Ekonomikas ministrija:
Par atbalstu uzņēmējiem un vienotā tirgus tālāku integrāciju

“Latvija atbalsta Eiropas Komisijas jaunās iniciatīvas Eiropas ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas veicināšanai, kas veicinās ES uzņēmumu konkurētspējas palielināšanos pasaules mērogā, tādējādi sasniedzot “ES 2020” stratēģijā izvirzītos mērķus. ES Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programmas 2014.–2020.gadam ietvaros prioritāri jāorientējas uz mazo un vidējo komersantu attīstības veicināšanu. Lai nodrošinātu papildu finansējuma iespējas Latvijas komersantiem, aicinām Eiropas Komisiju paplašināt mazo un vidējo komersantu pieeju finanšu resursiem visā Eiropā, tajā skaitā arī mazajās dalībvalstīs,” 30.maijā notikušajā ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmē uzsvēra Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Pūce.

Uzņēmumu konkurētspējas un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta programma 2014.–2020.gadam izstrādāta, lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem komersantiem. Programma iezīmē vairākus darbības virzienus uzņēmumu atbalstam: veicināt ES uzņēmumu konkurētspēju ilgtermiņā; veidot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi; uzlabot finansējuma pieejamību mazajiem un vidējiem komersantiem un uzlabot ES uzņēmumu piekļuvi tirgiem.

Uzskatām, ka efektīvi funkcionējošs ES vienotais tirgus un tā tālāka integrācija nodrošinās Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem vieglāku un ērtāku piekļuvi tā sniegtajām priekšrocībām un iespējām. Tāpēc sanāksmes laikā Latvijas atbalsts tika pausts arī Eiropas Komisijas priekšlikumiem ES vienotā tirgus darbības pilnveidošanai, digitālā vienotā tirgus izveidei un vienotā tirgus pārvaldībai.

J.Pūce uzsvēra: “Vienotā tirgus politikas kontekstā galvenais uzsvars jāliek uz aktivitātēm, kas nodrošinātu lielāku izaugsmi un konkurētspēju, radītu darba vietas un sniegtu reālu labumu iedzīvotājiem un uzņēmējiem gan šobrīd, gan arī ilgtermiņā. Pēc iespējas ātrāk jāpabeidz Digitālā vienotā tirgus pilnveidošana, kas nodrošinātu patērētājiem un uzņēmējiem pieeju plašam preču un pakalpojumu klāstam un uzņēmējiem sniegtu iespējas paplašināt tirgu daudz plašākā mērogā, tādējādi veicinot konkurenci, Eiropas digitālās industrijas attīstību, darba vietu radīšanu un Eiropas izaugsmi kopumā.”

Tāpat sanāksmes laikā notika diskusija par 2011.gada novembrī Eiropas Komisijas prezentēto direktīvas projektu par patērētāju alternatīvajiem strīdu risināšanas mehānismiem un regulas projektu par patērētāju alternatīvo strīdu risināšanu tiešsaistē.

Arī Latvijā jau iepriekš notikušas diskusijas par šāda alternatīva strīdu risināšanas mehānisma izstrādes nepieciešamību, tāpēc J.Pūce atbalstīja abu tiesību aktu projektu pēc iespējas ātrāku izstrādi, kas nodrošinās vienotu pieeju patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai visā Eiropā.

Abi ES tiesību aktu projekti izstrādāti ar mērķi veicināt patērētāju un uzņēmēju uzticību pārrobežu darījumu slēgšanai ES vienotajā tirgū, nodrošinot, ka visās ES dalībvalstīs pastāv kvalitatīvas patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas struktūras, kurās patērētāji bez vēršanās tiesā var atrisināt jebkuru līgumisku strīdu ar uzņēmumu par preces vai pakalpojuma iegādi.

Lai nodrošinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni un veicinātu patērētāju uzticību ES iekšējam tirgum, ir būtiski, lai patērētājiem būtu pieejams vienkāršs un efektīvs mehānisms strīdu risināšanai, noslēdzot darījumus gan savas dzīvesvietas valstī, gan citā ES dalībvalstī. Skaidrāki noteikumi attiecībā uz ārpustiesas strīdu risināšanas struktūru pieejamību un to vienoti kvalitātes kritēriji visās ES dalībvalstīs vairos patērētāju un uzņēmēju uzticību pārrobežu darījumiem ES iekšējā tirgū, tostarp slēdzot darījumus tiešsaistē, tādējādi sniedzot ieguldījumu ES iekšējā tirgus darbības attīstībā.

Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa