Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 20.martā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 23.03.2012., Nr. 48 (4651) https://www.vestnesis.lv/ta/id/245746

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts sekretāru sanāksmē: 2012.gada 22.martā

Vēl šajā numurā

23.03.2012., Nr. 48 (4651)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2012.gada 20.martā

EM: Par komunālo pakalpojumu parādu problēmas risinājumiem

Analizējot iemeslus, kādēļ palielinās dzīvokļu īpašnieku parādi par komunālajiem pakalpojumiem, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka situācijas risināšanai jāīsteno pasākumi divos virzienos.

Lai ilgtermiņā novērstu parādu veidošanos, konsekventi jāturpina darbs pie nodarbinātības veicināšanas un mikro un mazās uzņēmējdarbības attīstības, kas palielinātu cilvēku ienākumus un ļautu laikus veikt norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem.

Savukārt, lai sekmētu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, kā arī lai novērstu jaunu parādu veidošanos un mazinātu ļaunprātīgo nemaksātāju skaitu, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos, kas cita starpā arī uzlabotu dialogu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotājiem.

Minētie priekšlikumi apkopoti informatīvajā ziņojumā, kas 20.martā tika skatīts Ministru kabineta sanāksmē. Informatīvajā ziņojumā EM piedāvā noteikt arī konkrētus uzdevumus un to izpildītājus, kas MK sēdē tika atbalstīti.

Ekonomikas ministrijas, Tieslietu ministrijas un Latvijas Namu pārvaldnieku asociācijas speciālisti secinājuši, ka parādu problēma aplūkojama divos aspektos: ko darīt ar esošajiem parādiem un kā mazināt to rašanos nākotnē.

Lai nodrošinātu esošo parādu efektīvu un ātru piedziņu, pirmkārt, būtu veicināma parāda atgūšana ārpus tiesas, t.sk. izveidojot parādnieku reģistru.

Otrkārt, jāveicina apsaimniekotāja dialogs ar dzīvokļu īpašniekiem. Īpaši svarīgi tas ir parāda izveidošanās sākumposmā, kas ļautu samazināt parāda uzkrāšanos. Ekonomikas ministrija plāno rosināt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, papildinot dzīvojamās mājas pārvaldīšanas obligātās darbības, kā arī pārvaldītāja pienākumus ar uzdevumu pēc noteikta termiņa notecējuma rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku par parādsaistību esamību un aicināt tās nomaksāt. Tāpat plānots noteikt termiņus tiesvedības uzsākšanai pret dzīvokļa īpašnieku, ja tas atvēlētajā laikā nav nomaksājis izveidojušos parādu.

Treškārt, viens no instrumentiem, kas veicinātu parādu efektīvāku piedziņu, ir pieņemtie grozījumi Civilprocesa likumā par maza apmēra prasībām, kuru izskatīšana varētu būt īsāka un rezultāts ātrāks nekā parastā tiesvedības procesā. Šajā kontekstā nepieciešams pārskatīt arī valsts nodevu sistēmu par prasības pieteikumu iesniegšanu lietās par maza apmēra prasībām un samazināt nodevas par prasības nodrošināšanu. Apspriešanai piedāvāts kā vienīgo veidu personas aicināšanai uz tiesu noteikt aicinājuma sūtīšanu uz personas deklarēto dzīvesvietu. Tas nozīmētu atteikties no esošās prakses (kas tiesvedības procesu ievērojami paildzina) par personas aicināšanu uz tiesas sēdi ar publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" gadījumos, kad tā nav sastopama deklarētajā dzīvesvietā.

Savukārt, vērtējot sprieduma izpildes izmaksu samērīgumu, konstatēts, ka jāpārskata maksājumu apmērs, ko veido tiesu izpildītāja amata atlīdzība un izpildu darbību veikšanai nepieciešamie izdevumi. Attiecīgi grozījumi jau tikuši sagatavoti un nodoti apspriešanai ministrijām.

Jau esošo parādu efektīvāku piedziņu savukārt var nodrošināt ārpus tiesas ceļā, vēršoties pret parādnieku ar aicinājumu segt parādu pa daļām (sastādot atmaksas grafiku), bet ja tas nav iespējams, ceļot attiecīgu prasību un piemērojot tos priekšlikumus, kas attiecas uz prasības nodrošinājumu.

Problemātiskāk ir rast risinājumu par nekustamajiem īpašumiem, kur parāda piedziņa nav iespējama (nekustamais īpašums ir apgrūtināts ar ķīlu, tā vērība ir zemāka par ķīlas vērtību un parādniekam nav citas mantas). Tādēļ nemainot Civilprocesa likumā noteikto prasījumu apmierināšanas secību, problēmu ar parāda piedziņas iespējamību nevar atrisināt. Tā kā pašlaik šādu pieeju neatbalsta ne banku sektors, ne Tieslietu ministrija, problēma īstermiņā var tikt risināta ārpus normatīvo aktu regulējuma, t.i., ja visi kreditori savstarpēji vienojas par attiecīgo maksājumu segšanu kā pagaidu risinājumu.

Vienlaikus svarīgi atcerēties, ka šāds īstermiņa risinājums nenozīmē, ka no parādnieka attiecīgais parāds netiks pieprasīts. Stājoties spēkā spriedumam, ar tā izpildi nodarbosies tiesu izpildītājs un piedziņai šajā gadījumā nav noilguma. Tas nozīmē, ka pieziņas iespējamība tiks pārbaudīta visas parādnieka dzīves laikā.

 

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un plānotajiem uzdevumiem nākamajā periodā

20.martā Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto ziņojumu par paveikto eiro ieviešanai Latvijā un plānotajiem uzdevumiem nākamajā periodā.

FM informēja, ka laika posmā no 2011.gada 1.augusta līdz 2012.gada 31.janvārim visas Vadības komitejas padotībā izveidotās darba grupas ir pārskatījušas to kompetencē esošos Latvijas Nacionālā eiro ieviešanas plāna uzdevumus, pielāgojot tos sociāli ekonomiskajai situācijai valstī. Vienlaikus darba grupas arī sagatavojušas priekšlikumus grozījumiem Nacionālajā eiro ieviešanas plānā un citos dokumentos.

Ir sākts darbs pie MK apstiprinātā indikatīvā eiro ieviešanas budžeta finansējuma detalizētākas plānošanas un sadales. Tāpat ir sāktas sarunas ar Eiropas Komisiju par Stratēģiskās partnerības un līdzfinansēšanas granta līgumu noslēgšanu eiro ieviešanas komunikācijas pasākumu īstenošanai.

FM ir izstrādājusi koncepcijas projektu par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā. Naudas un maksājumu sistēmu darba grupa ir iesniegusi priekšlikumus Nacionālā eiro ieviešanas plāna uzdevumu grozījumiem, kas nosaka skaidras naudas apmaiņas periodu bez komisijas maksas, vienlaicīgas apgrozības perioda ilgumu, iniciatīvas, kas veicinātu skaidras naudas uzkrājumu samazināšanos, u.c.

Pārskata periodā Nefinanšu uzņēmumu un patērētāju darba grupa atkārtoti ir vērsusi uzmanību uz to, ka ierobežotā finansējuma dēļ patlaban netiek veikts svarīgāko patēriņa preču cenu monitorings. Tāpēc darba grupa ir aicinājusi izskatīt iespēju atsākt šā uzdevuma realizēšanu.

Nākamajā pārskata periodā FM plāno izskatīt sagatavoto koncepcijas par normatīvo aktu sakārtošanu saistībā ar eiro ieviešanu Latvijā projektu un 2013.gada budžeta izveides procesā aktualizēt uz valsts budžetu attiecināmās eiro ieviešanas izmaksas 2013.–2014.gadam. Pamatojoties uz darba grupu iesniegtajiem priekšlikumiem, ir paredzēts aktualizēt Latvijas Nacionālo eiro ieviešanas plānu un tā pielikumus, kā arī iesniegt aktualizēto dokumentu izskatīšanai MK.

 

 

FM: Par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu

20.martā Ministru kabinetā (MK) tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais informatīvais ziņojums par valsts (pašvaldību) nodevu un maksas pakalpojumu nošķiršanu un nodevu sistēmas pilnveidošanu ar mērķi identificēt problēmas, kas saistītas ar pašvaldību nodevu noteikšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus nodevu administrēšanas procesa uzlabošanai.

Šobrīd nodevu apmērus un maksāšanas kārtību nosaka vairāk nekā 100 MK izdotie noteikumi, kā arī astoņi likumi, kuros ir noteiktas nodevas likmes un maksāšanas kārtība. Pēdējo gadu laikā strauji ir pieaudzis maksājamo nodevu skaits – no 47 nodevu objektiem 2000.gadā līdz 107 nodevu objektiem 2011.gadā. Turklāt nereti nav skaidras robežas starp valsts nodevu, iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un nodokli.

Jaunas valsts nodevas būtu nosakāmas tikai speciālam mērķim – sasniegt kādu konkrētu politikas rezultātu atsevišķā darbības jomā, t.sk. ar mērķi regulēt aizsargāt, attīstīt, kontrolēt un uzraudzīt. Līdz ar to nosakot, ka valsts nodevai atšķirībā no nodokļa pamatmērķis nav fiskālā funkcija un tā nav saistīta ar valstij radušos vispārīgo izdevumu segšanu. Savukārt nodevai atšķirībā no maksas pakalpojuma ir regulējošs raksturs, un tās pamatmērķis nav segt konkrētā pakalpojuma administratīvās izmaksas.

Taču mehāniska, bez pilnīgas katra sniegtā pakalpojuma izvērtēšanas pāreja no maksas pakalpojuma uz valsts nodevu vai otrādi nav iespējama. Lai īstenotu minēto uzdevumu, MK uzdeva visām ministrijām izvērtēt tokompetencē esošās valsts nodevas, kancelejas nodevas un maksas pakalpojumus, ņemot vērā informatīvajā ziņojumā minētos kritērijus un normatīvajos aktos noteiktās jēdzienu "valsts nodeva" un "maksas pakalpojums" definīcijas.

Lai samazinātu administratīvo slogu, ministrijām jāizskata iespēja atteikties no atsevišķām nodevām un maksas par sniegto pakalpojumu, ņemot vērā to ekonomisko būtību, lietderību, efektivitāti, ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un ietekmi uz budžetu, kā arī izvērtēt iespēju noteikt atbrīvojumus valsts nodevu un maksas pakalpojuma piemērošanā.

Sistēmiski uzlabojumi un sakārtošana ir nepieciešami arī nodevu administrēšanas sistēmā, vienlaikus nodrošinot to uzskaiti un kontroli, piemēram, ieviešot terminu "nodevu administrējošā iestāde" un nosakot, ka nodevu administrējošā iestāde ir atbildīga par nodevu uzskaiti, pareizu un savlaicīgu maksājumu iekasēšanas kontroli un nodevu atmaksu veikšanu pārmaksas vai nepareizas iemaksas gadījumā.

Lai pilnveidotu valsts nodevu administrēšanas procesu un nodrošinātu budžeta uzskaites datu kvalitāti, kā arī atvieglotu maksājumu veikšanu maksātājam, ir jāizstrādā tehnisko risinājumu varianti. Tādēļ Ministru kabinets uzdeva Finanšu ministrijai izstrādāt un iesniegt MK politikas attīstības plānošanas dokumentu, kas ietvertu pasākumu plānu valsts nodevu administrēšanas procesa un ieņēmumu uzskaites pilnveidošanai.

 

FM: Par dienesta vieglo automobiļu izdevumiem valsts pārvaldes iestādēs

20.martā Ministru kabinetā tika skatīts Finanšu ministrijas (FM) informatīvais ziņojums par dienesta vieglo automobiļu izdevumiem valsts pārvaldes iestādēs, savstarpēji salīdzinot nomāto automobiļu izdevumus ar izdevumiem, ja attiecīgie automobiļi būtu iestādes īpašums, lai turpmāk katrā konkrētā gadījumā tiktu pieņemts finansiāli izdevīgākais lēmums.

Informatīvais ziņojums ir sagatavots, FM apkopojot ministriju un citu centrālo valsts pārvaldes iestāžu (ministrijas) iesniegto informāciju par ministriju rīcībā esošajiem dienesta vieglajiem automobiļiem. Savukārt izdarītie secinājumi balstās uz FM veiktajiem aprēķiniem par vidējiem uzturēšanas izdevumiem vienam nomas automobilim un vienam īpašumā esošam automobilim.

Informatīvajā ziņojumā ir raksturotas pēc 2003.gada notikušās izmaiņas ministriju autoparka pārvaldīšanā un ar to saistītajā izdevumu struktūrā, ņemot vērā, ka ar MK 2003.gada rīkojumu par dienesta vieglo automobiļu nomu valsts pārvaldes iestādēm tika liegts iegādāties dienesta vieglos automobiļus īpašumā, tā vietā atļaujot tos nomāt. Rezultātā iestādēs nolietotos īpašumā esošos dienesta vieglos automobiļus pakāpeniski aizstāja ar nomātajiem automobiļiem.

Ziņojumā ir secināts, ka dienesta vieglo automobiļu skaits un kopējie uzturēšanas izdevumi ar katru gadu ir konsekventi samazinājušies, ko ietekmēja no 2008.gada līdz 2011.gadam veiktie budžeta konsolidācijas pasākumi, tai skaitā administratīvo izdevumu samazinājums ministrijās.

Salīdzinot valsts pārvaldes iestāžu īpašumā esošo un nomāto automobiļu skaita izmaiņas no 2008.gada līdz 2011.gadam, nomā esošo automobiļu skaits ir samazinājies straujāk par īpašumā esošajiem automobiļiem, ko ir ietekmējuši ministriju secinājumi, ka viena no galvenajām dienesta vieglo automobiļu uzturēšanas izdevumu samazināšanas iespējām ir nomāto dienesta vieglo automobiļu skaita samazināšana.

FM veiktie aprēķini parāda, ka izdevumu atšķirības gan faktiskajās, gan salīdzināmajās cenās ministriju ietvaros starp nomas automobili un īpašumā esošu automobili ir dažādas, kas veidojas no pieņemtās, nosacītās automobiļa iegādes cenas, kā arī atkarībā no tā, cik lielus finanšu līdzekļus ir novirzījušas iestādes dienesta vieglo automobiļu nomai un uzturēšanai, tai skaitā nomas izdevumos ietvertā pakalpojuma klāsta. Tāpēc FM konstatē, ka ministrijām būtu jāļauj katrā konkrētā gadījumā izvēlēties, kas tām ir izdevīgāk – nomāt vai automobili iegādāties īpašumā.

FM ir secinājusi, ka valsts pārvaldē ir iespējami atšķirīgi risinājumi par to, kā finansiāli izdevīgāk ministrijām nodrošināt dienesta vieglos automobiļus to funkciju izpildei. Autoparka pārvaldīšanas modelis ir atkarīgs gan no iestādes veicamajām funkcijām un to specifikas, gan no iestādes lieluma un dienesta vieglo automobiļu uzturēšanai novirzītajiem finanšu līdzekļiem.

Tāpat būtiska loma finansiālā izdevīguma noteikšanai ir iepirkuma procedūras rezultātā pretendentu piedāvātajām iepirkuma cenām. Ministriju noslēgtie dienesta vieglo automobiļu nomas līgumi ir ļoti dažādi, ar dažādiem nosacījumiem un piedāvātajiem pakalpojumiem. Katra ministrija izvēlas sev atbilstošāko un izdevīgāko nomas līguma piedāvājumu, kas rezultātā ietekmē arī dienesta vieglā automobiļa nomas maksu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, FM rosina valsts pārvaldes iestādēm ļaut izvēlēties automobili iegādāties īpašumā vai automobili nomāt, lai nodrošinātu racionālu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Tā kā katrai ministrijai ir atšķirīgas veicamās funkcijas un to specifika, FM iesaka ministrijām organizēt dienesta vieglo automobiļu iegādes un nomas iepirkumus patstāvīgi, ievērojot Publiskā iepirkumu likuma prasības un ņemot vērā likumā "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu" paredzēto, kas nosaka, ka valsts iestādēm ir jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi.

 

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IeM: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

20.martā Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 291 personu, tai skaitā 16 nepilngadīgas personas, kas naturalizējušās kopā ar vecākiem.

No Latvijas pilsonībā uzņemtajiem pilsoņiem 71% ir krievi, 9% ukraiņi, 10% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 21% pilsonības pretendentu ir pamata, 61% – vidējā, 15% – augstākā izglītība.

Tuvāko dienu laikā jaunie pilsoņi pa pastu saņems paziņojumu no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kurā būs informācija par personas uzņemšanu pilsonībā, kā arī tiks sniegta būtiskākā informācija par jaunās Latvijas pilsoņa pases noformēšanas iespējām. PMLP atgādina, ka līdz ar uzņemšanu Latvijas pilsonībā, tiek mainīts personas tiesiskais statuss, tādēļ līdzšinējā nepilsoņa pase vairs nav derīga izmantošanai ne iekšzemē, ne ceļojumiem uz ārzemēm.

Kopumā kopš 1995.gada, kad tika sākta nepilsoņu naturalizācija, Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 137 943 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā  – 16 439; 2007.gadā – 6826; 2008.gadā – 3004; 2009.gadā – 2080; 2010.gadā – 2336; 2011.gadā – 2467; 2012.gadā – 561 persona.

Lai kļūtu par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā, ir jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā neatkarīgi no savas dzīvesvietas. Latvijas pilsonībā tiek uzņemtas personas, kas apliecinājušas latviešu valodas prasmi, kā arī nokārtojušas Satversmes pamatnoteikumu, valsts himnas teksta un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudi.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IeM: Par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku

20.martā Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku, kas nosaka iesniegumu un informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem un citiem likumpārkāpumiem reģistrēšanas kārtību, apjomu un glabāšanas termiņus.

Noteikumi nosaka policijas darbinieku ierašanās laiku notikuma vietā pēc informācijas saņemšanas par notikumu prioritārā secībā atbilstoši personu vai sabiedrības drošības apdraudējuma pakāpei.

Piemēram, ārkārtējos gadījumos pilsētās policijai būs jāreaģē 15 minūšu, bet novados 25 minūšu laikā pēc informācijas saņemšanas operatīvās vadības struktūrvienībā.

Noteikumi paredz, ka prioritāri policija reaģēs un dosies uz notikumiem, kas apdraud personu vai sabiedrības drošību, personu veselību, dzīvību vai dzimumneaizskaramību, kā arī nodara kaitējumu personu veselībai vai īpašumam.

Prioritāri būs arī izsaukumi par ceļu satiksmes negadījumu vai notikumu uz dzelzceļa, kā arī citu notikumu, kas noticis uz pilsētas maģistrālās ielas vai valsts nozīmes ceļa un kura dēļ ir bloķēta satiksme, izsaukumi par satiksmes negadījumu, kurā bojā gājusi persona, kā arī par aizturēto, arestēto, apcietināto vai ieslodzīto personu bēgšanu.

Uz notikumu, kas jau noticis un kurā bija apdraudēta personas vai sabiedrības drošība, personas veselība, dzīvība vai dzimumneaizskaramība vai nodarīts kaitējums personas veselībai vai īpašumam, un kurā policijas tūlītēja rīcība nevar novērst apdraudējumu vai kaitējumu vai aizturēt likumpārkāpēju, bet kur var zust pēdas vai pierādījumi, policijai pilsētās būs jāreaģē 25 minūšu laikā, bet novados – 40 minūšu laikā.

Lai nodrošinātu operatīvu ierašanos notikuma vietā, kas atbilstoši notikumā iesaistīto personu vai sabiedrības drošības apdraudējuma pakāpei ir prioritāra, policijas darbinieki ir tiesīgi atstāt zemākas prioritātes notikuma vietu, kurā nav jāveic neatliekamas procesuālās darbības.

 

IeM: Par Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

20.martā Ministru kabinets (MK) pieņēma grozījumus MK 2007.gada 18.decembra noteikumos Nr.888 "Noteikumi par Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi", kas paredz papildināt Valsts robežsardzes koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi ar jauniem maksas pakalpojumiem.

Koledžas maksas cenrādī turpmāk iekļauta profesionālās pilnveides izglītības programmas realizēšana kinologiem ar dienesta suņiem, kā arī mācību auditorijas izmantošana. Profesionālās pilnveides izglītības programmas realizēšana paredzēta ārvalstu valsts iestāžu kinologiem ar dienesta suņiem un Latvijas valsts iestāžu kinologiem ar dienesta suņiem, ja nav noslēgtas attiecīgas vienošanās, kas paredz apmācību bez maksas.

Maksas pakalpojumu izcenojums aprēķināts, ņemot vērā pakalpojumu pašizmaksu, lai segtu attiecīgo objektu un materiāltehniskās bāzes izmantošanas izmaksas.

 

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

IZM: Par grozījumiem Latvijas Zinātnes padomes sastāvā

20.martā valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu, saskaņā ar kuru tiek veikti grozījumi Latvijas Zinātnes padomes (LZP) sastāvā.

Latvijas Zinātnes padomes sastāvs jāprecizē, ņemot vērā izmaiņas vairāku iestāžu personālsastāvā.

LZP tiek deleģēti pārstāvji no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Valsts zinātnisko institūtu apvienības, Rektoru padomes, Latvijas Zinātnes padomes ekspertu komisijām, Latvijas Zinātnieku savienības, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Ministru prezidenta izvirzīts pārstāvis, pārstāvji no Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Veselības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas un Latvijas Darba devēju konfederācijas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija darbam LZP deleģē valsts sekretāru G.Puķīti, Veselības ministrija – Nacionālā veselības dienesta direktoru M.Taubi, Ekonomikas ministrija – EM Stratēģiskās plānošanas un resursu vadības departamenta direktori V.Feodorovu, Izglītības un zinātnes ministriju LZP turpmāk pārstāvēs IZM Valsts valodas politikas nodaļas vecākā referente Dr.philol. V.Ernstsone, Kultūras ministriju – KM Stratēģijas un reģionālās kultūrpolitikas nodaļas vecākā referente I.Vilkārse.

 

IZM: Par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu

20.martā valdībā izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto informatīvo ziņojumu "Par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu". Informatīvais ziņojums paredz, ka sporta infrastruktūras attīstībai Latvijā izmantojami valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, piesaistītie privātie finanšu līdzekļi, kā arī ES struktūrfondu līdzekļi, bet valsts investīcijas valsts vai pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai tiek paredzētas attiecīgā projekta īstenotājam (šis nosacījums neattiektos uz jau uzsākto projektu pabeigšanu). Līdz 2012.gada 1.augustam IZM būs jāizstrādā valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcijas projekts, nosakot arī kritērijus valsts budžeta finansējuma piešķiršanai.

Viens no iemesliem, kāpēc Latvijā ir zems bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis un iedzīvotāji maz iesaistās sportiskās un veselību veicinošās aktivitātēs, ir nepietiekamais sporta būvju skaits valstī kopumā. Vairākos Ministru kabinetā pieņemtajos politikas plānošanas dokumentos akcentēta nepieciešamība veicināt sporta bāzu attīstību, kā arī radīt papildu finansējuma piesaistes sistēmu, kas paredzētu daudzkanālu finansējumu (valsts, privāto, pašvaldību u.c.), lai sakārtotu un uzturētu sporta bāzes un nodrošinātu to attīstību.

Atšķirībā no citām nozarēm sporta nozarei Latvijā līdz šim nav bijuši pieejami ES struktūrfondu līdzekļi, kaut gan diskusijas par to piesaisti sporta infrastruktūras attīstībai ir notikušas. Lai gan gadskārtējā valsts budžeta likumā ir paredzēta ministrijas valsts budžeta programma "Sports", valsts investīcijas sporta infrastruktūras attīstībai tajā līdz šim tikušas paredzētas tikai ministrijas īpašumā esošo sporta bāzu attīstībai un arī tad tikai ļoti retos gadījumos. Nepastāvot citiem alternatīviem veidiem, kā IZM finansēt sporta centrus un līdzīgus projektus, līdz šim vienīgais iespējamais atbalsta veids ir bijis valsts galvojuma mehānisms un ar to saistītās dotācijas valsts galvoto aizdevumu atmaksai. Pēc būtības šis mehānisms ir vērtējams kā alternatīvs finansēšanas avots, salīdzinot ar tām nozarēm, kuru infrastruktūras attīstībai ir pieejami ES struktūrfondu līdzekļi.

Veicot analīzi un izvērtējot iespējamos valsts atbalsta veidus sporta centru un līdzīgu projektu īstenošanai, IZM piedāvā vairākus risinājuma variantus: valsts investīciju programmas atjaunošanu sporta infrastruktūras attīstībai; valsts galvojuma mehānisma un ar to saistītās dotācijas valsts galvotā aizdevuma atmaksai saglabāšanu; ES struktūrfondu līdzekļu piesaisti un privātā kapitāla piesaisti.

Informatīvajā ziņojumā tiek piedāvāti arī konkrēti risinājumi valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstībai: 1) valsts investīciju piešķiršana pašvaldībām sporta infrastruktūras attīstībai – pašvaldību nozīmes projektu īstenošanai; 2) tiešā valsts atbalsta mehānisma saglabāšana, to modificējot un valsts galvojumu vai dotācijas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirot attiecīgā projekta īstenotājiem – valsts nozīmes projektu īstenošanai. IZM uzsver, ka šāda veida atbalsta mehānisms ne tikai būtu pārskatāmāks no budžeta un finanšu vadības viedokļa, bet arī būtu saprotamāks sabiedrībai, jo valsts atbalstu tiešā veidā saņemtu projekta īstenotājs.

IZM uzsver, ka, neatkarīgi no izvēlētā risinājuma varianta, līdz šim iesāktie projekti ir jāpabeidz un nav pieļaujama šo galvojumu atmaksai paredzētās dotācijas samazināšana, jo pretējā gadījumā valstij kā galvotājam īsā laikā var nākties kā galviniekam atmaksāt kredītiestāžu izsniegto vairākus desmitus miljonu latu lielo kredītportfeli.

Jautājums par sporta centru un līdzīgu projektu turpmāko finansēšanu tika izskatīts arī Latvijas Nacionālās sporta padomes 2011.gada 15.jūlija sēdē, kura nolēma aicināt Ministru kabinetu arī turpmāk atbalstīt sporta infrastruktūras attīstību, paredzot iespēju piesaistīt daudzkanālu finansējumu – valsts, pašvaldību, privāto un ES struktūrfondu. Līdz ar to Nacionālā sporta padome pēc būtības ir atbalstījusi visu četru informatīvajā ziņojumā piedāvāto risinājuma variantu kombināciju.

 

IZM: Par sporta bāzu un nacionālo sporta bāzu pārbaudes kārtību

20.martā valdībā apstiprināti noteikumi par sporta bāzu un nacionālo sporta bāzu pārbaudes kārtību, kas ļaus pilnvērtīgi izvērtēt sporta bāzes atbilstību likumā noteiktajiem nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanas nosacījumiem. Jauno noteikumu piemērošana ļaus pārliecināties gan par sporta bāzes atbilstību nosacījumiem, gan sporta bāzes īpašnieka veiktajiem pasākumiem, lai nacionālā sporta bāze tiktu atbilstoši pārvaldīta, droši un pilnvērtīgi izmantota.

Nacionālās sporta bāzes statusu var piešķirt sporta bāzei, kura atbilst likumā "Par nacionālās sporta bāzes statusu" noteiktajiem nosacījumiem: tā ir reģistrēta Sporta bāzu reģistrā, tās darbība un tehniskais stāvoklis atbilst normatīvo aktu prasībām, tās darbība tiek organizēta, priekšroku dodot pasākumiem, kurus rīko atzītas sporta federācijas vai profesionālas ievirzes sporta izglītības iestādes. Sporta bāzei, kura pretendē uz nacionālās sporta bāzes statusu, jāspēj nodrošināt regulārs valsts nacionālo izlašu dalībnieku treniņprocess, kā arī bērnu, jauniešu un invalīdu sporta pasākumi. Tāpat tai jābūt piemērotai pasaules vai Eiropas čempionātu, to posmu, kausu izcīņas un kvalifikācijas sacensību rīkošanai, tajā rīkotajiem ar sportu saistītajiem pasākumiem jāveido vismaz 50 procentu no faktiskā sporta bāzes noslogojuma. Sporta bāzē jābūt nodrošinātai nepārtrauktai darbībai sporta jomā, un tās sastāvā esošos objektus nevar izmantot tādiem mērķiem, kas nav savienojami ar sporta un veselīga dzīvesveida popularizēšanu.

Jaunie noteikumi regulēs sporta bāzu un nacionālo sporta bāzu pārbaudes kārtību, tāpēc spēku zaudēs Ministru kabineta (MK) 2010.gada 10.augusta noteikumi Nr.747 "Noteikumi par nacionālo sporta bāzu darbības pārbaudes kārtību un tajā iesaistāmajām institūcijām".

 

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu

Sociālās apdrošināšanas iemaksas pilnā apmērā nomaksātas par 86,9% darbinieku, liecina Labklājības ministrijas (LM) apkopotā informācija par faktiski veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām 2011.gada 10 mēnešos. Savukārt par 11,1% darbiniekiem iemaksas veiktas nepilnīgi, tas nozīmē, ka tās nav veiktas pilnā apmērā, piemēram, bija jāmaksā 100 lati, bet faktiski samaksāti tikai 80 lati. Par 1,4% darbinieku veiktās iemaksas bijušas nulle, jo darbinieks minētajā periodā iespējams bijis bezalgas atvaļinājumā. Par 0,6% darba ņēmējiem iemaksas vispār nav veiktas.

Tāpat konstatēts, ka līdz 2011.gada 31.jūlijam trīs cilvēki ir paši veikuši iemaksas pensiju apdrošināšanai. Vienam no viņiem veiktās iemaksas atmaksās, jo arī darba devējs to ir izdarījis.

Kopumā analizēta informācija par cilvēkiem, kuri sasnieguši un pārsnieguši 50 gadu vecumu. Tie ir 30,2% no iepriekšminētajā laika periodā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā reģistrētajiem darbiniekiem.

Ar informatīvo ziņojumu "Par faktiski veikto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekmi uz personu sociālo nodrošinājumu" 20.martā LM iepazīstināja valdību. Vienlaikus Ministru kabinets uzdeva Valsts ieņēmumu dienestam nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu prioritāri vērst uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām.

No 2011.gada 1.janvāra likums "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka cilvēks ir sociāli apdrošināts pensiju apdrošināšanai, ja par viņu faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Ja darba devējs iemaksas nav veicis, tad cilvēkam, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ir tiesības pašam veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai. MK ik pēc sešiem mēnešiem jāizvērtē faktiski veikto obligāto iemaksu pensiju apdrošināšanai ietekme uz cilvēku sociālo nodrošinājumu un jāiesniedz Saeimai par to ziņojums.

 

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības uzraudzību

Uzraudzību pār elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību veiks VAS "Elektroniskie sakari" (VAS ES). Līdz šim nebija noteikta uzraudzības iestāde pār elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību, taču deleģējumu to noteikt paredz grozījumi Elektronisko sakaru likumā. Lai šo prasību īstenotu, 20.martā valdībā pieņemti Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības kārtība".

Noteikumi papildināti ar jaunu nodaļu "Elektronisko sakaru tīklu uzraudzība", kas paplašina VAS ES kompetenci, tai dodot tiesības pieņemt lēmumus par tāda elektronisko sakaru tīkla daļas demontāžu, kura ierīkošana vai būvniecība neatbilst šo jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem, un veikt nepieciešamās darbības šo pārkāpumu novēršanai.

VAS ES kā pārraugošajai institūcijai ir tiesības apturēt elektronisko sakaru tīkla daļas ierīkošanu vai būvniecību, kā arī apturēt neatbilstoši prasībām ierīkotas vai būvētas tīkla daļas darbību, veicot plombēšanu, apzīmogošanu, vai elektronisko sakaru tīklu aktīvo iekārtu atslēgšanu no elektroapgādes. VAS ES varēs pieņemt lēmumu par tīkla vai tā daļas demontāžu, īpaši gadījumos, ja tas netiek izmantots un atrodas tehniski nesakārtotā stāvoklī.

Nelikumīgas ierīkošanas vai būvniecības gadījumā, ja VAS ES pieņems lēmumu par elektronisko sakaru tīkla vai tā daļas demontāžu, pienākums demontēt un segt demontāžas izmaksas tiks uzlikts elektroniskā sakaru tīkla īpašniekam. Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu noteikto prasību pārkāpums novēršams termiņā, kas nav mazāks par 30 dienām, bet, ja tas apdraud apkārtējo vidi vai sabiedrību – vienas dienas laikā.

Grozījumi paredz arī pienākumu elektronisko sakaru tīkla pasūtītājam, sākot projektu, sniegt ziņas publicēšanai pašvaldības vai pašvaldības būvvaldes interneta vietnēs, tā dodot iespēju citiem elektronisko sakaru komersantiem 30 dienu laikā pieteikties publicētā projekta kopīgai izstrādei un realizācijai – tas veicinātu konkurenci un varētu samazināt būvniecības izmaksas.

 

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VM: Par peldvietu informatīvo zīmju apstiprināšanu

20.martā Ministru kabineta sēdē apstiprināti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi noteikumos par peldvietu ūdens monitoringu, kvalitātes nodrošināšanu un prasībām sabiedrības informēšanai, kas paredz atbilstoši Eiropas Komisijas lēmumam peldvietās izvietot viena parauga informatīvās zīmes.

Grozījumi veikti, jo līdz šim nebija noteiktas prasības informatīvo zīmju vai simbolu attēlojumiem. Peldvietas īpašnieks vai apsaimniekotājs visbiežāk izvietoja informāciju par peldvietas ūdens kvalitāti, izmantojot uzrakstus valsts valodā vai brīvi izvēlētas zīmes vai simbolus. Līdz ar to katrā peldvietā tika atšķirīgā veidā pasniegta šī informācija un tā ne vienmēr bija saprotama peldvietas apmeklētājiem, tai skaitā peldvietas apmeklētājiem no citām valstīm.

Noteikumu projekts nosaka, ka peldvietas īpašniekam peldsezonas laikā peldvietā viegli pamanāmā vietā būs jānodrošina informācija par peldvietas ūdens klasifikāciju ("zemas", "pietiekamas", "labas" vai "izcilas" kvalitātes) un peldēšanās ierobežojumu gadījumos informācija – "ieteikums nepeldēties" vai "peldēties aizliegts".

