Saeimas 2012. gada 22. marta sēdes stenogramma (nobeigums)

Stenogrammas nobeigums.
Sākums – Saeimas materiālu 21.laidienā ("LV", Nr.51, 29.03,2012.)

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Nākamā darba kārtības sadaļa – „Likumprojektu izskatīšana”.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Šobrīd Latvijā gan attiecībā uz nodokļu piemērošanu, gan atskaišu iesniegšanu, gan soda piemērošanu, gan valsts kopējo attieksmi pastāv pilnīgi vienāda pieeja faktiski visiem komersantiem. Neliela nošķiršana nodokļu piemērošanā attiecībā uz nelieliem komersantiem ir saistīta ar mikrouzņēmumu nodokli, bet, piemēram, soda sankcijas par pārkāpumiem tiek piemērotas, neņemot vērā ne komersanta lielumu, ne pārkāpumu smagumu, ne arī to, vai pārkāpumu izdarīšana ir konkrētā komersanta ikdienas parādība, vai pārkāpums izdarīts ar nolūku, ne arī to, vai tas ir negadījums, kas radies, piemēram, normatīvo aktu neizpildes... neizpratnes dēļ. Valsts, kas slēdz sadarbības līgumus ar komersantiem, šobrīd ņem vērā tikai formālas un uz konkrēto brīdi izpildāmas prasības, neņemot vērā komersantu kopējo praktisko darbību ilgākā laika periodā.

Tā veidojas situācija, ka komersanti, kuri pilda visas saistības ar valsti un cenšas ievērot visas normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībās ar valsti, nonāk vienlīdzīgā situācijā ar tiem komersantiem, kas neuzskata par vajadzīgu strādāt godprātīgi, un bieži vien pat paliek zaudētāji salīdzinājumā ar tiem.

Šo grozījumu mērķis ir radīt sistēmu, kurā uzņēmumi, kas ir parādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti, no valsts puses saņem īpašu attieksmi – pretimnākošu sadarbību. Un sākotnējā posmā šiem uzņēmumiem, šiem komersantiem, uz kuriem šie grozījumi attieksies, būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem.

Es vēlos akcentēt to un parādīt, kāda ir Latvijas komersantu – nodokļu maksātāju – struktūra.

Uz 2011.gada beigām kopumā bija aptuveni 167 tūkstoši juridisko personu – nodokļu maksātāju –, bet no visām juridiski reģistrētajām personām tikai 1400, kas ir 0,8 procenti no visām, veido 65 procentus no kopējiem budžeta ieņēmumiem valstī. Mēs runājam par šo primāro uzņēmumu daļu, ar kuriem mēs arī strādāsim.

Kā darbosies tā sauktais uzticamo uzņēmumu saraksts? Tiks reģistrēti saskaņā ar noteiktiem kritērijiem tie uzņēmēji, kuri piekrīt publiskot pamatinformāciju par savu uzņēmumu. (Reģistrēšanās sarakstā, starp citu, veicinās tajā esošo komersantu savstarpējo sadarbību, pamatojoties uz norādītās informācijas publisko pieejamību.) Atbilstību izvirzītajiem kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas izveidota uzticamo uzņēmumu saraksta komisija, kuras sastāvā paredzēti pārstāvji no Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas un Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas.

Kas tad varēs izmantot šo uzticamo uzņēmumu sarakstu? Kādas ir šīs prasības?

Neto apgrozījums iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 3 miljonus latu.

Nākošais. Budžetā iemaksāto nodokļu kopsumma iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedz 500 tūkstošus latu. (Komisija, izvērtējot atbilstību kritērijiem, var ņemt vērā nozares specifiku, piemēram, ja komersanta pamatdarbība ir saistīta ar eksportu vai tā ir izteikti sezonāla.)

Vidējais darbinieku skaits sešos mēnešos ir vismaz 25.

Vidējā bruto samaksa uzņēmumā pēdējos sešos mēnešos nav mazāka par 600 latiem vai vidējie darba ienākumi nozarē atbilstoši NACE 2 klasifikācijai.

Saimnieciskā darbība tiek veikta ilgāk par trim gadiem.

Nav nodokļu parādu vai tie uz pieteikuma iesniegšanas brīdi nepārsniedz 100 latus.

Komersantam nav uzsākts maksātnespējas, tiesiskās aizsardzības vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Saistībā ar nodokļu maksātāja darbību vai pret nodokļu maksātāju vai tā amatpersonām nav uzsākts kriminālprocess par krāpšanu, nav uzsākts kriminālprocess par dokumentu viltošanu, izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vai par citiem noziedzīgiem darījumiem, kas var ietekmēt nodokļu apmēra noteikšanu.

Ja komersants atbilst visiem sākotnējiem kritērijiem, tad viņu šajā sarakstā komisija iekļauj.

Kādi riski tiks vērtēti? Vērtēšanas laikā komersantam papildus visiem iepriekšējiem kritērijiem ir jāatbilst vēl sekojošiem: saimnieciskās darbības rezultātā pēdējā taksācijas gadā ir jābūt peļņai, nodokļu maksātājs neveic riskantus darījumus. Tas nozīmē – pēdējā laikā nodokļu maksātājs nav veicis darījumus ar tādiem darījumu partneriem, kuri uzskatāmi par nodokļu maksātājiem ar augstu nodokļu nemaksāšanas risku, varētu teikt, pēc Valsts ieņēmumu dienesta iniciatīvas ir izslēgti no ar PVN apliekamo personu reģistra; kā arī kontrolējošās institūcijas, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienests, komersantam pēdējo trīs gadu laikā nav konstatējušas būtiskus pārkāpumus.

Ja komisija nonāk pie slēdziena, ka komersanta sniegtā informācija nav patiesa vai tajā norādītā informācija nav patiesa, kas apšauba komersanta godprātību un uzticību pret valsti vai sadarbības partneriem, kā arī komersants neatbilst vērtēšanas kritērijiem, tad tā informē šo komersantu par neatbilstībām un nepilnībām, kuras komersantam ir jānovērš. Ja komersants šos kritērijus neizpilda, tad viņu šajā sarakstā neiekļauj.

Kādas priekšrocības uzņēmums saņems, iekļūstot šajā labvēlīgajā „baltajā sarakstā”? Tātad pirmām kārtām ir plānota pievienotās vērtības nodokļa atmaksa trīs dienu laikā, ir vienkāršotas muitas procedūras, ir individuāli Valsts ieņēmumu dienesta konsultanti, ir savlaicīga Valsts ieņēmumu dienesta konsultācija par iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas atbildes, kas tiks sagatavotas ātrāk nekā noteiktajā kārtībā – līdz divām nedēļām.

Protams, ir arī vēlme iekļaut papildu labumus šiem komersantiem, piemēram, priekšrocības publisko iepirkumu konkursos tehnisko un profesionālo spēju pierādīšanai. Šis jautājums tomēr ir diskutabls, jo mēs nedrīkstam radīt nevienlīdzīgus nosacījumus. Šajā brīdī tas vēl nav nolemts.

Un ir vēl virkne citu labumu, ko šis komersants varēs iegūt. Jūs tos varat apskatīties Finanšu ministrijas atskaitē tās mājaslapā.

Kādā veidā tiks nodrošināta šo komersantu izslēgšana no uzticamo uzņēmumu saraksta? Pirmām kārtām šis uzņēmums nonāks tā sauktajā pelēkajā zonā. Kad tas var notikt? Tad, ja vidējais darbinieku skaits pēdējos trīs mēnešos salīdzinājumā ar skaita kritēriju būs zemāks par 30 procentiem vai lielāks nekā kritērijs, ja vidējā oficiālā darba samaksa būs norādīta zemāka nekā vidējā bruto darba samaksa nozarē, ja nodokļu maksātājam būs nodokļu parādi, kā arī gadījumos, ja viņš veiks riskantus darījumus.

Gadījumā, ja uzņēmums 30 dienu laikā neiesniegs paskaidrojumus un šo, teiksim tā, neizpildīto prasību novēršanas plānu, tad komersants tiks vai nu pārcelts atpakaļ uz „balto zonu”, vai arī tiks izslēgts no uzticamo uzņēmumu reģistra.

Šo likumprojektu izstrādājot, mēs izskatījām arī citu valstu pieredzi. Ko tad dara igauņi? (Zālē pieaug troksnis. No zāles starpsaucieni: „Nu pietiks!” „Mēs jau to zinām!”) Igaunijā šo procedūru, kā tiek izveidots, uzturēts un atjaunots „baltais saraksts” katrā nozarē, kā arī uzņēmumu sertifikācijas procedūru nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ievērojiet klusumu zālē!

Bet, protams, es referētājam gribu atgādināt, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā, kurā ir jārunā par konkrētiem priekšlikumiem. Ir, protams, ļoti labi atgādināt likumprojekta būtību, bet tiešām es lūdzu atcerēties otrā lasījuma izskatīšanas būtību.

Paldies.

J.Ozoliņš. Es tūlīt... Man tad ir jāatvainojas par... Es sākšu no sākuma, lai man... (Aplausi. Smiekli. Starpsaucieni: „Lai runā!” „Ļaujiet cilvēkam runāt!”)

Labi! Par Igauniju. Igaunijā par iekļaušanu šajā sarakstā var prasīt samaksu, dārgie! (Starpsauciens: „Ak šitā!”) Mēs to neprasām. Lietuvā šis komersantu saraksts attiecas tikai uz piegādātājiem. Vācijā – tikai uz būvuzņēmējiem. Čehijā – tikai uz piegādātājiem (un arī ir par maksu). Nīderlandē ir horizontālā uzraudzība.

Izvērtējot iepriekš minēto, es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu, ko mēs esam izskatījuši.

Ir saņemti divi priekšlikumi. Komisija nav šos priekšlikumus atbalstījusi. Es lūdzu klātesošos neatbalstīt tos, jo priekšlikumos nav iespējams ierakstīt visu to, ko es tikko nolasīju. (Zālē smiekli.) To likumā nevar ierakstīt! Ir par garu! Līdz ar to komisija nolēma šos priekšlikumus neatbalstīt un deleģēt Ministru kabinetam šo funkciju.

Tā, kolēģi, lūdzu tad apstiprināt... Sākam izskatīt grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”... (No zāles: „Par priekšlikumiem!”)

1.priekšlikums nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim.

A.Sakovskis (SC).

Godātie kolēģi! Jā... Man diezgan sarežģīti būs turpināt pēc Ozoliņa teiktā, bet mēģināšu izskaidrot „Saskaņas Centra” priekšlikuma būtību.

Bez šaubām, Finanšu ministrija sagatavoja beidzot kaut ko pozitīvu mūsu uzņēmējiem, un tā sauktais baltais saraksts ir tiešām pozitīvs mesidžs mūsu lielajiem uzņēmējiem, jo tieši lielajiem uzņēmējiem bija domāta šī programma – sadarbības programma.

Ja principā tas ir atbalstāms, tad kāpēc „Saskaņas Centrs” sagatavoja savu versiju? Mēģināšu paskaidrot.

Mēs saņēmām no Finanšu ministrijas divus dokumentus. Pirmais – tā ir prezentācija, ko veiksmīgi nolasīja Ozoliņa kungs. Otrais dokuments – tā ir koncepcija par šo sadarbības programmu. Mēģināšu ļoti ātri nolasīt tās priekšrocības, ko dod principā sadarbības programma.

Šeit ir runāts par vienkāršoto muitas procedūru... Individuālais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) konsultants... Savlaicīga informācija par VID konstatētiem iespējamiem nodokļu nenomaksas riskiem... Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskās atbildes tiek sagatavotas ātrākā termiņā... PVN atmaksa trīs dienu laikā... Varbūt PVN atmaksa trīs dienu laikā – tas tiešām ir kaut kas tāds būtisks, bet, ņemot „pa lielam”, nekā tāda īpaša tur nav.

Tad es sāku pētīt koncepciju – tas ir cits dokuments no Finanšu ministrijas. Ņemam un lasām par tieši to pašu, ko mums tikko kā prezentēja Ozoliņa kungs, – par citu valstu pieredzi. Citu valstu pieredze... Pirmais teikums (pirmais!): „Šajā sadaļā apskatīti citu valstu piemēri līdzīgu sarakstu izveidei, kas pamatā tiek attiecināti uz publiskajiem iepirkumiem.” To atklāti raksta Finanšu ministrija! Tad man ir jautājums: kāpēc priekšrocību skaitā nav nosaukti publiskie iepirkumi? Varbūt tik tiešām visa tā programma ir domāta vienam mērķim – izveidot valstī tādu situāciju, ka, piedaloties iepirkumos, priekšrocības būs tieši tiem uzņēmumiem, kas būs iekļauti „baltajā sarakstā”? Debatēs mūsu komisijā es uzdevu jautājumu Finanšu ministrijai tieši par tādām šaubām. Man tika atbildēts: „Nē, tā nebūs, tā nav, jo Eiropas Savienības likumi aizliedz veidot kaut kādu nelīdzīgu konkurenci caur kaut kādiem sarakstiem.” Okay! Vakardien apspriešanas laikā, pašā, pašā sākumā, tas pats Finanšu ministrijas pārstāvis Sinkas kungs teica: „Nu, jā, mēs tomēr uzskatām, ka viena no priekšrocībām varētu būt arī tā, ka, publiskajos konkursos piedaloties, priekšroka būtu tiem uzņēmumiem, kas ir „baltajā sarakstā”.”

Tāpēc apvienība „Saskaņas Centrs” izveidoja savus priekšlikumus, kuru būtība ir sekojoša... Tātad – ko Finanšu ministrija piedāvā? Viņi piedāvā vienkārši iedibināt likumā vispārēju formu, ka tāds „baltais saraksts” ir, un principā viss! Un visa tālākā rīcība veicama Ministru kabinetam: Ministru kabinets veido komisiju, Ministru kabinets veido kritērijus, Ministru kabinets caur to komisiju arī lems, vai tas ir labs uzņēmums, vai tas der vai tas neder iekļaušanai „baltajā sarakstā”.

Mūsu koncepcija ir citāda. Ņemot vērā to risku, kas tomēr ir... es nesaku, ka tā būs, bet riski tomēr ir. Kā jebkurā komisijā, kas tiek izveidota, slēpjas arī subjektīvais faktors. Mēs ļoti labi zinām, kā strādā citas komisijas un kādā veidā tiek pieņemti lēmumi, un nekā tuva objektivitātei tur nav.

Lai izvairītos no tā, mēs sagatavojām skaidrus, saprotamus kritērijus, ierakstījām tos likumos. Tur nav nekā traka, nav nekā gara. Viss ir ļoti labi izlasāms un saprotams. Katrs no jums, deputātiem, var paņemt materiālus un izlasīt, kas tur ir rakstīts. Mēs papildus tiem kritērijiem, ko izstrādāja Finanšu ministrija, iedibinājām arī nozares principu, jo šie kritēriji pa nozarēm ir atšķirīgi, un es uzskatu, ka ir otrādi. Mūsu kritēriju sistēma ir skaidrāka, gaišāka, un tas fakts, ka tas ir ierakstīts likumā... ja būtu ierakstīts likumā, tas darītu to negrozāmu, un tad nebūtu nekādu lieku diskusiju, vai tie kritēriji atbilst vai neatbilst... Un tālāk – kur ir galvenais? Nevajadzīga komisija! Ja uzņēmums atbilst kritērijiem...

Sēdes vadītāja. Sakovska kungs, jūsu debašu laiks ir beidzies!

A.Sakovskis. Ja uzņēmums atbilst kritērijiem, nevajag nekādu komisiju veidot, nekādus īpašus lēmumus pieņemt. Viss! Ja uzņēmums atbilst, tad VID pieņem lēmumu un, kā saka, lēmumu automātiski ieraksta uzņēmumu sarakstā. Un turpmāk nevienam uzņēmumam vairs nebūs lieku jautājumu: „A kāpēc tas uzņēmums nav iekļauts, bet šis ir iekļauts?”

Ņemot vērā to, kā es jau pasvītroju, ka pamatu pamatā ir piedalīšanās iepirkumos, mums tomēr vajadzētu pēc iespējas... maksimāli objektīvi veidot likumus. Šinī gadījumā, mūsu skatījumā, tie ir iedibinātie riski.

Es vēlreiz pasvītroju, ka mūsu grozījumos nav nekādas būtiskas pretrunas ar to ideju, ka „baltajam sarakstam” ir jābūt. Vienkārši mēs gribam, lai tas „baltais saraksts” būtu tiešām objektīvs un taisnīgs.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu. Protams, mēs saprotam, ka mūsu piedāvājums jau iepriekš ir nolemts neveiksmei, tomēr laiks rādīs, kam bija taisnība, un varbūt tie uzņēmēji, kas nebūs iekļauti, spēs pierādīt, ka tomēr nebija taisnīga tā koncepcija, ko piedāvā Finanšu ministrija.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam.

I.Pimenovs (SC).

Labdien, cienījamās dāmas! Godātie kungi! Četri deputāti, kas iesniedza šo priekšlikumu, noteikti atbalsta labu koncepciju, labu nodomu – veicināt mūsu nacionālos čempionus strādāt vēl labāk, radīt viņiem vislabākos noteikumus, lai viņiem būtu arī tādas kapacitātes, kas nodrošinātu viņu idejas īstenošanu. Līdz ar to šeit par to nav nekādu šaubu.

Runa ir par ko citu. Mēs vēlamies, lai tiktu pilnīgi izsmelta subjektivitāte saistībā ar šo uzņēmējsabiedrību atlasi. Mēs uzskatām, ka komisijai tagad pirmajā lasījumā jau pieņemtajā likumprojektā ir tieši jāievieš šī subjektivitāte. Mums pārmeta, ka mēs vēlamies patiesībā formalizēt šo procedūru, padarīt to birokrātisku. (Starpsauciens no frakcijas VIENOTĪBA: „Tā ir!”)

Mēs uzskatām, ka tad, ja katram uzņēmējam būs izvirzīto prasību saraksts un viņš, formāli izvērtējot visus savus parametrus, visus savus rekvizītus, rādītājus, uzreiz varēs vienkārši saprast, kas viņam vēl ir jādara, lai iekļautu šajā sarakstā, tad nebūs vajadzīga nekāda īpaša vērtēšana. Līdz ar to mēs uzskatām, ka ministrijas padotības iestāde, Valsts ieņēmumu dienests, tā ierēdnis, pat viens pats ierēdnis, izmantojot Excel tabulu, varēs vienkārši izvērtēt visu šeit noteikto un izdarīt to darbu, kuru mums tagad rosina likumprojekta autori.

Mūsuprāt, tas tieši birokratizē šo procesu, tas tieši padara to subjektīvu. Jebkurš uzņēmējs, redzot, kā pēc tam visu viņa darbu, kas ir formāli aprakstīts, vēl vērtēs gan kāda komisija, gan speciālisti, gan sabiedriskās organizācijas, gan politiķi... Viņš redzēs, ka patiesībā viņu gaida vēl tiesa – nopietna tirzāšana. Kas tur būs vēl priekšā, viņš nezinās. Tas tikai atstums no šīs programmas mūsu... šīs programmas patērētājus – mūsu lielos uzņēmējus.

Nevajag nekādu komisiju, ja visu to darbu var izdarīt Excel tabulā.

Tieši tāpēc mēs uzskatām, ka mūsu priekšlikums ir vietā, un lūdzam to atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam svarīgam apstāklim: viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Latvijā jau darbojas šādi procesi!

Strādājot gan Rīgas, gan Jūrmalas pašvaldībā, man ne vienu reizi vien izdevās tajos piedalīties, izskatot šādus pasākumus, veicinot šos labos uzņēmumus. Un tur tās veicināšanas metodes bija daudz ietekmīgākas par tām, kuras mēs tagad apspriežam (kaut vai nekustamā īpašuma nodokļa atlaides attiecībā uz ražošanas ēkām un zemi, uz kuras tās atrodas). Un nevienu reizi nevienam neienāca prātā uzdot šos pienākumus pildīt Finanšu nodaļas vadītājam vai pilsētas pašvaldības priekšsēdētājam. Kaut vai tāpēc, ka šī izvērtēšana – kurš tad no visiem uzņēmumiem ir tas baltākais – ir koleģiāls uzdevums; tur tiek ņemti vērā visi pārējie svarīgie faktori, ne tikai tas, vai Valsts ieņēmumu dienests ir saņēmis visus nepieciešamos dokumentus, vai visi nodokļi nomaksāti.

Grozījumu autori piedāvā ļoti vienkāršu lietu: lai visu izvērtē VID! Tātad tas viss paliek Valsts ieņēmumu dienesta līmenī. Faktiski tā direktors, vadītājs vienpersoniski pieņems šos lēmumus.

Manuprāt, tas ir nepareizi, kļūdaini. Ministru kabinets piedāvā šo izvērtēšanu pacelt augstākā līmenī, kur piedalītos arī citas ieinteresētās puses un – tas ir ļoti svarīgi! – arī sabiedrības pārstāvji, kuri arī piedalījās šo grozījumu izstrādāšanā. Tātad uzņēmēju konfederācijas, zvērināto revidentu un citu ieinteresēto pušu pārstāvji tad piedalītos izvērtēšanā.

Cienījamie kolēģi! Gribu pasvītrot: gan cilvēku, gan uzņēmumu padarīt melnu Latvijas Republikā var tikai likumā paredzētajā kārtībā. Padarīt to baltu ar likumu nevar, jābūt atzīšanai sabiedrībā un sabiedrības izvērtēšanai. Uz to arī vērsti ir šo Ministru kabineta piedāvāto grozījumu pamatjēdzieni, pamatpostulāti.

Tāpēc, atzīstot, ka šie likuma grozījumi vēl tiks precizēti, tie attiecas pašreiz tikai uz lieliem uzņēmumiem, un tātad tas ir tāds kā pilotprojekts – tas tuvākajā laikā, kad būs pieredze, noteikti tiks pārskatīts –, taču mēs nevaram atbalstīt Sakovska kunga un pārējo deputātu priekšlikumus, jo tie pazemina šo kompetenci līdz Valsts ieņēmumu dienesta līmenim. Tas neatbilst grozījumu idejai un garam.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Igoram Pimenovam, otro reizi.

I.Pimenovs (SC).

Paldies.

Par mūsu priekšlikumu. Lēmumu nepieņems Valsts ieņēmumu dienesta direktors. Ražuka kungs, lēmumu pieņems dienesta ierēdnis! Vadītājs apstiprinās konkrētu secinājumu, kuru noformulēs šis ierēdnis, skatoties uz tiem datiem, uz to rezultātu, kuru noformulēs viņam Excel tabula, neko citu.

Ja mēs taisāmies izveidot... nu, kādu sociālistiskā darba trieciennieku sacensību uzvarētāju komisiju, tad tiešām šī komisija ir nepieciešama. Bet es uzskatu, ka šeit šī procedūra būs pavisam citādāka, vienkāršāka un ka nebūs nekādu īpašu sabiedrisko piedalīšanos vērtēšanā... tas ir jāizmet no šā procesa. Tas ir pavisam lieks! Formalizēt procesu nozīmē to padarīt vieglāku, nevis birokratizēt. Izņemsim jebkādus šķēršļus no šā procesa, padarīsim to caurspīdīgāku, un mūsu uzņēmēji būs tikai pateicīgi!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Uldim Augulim.

U.Augulis (ZZS).

Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Jā, izskatot šo jautājumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, mums bija pietiekoši liela diskusija, jo faktiski šobrīd šis likumprojekts, ko Finanšu ministrija sola gada laikā izvērtēt un nākt ar jauniem priekšlikumiem, atbalsta... dod iespēju un priekšrocības ātrāk saņemt PVN atmaksas... teiksim, varētu ātrāk saņemt atbildes no Valsts ieņēmumu dienesta. Es ceru, ka Ministru kabineta noteikumos neparādīsies kaut kādi citi viedokļi, kas attiecas uz priekšrocībām iepirkumos, jo faktiski, ja mēs skatāmies pēc šiem kritērijiem, tad kompānijas, kas šobrīd kvalificējas zem šā, ir vai nu lielās valsts kapitālsabiedrības, vai arī lielās kompānijas ar ārzemju kapitālu. Tie faktiski nenodrošina to, ka mūsu vietējie uzņēmēji, tie, kuri tiešām strādāja un faktiski valsti arī izvilka no krīzes, gūst arī kaut kādas iespējamās priekšrocības attiecībā uz darbībām ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tāpēc es arī komisijas sēdē, balsojot šinī jautājumā, atturējos, jo, manuprāt, ir nepieciešamas diskusijas un nepieciešams ātrāk risināt šīs problēmas, lai mēs tiešām varētu atbalstīt mūsu godīgo uzņēmēju, to uzņēmēju, kas strādā ar mūsu vietējo kapitālu mūsu cilvēku labā. Tā ka šeit droši vien ir nepieciešama diskusija.

Jautājuma būtība ir tāda: vai šos kritērijus iekļaut Ministru kabineta noteikumos vai uzreiz likumā? Protams, komisija vai Valsts ieņēmumu dienests, kas, iespējams, mazāku birokratizāciju radītu... Ir skaidri redzami kritēriji, pēc kuriem šie uzņēmumi ir nosakāmi, un tur komisijai nav iespējas lemt pa labi vai pa kreisi, jo ir skaidri kritēriji, kas ir izpildījušies.

Tā ka šeit ir vajadzīga diskusija, un droši vien komisijas sēdē es arī šajā jautājumā balsojumā atturēšos.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Aleksandram Sakovskim, otro reizi.

A.Sakovskis (SC).

Kolēģi! Ļoti īsi. Šeit atslēgas vārds ir vērtēšana. Ko šeit vērtēt? Skaidrie kritēriji nosaka: ja atbilsti – esi sarakstā, ja neatbilsti – nav ko tur daudz runāt! Viss! Jebkura komisija sāks vērtēt. Vērtēšana – tā ir diskusija par to, atbilst vai neatbilst. Un mēs labi zinām, ļoti labi zinām, ka mums ir daudz piemēru, kā tas notiek dabā.

Ražuka kungs, par ko tiek runāts tagad? Mēs vienkārši veidojam sistēmu: savējie – sliktie, mūsu – jūsu. Ministru kabinets vienkārši izveidos struktūru un pats arī lems, vai tas uzņēmums ir labs vai nav labs. Es tagad nerunāšu par iemesliem, kādi tie varētu būt. Negribas, jā... Mēs veidosim... izveidosim sistēmu, un tad „savējie” vinnēs konkursos, bet „sliktie” – nevinnēs.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Priekšlikums Nr.2 no pirmajā lasījumā pieņemtā priekšlikuma atšķiras ar divām lietām: tātad Ministru kabineta izveidotajai komisijai nav jāvērtē, bet ir jāvērtē Valsts ieņēmumu dienestam, ir jāiesniedz šie saraksti un jāuztur... Taču otrs ir tas, ka likumā jau ir ierakstīti ļoti smalki kritēriji.

Komisija ļoti detalizēti izvērtēja šo priekšlikumu, un es lūgtu Sakovska kungu nemaldināt gan Saeimu, gan sabiedrību, ka ir iepriekš nolemti šie priekšlikumi. Mēs vērtējām ļoti detalizēti šo priekšlikumu un atzīmējām arī to, ka, piemēram, princips, kas nosaka, ka ir jāvērtē pa nozarēm, ir ļoti labs princips, bet mēs to skatīsim tad, kad Ministru kabinets... Finanšu ministrija nāks komisijā ar iesniegumu par Ministru kabineta noteikumu projektu. Tātad mēs esam jau vienojušies par to, ka Finanšu ministrija šo noteikumu projektu iesniegs komisijā, un tad mēs skatīsim un šo principu piemērosim.

Turpretī pārējās divas lietas mums nav pieņemamas, pirmkārt, tāpēc, ka Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums ir pārbaudīt visus nodokļu maksātājus vienādi. Un tikai Ministru kabineta noteikumos, likumā... Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā... un komisijas izvērtētos nodokļu maksātājus varēs pārbaudīt citādāk. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt. Komisijas sēdes laikā mēs vaicājām Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem, vai viņi ir gatavi, vai viņi vēlas šādu kārtību, un tieši Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji teica, ka nē. Viņiem ir jāpilda likums vienādi pret visiem, un viņiem tad ir jābūt šiem norādījumiem no komisijas vai no Ministru kabineta, kurus uzņēmumus kā pārbaudīt.

Treškārt. Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji būs šajā izvērtēšanas komisijā.

Ceturtkārt. Šajā izvērtēšanas komisijā – tas ir ļoti svarīgi! – būs arī pārstāvji no nevalstiskā sektora, tātad no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Darba devēju konfederācijas un – tas arī ir ļoti svarīgi! – no arodbiedrībām. Puse komisijas sastāvēs no nevalstiskā sektora. Par kādu „savējo” sarakstu mēs te runājam! Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā ir vairāk nekā 5000 uzņēmēju, arī Latvijas Darba devēju konfederācija apvieno lielu daudzumu – tūkstošos mērāmu daudzumu! – uzņēmēju. Par kādiem „saviem” sarakstiem mēs te runājam?!

Un, detalizēti to visu izvērtējusi, komisija nonāca pie slēdziena, un šeit nebija šķirtnes „pozīcija – opozīcija”, „iepriekš nolemts – iepriekš nenolemts”. Komisija ļoti detalizēti izvērtēja un nonāca pie slēdziena, ka šis priekšlikums nav atbalstāms, un lūdzu Saeimu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

J.Ozoliņš. Nē, paldies. Paldies, nav!

Sēdes vadītāja. Komisija nav atbalstījusi.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputātu Sakovska, Lazarevas, Ribakova un Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 29, pret – 46, atturas – 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Ozoliņš. 2. – deputātu Sakovska, Lazarevas, Ribakova un Pimenova priekšlikums. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – nav, atturas – 26. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”, otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Sergejs Mirskis.

S.Mirskis (SC).

Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.732. Ārlietu komisija izskatīja likumprojektu „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai”.

Ārlietu komisija vienbalsīgi atbalstīja šo likumprojektu un lūdz Saeimu atbalstīt Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Līgumu starp Beļģijas Karalisti, Bulgārijas Republiku, Čehijas Republiku, Dānijas Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Igaunijas Republiku, Īriju, Grieķijas Republiku, Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Itālijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku, Lietuvas Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku, Nīderlandes Karalisti, Austrijas Republiku, Polijas Republiku, Portugāles Republiku, Rumāniju, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku, Somijas Republiku, Zviedrijas Karalisti un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Upenieks.

J.Upenieks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav saņēmusi uz trešo lasījumu nevienu priekšlikumu, tādēļ aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zvērinātiem revidentiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Edmunds Demiters.

E.Demiters (ZRP).

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā”. Ir saņemti trīs priekšlikumi.

1.priekšlikums ir no Saeimas Juridiskā biroja. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. 2.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Bet 3.priekšlikums ir no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

E.Demiters. Aicinu likumprojektu atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm disciplināratbildības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. Mums tie visi ir jāskata.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par privātajiem pensiju fondiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Informēju, ka trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Likumprojekts „Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Esam saņēmuši 14 priekšlikumus un visus arī atbalstījuši.

Tātad 1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J. Ozoliņš. 2. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Konkurences padomi. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. – finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 13. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums attiecībā uz spēkā stāšanās laiku... Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 14. – Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz informatīvajām atsaucēm. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kredītiestāžu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Informējam, ka likumprojekta trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Līdz ar to es komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu konglomerātu likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Jānis Ozoliņš.

J.Ozoliņš (ZRP).

Kolēģi! Esam saņēmuši 12 priekšlikumus. Visi ir redakcionāla rakstura, un visus esam atbalstījuši.

1. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 2. – Juridiskā biroja precizējums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 3. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 5. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 6. – Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz reģistrēšanos komisijā. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 7. – Juridiskā biroja priekšlikums attiecībā uz summu. Tas noteic, ka vienas vienības nominālvērtība ir vismaz 50 000 eiro ekvivalents latos. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 8. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 9. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 10. – Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 11. – Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par zvērināta revidenta ziņojumu par klientu naudas līdzekļu un finanšu instrumentu turēšanu. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. 12.priekšlikums... (No zāles dep. V.Orlovs: „76.lappuse!”)

Sēdes vadītāja. 12.priekšlikums ir 76.lapaspusē.

J.Ozoliņš. Ir atbalstīts. Tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Ozoliņš. Komisijas vārdā lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums”, trešais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Ļoti cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, skatot likumprojektu „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” trešajam lasījumam, pati ir izveidojusi vienu priekšlikumu pārejas noteikumos. Protams, šis priekšlikums ir komisijas atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

J.Vucāns. Un līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Vidzemes, Latgales, Kurzemes un Zemgales ģerboņu likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā ”, pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Valdis Liepiņš.

V.Liepiņš (ZRP).

Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” (Nr.146/Lp11). Likumprojektā ietvertais regulējums paredz, ka turpmāk, ja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs konstatē, ka fiziskās personas veiktais dāvinājums, iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda neatbilst Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, tā ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atdodama tās maksātājam vai mantas devējam.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija pēc būtības atbalstīja šo likumprojektā paredzēto kārtību, bet konstatēja, ka regulējums jāpārnes uz fizisko personu pienākumu pierādīt savu dāvināto vai ziedoto līdzekļu atbilstību Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma 2.panta trešajai daļai. Tādēļ komisija nolēma virzīt alternatīvu likumprojektu.

Komisijas izstrādātais likumprojekts precizē kārtību, kādā tiek pieprasīta un sniegta informācija par fiziskās personas, maksātāja, ienākumu likumību, paredzot personai iespēju lūgt pagarināt šādas informācijas sniegšanas termiņu, ja pastāv objektīvi apstākļi.

Likumprojekts saglabā sākotnējā Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ietverto būtisko nosacījumu, ka turpmāk dāvinājumi, ziedojumi un iemaksātā biedru nauda vai iestāšanās nauda, kas neatbilst likuma 2.panta trešajā daļā minētajām prasībām, ir ieskaitāma valsts budžetā, nevis atdodama tās maksātājam vai mantas devējam.

Papildus komisija, ievērojot to, ka kopš 2012.gada 1.janvāra politiskajām organizācijām, kas atbilst likuma 7.panta pirmajā daļā minētajiem kritērijiem, ir tiesības uz valsts budžeta finansējumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību mazināt atsevišķu indivīdu finansiālo ietekmi uz politisko organizāciju darbību, likumprojektā piedāvā noteikt, ka fiziskās personas iemaksāto summu kopējais apmērs vienai politiskajai organizācijai kalendārā gada laikā nedrīkst pārsniegt 50 minimālās mēnešalgas līdzšinējo 100 mēnešalgu vietā.

Tāpēc komisijas vārdā lūdzu noraidīt iesniegto likumprojektu ar reģistrācijas numuru 146/Lp11 un pieņemt komisijas alternatīvo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”, kuru komisija nav atbalstījusi, pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 2, pret – 82, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts.

Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par komisijas izstrādātā alternatīvā likumprojekta „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Liepiņš. 12.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 12.aprīlis.

Pirms mēs skatām tālāk darba kārtību, informēju, ka ir saņemts piecu deputātu – Smiltēna, Zaķa, Čigānes, Zatlera... – iesniegums ar lūgumu turpināt Saeimas šā gada 22.marta sēdi bez pārtraukuma līdz visu darba kārtības jautājumu izskatīšanai. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”, „Lai dzīvo!”) Deputātiem iebildumu nav. Tātad mēs turpinām sēdi bez pārtraukuma, līdz būs izskatīti visi sēdes darba kārtības jautājumi.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni””, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Jānis Vucāns.

J.Vucāns (ZZS).

Godātie kolēģi! Likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” ir iesniedzis Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Šo likumprojektu ir iniciējusi Heraldikas komisija, kuras kompetence ir noteikta likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”.

Heraldikas komisija ir secinājusi, ka šobrīd daudzos gadījumos valsts institūciju dokumentos, galvenokārt šo dokumentu rekvizītu zonās, valsts ģerbonis ir aizstāts ar logotipiem, ar emblēmām, ar dažādu cita veida simboliku. Heraldikas komisija norāda, ka no likumdošanas viedokļa jautājums par ģerboņa lietošanu – gan Latvijas valsts lielā ģerboņa lietošanu, gan citu valsts ģerboņa variantu lietošanu – nav pietiekami strikti likumdošanā noregulēts.

Līdz ar to iesniegtie grozījumi skar šo jomu – tie precizē gan noteikumus ģerboņa lietošanai valsts institūciju dokumentos, gan arī nosacījumus, kā privātpersonas var lietot valsts ģerboni.

Otra joma, ko skar šis likumprojekts. Šie piedāvātie grozījumi ir terminoloģiskas dabas grozījumi, kuri ir saistīti ar to, ka līdzšinējā likuma variantā līdztekus terminam „ģerbonis” tiek lietoti arī termini „ģerboņa attēls” un „ģerboņa grafiskais attēls”. Likumprojekts veiktās analīzes rezultātā piedāvā atteikties no termina „ģerboņa attēls” lietošanas, pielīdzinot to terminam „ģerbonis”. Likumprojekts piedāvā atteikties arī no termina „ģerboņa grafiskais attēls” kā no mūsdienu tehnoloģijas situācijā novecojuša termina.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija savā sēdē uzklausīja Heraldikas komisijas pārstāvjus un pieņēma lēmumu – lūgt Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā šos grozījumus likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Latvijas valsts ģerboni”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

J.Vucāns. Šī gada 24.aprīlis.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 24.aprīlis. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Dana Reizniece-Ozola.

D.Reizniece-Ozola (ZZS).

Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” (Nr.204/Lp11).

Likumprojektu skatām pirmajā lasījumā. Tā galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos. Runa ir par diviem Padomes lēmumiem – 2009/371/TI un 2002/187/TI –, kas regulē Eiropas Policijas biroja un Eurojust darbību. Šie priekšlikumi faktiski nosaka, ka personai jeb ziņu subjektam ir tiesības piekļūt datu... šo divu institūciju datu apstrādes sistēmām, labot informāciju, dzēst vai apstrīdēt lēmumus par tās datu savākšanu. Papildus šiem priekšlikumiem ir saņemts arī priekšlikums no Iekšlietu ministrijas. Tajā ir salāgotas Kredītu reģistra likuma normas un šī likumprojekta normas, paredzot, ka datu subjektam ir aizliegts izsniegt informāciju, kas Personas datu apstrādes reģistrā ir savākta, lai novērstu finanšu tirgus dalībnieku... lai nodrošinātu finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību un veiktu makroekonomisko analīzi.

Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu, atbalstījusi to un lūdz arī jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Fizisko personu datu aizsardzības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

D.Reizniece-Ozola. Piedāvāts ir 3.aprīlis kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš atbalstīts. Paldies.

D.Reizniece-Ozola. Paldies.

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums – likumprojekts „Oficiālo publikāciju likums”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Ilma Čepāne.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, tā virzību komisijā, es gribētu pievērsties trijiem jautājumiem.

Pirmais jautājums. Likumprojekts, ievērojot iesniegtos priekšlikumus, uz otro lasījumu ir diezgan būtiski pārveidots. Kā jūs redzat, šeit ir 63 priekšlikumi. Un līdz ar to Ministru kabineta iesniegtais kazuistiskais un detalizētais regulējums ir padarīts vispārīgāks un zināmā mērā mainīta ir arī likumprojekta struktūra.

Kā jūs redzat, šai lietai ir pievērsies un priekšlikumus iesniedzis arī Latvijas Valsts prezidenta kungs. Mēs esam saņēmuši vēstuli arī no zināmā tiesību eksperta Levita kunga.

Otra lieta. Vairāk par 20 priekšlikumiem ir iesnieguši divi kolēģi, bet Dzintars Ābiķis (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Es atsaucu!”), kā es saprotu, ir atsaucis...

Sēdes vadītāja. Jā, Čepānes kundze! Dzintars Ābiķis ir iesniedzis rakstisku iesniegumu par to, ka viņš atsauc savu parakstu zem visiem neatbalstītajiem priekšlikumiem.

I.Čepāne. Līdzīgi kopā ar viņu arī Ribakova kungs bija iesniedzis šos priekšlikumus. Šie abi kungi tika aicināti uz vairākām Juridiskās komisijas sēdēm. Diemžēl es pat nezinu, kādu iemeslu dēļ viņi neieradās. Taču es jums gribētu norādīt, ka viņu priekšlikumi bija pilnīgi analogi ar Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšlikumiem, bet diemžēl, kā liecināja arī komisijas sēde, Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis nebija pietiekami sagatavots. Un galvenā gan Latvijas Darba devēju konfederācijas, gan arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Tirgotāju asociācijas vēlme ir nodot normatīvo aktu sistematizāciju privātās rokās. Komisija vienbalsīgi šādu priekšlikumu neatbalstīja.

Bet, treškārt, es gribētu, kolēģi, teikt, ka, pastāvot sociālo partneru neapmierinātībai ar atsevišķām projektā iekļautajām normām, kā arī ņemot vērā to, lai piemērošanas praksē nerastos grūtības... Ja piemērošanas praksē rodas grūtības, tad es lūdzu jūsu uzmanību detalizētākai priekšlikumu argumentācijai.

Es ceru, ka jūs uzmanīgi šos priekšlikumus klausīsieties, jo šis likumprojekts, kad tas stāsies spēkā, perfekti ir jāzina... jāpārzina ikvienam no jums, godātie kolēģi, tāpēc, ka vecais likums „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” zaudēs spēku. Tad būs šis likums, un mums tātad būs jāzina, kādā veidā šie likumi stājas spēkā, kādā veidā tie tiek publicēti un kādā veidā šie likumi tiek sistematizēti. Tieši tas pats attiecas arī uz citiem normatīvajiem aktiem.

Tāpēc es tiešām gribētu lūgt jūsu uzmanību vairāku priekšlikumu paplašinātam izklāstam.

Proti, 1.priekšlikums ir Dzintara Ābiķa un Ribakova kunga priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Ābiķis ir atsaucis savu parakstu!

I.Čepāne. Tātad paliek tikai Ribakova kunga priekšlikums. Šī priekšlikuma mērķis ir sašaurināt likuma tvērumu, proti, neregulēt jautājumu par oficiālo elektronisko izdevumu un tā izdevēju, kā arī izslēgt no likumprojekta sistematizācijas jautājumus, proti, to, ka valsts pienākums būtu veidot konsolidētās versijas.

Komisija izšķīrās par pilnīgi pretējo – par tvēruma paplašināšanu – un līdzīgi kā spēkā esošajā likumā, kuru es tikko nosaucu (ar šo garo nosaukumu), nolēma regulēt arī normatīvo aktu sistematizāciju, kolīziju normas, kā arī skaidri iezīmēt šajā likumā no Satversmes 90.panta izrietošos valsts pienākumus. Un, kā jūs zināt, Satversmes 90.pants paredz... tas paredz, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības.

2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums...

Sēdes vadītāja. Tātad attiecībā uz 1.priekšlikumu komisijas vērtējums bija – neatbalstīt.

I.Čepāne. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 2. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 3. – deputāta Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 4. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas man tomēr sīkāk ir jākomentē. Proti, komisija izšķīrās likumprojektu padarīt lakoniskāku, tajā neregulējot tehniskas detaļas, un līdz ar to komisija konsolidēja 3.panta piecas daļas komisijas redakcijas piedāvātajās divās daļās, kā arī nodalīja atsevišķā pantā jautājumus, kas skar oficiālā elektroniskā izdevuma pieejamību. Varat paskatīties 28.lapaspusē 20.panta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 5. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 6. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 7.priekšlikumā.

7. – Juridiskās komisijas priekšlikums.

Es pie šiem priekšlikumiem gribu drusciņ pakavēties. Proti, atbilstoši komisijas iecerei 4.panta regulējums tiek padarīts lakoniskāks, atsevišķi netiek uzskaitīti dažādi tiesību akti un citi oficiālās informācijas veidi, bet tiek noteikts, ka oficiālā elektroniskā izdevumā tiek publicēti tikai tādi akti un cita oficiālā informācija, kuras publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti. Un vēl, kolēģi, papildus tam tiek ietverta kārtība, kādā tiek publicēti tiesību akti vai cita oficiālā informācija, kas satur valsts noslēpumu vai ierobežotas pieejamības informāciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 6. un 7.priekšlikumu.

I.Čepāne. Nākošais ir 8. – Ribakova priekšlikums. Priekšlikuma iesniedzējs priekšlikumu vispār ir iesniedzis neprecīzu, jo likumprojekta 4.pantam vispār nav sestās daļas. Līdz ar to komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 9. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir tehniska rakstura. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 10. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 40.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 11.priekšlikums. Kā es jau minēju, godātie kolēģi, to ir iesniedzis Valsts prezidents Bērziņa kungs, un tas ir atbalstīts. Mērķis ir saskaņot likuma publicēšanas normatīvo regulējumu ar praksi, ar to veidu, kādā šobrīd tiek izsludināti un publicēti likumi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 12. – Ribakova kunga priekšlikums. Ir atbalstīts. Iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 13. – Dzintara Ābiķa un Ribakova kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 14. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 15. – tieslietu ministra Bērziņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 45.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 16. – Ribakova kunga priekšlikums. Netiek atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 17. – Ābiķa un Ribakova priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 18. – tehniska rakstura. No Juridiskā biroja. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 19. – Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 20. – Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 21. – Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 22. – Valsts prezidenta Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 23. līdz ar to ir tehniska rakstura priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 24. – Bērziņa kunga priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Es runāju par tieslietu ministra Gaida Bērziņa kunga priekšlikumu. Tas ir atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 25.priekšlikums. To es gribētu pakomentēt nedaudz plašāk, jo tas varētu būt saistīts ar piemērošanas praksi. Proti, komisija paredz, ka oficiālo publikāciju pēc tās publicēšanas nevajadzētu precizēt vai labot, jo patiešām, kā mēs komisijā secinājām, būtu grūti nošķirt gadījumus, kad tehnisks precizējums var pārvērsties par labojumu pēc būtības un tas piešķirtu... Tas piešķirtu pārāk plašu rīcības brīvību oficiālās publikācijas sagatavotājiem, izvērtējot oficiālās publikācijas precizēšanas iespējas, kas apdraud tiesisko noteiktību. Un komisija nolēma šo jautājumu likumā neregulēt. (Zālē pieaug troksnis.)

Sēdes vadītāja. Lūdzu klusumu! Tas tiešām ir likumprojekts, kurš būtu katram deputātam jāzina, kaut arī jums tas liekas ļoti tehnisks un neinteresants.

Un Čepānes kundze runā par katru priekšlikumu.

I.Čepāne. Kolēģi! Es patiešām acīmredzot esmu lauzusi šeit tradīciju, ka šeit neviens, ja arī klausās stenogrammas, nevar saprast, ko te katrs atbalsta un ko – neatbalsta. (No zāles dep. V.Agešina starpsauciens.) Bet es vēlreiz atkārtošu, kādēļ es tik plaši vēlos piesaistīt jūsu uzmanību.

Pirmkārt. Tādēļ, ka tas attiecas uz ikvienu no mums.

Otrkārt. Šeit praksē varētu būt piemērošanas problēmas, jo likums ir jauns.

Un treškārt. Tādēļ, ka sociālie partneri ir nemierā ar vairākām likuma normām. (No zāles: „Pareizi!”) (Troksnis zālē.)

Es varu turpināt?

Sēdes vadītāja. Jā, lūdzu!

I.Čepāne. Paldies!

Un, nobeidzot par 25.priekšlikumu, es gribētu teikt, ka komisija secināja, ka praksē ir bijuši atsevišķi gadījumi saistībā ar šiem precizējumiem, bet to nevajadzētu legalizēt likumā ar smalki aprakstītu tehnisku procedūru.

Sēdes vadītāja. Tātad deputāti atbalsta 25.priekšlikumu.

I.Čepāne. Nākošais ir 26. – Ribakova kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 27. – arī Ribakova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 28. – Ribakova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 29. – deputātu Dzintara Ābiķa un Ribakova kunga priekšlikums. Atbalstīts, ir iekļauts 25.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 30. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 31. – arī Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 32. – Valsts prezidenta Andra Bērziņa kunga priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 33. ir Juridiskās komisijas priekšlikums. Un to es gribu komentēt sīkāk.

Proti, ņemot vērā būtiskos pilnveidojumus iepriekšējos trijos pantos, komisija nevarēja atstāt negrozītu detalizēto un kazuistisko regulējumu attiecībā uz Ministru kabineta un Ministru prezidenta tiesību aktiem. Šo normu būtībā ir sagatavojusi Tieslietu ministrija, tās redakcija ir saskaņota ar Valsts kanceleju, un šobrīd regulējums attiecībā uz Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta tiesību aktu publicēšanu un spēkā stāšanos būs veidots pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem.

Tātad es lūdzu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 34. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Birojs ir ierosinājis neregulēt tiesību aktu izsludināšanu ārkārtējos gadījumos pie katra tiesību akta veida, bet veidot atsevišķu pantu, kas aptver visu iepriekšējos pantos minēto tiesību aktu izsludināšanu ārkārtējos gadījumos. Un, proti, tiek paredzēta arī tāda situācija, kad nedarbojas sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi.

Komisija šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 35. ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kuru ir ārkārtīgi svarīgi zināt likumdevējam. Proti, Juridiskais birojs ir ierosinājis saglabāt spēkā esošajā likumā ar šo garo nosaukumu, kuru es minēju, – un es esmu pārliecināta, ka jūs to visu ļoti labi zināt, – ietverto principu, ka tad, ja spēku zaudē likums, spēku zaudē arī uz tā pamata izdotie noteikumi, jo likumprojektā ir paredzēts papildus šim principam ieviest vēl arī izvērtēšanas iespēju, kad Ministru kabinets varētu saglabāt noteikumus, ja deleģējums nav būtiski grozīts. Taču, mūsuprāt, tas piešķir pārāk plašu rīcības brīvību izpildvarai un nesniedz tiesību piemērotājam skaidru atbildi, kas konkrētā gadījumā notiek ar konkrētiem Ministru kabineta noteikumiem. Un līdz ar to mēs tiešām lūdzam atbalstīt Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 36. – Juridiskā biroja priekšlikums. Tas arī ir komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 37. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 38.priekšlikums arī ir no Saeimas Juridiskā biroja. Arī tas ir atbalstīts. Es domāju, ka juristiem, kas piemēro tiesību normas, tas ieviesīs zināmu skaidrību.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir tātad 39.priekšlikums – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 40. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Pēc 4.panta pārveidošanas ir nepieciešams atsevišķs regulējums par oficiāliem paziņojumiem, un komisija formulē lakoniski: „Ir publicējama tā informācija, kuras publicēšanu paredz ārējie normatīvie akti.” Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka atsevišķu paziņojumu publicēšanas lietderība izvērtējama konkrēto ārējo normatīvo aktu ietvaros, nevis ik reizes grozot šo likumu. Un papildus tam šis pants piešķir tiesības Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam (priekšsēdētājai) un Ministru prezidentam brīvi publicēt vispārējas nozīmes informāciju. Es lūdzu atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 41.priekšlikums arī ir no Juridiskās komisijas. Atbilstoši iecerētajai likuma struktūrai šajā vietā komisija iekļauj tieslietu ministra, kā es jau teicu, rosināto 10.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 42.priekšlikums ir tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji, iekļauts 54.priekšlikumā. Ministrs ir ierosinājis, mūsuprāt, lakoniskāk noformulēt normatīvo aktu sistematizācijas priekšlikumu. Un priekšlikums ir būtisks... Mēs skaidri pasakām, ka valsts pienākums ir nodrošināt konsolidētās normatīvo aktu redakcijas. Ka tas ir valsts pienākums! Skaidri tiek pateikts, ka personām tiek nodrošināta brīva un bezmaksas pieeja konsolidētajām normatīvo aktu versijām internetā. Un atbilstoši likuma struktūras maiņai komisija šo priekšlikumu ietvēra savā – 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 44.priekšlikums...

Sēdes vadītāja. 43.priekšlikums...

I.Čepāne. 43.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 44. – Ribakova priekšlikums izslēgt 16.pantu – ir ļoti bīstams un ir par to, par ko es visu laiku runāju. Proti, tas paredz atteikties no normatīvo aktu sistematizācijas tajā nozīmē, ka valsts publicē it kā normatīvos aktus, bet neveido pati konsolidētās versijas, redakcijas. Mūsuprāt, tas ir ārkārtīgi bīstams un šaurs normatīvo aktu pieejamības nodrošinājuma traktējums, un, ja tas tiktu atbalstīts, tad, mūsuprāt, varētu pastāvēt zināmas problēmas saistībā ar šo likumu, runājot par Satversmes 90.pantu, ka ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības. Es lūdzu šo priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

I.Čepāne. 45. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir saskaņā ar iepriekš teikto atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 46. – Ribakova priekšlikums... Ribakova kunga priekšlikums. Tas nav atbalstīts, jo paredz visu šo jautājumu deleģēšanu izlemšanai Ministru kabinetam. Mēs tam nevaram piekrist, jo tie ir būtiski jautājumi un, mūsuprāt, tas ir jālemj pašam likumdevējam. Bez tam šeit, šajā piedāvājumā, nav noteikts deleģējuma saturs un apjoms. Un, ja mēs atbalstītu, tad arī, iespējams, būtu problēmas gan ar Satversmes 1., gan arī ar 90.pantu. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. 47. – Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Nākošais ir 48. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Šeit ir noteikti būtiskākie principi attiecībā uz termiņiem, kādos ir nodrošināma oficiālā publikācija. Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Tālāk nāk 49. – Ribakova kunga priekšlikums, kas nav atbalstīts. Proti, šis priekšlikums, kolēģi, paredz atteikšanos no Valsts aģentūras. Pašlaik tā ir SIA „Latvijas Vēstnesis”, kas nodrošina normatīvo aktu izsludināšanu, konsolidēšanu, pieejamību un skaidrošanu. Šis priekšlikums paredz, ka to visu dara Tieslietu ministrija. Taču Juridiskās komisijas sēdē mēs konstatējām, ka ministrijai nav ne šādu resursu, ne arī iestrādņu. Tas prasītu no budžeta papildu līdzekļus vai arī attiecīgo uzdevumu nodošanu privātajiem partneriem, par ko es jau runāju. Tas nebūtu pieņemams, jo normatīvo aktu izsludināšana, pieejamība, konsolidēšana un skaidrošana demokrātiskā, tiesiskā valstī ir pārāk būtisks un svarīgs jautājums, lai ar to taisītu biznesu vai arī ar to spēlētos. Un likumdevējam ir skaidri jāpasaka, ka šīs funkcijas īstenos valsts institūcija. Vai nu tā būs aģentūra, kā tas ir plānots, ka valsts kontrolēs šos procesus... Arī šie pakalpojumi iedzīvotājiem būs brīvi pieejami bez maksas.

Līdz ar to es aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. – deputāta Ribakova iesniegto priekšlikumu, kuru komisija nav atbalstījusi! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 27, pret – 49, atturas – 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Čepāne. Paldies.

Sēdes vadītāja. 50.priekšlikums.

I.Čepāne. Tātad 50. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 54.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. Tālāk ir Ribakova kunga priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Nākamais Ribakova kunga priekšlikums arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Tālāk atkal ir Ribakova kunga priekšlikums. Arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti neiebilst.

I.Čepāne. Tālāk ir 54. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Šajā priekšlikumā komisija diskutēja un formulēja piecu pantu redakcijas, kas aptver oficiālās publikācijas nodrošināšanu un sistematizāciju. Komisija atbalsta savus priekšlikumus par oficiālās publikācijas koncepciju un Ministru kabineta iesniegtajām likumprojekta redakcijām; proti, komisija papildina valsts aģentūras „Latvijas Vēstnesis” funkcijas, nosakot, ka tā nodrošina normatīvo aktu skaidrošanu iedzīvotājiem. To savā vēstulē Juridiskajai komisijai lūdza arī Levita kungs. Juridiskā komisija pamatoti izskatīja šo vēstuli, iepazinās un atbalstīja viņa viedokli.

Tātad, runājot par sistematizāciju, mēs nepārprotami piekrītam tieslietu ministram, ka tā ir valsts funkcija un ka sistematizētie normatīvie akti, kā jau es esmu minējusi, valstī ir jānodrošina bez maksas. Līdz ar to ir izveidots atsevišķs pants par oficiālā elektroniskā izdevuma pieejamību, tostarp paredzot iespēju personai par saviem līdzekļiem pasūtīt šā izdevuma papīra versiju, ja personu neapmierina elektroniskā versija, kā arī uzliekot par pienākumu nodrošināt šā izdevuma bezmaksas pieejamību bibliotēkās un citos valsts un pašvaldību nodrošinātajos interneta piekļuves punktos. Un tāpat ir saglabājams regulējums attiecībā uz oficiālā elektroniskā izdevuma eksemplāru nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.

Es lūdzu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 55. – Ribakova kunga priekšlikums, kuru es komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt, jo tas atkal paredz šo jautājumu, par kuriem es runāju, deleģēšanu izlemšanai Ministru kabinetam. Es domāju, ka tam nevar piekrist, jo tie ir būtiski jautājumi, un tāpēc ir jālemj pašam likumdevējam. Turklāt atkal nav noteikts deleģējuma saturs un apjoms, un līdz ar to varētu pastāvēt arī, ja pieņemtu šādu redakciju, neatbilstība Satversmei.

Es lūdzu to neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt piedāvātajam komisijas variantam.

I.Čepāne. 56. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Komisija nedaudz vienkāršoja likumprojekta 20.panta ceturto daļu, un šeit mēs skaidri pasakām, ka publisko tiesību subjekti paši nesistematizē normatīvos aktus publicēšanai mājaslapā internetā, bet veido saites uz sistematizēto tekstu tīmekļa vietni www.likumi.lv, un tādā veidā tiek nodrošināts, ka persona vienmēr varēs iepazīties ar vienādi sistematizēta un spēkā esoša normatīvā akta redakciju.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Nākošais ir 57. – tieslietu ministra Bērziņa kunga priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 58. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Kā jūs redzat, tas paredz termiņu, kādā Ministru kabinetam jāizdod vairāki Ministru kabineta noteikumi, kas izriet no šā likuma. Un līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu par sistematizēšanu izdošanai tiek pagarināta spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu piemērošana. Es lūdzu jūs atbalstīt arī šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 59. – tehniska rakstura priekšlikums. Tas ir no Juridiskās komisijas. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 60. – Juridiskās komisijas priekšlikums, kas precizē pārejas periodu publiska reģistra ierakstu publicēšanai, ņemot vērā, ka likumprojekts izrādījies sarežģīts un tā pieņemšana pagaidām Saeimā ir aizkavējusies.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. 61. – Ribakova kunga priekšlikums. Manuprāt, tā kā atbalstīta ir likumprojekta koncepcija par valsts aģentūru „Latvijas Vēstnesis”, likumdevējam tomēr būtu jānosaka šīs reorganizācijas kārtība. Es lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt.

I.Čepāne. 62. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir būtisks papildinājums Ministru kabineta iesniegtajai redakcijai, jo paredz pārejas periodu attiecībā uz elektronisko oficiālo izdevumu, pusgadu saglabājot arī papīra versiju un nosakot papīra versijas prioritāti strīda gadījumā. Un Ministru kabinetam ir dots uzdevums šajā pusgadā uzraudzīt šo procesu un laikus ziņot Saeimai par elektroniskās oficiālās publikācijas drošumu un pieejamību. Katrā ziņā komisijā mēs secinājām: ja atklāsies problēmas, varēs lemt par pārejas perioda pagarināšanu.

Es lūdzu arī šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputāti atbalsta.

I.Čepāne. Un pēdējais ir 63. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Tieslietu ministrija rosināja mainīt likuma spēkā stāšanās datumu, un komisija arī tam piekrita. Līdz ar to mēs paredzam, ka likums varētu stāties spēkā šā gada 1.jūlijā.

Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Paldies jums par pacietību, uzmanību. Es aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim par 63.priekšlikumu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Oficiālo publikāciju likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 85, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

I.Čepāne. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kolēģi, ir 5.aprīlis. Paldies.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 5.aprīlis.

Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums – „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11) otrajam lasījumam”.

Uzsākam debates.

Vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (SC).

Labdien, augsti godātie deputāti! Es lūdzu deputātus, kuri parakstīja šo lūgumu, atsaukt savus priekšlikumus.

Ja jūs izlasījāt šo likumprojektu, tad jūs vispār saprotat, ka tas ir ļoti slikts joks. Pirmo reizi vēsturē es redzu likumprojektu, kur atbildīgais ministrs, tieslietu ministrs, atsauca vai lūdza izslēgt no likumprojekta visus priekšlikumus! Ir arī liecinieki, kas bija no frakcijām mūsu sēdē, un viņi redzēja – pirmo reizi atbildīgais ministrs, kurš ir no jūsu vidus, kritizējot jūsu likumprojektu, atsauca... nu, lūdza izslēgt no likumprojekta visus pantus. Ministrs saprot, ka tas ir tik absurds, tik nekorekts, tik muļķīgs, ka to labāk izmest miskastē. Un komisijā, Sociālo un darba lietu komisijā, piekto reizi pēc kārtas šo jautājumu izdiskutēja ar tiem pašiem cilvēkiem, piecreiz dzirdējāt vienu un to pašu argumentāciju, ka likumprojekts nav vajadzīgs, ka tas ir ļoti politizēts, ka tas tikai traucēs cilvēkiem strādāt. Pārstāvji no visām sabiedriskajām organizācijām, kuras piedalījās mūsu komisijas sēdē, – gan no arodbiedrībām, gan no Latvijas Darba devēju konfederācijas – lūdza šo likumprojektu izņemt no darba kārtības, absolūtais vairākums deputātu piecreiz nobalsoja, ka to vajag noraidīt, bet jūs katru reizi mēģināt izvilkt šo likumprojektu un atkal iedot tam otro elpu!

Bet saprotiet, ka vienreiz var cilvēku atdzīvināt, bet... Jums iznāk tā: jūs trešo un ceturto reizi mēģināt šo likumprojektu virzīt caur to pašu komisiju un tagad sakāt: „Varbūt atdosim citai komisijai (Starpsauciens no SC frakcijas: „Saimnieciskajai komisijai!”), varbūt tur būs cits viedoklis, jo tur ir citi deputāti... Varbūt cilvēki, kuri ir tālāk no Darba likuma, saprot kaut ko vairāk... Nu Saimnieciskajai komisijai, ko mēs likvidēsim no 1.datuma, atdosim...”

Es domāju, šodien noraidīsim šo lūgumu pagarināt termiņu, aizmirsīsim par šo likumprojektu un gaidīsim varbūt labāku likumu! Jums ir brīnišķīgs parlamentārais sekretārs, kurš nepiedalījās sēdē tāpēc, ka arī viņam bija kauns par tiem priekšlikumiem, kurus jūs paši iesniedzāt. Jūsu pārstāvji neatnāca un neaizstāvēja šos priekšlikumus. Iznāca tā, ka mēs paši savā komisijā cits ar citu diskutējām par to, ko mēs visi ļoti labi saprotam, – ka tas likumprojekts nevar iedzīvināt Darba likumu, ka tas nav dzīvesspējīgs. Tad priekš kam jums tas vajadzīgs?

Es piekrītu, ka jums tā tēma ir ļoti svarīga. Es jums pilnīgi piekrītu, ka tas jums ir ļoti būtisks jautājums, bet sagatavojiet to tik korekti, lai tieslietu ministrs, kurš ir no jūsu vidus – Bērziņš, neatsauktu jūsu priekšlikumus. Sakarā ar to aizmirsīsim šo likumprojektu, gaidīsim no jums labāku rezultātu, labāku likumprojektu, un miers.

Bet es jums pateikšu, ka šis jautājums – pagarināt termiņu – izvirzījās arī pie mums Sociālo un darba lietu komisijā. Tas neizgāja cauri. Mēs mēģinājām to uzlabot mākslinieciski, kaut ko pielikt klāt tur smuku, lai likumprojekts būtu dzīvs. Neiznāca! Saprotiet, ka likumprojekts, kurā nav atbalstīta neviena norma, nu, nevar dzīvot tikai tāpēc, ka tāda ir kārtība. (No zāles dep. Dz.Zaķa starpsaucieni.)

Aizmirsīsim un noraidīsim jūsu priekšlikumu! Dzintar Zaķi, jums tas neinteresē, bet jūs taču parakstījāt šo projektu! Jūs paņemiet stenogrammu, kur...

Sēdes vadītāja. Lūdzu, nesarunājieties ar zāli!

A.Klementjevs. A Zaķis man traucē runāt! Viņš runā ar Edgaru... ar Edvardu Smiltēnu un traucē man uzstāties!

Labi, paldies jums par uzmanību! Es ceru, ka šodien pavasarīgais laiks dos jums iespēju izvērtēt arī to projektu, kuru mēs sagatavojām, un tad mums komisijā nebūs vairs jākaunas no pieaicinātajām personām, kuras jau piekto reizi stāsta, ka šis likumprojekts nav labs.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Jānim Bordānam.

J.Bordāns (Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs).

Labdien, godātās dāmas un kungi! Godātais Klementjeva kungs! Es, protams, neesmu Saeimas deputāts, tāpēc nedrīkstu runāt citu vietā un melot atšķirībā no Klementjeva kunga... (Zālē liels troksnis. Dep. A.Klementjevs klaudzina pa galdu: „Tā nedrīkst runāt!” Starpsaucieni: „Izraidīt no zāles!”, „Tā nedrīkst runāt no tribīnes!”, „Tu esi tikai ierēdnis, tev nav tiesības tā runāt!” Zālē dep. Dz.Rasnačs un dep. A.Klementjevs apmainās replikām.) Gribēju tikai paskaidrot... Es atvainojos par nepareiza vārda lietošanu!

Protams, es esmu tikai ierēdnis un tikai cilvēks. Ja mani izraidīs no zāles, es iziešu, bet, ja manā vietā runās un teiks, par ko es kaunos vai par ko es nekaunos, tādā gadījumā es tomēr nākšu un atbildēšu savā vārdā.

Otrkārt. Man ļoti lielu interesi izraisīja viens apstāklis. Manu interesi izraisīja viens apstāklis – argumenti Darba likuma priekšlikumu noraidīšanai, kurus ierosināja gan Nacionālā apvienība, gan Tieslietu ministrija. Tie ir izraisījuši tik lielu pretestību gan no opozīcijas, gan no ļoti daudzu darba devēju puses, ka... Turklāt tas arguments, kurš tiek lietots, ir tāds, ka šis ierosinātais likumprojekts ir neefektīvs un ka tas neko nepalīdzēs. Tad man ir jautājums: kāpēc šis neefektīvais likumprojekts ir izraisījis tik lielu pretestību un tik lielus uzbrukumus šim likumprojektam? Manuprāt, tādā gadījumā acīmredzot šis ir ļoti vajadzīgs likumprojekts. Es lūdzu izteikt... tātad pieņemt šo ierosināto priekšlikumu, kas ir šodien.

Kas attiecas uz to, ka Tieslietu ministrija būtu noraidījusi priekšlikumus. Tieslietu ministrija atbilstoši tam, kā es jau minēju, kad uzstājos iepriekšējā reizē par šo jautājumu šajā pašā tribīnē... Es teicu, ka mēs precizēsim redakciju un uzlabosim to, kas ir arī izdarīts. Tas, ka šī redakcija ietvēra citādāku formulējumu, kā arī formulējumus citos pantos, vēl nenozīmē, ka Tieslietu ministrija ir noraidījusi šo priekšlikumu. Tieši tāpēc es arī uzskatu par... Es atvainojos par to, ka lietoju nekorektu vārdu “melot”, bet es labāk zinu, kā es jutos – vai man bija kauns vai nebija kauns un vai man bija īpašs uzaicinājums ierasties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, kura notika tieši šajā pašā laikā, Klementjeva kungs! (No zāles dep. A.Klementjevs: „Tas ir jūsu darbs!”) Man bija uzaicinājums, un es ierados šajā sēdē. Tas ir redzams protokolā, un tas arī tika paziņots. Tāpēc es vēlreiz aicinu izturēties korekti pret šo likumprojektu. Ja debatējam, tad debatēsim tieši par konkrētiem juridiskiem formulējumiem un nelietosim demagoģiskus apgalvojumus!

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Debates slēdzu.

Taču gribu atgādināt, ka mēs nedebatējam par likumprojekta būtību, bet gan par lēmuma projektu saistībā ar priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu.

Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” (Nr.73/Lp11) otrajam lasījumam” līdz šā gada 17.aprīlim! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 55, pret – 27, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš pagarināts.

Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Vēlos jūs informēt, ka šodien bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Bija deputātu Rodionova, Tutina, Jakimova, Nikonova, Meļņikova un citu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par valsts valodas un latgaliešu valodas apguvi”. Jautājums tika nosūtīts izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim un labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, lai tiktu sniega kopīga abu ministru atbilde. Saņemta ir rakstveida atbilde, un iesniedzēji nevēlas uzdot papildu jautājumus.

Tāpat ir arī attiecībā uz deputātu Agešina, Ribakova, Urbanoviča, Orlova, Zemļinska, Zujeva un citu deputātu jautājumu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim „Par izglītojamo atskaitīšanu atbilstoši Ministru kabineta noteiktajam regulējumam”. Arī uz šo jautājumu ir saņemta rakstveida atbilde, un arī par šo deputāti nevēlas uzdot papildu jautājumus. Tātad jautājumu un atbilžu sēde šodien pulksten 17.00 nenotiks.

Pirms es dodu vārdu deputātiem, kuri pieteikušies sniegt paziņojumus, man pašai ir divi ļoti skaisti paziņojumi.

Es vēlos mūsu visu vārdā šodien dzimšanas dienā sveikt Valdi Zatleru. (Aplausi.)

Un vēl mūsu visu vārdā es vēlos sveikt Uldi Auguli, kuram pagājušajā nedēļā bija apaļa jubileja. (Aplausi.)

Tagad paziņojumi.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (VIENOTĪBA).

Kolēģus no Juridiskās komisijas aicinu uz Juridiskās komisijas sēdi piecas minūtes pēc sēdes beigām. Paldies.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātam Valdim Liepiņam.

V.Liepiņš (ZRP).

Es vēlos atgādināt, ka darba grupa, kas strādā pie Vēlētāju reģistra izveides, tiekas pulksten 14.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpā.

Sēdes vadītāja. Vārds deputātei Initai Bišofai.

I.Bišofa (ZRP).

Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 11.40. Paldies.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav zālē, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Ina Druviete... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Janīna Kursīte-Pakule... nav, Ināra Mūrniece... nav, Jānis Reirs... ir, Kārlis Seržants... nav, Elīna Siliņa... arī nav.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas 22.marta sēdi pasludinu par slēgtu.