Par Latviju un Vāciju kā drošiem partneriem politikā, ekonomikā, kultūrā

Šodien noslēdzas Vācijas Federatīvās Republikas prezidenta Romāna Hercoga valsts vizīte

Vakar, 20.maijā, Rīgas pils Ģerboņu zālē: Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Romāns Hercogs, Kristiane Hercogas kundze un Aina Ulmanes kundze

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vācijas prezidents Romāns Hercogs, tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Vili Krištopanu; ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi

 

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 20.maijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis sarunā ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Romānu Hercogu un abu valstu delegācijām uzsvēra, ka Vācijas prezidenta valsts vizīte Latvijā ir apliecinājums valstu draudzīgajām un sirsnīgajām attiecībām. G.Ulmanis atcerējās savu tikšanos 1995. gada decembrī ar bijušo Vācijas prezidentu Rihardu fon Veiczekeru. Sarunas laikā G.Ulmanis ar R.Hercogu pārsprieda valstu divpusējās attiecības, akcentējot ekonomisko sadarbību. Valsts prezidents atzīmēja Vācijas investīciju nozīmību Latvijā, ko apliecina, piemēram, "Ruhrgas" un "Vereinsbank" darbība mūsu valstī.

G.Ulmanis atzīmēja izvērsto politisko dialogu ar Vāciju un akcentēja, ka Vācija ir atbalstījusi Latviju neatkarības nostiprināšanā un integrācijā Eiropas Savienībā (ES). G.Ulmanis minēja, ka pašlaik būtisks ir ekonomiskais faktors ceļā uz ES un Vācija ir svarīgākā partnere Latvijai. Valsts prezidents pauda viedokli, ka Latvija ir gatava sākt sarunas par iestāšanos ES un vēlas šādu uzaicinājumu saņemt.

Tikšanās gaitā tika pārrunāta sadarbība kultūrā un izglītībā, ko raksturo arī Gētes institūta darbība, vācu valodas tradīcijas Latvijā utt.

Sarunā apspriesta reģionālā sadarbība. Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltijas jūras valstu reģions šodien ir dinamiskākais reģions, turklāt šo sadarbību padziļina arī mūsu vēsturiskā piederība šim reģionam. G.Ulmanis atzīmēja, ka reģiona ietvaros būtiska ir arī pozitīvas sadarbības nepieciešamība ar Krieviju.

Latvijas prezidents informēja Vācijas prezidentu par sabiedrības integrācijas procesu Latvijā, kas sekmīgi attīstās pēc referenduma aizvadītajā gadā. G.Ulmanis arī atzīmēja, ka nostiprinās latviešu valodas lietojums Latvijā.

Valsts prezidents pateicās par atbalstu Latvijas integrācijai NATO un atzīmēja, ka Vašingtonas sanāksmes lēmumi ir ļoti nozīmīgi nākotnei un paplašināšanās procesam.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 20.maijā, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu Romānu Hercogu.

Saeimas priekšsēdētājs sveica Vācijas Federatīvās Republikas prezidentu, izsakot pateicību par Vācijas līdzšinējo veiksmīgo politiku attiecībā pret Latviju Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā. J.Straume uzsvēra, ka Vācija kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas ir viena no mūsu valsts svarīgākajām partnerēm gan ekonomikā, gan arī politikā. Saeimas priekšsēdētājs informēja Vācijas prezidentu, ka Saeimai ir izveidojusies pilnvērtīga sadarbība ar Bundestāgu. Latvijas un Vācijas parlamentu sadarbības grupa bija pirmā un vislielākā parlamentu sadarbības grupa, kas tika izveidota 7.Saeimā tūlīt pēc vēlēšanām, un tajā darbojas trešā daļa no visiem deputātiem, atzīmēja J.Straume.

Tika pārrunāti ar Eiropas Savienības paplašināšanos saistītie jautājumi. VFR prezidents R.Hercogs atzīmēja, ka Vācija atbalsta Latvijas centienus iesaistīties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās, un pauda cerību, ka Latvija tiks uzaicināta uz ES paplašināšanās sarunām Helsinkos.

Kā uzsvēra J.Straume, gan Latvijas iedzīvotāji, gan politiķi cer, ka turpmāk Vācijas atbalsts Latvijas integrācijai Eiropas institūcijās būs tikpat nozīmīgs kā līdz šim.

VFR prezidents Romāns Hercogs tikās arī ar Saeimas frakciju vadītājiem. Frakciju vadītāji iepazīstināja augsto viesi ar savu partiju programmām un darbu parlamentā. Tika pārrunāti Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumi.

Saeimas preses dienests