Piedaloties neformālā Eiropadomes sanāksmē

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis 23.maijā Briselē pēc Eiropadomes priekšsēdētāja Hermana fon Rompuja ielūguma piedalījās Eiropadomes neformālā sanāksmē, kurā kopā ar Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājiem, tostarp Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un Slovēnijas prezidentu Janežu Janšu (attēlā), apmainījās viedokļiem par Eiropas ekonomisko izaugsmi un darba vietu izveidi Foto: U Vei, Xinhua

23.maijā Briselē notika neformālā Eiropadomes sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Savā ielūguma vēstulē Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompujs aicināja Eiropas Savienības valstu un valdību vadītājus uz atvērtu un neoficiālu viedokļu apmaiņu par Eiropas ekonomisko izaugsmi un darba vietu izveidi.

9.maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar paziņojumu par nepieciešamo turpmāko aktīvo rīcību izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, aicinot analizēt un izvērtēt fiskālās konsolidācijas un konverģences jeb tautsaimniecību integrācijas procesu saliedēšanas iespējas, lielu uzmanību pievēršot pasākumu kopumam, kas mazinātu spriedzi valsts parādu tirgos un banku nozarē.

Eiropas Savienības valstu un valdību vadītāji neformālās Eiropadomes sarunās galveno uzmanību pievērsa konkrētiem projektiem un idejām, kas tiek piedāvātas Eiropas izaugsmes veicināšanai: projektu obligācijas, Eiropas Investīciju bankas pamatkapitāla palielināšana, ES fondu efektīvāka piesaiste un eiroobligācijas.

Līdzās citu konkrētu programmu īstenošanas novērtējumam Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu kā pozitīvu piemēru minēja Latviju, kurā ievērojamus līdzekļus plānots ieguldīt profesionālās izglītības iestāžu materiālās bāzes modernizācijai.

Sanāksmes noslēgumā Eiropadomes priekšsēdētājs H. van Rompujs atzina, ka ES dalībvalstu vadītāju tikšanās bija fokusēta, noskaidrojoša un tieša, dalībvalstu līderiem nonākot pie vienota secinājuma par finansiālās stabilitātes un izaugsmes savstarpēji saistītām likumsakarībām un to attīstības iespējām.

Eiropadomes neoficiālā tikšanās tika rīkota, lai tuvinātos ES dalībvalstu vienotai izpratnei par Eiropas izaugsmes programmas galvenajiem aspektiem un sagatavotos šā gada jūnija Eiropadomes sanāksmei, kurā plānots pieņemt lēmumus par dalībvalstīm saistošām rekomendācijām par nepieciešamajām strukturālajām reformām un nodarbinātības politiku, kā arī par ES daudzgadu budžeta iespaidu uz Eiropas izaugsmi.

"Sanāksmes galvenais mērķis bija meklēt jaunas iespējas Eiropas izaugsmes veicināšanai, un ir panākta vienošanās fokusēt uzmanību trīs svarīgākajos virzienos: pirmkārt, mobilizēt ES politikas atbalstu izaugsmei, tostarp arī noņemot dažādas barjeras, kas traucē īstenot pilnu ES iekšējā tirgus potenciālu, otrkārt, aktīvāk atbalstīt investīciju piesaisti dalībvalstu ekonomiku attīstībai un, treškārt, atbalstīt jaunu darba vietu veidošanos. Latvija izskanēja kā pozitīvais piemērs, uzsverot, ka pašlaik spēcīgāko izaugsmi demonstrē tās valstis, kas krīzes laikā ievērojušas stingru fiskālo disciplīnu, bet Latvija jau otro ceturksni pēc kārtas ir straujāk augošā ES ekonomika. Tāpat valstu līderi sarunās vairākkārt uzsvēra, ka nodokļu samazināšana ir viena no būtiskajām iespējām stimulēt ekonomikas attīstību.

Pārrunājot situāciju Grieķijā, Eiropadome vēlreiz apstiprināja, ka dalībvalstis atbalsta Grieķijas turpmāku atrašanos eirozonā, taču ar nosacījumu, ka tā izpilda saistības, ko iepriekš ir uzņēmusies," pēc sanāksmes informēja Valdis Dombrovskis.

Šī bija arī pirmā oficiālā iespēja ES valstu līderiem tikties ar Francijas prezidentu Fransuā Olandu, kuru V.Dombrovskis apsveica ar panākumiem vēlēšanās, kā arī īsi apsprieda pašreizējo situāciju eirozonā.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (attēlā pirmajā rindā otrais no kreisās) 23.maijā Briselē, pēc Eiropadomes priekšsēdētāja ielūguma piedaloties Eiropadomes neformālajā sanāksmē, kurā ES valstu un valdību vadītāji apmainījās viedokļiem par Eiropas ekonomisko izaugsmi un darba vietu izveidi Foto: U Vei, Xinhua

Vita Timermane-Moora, Latvijas Pastāvīgās pārstāvniecības ES preses sekretāre;
Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs