Par zemkopības ministres darba vizīti Kiprā

3.maijā zemkopības ministre Laimdota Straujuma darba vizītes laikā tikās ar Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministru Sofokli Aetrari. Tā kā Kipra 2012.gada otrajā pusgadā būs Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts, ir svarīgi šīs valsts lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministram un citiem politiķiem skaidrot Latvijas nostāju jautājumā par ES Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni, tajā skaitā par nepieciešamību ieviest taisnīgākus tiešos maksājumus lauksaimniekiem pēc 2013.gada.

"Tiekoties ar Kipras lauksaimniecības, dabas resursu un vides ministru, uzsvēru, ka Latvija ir ieinteresēta Kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanā, kas dotu iespēju efektīvāk izmantot Eiropas Savienības un valsts atbalstu lauksaimniekiem un paātrinātu šīs nozares attīstību Latvijā. Ir nepieciešamas kardinālas izmaiņas tiešo maksājumu sistēmā un finansējuma sadalē starp dalībvalstīm. Kipras kolēģim īpaši uzsvēru Latvijas prasību Eiropas Savienības nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam ieviest taisnīgākus tiešos maksājumus lauksaimniekiem. Kopš iestājas Eiropas Savienībā Latvijas lauksaimnieki ir nostādīti ļoti nevienlīdzīgos konkurences apstākļos attiecībā pret citu dalībvalstu lauksaimniekiem, kuri saņem vairakkārt lielākus tiešos maksājumus," pēc tikšanās sacīja L.Straujuma. Abi ministri bija vienisprātis, ka ir jāturpina diskutēt par Eiropas Komisijas priekšlikumu par vienkāršākas atbalsta saņemšanas kartības ieviešanu mazajiem un jaunajiem lauksaimniekiem, jo mazās lauku saimniecības veido būtisku šās nozares daļu.

Latvija prasa tiešo maksājumu izlīdzināšanu, paredzot, ka visas dalībvalstis saņem ap 80 procentiem no ES tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Turklāt jaunajai tiešo maksājumu sistēmai ir jāstājas spēkā pēc iespējas ātrāk un bez gariem pārejas periodiem – jau 2014.gadā.

Latvija iebilst pret obligātu ekoloģiskās jeb zaļās komponentes ieviešanu, tai paredzot 30 procentus no tiešo maksājumu apjoma, dalībvalstīm, kurām ir salīdzinoši zems tiešo maksājumu apjoms un līdz ar to arī zems ienākumu atbalsts. Latvija uzskata, ka nedrīkst uzspiest tik lielas papildu prasības saistībā ar vides uzlabošanu. Dalībvalstīm ir jādod tiesības izvēlēties no konkrētiem zaļās komponentes lauksaimniecības prakses pasākumiem sev piemērotākos.

 Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa