• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Esat laipni gaidīts Latvijā, prezidenta kungs! Olete lahkelt oodatud Lätimaal, härra president!. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2012., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/248761

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

06.06.2012., Nr. 88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Esat laipni gaidīts Latvijā, prezidenta kungs!
Olete lahkelt oodatud Lätimaal, härra president!


Foto: Māris Ozols, LDz

Vakar, 5.jūnijā, pa “Rail Baltica 1” dzelzceļa maršrutu Tallina–Tartu–Valga/Valka–Valmiera–Rīga Latvijā triju dienu valstsvizītē ieradās Igaunijas Republikas prezidents Tomass Hendriks Ilvess ar kundzi Evelīnu Ilvesu. Valgas/Valkas robežā augstos viesus sagaidīja satiksmes ministrs Aivis Ronis (attēlā – rokojoties), kurš pārbrauciena laikā uz Rīgu ar Igaunijas prezidentu pārrunāja ar ātrvilciena projektu “Rail Baltica 2” saistītus jautājumus (skat. – 46.lpp.). Projektā paredzēts tieši savienot Baltijas valstis ar citām Eiropas Savienības valstīm.

Valstsvizīte aizsākās ar oficiālo sagaidīšanas ceremoniju pie Rīgas pils, kur Tomasu Hendriku Ilvesu un Evelīnu Ilvesu sveica Valsts prezidents Andris Bērziņš ar kundzi Daci Seisumu. Pēc sagaidīšanas Rīgas pilī notika abu prezidentu un viņu vadīto delegāciju divpusējās sarunas, pēc tam prezidenti atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Vizītes turpinājumā Tomass Hendriks Ilvess ar Andri Bērziņu nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes atdusas vietā Meža kapos. Savukārt vakarā Andris Bērziņš ar kundzi Mazajā ģildē par godu augstajiem viesiem rīkoja valstsvakariņas.

Šodien, valstsvizītes otrajā dienā, abi prezidenti piedalīsies Latvijas un Igaunijas biznesa foruma atklāšanā. Pēcpusdienā augstais viesis Saeimas namā tiksies ar Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu, piedalīsies Ministru prezidenta Valda Dombrovska rīkotajās darba pusdienās un apmeklēs Rīgas domi, kur tiksies ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu. Igaunijas vēstnieks Latvijā Mati Vārmans uz prāmja “Tallink” rīkos pieņemšanu, kurā piedalīsies arī Latvijas Valsts prezidents.

“LV” informācija

 


Vakar, 5.jūnijā, ar svinīgo sagaidīšanas ceremoniju un sasveicināšanos ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Andri Bērziņu un Latvijas puses delegāciju pie Rīgas pils sākās Igaunijas Republikas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa un Evelīnas Ilvesas kundzes triju dienu valstsvizīte Latvijā (augšējā attēlā pa kreisi). Pēc ceremonijas abu valstu prezidenti, Evelīna Ilvesa un Dace Seisuma turpināja vizītes programmu Rīgas pilī (augšējā attēlā pa labi), notika Igaunijas un Latvijas prezidentu divpusējā tikšanās (apakšējā attēlā pa kreisi), kā arī savstarpēja apbalvojumu un diplomātisko dāvanu pasniegšana (apakšējā attēlā pa labi)
Foto: VPK

 

5.jūnijā valstsvizītes laikā Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Andra Bērziņa tikšanās ar Igaunijas Republikas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu un abu valstu oficiālajām delegācijām.

Uzsākot sarunu, Valsts prezidents uzsvēra: “Man ir patiess prieks sveikt jūs vizītē Latvijā. Mūsu abu valstu attiecības ir izcilas, ir izvērsta sadarbība visos līmeņos. Igaunija ir ciešs Latvijas ekonomiskais partneris, bet vienlaikus mūsu valstīm ir nepieciešama vēl ciešāka ekonomiskā integrācija.”

