģniecības privatizāciju. Beigās nepalika neviens. Korupcija bija? Domāju, ka jā. Pierādīt nevaru. Pēc būtības jau izsole, tā doma, ko komisija lika, šeit tiešām bija cīņa ar tām korupcijas lietām, kas ir bijušas līdz šim, ļoti bieži izplatītas — dzīvokļu piešķiršana Nekustamā īpašuma aģentūras personā, kur valsts tirgoja vai, pareizāk sakot, dalīja dzīvokļus pa labi un pa kreisi. Noteikti šī izsole būtu tas, varbūt tas labais, kas kaut ko samazinātu. Bet kuģniecība un Jelgavas dzīvoklis pierāda, ka tā laikam nav. Vislabāk jau būtu tas, ja likumdošanā sev neraksturīgās funkcijas neuzņemtos neviena valsts ministrija, ja viņas nolikumā šādu funkciju vienkārši nav, vienkārši valsts pārtrauktu savu nelikumīgo darbību. Jo nav valsts pienākums nodrošināt ar dzīvojamo fondu vai dzīvokļiem iedzīvotājus. Tas nav valsts pienākums. Ir jāizbeidz veikt sev neraksturīgās funkcijas tām aģentūrām, kas mums ir sadibinātas pavisam citām vajadzībām.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Gan jau nu kāds par mani ir nospiedis to pogu, tad man ir ko šeit piebilst. Un šinī gadījumā es pilnībā piekrītu Pēterim Salkazanovam, jo valstij neuzdod, funkcijas ir jābeidz, un visi valsts īpašumā esošie dzīvokļi šobrīd ir jānodod pašvaldībām, lai tās varētu realizēt sev ar likumu noteiktās funkcijas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates slēdzam.

Atbildīgās komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Var tikai piekrist tam vērtējumam, ko izteica kolēģi, tātad Kārlis Leiškalns un Pēteris Salkazanovs. Tik tiešām, sagatavojot grozījumus dzīvojamo māju privatizācijas likumā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šo problēmu ir apspriedusi, un savulaik jau likumprojektā šo likumu grozījumos bija ielikta norma, kas uzlika noteiktajā termiņā neprivatizētos valsts dzīvokļus nodot attiecīgajām pašvaldībām, vienlaikus atrisinot īres maksu un komunālo maksājumu problēmas šajā dzīvojamā fondā. Vienīgais šķērslis ir tas, ka joprojām neesam vienojušies par to, kādiem nosacījumiem un kādiem priekšnoteikumiem esot, valstij piederošais neprivatizētais dzīvojamais fonds būtu jānodod pašvaldībām. Konceptuāli, kolēģi, nostāja ir ļoti precīza un ļoti pareiza. Bet, kamēr šis valsts dzīvojamais fonds pastāv, tad tajos atsevišķos gadījumos, kad ir kāds brīvs dzīvoklis, tad, mūsuprāt, būtu lietderīgi tomēr ieviest šo sistēmu, kas būtiski samazina korupciju, vienlaikus arī atļaujot valsts uzņēmējsabiedrībām pašām brīvi noteikt īres maksu un izīrēt par to cenu, kādu nosaka īpašnieks. Par to, Lujāna kungs, runā atbildīgās komisijas piedāvātā panta otrā daļa. Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 54. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 19, atturas — 5. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. 55.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt otrā lasījumā pieņemto 11.1.pantu kā 11.3.pantu, izsakot panta nosaukumu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 56.priekšlikums. Finansu ministrs ierosina izslēgt 11. 1., tagad 11.3. pantā vārdus “un citiem pakalpojumiem”. Priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums ir par 11.panta... 11.1. panta pirmo daļu. Tiek ierosināts izteikt to precizētā redakcijā. Atbalstīta un iestrādāta šī norma.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 58.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izteikt otrā lasījumā pieņemtā 11.1.panta pirmo daļu kā 11.3.panta pirmo daļu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 59.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt otrā lasījumā pieņemto 11.1. pantu ar jaunu otro daļu piedāvātā redakcijā. Es aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisijas viedokli par 59.priekšlikumu.

J.Lagzdiņš. 60.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina uzskatīt otrā lasījumā pieņemto 11.1. panta otro daļu kā 11.3. panta trešo daļu un izteikt trešās daļas 2.punktu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 61.priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina papildināt otrā lasījumā pieņemto 11.1. pantu ar jaunu ceturto daļu un izteikt kā 11.1. panta 4.daļu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 62.priekšlikums. Deputāts Jānis Jurkāns ierosina aizstāt 11.1. panta 3.daļā vārdus “palielināta maksa” ar vārdiem “palielināti tarifi”. Godātie kolēģi! Visā likuma tekstā, arī spēkā esošajā, mēs runājam nevis par tarifiem, bet par komunālo maksājumu maksu, nevis par tarifiem. Es aicinātu neatbalstīt šo redakcionālo priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 63. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta komisiju.

J.Lagzdiņš. 64. — parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa tobrīd priekšlikums ir daļēji pieņemts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

J.Lagzdiņš. 65. — Juridiskā biroja priekšlikums par 11.1 panta 3.daļu ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 66. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums par 11.1 panta 3.daļu ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 67. — atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts. Aicinātu arī to darīt kolēģus deputātus!

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Lagzdiņš. 68. — Juridiskā biroja priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iestrādāts 11.3 panta 7. un 8.daļā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Lagzdiņš. 69. — Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikums ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsojam par 69. — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Es atvainojos, kolēģi! Es atvainojos. Vēl neesam balsojuši. Es atvainojos.

Lūdzu, Burvja kungs! Bet man ir lūgums, Burvja kungs, ja jūs redziet priekšlikumu...

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Lūdzu neprotestēt. Pat Kārlis Leiškalns aizstāv manas tiesības, nu esiet tikpat toleranti.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, atsauciet balsošanas režīmu!

I.Burvis. Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad būtībā tomēr tā vai savādāk mēs liekam jums... mēs gribētu, lai jūs izšķirtos viennozīmīgi, vai var ar līgumu mēģināt pārkāpt likuma normas. Jo es šodien no šīs tribīnes dzirdēju sakām vārdus par to, ka šis likums ir kā radīts tikai priekš tam, lai aizstāvētu īrnieku tiesības. Jūs paši zināt, kādi šodien ir apstākļi dzīvē, kā ir cilvēkiem, cik viegli ir šos īres līgumus izspiest no izīrētājiem, kā ir grūti tomēr panākt, lai šajos līgumos būtu tās normas, kas ir vajadzīgas tiem, kuri paraksta kā īrnieks, nevis kā izīrētājs, un tādā gadījumā vēl pašlaik paredzēt, ka pretēji likumā noteiktām aizsardzības normām līgumā var būt normas, kas samazina šīs aizsardzības shēmas, manā skatījumā tas ir nepareizi, un es ceru, ka jūs domājat tieši tāpat, aizsargātībai jābūt pilnai, nevis daļējai.

Sēdes vadītājs. Paldies! Par šo priekšlikumu debatēs pieteikušies nav. Debates beidzam.

Lūdzu ieslēdzam balsošanas režīmu! Balsosim par 69. — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 35, atturas — 17. Priekšlikums ir noraidīts.

J.Lagzdiņš. 70. — sociāldemokrātu priekšlikums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 71. — deputāta Jāņa Gaiļa priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš. 72. — kolēģa Jāņa Jurkāna priekšlikums nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 72. — deputāta Jurkāna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 37, atturas — 18. Priekšlikums noraidīts.

J.Lagzdiņš. 73. — atbildīgas komisijas priekšlikums ir par to, lai izteiktu otrā lasījumā pieņemtā 111.panta 4., 5. un 6. daļu kā 11.3 panta septīto un astoto daļu. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Nenoliedzami, šis pants sadala pakalpojumus pamatpakalpojumos un papildpakalpojumos, tādējādi mēs mēģinājām sadalīt komisijā tās lietas, kuras var atslēgt, un iedzīvotājs var turpināt dzīvot, un tās lietas, kuras nevar atslēgt, — apkuri, ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, bet ir mazliet radusies viena juridiskas dabas problēma. Žēl katrā gadījumā, ka par šo pašu pantu esošais 74. — sociāldemokrātu frakcijas priekšlikums — ir aiz atbildīgās komisijas priekšlikuma. Es domāju, ka tas ir diezgan apzināti, jo problēma ir saistīta ar elektrību. Elektrību var atslēgt, jo tas ir papildpakalpojums, bet, ja mēs paskatāmies pantu, kas nosaka, kas ir dzīvojamā un dzīvošanai derīga telpa, tad tā ir apgaismota telpa. Ja cilvēkam atslēdz elektrību, tad tā vairs nav dzīvošanai derīga, šī likuma izpratnē, telpa vai dzīvojamā telpa, tādējādi rodas juridiskas dabas problēmas. Var jau būt, ka te ir domāts, ka apgaismojums ir dabīgais pa dienu un vakara stundās tā nav, bet katrā gadījumā, ja šādā ģimenē, kur ir atslēgta elektrība, ir bērni un šiem bērniem jāmācās nākamai dienai skolai, tad katrā gadījumā rodas ne tikai juridiskas dabas problēma, bet arī praktiskas dabas problēma. Es saprotu, ka “Latvenergo” pozīcijai par nožēlu tā vēl pagaidām ir valsts uzņēmējsabiedrība, un Ministru kabineta noteikumi regulē, “Latvenergo” pieslēgšanās, atslēgšanās kārtību regulē Ministru kabinets, bet jāsaka, ka tomēr pie pamatpakalpojumiem būtu lietderīgi, ja būtu arī elektrība, tādējādi nerastos juridiskas dabas problēmas, lai šī telpa pēc elektroenerģijas atslēgšanas ir dzīvošanai nederīga, kā likumā ir traktēts, un nerastos problēmas tiem bērniem, kam nākamā dienā būtu jāiet uz skolu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies, godājamais vadītāj un godājamie kolēģi! Varbūt neliels sajukums, jo mēs esam it kā atgriezušies pie cita priekšlikuma. Bet šajā sakarībā es gribu veikt dažus paskaidrojumus. Pamatpakalpojumi ir pakalpojumu spektrs, kurus nesniedzot, pasliktinās ēkas kā tādas kopējais stāvoklis, bez kuru saņemšanas īrnieks nevar dzīvot, un no tā cieš arī citi šīs ēkas iedzīvotāji. Iedomājieties situāciju, ja vienā dzīvoklī tiks pārtraukta aukstā ūdens padeve, līdz ar to nedarbosies kanalizācija, un, kas notiks tālāk, es negribu prognozēt. Nevar pārtraukt vienam dzīvoklim siltuma padevi, un tas ir iekļauts varbūt pat apzināti, lai nebūtu situācijas, ka daudzās mājās Rīgā, Liepājā un citās, it īpaši lielajās pilsētās, sākoties rudens apkures sezonai, tik un tik mājas netiek pieslēgtas siltumam tādēļ, ka nomaksu līmenis ir 75 vai cik procenti, bet Rīgas vai Liepājas siltums prasa 85 vai 90% nomaksu. Protams, es lieliski varu saprast, bet šajā gadījumā mūsu iestrādātie noteikumi... nosacījumi tieši pastiprina šo iedzīvotāju aizsardzību, lai tie, kas ir maksājuši, neciestu dēļ tiem, kuri nemaksā. Tajā pašā laikā attiecībā uz elektroenerģijas padevi katram dzīvoklim atsevišķi var atslēgt, un no tā necieš neviens cits dzīvoklis. Un attiecībā par juridiskām finesēm, par to, ka dzīvojamā telpa ir apsildāma, apgaismojama, kur novietot sadzīves priekšmetus, tad ko nozīmē jēdziens “apgaismojums”, tādā gadījumā es atļaušos par šo tēmu diskutēt, ja. Tā ir tikpat labi apgaismojama ar sveci vai petrolejas lampu, un nekur nav noteikts, ka elektriskais apgaismojums ir vienīgais apgaismojuma veids un citu nav. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Gaiļa kungs! Gaiļa kungs, teorētiski jūs visu uzzīmējāt ļoti skaisti, kā tas ir, bet tagad mēs paskatāmies praktiskajā dzīvē, kādas atnāk vēstules Saeimas deputātiem, Saeimas priekšsēdētājam, prezidentam, un ko tikai iedzīvotāji neraksta par visām tām izdarībām, ko dara namu īpašnieki. Viņi ziemā atslēdz apkuri, viņi atslēdz ūdeni, viņi apgriež elektriskos kabeļus, ir taču tas, lai tikai tos cilvēkus izdzīvotu laukā, un pie tam cilvēkus, kuri maksā visus maksājumus. Un jūs te stāstiet, ziniet, vot šitas, vot tā ir. Vajag skatīties no tās reālās dzīves, Baznīcas ielā kas notika un vēl te pāris kādās trīs vai četras mājās. Ko tur darīja tie namu īpašnieki? Un ziniet, vajag arī uz to reālo dzīvi skatīties, bet nevajag zīmēt mums te nu skaistās bildes, kuras mēs jau desmit gadus skatāmies, tikai visu laiku tās paliek tādā miglā.

Sēdes vadītājs. Paldies! Jānis Gailis — otro reizi.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Es ļoti atvainojos! Bojāra kungs, visnotaļ cienot jūs, es nespēju izprast to, kā jūs nesaprotat, ka tieši šī norma, tieši, es pasvītroju — šī norma, arī ir mēģinājums reducēt uz minimumu iespējamību tam pašam namsaimniekam, kā jūs teicāt, un kuru dominante gan ir atsevišķi cilvēki, atsevišķas personas, reducēt uz minimumu, teiksim, šo iespēju zināmā mērā tiesiski vai kā izdarīt tos atslēgumus. Bet tajā pašā laikā es atļaušos piezīmēt: jūs teicāt, jums ir vēstules, arī man, un es iepriekšējā rudenī, šajā pašā Saeimas ēkā būs viens otrs liecinieks, kurus es vārdā nesaukšu, kuriem es palīdzēju atrisināt jautājumus, ka viņu mājas nebija pieslēgtas novembra beigās un decembra sākumā tikai tādēļ siltumam, ka, lūk, bija šis nenomaksājuma procents. Un man izdevās atrisināt šo jautājumu, bet šī likuma norma jau sākumā iznīcina iespējamību neizdarīt pieslēgumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais debatēs Imants Burvis. Lūdzu!

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Gaiļa kungs! Salkazanova kungs jau precīzi atzīmēja: nav runa par to, ka mēs gribētu uzspiest nama īpašniekam kaut kādus obligātus pakalpojumus īrniekam, it sevišķi, nedod Dievs, īrniekam, kurš negrib vai nevar apmaksāt īri un tur parādnieks un tā tālāk. Runa ir par likumā noteiktām apdzīvojamās telpas definīcijām. Un tas iekļauj sevī gan ūdens padevi, gan kanalizāciju, gan atkritumu izvešanu, tāpat arī siltumu un apgaismošanu. Es pilnīgi piekrītu, ka, ja namu īpašnieks piekritīs, tad apgaismošana elektrības vietā varēs būt arī ar petrolejas lampiņām teorētiski... Kaut vai tāpēc, ka tumsā cilvēks vienkārši var kaklu tur nolauzt. Un tas nav pakalpojums, tā ir viņa dzīvības nodrošināšana.

Varētu runāt par silto ūdeni kā par papildu pakalpojumu, bet visi pārējie... telefons — tas ir papildu pakalpojums. Bet, ja likums ir definējis, kas ir apdzīvojamā telpa, tad šobrīd te ir jābūt arī viennozīmīgi likumā definētam, ko mēs varam un ko mēs nevaram atļaut noņemt.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Modris Lujāns. Lūdzu!

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Tā kā mēs ne tikai atgriezīsimies, bet arī nākamajā sēdē strādāsim ar šo likumprojektu, tādēļ mēs varam nesatraukties, nesaspringt un mierīgi šo likumu pētīt.

Un jo vairāk es to pētu, jo tas man paliek interesantāks. Visi priekšlikumi... es tagad runāju par 73., mēs vēl runāsim arī par 74., jo patiešām vajadzēja laikam sākt ar radikālāko — 74. — Sociāldemokrātu frakcijas priekšlikumu un tad ķerties pie komisijas priekšlikuma.

Bet šeit man rodas, Lagzdiņa kungs, viens jautājums, ko es visu laiku lasu un domāju. Viss ir ļoti labi un skaisti. Bet es esmu tas namsaimnieks, un man ir noslēgta vienošanās, ka es iekasēju no saviem nama iedzīvotājiem, kas īrē manus dzīvokļus, — pieņemsim Burvis, (Starpsauciens: “Nē!”) jūs un pārējie, teiksim, naudu par apkuri. Es šo naudiņu par apkuri paņemu, bet tad es iztaisu vienu fokusu — es to paņemu un aizeju uz kazino un nospēlēju, un neaiznesu uz “Rīgas siltumu”. Un tad tas “Rīgas siltums” pēc tam, kad to naudiņu es no viņiem visiem esmu iekasējis, paņem un atslēdz šiem kungiem visiem to siltumu. Un šeit jau jūs vairāk nerunājat par īpašniekiem, jūs runājat tikai kā īrnieks, ja nepiekrīt, vai par īrnieku jautājumu... Bet ko mēs darīsim tādā gadījumā, ja “Rīgas siltumam” būs jāapkurina, cienījamie, visa kompānija, ja es to naudu būšu notērējis? Nu nebūs jādara tas. Un viņi sēdēs aukstumā, lai kā jūs te mēģināt, jo jūs arī šo situāciju šinī gadījumā nemaz neizskatāt. Jūs izskatāt tikai to situāciju, ka viena trešā daļa no maniem klientiem nav nomaksājusi siltuma apmaksu. Un tad nepieslēdz to apkuri.

Bet ir arī trešā situācija, un tāda situācija pēdējā laikā Rīgā ir ļoti bieži, ka namsaimnieki iekasē visus maksājumus, to naudu kaut kur... nu iztērē vai vispārībā noslēpj, un visi šie cilvēki cieš — gan sēž bez kanalizācijas, bieži vien varbūt arī ... nē, nu elektroenerģiju viņu nomaksā atsevišķi, bet siltumu noteikti.

Un tādēļ es aicinātu šinī brīdī... diez vai varētu atbalstīt komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Es, protams, piekrītu, ka arī saules gaisma, mēness gaisma ir zināms apgaismes ķermenis un dod iespēju uzskatīt, ka šī gaisma ir noderīga zināmās situācijās, bet tomēr es gribētu uzsvērt to, ja reiz mēs esam definējuši, ka tomēr arī elektriskās gaismas pakalpojumi ir zināmā mērā dzīvojamās telpas, teiksim, nosacījums, lai tā būtu dzīvošanai derīga, tad nevajadzētu to aizstāt ne ar petrolejas lampu, ne ar skalu gaismu, ne ar krāsns, teiksim, atspīdumu no oglītēm vai kādām citām lietām. Bet tomēr, tomēr... ietvert šo lietu kā nepieciešamu, lai šī telpa būtu dzīvošanai derīga. Un, ja kaut kas nav īsti kārtībā šajās lietās, tad ir jāatslēdz nevis elektrība, bet jārisina jautājums vispār, vai šī telpa ir kādam izīrējama. Es domāju, ka tā tas ir jārisina.

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušies vairāk nav. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā — Lagzdiņa kungs.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi! Mēs esam uz ļoti bīstama ceļa. Ja mēs pieņemsim to, ko ierosina opozīcija, tad, kolēģi, būs ārkārtīgi smagas sekas tām personām, kurām ir attiecīgo šo ļoti svarīgo komunālo maksājumu parādi. Paskatieties, godātie kritizētāji, šīs normas, ko ierosina atbildīgā komisija. Atbildīgā komisija ierosina noteikt sekojošo: ka izīrētājs vai pakalpojumu sniedzējs nav tiesīgs nesniegt, tas ir, neuzsākt vai pārtraukt šajā likumā noteiktos pamatpakalpojumus, tie ir — apkure, kanalizācija, ūdens un gružu izvešana, arī šo pakalpojumu apmaksas parāda dēļ. Tādēļ, ka Gaiļa kungs ļoti pamatoti norādīja, ka šo pakalpojumu nesniegšana nodara kaitējumu mājai, rada bīstamību cilvēka, tas ir, īrnieka, dzīvībai, apdraud attiecīgā dzīvokļa kaimiņus. Tādēļ, balsojot pret šo priekšlikumu, mēs balsojam pret šo īrnieku interesēm, balsojam pret to, lai sekmīgi varētu mājas uzturēt, apsaimniekot.

Es aicinātu pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli, bet par to problēmu, par ko runāja Pēteris Salkazanovs, tā tiešām komisijā tika izdebatēta, bet mēs uzskatījām, ka elektrība ir tāds pakalpojums, elektriskā apgaismošana, kuru īrnieki saņem tiešās līgumattiecībās ar attiecīgā pakalpojuma ražotāju, proti, “Latvenergo”.

Tādēļ es aicinātu tomēr pilnībā atbalstīt atbildīgās komisijas viedokli un bezatbildīgi neizturēties pret šo ļoti būtisko priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 73. — atbildīgās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 9. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk!

J.Lagzdiņš. 74. priekšlikumu, kuru iesniegusi Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija, ir atbildīgā komisija daļēji pieņēmusi un iestrādājusi iepriekš nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pirmais — Māris Sprindžuks. Es atvainojos, Sprindžuka kungs, jums bija nospiesta podziņa.

Tātad nākošais. Turpinām debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Nu tas jau ir mums pieņemts, ka, ja tie sociāldemokrāti ierosina, tad, vienalga, tas tā kā nebūtu pareizi. Bet avīzēs, vēstulēs un visādās dažādās sūdzībās, ko var dzirdēt no mūsu vēlētājiem, ir izteiktas tās nejēdzības, kas notiek ar mūsu īrniekiem. Tik tiešām. Kas attiecas uz namu pārvaldēm, tad tur bieži ir, ka tur savāc to naudu, un Rīgā bija, un pēc tam tā nauda nozūd, un tad tā nav samaksāta, un atkal sākās vēl kaut kādi papildu maksājumi.

Un kas attiecas uz apkuri un citiem komunālajiem maksājumiem, tad tie tik tiešām arī neatbilst tiem izcenojumiem, kuriem ir jābūt tik tiešām tādiem, kādi tie ir. Bet mēs ierosinājām, ka aizliegts atstāt dzīvojamo telpu bez apkures, bez aukstā ūdens apgādes, bez kanalizācijas un elektriskā apgaismojuma. Tie ir galvenie.

Un tagad tas, kā saka, daļēji it kā atbalstīts, bet, ja mēs paskatāmies, tad atkal mēģināja komisija rast kaut kādu ieganstu, lai tomēr tā tas nebūtu. Un tad to aprakstīja tā, ka pēc tam var pateikt: bet tur jau likumā tā nav.

Cienījamie kolēģi! Nu tā ir tāda parasta lieta, un kāpēc tad jūs to negribat atbalstīt? Tas ir vajadzīgs cilvēkiem, un galu galā cilvēki ir nopelnījuši. Jo tās materiālās vērtības, ar kurām vēl līdz šim laikam spekulē, pārdot, tās ir radījuši tie iedzīvotāji, kas dzīvo tajos dzīvokļos. Un, starp citu, arī tos dzīvokļus, kurus viņi saņēma, saņēma ļoti smagi. Vajadzēja desmitiem gadu nostrādāt rūpnīcā vai tur celtniecībā, vai vēl kaut kur, lai saņemtu to dzīvojamo platību. Un tagad tā dzīvojamā platība, ja tā arī bija ierādīta nacionalizētā mājā, tas cilvēks galu galā nebija vainīgs. Un mēs tagad nu ar viņu visdažādākā veidā izrīkojamies. Un izrīkojas namīpašnieki ļoti nežēlīgi. Un neviens neprasa, vai tur ir slims, vai tur ir vecs, vai viņi var samaksāt, vai viņi ir samaksājuši un kā notiek, un kādu summu viņš var samaksāt no tiem grašiem, kurus viņš saņem kā pensionārs vai kā invalīds, vai kā cilvēks, kuram nav darba. Un pie kam viņš nav vainīgs par to.

Tajā pašā laikā mēs arī skatāmies, kas tad notiks tālāk. Latvijas gāze. Tad mēs viegli pārdevām tā. Bet kas notiks ar tiem tarifiem, nav vēl neviens to izrēķinājis, kas būs pēc gada un pēc diviem gadiem. Un tāpēc, ka jūs ierosināt, to nevajag atstāt likumā, to vajag pārrakstīt, citādi, ziniet, tas nav solīdi! Un tomēr šo priekšlikumu vajag atbalstīt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Es vienkārši gribēju informēt, jo Lagzdiņa kungs pateica, ka it kā mēs esam pret atbildīgās komisijas redakciju. Nekādā gadījumā! Mēs balsojām par, jo tā tiešām ir aizsargājoša redakcija iedzīvotājiem, jo nevar atslēgt, ja parādi ir iedzīvotājiem, apkuri, auksto ūdeni, kanalizāciju, un atkritumu izvešana notiks tā vai tā, ne nu šie atkritumi mētāsies koridorā, pagrabā vai kaut kur apkārt mājai.

Bet, ja runā par to, ko mans kolēģis no komisijas teica, Gailis Jānis, ka šie pakalpojumi ir tie, kas skar mājas. Sociāldemokrātus interesē ne tikai tie pakalpojumi, kas skar mājas, bet arī tie pakalpojumi, kas skar iedzīvotājus. Un mēs uzskatām, ka plus šiem pakalpojumiem būtu jāliek klāt elektrība, kas vistiešākajā veidā skar iedzīvotājus, kā jau es teicu, ja ģimenē ir bērni, kas iet skolā, viņiem ar to svecīti vai ar to petrolejas lampu, vai mēness gaismu būtu tā kā mazliet par maz. Un šodien “Latvenergo” ir valsts uzņēmums. Un Ministru kabinets regulē ar saviem noteikumiem pieslēgšanās, atslēgšanās kārtību šim uzņēmumam, tādējādi nekādas būtiskas problēmas nerastos, ka, pamatojoties uz šo likumu, tiktu mainīti Ministru kabineta noteikumi par elektroenerģijas pieslēgšanas un atslēgšanas kārtību. Un par tiem nemaksātājiem, kas reāli ir un būs, “Latvenergo” grieztos tiesā par zaudējumu piedziņu, par parādu piedziņu. Tas neradītu problēmas, bet šis pakalpojums būtu, kamēr tiesa ietu un visas šīs procedūras turpinātos, un bērni normāli varētu dzīvot šajās telpās, būtu gaišs, un arī citi pakalpojumi, kas saistīti ar veļas mazgāšanu un citām sadzīviskām lietām, šiem cilvēkiem netraucētu. Bet nevar domāt tikai par namīpašuma aizsardzību, lai tas neietu bojā, jādomā arī mazliet par cilvēkiem!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Jānis Gailis. Lūdzu!

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Godājamie kolēģi! Godājamās kolēģes! Pēteri Salkazanova kungs! Jūs nepareizi izpratāt. Varam paņemt stenogrammu. Iepriekšējā uzstāšanās reizē es teicu, ka caur šo, ka bojājas ēka, cieš citi šīs ēkas iedzīvotāji. Es akcentēju tieši to, ka cieš citi šīs ēkas iedzīvotāji.

Attiecībā par elektroenerģijas padevi. Es lieliski zinu šos energoregulēšanas noteikumus, kādi ir “Latvenergo” rīcībā, kā tas notiek. Ir divi varianti. Pirmais variants. Ir tā saucamais robežapkalpes līgums, kad ēkas īpašnieks ir noslēdzis robežapkalpes līgumu ar “Latvenergo” un par visiem īrnieku nemaksājumiem summas tiek piedzītas no viņa.

Tajā pašā laikā “Latvenergo” šobrīd iet uz jaunu uzskaites sistēmu. Tas ir uz ārējiem skapjiem, kur katrs skaitītājs ir pieejams “Latvenergo” kontrolierim, un “Latvenergo” izsūta rēķinus, nevis maksā vairs pēc grāmatiņām, un viņi šo pārbaudi veic reizi mēnesī. Un, ja desmit dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas nav veikts nomaksājums, viņi automātiski atslēdz elektroenerģijas padevi. Tā ka šī pakalpojuma saņemšana vairs nav atkarīga no ēkas īpašnieka vai tiesiskā valdītāja. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Egils Baldzēns. Lūdzu!

E.Baldzēns (LSDSP). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi, iedzīvotāji! Mēs redzējām to, kāpēc šis elektriskais apgaismojums nav obligāts kā derīgas dzīvojamās telpas nosacījums. Tas ir tas, ka komisija godīgi ir uzskatījusi, ka tās tomēr ir līgumattiecības ar divām pusēm. Un līdz ar to tas nebūtu tādā veidā jāregulē. Un es saprotu arī to, ka līgumattiecības ar divām pusēm būs arī šie kanalizācijas pakalpojumi. Varbūt ne tieši, bet tomēr. Un mēs dzirdējām arī to no godājamiem kolēģiem, valdības partijām, ka arī izīrētāja atteikumu — pagarināt dzīvojamo telpu īres līgumus — īrnieks var pārsūdzēt tiesā un ka tiesas ļoti veiksmīgi strādā, un ka tieši tāpat varētu arī šinī gadījumā, mūsuprāt, rīkoties.

Diemžēl šinī gadījumā šāds risinājums nav paredzēts. Ir vienkārši paredzēts risinājums, ka šo dzīvojamo telpu uzskata par derīgu arī tad, ja tai ir atslēgts elektriskais apgaismojums. Tam mēs nepiekrītam. Mēs uzskatām, ka arī Ministru kabinets varētu noteikt kārtību, kā atslēgt un pieslēgt dzīvojamai telpai šo elektrību un kārtot jautājumus caur tiesu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Birznieces kundze, jūs vēlaties uzstāties par šo priekšlikumu? Tad nākamais Jānis Gailis — otro reizi.

J.Gailis (TB/LNNK). Paldies! Es vienīgi gribu dažus vārdus piebilst. Baldzēna kungs, jūs pareizi sakāt, ka derīga telpa ir apgaismojama, apsildāma, tā tālāk un tā tālāk. Tajā pašā laikā tur par ūdeni un kanalizāciju diemžēl nav nekas teikts šajos vispārējos noteikumos. Un tie var būt dažādi veidi, kā tas tiek nodrošināts.

Tajā pašā laikā es gribu piezīmēt, ka šis cilvēks, saņemot šo telpu, viņš saņem to gan apgaismojamu ar šo elektroenerģiju, gan apsildāmu, gan tā vai citādi. Tajā pašā laikā šī norma ir vienīgi reducēta uz to, ka, ja viņš lietošanas gaitā nemaksā par šo elektroenerģiju, tad tas ir pakalpojuma veids, kuru bez īpašnieka pakalpojumu sniedzējs tiešā veidā atslēdz. Tam nav saistību ar to, ka viņš saņemtu telpu bez elektrības. Tā tas nav domāts. Un jūs lieliski zināt, ka tā tas nav domāts. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debatēs pieteikušos vairāk nav. Debates beidzam. Vai vēlaties, Lagzdiņa kungs, par šo priekšlikumu?

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 74. — LSDSP frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 30, atturas — 24. Priekšlikums nav pieņemts.

Lūdzu, tālāk!

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Nākamais ir 75. — ārkārtīgi svarīgs Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšlikums — papildināt likuma 11.2. pantu piedāvātajā redakcijā. Tātad sociāldemokrātu ierosinājums sastāv no divām daļām. Tātad sociāldemokrāti ierosina, ka īres maksas un komunālo pakalpojumu apmaksas kopējais apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieku un viņa ģimenes reālajiem ienākumiem, ja īrētā telpa nav lielāka par 20 kvadrātmetriem vienam cilvēkam, bet ja aizņem vienistabas dzīvokli par 36 kvadrātmetriem. Šajā daļā atbildīgā komisija sociāldemokrātu priekšlikumu noraidīja kā nereālu un neizpildāmu. Kādēļ? Tādēļ, ka, piemēram, Rīgā šā priekšlikuma pieņemšanas gadījumā no Rīgas pašvaldību budžeta gadā papildus būs nepieciešami 54 miljoni latu, lai kompensētu īres un komunālo maksājumu starpību. To rāda aprēķini. Rīgas pilsētā ir 750 tūkstoši cilvēku. Uz sociāldemokrātu piedāvāto kompensāciju varētu pretendēt visi rīdzinieki neatkarīgi no trūcīguma vai turīguma pakāpes. Pēc mūsu rīcībā esošiem aprēķiniem vidēji viena ģimene varētu pretendēt mēnesī uz 15 latu lielu kompensāciju, kas mēnesī sastādītu 5,4 miljonus, un gadā tas būtu 54 miljoni latu no Rīgas pašvaldības budžeta. Apzinoties Rīgas pašvaldības iespējas, šādu sociāldemokrātu priekšlikumu, kurš tika iesniegts astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, atbildīgā komisija nevarēja atbalstīt. Attiecībā uz priekšlikuma otro daļu, ka kārtību, kādā valsts un pašvaldības kompensē izīrētājiem un komunālo pakalpojumu sniedzējiem iztrūkstošās īres un komunālo pakalpojumu maksas summas, nosaka Ministru kabinets. Šajā daļā atbildīgā komisija priekšlikumu pieņēma un iestrādāja to Pārejas noteikumu 10.punkta 1.daļas 3.apakšpunktā, par ko mēs balsosim droši vien tālākā sēdes gaitā. Tādējādi es aicinātu šo 75. — sociāldemokrātu priekšlikumu — nepieņemt kā nereālu un faktiski neizpildāmu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs. Lūdzu!

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamie deputāti! Katrā gadījumā šis 75.priekšlikums pēc savas būtības ir saistīts ar iztrūkstošo sociālo aizsardzību šim likumam par to, ko es runāju. Vai nu finansiāli, vai dzīvokļu izteiksmē. Jā, komisijā mēs šo priekšlikumu izskatījām. Ir ļoti daudzas ne pārāk veikli noformulētas lietas, ko sociāldemokrāti piedāvāja un kas tika kritizētas. Tajā pašā laikā no valdošās koalīcijas šai sociālajai aizsardzībai reāli modelis netiek piedāvāts. Kas tad īsti mums ir kaimiņos — Lietuvā un Igaunijā? Pēc būtības, pieņemsim, Igaunija, konkrēti Igaunijas situācija, kāds ir šis aizsardzības mehānisms. Katram ģimenes loceklim, kas dzīvo īrētā dzīvoklī, nomaksājot komunālos maksājumus, pirmajam ģimenes loceklim ir jāpaliek uz rokām 30 dolāriem. Nākamajam ģimenes loceklim — sievai, pieņemsim, bērniem, katram 20 dolāri. Tā ir mēneša iztikas norma, lai viņš varētu paēst. Uzturēt sevi šo mēnesi. Ja īres maksu viņa ieņēmumi nekompensē pilnā apmērā, tad šī iztrūkstošā daļa tiek kompensēta. Tāds ir sociālās aizsardzības mehānisms Igaunijā. Šeit 75.priekšlikumā ir mēģināts kaut kas no Lietuvas “ievilkt” iekšā. Neveiksmīgi? Jā, neveiksmīgi. Būtu jābūt Latvijai kaut kādam citam modelim. Pašlaik izņemot ārā 75.priekšlikumu, jo tiešām redakcionāli ir problēmas, ne tikai redakcionāli, arī pēc būtības ir problēmas, un šī summa — 54 miljoni tikai Rīgai — tā ir milzīga nasta. Bet šis piemērs liecina par to, ka pēc būtības ar šī likuma grozījumiem mēs iejaucamies pašvaldību kompetencē bez finansiālā seguma, kā to nosaka pašvaldību likums. Vai tie ir 54 miljoni tikai Rīgai, vai tie ir... tā ir cita summa, bet katrā gadījumā sociālā aizsardzība bez resursiem, vai tie ir finansu resursi, vai kādi citi resursi — caur šo likumu reāli nevarēs nodrošināt sociālo aizsardzību, ja nebūs pretī resursi.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamajam vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Faktiski šis priekšlikums ir viens no vissvarīgākajiem šajā likumprojektā trešajam lasījumam. Jo tā pieņemšanas gadījumā tik tiešām Latvijas pašvaldībām tiks uzlikts nepanesams slogs un neizpildāms slogs. Kādu koncepciju atbildīgā komisija ir centusies iestrādāt likumā? Ka pašvaldībām ir obligāts pienākums sniegt minimālo palīdzību, nodrošināt ar dzīvokļiem, ar pabalstiem tās personas, kuras nav darba spējīgas un kuru ienākumi nepārsniedz attiecīgās pašvaldības noteikto iztikas minimumu. Šis priekšlikums, godātie kolēģi, uzliek pienākumu maksāt īres un komunālo maksājumu kompensāciju visiem, visiem iedzīvotājiem, un, jo iedzīvotājs, īrnieks dzīvo prestižākā dzīvoklī, jo dzīvoklis ir labāks, jo dzīvoklis ir dārgāks, jo lielāka ir kompensācija. Tādējādi, godātie kolēģi, lielākā naudas daļa tiks izlietota tieši to īrnieku dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri tā jau dzīvo ļoti labos apstākļos. Turklāt šī norma pieļaus krāpšanos, tiks mākslīgi slēgti īres līgumi par lielu maksu, piestādīti rēķini pašvaldībām un prasītas ļoti lielas kompensācijas summas. Tādā veidā, kolēģi, šo jautājumu risināt nevar!

Un kādēļ es pieteicos debatēm? Tādēļ, ka es patiešām attiecībā uz šo priekšlikumu gribu parādīt, ka sociāldemokrātiem ir vismaz divas, ja ne trīs sejas. Šis priekšlikums tika iesniegts astoņus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, kad jūs, kolēģi sociāldemokrāti, nezinājāt un nevarējāt prognozēt, ka jūs Rīgā uzvarēsiet. Un jūs iesniedzāt šo priekšlikumu, kurš ir absolūti nereāls, utopisks. Kādēļ jūs neesat iepazīstinājuši ar šo priekšlikumu savu pilsētas galvu Gundaru Bojāru? Visi atbildīgās komisijas priekšlikumi kopā prasa vienu desmito daļu varbūt no naudas, ko prasa šis jūsu priekšlikums. Bet tad, kad ir notikušas pašvaldību vēlēšanas, jūs esat uzvarējuši Rīgā un citās pašvaldībās, tad jūs protestējat pret to, ka pašvaldībām tiek uzlikti pienākumi vismaz daudzmaz minimālu aizsardzību nodrošināt īrniekiem. Godātie kolēģi! Šis priekšlikums liecina par sociāldemokrātu apbrīnojamu divkosību. Es aicinātu šo priekšlikumu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs. Paldies!

Nākamais debatēs Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs (LSDSP). Jā, cienījamie kolēģi! Tagad jau atgriežamies pie vēlēšanām. Bet diemžēl — kas tad solīja to milzīgo mīlestību mājām, iedzīvotājiem... Nu viss, kas tikai ir mums. Zeme un viss pārējais. Tikai no tā nekas nav palicis pāri. Tik tiešām, esam nonākuši pie paša nopietnākā jautājuma, un sociāldemokrāti ierosina, ka īres maksas un komunālo pakalpojumu atmaksas kopējais apmērs nevar pārsniegt 30% no īrnieku un ģimenes reālajiem ienākumiem.

Cienījamie kolēģi, nevajag ignorēt. Jūs drusciņ tā pamodelējiet savā galvā un paskaitiet. Ja cilvēks saņem 57 latus un viņam jāsamaksā par dzīvokli ir 47, paliek 10 lati, cik tad tas cilvēks var atļauties izlietot vienā dienā santīmus uzturam?

Tikai uzturam, es vairāk nerunāju ne par apģērbu, to vēl kaut kur atved, kaut kādas lupatas no ārzemēm par kādiem santīmiem pārdod. Šo risinājumu diemžēl valdības astoņu, desmit gadu laikā nav risinājušas, un tas ir bijis aizmirsts. Bet tas bija ļoti slikti, jo visās pasaules valstīs, pie kuru saimes mēs tā kā tiecamies, tur tas ir atrisināts. Arī mūsu kaimiņi, kur mēs visu laiku viņus salīdzinām — Igaunija, Lietuva. Kuram vairāk, kuram mazāk. Arī Igaunijā tas ir atrisināts. Mēs risinājumu nekādu neatrodam. Un patiesībā ne neatrodam, bet negribam risināt. Tā vajag to pateikt. Un ļoti viegli var norādīt uz pašvaldībām. Uz pašvaldībām tagad visi grib nolikt visu. Izglītību, visas aprūpes, medicīnas aprūpi un visu pārējo. Tikai pašvaldībām mēs aizmirstam iedalīt papildu līdzekļus. Mēs taisām tagad to ķīseli ar to teritoriālo reformu. Tikai neviens vēl nezina, kas būs beigās pēc tās reformas. Un kas pēc tam izstrebs to visu putru, kas būs savārīta.

Kā izdzīvot cilvēkiem — kurš no jums te ir no šīs tribīnes runājis? Ja tam invalīdam ir 30 latu tikai tā pensija vai pabalsts un viņam jāsamaksā viss par dzīvokli, kā viņam izdzīvot? Varbūt jūs arī to neziniet, ka ir cilvēki, kuri no bada ir nomiruši Latvijā dzīvokļos? Var aizbraukt, un Latgalē ir tādi atgadījumi. Vienīgi, ka mūsu statistika par to noklusē. Es jums pateikšu: vēl jau viena lieta. Visi jūs mācījāties augstākajās mācību iestādēs, kā viens no maniem draugiem pateica, lai iegūtu akmens laikmeta diplomu. Bet jūs zināt, kā tie mūsu bijušie pasniedzēji un zinātnieki dzīvo? Ka viņi jūsu dāvinātās dāvanas, vai nu beidzot augstāko mācību iestādi, vai uz kādu jubileju uzdāvinās, viņi ir spiesti pārdot, lai samaksātu par dzīvokli vai uzturam izlietotu to naudiņu. Un mēs tagad ar šo problēmu spēlējāmies. Mēs tagad mierīgi smejamies par to, un ir, ziniet, tāda nu ļoti nepatīkama attieksme pret ļoti nopietnu problēmu, kuru patiesībā ne valdība, ne arī jūs, cienījamie pozīcijas deputāti, negribētu risināt. Un tāpēc, gribot vai negribot, pie tās vajadzēs atgriezties, un es jūs aicinu atbalstīt priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Imants Burvis. (Starpsauciens: “Sadod viņiem!”)

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es, protams, ar prieku klausos, kā Tautas partijas pārstāvis visu laiku un nemitīgi priecājās, un es ceru, ka tas nav kaut kā divdomīgi, bet viņš no sirds priecājās par sociāldemokrātu uzvaru Rīgā. Un es, protams, saprotu, ka Tautas partija jau ir sagatavojusies sociāldemokrātu uzvarai arī Latvijā. Bet šodien tā situācija tāda, ka, ja mēs runājam par divām sejām, tad sociāldemokrāti atkārto tos pašus priekšlikumus, ko viņi bija sagatavojuši un iesnieguši tad, kad viņi pat vēl nedomāja par uzvaru, kad viņi tikai gāja uz šīm vēlēšanām. Un tanī brīdī, kad mēs gājām uz vēlēšanām, es atceros tos kvēlos lozungus par kompetenci, par drošību un stabilitāti, un es tagad mēģināšu jums atgādināt to, ko jūs laikā nepamanījāt, Lagzdiņa kungs. Ko nozīmē atbalstīt daļēji? Sociāldemokrāti piedāvā šajā priekšlikumā nodrošināt Latvijas cilvēkiem cilvēku cienīgu dzīvi. Daļēji atbalstīt tādu priekšlikumu nozīmē apzināti atbalstīt knapu izdzīvošanu, kā tas visu laiku ir bijis. Sociāldemokrāti piedāvā šo jautājumu risināt ar Ministru kabineta palīdzību, kārtību šajos kompensācijas mehānismos nosaka Ministru kabinets. Kāpēc? Tāpēc, ka pie jūsu kompetences un pie tam, ka, teiksim, Tautas partijas rokās ir tādas ministrijas kā Ekonomikas ministrija, Finansu ministrija, Iekšlietu ministrija, jūsu rokās ir iespēja cīnīties ar korupciju, ar kontrabandu, tas nozīmē naudas pieplūdumus valsts kasē, un tas nozīmē, ka var ļoti nopietni valdošā koalīcija runāt par minimālajām algām. Un jo lielākas būs šīs minimālās algas, jo, Lagzdiņa kungs, mazāka būs nepieciešamība pēc kaut kādām kompensācijām, jo tad jau tie 30%, nu ja jau būs tā, ka jūs mīlat Latvijas sabiedrību un, kompetenti rīkojoties, pacelsiet minimālo algu pietiekami lielu, nu kas tad tur būs tie nieka 30%, tad jau nekādas kompensācijas nebūs vajadzīgas. Tā ka vēlu jums veiksmi saglabāt vienu seju, cienījamie Tautas partijas pārstāvji.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais — Ivars Godmanis. Lūdzu!

I.Godmanis (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es saprotu, ka, šo jautājumu apspriežot, mēs esam nonākuši konceptuālajā plāksnē, un tāpēc acīmredzot ir jāizsakās, jo mūs dzird ne tikai zālē sēdošie, bet arī Latvijā dzīvojošie. Es gribēju pieskarties septiņām lietām.

Pirmā lieta. Šeit minēja Lietuvu un Igauniju. Vispār jau, klausoties šīs debates, it sevišķi šajā jautājumā, mēs sāksim analizēt vēlēšanas, mēs varam izdarīt vissliktāko lietu — mēs aiziesim no lietas būtības prom. Ja klausās, kā tiek apspriests, un es tā iedomājos, ja Latvijas demokrātiskā atjaunošana sāktos uzreiz ar daudzpartiju sistēmu, mēs nevienu reformu vispār nebūtu veikuši. Paldies Dievam, pirmos divarpus gadus bija interfronte un Tautas fronte, un 90% reformu tika veikts tad. Un tomēr Igaunija un Lietuva izglītībai, izglītībai... Redziet, mēs izlaidām sertifikātus, pret kuriem es cīnījos, kurus varēja izmantot visur citur, tad Lietuvā un Igaunijā izdarīja ļoti konkrēti — izdalīja vaučerus, kurus nekur citur nedrīkstēja lietot kā tikai dzīvokļu privatizācijā. Un pēc definīcijas pāri par 90% dzīvokļu tika noprivatizēti divu, divarpus gadu laikā. Kāpēc privatizācija svarīga? Tāpēc, ka jebkuram īrniekam šķiet, ka īres cenā iekšā ir ielikts kaut kas vēl papildus, nevis tas, kas ir saistīts ar uzturēšanu. Tad, kad jūs esat īpašnieks pats, tad esiet nu tik laipns un pats skatieties, kā jums tā māja jāuztur. Tur mums aizgāja priekšā, es tā domāju, kāpēc, un tāpēc, ka tas pats jau, kas tagad te ir dzirdams, ka neiet runa par lietas būtību, bet iet runa, kurš tur ko ir apspēlējis vēlēšanās. Tas ir pirmais.

