Izglītības un zinātnes ministrija: Par pedagogu konkurētspējas attīstības scenārijiem

Skolēnu motivācija mācīties, pedagogu un skolēnu pārslodze, kā arī pedagogu profesijas prestižs – šie ir svarīgākie neatliekami risināmie jautājumi izglītības sistēmā. To uzsvēruši pedagogi aptaujā, kas veikta diskusiju ciklā “Pedagogu konkurētspējas attīstības scenāriji”. Vairākums pedagogu aptaujā izteikuši atbalstu izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa piedāvātajai diferenciētai darba samaksai atkarībā no darba kvalitātes un pārejai uz 40 stundu darba nedēļu arī pedagogiem. Šā gada maijā veiktajā aptaujā vairāki jautājumi iekļauti no aptaujas, kura tika veikta 2010.gadā, lai izvērtētu pedagogu viedokļu dinamiku.

Vērtējot neatliekami risināmos jautājumus izglītībā, pedagogi akcentējuši pedagogu prestižu sabiedrībā, kuru, salīdzinot ar 2010.gada aptaujas datiem, minējuši par 12% vairāk pedagogu. Aktualitāte pedagogu skatījumā pieaugusi arī skolotāju pārslodzei (65%, par 8% vairāk nekā 2010.gadā) un skolēnu pārslodzei (60%, par 11% vairāk nekā 2010.gadā). Taču joprojām aktuālākā problēma, pedagoguprāt, ir skolēnu motivācija mācīties (81%), taču vislielāko kāpumu, salīdzinot ar 2010.gadu, sasniegusi vīriešu piesaiste pedagogu profesijai – to kā neatliekami risināmu problēmu min 49% pedagogu, kas ir par 17% vairāk nekā iepriekš.

Šo divu gadu laikā mainījies arī viedoklis par optimālo atalgojumu par vienu slodzi – 2010.gadā pedagogi minēja, ka optimāls atalgojums pēc nodokļu nomaksas būtu 543 lati, taču šajā gadā tas pieaudzis par 58 latiem.

Vērtējot dažādus jautājumus, kas saistīti ar atalgojumu, 89% pedagogu atbalsta (50% no tiem pilnībā atbalsta) pedagogu darba samaksas diferenciāciju atbilstoši darba kvalitātei, savukārt 79% atbalsta 40 stundu darba nedēļas ieviešanu pedagogiem (29% pilnībā atbalsta). 52% no aptaujātajiem pedagogiem uzskata, ka 40 stundu darba nedēļas ietvaros jābūt 21 kontaktstundai, savukārt 34% norādījuši, ka skola pati varētu noteikt kontaktstundu un citiem veicamajiem pienākumiem atvēlamo proporciju. Izglītības un zinātnes ministrs ir paudis gatavību 40 stundu darba nedēļu un atalgojuma sasaisti ar kvalitāti ieviest, sākot ar 2013.gadu.

Pedagogu aptaujas dati parāda, ka vecāki (86%), skolēni (72%) un pašvaldības (71%) ir svarīgākās mērķgrupas, kuras pedagogu skatījumā jāiesaista skolas darba kvalitātes vērtēšanā. Lielākoties (60%) pedagogu norādījuši, ka skolas un sabiedrības sadarbība būtu nedaudz paplašināma, kamēr 40% norādījuši, ka tai jābūt daudz plašākai. Tādējādi var secināt, ka pedagogi atbalsta ministra ieceri vairāk iesaistīt vecākus izglītībai būtisku lēmumu pieņemšanā.

58% aptaujāto pedagogu izteikuši viedokli, ka pilnībā atbalsta mācību programmu satura integrāciju tā, lai saturs, ko apgūst vienā priekšmetā, būtu ieguldījums citā mācību priekšmetā. Līdzīgās proporcijās sadalās pedagogu viedokļi, kuri atbalsta (43%) un kuri neatbalsta (58%) mācību priekšmetu apguvi svešvalodās. Uz jautājumu “Vai jūs būtu gatava/-s mācīt savu priekšmetu kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām?” 69% pedagogu norādījuši, ka nē. Iespējams, tas skaidrojams ar pedagogu svešvalodu prasmēm, jo lielākā daļa – 80% aptaujāto pedagogu svešvalodu prasmes minējuši pie papildu prasmēm un kompetencēm, kuras vēlētos apgūt. Aiz tām seko informācijas tehnoloģiju prasmes (60%) un projektu vadība (45%).

Laikā, kad izglītības jomā notiek dažādas pārmaiņas, izglītības un zinātnes ministram ir būtiski uzklausīt pedagogu, pašvaldības izglītības speciālistu, vecāku, uzņēmēju un citu izglītības procesā iesaistīto un ieinteresēto viedokli, lai pārmaiņas īstenotu efektīvi, tās sniegtu pēc iespējas ātru uzlabojumu un sasniegtu sabiedrībai un valsts attīstībai vēlamo rezultātu.

Ņemot vērā, ka ESF projekts “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” noslēgsies šā gada oktobrī, IZM ir svarīgi uzklausīt pedagogu viedokļus, kā vislabāk nodrošināt projekta rezultātu ilgtspēju, tādējādi sekmējot pozitīvas pārmaiņas izglītībā arī pēc projekta īstenošanas. Diskusijās izteiktie viedokļi tiks apkopoti, un izvērtētas iespējas tos ieviest gan saistībā ar konkrētiem kādas jomas aspektiem, gan plašākā izglītības politikas veidošanas procesā, piemēram, pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas sistēmas ieviešanā.

ESF projektu “Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” IZM sāka īstenot 2009./2010.m.g. sākumā, un projektā iesaistījušies un atbalstu saņēmuši vairāk nekā 39 000 pedagogu.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa