Eiropas Komisija:
Par pielāgošanos klimata pārmaiņām

Eiropas pielāgošanās platforma klimata pārmaiņām (“Climate-Adapt”) – interaktīvs tīmeklī balstīts rīks, ko izmanto klimata pārmaiņu politikā, 23.martā tika palaista tiešsaistē Eiropas Vides aģentūrā (EVA) Kopenhāgenā. Atklāšanā piedalījās Eiropas klimata politikas komisāre Konija Hedegorda, Dānijas vides ministre Ida Aukena un EVA izpilddirektore Žaklīna Makgleida.

Eiropas pielāgošanās platforma klimata pārmaiņām ir publiski pieejama tīmekļa platforma, kas izveidota, lai sniegtu atbalstu ES, valsts, reģionālā un vietējā mēroga politikas veidotājiem pasākumu un politikas pamatnostādņu izstrādē attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām. Pielāgošanās nozīmē klimata pārmaiņu iespējamo apdraudējumu apzināšanos un attiecīgu pasākumu veikšanu, lai novērstu vai mazinātu kaitējumu, ko tās var nodarīt.

“Climate-Adapt” ir izstrādāta ar Eiropas zinātnieku un politikas veidotāju atbalstu, un tā palīdzēs lietotājiem piekļūt informācijai, kā arī izplatīt un integrēt informāciju par šādiem jautājumiem:

• paredzamās klimata pārmaiņas Eiropā;

• reģionu, valstu un nozaru neaizsargātība pašlaik un nākotnē;

• informācija par valsts, reģionālajiem un starptautiskajiem pielāgošanās pasākumiem un stratēģijām;

• konkrētu pielāgošanās situāciju izpēte un pielāgošanās iespējas nākotnē;

• tiešsaistes rīki, kas palīdz plānot pielāgošanos;

• ar pielāgošanos saistīti pētniecības projekti, norādījumu dokumenti, ziņojumu informācijas avoti, saites, ziņas un pasākumi.

Komisāre K.Hedegorda sacīja: “Tas var kļūt par vērtīgu līdzekli, kas palīdz lēmumu pieņēmējiem izvēlēties labākos risinājumus visu iedzīvotāju labā. Pašlaik nenotiek sekmīga apmaiņa ar paraugpraksi un informāciju par to, ko nevajadzētu darīt. Šis jaunais interaktīvais rīks padarīs šo procesu daudz efektīvāku.”

Klimata pārmaiņu ietekme rada būtisku sociālo, vides un ekonomisko apdraudējumu Eiropas un pasaules sabiedrībai. Biežāki un ekstremālāki laikapstākļi (lietus un plūdi, karstuma viļņi un sausums), samazināts sniega segas biezums, temperatūras paaugstināšanās un jūras līmeņa celšanās arvien vairāk ietekmēs iztikas avotus, pārtikas ražošanu, energoapgādi, infrastruktūru un ekosistēmas – sabiedrību kopumā. Uzņēmums “Munich Re” ir aplēsis, ka 2003.gada karstā vasara ir radījusi 10 miljardu eiro zaudējumus ES lauksaimniecībai, lopkopībai un mežsaimniecībai sausuma, pārmērīga karstuma un ugunsgrēku kopīgas ietekmes dēļ.

ES kopīgā pētniecības centra “Peseta” pētījumā ir konstatēts, ka, nepielāgojoties klimata pārmaiņām, ja paredzamais 21.gadsimta 80.gadu klimats iestātos tagad, ik gadu ES ekonomikai rastos no 20 līdz 65 miljardu eiro lieli zaudējumi. Šāds risks liek mums īstenot pasākumus tagad, lai nodrošinātu sabiedrības spēju pielāgoties klimata pārmaiņu sekām, mazinot to negatīvo ietekmi un gūstot no tām labumu. Ir arvien vairāk pierādījumu, ka pielāgošanās pasākumi rada ekonomisko ieguvumu: pašlaik tikai plūdu dēļ ik gadu ES cieš aptuveni 6,4 miljardu eiro lielus zaudējumus, un saskaņā ar Septītās pētniecības pamatprogrammas projekta “ClimateCost” datiem līdz 2050.gadam tiek prognozēts to daudzkārtējs pieaugums. Ar pielāgošanās pasākumiem var novērst šādus zaudējumus, un to izmaksas būs krietni mazākas par aplēstajām zaudējumu summām.

Lai varētu pieņemt vajadzīgos lēmumus par labākajiem pielāgošanās veidiem, ir svarīgi, lai būtu pieejami drošticami dati par klimata pārmaiņu iespējamo ietekmi, attiecīgajiem sociālekonomiskajiem aspektiem un dažādu pielāgošanās risinājumu izmaksām un ieguvumiem. Komisijas 2009.gada Baltajā grāmatā par pielāgošanos klimata pārmaiņām uzsvērts, ka zināšanu trūkums ir būtisks šķērslis veiksmīgu risinājumu izstrādei saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Kas notiks tālāk?

“Climate-Adapt” tiks uzturēta un pārvaldīta Eiropas Vides aģentūrā Kopenhāgenā. “Climate-Adapt” sniegs atbalstu zināšanu bāzes veidošanai, kas nepieciešama, lai palīdzētu izstrādāt uz pierādījumiem balstītas pielāgošanās politikas pamatnostādnes. Tās devums tiks izmantots visaptverošas ES pielāgošanās stratēģijas izstrādei, kuru Komisija plāno pieņemt 2013.gada sākumā, lai nodrošinātu dalībvalstu, starptautisko organizāciju un vietējo ieinteresēto personu vajadzības, īstenojot attiecīgus pasākumus Eiropas Savienības līmenī.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa