Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumi Nr. 339 "Noteikumi par ostu formalitātēm". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.05.2012., Nr. 85 https://www.vestnesis.lv/ta/id/248453-noteikumi-par-ostu-formalitatem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.359

Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos Nr.181 "Noteikumi par darbības programmas "Cilvēkresursi un nodarbinātība" papildinājuma 1.3.1.1.3.apakšaktivitātes "Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība" trešo kārtu"

Vēl šajā numurā

31.05.2012., Nr. 85

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 339

Pieņemts: 15.05.2012.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.339

Rīgā 2012.gada 15.maijā (prot. Nr.27 35.§)

Noteikumi par ostu formalitātēm

Izdoti saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un
jūras drošības likuma 41.1 panta trešo daļu un
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 22.panta astoto daļu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā notiek ar kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās saistīto formalitāšu (turpmāk – ostu formalitātes) kārtošana.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. kuģis – kuģis atbilstoši Jūras kodeksa 1.1 pantam;

2.2. jūras kuģis – jūras kuģis atbilstoši 1978.gada Starptautiskās konvencijas par jūrnieku sagatavošanu un diplomēšanu, kā arī sardzes pildīšanu (ar grozījumiem) 2.panta "g" apakšpunktam;

2.3. zvejas kuģis – zvejas kuģis atbilstoši 1974.gada Starptautiskās konvencijas par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (ar grozījumiem) (turpmāk – SOLAS konvencija) pielikuma I nodaļas 2.noteikuma "i" apakšpunktam;

2.4. tradicionālais kuģis – jebkura veida vēsturisks kuģis vai tā kopija, ieskaitot kuģus un to kopijas, kas paredzēti tradicionālo kuģošanas prasmju un citu tradicionālo prasmju veicināšanai;

2.5. atpūtas kuģis – sportam vai atpūtai paredzēts kuģis;

2.6. kuģošanas kompānija – kompānija atbilstoši SOLAS konvencijas pielikuma IX nodaļas 1.noteikuma 2.punktam;

2.7. kuģa aģents – persona, kas nodarbojas ar kuģu aģentēšanu atbilstoši Jūras kodeksa 112.panta ceturtajai daļai;

2.8. kravas transporta vienība – sauszemes kravas transportlīdzeklis, dzelzceļa kravas vagons, kravas konteiners, autocisterna, dzelzceļa cisterna vai portatīva cisterna;

2.9. bīstamas kravas:

2.9.1. kravas, kas klasificētas Starptautiskajā jūras bīstamo kravu kodeksā (turpmāk – IMDG kodekss);

2.9.2. lejamkravas, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā bīstamās ķīmiskās vielas kā lejamkravas (turpmāk – IBC kodekss), 17.nodaļā;

2.9.3. sašķidrinātu gāzu lejamkravas, kas noteiktas Starptautiskā kodeksa par kuģu konstrukciju un aprīkojumu, kuri pārvadā sašķidrinātās gāzes kā lejamkravas (turpmāk – IGC kodekss), 19.nodaļā;

2.9.4. cietas vielas, kas ietilpst Starptautiskā jūras beramkravu kodeksa (turpmāk – IMSBC kodekss) B grupā;

2.9.5. kravas, kuras minētas IBC kodeksa 1.1.3.apakšpunktā vai IGC kodeksa 1.1.6.apakšpunktā;

2.10. piesārņojošas kravas:

2.10.1. naftas produkti, kas definēti 1973.gada Starptautiskās konvencijas par piesārņošanas novēršanu no kuģiem un tās 1978.gada protokola (ar grozījumiem) (turpmāk – MARPOL konvencija) I pielikumā;

2.10.2. kaitīgās šķidrās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas II pielikumā;

2.10.3. kaitīgās vielas, kas definētas MARPOL konvencijas III pielikumā;

2.11. kuģa atkritumi – visu veidu atkritumi un pārpalikumi, kas rodas uz kuģa tā ekspluatācijas un kravas operāciju laikā un ko definē MARPOL konvencija, ieskaitot:

2.11.1. MARPOL konvencijas I pielikums – naftu saturoši piesārņotie ūdeņi, sateču ūdeņi, naftas atliekas (nosēdumi), naftu saturoši kravas tanku mazgājamie ūdeņi, naftu saturoši kravas pārpalikumi un naftu saturoši balasta ūdeņi;

2.11.2. MARPOL konvencijas II pielikums – kaitīgas šķidras vielas saturoši kravas tanku mazgājamie ūdeņi, kaitīgas šķidras vielas saturoši kravas pārpalikumi un kaitīgas šķidras vielas saturoši balasta ūdeņi;

2.11.3. MARPOL konvencijas IV pielikums – notekūdeņi;

2.11.4. MARPOL konvencijas V pielikums – MARPOL konvencijas V pielikuma 1.noteikuma 1.punktā definētie atkritumi, ieskaitot ar kravu saistītos atkritumus un kravas pārpalikumus, kā tie definēti MARPOL konvencijas V pielikuma īstenošanas vadlīnijās;

2.11.5. MARPOL konvencijas VI pielikums – ozona slāni noārdošas vielas, šādas vielas saturošs aprīkojums un izplūdes gāzu attīrīšanas procesā radušies atlikumi;

2.12. kuģa un kuģa mijiedarbība – mijiedarbība atbilstoši SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 1.noteikuma 10.punktam;

2.13. piekrastes zveja – piekrastes zveja atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 15.marta Regulai (EK) Nr.562/2006, ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Šengenas Robežu kodekss);

2.14. regulāra satiksme – kuģa reisu kopums, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām saskaņā ar publicētu grafiku vai ar tik regulāriem un biežiem reisiem, kas veido atpazīstamu, sistemātisku reisu kopumu;

2.15. nacionālā SSN sistēma – kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēma atbilstoši normatīvajiem aktiem par kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas datu apmaiņas sistēmu;

2.16. FAL veidlapas – 1965.gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (turpmāk – FAL konvencija) pielikuma 1.pielikumā ietvertās veidlapas;

2.17. Kopienas muitas teritorija – teritorija atbilstoši Padomes 1992.gada 12.oktobra Regulai (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Kopienas Muitas kodekss).

3. Ziņošanu saistībā ar robežpārbaudēm, muitas kontroli un kravas veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās papildus šiem noteikumiem regulē arī normatīvie akti robežkontroles un muitas kontroles jomā, kā arī normatīvie akti par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

4. Ziņošanu par nepieciešamību veikt paplašinātu inspekciju ostas valsts kontroles ietvaros regulē normatīvie akti par ostas valsts kontroles kārtību.

5. Ar zvejas darbību un nozvejas uzraudzību saistīto ziņošanu pirms zvejas kuģa ienākšanas ostā regulē normatīvie akti zivsaimniecības jomā.

6. Ostu formalitāšu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests (turpmāk – Krasta apsardzes dienests), Valsts robežsardze, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāde (turpmāk – muitas iestāde), Pārtikas un veterinārais dienests, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Jūras administrācija" (turpmāk – Latvijas Jūras administrācija), Valsts vides dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs un ostu pārvaldes (visi kopā turpmāk – kontroles iestādes).

7. Šo noteikumu prasības neierobežo kontroles iestāžu tiesības to darbību regulējošo normatīvo aktu ietvaros pieprasīt papildu informāciju un pārbaudīt kuģus un personas, pamatojoties uz valsts iekšējās drošības vai nelegālās imigrācijas draudu analīzes rezultātiem, kā arī sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības nodrošināšanas apsvērumiem.

2. Paziņošana par kuģa ienākšanu ostā un iziešanu no tās

2.1. Jūras kuģi ar bruto tilpību 300 un vairāk

8. Šī apakšnodaļa neattiecas uz šādiem kuģiem:

8.1. kara kuģiem, kara flotes palīgkuģiem un citiem nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātiem kuģiem;

8.2. zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

8.3. tradicionālajiem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

8.4. atpūtas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.

9. Pirms kuģa ienākšanas ostā šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis nacionālajā SSN sistēmā ievada šādu informāciju:

9.1. kuģa vārds;

9.2. kuģa izsaukuma signāls;

9.3. kuģa Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (turpmāk – IMO) identifikācijas numurs vai Jūras mobilā dienesta identifikācijas (turpmāk – MMSI) numurs;

9.4. ienākšanas osta;

9.5. paredzamais kuģa ierašanās laiks ostā un piestātne (ja zināma), pie kuras kuģis paredzējis piestāt;

9.6. paredzamais kuģa iziešanas laiks un piestātne (ja zināma), no kuras kuģis paredzējis iziet no ostas;

9.7. apkalpes un pasažieru skaits uz jūras kuģa.

10. Šo noteikumu 9.punktā minēto informāciju paziņo:

10.1. vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā;

10.2. ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām – ne vēlāk, kā kuģim izejot no iepriekšējās ostas;

10.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā – tiklīdz šī informācija ir zināma.

11. Ja ir saņemta visa šo noteikumu 9.punktā minētā informācija, Krasta apsardzes dienests izdara atbilstošu atzīmi nacionālajā SSN sistēmā.

12. Kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis šo noteikumu 9.punktā minēto informāciju nekavējoties paziņo atkārtoti, ja:

12.1. laikposmā no informācijas paziņošanas līdz kuģa ienākšanai ostā šī informācija ir mainījusies;

12.2. kuģim atrodoties ostā, ir mainījusies šo noteikumu 9.1., 9.2., 9.3., 9.6. vai 9.7.apakšpunktā minētā informācija.

13. Ja saņemts attiecīgs iesniegums, ostas pārvalde, saskaņojot ar Krasta apsardzes dienestu, Valsts robežsardzi, muitas iestādi un Pārtikas un veterināro dienestu, pieņem lēmumu atbrīvot no šo noteikumu 9.punktā minētā pienākuma:

13.1. kuģus, kas nodrošina regulāru satiksmi starp Latvijas ostām;

13.2. kuģus, kas nodrošina starptautisku regulāru satiksmi starp Latvijas ostu un vienu vai vairākām ārvalstu ostām, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts osta.

14. Šo noteikumu 13.punktā minēto atbrīvojumu piešķir, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

14.1. paredzēts, ka attiecīgais kuģis regulāro satiksmi nodrošinās vismaz vienu mēnesi;

14.2. attiecīgā kuģa atsevišķu reisu ilgums regulārās satiksmes ietvaros nepārsniedz 12 stundas.

15. Ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu ir atbrīvots no šo noteikumu 9.punktā minētā pienākuma, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis:

15.1. glabā un atjauno attiecīgo kuģu sarakstu un nekavējoties pēc tā sastādīšanas vai atjaunošanas nosūta to attiecīgajai ostas pārvaldei un Krasta apsardzes dienestam;

15.2.  24 stundas diennaktī nodrošina, lai pēc kontroles iestāžu pieprasījuma nekavējoties elektroniski tiktu paziņota šo noteikumu 9.punktā minētā informācija par katru attiecīgā kuģa veikto reisu;

15.3. izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, ziņo iestādēm, kuru kontrolei attiecīgais kuģis ir pakļauts, par jebkuru novirzi no paredzētā kuģa ierašanās laika ostā, ja šī novirze ir trīs stundas un vairāk.

16. Kontroles iestādes atbilstoši kompetencei regulāri pārbauda šo noteikumu 14. un 15.punktā minēto nosacījumu izpildi. Ja kontroles iestāde (izņemot attiecīgās ostas pārvaldi) konstatē neatbilstību, tā nekavējoties ziņo attiecīgajai ostas pārvaldei.

17. Attiecīgā ostas pārvalde pēc saskaņošanas ar Krasta apsardzes dienestu, kā arī, ja tas skar šo iestāžu kompetenci, ar Valsts robežsardzi, muitas iestādi un Pārtikas un veterināro dienestu pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu, ja konstatē, ka:

17.1. netiek pildīts kāds no šo noteikumu 14.punktā minētajiem nosacījumiem;

17.2. kuģa aģents, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis nepilda šo noteikumu 15.punktā minētos pienākumus.

18. Attiecīgā ostas pārvalde nosūta Krasta apsardzes dienestam, Valsts robežsardzei, muitas iestādei, Pārtikas un veterinārajam dienestam, Latvijas Jūras administrācijai, Valsts vides dienestam, Slimību profilakses un kontroles centram un Satiksmes ministrijai sarakstu (tai skaitā katru šā saraksta atjauninājumu) ar tiem kuģiem un kuģošanas kompānijām, kam saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu ir piešķirts atbrīvojums no šo noteikumu 9.punktā minētā pienākuma, šo kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, kā arī pienākšanas un atiešanas piestātnes.

19. Satiksmes ministrija šo noteikumu 18.punktā minētos sarakstus nosūta Eiropas Komisijai.

2.2. Paziņošana Valsts robežsardzes, muitas iestādes un Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles vajadzībām

20. Šī apakšnodaļa attiecas uz kuģiem, kuri pakļauti vismaz vienai no šādām kontrolēm:

20.1. robežpārbaudei – saskaņā ar normatīvajiem aktiem robežkontroles jomā;

20.2. muitas kontrolei – saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas kontroles jomā;

20.3. veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontrolei robežšķērsošanas vietās – saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veterināro, fitosanitāro, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes un klasifikācijas kontroli robežšķērsošanas vietās.

21. Šī apakšnodaļa neattiecas uz kuģiem, kuri veic paziņošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.1.apakšnodaļu.

22. Kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot nacionālo SSN sistēmu vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas (atpūtas kuģim – ne vēlāk kā stundu) pirms kuģa ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam paziņo šādu informāciju:

22.1. kuģa vārds;

22.2. kuģa IMO identifikācijas numurs, MMSI numurs vai cits kuģa identifikācijas numurs;

22.3. ienākšanas osta;

22.4. paredzamais kuģa ierašanās laiks ostā;

22.5. piestātne, pie kuras kuģis paredzējis piestāt;

22.6. kontaktinformācija saziņai ar kuģi;

22.7. apkalpes un pasažieru skaits uz kuģa.

23. Šo noteikumu 22.punktā minēto informāciju nekavējoties paziņo atkārtoti, ja:

23.1. laikposmā no informācijas paziņošanas līdz kuģa ienākšanai ostā pie pirmās piestātnes šī informācija ir mainījusies;

23.2. kuģim atrodoties ostā, ir mainījusies šo noteikumu 22.1., 22.2. vai 22.6.apakšpunktā minētā informācija.

24. Lai izietu no ostas, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis piestājis), izmantojot nacionālo SSN sistēmu vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus, ne vēlāk kā divas stundas pirms kuģa atiešanas no piestātnes attiecīgi Valsts robežsardzei, muitas iestādei vai Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī Krasta apsardzes dienestam paziņo šādu informāciju:

24.1. kuģa vārds;

24.2. kuģa IMO identifikācijas numurs, MMSI numurs vai cits kuģa identifikācijas numurs;

24.3. paredzamais kuģa iziešanas laiks no ostas;

24.4. piestātne, no kuras kuģis paredzējis atiet, lai izietu no ostas;

24.5. kontaktinformācija saziņai ar kuģi;

24.6. apkalpes un pasažieru skaits uz kuģa.

25. Ja kopš informācijas paziņošanas līdz kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, ir notikušas izmaiņas šo noteikumu 24.punktā minētajā informācijā, informāciju nekavējoties paziņo atkārtoti.

26. Šajā apakšnodaļā noteikto ostas formalitāšu ievērošanu atbilstoši kompetencei kontrolē Krasta apsardzes dienests, Valsts robežsardze, muitas iestāde un Pārtikas un veterinārais dienests.

2.3. Paziņošana cilvēku meklēšanas un glābšanas vajadzībām

27. Šī apakšnodaļa attiecas uz šādiem kuģiem:

27.1. jūras kuģiem, kuru bruto tilpība ir mazāka par 300;

27.2. zvejas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

27.3. tradicionālajiem kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem;

27.4. atpūtas kuģiem, kuru garums ir mazāks par 45 metriem.

28. Šī apakšnodaļa neattiecas uz šādiem kuģiem:

28.1. kuģiem, kuri veic paziņošanu saskaņā ar šo noteikumu 2.2.apakšnodaļu;

28.2. kara kuģiem, kara flotes palīgkuģiem un citiem nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātiem kuģiem.

29. Pirms kuģa ienākšanas ostā kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, Krasta apsardzes dienestam paziņo šo noteikumu 22.punktā minēto informāciju.

30. Pirms kuģa iziešanas no ostas kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs), vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis piestājis), izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, Krasta apsardzes dienestam paziņo šo noteikumu 24.punktā minēto informāciju.

3. Paziņošana par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu

31. Šī nodaļa attiecas uz visiem jūras kuģiem, izņemot kara kuģus, kara flotes palīgkuģus un citus nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātus kuģus.

32. Ja kuģis, kas pārvadā bīstamu vai piesārņojošu kravu, atstāj Latvijas ostu vai enkurvietu Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis ne vēlāk kā kuģa atiešanas brīdī elektroniski nacionālajā SSN sistēmā iesniedz šo noteikumu 34.punktā minēto paziņojumu par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu.

33. Ja kuģis, kas pārvadā bīstamu vai piesārņojošu kravu, ierodas no ostas, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, un vēlas ienākt Latvijas ostā vai noenkuroties Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā vai iekšējos ūdeņos, šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis ne vēlāk kā kuģa atiešanas brīdī no kravas iekraušanas ostas vai brīdī, kad galamērķa osta vai enkurvieta ir kļuvusi zināma (ja tā nav bijusi zināma kuģa atiešanas brīdī), elektroniski nacionālajā SSN sistēmā iesniedz šo noteikumu 34.punktā minēto paziņojumu par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu.

34. Paziņojums par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu satur šādu informāciju:

34.1. vispārīgā informācija:

34.1.1. kuģa vārds;

34.1.2. kuģa izsaukuma signāls;

34.1.3. kuģa IMO identifikācijas numurs vai MMSI numurs;

34.1.4. nākamā osta;

34.1.5. ja kuģis iziet no Latvijas ostas vai enkurvietas – paredzamais iziešanas laiks un paredzamais ierašanās laiks nākamajā ostā vai enkurvietā;

34.1.6. ja kuģis ienāk Latvijas ostā vai enkurvietā – paredzamais kuģa ierašanās laiks;

34.1.7. kopējais cilvēku skaits uz kuģa;

34.2. informācija par bīstamo un piesārņojošo kravu:

34.2.1. kravas precīzs tehniskais nosaukums;

34.2.2. kravas ANO numurs (ja tāds ir);

34.2.3. kravas IMO bīstamības klase saskaņā ar IMDG, IBC, IGC vai IMSBC kodeksu;

34.2.4. ja kuģis pārvadā kravu, kas minēta Starptautiskajā kodeksā par iepakotas radioaktīvas kodoldegvielas, plutonija un radioaktīvo atkritumu ar augstu radioaktivitātes līmeni drošu pārvadāšanu ar kuģiem un atbilst SOLAS konvencijas pielikuma VII nodaļas 14.noteikuma 2.punkta definīcijai (INF krava), – kuģa tips;

34.2.5. kravas daudzums;

34.2.6. kravas izvietojums uz kuģa;

34.2.7. ja kravu pārvadā kravas transporta vienībā – transporta vienības (izņemot cisternas) identifikācijas numurs;

34.2.8. apstiprinājums, ka uz kuģa atrodas kravas saraksts vai manifests, vai atbilstīgs iekraušanas plāns, kurā norādīta detalizēta informācija par bīstamajām un piesārņojošām kravām un to izvietojumu uz kuģa;

34.2.9. tās personas kontaktinformācija, no kuras var iegūt detalizētu informāciju par kravu.

35. Ja no šo noteikumu 32.punktā minētā paziņojuma iesniegšanas līdz kuģa iziešanai no ostas vai enkurvietas iesniegtajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, tad kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis paziņojumu nekavējoties iesniedz atkārtoti.

36. Ja no šo noteikumu 33.punktā minētā paziņojuma iesniegšanas līdz kuģa ienākšanai ostā vai enkurvietā iesniegtajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, tad kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis šo paziņojumu nekavējoties iesniedz atkārtoti.

37. Šo noteikumu 32., 33., 35. un 36.punktā minēto ostu formalitāšu ievērošanu kontrolē Krasta apsardzes dienests sadarbībā ar Latvijas Jūras administrāciju. Krasta apsardzes dienests kontrolē, vai paziņojums par bīstamu un piesārņojošu kuģa kravu ir iesniegts nacionālajā SSN sistēmā. Latvijas Jūras administrācija kontrolē iesniegtā paziņojuma satura atbilstību šo noteikumu 34.punktam.

38. Ja saņemts attiecīgs iesniegums, ostas pārvalde, saskaņojot ar Latvijas Jūras administrāciju, pieņem lēmumu atbrīvot no šo noteikumu 32. vai 33.punktā minētā pienākuma šādus kuģus:

38.1. kuģus, kas nodrošina regulāru satiksmi starp Latvijas ostām;

38.2. kuģus, kas nodrošina starptautisku regulāru satiksmi starp Latvijas ostu un vienu vai vairākām ārvalstu ostām, no kurām vismaz viena ir Eiropas Savienības dalībvalsts osta.

39. Šo noteikumu 38.punktā minēto atbrīvojumu piešķir, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

39.1. paredzēts, ka attiecīgais kuģis regulāro satiksmi nodrošinās vismaz vienu mēnesi;

39.2. attiecīgā kuģa atsevišķu reisu ilgums regulārās satiksmes ietvaros nepārsniedz 12 stundas.

40. Ja kuģis saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu ir atbrīvots no šo noteikumu 32. vai 33.punktā minētā pienākuma, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis:

40.1. glabā un atjauno attiecīgo kuģu sarakstu un nekavējoties pēc tā sastādīšanas vai atjaunošanas nosūta to attiecīgās ostas pārvaldei un Latvijas Jūras administrācijai;

40.2.  24 stundas diennaktī nodrošina, lai pēc Latvijas Jūras administrācijas vai Krasta apsardzes dienesta pieprasījuma nekavējoties elektroniski tiktu paziņota šo noteikumu 34.punktā minētā informācija par katru attiecīgā kuģa veikto reisu;

40.3. izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, ziņo Latvijas Jūras administrācijai un Krasta apsardzes dienestam par jebkuru novirzi no paredzētā kuģa ierašanās laika ostā, ja šī novirze ir trīs stundas un vairāk.

41. Attiecīgās ostas pārvalde un Latvijas Jūras administrācija regulāri kontrolē šo noteikumu 39.punktā minēto nosacījumu un šo noteikumu 40.punktā minēto pienākumu izpildi. Ja Latvijas Jūras administrācija konstatē neatbilstību, tā nekavējoties ziņo attiecīgajai ostas pārvaldei.

42. Attiecīgās ostas pārvalde, saskaņojot ar Latvijas Jūras administrāciju, pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu, ja konstatē, ka:

42.1. netiek pildīts kāds no šo noteikumu 39.punktā minētajiem nosacījumiem;

42.2. kuģa kapteinis, kuģošanas kompānija vai to pilnvarots kuģa aģents nepilda šo noteikumu 40.punktā minētos pienākumus.

43. Attiecīgās ostas pārvalde nosūta Latvijas Jūras administrācijai, Krasta apsardzes dienestam un Satiksmes ministrijai sarakstu (tai skaitā katru šī saraksta atjauninājumu) ar tiem kuģiem un kuģošanas kompānijām, kam saskaņā ar šo noteikumu 38.punktu ir piešķirts atbrīvojums no šo noteikumu 32. vai 33.punktā minētā pienākuma, šo kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, kā arī pienākšanas un atiešanas piestātnes.

44. Satiksmes ministrija šo noteikumu 43.punktā minētos sarakstus nosūta Eiropas Komisijai.

4. Paziņošana par kuģa atkritumiem

45. Šī nodaļa attiecas uz visiem jūras kuģiem, izņemot:

45.1. kara kuģus, peldošās palīgierīces (kara flotes palīgkuģus) un citus nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātus kuģus;

45.2. zvejas kuģus;

45.3. atpūtas kuģus, kuri drīkst pārvadāt ne vairāk kā 12 pasažierus.

46. Pirms kuģa ienākšanas ostā šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis elektroniski nacionālajā SSN sistēmā iesniedz paziņojumu par atkritumu nodošanu (1.pielikums).

47. Paziņojumu par atkritumu nodošanu iesniedz:

47.1. vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā;

47.2. ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām – ne vēlāk, kā kuģim izejot no iepriekšējās ostas;

47.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā – tiklīdz šī informācija ir zināma.

48. Ja no brīža, kad iesniegts paziņojums par atkritumu nodošanu, līdz kuģa ienākšanai ostā pie pirmās piestātnes paziņotajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis paziņojumu iesniedz atkārtoti.

49. Paziņojumu par atkritumu nodošanu (oriģinālu) glabā uz kuģa vismaz līdz iziešanai no nākamās ostas. Pēc atbilstoša pieprasījuma šo paziņojumu iesniedz Valsts vides dienestam vai ārvalsts iestādei, kuras kompetencē ir kuģu radīto atkritumu pieņemšanas un apsaimniekošanas kontrole.

50. Šo noteikumu 46., 48. un 49.punktā minēto ostu formalitāšu ievērošanu kontrolē Krasta apsardzes dienests sadarbībā ar Valsts vides dienestu. Krasta apsardzes dienests kontrolē, vai paziņojums par atkritumu nodošanu ir iesniegts nacionālajā SSN sistēmā. Valsts vides dienests kontrolē iesniegtā paziņojuma satura atbilstību šo noteikumu 1.pielikumam.

51. Pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas ostas pārvalde, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, pieņem lēmumu atbrīvot kuģi no pienākuma iesniegt paziņojumu par atkritumu nodošanu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

51.1. attiecīgais kuģis nodrošina regulāru satiksmi;

51.2. ir pietiekami pierādījumi tam, ka attiecīgais kuģis nodod atkritumus un obligāto maksu samaksā kādā no ostām, kas atrodas šī kuģa maršrutā.

52. Šo noteikumu 51.punktā minētajā iesniegumā norāda:

52.1. kuģi, kurš atbrīvojams no pienākuma iesniegt paziņojumu par atkritumu nodošanu;

52.2. informāciju, kas pierāda, ka kuģis nodrošina regulāru satiksmi;

52.3. ostu, kurā kuģis regulāri nodod atkritumus;

52.4. kuģa reisa ilgumu;

52.5. kuģa atkritumu uzkrāšanas tilpņu vai konteineru ietilpību.

53. Attiecīgās ostas pārvalde un Valsts vides dienests regulāri kontrolē šo noteikumu 51.punktā minēto nosacījumu izpildi. Ja Valsts vides dienests konstatē neatbilstību, tas nekavējoties ziņo attiecīgajai ostas pārvaldei.

54. Attiecīgā ostas pārvalde, saskaņojot ar Valsts vides dienestu, pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu, kas piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu, ja konstatē, ka netiek pildīts kāds no šo noteikumu 51.punktā minētajiem nosacījumiem.

55. Attiecīgā ostas pārvalde nosūta Valsts vides dienestam un Krasta apsardzes dienestam sarakstu (tai skaitā katru šī saraksta atjauninājumu) ar tiem kuģiem un kuģošanas kompānijām, kam saskaņā ar šo noteikumu 51.punktu ir piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt paziņojumu par atkritumu nodošanu, šo kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, kā arī pienākšanas un atiešanas piestātnes.

56. Valsts vides dienests reizi gadā informē Eiropas Komisiju un Baltijas jūras vides aizsardzības komisiju par kuģiem, kuri ir atbrīvoti no pienākuma iesniegt paziņojumu par atkritumu nodošanu.

5. Aizsardzības informācijas deklarācijas iesniegšana

57. Šī nodaļa attiecas uz:

57.1. kuģiem, kas noteikti SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 2.noteikuma 1.1.apakšpunktā, ņemot vērā SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 2.noteikuma 3.punktu;

57.2. kuģiem, kuri ir mijiedarbībā ar šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minētajiem kuģiem, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību Latvijas Jūras administrācijas Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija (turpmāk – Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija) ir noteikusi, ka attiecīgajam kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības;

57.3. kuģiem, kas veic vietējos reisus:

57.3.1. ja kuģis atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 31.marta Regulas (EK) Nr.725/2004 par kuģu un ostas iekārtu drošības pastiprināšanu (turpmāk – Regula Nr.725/2004) 3.panta 2.punktā noteiktajam pasažieru kuģa tipam;

57.3.2. ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija ir noteikusi, ka attiecīgajam kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības;

57.3.3. ja ārvalsts kompetentā iestāde ir noteikusi, ka attiecīgajam ārvalsts kuģim ir piemērojamas aizsardzības prasības.

58. Pirms kuģa ienākšanas ostā šī kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis, vai kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks, vai kuģa aizsardzības virsnieks elektroniski nacionālajā SSN sistēmā iesniedz aizsardzības informācijas deklarāciju (2.pielikums).

59. Aizsardzības informācijas deklarāciju iesniedz Regulas Nr.725/2004 6.panta 2.punktā noteiktajos termiņos.

60. Ja no aizsardzības informācijas deklarācijas iesniegšanas līdz kuģa ienākšanai ostā pie pirmās piestātnes šajā informācijā ir notikušas izmaiņas, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis, vai kuģošanas kompānijas aizsardzības virsnieks, vai kuģa aizsardzības virsnieks deklarāciju iesniedz atkārtoti.

61. Ja ir saņemta pilnībā aizpildīta šo noteikumu 2.pielikumā minētā veidlapa, Krasta apsardzes dienests izdara atbilstošu atzīmi nacionālajā SSN sistēmā. Atzīmes izdarīšana nacionālajā SSN sistēmā neatceļ tiesības piemērot kontroles pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību.

62. Ja saņemts attiecīgs iesniegums, Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija saskaņā ar Regulas Nr.725/2004 7.panta 1.punktu var pieņemt lēmumu atbrīvot kuģi, kas veic regulārus vietējos reisus, no pienākuma iesniegt aizsardzības informācijas deklarāciju. Atbrīvojumu piešķir, izvērtējot, vai pienākums iesniegt aizsardzības informācijas deklarāciju ir samērīgs ar draudiem, ko attiecīgais kuģis rada:

62.1. šo noteikumu 57.1.apakšpunktā minēto kuģu drošībai;

62.2. jebkuras Latvijas ostas drošībai;

62.3. ostas iekārtu drošībai, kuras noteiktas Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības kodeksa A daļas 3.1.2.punktā.

63. Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija regulāri kontrolē Regulas Nr.725/2004 7.panta 1.punktā un šo noteikumu 62.punktā minēto nosacījumu izpildi attiecībā uz kuģiem, kam piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo noteikumu 62.punktu, un, ja konstatē neatbilstību, pieņem lēmumu anulēt atbrīvojumu.

64. Kuģi, kas veic regulārus starptautiskos reisus, var atbrīvot no pienākuma iesniegt aizsardzības informācijas deklarāciju, ja starp Latvijas Republiku un citām attiecīgajā regulārajā satiksmē iesaistītajām valstīm ir noslēgts atbilstošs starptautisks līgums saskaņā ar SOLAS konvencijas pielikuma XI-2.nodaļas 11.noteikumu. Šādā gadījumā atbrīvojumu piešķir un anulē saskaņā ar starptautiskā līguma nosacījumiem.

65. Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija nosūta Krasta apsardzes dienestam sarakstu (arī katru šī saraksta atjauninājumu) ar tiem kuģiem un kuģošanas kompānijām, kam saskaņā ar šo noteikumu 62. vai 64.punktu ir piešķirts atbrīvojums no pienākuma iesniegt aizsardzības informācijas deklarāciju, šo kuģu pienākšanas un atiešanas laikus, kā arī pienākšanas un atiešanas piestātnes.

66. Kuģu un ostu aizsardzības inspekcija saskaņā ar Regulas Nr.725/2004 7.panta 4.punktu šo noteikumu 65.punktā minētos sarakstus nosūta Eiropas Komisijai un attiecīgajā regulārajā satiksmē iesaistītajām ārvalstīm.

67. Saskaņā ar šo noteikumu 62. vai 64.punktu piešķirtais atbrīvojums no pienākuma iesniegt aizsardzības informācijas deklarāciju neierobežo Krasta apsardzes dienesta tiesības saskaņā ar Regulas Nr.725/2004 7.panta 5.punktu pieprasīt kuģiem aizsardzības informāciju.

6. Paziņošana par personām, kas nokļuvušas un uzturas uz kuģa nelegāli

68. Šī nodaļa attiecas uz visiem starptautiskajā jūras satiksmē iesaistītajiem kuģiem un kuģiem, kas nonāk saskarsmē ar starptautiskajā jūras satiksmē iesaistītajiem kuģiem, kā arī uz šo noteikumu 57.3.apakšpunktā minētajiem kuģiem.

69. Ja uz kuģa, kas paredzējis ienākt Latvijas ostā, ienācis Latvijas ostā vai iziet no Latvijas ostas, ir persona, kas nokļuvusi un uzturas uz tā nelegāli, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai kuģošanas kompānija, vai to pilnvarota persona par to nekavējoties paziņo Valsts robežsardzei un Krasta apsardzes dienestam. Vienlaikus vai, ja tehniski tas nav iespējams, nekavējoties pēc paziņošanas Valsts robežsardzei un Krasta apsardzes dienestam iesniedz arī aizpildītu FAL konvencijas pielikuma 3.pielikuma veidlapu.

70. Šo noteikumu 69.punktā minētajā gadījumā paziņošanai izmanto nacionālo SSN sistēmu vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus.

7. Ziņošana saskaņā ar FAL konvenciju

71. Šī nodaļa attiecas uz visiem starptautiskajā jūras satiksmē iesaistītajiem kuģiem, izņemot kara kuģus, kara flotes palīgkuģus, citus nekomerciālā (valsts) dienestā nodarbinātus kuģus un atpūtas kuģus.

72. Pirms kuģa ienākšanas ostā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis elektroniski, izmantojot nacionālo SSN sistēmu, iesniedz šādus FAL konvencijā minētos dokumentus:

72.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – ostas pārvaldei, Valsts robežsardzei, muitas iestādei un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam;

72.2. kuģa manifestu (ja uz kuģa ir krava) – muitas iestādei un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam;

72.3. kuģa krājumu deklarāciju (FAL 3.veidlapa) – muitas iestādei;

72.4. apkalpes mantu deklarāciju (FAL 4.veidlapa) – muitas iestādei;

72.5. apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei;

72.6. pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju (ja uz kuģa ir pasažieri), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei.

73. Šo noteikumu 72.1., 72.2., 72.3. un 72.4.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz vismaz divas stundas pirms kuģa paredzētās ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes.

74. Šo noteikumu 72.5. un 72.6.apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz:

74.1. vismaz 24 stundas pirms kuģa ienākšanas ostā;

74.2. ja reisa ilgums ir mazāks par 24 stundām – ne vēlāk, kā kuģim izejot no iepriekšējās ostas;

74.3. ja nākamā osta nav zināma vai tā mainās reisa laikā – tiklīdz šī informācija ir kļuvusi zināma.

75. Ja no kuģa paredzēts izkraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis par to izdara atzīmi nacionālajā SSN sistēmā (vienlaikus ar kuģa manifesta iesniegšanu).

76. Ja pēc šo noteikumu 72.punktā minēto dokumentu iesniegšanas (pirms kuģa ienākšanas ostā pie pirmās piestātnes) ir mainījusies tajos ietvertā informācija, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis attiecīgos dokumentus nekavējoties iesniedz atkārtoti.

77. Ne vēlāk kā divas stundas pirms kuģa paredzētās atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis elektroniski, izmantojot nacionālo SSN sistēmu, iesniedz šādus FAL konvencijā minētos dokumentus:

77.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – ostas pārvaldei, Valsts robežsardzei, muitas iestādei un, ja kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam;

77.2. kuģa manifestu (ja uz kuģa ir krava) – muitas iestādei un, ja kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam;

77.3. kuģa krājumu deklarāciju (FAL 3.veidlapa) (ja pēc kuģa atrašanās ostā tajā veiktas izmaiņas) – muitas iestādei;

77.4. apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa) (ja pēc kuģa atrašanās ostā tajā veiktas izmaiņas), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei;

77.5. pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju (ja uz kuģa ir pasažieri), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – Valsts robežsardzei un muitas iestādei.

78. Ja kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis par to izdara atzīmi nacionālajā SSN sistēmā (vienlaikus ar kuģa manifesta iesniegšanu).

79. Ja pēc šo noteikumu 77.punktā minēto dokumentu iesniegšanas ir mainījusies tajos ietvertā informācija, kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis attiecīgos dokumentus nekavējoties iesniedz atkārtoti.

80. Ja attiecīgi ostas pārvaldes, Valsts robežsardzes, muitas iestādes vai Pārtikas un veterinārā dienesta rīcībā jau ir pietiekama informācija par kuģi, tā kravu, kuģa krājumiem, apkalpi, apkalpes mantām vai pasažieriem, tā var atbrīvot kuģi no šo noteikumu 72. un 77.punktā minēto dokumentu iesniegšanas. Nacionālajā SSN sistēmā attiecīgo dokumentu drīkst neiesniegt, ja piešķirti atbrīvojumi no visām kontroles iestādēm, kurām saskaņā ar šo noteikumu 72. un 77.punktu ir jāsaņem attiecīgais dokuments.

81. Ja kuģis ienāk ostā no citas Latvijas ostas vai iziet no ostas, lai dotos uz citu Latvijas ostu vai atgrieztos tajā pašā ostā, nepiestājot citas valsts ostā, šā kuģa aģents, bet, ja tāda nav, kuģošanas kompānija vai kuģa kapteinis paziņo par to Valsts robežsardzei, muitas iestādei un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārajam dienestam attiecīgi pirms kuģa ienākšanas ostā vai pirms kuģa atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas. Paziņošanai izmanto nacionālo SSN sistēmu vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus. Ja visām kontroles iestādēm, kurām saskaņā ar šo noteikumu 72. un 77.punktu ir jāsaņem attiecīgie dokumenti, ir sniegts šajā punktā minētais paziņojums, šo noteikumu 72. un 77.punktā minētos dokumentus var neiesniegt.

82. Valsts robežsardze, muitas iestāde un, ja no kuģa paredzēts izkraut vai kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, arī Pārtikas un veterinārais dienests atbilstoši kompetencei pārbauda, vai saskaņā ar šo noteikumu 72. vai 77.punktu iesniegtie dokumenti ir aizpildīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, un, ja nepieciešams, pieprasa precizētu informāciju.

83. Pēc šo noteikumu 72. vai 77.punktā minēto dokumentu saņemšanas Valsts robežsardze, muitas iestāde un, ja no kuģa paredzēts izkraut vai kuģī paredzēts iekraut veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļautu kravu, arī Pārtikas un veterinārais dienests veic kontroles pasākumus atbilstoši to darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

84. Ja, veicot šo noteikumu 83.punktā minēto kontroli, Valsts robežsardze konstatē, ka nepastāv šķēršļi attiecīgi personu nokāpšanai no kuģa vai kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, Valsts robežsardze nacionālajā SSN sistēmā izdara atzīmi, dodot atļauju personām nokāpt no kuģa vai kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas.

85. Ja, veicot šo noteikumu 83.punktā minēto kontroli, Pārtikas un veterinārais dienests konstatē, ka nepastāv šķēršļi kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, Pārtikas un veterinārais dienests nacionālajā SSN sistēmā izdara atzīmi, dodot atļauju kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas.

86. Atļauju izkraut preces no kuģa un iekraut preces kuģī muitas iestāde dod saskaņā ar šo noteikumu 107., 108., 109. un 110.punktu.

87. Ja, veicot šo noteikumu 83.punktā minēto kontroli, muitas iestāde konstatē, ka nepastāv šķēršļi kuģa atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, muitas iestāde nacionālajā SSN sistēmā izdara atzīmi, dodot atļauju kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas.

88. Ir aizliegta:

88.1. personu nokāpšana no robežpārbaudei pakļauta kuģa, nesagaidot nacionālajā SSN sistēmā Valsts robežsardzes atzīmi par šādas atļaujas došanu;

88.2. preču izkraušana no kuģa, nesagaidot nacionālajā SSN sistēmā muitas iestādes atzīmi par šādas atļaujas došanu;

88.3. preču iekraušana kuģī, nesagaidot nacionālajā SSN sistēmā muitas iestādes atzīmi par šādas atļaujas došanu;

88.4. robežpārbaudei pakļauta kuģa atiešana no piestātnes, lai izietu no ostas, nesagaidot nacionālajā SSN sistēmā Valsts robežsardzes atzīmi par robežpārbaudes pabeigšanu.

89. Atbilstoši pilnvarots ostas pārvaldes darbinieks (piemēram, ostas kapteinis, kuģu satiksmes vadības operators) dod atļauju kuģim atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, tikai pēc tam, kad par šo kuģi nacionālajā SSN sistēmā Valsts robežsardze, muitas iestāde un, ja uz kuģa ir veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, arī Pārtikas un veterinārais dienests ir izdarījis atzīmi par šādas atļaujas došanu. Osta neatbild par nepamatotu kuģa aizkavēšanu, ja atļauju atiešanai no piestātnes, lai izietu no ostas, atbilstoši pilnvarots ostas pārvaldes darbinieks nav devis, pamatojoties uz to, ka šādu atļauju vēl nav devusi Valsts robežsardze, muitas iestāde vai Pārtikas un veterinārais dienests.

90. Ja rodas aizdomas par saslimšanu ar bīstamu infekcijas slimību vai jebkādu cita veida sabiedrības veselības apdraudējumu, par to jāziņo pirms kuģa ienākšanas ostā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu veikšanas kārtību. Ja saskaņā ar šiem normatīvajiem aktiem Slimību profilakses un kontroles centrs kuģa kapteinim, kuģošanas kompānijai vai to pilnvarotam kuģa aģentam pieprasa iesniegt jūras sanitāro deklarāciju, to iesniedz elektroniski, izmantojot nacionālo SSN sistēmu.

8. Robežpārbaudes speciālās prasības

91. Kuģu un personu robežpārbaudes veic saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksa prasībām, ņemot vērā nelegālās imigrācijas draudu novērtējumu un iekšējās drošības apsvērumus.

92. Uz katra kuģa, kuram veic robežpārbaudi, ir šādi dokumenti:

92.1.  apkalpes saraksts (aizpildīta FAL 5.veidlapa);

92.2. pasažieru saraksts (aizpildīta FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informācija, ja uz kuģa ir pasažieri;

92.3. apkalpes un pasažieru ceļošanas dokumenti (tiem jābūt derīgiem).

93. Ja atpūtas kuģis nāk no tādas valsts ostas, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, vadītājs vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona pirms kuģa ienākšanas robežšķērsošanas vietā vai nekavējoties pēc kuģa ienākšanas robežšķērsošanas vietā iesniedz Valsts robežsardzei apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, un, ja uz kuģa ir pasažieri, pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju, ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru.

94. Ja atpūtas kuģis iziet uz tādas valsts ostu, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, vadītājs vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona ne vēlāk kā stundu pirms paredzētās kuģa iziešanas no robežšķērsošanas vietas iesniedz Valsts robežsardzei apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, un, ja uz kuģa ir pasažieri, pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju, ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru (ja pēc kuģa ierašanās ostā šajos dokumentos ir veiktas izmaiņas).

95. Ja atpūtas kuģis nāk no tādas valsts ostas, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, personu kustību no kuģa vai uz kuģi pēc tā pienākšanas pie pirmās piestātnes robežšķērsošanas vietā drīkst uzsākt tikai tad, ja saņemta Valsts robežsardzes atļauja.

96. Ja atpūtas kuģis iziet uz tādas valsts ostu, kura nepiemēro Šengenas acquis noteikumus attiecībā uz robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, kuģis drīkst atiet no piestātnes robežšķērsošanas vietā tikai tad, ja saņemta Valsts robežsardzes atļauja.

97. Piekrastes zvejā iesaistīta zvejas kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona reizi mēnesī iesniedz Valsts robežsardzei apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa).

98. Ja pēc šo noteikumu 97.punktā minētā apkalpes saraksta (FAL 5.veidlapa) iesniegšanas ir notikušas izmaiņas attiecīgā zvejas kuģa apkalpes sastāvā, kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienu stundu pirms kuģa paredzētās atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas, informē Valsts robežsardzi un iesniedz jaunu apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa).

99. Ja uz piekrastes zvejā iesaistīta zvejas kuģa paredzēts uzņemt pasažierus, kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona par to nekavējoties, bet ne vēlāk kā stundu pirms kuģa paredzētās atiešanas no piestātnes, lai izietu no ostas, informē Valsts robežsardzi un iesniedz pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa).

100. Šo noteikumu 98. un 99.punktā minētajos gadījumos zvejas kuģis drīkst atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, tikai tad, ja saņemta Valsts robežsardzes atļauja.

101. Ja piekrastes zvejā iesaistīts zvejas kuģis 36 stundu laikā neatgriežas ostā, no kuras tas izgājis, vai neienāk kādā citā Latvijas ostā, šā kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona ne vēlāk kā stundas laikā, skaitot no 36 stundu termiņa beigām, par to informē Valsts robežsardzi.

102. Šo noteikumu 93., 94., 97., 98. un 99.punktā minētos dokumentus iesniedz, izmantojot nacionālo SSN sistēmu vai jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus.

103. Ja kuģim ir veikta robežpārbaude, bet tas neiziet no ostas iepriekš paredzētajā laikā, šā kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona nekavējoties par to informē Valsts robežsardzi, norādot plānotā iziešanas laika pārcelšanas iemeslus. Šādā gadījumā Valsts robežsardze veic atkārtotu kuģa un personu robežpārbaudi un kuģim ir aizliegts atiet no piestātnes, lai izietu no ostas, bez atkārtotas Valsts robežsardzes atļaujas.

104. Ja kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona paziņojusi par kuģa iziešanu uz tādas valsts ostu, kura piemēro Šengenas acquis noteikumus par robežkontroles atcelšanu pie iekšējām robežām, bet Valsts robežsardze informējusi ostas kapteini, ka attiecīgajam kuģim veiks robežpārbaudi, ostas kapteinis dod atļauju kuģim atiet no piestātnes tikai pēc robežpārbaudes pabeigšanas un Valsts robežsardzes attiecīgas atļaujas saņemšanas.

9. Muitas kontroles speciālās prasības

105. Šī nodaļa attiecas uz kuģiem, uz kuriem atrodas preces, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par muitas kontroli ir pakļautas muitas kontrolei.

106. Kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona Kopienas Muitas kodeksa 36.a pantā noteiktās ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanai var izmantot nacionālajā SSN sistēmā ievietoto informāciju.

107. Pirms preču izkraušanas no kuģa šo preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarota persona elektroniski, izmantojot nacionālo SSN sistēmu, muitas iestādei iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai par preču izkraušanu, norādot šādu informāciju:

107.1. preču nosūtītājs;

107.2. preču saņēmējs;

107.3. preču pārvadātājs (kuģa nosaukums, IMO numurs);

107.4. iekraušanas osta;

107.5. izkraušanas osta;

107.6. atsauce uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja preces ir ievestas Kopienas muitas teritorijā tieši no trešās valsts;

107.7. kravas nosaukums un apraksts (ja kravu pārvadā konteinerā – konteinera numurs);

107.8. kravas daudzums;

107.9. preču kombinētās nomenklatūras kods (HS kods);

107.10. iesniedzēja rekvizīti (juridiskās personas nosaukums, adrese, iesniedzēja vārds, uzvārds).

108. Pirms preču iekraušanas kuģī šo preču īpašnieks, valdītājs vai to pilnvarota persona elektroniski, izmantojot nacionālo SSN sistēmu, muitas iestādei iesniedz iesniegumu atļaujas saņemšanai par preču iekraušanu, norādot šādu informāciju:

108.1. preču nosūtītājs;

108.2. preču saņēmējs;

108.3. preču pārvadātājs (kuģa nosaukums, IMO numurs);

108.4. iekraušanas osta;

108.5. izkraušanas osta;

108.6. atsauce uz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju, ja preces ir paredzēts nosūtīt ārpus Kopienas muitas teritorijas;

108.7. kravas nosaukums un apraksts (ja kravu pārvadā konteinerā – konteinera numurs);

108.8. kravas daudzums;

108.9. preču kombinētās nomenklatūras kods (HS kods);

108.10. iesniedzēja rekvizīti (juridiskās personas nosaukums, adrese, iesniedzēja vārds, uzvārds).

109. Pēc šo noteikumu 107. vai 108.punktā minētā iesnieguma saņemšanas muitas iestāde veic kontroles pasākumus atbilstoši tās darbību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

110. Ja, veicot šo noteikumu 109.punktā minēto kontroli, muitas iestāde konstatē, ka nepastāv šķēršļi attiecīgi preču izkraušanai no kuģa vai preču iekraušanai kuģī, muitas iestāde nacionālajā SSN sistēmā izdara atzīmi, dodot atļauju izkraut preces no kuģa vai iekraut preces kuģī.

10. Ostu formalitātes sevišķos gadījumos

111. Kuģi un uz tiem esošās personas, kas piedalās jūras piesārņojuma vai cita veida avāriju seku likvidācijā, ir pakļauti tikai Valsts robežsardzes kontrolei.

112. Kuģi, kas plāno ienākt ostā, tikai lai nogādātu krastā slimu vai ievainotu apkalpes locekli, pasažieri, jūrā izglābtu personu vai citu personu, kurai nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, un pēc tam plāno nekavējoties atstāt ostu, ir pakļauti tikai šādām ostu formalitātēm:

112.1. tiklīdz kļuvusi zināma osta, kurā personu plānots nogādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai, kuģa kapteinis (atpūtas kuģa vadītājs) vai īpašnieks, vai to pilnvarota persona (atpūtas kuģim – arī jahtklubs, kurā kuģis paredzējis piestāt), izmantojot jebkurus pieejamos saziņas līdzekļus, Krasta apsardzes dienestam, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un Valsts robežsardzei paziņo:

112.1.1. nodomu ienākt ostā, lai nogādātu personu neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai;

112.1.2. tās personas identifikācijas datus, kuru plānots nogādāt neatliekamās medicīniskās palīdzības saņemšanai;

112.1.3. plānoto kuģa ierašanās laiku ostā;

112.2. pēc attiecīgās kontroles iestādes pieprasījuma iesniedz jūras sanitāro deklarāciju un vispārīgo deklarāciju.

113. Krasta apsardzes dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Valsts robežsardze, ja nepieciešams, iesaistot arī citas iestādes, koordinē šo noteikumu 112.punktā minēto ostas formalitāšu kontroli un palīdzības sniegšanu personai, kurai nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, ievērojot FAL konvencijas pielikuma 2.nodaļas H apakšnodaļas prasības.

11. Noslēguma jautājumi

114. Atzīt par spēku zaudējušiem:

114.1. Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumus Nr.839 "Noteikumi par formalitātēm, kas saistītas ar kuģu ienākšanu ostā un iziešanu no tās" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 145.nr.);

114.2. Ministru kabineta 2005.gada 9.augusta noteikumus Nr.592 "Kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par bīstamām un piesārņojošām kuģu kravām" (Latvijas Vēstnesis, 2005, 126.nr.; 2005, 197.nr.; 2010, 206.nr.; 2011, 140.nr.).

115. Līdz 2012.gada 31.decembrim šo noteikumu 72., 77. un 90.punktā minētos dokumentus var iesniegt, arī neizmantojot nacionālo SSN sistēmu.

116. Ja saskaņā ar šo noteikumu 115.punktu šo noteikumu 72.punktā minētos dokumentus, kuģim ienākot ostā, iesniedz, neizmantojot nacionālo SSN sistēmu, tos noformē atbilstoši FAL konvencijā minētajām prasībām un iesniedz:

116.1. Valsts robežsardzei:

116.1.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – vienu eksemplāru;

116.1.2. apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, – divus eksemplārus;

116.1.3. pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju, ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, ja uz kuģa ir pasažieri, – divus eksemplārus;

116.2. muitas iestādei:

116.2.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – vienu eksemplāru;

116.2.2. kuģa manifestu, ja uz kuģa ir krava, – vienu eksemplāru;

116.2.3. apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa) – vienu eksemplāru;

116.2.4. apkalpes mantu deklarāciju (FAL 3.veidlapa) – vienu eksemplāru;

116.2.5. kuģa krājumu deklarāciju (FAL 4.veidlapa) – vienu eksemplāru;

116.2.6. pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju, ja uz kuģa ir pasažieri, – vienu eksemplāru;

116.3. Pārtikas un veterinārajam dienestam:

116.3.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa), ja ostā tiks izkrauta veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, – vienu eksemplāru;

116.3.2. kuģa manifestu, ja ostā tiks izkrauta veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, – vienu eksemplāru;

116.4. ostas pārvaldei – vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – vienu eksemplāru.

117. Ja saskaņā ar šo noteikumu 115.punktu šo noteikumu 77.punktā minētos dokumentus, kuģim izejot no ostas, iesniedz, neizmantojot nacionālo SSN sistēmu, tos noformē atbilstoši FAL konvencijā minētajām prasībām un iesniedz:

117.1. Valsts robežsardzei:

117.1.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – vienu eksemplāru;

117.1.2. apkalpes sarakstu (FAL 5.veidlapa), ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, ja pēc kuģa atrašanās ostā tajā veiktas izmaiņas, – vienu eksemplāru;

117.1.3. pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju, ja nepieciešams, norādot apkalpes sarakstā vīzas vai uzturēšanās atļaujas numuru, ja uz kuģa ir pasažieri, – vienu eksemplāru;

117.2. muitas iestādei:

117.2.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – vienu eksemplāru;

117.2.2. kuģa manifestu, ja uz kuģa ir krava, – vienu eksemplāru;

117.2.3. pasažieru sarakstu (FAL 6.veidlapa) vai kuģa pasažieru reģistrācijas informāciju, ja uz kuģa ir pasažieri, – vienu eksemplāru;

117.2.4. kuģa krājumu deklarāciju (FAL 4.veidlapa), ja pēc kuģa atrašanās ostā tajā veiktas izmaiņas, – vienu eksemplāru;

117.3. Pārtikas un veterinārajam dienestam:

117.3.1. vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa), ja ostā kuģī ir iekrauta veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, – vienu eksemplāru;

117.3.2. kuģa manifestu, ja ostā kuģī ir iekrauta veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma, kvalitātes vai klasifikācijas kontrolei pakļauta krava, – vienu eksemplāru;

117.4. ostas pārvaldei – vispārīgo deklarāciju (FAL 1.veidlapa) – vienu eksemplāru.

118. Ja saskaņā ar šo noteikumu 115.punktu šo noteikumu 90.punktā minēto jūras sanitāro deklarāciju iesniedz, neizmantojot nacionālo SSN sistēmu, to noformē atbilstoši Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu 10.pielikumā minētajām prasībām un iesniedz Slimību profilakses un kontroles centrā (vienu eksemplāru).

119. Ja saskaņā ar šo noteikumu 115.punktu šo noteikumu 72. un 77.punktā minētos dokumentus iesniedz, neizmantojot nacionālo SSN sistēmu, šo noteikumu 84., 85. un 87.punktā minēto atļauju attiecīgās iestādes dod, izmantojot jebkādus šai iestādei pieņemamus saziņas līdzekļus. Informāciju par atbilstošas atļaujas došanu attiecīgā iestāde laikus ievada arī nacionālajā SSN sistēmā, norādot, ka visi nepieciešamie dokumenti iesniegti papīra vai citā formā.

120. Šo noteikumu 107., 108., 109. un 110.punkts stājas spēkā ar 2012.gada 1.jūliju.

121. Šo noteikumu 22., 23., 24., 25., 69., 81., 93., 94., 97., 98. un 99.punktā minētās informācijas saņemšanu nacionālajā SSN sistēmā Krasta apsardzes dienests nodrošina, sākot ar 2013.gada 1.janvāri.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 20.oktobra Direktīvas 2010/65/ES par ziņošanas formalitātēm kuģiem, kuri ienāk dalībvalstu ostās un/vai iziet no tām, un ar ko atceļ Direktīvu 2002/6/EK;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu un atceļ Padomes Direktīvu 93/75/EEK;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa Direktīvas 2009/17/EK, ar kuru groza Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu;

4) Komisijas 2011.gada 23.februāra Direktīvas 2011/15/ES, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 27.novembra Direktīvas 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 5.novembra Direktīvas 2002/84/EK, ar ko groza direktīvas par kuģošanas drošību un kuģu radītā piesārņojuma novēršanu;

7) Komisijas 2007.gada 13.decembra Direktīvas 2007/71/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Satiksmes ministrs A.Ronis



 

1.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 15.maija
noteikumiem Nr.339

Paziņojums par atkritumu nodošanu

 

Satiksmes ministrs A.Ronis



 

2.pielikums
Ministru kabineta
2012.gada 15.maija
noteikumiem Nr.339

Aizsardzības informācijas deklarācija

Satiksmes ministrs A.Ronis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!