Par Kohēzijas politikas atbalstītāju valdību vadītāju sanāksmi

1.jūnijā Bukarestē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Kohēzijas politikas atbalstītāju valdību vadītāju sanāksmē. Tajā 15 ES dalībvalstis un Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu diskutēja par Kohēzijas politikas lomu Eiropas Savienībā.

Vairakkārt sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka ES daudzgadu budžetam 2014.–2020.gadam būs nozīmīga loma Eiropas izkļūšanā no krīzes. Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka jāatrod labs līdzsvars starp fiskālo disciplīnu un izaugsmi veicinošiem pasākumiem.

E.Rinkēvičs Kohēzijas politikas atbalstītāju valdību vadītājiem atgādināja, ka Latvija ir vislabākais piemērs tam, kā, kombinējot fiskālās disciplīnas pasākumus ar mērķtiecīgu Kohēzijas politikas izmantošanu, var atgriezt valsti uz izaugsmes ceļa. Šis piemērs ir jārealizē arī citur Eiropā, kam jānodrošina adekvāts Kohēzijas politikas finansējums katras valsts un reģionu vajadzībām.

Vienlaikus E.Rinkēvičs arī atzina nepieciešamību uzlabot Kohēzijas politikas finansējuma izlietojuma kvalitāti un norādīja arī uz svarīgiem elementiem, kas jāsaglabā no pašreizējā plānošanas perioda. Piemēram, svarīga ir 85% līdzfinansējuma likme un PVN izmaksu iekļaušana apmaksājamajos izdevumos, lai nodrošinātu veiksmīgu projektu realizāciju.

Arī Eiropas Komisijas prezidents Ž.M.Barrozu piekrita valstu paustajām nostājām – bez spēcīgas Kohēzijas politikas nebūs iespējams nodrošināt izaugsmi Eiropā. Pēc Ž.M.Barrozu domām, sanāksmē paustās idejas veido labu ieguldījumu Eiropas krīzes risinājumu meklēšanai.

Sanāksmes noslēgumā Kohēzijas politikas atbalstītāju valdību vadītāji apstiprināja kopīgu deklarāciju, kurā aicina visu 27 ES dalībvalstu vadītājus 28.–29.jūnija Eiropadomē vienoties par nepieciešamību nodrošināt Kohēzijas politikai adekvātu finansējumu 2014.–2020.gadā. Deklarācijā 15 valstis uzsver Kohēzijas politikas lomu izaugsmes un nodarbinātības nodrošināšanai Eiropā.

Kohēzijas politikas atbalstītāju grupa jeb tā sauktie Kohēzijas draugi apvieno tādas ES dalībvalstis kā Latviju, Lietuvu, Igauniju, Poliju, Rumāniju, Ungāriju, Bulgāriju, Slovākiju, Slovēniju, Čehiju, Maltu, Kipru, Portugāli, Grieķiju un Spāniju, kā arī topošo dalībvalsti Horvātiju.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa