Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par tautsaimniecības soļiem gada pirmajā ceturksnī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2012., Nr. 74 (4677) https://www.vestnesis.lv/ta/id/247699

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts budžeta izpildi gada pirmajā ceturksnī

Vēl šajā numurā

15.05.2012., Nr. 74 (4677)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par tautsaimniecības soļiem gada pirmajā ceturksnī

Ekonomikas ministrija:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes ātro novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada 1.ceturksnī ir pieaudzis par 6,8%, salīdzinot ar 2011.gada 1.ceturksni. Ceturkšņa laikā IKP ir audzis par 1% (pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem). Šāds ekonomisko aktivitāšu kāpums ceturkšņa laikā ir vērtējams kā straujš.

Saskaņā ar ātro novērtējumu Latvijas IKP šā gada pirmajā ceturksnī turpinājis pārliecinoši augt. 6,8% pieaugums gada laikā un 1% ceturksnī nu jau vairs nav pārsteigums, bet gan loģisks apstiprinājums pozitīvajām tendencēm ekonomikā, kas veiksmīgi turpinājušās arī šā gada sākumā. Turklāt arī Latvijas ekonomikas strukturālās izmaiņas sekmīgi turpinās, arvien lielāku īpatsvaru struktūrā veidojot ražojošajiem un uz eksportu vērstajiem sektoriem. Lai arī ārējos tirgos joprojām ir saglabājušās neskaidrības un vairāki riski, kas var ietekmēt Latvijas ekonomikas izaugsmi, līdzšinējie procesi rāda, ka mūsu uzņēmēji ar piesardzīgu skatu turpina iesākto – kāpina izlaides apjomu, drošāk veic investīcijas, rada jaunas darba vietas, iekaro jaunus tirgus un nostiprina pozīcijas jau esošajos, ceļ produktivitāti, lai, pieaugot kopējām izmaksām, saglabātu konkurētspēju. Arī turpmāk sagaidām ekonomikas atkopšanos, un aktuāla prognoze ir, ka IKP kāpums šogad sasniegs vismaz 3%,” uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Jāņem vērā, ka galvenais mūsu ekonomikas dzinulis joprojām ir eksports, lai arī izaugsme vairumā ES valstu gan pērnā gada nogalē, gan šā gada 1.ceturksnī bija vāja. Par strauju Latvijas IKP pieaugumu gada 1.ceturksnī liecināja iepriekš publiskotie īstermiņa statistikas dati un konjunktūras apsekojumi, rādot, ka saspringtā situācija ārējos tirgos Latvijas tautsaimniecības izaugsmi šā gada 1.ceturksnī praktiski nav ietekmējusi.

Latvijas apstrādes rūpniecībā šā gada 1.ceturksnī ražošanas apjoms palielinājās par 16,4% un strauji turpina augt arī apgrozījums gan eksportā, gan vietējā tirgū. Tāpat 1.ceturksnī ievērojami auga kravu pārvadājumu apjoms dzelzceļā un ostās. Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums 2012.gada janvārī–martā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 12%. Nodokļu ieņēmumi budžetā pārsniedz plānotos.

Balstoties uz aktuālākajām tendencēm tautsaimniecībā un vienlaikus ņemot vērā joprojām augstos izaugsmes riskus eirozonā, Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad kopumā Latvijas tautsaimniecības izaugsme būs vismaz 3%.

Ministrijas Sabiedrisko
attiecību nodaļa

Finanšu ministrija:

10.maijā publicētais ātrais novērtējums par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šā gada pirmajā ceturksnī liecina, ka pretēji ekonomikas analītiķu pērnā gada nogalē un šā gada sākumā izteiktajām prognozēm ekonomiskās situācijas pasliktināšanās eirozonā nav bremzējusi izaugsmi Latvijā.

Latvijas ekonomikā turpinās strauja izaugsme, un salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni IKP ir palielinājies par 6,8%. Salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni izaugsmes temps ir pat palielinājies, visticamāk, tas atkal būs visstraujākais visā Eiropas Savienībā (ES). Finanšu ministrijas pavasarī izstrādātajā prognozē šim gadam, kas paredz 2% IKP pieaugumu, pirmajā ceturksnī tika prognozēts izaugsmes tempa samazinājums salīdzinājumā ar pērnā gada pēdējo ceturksni.

Analizējot iemeslus, kādēļ izaugsme pirmajā ceturksnī ir tik būtiski pārsniegusi vēl pirms pāris mēnešiem prognozēto, vispirms jāvērtē situācija ārējā vidē, jo tieši tās pasliktināšanās bija pesimistisko prognožu pamatā. Būtiskākais, kas ir noticis kopš pērnā gada beigām, ir Eiropas Centrālās bankas īstenotais likviditātes atbalsts eirozonas bankām, kā rezultātā kritušās eirozonas valstu parādzīmju procentu likmes un mazinājies saspīlējums finanšu tirgos.

Papildus tam veiksmīgi ticis restrukturizēts Grieķijas parāds un ES ir panākta vienošanās par fiskālo līgumu, tomēr vairāki faktori liecina, ka situācija ārējā vidē būtiski neatšķiras no pagājušā gada nogales vai šā gada sākuma. Pirmkārt, kopš pērnā gada beigām eirozona atkal atrodas recesijā, un visi iepriekš minēti pasākumi ļāvuši tikai stabilizēt situāciju, bet ne būtiski to uzlabot. Rūpniecības gada pieauguma temps eirozonā jau kļuvis negatīvs, strauji pieaug bezdarbs un lielākajā daļā eirozonas valstu aprīlī atkal ir pasliktinājušies rūpniecības konfidences indikatori, norādot uz sliktu otrā ceturkšņa sākumu. Otrkārt, turpina pieaugt bažas par Spāniju saistībā ar tās nespēju ierobežot budžeta deficītu, augošo bezdarbu un ekonomikas lejupslīdi, kā rezultātā arī Spānijai var būt nepieciešama starptautiskā palīdzība. Visbeidzot pēc Grieķijas vēlēšanām atkal aktualizējies jautājums par Grieķijas izstāšanos no eirozonas.

Lai gan eirozonā problēmas turpinās, pirmais ceturksnis bijis veiksmīgs gan rūpniecībai, gan transporta nozarei. Tas skaidrojams gan ar uzlabojumiem Latvijas konkurētspējā, gan ar to, ka Latvijas eksporta partnervalstis problēmas eirozonā ir skārušas mazāk nekā Dienvideiropas valstis. Tomēr jaunākie dati par rūpniecību un IKP liecina, ka ekonomikas pieauguma tempi mūsu tirdzniecības partnervalstīs bremzējas un ārējā vide saglabājas Latvijai nelabvēlīga.

Tādējādi būtisks faktors Latvijas ekonomikas līdzšinējai noturībai pret eirzonas problēmām ir iekšējā pieprasījuma atkopšanās, par ko liecina tirdzniecības pieaugums šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni par 10% un produktu nodokļu ieņēmumu palielinājums par 16%. Sagaidāms arī divciparu pieaugums būvniecības nozarē un investīcijās.

Kaut arī iekšējais patēriņš atkopjas, tas saglabājas vājš un mājsaimniecību parādu slogs joprojām ir liels, tas ierobežo iekšējā patēriņa iespējas nodrošināt pieaugumu, ja eksporta pieauguma temps būtiski samazinātos.

Diemžēl ātri risinājumi eirozonas problēmām pašlaik nav redzami, kā arī nav pamata domāt, ka, turpinoties recesijai eirozonā, Latvija spēs pilnībā izvairīties no rūpniecības un eksporta izaugsmes tempa palēnināšanās. Tādēļ pirmā ceturkšņa labā izaugsme vērtējama piesardzīgi, un ir jāsaglabā konservatīvs redzējums par ekonomikas turpmāko attīstību, jo situācija eirozonā saglabājas nestabila.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!