Ūdens kvalitāti peldsezonas laikā tāpat kā iepriekš kontrolēs Veselības inspekcija. Ja peldvietas ūdens neatbildīs noteikumos noteiktajām prasībām, Veselības inspekcija izvērtēs un noteiks peldēšanās ierobežojumus – ieteikumu nepeldēties vai aizliegumu peldēt, par to informējot arī peldvietas apsaimniekotāju, kurš peldvietā viegli pamanāmā vietā nodrošinās attiecīgās informācijas izvietojumu.

Līdz jaunās peldsezonas sākumam – 15.maijam – Veselības inspekcija veiks peldvietu ūdens pirmo klasificēšanu, ņemot vērā attiecīgās peldvietas ūdens kvalitātes informācijas kopumu par pēdējiem četriem gadiem, un informēs par to peldvietas apsaimniekotāju, kuram būs jānodrošina attiecīgās informatīvās zīmes uzstādīšana.

 

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VARAM: Par Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam

20.martā valdība apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotos grozījumus Piejūras reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas plānā 2007.–2013.gadam.

Plāns precizēts, lai veicinātu piejūras atkritumu apsaimniekošanas reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekošanas komersantu iesaistīšanos ES Kohēzijas fonda līdzekļu apguvē divās programmās – "Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība" un "Dalītas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstība".

Tāpat sagatavotie grozījumi precizē plānā identificētos īstenojamos pasākumus, nepieciešamo finansējumu un tā avotus.

 

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

ZM: Par izmaiņām uzņēmumu radīšanas un attīstības atbalsta nosacījumos

20.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 9.februāra noteikumos Nr.132 "Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)"".

Grozījumi paredz, ka atbalsta pretendentam ir jāpieder 51% jaundibinātā mikrouzņēmuma kapitāldaļu ne tikai mikrouzņēmuma dibināšanas brīdī, bet visu projekta uzraudzības periodu, tādējādi nodrošinot izšķirošu ietekme dibinātajā uzņēmumā. Paredzēta iespēja atbalstu saņemt arī individuālajiem komersantiem. Tiek paredzēta iespēja saņemt atbalstu arī pārtikas ražošanas aktivitātēs.

Noteikti atviegloti nosacījumi projektiem, kas nepārsniedz 35 000 latu. Vienlaikus arī vienkāršota atbalsta saņemšanas procedūra. Atbalsta pretendentiem jānodrošina trešajā gadā pēc projekta realizācijas 20% apgrozījums no projektu investīcijām. Atbalsta pretendentam šāda norma ir vieglāk izpildāma nekā visas darbības, kas saistītas ar prasībām projekta iesniegumā par finanšu rādītājiem, naudas plūsmām pa pozīcijām u.c.

Ir atvieglota iesniedzamā informācija par biznesa plānu. Atbalsta pretendentam nav jāiesniedz tie dokumenti, kurus Lauku atbalsta dienests var iegūt no citām valsts iestādēm un to reģistriem, šādi mazinot administratīvo slogu atbalsta saņēmējam.

Projektiem ir noteikta lielāka atbalsta intensitāte – līdz 70% no kopējās attiecināmo izmaksu kopsummas. Tomēr atbalsta intensitāte līdz 40% turpmāk būs samazināta tiem mikrouzņēmumu radīšanas projektiem, kuri saistīti ar kurināmā ražošanu. Noteikumos arī precizēti nosacījumi mobilās tehnikas un kravas transporta iegādei.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par papildu prasībām platībai, par kuru lauksaimniekiem piešķir dīzeļdegvielu saimnieciskajā gadā

20.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 3.maija noteikumos Nr.344 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem". Izmaiņas noteikumos paredz papildu prasību par kārtējā gada atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru platību, par kuriem piešķir dīzeļdegvielu 2012./2013. saimnieciskajā gadā.

Ņemot vērā Lauku atbalsta dienesta (LAD) apkopoto informāciju, 2011./2012. saimnieciskajam gadam no akcīzes nodokļa atbrīvotas dīzeļdegvielas saņemšanai apstiprināto hektāru skaits ir 970 180 ha, kas attiecīgi veido 87 l/ha, tas savukārt nav pietiekams apjoms, lai varētu saražot konkurētspējīgu lauksaimniecības produkciju, un salīdzinājumā ar 2010./2011. saimniecisko gadu ir par 15% mazāks. Minētais no akcīzes nodokļa atbrīvotas dīzeļdegvielas daudzums uz vienu hektāru nav pietiekams, jo lauksaimniecības produkcijas ražotājiem veido papildu izmaksas, kas sadārdzina ražošanu. Izmaiņas noteikumos paredz samazināt dīzeļdegvielas saņemšanai apstiprināto platību daudzumu 2012./2013. saimnieciskajā gadā, nepārsniedzot kopējo dīzeļdegvielas daudzumu 85 495 240 litrus.

Lai dīzeļdegvielu saņemtu aktīvais lauksaimnieks un mazinātu neražojošu platību pieteikšanu, noteikumos precizēts, ka atbrīvojumu dīzeļdegvielai no akcīzes nodokļa par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju apstrādāšanu saņem lauksaimniecības produkcijas ražotājs, kas valsts aģentūrā "Lauksaimniecības datu centrs" (LDC) ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes vai reģistrējies kā dzīvnieku barības primārais ražotājs.

Izmaiņas noteikumos nosaka, ka lauksaimniecības produkcijas ražotājs saņem dīzeļdegvielu, ja par kārtējā gada atbalstam deklarēto un apstiprināto hektāru skaitu, tai skaitā pastāvīgām pļavām un ganībām vai aramzemē sētiem ilggadīgiem zālājiem, vai pieteikto zemes hektāru skaitu zem zivju dīķiem, ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir vismaz 200 latu no hektāra atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par pēdējo noslēgto gadu. Lauksaimniecības produkcijas ražotājam, kas LDC ir reģistrējis ganāmpulku, lauksaimniecības dzīvniekus un novietnes, papildus minētajiem ieņēmumiem ir jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums vismaz 0,2 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru. Prasību par liellopu vienībām nepiemēro dzīvnieku barības primārajam ražotājam.

Noteikumi papildināti ar nosacījumu, ka prasību par minimālajiem ieņēmumiem nepiemēro par papildu deklarētām platībām salīdzinājumā ar iepriekšējo pieteikšanas periodu un tad, ja lauksaimniecības produkcijas ražotājs ir sācis saimniecisko darbību no iepriekšējā gada 1.aprīļa līdz kārtējā gada 31.martam. Tāpat arī noteikti Eiropas Savienības atbalsta maksājumi, kurus iekļauj minimālajos ieņēmumos, izņemot atbalsta maksājumus par lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanu un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālāju, jo tie ir kompensējošie maksājumi par neiegūto produkciju.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par izmaiņām atbalsta piešķiršanas nosacījumos vides un lauku ainavas uzlabošanai

20.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2010.gada 23.marta noteikumos Nr.295 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai".

Administrējot valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu vides un lauku ainavas uzlabošanai, tika konstatētas atsevišķas nepilnības un trūkumi, kas ar noteikumu grozījumiem tiks novērstas līdz atbalsta maksājumu jaunās 2012.gada sezonas pieteikumu pieņemšanai, piemēram, aktualizēti Kubulu un Salgales pagasta nosaukumi.

Grozījumi paredz dažas nozīmīgas normas attiecībā uz 2012. un 2013.gada platību maksājumu sezonu, piemēram, šajos divos gados vairs netiks uzņemtas jaunas piecu gadu saistības, bet tiem, kuriem 2012.gads ir pēdējais (piektais) saistību gads, 2013.gadā tiks dota iespēja saistību periodu pagarināt par vēl vienu gadu. Līdz ar to šiem atbalsta pretendentiem saistību periods būs seši gadi. Vēl svarīga ir norma, ka šogad pēdējo reizi atbalsta pretendenti var paplašināt savas esošās saistības līdz 20%, bet nākamgad tas nebūs iespējams.

Ir nelielas izmaiņas arī pasākumā "Maksājumi lauksaimniekiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem teritorijās, kas nav kalnu teritorijas" (MLA), kas skar biškopjus. Pasākuma nosacījumi pašreiz paredz, ka atbalstu pasākumā par pastāvīgo pļavu un ganību vai aramzemē sēto ilggadīgo zālāju vai nektāraugiem var saņemt, ja platībā tiek nodrošināts minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums – vismaz 0,2 nosacītās liellopu vienības uz vienu atbalsttiesīgo hektāru, bet biškopjiem – viena bišu saime uz trīs hektāriem. Līdz ar to biškopji bija īpašā statusā, jo viņiem bija jānodrošina tikai 0,004 nosacītās liellopu vienības uz hektāru. Līdz ar to 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu biškopju skaits MLA teritorijās uz patstāvīgajām pļavām un ganībām strauji pieauga: divkāršojās. Papildus tam Lauku atbalsta dienesta veiktās pārbaudes liecina, ka ne vienmēr tie, kas piesakās uz šo atbalstu, arī faktiski ir biškopji, kas ražo produkciju, bet atbalsta pretendenti ar dažādiem paņēmieniem mēģina apiet atbalsta saņemšanas nosacījumus. Līdz ar to tika pieņemts lēmums arī biškopjiem piemērot tādu pašu nosacīto liellopu vienību koeficientu kā citiem lauksaimniekiem, tas ir – 0,2 vienības jeb 1,5 bišu saimes uz vienu hektāru.

Grozījumi arī paredz, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi agrovides saistībām, kuru saistību periods turpinās pēc 2013.gada, var tikt mainīti, lai tos pielāgotu nākamā plānošanas perioda (no 2014.gada līdz 2020.gadam) tiesiskajam regulējumam. Ja atbalsta saņēmējs nevar izpildīt attiecīgās izmaiņas, saistību piemērošanu pārtrauc, atbalsta atmaksu nepiemēro.

Pēdējo divu gadu laikā lauksaimnieki arvien vairāk sāk nodarboties ar netradicionālo lauksaimniecību, ražojot produkciju no dažādām vietējo, kā arī ievesto savvaļas sugas dzīvniekiem, tādēļ atbilstoši pašreizējai situācijai ir aktualizēti noteikumu pielikumi.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par atbalsta saņemšanas nosacījumu vienkāršošanu pasākumā "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana"

20.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 6.oktobra noteikumos Nr.1145 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība pasākuma "Meža ekonomiskās vērtības uzlabošana" īstenošanai".

Lai uzlabotu pasākuma efektivitāti, izmaiņas noteikumos paredz iespēju saņemt atbalstu arī par meža īpašnieka pašrocīgi veikto jaunaudžu kopšanu vai mazvērtīgu mežaudžu nomaiņu. Līdz šim bija noteiks, ka atbalstu var saņemt tikai par pakalpojumiem, ko sniegušas trešās personas. Atbalsta apmērs noteikts, pamatojoties uz standarta izmaksām par atbalsta saņēmēja paša veikto darbu. Izmaiņas noteikumos nosaka arī atšķirīgu atbalsta intensitāti teritorijās mazāk labvēlīgos apvidos – 60 procenti.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

ZM: Par sezonas rakstura darbu veicēju jauno reģistru

20.martā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Grozījumi paredz papildināt obligāto iemaksu veicēju reģistrus ar jaunu Augļkoku, ogulāju un dārzeņu audzētāju reģistru, ko izveidojis Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD). Jaunajā reģistrā ir plašāka un pilnīgāka informācija nekā Valsts augu aizsardzības dienesta uzturētajā Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā.

Noteikumi ar jauno reģistru papildināmi tādēļ, lai Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts darba inspekcijai būtu iespēja pārbaudīt, vai darba devējs ir pareizi iesniedzis ziņas par darba ņēmējiem, ko paredzēts nodarbināt sezonas rakstura darbos lauksaimniecībā (augļu, ogu un dārzeņu ražošana komercdārzos).

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!