Otrais. Otrs jautājums ir saistīts ar visādām tā saucamām surogātu metodēm, mēs arī to izmēģinājām. Igauņi izdomāja tādu lietu, viņi apmēram divarpus gadus sala, trīs gadus sala, jo viņi izdomāja tādu lietu, ka drīkst maksāt par komunāliem maksājumiem — es nerunāju par īri, bet par komunāliem maksājumiem — ne vairāk kā 30% no neto ienākumiem. Dabiski, ka pirmos gadus šie ienākumi bija par mazu. Tas maz ir atspoguļots presē, bet esmu runājis ar tā laika vadītājiem, ļoti kritiska situācija. Mēs domājām citu ceļu, mēs neizdomājām labāk, mēs izdomājām pensionāru talonus, un tomēr pārejas periodā arī šis variants nemaz nebija tik slikts, kaut gan tas noveda pie ļoti lielām problēmām grāmatvedībā un problēmām starp pašvaldību un valdību.

Tagad ja mēs skatāmies tātad trešo lietu — uz šo likumu. Es vienkārši gribu pateikt, kāpēc, teiksim, “Latvijas ceļš” šo likumu aizstāvēs tādā veidā, kā komisija pieņēma. Tāpēc, ka tas ir kompromisa variants. Paskaidrošu. Nav vērts runāt ne par ko šeit — ne sociāldemokrātiem, ne “Ceļa” deputātiem, ne Tautas partijai, ne “Tēvzemei un Brīvībai”, ja mūsu runu rezultātā pats objekts pazudīs. Kurš šeit ir objekts? Objekts ir mājoklis, kurā ir dzīvoklis. Tātad, ja mēs šeit uzkonstruējam situāciju, ka pats objekts sagrūst, sabrūk un beidz eksistēt, tad vienkārši nav kur dzīvot. Un tas ir primārais, no kā ir jāiziet, jo var jau izdomāt īres cenu vienādi, otrādi, trešādi, var visādas metodes, bet, ja pats mājoklis nobrūk, tad nav kur dzīvot. Izejot no tā, nu, pieņemsim, ka nebūtu pašvaldību vēlēšanas notikušas vai nu tās būtu notikušas otrādi, vai vispār šo likumu aiztiktu vai neaiztiktu, var jau vispār likumu neaiztikt, bet tad Gaiļa kungs, kurš ir speciālists šajās lietās, kam ir arī sava pieredze Liepājā, un ne viens vien jums pateiks: jūs varat neko neaiztikt, bet tad jūs riskējat ar situāciju Pulkveža Brieža ielā un visur citur, kad faktiski tās mājas sāks grūt. Tātad ko tad darīt? Šajā likumā ir ieliktas iekšā pretrunas. Ir pretrunas, bet tomēr tas ir kompromiss. Ja jūs, pirmoreiz skatoties uz likumu, redzat, ka tur ir trepe, tas, protams, atbaida, jo pirmais šķiet, kāpēc tajā pašvaldību fondā trepes nav un šeit bijušos īpašniekos trepes ir. Jūs nevarat īpašniekiem māju atņemt, nevarat. Nedrīkstam arī ļaut viņam pilnīgi brīvi cenu noteikt, jo ir bailes, ka visus izmetīs ārā, jo neviens jau mēs tālāk nepadomājam, ja viņš visus izmet ārā, tad kas tur pie viņa dzīvos, vai viņš pats visos dzīvokļos dzīvos? No kurienes viņš ņems to naudu? Bet mēs neticam cilvēkiem, labi. Mēs ielikām trepi. Pirmā doma ir tā: trepe ir kaut kas šausmīgs. Bet, kad mēs paskatāmies šīs trepes izmērus, tad izrādās, ka ir vidēji tāda, kāda tā ir noteikta no pašvaldībām vismaz Rīgā pirmajā gadā. Tātad nav arī matemātiskas starpības. Labi, nepatīk. Jo ir asimetriska situācija, cilvēki, kas dzīvo, nevar privatizēt dzīvokļus bijušo īpašnieku mājās, nevar. Bet alternatīva kāda — vai nu dot viņam dzīvot citur, vai nu atpirkt no īpašnieka māju, bet ja viņš to negrib darīt?

Nākamais moments. Es gribu teikt tā, ka tas, ka pašvaldībai vairs nav īres griestu, arī rada tādu sajūtu, bet kas nu būs? Būs atsevišķas pašvaldības, kas uztaisīs milzīgas cenas. Nu tādas nekad nebūs, jo ir politiskas struktūras. Tad mēs darām ko? Mēs politiski ļaujam pašvaldībām pašām noteikt daudzas lietas — īri vienojoties, noteikt maznodrošināto statusu un pašiem rūpēties par tiem cilvēkiem, kurus liek ārā. Te parādās jautājums, bet ko darīs valdība? Vai nav pareizi tā, ka pašvaldība nedarīs neko, lai visu to dara valdība, lai valdība nosaka līmeni, lai valdība no budžeta izdala naudu un veido valsts programmu.

Sēdes vadītājs. Godmaņa kungs, jūs savu laiku esat izmantojis.

I.Godmanis. Un tagad sākšu otro reizi. Man ir lūgums vēl divas minūtes man piešķirt.

Sēdes vadītājs. Godmaņa kungs prasa vēl divas minūtes. Lūdzu balsojam par to, vai mēs dodam Godmaņa kungam divas minūtes vēl. Lūdzu! Visi piekrīt. Lūdzu, vēl divas minūtes.

I.Godmanis. Paldies, cienījamie kolēģi! Kāpēc šis likums tomēr ir kompromiss? Es vēlreiz gribu teikt tā: tāpēc, ka nav jautājums uzkarināts gaisā. Ja mēs vispār neko neaiztiekam, mēs aizveram acis un nonāksim sliktākā situācijā.

Otrkārt. Es pabeigšu to, ko es teicu. Valdība un pašvaldības. Šim likumam ir viena vāja vieta. Jo tad, kad mēs to lasām, šķiet, ka pašvaldībām uzveļ rītā pēc likuma pieņemšanas dienas visas problēmas. Tie ir tie simts miljoni, kurus es šeit dzirdu... 50 miljoni, 60 miljoni un tā tālāk. Bet paskatīsimies uz šo lietu no cita viedokļa. Vai to var izdarīt valdība? Mēs nevaram likumā valdību nolikt attiecībās ar īrnieku pa tiešo. Nekādā gadījumā. Tāpēc ka Latvija ir dažāda, ir Rīga, ir Liepāja, ir Rēzekne un tā tālāk. Valdība nevar unificēti pieiet situācijai. Tāpēc šī metode neder, un te nevar būt valsts budžets, un nevar valdība noteikt šo līmeni. To var izdarīt pašvaldības.

Ko es gribētu tālāk, šo likumu pieņemot, domāt un attīstīt — ka tomēr valsts programmas būtu, kā valdība caur izlīdzināšanas fondu, caur šo programmu pašvaldībām varētu palīdzēt. Jo šeit ir asimetriska situācija. Rīga ir savādāka nekā province. Būtu ļoti slikti, ja mēs politiski aizvērsim acis un teiksim: no šī likuma pieņemšanas mēs aizmirstam par pašvaldību problēmām.

Bet ir otrs aspekts. Es varētu piekrist, ka varēja necelt daudzus objektus, tajā skaitā ļoti skaistus un jaukus. Nu es nezinu.... es nesaukšu vārdā... Un tajā pašā laikā pabeigt Pļavnieku masīvu varbūt. Jā, bet, ja mēs šo likumu vispār nepieņemsim, tad kur tad būs tas stimuls, vienalga, kas tā būs par pašvaldību — sociāldemokrātu, Tautas partijas vai “Latvijas ceļa”, vai vispār jautājumu risinās. Viņa nebūs.

Tāpēc es personīgi domāju, ka šis ir kompromisa variants, tas ir smags. Bet lūdzu nesāksim tagad, kad mums ir palikušas svarīgas normas, ko apspriest, analizēt, kurš ir vinnējis vēlēšanas. Jo, redziet, vēlēšanas jau notiek regulāri, un var gadīties tik tiešām, ka nākamās vēlēšanās tie, kas tagad vinnēja, zaudē.

Bet viena pozitīva lieta ir. Es sāku dzirdēt no kreisā bloka nevis tikai prasības pēc naudas. Bet nākt un teikt, ka nu tik daudz naudas nav, dārgie draugi, mums kaut kā jāmēģina atrast arī kaut kādas reālas pieejas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Godmaņa kungs!

Godājamie kolēģi! Mēs šodienas sēdei paredzēto laiku esam izmantojuši. Turpināsim debates par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” nākamajā Saeimas sēdē.

Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Saeimas sekretāres biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bataševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Juris Sokolovskis, Andrejs Klementjevs, Boriss Cilevičs, Igors Solovjovs, Aleksandrs Golubovs, Viola Lāzo, Aija Barča, Jānis Leja, Guntars Krasts, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Aleksandrs Kiršteins, Silvija Dreimane, Vents Balodis, Jānis Straume, Vineta Muižniece, Dzintars Rasnačs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde beigusies.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Pēc 2001.gada 30.maija sēdes

Sēdes vadītājs. Godājamie kolēģi! Vispirms pirmais vēstules parakstītājs Ministru prezidentam “Par Nacionālo bibliotēku”. Bojāra kungs, jūs saņēmāt rakstisku atbildi? Esat apmierināts? Paldies! Jo šodien ministrs, kuram uzdots, nevar ierasties.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem

rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

A.Kalvītis

Ekonomikas ministrija Ministru prezidenta uzdevumā ir izskatījusi Saeimas deputātu jautājumu (reģistra Nr.118) par ēkas Elizabetes ielā 2 piederību un izmantošanu.

Saskaņā ar Ministru kabineta 1996.gada rīkojumu Nr.349 “Par ēkām Rīgā, Elizabetes ielā 2, K.Valdemāra ielā 63 un Kuģu ielā 26” ēka Rīgā, Elizabetes ielā 2, saglabāta valsts īpašumā un reģistrēta zemesgrāmatā uz valsts vārda Finansu ministrijas personā un nodota valsts akciju sabiedrības “Pasaules tirdzniecības

Kopsavilkums

2001. gada 30. maija sēdē

3.lasījumā pieņēma likumu:

— “Grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām””. (Reģ.nr.567) (dok.nr.3185) Balsojums: 76 par, 0 pret, 0 atturas.

 

 

2.lasījumā kā steidzamus pieņēma likumus:

— “Ķemeru nacionālā parka likums”. (Reģ.nr.877) (dok.nr.3044; nr.3044B) Balsojums: 83 par, 1 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””. (Reģ.nr.879) (dok.nr.3046; nr.3046B) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm un muitas tarifu kvotām, kas piemērojamas Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””. (Reģ.nr.888) (dok.nr.3059; nr.3196) Balsojums: 65 par, 1 pret, 9 atturas.

 

 

Nodeva komisijām likumprojektus:

— “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. (Reģ.nr.912)

(dok.nr.3184; nr.3184A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā”. (Reģ.nr.913) (dok.nr.3191; nr.3191A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums likumā “Par civilstāvokļa aktiem””. (Reģ.nr.914) (dok.nr.3192; nr.3192A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.916) (dok.nr.3203; nr.3203A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā).

— “Grozījums Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ.nr.917) (dok.nr.3204; nr.3204A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

 

 

 

Pieņēma lēmumu:

— “Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības”. (dok.nr.3180) Balsojums: 53 par, 1 pret, 10 atturas.

 

 

Nepieņēma lēmumu:

— “Par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu”. (dok.nr.3190)

 

 

Jautājums un atbilde:

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu L.Bojāra, I.Burvja, G.Freimaņa, J.Čevera un O.Grīga jautājumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu.(dok.nr.3221)

Saeimas preses dienests

Frakciju viedokļi

Pēc 2001. gada 30. maija sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

J.Bunkšs (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Es šodien runāšu par to jautājumu, kuru mēs šajā sēdē iesākām, bet nepabeidzām, jo, manuprāt, Saeima ir sākusi skatīt vienu no sarežģītākajiem un būtiskākajiem likumprojektiem. Proti, tas ir likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””, kurš tiek izskatīts Saeimā trešajā lasījumā. Man ir tāda pārliecība, ka arī opozīcijas frakcijas apliecinās, ka šis likumprojekts ir ļoti gaidīts un vajadzīgs. To nosaka vairāki objektīvi iemesli.

Pirmkārt, šobrīd ir pilnīgi citāda īrnieku un dzīvokļu īpašnieku struktūra nekā tā, kurai bija radīts pašreiz spēkā esošais dzīvokļu likums. Ja mēs paskatāmies uz pēdējiem tautas skaitīšanas datiem, tad, noapaļojot skaitļus, varam teikt, ka šobrīd situācija ir tāda, ka apmēram 60 procenti cilvēku tautas skaitīšanas datos uzrāda, ka dzīvo savā privatizētajā dzīvoklī. Es domāju, tā kā pēc tautas skaitīšanas jau ir pagājis zināms laiks, šī gada beigās apmēram 2/3 visu Latvijas iedzīvotāju ir dzīvokļu īpašnieki. Astoņi procenti iedzīvotāju šobrīd īrē dzīvokļus no citiem privātīpašniekiem, bet atlikusī daļa vēl dzīvo pašvaldību vai arī nelielā skaitā valsts māju. Tātad pati struktūra jau ir pirmais objektīvais apstāklis, kura dēļ ir nepieciešams jauns likums. Pašreiz spēkā esošā likuma normas dažos gadījumos vienkārši nav izpildāmas, un daudzos gadījumos arī tiesu praksē notiek atsaukšanās uz Civillikumu, kurā šīs normas ir daudz vispārīgākas. Arī šajā likumprojektā ir iekļautas normas, ka tos gadījumus, kurus varbūt neizdosies atrisināt, joprojām regulēs Civillikums. Taču likumprojektā ir arī ļoti daudz precizējumu atbilstoši pašreizējai situācijai.

Ja runājam par savienības “Latvijas ceļš” frakcijas viedokli, tad mūs nedaudz sarūgtināja un pat pārsteidza, ka gan šīs frakcijas, gan opozīcijas frakcijas Saeimā nenobalsoja par priekšlikumu, ko atbildīgā komisija bija atbalstījusi, ka tos pašvaldību dzīvokļus, kuriem ir tā sauktais brīvais cenzs, pašvaldības var izīrēt, organizējot atklātu izsoli. Ņemot vērā to, ka šis priekšlikums netika atbalstīts, paliek jautājums, kāda tad būs kārtība un kas šo kārtību noteiks gadījumā, ja šāds dzīvokļu brīvais cenzs paliks.

Es tikos ar ievēlētajiem deputātiem no Jelgavas un Jelgavas pilsētas pašvaldības pārstāvjiem, un pēc informācijas, kāda ir par šo gadu, pirmās kārtas rindā vai speciālā rindā ir 86 cilvēki, kuri galvenokārt ir mazturīgi un kuriem ir nepieciešama palīdzība. Šajā gadā Jelgavā atbrīvojušies 136 dzīvokļi, tātad zināma daļa dzīvokļu paliek pāri. Vai mums kā likumdevējiem būtu jāpiespiež pašvaldībai pārdot šos brīvos dzīvokļus? Es domāju, ka tas nav vajadzīgs un zināma manevra iespēja ir, šos brīvos dzīvokļus uz laiku izīrējot. Tas pašvaldībai dotu zināmas iespējas pildīt tos uzdevumus, ko nosaka likums. Nav skaidra arī kārtība, kādā izīrēšana notiks, tas mums rada pārliecību, ka te varētu būt augsne korupcijai.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija): Neapšaubāmi šodienas darba kārtības pats svarīgākais jautājums bija likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””. Saeima šodien izskatīja faktiski pilnīgi jaunu likumu, jo grozītas ir gandrīz visas vecā likuma normas. Tautas partijas viedoklis ir, ka mūsu valsts smago dzīvokļu problēmu nevar atrisināt, tikai pieņemot ideālu un sabalansētu īres likumu. Dzīvokļu jautājums ir risināms, ieguldot dzīvokļu būvniecībā un remontā ievērojamus naudas līdzekļus. Šo problēmu var atrisināt, tikai savienojot šos abus instrumentus, sakārtojot likumdošanu un nodrošinot pietiekamas finansu investīcijas.

Tautas partija uzskata, ka atbildīgās komisijas piedāvātais variants, kas ir iesniegts trešajam lasījumam, ir kompromiss starp namīpašnieku, pašvaldību un īrnieku interesēm, jo, no vienas puses, jaunais likums uzliek par pienākumu pašvaldībām veikt tās sociālās funkcijas attiecībā pret denacionalizētās mājās dzīvojošiem īrniekiem, kuras pēdējos septiņus gadus bija spiesti veikt privāto, tas ir, denacionalizēto, namu īpašnieki. Pašvaldībām pēc likuma spēkā stāšanās būs pakāpeniski jāpārņem šo funkciju pildīšana. No otras puses, īrnieki ar šo likumu varēs būt apmierināti, jo maznodrošinātās un darba nespējīgās īrnieku kategorijas ar šo likumu ir daudz vairāk aizsargātas, nekā to nosaka spēkā esošais likums.

Daļēji pamatoti ir pašvaldību iebildumi par to, ka šī likuma piemērošana prasīs ievērojamus naudas līdzekļus. Tomēr es šaubos, vai, likumam stājoties spēkā, mūsu privāto māju īpašniekiem pēkšņi radīsies tik daudz naudas līdzekļu, lai varētu sākt realizēt kaut vai vienu pienākumu — kapitāli izremontēt skaistos Rīgas centra namus, Pārdaugavas un citu pilsētu nomaļu grūstošās mājas. Diemžēl namīpašniekiem tik daudz naudas nebūs, taču jaunais likums namīpašniekiem dos iespēju pakāpeniski uzsākt šīs problēmas risināšanu.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien tika izskatīti vairāki nopietni likumprojekti. No tiem svarīgākais, manuprāt, bija mūsu, sociāldemokrātu frakcijas, iesniegtais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Mēs pateicamies gan opozīcijas partijai, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, kas atbalstīja šā likumprojekta nodošanu izskatīšanai komisijās. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs tomēr sāktu pārskatīt netaisnās un cilvēktiesības pārkāpjošās normas, kādas ir spēkā esošajā likumā, kuras paredz, ka cilvēks ar 30 — 40 gadu darba stāžu var saņemt pensiju tikai 30 latu apmērā un ka strādājošiem pensionāriem izmaksā tikai daļu no pensijas. Šādas kliedzošas netaisnības paraugi ir starptautiski atzīti elementāru cilvēktiesību pārkāpumi. Es domāju, ka ir pienācis laiks nopietni ķerties pie likuma “Par valsts pensijām” grozījumiem.

