Par Eiropas Savienības fiskālo disciplīnu un attīstību

Fiskālai disciplīnai jābūt atbildīgas valsts politikas pamatā, tomēr tai jāiet roku rokā ar mērķtiecīgiem pasākumiem, kas veicina ekonomikas konkurētspēju un ilgtspējīgu izaugsmi, tostarp pilnvērtīgi izmantojot Eiropas Savienības (ES) kohēzijas un lauksaimniecības finansējumu, kā arī ES vienotā tirgus sniegtās iespējas. Tas 26.martā izskanēja Saeimā notikušajā konferencē “Kā salaulāt fiskālo disciplīnu ar izaugsmi?”.

Lai nodrošinātu Latvijā kvalitatīvu diskusiju par ES 25 dalībvalstu 2.martā parakstīto starpvalstu līgumu par ES fiskālo disciplīnu, starptautiskā konferencē Saeimā bija pulcējušies augsta līmeņa politiķi no Baltijas valstu un Polijas parlamentiem, Eiropas Parlamenta, kā arī ekonomisti un politologi. Diskusiju rīkoja Saeimas Eiropas lietu komisija sadarbībā ar Ārlietu ministriju, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Eiropas Parlamenta Informācijas biroju Latvijā.

“Laikā, kad Eiropā vēl diskutēja par nepieciešamo finanšu disciplīnu, Latvija jau bija daudz paveikusi nacionālajā līmenī, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi, kļūstot par paraugu citām valstīm. Mūsu mērķis pašlaik ir pievienoties Eiropas attīstību virzošajiem spēkiem. Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju šā gada 2.martā parakstītais fiskālās disciplīnas līgums ir būtisks šo izmaiņu priekšnosacījums, tāpēc ceru, ka tā ratifikācija Saeimā noritēs raiti, jo skar Latvijas nacionālās intereses ilgtermiņā,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, 26.martā Saeimā atklājot starptautisko konferenci “Kā salaulāt fiskālo disciplīnu un izaugsmi?”.

“Fiskālās disciplīnas līgums ir svarīgs visai globālajai ekonomikas un finanšu stabilitātei. Tas ir nozīmīgs gan visai Eiropai, gan Latvijai, īpaši ņemot vērā, ka Latvija ir apņēmusies 2014.gadā pievienoties eirozonai,” uzsvēra S.Āboltiņa.

Uzrunājot konferences dalībniekus un viesus, Saeimas priekšsēdētāja aicināja kopīgi pārdomāt iespējas, kā apvienot stabilitāti ar attīstību, bet gudru piesardzību – ar inovatīvu nākotnes redzējumu.

“Pašlaik, kad Latvijas ekonomika atgūstas, uzlabojas makroekonomiskie rādītāji, aug eksports un labvēlīgāka ir arī starptautiskā finanšu un ekonomiskā vide, Latvijai ir laiks pāriet nākamajā ekonomiskās attīstības līmenī un uzņemt strauju attīstību. Pat vēl vairāk – mūsu 2014.–2020.gada nacionālās attīstības vadmotīvs ir “ekonomikas uzrāviens”. Un tieši šādai domai būs jāvalda, lemjot par nākamā gada valsts budžetu,” akcentēja Saeimas priekšsēdētāja.

Turpinot ievērot stingru finanšu disciplīnu, ir jādomā arī par reformām un konkrētiem stimuliem, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, veicināt konkurētspēju, nodrošināt ekonomikas augšupeju un ilgtspējīgu izaugsmi, uzsvēra S.Āboltiņa.

Saeimas priekšsēdētāja atzinīgi vērtēja jau par tradīciju kļuvušās Baltijas valstu un Polijas parlamentu pārstāvju sanāksmes – šādas tikšanās sniedz iespēju saskaņot pozīcijas, veiksmīgāk aizstāvēt savas nacionālās pozīcijas konkrētās nozarēs, apmainīties ar informāciju par būtiskākajiem Eiropas Savienības (ES) jautājumiem, tai skaitā par pašreiz aktuālo ES daudzgadu finanšu perspektīvu. S.Āboltiņa arī akcentēja, ka, Latvijai gatavojoties ES prezidentūrai, diskusijām par aktuālajiem ES jautājumiem parlamentārā līmenī ir jākļūst par regulāru praksi.

“Sabalansēta budžeta veidošana ir priekšnosacījums, lai mēs spētu īstenot pasākumus, kas nostiprina solidaritāti un veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību nacionālajā un Eiropas Savienības līmenī,” konferencē uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Z.Kalniņa-Lukaševica atzīmēja, ka Latvijas ekonomiskā izaugsme būs atkarīga no spējas veidot sabalansētu nacionālo budžetu, kopā ar citām ES valstīm iesaistīties reģionālas nozīmes projektu attīstībā, kā arī nodrošināt mūsu uzņēmējiem, lauksaimniekiem un zinātniekiem vienlīdzīgu konkurētspēju ES kopējā tirgū. “Jābūt gudrai un mērķtiecīgai nacionālās attīstības politikai savienojumā ar solidaritātes principa saglabāšanu Eiropa Savienības politiku īstenošanā un finanšu aplokšņu aprēķinā, lai būtu pieejams finansējums šīs politikas īstenošanai,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja uzsvēra, ka diemžēl arī turpmāk Latvijas nacionālajā budžetā nebūs pietiekami daudz resursu, ko investēt mūsu valsts infrastruktūrā, zināšanās, kā arī ekonomikas produktivitātes veicināšanā. Tādēļ arī turpmāk īpaši nozīmīga loma būs ES fondu un lauksaimniecības tiešmaksājumu finansējumam.

“Uzskatu, ka kohēzijas finansējuma sadalē jāņem vērā mūsu valsts īstenotā stingrā fiskālā politika un atbildība pret Eiropas kopējo nākotni. Diemžēl mēs redzam, ka Latvijas kohēzijas politikas aploksni piedāvāts samazināt par 20 procentiem. Tas būtu pretrunā ar Eiropas ideju par fiskālo disciplīnu un nav atbalsts valstij, kura stingri iestājas par atbildīgu, ilgtspējīgu un solidāru ekonomikas attīstību,” norādīja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat komisijas priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka Latvijas zemniekiem joprojām tiek piedāvāti zemākie lauksaimniecības tiešmaksājumi visā Eiropas Savienībā. “Tas ir klajā pretrunā ar vienlīdzīgas konkurences iespējām un nav savienojams ar Eiropas Savienības pamatprincipiem. Vienotais tirgus sniedz nozīmīgas ekonomiskās priekšrocības ES lauksaimniekiem, tomēr tikai tad, ja pret visiem tiek ievēroti līdzvērtīgi noteikumi un līdzvērtīga attieksme,” akcentēja Z.Kalniņa-Lukaševica.

Konferences pirmajā daļā, runājot par ES fiskālās disciplīnas līguma politiskajiem aspektiem, Polijas Seima Eiropas Savienības lietu komisijas priekšsēdētāja Agņeška Pomaska uzsvēra, ka jaunais līgums pilnībā atbilst Polijas nacionālajām interesēm. Jaunais līgums ir mazs solis, lai uzlabotu eirozonas un visas ES ekonomisko pārvaldību, un tas atbilst Polijas interesēm, teica poļu parlamentāriete.

Latvijas Universitātes politikas zinātnes profesore Žaneta Ozoliņa savā uzrunā akcentēja nepieciešamību līgumā paredzēto īstenot dzīvē. Lai panāktu, ka līgumā paredzētais kļūtu par darbību, liela loma būs ES dalībvalstu parlamentiem, kuriem pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir daudz lielāka ietekme ES lēmumu pieņemšanas procesā, norādīja profesore.

Savukārt Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsvēra ES vienotā tirgus nozīmi. Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas izaugsmes veicināšanai jāizmanto joprojām visefektīvākais no ES piedāvātajiem instrumentiem – ES vienotais tirgus, pauda I.Šteinbuka.

Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Viktors Makarovs 26.martā piedalījās Saeimas, Ārlietu ministrijas, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā kopīgi rīkotajā konferencē “Kā salaulāt fiskālo disciplīnu ar izaugsmi”. Konferencē piedalījās Lietuvas, Igaunijas un Polijas parlamentu Eiropas lietu komisiju priekšsēdētāji, Eiropas Parlamenta deputāts Greiems Vatsons, kā arī Latvijas ekonomisti un akadēmisko spēku pārstāvji. Konferences darbs noritēja divos paneļos: pirmais bija veltīts fiskālā līguma lomai Eiropas ekonomiskajā pārvaldībā, bet otrais – diskusijai par fiskālās disciplīnas nozīmi izaugsmes veicināšanā.

ĀM parlamentārais sekretārs V.Makarovs, uzstājoties konferencē, uzsvēra, ka izaugsme, kas balstīta uz sabalansētu fiskālo politiku, ir nākotnes ekonomiskas stabilitātes pamats. Fiskālā disciplīna ir instruments, kas nodrošinās ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. V.Makarovs arī akcentēja, ka 2012.gada 2.martā parakstītais “Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā” paredz lielāku koordināciju un vienotāku pārvaldību un atzina, ka fiskālais līgums ir ne tikai instruments ekonomikas pārvaldības efektivizācijai, bet arī noteikts solis turpmākajā ES institucionālajā attīstībā.

V.Makarovs uzsvēra, ka arī turpmāk būs nepieciešama konstruktīva valdības un Saeimas sadarbība, līdzīgi kā tas notika līguma sagatavošanas stadijā, lai nodrošinātu tā ratifikāciju un ieviešanu.

Tikpat svarīgs arī ir skaidrojošais darbs sabiedrībā, akcentējot atbildīgas fiskālās politikas nozīmi.

Saeimas preses dienests;
Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa