savstarpēja uzticēšanās un sadarbība

Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume:

Runa Lietuvas Seimā 1999.gada 25.maijā

Godājamie kolēģi! Dāmas un kungi!

Man ir prieks atzīt, ka Latvijas un Lietuvas attiecības, kas balstītas uz savstarpēju uzticēšanos un sadarbību, ir attīstījušās veiksmīgi. Lietuva, kuras politiskā pieredze un ārpolitiskie mērķi ir līdzīgi mūsu pieredzei un ārpolitiskajiem mērķiem, ir nozīmīga partnere Latvijai.

Praktiskā līmenī mūsu sadarbība attīstās sekmīgi. Šajos gados ir izveidota plaša līgumtiesiskā bāze, kas joprojām tiek padziļināta mūsu sadarbībai būtiskos virzienos. Esam arī pierādījuši, ka protam pragmatiski risināt problēmjautājumus, savstarpējā dialogā meklējot labāko un abām pusēm pieņemamāko risinājumu.

Lai arī Latvijas un Lietuvas līdzīgā ekonomiskā attīstība, noieta tirgus orientācija un ģeogrāfiskais stāvoklis rada pamatu mūsu valstu pozitīvai ekonomiskai sāncensībai, tomēr jāteic, ka tieši ar Lietuvu ir saistītas svarīgas Latvijas ekonomiskās intereses — Lietuva ir ceturtā lielākā Latvijas tirdzniecības partnere. Iepriekšējā pieredze parādījusi, ka Latvijas uzņēmēji ir patiesi ieinteresēti investēt Lietuvā.

Latvijas un Lietuvas attiecības ietekmē sadarbības daudzveidība, proti, divpusējās sadarbības jautājumi mijas ar Baltijas valstu trīspusējās sadarbības jautājumiem.

Man ir tas gods uzrunāt jūs tikai pāris dienas pirms tam, kad Baltijas valstu parlamentu un Baltijas valstu valdību pārstāvji Viļņā pulcēsies uz ikgadējo Baltijas Padomes sēdi. Paredzu, ka tuvākajās dienās Baltijas sadarbības jautājumi tiks pārrunāti, skarot mūsu sazarotās sadarbības visdažādākos aspektus, tiks izvirzīti uzdevumi un definētas prioritātes.

Manuprāt, svarīgi ir pievērst uzmanību tam, kā mēs veidojam un atspoguļojam Baltijas valstu sadarbību gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas aspektā. Mūsu kopējām interesēm atbilstu tas, ka Eiropā tiktu pozitīvi atspoguļoti katras Baltijas valsts attīstības un savstarpējās praktiskās sadarbības panākumi, kā arī mūsu kopējā izpratne par Eiropas un globālajiem jautājumiem. Tas pavērtu mums vēl vienu iespēju apliecināt savu varēšanu adekvāti darboties kopējos integrācijas procesos, kā arī realizēt kopīgu lobiju un savstarpēji koordinētu taktiku mums būtiskajos jautājumos.

Domājot par mūsu izvirzītajiem mērķiem — integrāciju Eiropas Savienībā un NATO —, ir būtiski apzināties, ka Baltijas valstu integrācija eiroatlantiskajās struktūrās un Baltijas valstu savstarpējā sadarbība ir procesi, kas viens otru papildina. Būtiska ir abu šo procesu mērķtiecīga aktivizēšaa, nevis viena aizstāšana ar otru.

Viena no veiksmīgākajām Baltijas valstu sadarbības jomām ir aizsardzība. Šī sadarbība ir nozīmīgs ieguldījums, kas palīdzēs uzlabot Baltijas valstu aizsardzības spējas un savietojamību ar NATO. Līdz ar to tiks veicināta Baltijas valstu integrācija transatlantiskajās struktūrās. Arī perspektīvā te saskatāmas plašas iespējas.

Baltijas valstu kopīgie projekti uzskatāmi parāda mūsu spēju sadarboties, tie stiprina Baltijas valstu militāro potenciālu. Lai pilnīgāk izmantotu Baltijas sadarbības iespējas, būtu lietderīgi apzināt, kuros aizsardzības sektoros mūsu kopīgās aktivitātes vajadzētu izvērst. Šai sakarā savu ieguldījumu varētu dot arī parlamentārās sadarbības struktūras, apzinot vajadzības, izvirzot uzdevumus valdībām un nodrošinot atbalstu kopīgiem projektiem.