A.Bērziņš īsumā izklāstīja 5.jūnijā notikušās sarunas ar Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektori Kristīni Lagardu galvenos jautājumus, uzsverot, ka konference “Apstākļiem spītējot: Baltijas valstu tautsaimniecības atveseļošanās pieredze” ir ļoti pozitīvs signāls par Baltiju un arī pašai Baltijai, kas ir veiksmīgi pārvarējusi ekonomiskās krīzes smagāko posmu. Vienlaikus Valsts prezidents pateicās Igaunijas prezidentam par Igaunijas nepārprotamo un izlēmīgo soli starptautiskā aizdevuma ietvaros sniegt savu ieguldījumu, lai Latvija varētu sabalansēt budžetu un veikt nepieciešamos taupības pasākumus krīzes pārvarēšanai.

T.H.Ilvess pauda stingru atbalstu Latvijas centieniem 2014.gadā pievienoties eirozonai, uzsverot, ka Igaunija ir to eiro valstu vidū, kuras viennozīmīgi iestājas par konsekventu pieeju jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Proti, Igaunija ir pret jebkādu noteikumu maiņu iestāšanās procesā. “Mūsu nacionālajās interesēs ir tas, lai Latvija būtu eirozonā,” piebilda Igaunijas prezidents.

Pārrunājot Eiropas Savienībā notiekošos politiskos procesus un tendences, viņš pauda pārliecību, ka izaugsmes politikai, kuras nepieciešamība nereti tiek uzsvērta atsevišķu valstu vadītāju paziņojumos, ir jābūt kā taupības pasākumu un izdevumu samazināšanas rezultātam, nevis pašmērķim. T.H.Ilvess pauda bažas par šādas pieejas esamību, jo, kā uzsvēra Igaunijas prezidents, “izaugsme nevar rasties no izdevumu palielināšanas”.

Abu valstu vadītāju un delegāciju sarunās tika skarts arī Visaginas AES jautājums, kura daudzpusējās vienošanās parakstīšanai strauji tuvojas beigu termiņš (22.jūnijs). Abi prezidenti bija vienisprātis, ka šādam līgumam jābalstās uz komerciāliem pamatiem un tikai pēc tam, ja nepieciešams, diskusijās var iesaistīties valstu valdības.

Kā viens no abu valstu veiksmīgākajiem sadarbības piemēriem sarunās tika minēts ziņojums par Latvijas un Igaunijas attiecību attīstību nākotnē, kas ietver rekomendācijas divpusējās sadarbības tālākai attīstīšanai un ir spilgts piemērs reālai starpvalstu sadarbības padziļināšanai visdažādākajās jomās un līmeņos.

2010.gada 10.decembrī Rīgā notika pirmā Latvijas–Igaunijas sadarbības ziņojuma ieinteresēto pušu konference, kuras laikā tika spriests par sadarbību izglītībā, kultūrā, masu mediju jomā, par uzņēmējdarbības vidi un infrastruktūru, kā arī tūrismu. Savukārt 2011.gada 16.decembrī Tartu norisinājās otrā konference, kura pilnībā tika veltīta izglītības tēmai. Konferences dalībnieki diskutēja par augstākās izglītības, zinātnes, profesionālās izglītības un nodarbinātības jautājumiem, kā arī izvērtēja izglītības kvalitātes un abu valstu izglītības iestāžu sadarbības iespējas.

Valsts prezidents sarunā pauda atbalstu “Rail Baltica” projekta īstenošanai Baltijas valstīs. A.Bērziņš atzina, ka “Rail Baltica” projekts ir nozīmīgs ne vien Baltijas valstu transporta infrastruktūras attīstībai, bet arī nodrošinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas transporta tīklos. Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka jāturpina aktīva sadarbība projekta realizācijai vajadzīgā finansējuma piesaistē un ekonomiski izdevīgākā maršruta izstrādē.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!