Otrs jautājums, neapšaubāmi, ir jautājums par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Šeit mūsu viedoklis radikāli atšķiras no Tautas partijas viedokļa. Ja mēs uzmanīgi paskatāmies, likumā ir pietiekami labi deklarēta īrnieku tiesību aizstāvība, taču realitāte ir cita. Faktiski valdības partijas apzināti nobalsoja par to, ka namīpašnieks, ja vēlas, var pēc līguma termiņa izbeigšanās no visiem dzīvokļiem viņam piederošajos namos izlikt īrniekus pat tajā gadījumā, ja šajā līgumā iekļauts punkts, ka to var pagarināt. Piedevām vēl šim likumam būs atpakaļejošs spēks.

Es gribētu uzsvērt, ka ir tieši tā, kā saka Rīgas domes deputāti gan no opozīcijas, gan no pozīcijas, godīgi atzīstot, ka šis likumprojekts aizstāv namīpašnieka intereses. Ne tikai sociāldemokrāti, deputāti no PCTVL un mazajām partijām, bet arī Rīgas domes deputāti no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atzīst, ja šādu likumu pieņem, tad praktiski tas nozīmē, ka Rīgas domei viena gada laikā ir jāatrod papildus simts miljoni latu. Rīgas domei budžetam būtu jānodrošina apmēram 5000 dzīvokļu gadā.

Tā kā šie ir ļoti nopietni jautājumi, domāju, ka tās valdības partijas, kas ir neveiksmīgi piedalījušās pašvaldību vēlēšanās, meklē politiskā revanša iespējas, lai atspēlētos par zaudējumu pašvaldību vēlēšanās.

Gribētu uzsvērt arī to, ka ir maldīgi domāt, ka šis likumprojekts varētu būt labvēlīgs arī īrniekiem, jo reāli palīdzība ir paredzēta tikai sociāli mazaizsargātajām grupām un maznodrošinātajām personām un ģimenēm. Tas nozīmē, ja trīs cilvēku ģimene saņem 63 latus mēnesī, tad tā pēc izlikšanas no dzīvokļa uz pašvaldības palīdzību pretendēt nevar.

Jāņem vērā arī paradoksālā situācija, ka valdības politika desmit gadus neapšaubāmi bijusi ačgārna. No vienas puses, likums par dzīvojamo māju privatizāciju nosaka, ka pašvaldībām jānodod privatizācijai viss dzīvojamais fonds, taču šajos likuma “Par dzīvojamo telpu īri” grozījumos tiek paredzēts, ka īrnieku izlikšanas gadījumā pašvaldībām jānodrošina maznodrošinātie iedzīvotāji ar dzīvojamām telpām. Rodas jautājums, kā šo problēmu atrisināt pēc tās vētrainās politiķu saimniekošanas Rīgas domē, kāda tā bijusi pēdējos gados.

J.Sokolovskis (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien mēs Saeimā ilgi runājām par grozījumiem likumā “Par dzīvojamo telpu īri”. Šo grozījumu pieņemšanas gadījumā cietēji būs galvenokārt denacionalizēto māju īrnieki. Valdošās koalīcijas partijas — “Latvijas ceļš”, Tautas partija, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK — nolēma atcelt īres griestus denacionalizētajos namos. Izstrādātais likumprojekts paredz, ka no nākamā gada 1.janvāra īres maksa denacionalizētajos namos pieaugs līdz 24 santīmiem par kvadrātmetru. No 2003.gada tā būs 36 santīmi, bet no 2004.gada — 48 santīmi. Bet, sākot ar 2005.gadu, īres maksa būs ierobežota tikai ar nama īpašnieka fantāziju. Namu īpašnieki tajā varēs iekļaut gan apsaimniekošanas izdevumus, gan arī neierobežoto peļņu.

Tātad, cienījamie denacionalizēto namu īrnieki! Kad jūs jaunajā gadā saņemsit brīdinājumu par īres maksas paaugstināšanu, tad sakiet paldies “Latvijas ceļam”, Tautas partijai un “Tēvzemei un Brīvībai” / LNNK.

R.Jurdžs (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): No opozīcijas puses skan draudi un briesmu stāsti, taču pagaidām šis likumprojekts vēl nav līdz galam izskatīts. Tas ir jauns likums, un daudzas normas ir skaidrojamas dažādi. Tad, kad Saeima pieņems šo likumprojektu, es ceru, ka būs juristu komentāri un atzinumi par visām šeit minētajām normām, jo Saeimas diskusijas norāda to, ka daži deputāti, neizprotot likumdošanu, interpretē šīs normas pavisam nepareizi.

Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai tika nodots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija balsoja par šo likumprojektu, atbalstot it kā opozīcijas partijas priekšlikumus. Šeit jāatgādina, ka gan valdības deklarācija, gan arī frakciju un partiju deputātu solījumi vēlētājiem pensionāriem, kā arī premjerministra solījumi ir izskanējuši, un šie termiņi bija noteikti, ka grozījumi likumā “Par valsts pensijām” tiks iesniegti pēc pašvaldību vēlēšanām. Termiņi, kas nosaka šī likumprojekta virzību, ir atbilstoši saistībām gan ar Pasaules banku un citām starptautiskajām finansu institūcijām, gan arī iekšpolitiskajiem solījumiem. Pasaules banka kavē kredīta iesniegšanu, jo daži līguma punkti skar tieši likumu “Par valsts pensijām”. Šis solījums ir jāizpilda šā gada laikā, jo tuvojas 2002.gads. Arī Labklājības ministrija jau sen ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, taču nezināmu apstākļu dēļ jau mēnešiem ilgi šis likumprojekts atrodas Ministru kabinetā un līdz Saeimai nav nonācis.

Tā kā līdz šīs sesijas beigām palikušas tikai trīs nedēļas, tad apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija nolēmusi atbalstīt likumprojekta virzību Saeimā, tādā veidā atbalstot arī Labklājības ministriju un labklājības ministru, jo šī sfēra ilgstoši ir mūsu partijas rokās. Daudzi deputāti un politiķi saprot reformu nozīmīgumu šajā sfērā, jo, ja tās kavējas un netiek atbalstītas no likumdevēju puses, tās var izgāzties.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es gribētu analizēt situāciju, kādā pašreiz ir valdošā koalīcija. Manā izpratnē šodienas sēdē bija vairāki balsojumi, kas liecināja par absolūtu valdības krīzi un faktiski par koalīcijas sabrukumu. Pirmais no balsojumiem bija par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļa ievēlēšanu, kur bija izvirzīti divi kandidāti — viens no tiem apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvirzītais kandidāts. Kā liecina informācija, koalīcijas padomē šis kandidāts bija apstiprināts, diemžēl balsojumi parādīja pilnīgi pretējo. Arī koalīcijas partneri nebalsoja par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvirzīto kandidātu. Tas liecina, ka koalīcijas partijās nav vienprātības, un šī koalīcija pastāv tikai ārēji. Tautas partijas kongresā delegāti un arī partijas priekšsēdētājs izteica pārmetumus un neuzticības apliecinājumus gan savienībai “Latvijas ceļš”, gan otram koalīcijas partnerim — apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Otrs balsojums, kas parādīja šīs koalīcijas nestabilitāti, bija, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kad “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija atbalstīja opozīcijas frakcijas iesniegto priekšlikumu tieši pretēji koalīcijas līgumam, kas nosaka, ka nedrīkst atbalstīt nevienu opozīcijas frakciju iesniegto priekšlikumu. Taču ir atzīstami, ka “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nodemonstrēja, ka vienīgā no valdošās koalīcijas atbalsta šīs pašas valdības uzrakstīto deklarāciju attiecībā uz pensiju likuma grozījumiem. Acīmredzot, ņemot vērā iepriekš minēto, un tas saistās tieši ar mūsu frakciju, rīt Ministru prezidentam Bērziņa kungam vajadzētu paziņot, ka viņš izraida no koalīcijas par disciplīnas neievērošanu gan tos deputātus, kuri neatbalstīja TB/LNNK kandidātus Nacionālās radio un televīzijas padomei, gan TB/LNNK frakcijas deputātus, kas atbalstīja pensiju likuma grozījumus. Valdībā tādā gadījumā varēs palikt tikai pats Andris Bērziņš. Es gribētu teikt, ka viss iepriekš minētais uzskatāmi apliecina par koalīcijas neesamību un šīs valdības absolūto nespēju darboties. Es domāju, ka vēl viens pārbaudījums koalīcijai būs jautājums par Latvijas Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Šo likumprojektu paketi Saeimā neizskatīja, un opozīcija jau pārdomā iespēju rīkot ārkārtas sēdi, kas būs veltīta tieši šim jautājumam.

Saeimas preses dienests