Vašingtonā pieņemtie lēmumi apliecina NATO gatavību ieņemt centrālo vietu Eiropas drošības garantēšanā un veicināt demokrātiju un stabilitāti, kā arī parāda, ka tālāka paplašināšanās ir alianses politikas neatņemama sastāvdaļa. Jautājums par turpmāko paplašināšanos ir jautājums par Baltijas valstīm. Tāpēc NATO paplašināšanās kontekstā vēl jo vairāk būtu attīstāms regulārs Latvijas un Lietuvas politiskais dialogs, kas ļautu savstarpēji papildināt un koordinēt savu darbību, orientējoties uz NATO un īpašu uzmanību veltot Baltijas valstu parlamentārajiem sakariem ar Lielbritāniju un Franciju, protams, neaizmirstot arī divpusējos sakarus.

Novērtējot Vašingtonas sanāksmes rezultātus, vēlos kā pozitīvu faktoru atzīmēt NATO piedāvāto Rīcības plānu dalībai, kas Latvijai dos iespēju labāk sagatavoties dalībai Ziemeļatlantijas savienībā. Mēs esam gatavi pilnībā izmantot Rīcības plāna piedāvātās iespējas un ceram, ka arī savienība aktīvi iesaistīsies šajā procesā.

Ar gandarījumu var teikt, ka Vašingtonā pieņemtajos dokumentos atzinīgi novērtēti Latvijas centieni un sasniegumi, gatavojoties dalībai aliansē. Sanāksmē komunikē skaidri un nepārprotami atzīst Latviju par piemērotu kandidātvalsti.

Vašingtonas sanāksmes lēmumi ir stimuls Latvijai turpināt savu aizsardzības spēju attīstīšanu. Mēs novērtējam mums izteikto atzinību un strādāsim, lai izpildītu NATO kandidātvalstīm izvirzītās prasības. Turpmākajos gados Latvijas aizsardzības budžetu paredzēts palielināt līdz Eiropas NATO dalībvalstu vidējam rādītājam — diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Laikā līdz nākamajai NATO sanāksmei, kas notiks ne vēlāk kā 2002.gadā, Latvija visus pūliņus veltīs tam, lai sagatavotos dalībai aliansē.

Viens no svarīgākajiem sarunu jautājumiem manas vizītes laikā Lietuvā ir Eiropas Savienības paplašināšanās. Vēlos uzsvērt, ka Latvija ir gatava uzsākt iestāšanās sarunas visdrīzākajā laikā. Integrēšanās Eiropas Savienībā ir Latvijas reformu procesa mērķorientācija. Latvijā pilnībā tiek nodrošināta reformu procesa kontinuitāte.

Šobrīd Latvijas un Lietuvas mērķi un prioritātes Eiropas Savienības paplašināšanās sakarā ir līdzības — arī Lietuva saskata reālas iespējas sagaidīt uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas jau šogad. Mēs uzskatām, ka šis process ir individuāls katrai valstij un tam jābalstās uz objektīviem kritērijiem.

Attiecībā uz Ignalinas AES mēs ceram, ka, risinot dialogu ar Eiropas Savienību, tiks rasts pieņemams risinājums un tas sekmēs Lietuvas eirointegrācijas procesu.

Latvija ir ieinteresēta, lai Baltijas valstis visas vienlaikus atrastos pie Eiropas Savienības sarunu galda.

Eiropas Savienības paplašināšanai kā stabilzējošam faktoram Viduseiropā un Austrumeiropā nav alternatīvas. Notikumu attīstība Balkānos ir pierādījusi Eiropas Savienības paplašināšanās aktualitāti.

Eiropas Savienības paplašināšanās ir vēsturiska iespēja, kuru nedrīkst neizmantot, aizbildinoties ar tehniskām problēmām. Eiropas Savienības iekšējās reformas nedrīkst likt šķēršļus paplašināšanās procesam. Šis process nevar būt pabeigts, iekams nebūs apvienojušās visas Eiropas valstis, kurām ir kopīga izpratne par demokrātiju, tirgus ekonomiku un indivīda brīvību. Tas ir jautājums par kopīgām vērtībām un to aizstāvēšanu. Eiropas Savienības paplašināšanās ir jautājums par stabilitātes un labklājības zonas paplašināšanu un nostiprināšanu.

Pateicos par uzmanību!