• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 29. maija noteikumi Nr. 217 "Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.06.2001., Nr. 85 https://www.vestnesis.lv/ta/id/24959

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 278

Par Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Baltkrievijas Republikas Kultūras ministrijas vienošanos par sadarbību kultūrā un mākslā

Vēl šajā numurā

01.06.2001., Nr. 85

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 217

Pieņemts: 29.05.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.217

Rīgā 2001.gada 29.maijā (prot. Nr.25 19.§)

Noteikumi par meža aizsardzības pasākumiem un ārkārtas situāciju izsludināšanu mežā

Izdoti saskaņā ar Meža likuma 28.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka:

1.1. meža aizsardzības pasākumus, to izpildes kārtību un termiņus;

1.2. kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā.

2. Šie noteikumi attiecas arī uz īpaši aizsargājamajām dabas teritorijām, ciktāl to individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi nenosaka citādi.

II. Meža aizsardzības pasākumi, to izpildes kārtība un termiņi

3. Stumbra kaitēkļu invadētos kokus (koki, kurus stumbra kaitēkļi nav pametuši kā saimniekaugu), slimību inficētos, vējgāzēs, vējlauzēs, snieggāzēs un snieglauzēs gāztos, lauztos un bojātos kokus, kuri var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos un mežaudzes iznīcināšanu, izcērt kopšanas un sanitārajās cirtēs.

4. Atstāto svaigo skujkoku un oša ciršanas atlieku (koku atliekas, kas rodas pēc koku gāšanas, atzarošanas, sagarumošanas un izvešanas, — skaidas, zari, galotnes, skujas, lapas, mizas, stumbru atlūžņi) apjoms (ja to diametrs pārsniedz astoņus centimetrus un ja tās nav svītrotas vai sagarumotas nogriežņos līdz metram, vai citādi aizsargātas) galvenajās cirtēs, kopšanas cirtēs, sanitārajās cirtēs un rekonstruktīvajās cirtēs nedrīkst pārsniegt piecus kubikmetrus uz hektāra.

5. Cirsmas satīra reizē ar izstrādi, bet ziemā izstrādātās cirsmas — ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.maijam.

6. Silā, mētrājā un lānā galvenās cirtes cirsmas satīra šādi:

6.1. ciršanas atliekas sadedzinot;

6.2. ciršanas atliekas atstājot izklaidus;

6.3. ciršanas atliekas savācot un izvedot tālākai pārstrādei.

7. Pārējos meža augšanas apstākļu tipos galvenās cirtes cirsmas satīra šādi:

7.1. ciršanas atliekas ieklājot pievešanas un treilēšanas ceļos;

7.2. ciršanas atliekas sadedzinot;

7.3. ciršanas atliekas atstājot izklaidus;

7.4. ciršanas atliekas savācot un izvedot tālākai pārstrādei.

8. Kopšanas cirtēs, sanitārajās cirtēs un rekonstruktīvajās cirtēs pieļaujami šo noteikumu 6.punktā minētie cirsmu satīrīšanas veidi.

9. Lai kokmateriālus varētu pievest, kopšanas cirtēs, mežaudzēs uz slapjajām minerālaugsnēm un kūdras augsnēm, kā arī visās egļu audzēs ierīko tehnoloģiskos koridorus, ne platākus par četriem metriem. Tehnoloģisko koridoru kopējā platība cirsmā nedrīkst pārsniegt 12 procentu no cirsmas platības. Tehnoloģiskais koridors ir mežaudzē speciāli izveidota brauktuve, ko izmanto sagatavoto kokmateriālu pievešanai vai treilēšanai.

10. Kopšanas cirtēs un sanitārajās cirtēs, pievedot vai treilējot kokmateriālus, risas, kas dziļākas par 15 centimetriem, nedrīkst pārsniegt 20 procentu no pievešanas vai treilēšanas ceļa garuma cirsmā.

11. Meža ceļos bez mākslīgā seguma, meža stigās un meža meliorācijas grāvju atbērtnēs risas, kas dziļākas par 25 centimetriem, bezsala apstākļos izlīdzināmas mēneša laikā pēc cirsmas izstrādes, bet sala apstākļos — mēneša laikā pēc augsnes pilnīgas atkušanas. Izņēmuma gadījumos, ja laikapstākļu dēļ ceļu pārvaldītājs tā pārziņā esošajos meža ceļos ir noteicis pārvietošanās ierobežojumus, risas izlīdzināmas ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc šo ierobežojumu atcelšanas.

12. No 1.septembra līdz 1.maijam cirstie skujkoku un oša kokmateriāli izvedami no meža vai aizsargājami pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1.jūnijam. Skujkoku un oša kokmateriāli, kas sagatavoti no 1.maija līdz 1.septembrim, izvedami no meža vai aizsargājami pret stumbra kaitēkļiem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc to sagatavošanas.

13. No 1.jūnija līdz 1.septembrim pret stumbra kaitēkļiem neaizsargātus skujkoku vai oša kokmateriālus krautuvēs un kokzāģētavās aizliegts atstāt tuvāk par 500 metriem no skujkoku vai oša mežaudzēm.

III. Kārtība, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā

14. Ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku izplatīšanos, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā izsludināt ierosina Valsts meža dienests, pamatojoties uz meža patoloģiskā stāvokļa monitoringa datiem un ziņojumiem par meža ugunsgrēkiem vai meža bojājumiem, kurus Valsts meža dienestam snieguši meža īpašnieki, tiesiskie valdītāji, kā arī personas, kas cērt mežu un sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā.

15. Ārkārtas situācijas izsludināšanas kārtība ir šāda:

15.1. rajona (republikas pilsētas) mēroga ārkārtas situācijas tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta struktūrvienības vadītājs iesniedz rakstisku ierosinājumu Ārkārtējo situāciju rajona (republikas pilsētas) operatīvās komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas dienas (ja izcēlies meža ugunsgrēks, — nekavējoties) no ierosinājuma saņemšanas sasauc Ārkārtējo situāciju rajona (republikas pilsētas) operatīvās komisijas sēdi, kurā izskata šo ierosinājumu un pieņem lēmumu par ārkārtas situācijas ierosināšanu vai ierosinājuma noraidīšanu. Pamatojoties uz šīs komisijas lēmumu, ārkārtas situāciju izsludina rajona (republikas pilsētas) pašvaldības vadītājs;

15.2. reģionāla vai valsts mēroga ārkārtas situācijas tiešu draudu gadījumā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors iesniedz rakstisku ierosinājumu Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas priekšsēdētājam. Komisijas priekšsēdētājs ne vēlāk kā divas dienas (ja izcēlies meža ugunsgrēks, — nekavējoties) pēc ierosinājuma saņemšanas sasauc Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas sēdi, kurā izskata šo ierosinājumu un pieņem lēmumu par ārkārtas situācijas ierosināšanu vai ierosinājuma noraidīšanu. Pamatojoties uz Ārkārtējo situāciju valsts operatīvās komisijas lēmumu, ārkārtas situāciju izsludina Ministru prezidents.

16. Informācija par ārkārtas situācijas ieviešanu un atcelšanu tiek izziņota sabiedrības informācijas līdzekļos.

IV. Noslēguma jautājums

17. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 21.marta noteikumus Nr.58 "Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 47.nr.).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 2.jūniju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!